Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Virzībā uz direktīvu par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem””

(COM(2022) 249 final)

par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām pievieno Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus”

(COM(2022) 247 final)

un par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem”

(COM(2022) 684 final)

(2023/C 184/11)

Ziņotājs:

José Antonio MORENO DÍAZ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 26.7.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	141/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu iekļaut sankciju pārkāpumus to noziegumu jomu sarakstā, kas noteiktas LESD 83. panta 1. punktā, un direktīvas priekšlikumu tuvināt valstu tiesību aktos noteiktās definīcijas un minimālos sodus par sankciju pārkāpumiem.

1.2.

Tomēr EESK pauž nožēlu par to, ka steidzamības procedūras aktivizēšanas dēļ minētais lēmums netika pilnībā demokrātiski apspriests Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tāpat EESK joprojām ir nobažījusies, jo pirms Komisijas iesniegtā direktīvas priekšlikuma nav veikts ietekmes novērtējums. EESK arī pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības sankciju pārkāpumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nav minēta kā viena no ieinteresētajām personām, ar kurām notikusi apspriešanās.

1.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi direktīvas izstrādes gaitā paplašināt izņēmuma noteikumus, kas attiecas uz humāno palīdzību, un atbrīvot humānās palīdzības aģentūras un personālu no kriminālatbildības un saskaņot šos noteikumus ar pašreizējo starptautisko praksi, un vienlaikus nodrošināt, ka ir paredzēti piemēroti mehānismi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgos vai politiskos nolūkos.

1.4.

EESK atbalsta ieceri paredzēt atbilstošas garantijas un aizsardzības mehānismus attiecībā uz trauksmes cēlējiem un žurnālistiem, kuri publicē informāciju par mēģinājumiem izvairīties no sankcijām, un arī uz viņiem būtu jāattiecina iepriekš minētais izņēmums.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi nodrošināt, ka privātajam sektoram un pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek sniegta pienācīga informācija un proaktīvs atbalsts, lai tie varētu pielāgojoties jaunajiem tiesību aktiem un ievērot jaunās prasības.

1.6.

EESK mudina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi ne tikai veicināt tiesību aktu saskaņošanu, bet arī nodrošināt, ka dalībvalstīm ir pietiekamas administratīvās spējas, pietiekami līdzekļi un apmācīts personāls, lai veiktu sankciju pārkāpumu atklāšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu. To varētu atbalstīt ar dalībvalstu sadarbību, apmainoties ar paraugpraksi atklāšanas un kriminālvajāšanas jomā.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvas priekšlikumā ir uzsvērts, ka jāievēro nepiemērošanas ar atpakaļejošu spēku princips, un EESK uzsver, ka ir jāgarantē apsūdzēto personu tiesības uz pienācīgu procesu un citiem cilvēktiesību aizsardzības pasākumiem.

1.8.

EESK joprojām ir nobažījusies par to, ka uz tādiem plaši izplatītiem noziegumiem kā ar dzimumu saistīta vardarbība un naida noziegumi joprojām neattiecas LESD 83. panta 1. punkts un tie netiek uzskatīti par ES noziegumu jomām, un uzsver, ģeopolitiskie imperatīvi nebūtu jānosaka par prioritāti salīdzinājumā ar mūsu iedzīvotāju aizsardzību un labbūtību.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Par ārpolitikas sankcijām (jeb, ES žargonā, ierobežojošiem pasākumiem) kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros vienojas Eiropas Savienības Padome, un tās ir noteiktas saistošu tiesību aktu veidā, kam ir tieša ietekme visās ES dalībvalstīs.

2.2.

Pretstatā tiesību aktiem par sankcijām, kurus pieņem centralizēti un kuri ir piemērojami visā Eiropas Savienībā, sankciju īstenošana un izpilde ir decentralizēta: dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par to, lai uzraudzītu, kā uzņēmumi un iedzīvotāji ievēro aizliegumus, par atkāpju piešķiršanu, sodu noteikšanu par pārkāpumiem un to izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Tas attiecas uz visām sankcijām, izņemot ieceļošanas aizliegumus, kurus tieši pārvalda valsts iestādes.

2.3.

