EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2022. gada 27. aprīlis)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem

(CON/2022/16)

(2022/C 248/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022. gada 17. un 21. janvārī saņēma Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem (1) (turpmāk – “ierosinātie KPD grozījumi”).

Ierosinātie grozījumi Kapitāla prasību direktīvā ir cieši saistīti ar citu priekšlikumu, par kuru ECB saņēma apspriešanās pieprasījumu, proti, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai (2) (kopā ar ierosinātajiem KPD grozījumiem –“Komisijas banku reformas pakete”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātie KPD grozījumi ietver normas, kas skar ECB uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un Līguma 127. panta 5. punktā minēto Eiropas Centrālo banku sistēmas palīdzību sekmīgi īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB stingri atbalsta Komisijas banku reformas paketi, ar kuru Savienības tiesību aktos tiek ieviesti globālo regulējuma reformu plānu svarīgi elementi. Tas pastiprinās ES vienoto noteikumu kopumu un būtiski stiprinās tiesisko regulējumu jomās, kurās uzraudzības iestādes konstatējušas trūkumus, kas, iespējams, varētu novest pie riska nepietiekamas uzraudzības un novēršanas.

Pirmkārt, vides, sociālo un pārvaldības (VSP) risku novēršanas uzlabošana, nosakot stingrākas prasības un paplašinot uzraudzības instrumentu kopumu šajā jomā, palīdzēs nodrošināt, ka iestādes proaktīvi izstrādā uzlabotas riska pārvaldības sistēmas, tādējādi samazinot iespēju, ka atsevišķas iestādes un finanšu sistēma kopumā radīs pārmērīgus riskus.

Otrkārt, kapitāla minimālās robežvērtības precīza īstenošana mazinās riska svērumu nepamatotu mainīgumu (3), un tāpat atzinīgi vērtējams, ka netiks veikta risku dubulta uzskaite attiecībā uz citām prasībām, vienlaikus izvairoties no operacionāliem sarežģījumiem.

Treškārt, saskaņoti noteikumi attiecībā uz banku vadītāju un augstākā līmeņa darbinieku novērtēšanu (atbilstības un piemērotības novērtējumi) atvieglos uzraudzības efektivitāti un uzlabos drošu pārvaldību.

Ceturtkārt, vienots noteikumu kopums trešo valstu banku grupu filiālēm, kuras darbojas dalībvalstīs, aizstās neviendabīgas nacionālās pieejas un stiprinās vienoto tirgu.

Piektkārt, turpmāka nacionālo pilnvaru saskaņošana attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, aktīvu vai pasīvu nodošanu, apvienošanos vai sadalīšanu, kā arī sankciju režīmu nodrošinās regulējuma konsekvenci un stabilitāti.

Sestkārt, ECB aicina nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) (turpmāk – “KPD”) un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (5) saskaņotību attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar uzraudzības neatkarību kopumā un jo īpaši interešu konfliktiem. Ierobežojot iespējamos interešu konfliktus, svarīga ir stingra, bet samērīga un elastīga pieeja, kas ļauj pienācīgi ņemt vērā katru individuālo gadījumu.

Visbeidzot, ļaujot uzraudzības iestādēm atsaukt atļauju kredītiestādēm, par kurām paziņots, ka tās kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, bet kuras neatbilst noregulējuma piemērošanai, jo nav izpildīts sabiedrības interešu kritērijs, atvieglos šo banku sakārtotu iziešanu no tirgus (6).

Šis atzinums attiecas uz ECB īpaši nozīmīgiem jautājumiem, kas izklāstīti turpmākajās iedaļās:

