Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības un profesijas jautājumos”

(COM(2022) 688 final – 2022/0400 (COD))

un par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no viņu rases vai etniskās piederības, vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā pret personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos un attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu un par Direktīvas 2000/43/EK 13. panta un Direktīvas 2004/113/EK 12. panta svītrošanu”

(COM(2022) 689 final – 2022/0401 (APP))

(2023/C 184/13)

Ziņotājas:

Sif HOLST un Nicoletta MERLO

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 15.12.2022. (COM(2022) 688 final) Eiropas Savienības Padome, 21.12.2022. (COM(2022) 688 final) Eiropas Komisija, 8.2.2023. (COM(2022) 689 final)
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. panta 1. punkts un 157. panta 3. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	164/01/02

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu līdztiesības iestādēm piešķirt no diskriminācijas cietušo peronu tiesību aizstāvju lomu, un īpaši atzinīgi vērtē to, ka uzmanība konkrēti ir vērsta uz atbalstu un preventīviem pasākumiem, uz pietiekamu resursu nodrošināšanu un uz to, lai līdztiesības iestādes savu lomu varētu pildīt neatkarīgi un efektīvi.

1.2.

EESK uzsver, ka ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp līdztiesības iestādēm paredzētu standartu noteikšanu un ierosināto direktīvu subsidiaritāti. Vienlaikus ir jāpanāk, lai šo direktīvu vispārējais mērķis – stiprināt līdztiesības iestādes un uzlabot to efektivitāti – arī turpmāk būtu prioritāte.

1.3.

Ļoti būtu vēlams izmantot iespēju un pilnvērtīgi ņemt vērā intersekcionālo diskrimināciju un diskriminācijas dažādos veidus, tāpēc EESK aicina intersekcionalitātes aspektu iekļaut gan valstu, gan ES līmeņa politikā tā, lai katram cietušajam tiktu nodrošināta piemērota aizsardzība.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu līdztiesības iestādēm noteikt juridiskas saistības būt brīvām no ārējas ietekmes un nodrošināt, lai tām būtu pietiekami cilvēkresursi, kā arī tehniskie un finansiālie resursi un lai tie būtu ilgtspējīgi.

1.5.

EESK atbalsta publiskajām iestādēm noteikto pienākumu savlaicīgi apspriesties ar līdztiesības iestādēm un ievērot to ieteikumus. Komitejas skatījumā dalībvalstīm būtu jāziņo par to, kādi pasākumi veikti attiecībā uz mijiedarbību ar līdztiesības iestādēm un kādi ir šo pasākumu rezultāti.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka, uzticot pārraudzības mehānismu Komisijai, uzraudzībai tiks veltīta nopietna uzmanība. Tomēr efektivitātes nolūkā Komiteja aicina apsvērt, vai ziņošanas termiņu varētu saīsināt un direktīvā ierosināto piecu gadu vietā noteikt trīs gadus.

1.7.

EESK atzinīgi vērē skaidrojumu, ka, domājot par vispārēju pieejamību, uzmanība ir jāveltī prasībām, kas nodrošina pieejamību arī personām ar invaliditāti, un uzsver, ka pieejamība ietver arī konsultāciju pieejamību.

1.8.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi respektēt valstu tiesisko satvaru un diskriminācijas novēršanas prakses daudzveidību, tostarp faktu, ka daudzas dalībvalstis līdztiesības iestādēm ir noteikušas pilnvaras, kas pārsniedz pašreizējo līdztiesības direktīvu minimālās prasības, un ņemt vērā to, kā atšķiras sociālo partneru organizāciju un pilsoniskās sabiedrības iesaiste procesos. Priekšlikumos būtu jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un vienlaikus būtu jāseko līdzi, lai nepazeminātos no diskriminācijas cietušo cilvēku aizsardzības standarti. EESK vēlreiz uzsver, ka priekšlikumos ir jāstiprina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vadošā loma valstu diskriminācijas novēršanas satvaru īstenošanā un jāstiprina atbalsts, kuru līdztiesības iestādes ir ieradušas sniegt sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1.9.