ES sankciju īstenošanas sistēmas decentralizētais raksturs rada sadrumstalotību (1): valstu tiesību akti atšķiras gan attiecībā uz sankciju pārkāpumu definīcijām un darbības jomu, gan arī sodiem, kurus var piemērot par pārkāpumiem. Atšķirīgas ir arī izmeklēšanas administratīvās spējas. Turklāt valsts iestādēm individuāli ir plaša rīcības brīvība, nosakot, vai humānu apsvērumu dēļ var piešķirt atkāpi.

2.4.

Pētījumi ir apstiprinājuši, ka sankciju īstenošanā un izpildē dažādās ES dalībvalstīs vērojamas būtiskas atšķirības (2). Nesenā pētījumā, ko veica Eiropas tīkls genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (“Genocīda apkarošanas tīkls”), norādīts uz būtiskām atšķirībām ES dalībvalstu noteiktajos sodos par sankciju pārkāpumiem (3).

2.5.

Komisijai šajā saistībā ir dažas pārraudzības pilnvaras: tā nodrošina, ka visas dalībvalstis pilda savas saistības saskaņā ar ES Sankciju regulu, piemēram, ievieš attiecīgus sodus. Tāpat kā citās ES pārvaldības jomās, Komisija ir tiesīga uzsākt pārkāpuma procedūru pret jebkuru dalībvalsti, kas neievēro šīs saistības, taču līdz šim šāda rīcība nekad nav veikta. Sankciju īstenošanu Komisija atbalsta, arī izdodot norādījumus, piemēram, par atkāpju piešķiršanu.

2.6.

Sistēmai raksturīgais sadrumstalotības potenciāls ir acīmredzams, taču Komisija tikai nesen sāka veikt dažus pasākumus (4), lai uzlabotu ES sankciju īstenošanu un izpildi. Komisija darbību šajā jomā atsāka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, bet noteikto sankciju vilnis deva jaunu impulsu sankciju īstenošanas un izpildes stiprināšanai.

2.7.

Ar Padomes Lēmumu 2022/2332 (5) ES sankciju pārkāpumi tiek pievienoti noziegumu jomām, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un kas plaši pazīstamas kā ES noziegumu jomas. Tādējādi Komisija var ierosināt tiesību aktus, lai tuvinātu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, kā arī sodus dalībvalstīs (6).

2.8.

Minētais priekšlikums ir pamatots ar to, ka pārkāpumi var vairot draudus mieram un drošībai, kā arī tiesiskumam, demokrātijai un cilvēktiesībām trešās valstīs, un tiem bieži vien ir pārrobežu dimensija. Konkrēti teikts, ka sankciju pārkāpumi “ir īpaši smagu noziegumu joma […], jo tie var radīt ilgstošus draudus starptautiskajam mieram un drošībai, apdraudēt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību konsolidāciju un atbalstīšanu un radīt būtisku kaitējumu ekonomikai, sociālajai jomai, sabiedrībai un videi” (7). Pašreizējā situācija ļauj privātpersonām un uzņēmumiem, kuri apsver iespēju apiet noteikumus, izdarīt izdevīgu izvēli un vienlaikus neļauj nodrošināt ES operatoriem vienlīdzīgu konkurences apstākļus.

2.9.

Eiropas Savienības Padome 2022. gada 30. jūnijā panāca vienošanos par tekstu un lūdza Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu pievienošanu LESD 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām (8). Eiropas Parlaments 2022. gada 7. jūlijā sniedza piekrišanu (9), izmantojot steidzamības procedūru. Lēmums tika pieņemts 2022. gada 28. novembrī (10).

2.10.

Komisija 2022. gada 2. decembrī iesniedza direktīvas projektu, kurā ierosināts noteikt minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definēšanu un sodiem par sankciju pārkāpumiem (11).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Sankciju pārkāpumu noteikšana par noziegumu jomu saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu ir pozitīvs pavērsiens, kas palīdzēs saskaņot sankciju pārkāpumu un ar tiem saistīto sodu veidus visā Eiropas Savienībā un uzlabot sankciju ievērošanu un izpildi.

3.2.