1.   Vides, sociālie un pārvaldības riski (VSP riski)

1.1.   Atbalsts ierosinātajiem grozījumiem

ECB ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pastiprināt prasības kredītiestādēm attiecībā uz VSP riskiem un attiecīgās kompetento iestāžu pilnvaras. ECB piekrīt viedoklim, ka VSP riskiem var būt tālejoša ietekme gan uz atsevišķu iestāžu stabilitāti, gan uz finanšu sistēmu kopumā. Komisija pamatoti noteikusi vērienīgus mērķus attiecībā uz ES pielāgošanos VSP risku ietekmei un tās pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, paredzot konkrētas izmaiņas ražošanas sistēmā ierobežotā laikposmā. Stratēģijā uzsvērts, ka “Eiropas zaļā kursa panākumi ir atkarīgi no visu ekonomikas jomas ieinteresēto personu ieguldījuma un to iniciatīvas mūsu mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā finanšu iestādēm ES ilgtspējas mērķi jāpārvērš savās ilgtermiņa finansēšanas stratēģijās un lēmumu pieņemšanas procesos (7).” Pārkārtošanās un ar to saistītie riski skar gandrīz visas ekonomikas nozares, un tiem ir plaša ietekme dažādos reģionos; turklāt tās ir atkarīgas no dekarbonizācijas politikas, izmaiņām patērētāju un ieguldītāju vēlmēs, kā arī tehnoloģiskām pārmaiņām. Šī plašā ietekme attaisno īpašas stratēģijas, kā arī uzlabotas riska pārvaldības spējas, lai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošinātu kredītiestāžu uzņēmējdarbības modeļu noturību un izvairītos no pārmērīga pārejas riska veidošanās to portfeļos. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai kredītiestādes uzraudzītu risku, ko rada to portfeļu neatbilstība ES pārejas mērķiem, tādējādi nosakot vērienīgus un konkrētus termiņus, tostarp starpposma mērķus, to stratēģiskās plānošanas vajadzībām.

ECB atbalsta priekšlikumu skaidrāk iekļaut VSP riskus uzraudzības prasībās, kas palīdzēs līdz minimumam samazināt apdraudējumu, ko šie riski rada atsevišķām iestādēm un finanšu stabilitātei. Nesenajā ECB uzraudzības novērtējumā uzsvērta nepieciešamība pēc labākas banku iekšējās riska pārvaldības un lielākas uzraudzības kontroles attiecībā uz šiem riskiem. Šajā visaptverošajā pārbaudē atklājās, ka neviena iestāde nav tuvu tam, lai pilnībā saskaņotu savu praksi ar uzraudzības gaidām attiecībā uz klimata un vides riskiem, un ka pašas iestādes uzskata, ka 90 % no to ziņotās prakses tikai daļēji vai vispār neatbilst ECB uzraudzības gaidām (8).

ECB atzīst, ka ar klimatu saistītie un vides riski ir prioritāri pār sociālajiem un pārvaldības faktoriem, ņemot vērā arī metodikas atšķirības. Ar klimatu saistītie un vides riski jo īpaši ietver apdraudējumus, kas izriet no nepieciešamās pārejas uz ilgtspējīgāku ekonomiku un pielāgošanās pieaugošajiem fiziskajiem apdraudējumiem. Pārkārtošanās un fiziskie riski ir īpaši salīdzinājumā ar citiem prudenciālajiem riskiem, un, tā kā tie veidojas laika gaitā, vajadzīga rūpīga plānošana un skaidras mazināšanas stratēģijas, savukārt, lai mazinātu ilgtermiņa ietekmi, var būt nepieciešama izlēmīga un tūlītēja īstermiņa rīcība.

ECB atbalsta ierosināto prasību kredītiestādēm izstrādāt īpašus plānus, lai uzraudzītu un novērstu VSP riskus, kas rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tas nodrošinās, ka kredītiestādes mēra VSP riskus ilgākā laika posmā un rūpīgi izvērtēs strukturālās pārmaiņas, kas varētu rasties nozarēs, ar kurām tās saistītas, saskaņā ar ES tiesiskajā regulējumā noteiktajiem pārejas veidiem (9). Prasība izstrādāt šādus plānus palielinās pārredzamību attiecībā uz riskiem, kam pakļauta finanšu sistēma. Turklāt tas arī nodrošinās, ka kredītiestādes, arī saistībā ar ES pārejas mērķiem, proaktīvi izvērtē, vai to stratēģijās pietiekami ņemti vērā ar VSP saistīti apsvērumi, tādējādi mazinot reputācijas riskus vai riskus, ko rada strauji mainīgais tirgus noskaņojums.

ECB ir gatava sadarboties ar ES aģentūrām, lai uzraudzītu kredītiestāžu progresu to īpašo plānu izstrādē (jaunais 76. panta 2. punkts), un uzsver, ka šajā jomā vajadzīga savlaicīga rīcība. ECB uzskata, ka par prioritāti jānosaka iestāžu noturība un pielāgošanās VSP risku ilgtermiņa negatīvajai ietekmei. Šajā sakarā īpaši svarīgas būs ierosinātās Eiropas Banku iestādes (EBI) pamatnostādnes par iestāžu plānu saturu (jaunais 87. panta 5. punkta b) apakšpunkts), tāpēc ECB uzskata, ka šīs pamatnostādnes būtu jāpublicē 12 mēnešu laikā. Savukārt 24 mēnešu termiņš šķiet piemērotāks ierosinātajām pamatnostādnēm par minimālajiem standartiem un standartmetodēm (jaunais 87.a panta 5. punkta a) apakšpunkts).