EESK atzīst, ka tiesvedības gaitā izmeklēšanas pilnvaru īstenošanai no diskriminācijas cietušo vārdā vai viņu atbalsta nolūkā ir jānotiek, neskarot dažādu tiesu un citu publisku uzraudzības iestāžu, piemēram, darba inspekciju, pilnvaras un neietekmējot to izmeklēšanas pilnvaras.

1.10.

EESK aicina sūdzību iesniedzējiem nodrošināt piemērotu aizsardzību, cietušajiem garantēt samērīgu kompensāciju par nodarīto kaitējumu un nodarījuma izdarītājam garantēt soda uzlikšanu, uzmanību vēršot uz to, lai vardarbības vai diskriminācijas upuriem tiktu piemērota uz indivīdu centrēta pieeja. Sankcijām, kas var ietvert kompensācijas izmaksu cietušajai personai, ir jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, un valsts līmenī tām ir jābūt noteiktām atbilstoši valsts tiesiskajam satvaram un praksei (1).

1.11.

EESK ierosina atbalstīt Eiropas Komisijas veidotas un finansētas informācijas kampaņas par ES tiesībām un daudzveidības respektēšanu, kuras valstu līdztiesības iestādes kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem rīkotu vietējā līmenī un pielāgotu teritoriju vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāveltī visneaizsargātākajām grupām un būtu jāplāno īpašas kampaņas, kas būtu vērstas uz bērniem un skolu jauniešiem, sākot no agrīna vecuma.

1.12.

EESK aicina nevienlīdzības un diskriminācijas uzraudzības nolūkā regulāri vākt un analizēt sadalītus datus un uzsver, ka ir svarīgi sistemātiski pētīt nevienlīdzību un diskrimināciju, tostarp sadarbībā ar organizētu pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem uzmanību vērst uz jautājumiem, kas saistīti ar darbvietām.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Līdztiesības iestādes ir publiskas institūcijas, kas visā Eiropā ir izveidotas visu cilvēku līdztiesības veicināšanai un diskriminācijas apkarošanai. Tās ir neatkarīgas organizācijas, kuru uzdevums ir aizsargāt cilvēkus, kas cietuši no diskriminācijas, viņiem palīdzēt, kā arī uzraudzīt diskrimināciju un ziņot par diskriminācijas jautājumiem. Tām ir būtiska nozīme ES diskriminācijas novēršanas struktūrā (2).

2.2.

Līdztiesības iestādes sākotnēji tika izveidotas ar Rasu vienlīdzības direktīvu (2000/43/EK) (3). Ar trīs turpmāk minētajām vienlīdzības direktīvām līdztiesības iestādēm tika uzticēts viens un tas pats uzdevums to attiecīgajās darbības jomās: Dzimumu līdztiesības direktīvai (2004/113/EK) (4) – preču un pakalpojumu jomā, Dzimumu līdztiesības direktīvai (2006/54/EK) (5) – nodarbinātības jomā un Dzimumu līdztiesības direktīvai (2010/41/ES) (6) – pašnodarbinātības jomā.

2.3.

Šajās direktīvās nav norāžu par līdztiesības iestāžu struktūru un darbību. Ar tām tiek noteiktas tikai dažas minimālās kompetences jomas un līdz ar to tās nenovērš pat būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm. Eiropas Komisija 2018. gadā pieņēma Ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem (7), kura mērķis bija risināt problēmas, kuras bija radījuši ES direktīvās ietvertie plašie un nepilnīgie noteikumi par līdztiesības iestādēm. Tomēr problēmas novērst ar šo ieteikumu nav izdevies (8).

2.4.

2022. gada 7. decembrī Eiropas Komisija pieņēma divus priekšlikumus (9), lai stiprinātu līdztiesības iestādes, it īpaši to neatkarību, resursus un pilnvaras, un lai tās varētu diskrimināciju apkarot efektīvāk atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes jomā jau pieņemtajām ES direktīvām.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Līdztiesība, kas ir viena no ES pamatvērtībām, ir arī viena no EESK prioritātēm. Iepriekšējos atzinumos (10) EESK atzinīgi novērtēja ES pasākumus tādās jomās kā dzimumu līdztiesība, aizsardzība pret diskrimināciju etniskās izcelsmes, rases, vecuma, reliģijas, uzskatu vai pārliecības dēļ, LGBTQIA+ personu tiesību aizsardzība, personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība, kā arī romu integrācija un migrantu tiesību aizsardzība. EESK uzsvēra arī nepieciešamību pēc spēcīgas politikas, konkrētiem resursiem, ilgtermiņa saistībām un lielāka atbalsta valstu līdztiesības veicināšanas un cilvēktiesību aizstāvības struktūrām, it īpaši to neatkarības, efektivitātes, personāla un finanšu resursu palielināšanai (11).

