Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52022AE2693

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Piegādes drošība un pieņemamas enerģijas cenas. Tūlītēji pasākumi un gatavošanās nākamajai ziemai: rīcības varianti”” (COM(2022) 138 final)

EESC 2022/02693

OV C 443, 22.11.2022, p. 140–143 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

22.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 443/140

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Piegādes drošība un pieņemamas enerģijas cenas. Tūlītēji pasākumi un gatavošanās nākamajai ziemai: rīcības varianti””

(COM(2022) 138 final)

(2022/C 443/20)

Ziņotāja:

Alena MASTANTUONO

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 2.5.2022.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

21.6.2022.

Pieņemts plenārsesijā

13.7.2022.

Plenārsesija Nr.

571

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

188/3/13

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Šis paziņojums jāskata REPowerEU vispārējā kontekstā, kura galvenais mērķis ir atteikties no Krievijas fosilā kurināmā. Situācija ir nopietna, tāpēc ir vajadzīga bezprecedenta reaģēšana un maksimāla ES dalībvalstu solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās. Eiropai ir vajadzīgs efektīvs plāns, kurā būtu paredzēti dažādi energoresursu trūkuma scenāriji un izklāstīts, kā šīs situācijas būtu risināmas ar ES dalībvalstu kopīgu rīcību un kā visefektīvāk izmantot un attīstīt enerģētikas infrastruktūru. EESK mudina dalībvalstis kopīgi rīkoties, lai reaģētu uz vajadzību pēc pienācīgas infrastruktūras un tās efektīvas izmantošanas.

1.2.

 Mazāka atkarība no Krievijas gāzes nozīmē lielāku autonomiju un prasa vairāk izmantot ES pieejamos resursus, tostarp paātrināt atjaunīgo energoresursu izvēršanu. Tādēļ ES būtu maksimāli jāizmanto pieejamie resursi un pašreizējās spējas, lai risinātu energoapgādes nepietiekamības problēmu. Tomēr vietējie avoti nebūs pietiekami vai viegli pieejami, un tāpēc ES ir jāizveido jaunas partnerattiecības ar uzticamām valstīm. Šajā saistībā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka, veidojot partnerattiecības enerģētikas jomā ar trešām valstīm, ir jāņem vērā ietekme, ko rada atkarība no valstīm, kurām nav kopīgu vērtību ar ES vai kuras varētu atzīt par nedraudzīgiem režīmiem.

1.3.

 Pašreizējo augsto elektroenerģijas cenu pamatcēlonis ir gāze, kas palielina elektroenerģijas cenas. Vienīgais ideālais risinājums šai problēmai būtu palielināt nefosilās elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu tādā apjomā, kas atbilst elektroenerģijas pieprasījumam.

1.4.

 Lai gan paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta īstermiņa pasākumiem, kas nodrošinātu energoapgādes drošību un pieņemamas cenas, tie ir jāskata saistībā ar ilgtermiņa mērķiem. EESK uzskata, ka ir svarīgi pastāvīgi un konsekventi ievērot visus ilgtspējīgas energosistēmas pamatmērķus: energoapgādes drošību, saprātīgas izmaksas un cenas, kā arī vides ilgtspēju.

1.5.

 Tiešais atbalsts neapšaubāmi ir visreālākais risinājums kā ārkārtas pasākums. Palielināti PVN un enerģijas nodokļu ieņēmumi var palīdzēt dalībvalstīm finansēt šādus pasākumus. Visiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt krīzi, vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un mērķtiecīgi vērstiem uz tiem, kas cieš visvairāk – iedzīvotājiem, MVU vai energoietilpīgām nozarēm. Tomēr paziņojumā nav norādīts, ka gāzes patēriņa samazināšanā ievērojamas pūles jāpieliek arī patērētājiem. Tādējādi kompensācija, kas neveicina gāzes patēriņa samazinājumu, nav ilgtspējīgs risinājums.

1.6.