Kad Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ierosinās un pieņems minēto direktīvu un citus būtiskus sekundāros tiesību aktus par minimālajiem noteikumiem attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definīciju un sodiem par sankciju pārkāpumiem, EESK mudina ņemt vērā nākamajā sadaļā izklāstītos apsvērumus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Eiropas Parlaments, izmantojot steidzamības procedūru, deva piekrišanu Padomes lēmuma projektam. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments deva piekrišanu bez iepriekšējas apspriešanās ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (LIBE). Stingrais ģeopolitiskais imperatīvs, kas ir priekšlikuma pieņemšanas pamatā, nedrīkstētu novērst uzmanību no nepieciešamības iesniegt tiesību aktu priekšlikumus pienācīgai demokrātiskajai kontrolei. Demokrātiskās pārskatatbildības standarti ir jāsaglabā. EESK atkārtoti norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas Parlaments pienācīgi pārbaudītu priekšlikumu direktīvai, ar kuru paredz minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu par sankciju pārkāpumiem definīciju un kura pašlaik tiek apsvērta.

4.2.

Tāpat direktīvas priekšlikumā ir minēts, ka Komisija neveica ietekmes novērtējumu, norādot uz “steidzamo nepieciešamību saukt pie atbildības fiziskas un juridiskas personas, kas iesaistītas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumos” (12). EESK atzīst, ka ir lietderīgi ātrāk pieņemt direktīvu par kriminālsodiem par Savienības sankciju pārkāpumiem, tomēr tā uzskata, ka definīciju un sodu saskaņošanas relatīvā steidzamība neattaisno to, ka direktīvas sagatavošanas procesā nav veikts attiecīgais ietekmes novērtējums. Tas it īpaši tādēļ, ka fiziskas un juridiskas personas, kas iesaistītas sankciju pārkāpumos, jau tagad var saukt pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, un tas nozīmē, ka direktīvas pieņemšanas atlikšanas gadījumā pārkāpumi tomēr nepaliks nesodīti. Tāpēc EESK atbalsta standarta ietekmes novērtējumu, un iesaka direktīvu ātri ieviest, tiklīdz tā būs pieņemta.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē plašo apspriešanos, ko Komisija veica ar plašu ieinteresēto personu loku, taču Komiteja pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības sankciju pārkāpumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nav minēta starp šīm personām.

4.4.

Uzmanība, kas veltīta sankciju pārkāpumu atklāšanai, kriminālvajāšanai un sodīšanai par tiem, būtu jālīdzsvaro ar salīdzināmiem centieniem palīdzēt ekonomikas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem sankciju īstenošanā. Nepilnības sankciju īstenošanā bieži vien ir saistītas ar to, ka ieinteresētajām personām privātajā sektorā trūkst izpratnes, neraugoties uz valstu aģentūru centieniem tās informēt (13). Nevajag aizmirst, ka lielākā daļa ES ekonomikas dalībnieku ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri bieži nepārzina pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem par sankcijām, jo iepriekšējā sankciju praksē ekonomiskie pasākumi bija reti (14). EESK atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus uzlabot ekonomikas dalībniekiem sniegto atbalstu un mudina tos turpināt (15).

4.5.

Būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, lai aizsargātu humāno rīcību valstīs, pret kurām ir piemērotas sankcijas. Atbildība par iespējamiem sankciju pārkāpumiem joprojām rada bažas humānās palīdzības sniedzējiem, kas sniedz palīdzību jurisdikcijās, kurām piemērotas smagas sankcijas (16). Šādi dalībnieki nemitīgi vērš uzmanību uz grūtībām garantēt, ka to darbībā netiek pārkāpti tiesību akti par sankcijām, un uz negatīvajām sekām, ko rada fakts, ka karojošās puses tos saista ar Rietumu noteiktajām sankcijām (17). Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome nesen 2022. gada decembrī pieņēma Rezolūciju Nr. 2664 (18), kurā ietverts vispārējs izņēmums, kas ļauj nodrošināt līdzekļus un sniegt pakalpojumus humānās palīdzības organizācijām (19), un kuru ASV iestādes ātri īstenoja (20), ES tiesību aktu šaurās humānās klauzulas jau kļūst par izņēmumu, kas piesaista uzmanību. Lai nodrošinātu, ka sankciju sistēma nekavē humāno darbību, ierosinātās direktīvas formulējums būtu jāpastiprina. Pašlaik no kriminālatbildības ir atbrīvota tikai “humānās palīdzības piegāde personām, kam ir vajadzīga palīdzība” (21). Komiteja atbalsta plašāka humānā izņēmuma pieņemšanu, lai panāktu, ka visi neatkarīgu humānās palīdzības organizāciju darbinieki ir atbrīvoti no ES sankciju režīmā paredzētās kriminālatbildības. Šāda klauzula nodrošinātu ES sankciju tiesiskā regulējuma atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām (SHT). Tajā pašā laikā būtu jāparedz noteikumi, lai novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem vai politiskiem mērķiem. Humānās palīdzības sniedzēju aizsardzība būtu jāattiecina arī uz pētnieciskajiem žurnālistiem.