3.2.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu, ar kuru ir paredzēts līdztiesības iestādēm piešķirt no diskriminācijas cietušo tiesību aizsardzības pilnvaras, un uzskata, ka tas ir ieguldījums Eiropas Komisijas plašākā līdztiesības savienības veidošanas darbā, kura uzmanības centrā ir vienlīdzīgas attieksmes veicināšana un nediskriminācija kā vispārējs ES tiesību princips.

3.3.

EESK īpaši atzinīgi vērtē abu priekšlikumu orientāciju uz atbalstu un prevenciju, piemēram, uz to, ka savlaicīgi jāatzīst nepieciešamība pēc politikas, pasākumiem un minimāliem standartiem, kas vērsti uz mūsu sabiedrībā joprojām pastāvošās strukturālās diskriminācijas un stereotipu novēršanu, jāveicina lielāka saskaņotība starp dalībvalstīm, vienlaikus respektējot valstīs pastāvošās struktūras un pieejas.

3.4.

EESK uzsver, ka ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp līdztiesības iestādēm paredzētu standartu noteikšanu un ierosināto direktīvu subsidiaritāti. Vienlaikus ir jāpanāk, lai šo direktīvu vispārējais mērķis, proti, līdztiesības iestāžu stiprināšana un to neatkarības un efektivitātes uzlabošana, arī turpmāk būtu prioritāte.

3.5.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka tādu apstākļu radīšanai, kuros ikviens varētu dzīvot, pilnveidoties un panākt pārmaiņas, neraugoties uz atšķirībām, ir nepieciešams pilnvarot pastāvošās līdztiesības iestādes tā, lai tās varētu pilnībā izvērst savu potenciālu, būtu labāk sagatavotas diskriminācijas novēršanai un varētu palīdzēt no diskriminācijas cietušajiem.

3.6.

EESK ir pārliecināta, ka atbalsts līdztiesības iestādēm ir izšķiroši svarīgs ES pilsoņu pamattiesību nodrošināšanai. Aktīvi rūpēdamās par atbalstu līdztiesības iestādēm, ES nodrošina palīdzību visiem tiem ES pilsoņiem, kas cieš no diskriminācijas un nodrošina viņu tiesības uz atbalstu un pārstāvību.

3.7.

EESK atgādina par sava atzinuma “Panākt lielāku vienlīdzību Eiropas Savienībā” (12) 2.10. punktu: “EESK uzskata, ka vienlīdzības un pamattiesību aizsardzības veicināšana ir jāiekļauj plašākā sociālajā redzējumā, kas vairo un stiprina instrumentus, ar kuru palīdzību dalībvalstis un Eiropas iestādes īsteno atbalstu privātpersonām un publiskā un privātā sektora dalībniekiem”.

3.8.

Šajā jomā ir nepieciešami subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem atbilstoši ES līmeņa pasākumi, kas saskanētu ar citām ES politikas jomām. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ar šo iniciatīvu efektivitātes palielināšanas nolūkā tiek pārskatīti jau esošie tiesību akti – tiek noteikti minimālie standarti un paredzēta sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaiste.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.    Līdztiesības iestāžu kompetences uzlabošana

4.1.1.

Ņemot vērā tā sauktās horizontālās direktīvas pieņemšanas nonākšanu strupceļā un ievērojot pieeju, kuras centrā ir cietušais un kuras ietvaros novilcināts tiesiskums ir liegts tiesiskums, EESK uzskata, ka ļoti būtu vēlams izmantot iespēju un ņemt vērā intersekcionālās un multiplās diskriminācijas veidus. Dažus diskriminācijas veidus nevar skatīt, analizējot katru no diskriminācijas iemesliem atsevišķi, tāpēc ir vajadzīga intersekcionāla pieeja.