Pienācīga iekšējā riska pārvaldība, tostarp īpaša plānošana, arī atvieglos VSP risku novērtēšanu, ko veic kompetentās un makroprudenciālās uzraudzības iestādes. Saistībā ar prasību kredītiestādēm pārvaldīt visus būtiskos riskus, pārbaudot to noturību pret ilgtermiņa negatīvo ietekmi, ECB atzinīgi vērtē saistīto uzraudzības pilnvaru pastiprināšanu tādā veidā, kas atbilst VSP risku materializācijas periodam. Tas ļaus ECB efektīvāk novērst VSP riskus, sākot ar klimata un vides riskiem, kas ietekmē kredītiestādes prudenciālo situāciju (piem., kapitālu un likviditāti) arī vidējā termiņā un ilgtermiņā (t. i., 5–10 gadi). Šādas prasības arī palīdzēs makrouzraudzības iestādēm mazināt VSP risku ietekmi visā sistēmā, jo īpaši analizējot to sistēmiskos aspektus, piemēram, veicot visas tautsaimniecības mēroga klimata stresa testus. Tam visam būtu jānodrošina ECB piemērotāki instrumenti, lai kopā ar citām attiecīgajām iestādēm palīdzētu novērst vērtību zaudējušu aktīvu veidošanos kredītiestāžu bilancēs un nodrošinātu mikroprudenciālās un makroprudenciālās pieejas savstarpēju papildināmību.

Attiecībā uz makroprudenciālo instrumentu kopumu ECB atzinīgi vērtē arī to, ka KPD ierosināto grozījumu apsvērumā precizēts, ka sistēmiskā riska rezerves sistēmu jau var izmantot, lai novērstu dažādu veidu sistēmiskos riskus, tostarp riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Ciktāl ar klimata pārmaiņām saistītie riski var radīt nopietnas negatīvas sekas dalībvalstu finanšu sistēmai un reālajai ekonomikai, šo risku mazināšanai var ieviest sistēmiskā riska rezerves likmi.

1.2.   Noturība pret VSP risku ilgtermiņa negatīvo ietekmi

Attiecībā uz scenārijiem un metodēm noturības pret VSP risku novērtēšanai, jo īpaši klimata pārmaiņu un vides degradācijas, ilgtermiņa negatīvo ietekmes novērtēšanai, ECB vēlas uzsvērt, ka to radītās problēmas finanšu sektoram var novērtēt un risināt, tikai integrējot zinātnisko analīzi politikas veidošanā. Šajā ziņā būtiska nozīme būs zinātniskās pētniecības, finanšu sektora struktūru un vides aģentūru ieguldījumam. ECB atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stiprināt sadarbību starp visām attiecīgajām publiskā sektora iestādēm, t. sk. uzraudzības iestādēm, un ka šādas sadarbības mērķis ir “palīdzēt noteikt finanšu sektora starpposma mērķus (10).” Tomēr KPD ierosināto grozījumu apsvērumos būtu lietderīgi atkārtoti uzsvērt apņemšanos, kas pausta Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijas (COM(2021) 390 final) 5.c darbības punktā. Konkrētāk, ir svarīgi uzsvērt, ka Komisija apņēmusies stiprināt sadarbību ar ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas Vides aģentūru un ka šāda sadarbība paredzēta, lai palīdzētu noteikt starpposma mērķus finanšu nozarei un labāk izprastu, vai pašreizējais un gaidāmais progress ir pietiekams, un tādējādi vajadzības gadījumā veicinātu visu attiecīgo publiskā sektora iestāžu ciešāku sadarbību politikas jomā. ECB atzinīgi vērtētu atsauci uz šādām saistībām arī saistībā ar pilnvarām, kas noteiktas KPD jaunajā 87.a panta 5. punkta c) apakšpunktā.