 Šādā situācijā dalībvalstīs būtu vajadzīgi tikai tādi mērķtiecīgi pagaidu pasākumi, kuriem ir vismazākā kropļojošā ietekme uz ES tirgu, vai ES līmeņa pasākumi, kas neapdraud dekarbonizācijas centienus vai energoapgādi. Kopumā tirgus intervence rada risku, ka tā varētu kaitēt ilgtermiņa mērķiem, radot nenoteiktību ieguldījumiem un kavējot dekarbonizāciju enerģētikas nozarē. EESK piekrīt ACER secinājumiem, ka elektroenerģijas tirgus ir pierādījis, ka tas labi darbojas, novēršot elektroenerģijas piegādes ierobežojumus vai pat pārtraukumus atsevišķos reģionos.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

 Pēc Kremļa lēmuma pārtraukt gāzes piegādi dažām Eiropas valstīm Eiropas līderi saprata situācijas nopietnību, kas prasa bezprecedenta reaģēšanu un maksimālu ES dalībvalstu solidaritāti un savstarpējo uzticēšanos. Eiropai ir vajadzīgs efektīvs plāns, kurā būtu paredzēti dažādi energoresursu trūkuma scenāriji un izklāstīts, kā šīs situācijas risināt ar ES dalībvalstu kopīgu rīcību un kā visefektīvāk izmantot enerģētikas infrastruktūru.

2.2.

 Šis paziņojums jāskata REPowerEU vispārējā kontekstā, kura galvenais mērķis ir atteikties no Krievijas fosilā kurināmā. Šajā saistībā EESK atsaucas uz saviem iepriekšējiem atzinumiem (1), kuros iekļauti viedokļi un vēstījumi gan par īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumiem, ar kuriem reaģēt uz izaicinājumiem, kas saistīti ar šo problēmu.

2.3.

 Lai gan paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta īstermiņa pasākumiem, kas nodrošinātu energoapgādes drošību un pieņemamas cenas, tie ir jāskata saistībā ar ilgtermiņa mērķiem. EESK uzskata, ka ir svarīgi pastāvīgi un konsekventi ievērot visus ilgtspējīgas energosistēmas pamatmērķus: energoapgādes drošību, saprātīgas izmaksas un cenas, kā arī vides ilgtspēju. Jāatzīst, ka daudziem pasākumiem, jo īpaši lielām investīcijām, ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai tos īstenotu praksē, un ārkārtas situācijas pārvarēšanai var būt nepieciešami kompromisa īstermiņa pasākumi.

2.4.

 Bez visaptverošas pieejas pastāv liels risks, ka akūtie simptomi tiek novērsti ar pasākumiem, kas ir vai nu neefektīvi, vai, sliktākajā gadījumā, darbojas pretēji pamatmērķiem. Eiropas Savienībai par absolūtu prioritāti ir jāizvirza vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana enerģijai par pieņemamām cenām un energoapgādes drošība par saprātīgām izmaksām, vienlaikus cenšoties panākt klimatneitralitāti.

3.   Īpašas piezīmes – gāzes piegādes drošība par saprātīgām izmaksām

3.1.

 Paziņojumā ir ierosināti kopīgi Eiropas pasākumi gāzes piegādes jautājuma risināšanai. Šie pasākumi ietver ES partnerattiecības ar trešām valstīm un kolektīvo iepirkumu veicināšanu, kā arī kopēju gāzes uzglabāšanas politiku.

3.2.

 Mazāka atkarība no Krievijas gāzes nozīmē lielāku autonomiju un prasa vairāk izmantot ES pieejamos resursus, tostarp izvērst atjaunīgos energoresursus. Tādēļ ES būtu maksimāli jāizmanto pieejamie resursi un pašreizējās spējas, lai risinātu nepietiekamas energoapgādes problēmu.

3.3.

 Tomēr ir acīmredzams, ka vietējie avoti nebūs pietiekami vai viegli pieejami, un tāpēc ES ir jāveido jaunas partnerattiecības ar trešām valstīm. Šajā saistībā EESK uzsver, ka, veidojot partnerattiecības enerģētikas jomā ar trešām valstīm, ir jāņem vērā ietekme, ko rada atkarība no valstīm, kurām nav kopīgu vērtību ar ES vai kuras varētu atzīt par nedraudzīgiem režīmiem.