4.1.2.

Atbilstoši vairākām spēkā esošajām direktīvām dalībvalstīm ir jāizveido valstu līdztiesības organizācijas, tomēr pašreizējie ES noteikumi atstāj plašu rīcības brīvību izveides un darbības ziņā, un līdztiesības iestāžu pilnvaras, neatkarība, resursi, piekļūstamība un efektivitāte ir ļoti atšķirīga. Jaunā iniciatīva, ar kuru tiek ieviesti līdztiesības iestāžu minimālie standarti, ir paredzēta, lai palīdzētu Eiropas Komisijai virzībā uz līdztiesības savienību un stiprina ES nediskriminācijas tiesību aktu efektivitāti.

4.1.3.

Eiropas Komisijas priekšlikums līdztiesības iestāžu pilnvaras palielināt tā, lai tās ietvertu arī Padomes Direktīvu 79/7/EEK un līdztiesības iestādes varētu nodrošināt aizsardzību pret dzimumdiskrimināciju valsts sociālā nodrošinājuma jomā, nedrīkst skart sociālo partneru lomu un pilnvaras, un ar to būtu jāstiprina un jāatbalsta to darbs.

4.1.4.

EESK atzinīgi vērtē centralitāti un atbalsta ierosinājumu līdztiesības iestādēm noteikt juridiskas saistības būt brīvām no ārējas ietekmes un nodrošināt, lai tām būtu pietiekami cilvēkresursi, kā arī profesionālie, tehniskie un finansiālie resursi un lai tie būtu ilgtspējīgi.

4.1.5.

EESK ir gandarīta par ierosinātajām stingrajām garantijām līdztiesības iestāžu neatkarības ziņā, no kuras ir atkarīga to spēja pietiekami atbalstīt pilsoņus.

4.1.6.

EESK uzsver, ka ir svarīgi garantēt līdztiesības iestādēm nodrošināto cilvēkresursu, tehnisko un finansiālo resursu pieejamību un atbilstību. Resursi ir priekšnoteikums gan līdztiesības iestāžu neatkarībai, gan to spējai efektīvi aizsargāt cietušos un novērst diskrimināciju.

4.1.7.

Eiropas Komisijas priekšlikums ietver arī prasību publiskajām iestādēm savlaicīgi apspriesties ar līdztiesības iestādēm un ņemt vērā to ieteikumus. EESK iesaka paredzēt prasību, ka dalībvalstīm ir jāziņo par pasākumiem, kurus tās veikušas saistībā ar līdztiesības iestāžu ieteikumiem, kā arī par šo pasākumu rezultātiem.

4.1.8.

Priekšlikumā ir arī norādīts, ka Eiropas Komisijai ir jāievieš vienoti rādītāji, lai noteiktu un nodrošinātu valstu līmenī savākto datu salīdzināmību, kā arī reizi piecos gados jāsagatavo ziņojums par līdztiesības iestādēm visā ES. EESK skatījumā šā darba īstenošanai būtu jāparedz īsāks termiņš, un tāpēc tā ierosina Eiropas Komisijai noteikt, ka ziņojums ir jāsagatavo reizi trijos gados.

4.1.9.

Uzraudzībai ir neatsverama nozīme. Tikai ar tās palīdzību ir iespējams panākt, lai līdztiesības iestādes tiešām būtu efektīvas un spētu no diskriminācijas cietušajiem cilvēkiem nodrošināt vajadzīgo atbalstu. EESK ir pārliecināta, ka pārraudzības mehānisma atstāšana Eiropas Komisijas pārziņā nodrošinās, lai uzraudzībai tiktu veltīta nopietna uzmanība.

4.1.10.

EESK arī uzskata, ka Eiropas Komisijai ir aktīvi jāveicina visu cietušo piekļuve līdztiesības iestāžu resursiem un palīdzībai. To iespējams panākt ar efektīvu pārraudzību, atbilstošu vietējā līmenī strādājošu līdztiesības iestāžu darba veicināšanu un īstenojot dialogu ar dalībvalstīm. Šajā dialogā iekļaujot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus, var rasties pievienotā vērtība un tiks pilnveidota pārraudzības efektivitāte.