2.   Pašu kapitāla minimālā robežvērtība

ECB atzinīgi vērtē kapitāla minimālās robežvērtības ieviešanu, kas ir svarīgs Bāzeles III reformu elements (11). ECB norāda, ka ierosinātie KPD grozījumi ietver dažus mehānismus, kas reglamentē mijiedarbību starp kapitāla minimālo robežvērtību un i) uzraudzības 2. pīlāra prasībām un ii) makroprudenciālo rezervju noteikšanu.

ECB piekrīt vispārējam mērķim izvairīties no risku dubultas uzskaites mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības sistēmās un vēlmei nodrošināt, ka attiecīgās prasības joprojām ir atbilstošas. Attiecībā uz 2. pīlāra prasībām ECB vēlas uzsvērt, ka jau pastāv vispārēja prasība izvairīties no risku dubultas uzskaites, un tādēļ ir gatava nodrošināt, ka šāda risku dubulta uzskaite nenotiek tās kompetences ietvaros. Attiecībā uz makroprudenciālajām rezervēm, kas pašlaik tiek izmantotas, tās pievēršas makroprudenciālajiem riskiem, kuri atšķiras no kapitāla minimālās robežvērtības mērķa samazināt pārmērīgas mainības risku vai riska pakāpju salīdzināmības trūkumu, ko rada iestādes iekšējo modeļu izmantošana.

Turklāt priekšlikumā noteikts, ka 2. pīlāra prasību nominālā summa nekavējoties nepalielinās, jo iestādei kļūst saistoša kapitāla minimālā robežvērtība. ECB piekrīt šo noteikumu pamatmērķim un saturam, lai neitralizētu nepamatotu aritmētisko ietekmi uz 2. pīlāra prasībām, ko rada kapitāla minimālās robežvērtības ieviešana, un ir gatava veikt nepieciešamos pasākumus, lai neitralizētu šo ietekmi.

Ir svarīgi, lai ierosinātie mehānismi ievērotu esošo uzraudzības un makroprudenciālo praksi un izvairītos no darbības sarežģījumiem un administratīvā sloga kompetentajām un makroprudenciālajām iestādēm. Jo īpaši attiecībā uz 2. pīlāra prasībām, kā jau minēts, ECB uzskata, ka saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu kompetentās iestādes jau ir pilnvarotas izvairīties no risku dubultas uzskaites un nepamatotām izmaiņām prudenciālajās prasībās, un ka pamatnostādnes, ko EBI izdevusi saskaņā ar KPD 107. panta 3. punktu, nodrošina stabilu juridisko pamatu, lai izveidotu vienotu metodiku šā mērķa sasniegšanai. Lai gan ECB tāpēc nesaskata nepieciešamību 1. līmeņa tiesību aktos pastāvīgi noteikt, ka 2. pīlāra prasībās būtu jāņem vērā kapitāla minimālā robežvērtība, ECB ņem vērā konkrēto tiesību akta priekšlikumu par šo jautājumu un uzsver, ka jānodrošina, lai ierosinātais noteikums, tostarp pagaidu iesaldēšana, neatgriezeniski neskartu ne pašreizējo 2. pīlāra pieeju, ne tās biežumu. ECB uzskata, ka tūlītējai neitralizācijai būtu jānotiek brīdī, kad bankai kļūst saistoša minimālā robežvērtība.. Turpmākajos gados visas nepieciešamās korekcijas tiktu veiktas saistībā ar regulāro uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu.

ES likumdevēji var vēlēties piešķirt EBI īpašas pilnvaras izstrādāt pamatnostādnes par to, kā kompetentajām iestādēm, nosakot 2. pīlāra prasības, būtu jārisina kapitāla minimālās robežvērtības ietekme, kā noteikts Komisijas priekšlikumā regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (465. panta 1. punkts). Ja ES likumdevēji vēlas iekļaut leģislatīvu atsauci uz šo jautājumu, ECB tehniskajā darba dokumentā sniegusi arī ierosinājumus par to, kā tiesību akta projektu varētu grozīt, lai saglabātu gan pašreizējo 2. pīlāra pieeju, gan tās biežumu, vienlaikus arī skaidri reglamentējot mijiedarbību starp kapitāla minimālo robežvērtību un 2. pīlāra prasībām 1. līmeņa tekstā.

Attiecībā uz sistēmiskā riska rezervi ECB ir nopietnas bažas par ierosināto prasību obligāti pārskatīt tās kalibrēšanu, kas ietver rezervju dinamisko maksimālo robežvērtību, iesaldējot to līmenī pirms kapitāla minimālās robežvērtības piemērošanas līdz šādas pārskatīšanas pabeigšanai un rezultātu publicēšanai.