3.4.

 Attiecīgi ES ir rūpīgi jāanalizē plusi un mīnusi ūdeņraža importam no trešām valstīm, kā arī jāmeklē piemēroti risinājumi, kas ir pieejami Eiropas Savienībā.

3.5.

 LNG termināļiem, gāzes glabātavām un daudzveidīgu piegāžu cauruļvadiem ir galvenā loma gāzes piegādes drošībā. Lai ilgtspējīgi izmantotu ES pieejamos resursus, Eiropai būs jāveic lielas investīcijas infrastruktūrā, pētniecībā, izstrādē un inovācijā. EESK mudina dalībvalstis kopīgi rīkoties, lai reaģētu uz vajadzību pēc pienācīgas infrastruktūras un tās efektīvas izmantošanas. EESK vērš uzmanību uz pašreizējiem projektiem, piemēram, Somijas un Igaunijas kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa kuģa nomu.

3.6.

 EESK stingri atbalsta jaunos noteikumus par gāzes uzglabāšanu, par kuriem ātri vienojās abi ES likumdevēji. Pietiekami piepildītas gāzes krātuves palīdzēs nodrošināt drošu (2022./2023. gada) ziemu, aizsargājot pret cenu satricinājumiem, pasargājot Eiropas iedzīvotājus no enerģētiskās nabadzības un nodrošinot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

3.7.

 Ka minēts atzinumā par ES gāzes uzglabāšanas politiku (2), EESK uzskata, ka sadarbība ar trešām valstīm ir papildinošs pasākums investīcijām jaunā infrastruktūrā, kas palielinās Eiropas energoapgādes drošību. EESK mudina Padomi un Parlamentu apsvērt iespēju izmantot gāzes krātuves uzticamās kaimiņvalstīs, tostarp Ukrainā, jo tas palīdzēs nodrošināt piegādes drošību.

4.   Īpašas piezīmes – augstās elektroenerģijas cenas

4.1.

 Enerģijas cenu kāpums pēc pandēmijas, ko vēl vairāk saasināja Krievijas iebrukums Ukrainā, ietekmē plašu patērētāju loku un veicina enerģētiskās nabadzības pieaugumu visā Eiropā. Situācija pasliktinās patērētājiem, kuri jau iepriekš saskārās ar enerģētisko nabadzību, savukārt patērētāji, kuri agrāk nebija saskārušies ar enerģijas rēķinu apmaksas problēmām, ir pakļauti nabadzības riskam.

4.2.

 Komisija jau ir publicējusi vairākas iniciatīvas, lai risinātu jautājumu par augstām enerģijas cenām un to ietekmi, tostarp pretdarbības un atbalsta instrumentus (3) un paziņojumā REPowerEU izklāstītās iespējas atbalstīt visneaizsargātākos iedzīvotājus un visvairāk skartos uzņēmumus, piemēram, energoietilpīgās nozares, lai samazinātu ražošanas izmaksas un veicinātu dekarbonizācijas centienus. EESK atzinīgi vērtē un atzīst par būtiski svarīgu atbalsta pasākumu attiecināšanu arī uz MVU.

4.3.

 EESK atzinīgi vērtē šajā paziņojumā izklāstīto analīzi par priekšrocībām un trūkumiem, ko radījuši dažādie risinājumi saistībā ar augstajām elektroenerģijas cenām un to ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Risinājumi aptver divu veidu pasākumus: finansiālu atbalstu augsto cenu ietekmes mazināšanai un tirgus intervences pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt pašas cenas.

4.4.

 Tiešais atbalsts neapšaubāmi ir visreālākais risinājums kā ārkārtas pasākums. Palielināti PVN un enerģijas nodokļu ieņēmumi var palīdzēt dalībvalstīm finansēt šādus pasākumus. Visiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt krīzi, vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un mērķtiecīgi vērstiem uz tiem, kas cieš visvairāk – iedzīvotājiem, MVU vai energoietilpīgām nozarēm. Tomēr paziņojumā nav norādīts, ka gāzes patēriņa samazināšanā ievērojamas pūles jāpieliek arī patērētājiem. Tādējādi kompensācija, kas neveicina gāzes patēriņa samazinājumu, nav ilgtspējīgs risinājums.