4.1.11.

Kā EESK norādījusi jau iepriekš (13), ir jāpastiprina sadarbība ar pirmajās rindās strādājošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, it īpaši ar tiem, kuri darbojas marginalizētās un neaizsargātās kopienās, un tie jāatbalsta.

4.1.12.

EESK atgādina: “Ja krustojas tādi aspekti kā rase, etniskā izcelsme, sociālā šķira, vecums, seksuālā orientācija, tautība, reliģija, dzimums, invaliditāte, bēgļa vai migranta statuss u. c., rodas daudzkāršojošs efekts, kas palielina diskrimināciju,” (14) un ir pārliecināta, ka ir svarīgi turpināt zināšanu apmaiņu un mācību programmas visos līmeņos, kā arī darbam garantēt intersekcionālu pieeju.

4.1.13.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka direktīvās ietverti noteikumi par struktūrām, kurām ir vairāki mandāti. To mērķis ir nodrošināt nepieciešamos resursus un līdztiesības funkcijas saskatāmību. Tomēr jēdziens “līdztiesības mandāta autonoma īstenošana” būs vēl jādefinē un jāinterpretē, kā arī jāpanāk, lai tas neprasītu stingri nodalīt dažādus mandātus tajos gadījumos, kad tos iespējams izmantot, lai mandātus savstarpēji stiprinātu un papildinātu. Strukturāla “ugunsmūra” ieviešana līdztiesības iestādēs ar dažādiem konkrētiem departamentiem varētu apgrūtināt līdztiesības iestāžu stiprināšanu.

4.2.    Tiesu iestāžu faktiska pieejamība no diskriminācijas cietušajām personām

4.2.1.

Viens no priekšlikumu uzdevumiem ir nodrošināt, lai līdztiesības iestādes kļūtu spēcīgākas diskriminācijas lietu izskatīšanā, līdztiesības iestāžu dienesti būtu brīvi un cietušie uz vienlīdzīga pamata tiem varētu viegli piekļūt.

4.2.2.

EESK uzskata, ka atbalsts, ko sniedz līdztiesības iestādes, ir ļoti svarīgs, lai no diskriminācijas cietušo cilvēku aizsardzība nebūtu balstīta tikai uz cietušo tiesiskās aizsardzības līdzekļu un tiesību individuālu izmantošanu, tomēr šī kompetence ir jāīsteno, neskarot pārstāvību un sociālo partneru tiesvedības pilnvaras un papildinot tās. EESK atzinīgi vērtē arī precizējumu, ka, domājot par pieejamību visiem, uzmanība jāvērš arī uz pieejamības prasībām, kas ir svarīgas cilvēkiem ar invaliditāti, un uzsver, ka pieejamība ir arī jautājums par piekļuvi konsultācijām, piemēram, ja cilvēki dzīvo attālās vietās vai viņiem ir grūti piekļūt tiešsaistes resursiem. Līdztiesības iestāžu palīdzība ir priekšnoteikums nevienlīdzības strukturālo, intersekcionālo un sistēmisko jautājumu risināšanai.

4.2.3.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai līdztiesības iestādes spētu darboties gan cietušo sūdzību izskatīšanas līmenī, gan pacelt problēmas vispārīgākā līmenī pēc savas iniciatīvas vai pēc dialoga ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai sociālajiem partneriem. Bailes no sekām, tostarp bailes no iztikas līdzekļu zaudēšanas var traucēt cietušajiem liecināt par notikušo. Šķērslis var būt arī neziņa par tiesībām un par to, kā tās īstenot.

4.2.4.

Ļoti svarīgi ir ņemt vērā, ka atšķiras dalībvalstu līdztiesības iestāžu skaits, struktūra un darbības veids, kā arī ievērot valstu tiesiskos satvarus un praksi. Vienlaikus būtu jāseko līdzi, lai nepazeminātos pastāvošie diskriminācijas novēršanas standarti un lai nekļūtu mazākas dažādu valstu nacionālajos tiesību aktos noteiktās līdztiesības iestāžu pašreizējās pilnvaras. Atšķiras arī tas, kā procesā tiek iesaistītas sociālo partneru organizācijas un pilsoniskā sabiedrība, un tas ir jāņem vērā (15).