4.6.

EESK mudina Komisiju uzraudzīt direktīvas īstenošanu, pievēršot uzmanību ne tikai tiesību aktu pieņemšanai, bet arī tam, lai tiktu nodrošinātas pietiekamas administratīvās, finanšu, tehnoloģiskās un cilvēkresursu spējas un pienācīga apmācība, kas dotu valstu administrācijām, tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm iespēju īstenot jauno tiesību aktu saturu. Ja nebūs piemērota aprīkojuma, personāla un finanšu līdzekļu, ar tiesību aktu saskaņošanu vien, visticamāk, nepietiks, lai varētu pildīt uzdevumu atklāt pārkāpumus, saukt pie atbildības par tiem un sodīt par tiem. Turklāt EESK mudina Komisiju noteikt kritērijus, ko tā piemēros uzraudzībai, lai tādējādi sniegtu zināmu ievirzi iesaistītajām personām.

4.7.

Ja notiesājošs spriedums ļauj konfiscēt līdzekļus, ievērojama daļa līdzekļu būtu jāpiešķir kompensācijai cietušajiem un — attiecībā uz tām sankcijām, kas pašlaik ir spēkā pret Krievijas mērķiem saistībā ar tās karu Ukrainā, — pēckara atjaunošanas centieniem Ukrainā. EESK atbalsta šo prasību, kas iekļauta arī EESK atzinumā (22) par Komisijas priekšlikumu direktīvai par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. EESK arī mudina Komisiju sadarboties ar specializētām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai formulētu jēdziena “cietušais” definīciju un izstrādātu mehānismus, kas palīdz sankciju apiešanas rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem vai sociālajiem ieguldījumiem, kuri viņiem sniedz tiešu labumu. Pārskatatbildības labad EESK atbalsta ieceri uzlabot pārredzamību, proti, atklāt datus par konfiscētajiem aktīviem un to turpmāko galamērķi.

4.8.

Ierosinātajā direktīvā būtu jāiekļauj arī pienācīgi noteikumi par to trauksmes cēlēju un pētniecisko žurnālistu aizsardzību, kuri atklāj izvairīšanās no sankcijām praksi. Viņu nozīmīgā loma, kas ir darbošanās kā “agrīnās brīdināšanas” mehānismam, ir jāaizsargā. Šajā saistībā EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu paplašināt aizsardzību, kas piešķirta saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937 (23), un to attiecināt arī uz ziņošanu par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un personām, kas ziņo par šādiem pārkāpumiem.

4.9.

Kā norādīts direktīvas pašreizējā redakcijā, būtu jāparedz noteikumi, lai ievērotu principu par kriminālsodu nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar principu nulla poena sine lege. EESK uzsver, ka ir jāgarantē apsūdzēto tiesības uz pienācīgu procesu un citiem cilvēktiesību aizsardzības pasākumiem.

4.10.

Visbeidzot EESK pauž nožēlu par to, ka sankciju pārkāpumu noteikšana par ES noziegumu jomu gan ir bijis ātrs process, taču LESD 83. panta 1. punkts vēl neattiecas uz tik smagiem un izplatītiem noziegumiem kā naida noziegumi un ar dzimumu saistīta vardarbība. Ģeopolitiskie imperatīvi nebūtu jānosaka par prioritāti salīdzinājumā ar citiem noziegumiem, kas tieši ietekmē mūsu iedzīvotājus.

4.11.

Noslēgumā jāpiezīmē: nevajadzētu aizmirst, ka sodu saskaņošanas mērķis ir uzlabot KĀDP ietvaros pieņemto sankciju ticamību. No šāda skatpunkta dalībvalstīm būtu jācenšas ievērot ES vīzu aizliegumus ar tādu pašu rūpību, kāda tiek gaidīta no ES pilsoņiem un tirgus dalībniekiem (24).

---

(1)  Portela, C., “Implementation and Enforcement” (Īstenošana un izpilde), publicēts N. Helwig et al., Sharpening EU sanctions policy, FIIA ziņojums 63, Finnish Institute of International Affairs (Somijas Starptautisko jautājumu institūts): Helsinki. Somijas premjerministra biroja pasūtīts pētījums, 2020. gads, 107. lpp.