4.5.

 Paziņojumā ir pareizi norādīts, ka ideāla risinājuma nav. Jebkurai intervencei enerģijas tirgū būs negatīvas sekas. Daudzos gadījumos tie var būt tirgus izkropļojumi, fiskālās izmaksas, piegādes traucējumi, negatīva ietekme uz investīcijām vai patērētāju uzvedību. Īsumā, tas var ietekmēt dekarbonizācijas centienus vai apdraudēt piegādes drošību.

4.6.

 Komisijas sniegtā informācija liecina par sarežģīto situāciju, kurā Eiropa saskaras ar trīskāršu izaicinājumu – energoapgādes drošību, pieejamām cenām un klimata pārmaiņu apkarošanu. Tas vēlreiz apliecina, ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja jebkurai politikai un pasākumiem, lai nodrošinātu to atbilstību un ieguldījumu enerģētikas sistēmas vispārējās ilgtspējas mērķa sasniegšanā.

4.7.

 Kā norādīts dokumentā, nav viena vienīga visām situācijām atbilstoša risinājuma, tāpēc dalībvalstīm ir iespēja rast savai valstij piemērotāko risinājumu. Tomēr ES enerģijas tirgū jebkura intervence jebkurā vietā var ietekmēt pārējo tirgu. Tāpēc šādā situācijā dalībvalstīs būtu vajadzīgi tikai tādi mērķtiecīgi pagaidu pasākumi, kuriem ir vismazākā kropļojošā ietekme uz ES tirgu, vai ES līmeņa pasākumi, kas neapdraud dekarbonizācijas centienus vai energoapgādi.

4.8.

 EESK piekrīt nesenā ACER ziņojuma (4) secinājumam, ka elektroenerģijas tirgus ir pierādījis savu labo darbību, novēršot elektroenerģijas piegādes ierobežojumus vai pat pārtraukumus atsevišķos reģionos. ACER uzskata, ka vajadzētu saglabāt pašreizējo tirgus struktūru. Turklāt daži ilgtermiņa uzlabojumi, visticamāk, izrādīsies būtiski, lai nākamajos 10–15 gados sistēma spētu sasniegt ES vērienīgo dekarbonizācijas trajektoriju un lai to panāktu ar zemākām izmaksām, vienlaikus nodrošinot piegādes drošību. EESK uzsver, ka visām izmaiņām tirgus struktūrā jābūt balstītām uz rūpīgu analīzi par to ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.

4.9.

 EESK piekrīt Komisijai, ka pašreizējo augsto elektroenerģijas cenu galvenais cēlonis ir gāze, kas arī palielina elektroenerģijas cenas, nosakot robežcenas. Ideālais risinājums šai problēmai būtu palielināt nefosilās elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu tādā apjomā, kas atbilst elektroenerģijas pieprasījumam.

4.10.

 EESK uzskata, ka cenu griestu noteikšana vai cita veida intervence enerģijas vairumtirgū ir problemātiska, jo tā kropļotu nepieciešamos cenu signālus un radītu sarežģījumus, kas saistīti ar “pareizā” cenu līmeņa noteikšanu. Fiskālie pasākumi, piemēram, “negaidīti papildu nodokļi”, nesamazina cenas, bet drīzāk tiek uzskatīti par ieņēmumu avotu. Kopumā tirgus intervence rada risku, ka tā varētu kaitēt ilgtermiņa mērķiem, radot nenoteiktību ieguldījumiem un kavējot enerģētikas nozares dekarbonizāciju.

Briselē, 2022. gada 13. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  OV C 323, 26.8.2022., 123. lpp., un OV C 323, 26.8.2022., 129. lpp.

(2)  OV C 323, 26.8.2022., 129. lpp.

(3)  COM(2021) 660 final.

(4)  ACER galīgais novērtējums par ES elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus struktūru.

Top