4.2.5.

EESK uzskata, ka daudzās dalībvalstīs jau eksistējošās līdztiesības iestāžu tiesības piedalīties tiesvedībā ir ļoti svarīgas, lai uzlabotu vienlīdzīgas attieksmes principu aizsardzību, it īpaši situācijā, kad procesuālu vai finansiālu šķēršļu dēļ cietušajiem nav piekļuves tiesai un viņiem nav kontaktu ar sociālajiem partneriem. EESK uzsver, ka saskaņā ar esošajām līdztiesības direktīvām līdztiesības iestāžu tiesvedības pilnvaras jāīsteno, neskarot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pilnvaras un tiesisko statusu, un minētajām tiesvedības pilnvarām tās ir jāpapildina, ievērojot to valsts tiesību aktos noteiktos kritērijus (16). Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valsts līmenī līdztiesības iestādes sadarbotos tiesām, specializētajām administratīvajām tiesām, piemēram, darba tiesām un ar sociālajiem partneriem.

4.2.6.

EESK atzīst, ka pierādīšanas pienākuma izpildes nolūkā atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes direktīvām visām pusēm, piemēram, sociālajiem partneriem, līdztiesības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir likumīgi ieinteresētas īstenot tiesvedību no diskriminācijas cietušo vārdā vai viņu atbalsta nolūkā, ir jābūt piekļuvei pierādījumiem. Izmeklēšanas pilnvaru īstenošanai šajā kontekstā ir jānotiek, neskarot dažādu tiesu un citu publisku uzraudzības iestāžu, piemēram, darba inspekciju, pilnvaras un neietekmējot to izmeklēšanas procesa neatkarību.

4.2.7.

EESK skatījumā abos šajos priekšlikumos vairāk būtu jākoncentrējas uz pieeju, kuras centrā ir atsevišķs indivīds, kas cietis no vardarbības vai diskriminācijas. No šāda viedokļa sūdzību iesniedzējiem būtu jānodrošina atbilstoša aizsardzība, lai viņiem nebūtu jāklusē bailēs no sekām. Par cietušajai personai nodarīto kaitējumu būtu jāgarantē samērīga un atbilstoša kompensācija un nodarījuma izdarītājiem – sods. Sankcijām, kas var ietvert kompensācijas izmaksu cietušajai personai, ir jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, un tām ir jāatbilst Direktīvas 2000/78/EK 17. pantam (17).

4.3.    Izpratnes veicināšana

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē uzmanību, kas veltīta izpratnes veicināšanai, un uzsver, ka dalībvalstīm un līdztiesības iestādēm ir jāpastiprina darbs šajā jomā un arī jāatbalsta organizēta pilsoniskā sabiedrība ar mērķi novērst diskrimināciju un panākt līdztiesību. EESK ierosina Komisijas veidotas un finansētas informācijas kampaņas par ES tiesībām un daudzveidības respektēšanu, kuras rīkotu valstu līdztiesības iestādes kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem un kuras varētu tikt pielāgotas vietējām vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāveltī visneaizsargātākajām grupām, un būtu jāplāno īpašas kampaņas bērniem un skolu jauniešiem, sākot no agrīna vecuma.

4.3.2.

EESK mudina minēto informācijas kampaņu gatavošanā, izpildē un izplatīšanā ietvert sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Kompetento organizāciju zināšanas palīdzēs paplašināt kampaņu tvērumu un efektivitāti un informēt par neaizsargātāko grupu viedokli.

4.4.    Datu vākšana

4.4.1.