(2)  Drulakova, R. un Prikryl, P., “The implementation of sanctions imposed by the European Union” (Eiropas Savienības uzlikto sankciju īstenošana), Central European Journal of International and Security Studies, vol. 10, no. 1, 2016., 134. lpp.

(3)  Genocide Network, “Prosecution of sanctions (restrictive measures) violations in national jurisdictions: a comparative analysis”, 2021. gads.

(4)  Eiropas Komisijas paziņojums“ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021) 32 final).

(5)  Padomes Lēmums (ES) 2022/2332 (2022. gada 28. novembris) par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu noteikšanu par noziegumu jomu, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, (OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.).

(6)  Eiropas Komisijas paziņojums “Virzībā uz direktīvu par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem”, (COM/2022/249 final).

(7)  Šis formulējums no Komisijas paziņojuma COM(2022) 249 final, 4. lpp., ir atspoguļots Padomes Lēmuma (ES) 2022/2332 preambulas 10. punktā, (OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.).

(8)  Eiropas Savienības Padome, paziņojums presei, 2022. gada 30. jūnijs.

(9)  Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija. TA(2022) 295.

(10)  OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.

(11)  Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, COM(2022) 684 final.

(12)  COM(2022) 684 final.

(13)  Druláková, R. un Zemanová, S., “Why the implementation of multilateral sanctions does (not) work: lessons learnt from the Czech Republic” (Kāpēc daudzpusēju sankciju īstenošana (ne)darbojas: no Čehijas Republikas pieredzes gūtās atziņas), European Security, vol. 29, Nr. 4, 2020., 524. lpp.

(14)  Portela, C., “Sanctions in EU foreign policy” (Sankcijas ES ārpolitikā), publicēts N. Helwig et al., Sharpening EU sanctions policy, FIIA ziņojums 63, Finnish Institute of International Affairs (Somijas Starptautisko jautājumu institūts): Helsinki. Somijas premjerministra biroja pasūtīts pētījums, 2020. gads, 23. lpp.

(15)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/1506 (2022. gada 9. septembris) par Eiropas Savienības rīcību, ar ko atbalsta informācijas tehnoloģiju rīku attīstību, lai uzlabotu informācijas izplatīšanu par Savienības ierobežojošiem pasākumiem (OV L 235, 12.9.2022., 30. lpp.).

(16)  Portela, C., “What if the EU made sanctions compatible with humanitarian aid?” (Kā būtu, ja ES sankcijas būtu savietojamas ar humāno palīdzību?), publicēts F. Gaub (ed.) What if…? Fourteen Scenarios for 2021, EUISS: Parīze, 2020.

(17)  Debarre, A., “Safeguarding humanitarian action in sanctions regimes” (Humānās rīcības turpināšana sankciju režīmā), Ņujorka, Starptautiskais Miera institūts, 2019.

(18)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Rezolūcija 2664, S/RES/2664(2022).

(19)  Dokumenta S/RES/2664(2022) 1. operatīvajā punktā ir noteikts, ka to līdzekļu nodrošināšana vai to preču un pakalpojumu sniegšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savlaicīgu humāno palīdzību, kuru sniedz Apvienoto Nāciju Organizācija (..) vai nevalstiskās organizācijas vai citi dalībnieki – kurus pievienojušas atsevišķas komitejas, kuras izveidojusi šī Padome – , “ir atļauta un nav pretrunā šīs Padomes vai tās Sankciju komiteju noteiktajai aktīvu iesaldēšanai”.

(20)  ASV Valsts kases departaments, paziņojums presei, “Treasury Implements Historic Human Sanctions Exceptions” (Valsts kase īsteno vēsturiskus humānos izņēmumus sankciju gadījumā), 2022. gada 20. decembris.

(21)  COM(2022) 684 final.

(22)  OV C 100, 16.3.2023., 105. lpp.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(24)  Mangas Martin, A., “Sobre la vinculatoriedad de la PESC y el espacio Aéreo como territorio de un estado (Comentario al auto del TS español de 26 de noviembre de 2020, sala de lo penal”) (“Par KĀDP un gaisa telpas kā valsts teritorijas saistošo raksturu” (komentārs saistībā ar Spānijas Augstākās tiesas krimināllietu palātas 2020. gada 26. novembra spriedumu)). Revista General de Derecho Europeo, 53, 2021.