Līdztiesības iestādēm ir būtiska loma datu vākšanā, un tā ir plašāka par datu vākšanu savam darbam. Direktīvās tas ir atzīts, un cita starpā līdztiesības iestādēm dotas pilnvaras piekļūt statistikas datiem, kurus ir savākušas publiskās un privātās struktūras, tostarp publiskās iestādes, arodbiedrības, uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Statistikas informācijai nav jāsatur nekādi personas dati un, tās ieguves procesā iespēju robežās ir jānovērš jebkāda jauna administratīvā un finanšu sloga uzlikšana atsauces sabiedrībām. Līdztiesības iestādēm tiks noteikta arī prasība sagatavot gada darbības pārskatus un regulārus ziņojumus par stāvokli līdztiesības jomā un diskrimināciju valstī. Lai gan šīs svarīgās un plašās pilnvaras ir iespējams izmantot ļoti lietderīgi, tām ir vajadzīgs daudz resursu. Tāpēc EESK uzsver, ka ir svarīgi līdztiesības iestādēm nodrošināt šo pilnvaru īstenošanai pietiekamus papildu resursus.

4.4.2.

Lai pastāvīgi pievērstu uzmanību pastāvošajai nevienlīdzībai un diskriminācijai, EESK aicina regulāri vākt un analizēt sadalītus datus ar mērķi uzraudzīt uz dzimumu, rasi vai etnisko piederību, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju balstītu diskrimināciju.

4.4.3.

EESK uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi pētīt nevienlīdzību un diskrimināciju un ka saistībā ar politikas programmas novērtēšanu un pilnveidošanu ir nepieciešama spēcīga sadarbība starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm, cilvēktiesību iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem jautājumos, kas saistīti ar darba vietu.

---

(1)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (17. pants “Sankcijas”) (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(2)  Equinet.

(3)  Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

(5)  OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(6)  OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.

(7)  Komisijas Ieteikums (ES) 2018/951 (2018. gada 22. jūnijs) par līdztiesības iestāžu standartiem (OV L 167, 4.7.2018., 28. lpp).

(8)  Komisijas Ieteikums (ES) 2018/951 (2018. gada 22. jūnijs) par līdztiesības iestāžu standartiem (OV L 167, 4.7.2018., 28. lpp).

(9)  COM(2022) 688 final un COM(2022) 689 final.

(10)  Skatīt, piemēram, atzinumu par sieviešu ar invaliditāti stāvokli (SOC/579) (OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.), romu sieviešu stāvokli (SOC/585) (OV C 110, 22.3.2019., 20. lpp.), stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām (SOC/616) (OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.), daudzveidības pārvaldību ES dalībvalstīs (SOC/642) (OV C 10, 11.1.2021., 7. lpp.), LGBTIQ līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (SOC/667) (OV C 286, 16.7.2021., 128 lpp.), rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (SOC/668) (OV C 286, 16.7.2021., 134. lpp.), stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām (SOC/680) (OV C 374, 16.9.2021., 50. lpp.) un Romu integrācijas stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada.

(11)  Skatīt EESK atzinumu “Panākt lielāku vienlīdzību Eiropas Savienībā” (OV C 75, 28.2.2023., 56. lpp.).

(12)  Skatīt EESK atzinumu “Panākt lielāku vienlīdzību Eiropas Savienībā” (OV C 75, 28.2.2023., 56. lpp.).

(13)  OV C 341, 24.8.2021., 50. lpp.

(14)  OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.

(15)  Jautājumi, kas saistīti ar visu to dalībnieku, piemēram, arodbiedrību, darba devēju apvienību, līdztiesības iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tiesisko statusu, kuri ir likumīgi ieinteresēti piedalīties tiesvedībā par diskriminācijas novēršanu atbilstoši ES līdztiesības direktīvām, tiek regulēti ar spēkā esošajām ES līdztiesības direktīvām un, konkrētāk, ar Nodarbinātības pamatdirektīvas 9. panta 2. punktu (Direktīva 2000/78/EK) un ar pārstrādātās direktīvas par dzimumu līdztiesību 17. panta 2. punktu (Direktīva 2006/54/EK).

(16)  Direktīvas priekšlikuma COM(2022) 688 34. apsvērums un Direktīvas priekšlikuma COM(2022) 689 35. apsvērums, kurā noteikts, ka ierosinātie noteikumi par tiesisko statusu neskar to sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības locekļu lomu, pilnvaras un uzdevumus, kuri piedalās tiesvedībā par diskriminācijas novēršanas tiesību aktu saistību izpildi.

(17)  OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.