Šīm bažām ir trīs iemesli.

Pirmkārt, ierosinātā obligātā pārskatīšana palielina regulējuma sarežģītību un administratīvo slogu, jo tas nozīmē, ka iestādēm būtu jāpārskata sistēmiskā riska rezerves kalibrēšana attiecībā uz katru kredītiestādi, kurai atsevišķi ir saistoša kapitāla minimālā robežvērtība. Otrkārt, sistēmiskā riska rezerves pagaidu ierobežojums un iestādei specifiskā pārskatīšana ir pretrunā rezervju makroprudenciālajam raksturam un tās piemērošanai (apakš)sektora līmenī. Tas radītu nepamatotu īpašu režīmu attiecībā uz atsevišķu kredītiestādi, kuru skar sistēmiskā riska rezerve un kuru saista kapitāla minimālā robežvērtība. Treškārt, KPD jau iekļauti atbilstoši noteikumi par kapitāla rezervju regulāru pārskatīšanu, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu jebkādas nepieciešamās izmaiņas piemērotajās likmēs.

ECB ir līdzīgas bažas par ierosināto prasību pārskatīt citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) rezervju kalibrēšanu, kļūstot saistošai kapitāla minimālajai robežvērtībai. Līdzīgi kā sistēmiskā riska rezerves pārskatīšanā šis pienākums pārskatīt C-SNI rezervi palielina regulējuma sarežģītību un administratīvo slogu. Turklāt C-SNI rezervju regulāra pārskatīšana jau ir paredzēta KPD.

Ierosinātā sistēmiskā riska rezerves pārskatīšanas mehānisma vietā, kapitāla minimālajai robežvērtībai kļūstot saistošai kredītiestādei, ECB ierosina iekļaut skaidru precizējumu, nosakot, ka sistēmiskā riska rezervi nevar izmantot, lai novērstu risku, ko ietver kapitāla minimālā robežvērtība, neatkarīgi no tā, vai kapitāla minimālā robežvērtība konkrētai iestādei kļūst saistoša. Šo precizējumu vēlams iekļaut kā apsvērumu, bet to varētu iekļaut arī kādā no KPD pantiem. Tam būtu jārisina visas iespējamās bažas par to, ka riskus varētu uzskaitīt divkārši, ņemot vērā kapitāla minimālo robežvērtību un sistēmiskā riska rezervi. To pašu pamatojumu un precizējumu varētu īstenot arī attiecībā uz C-SNI rezervēm.

3.   Atbilstība un piemērotība

3.1.   Atbalsts ierosinātajiem grozījumiem

ECB ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt atbilstības un piemērotības regulējumu. Kredītiestāžu valdes locekļu atbilstības un piemērotības uzraudzība ir svarīgs uzraudzības instruments, kas ir būtisks kredītiestāžu pārvaldības uzlabošanai. Kredītiestāžu laba pārvaldība palielina to noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū un ir svarīgs priekšnoteikums finanšu stabilitātei. Veicot uzraudzības darbības, ECB joprojām uzskata, ka ir būtiska vajadzība novērst nepilnības un palielināt pārvaldības sistēmu kvalitāti (12), un tāpēc ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto uzraudzības instrumentu kopuma stiprināšanu. Pašreizējais atbilstības un piemērotības regulējums izceļas kā viena no vismazāk saskaņotajām uzraudzības tiesību jomām, jo atšķiras nacionālie tiesību akti, ar kuriem īsteno KPD. Šīs atšķirības mazina ECB atbilstības un piemērotības uzraudzības efektivitāti un ir kavējušas vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Komisijas priekšlikumi ir nozīmīgs solis uz priekšu, jo tie nodrošinātu konsekventāku, efektīvāku un lietderīgāku valdes locekļu un pamatfunkciju veicēju uzraudzību, galveno uzmanību pievēršot prudenciālās uzraudzības svarīgākajiem jautājumiem. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem jautājumiem kā i) skaidru termiņu un procedūru noteikšana visām dalībvalstīm; ii) vajadzība pēc jaunu faktu rašanās, lai novērtētu pilnvaru termiņa pagarināšanu; iii) obligāti ex ante novērtējumi ietekmīgākajām iestādēm; iv) pamatfunkciju veicēju novērtējums; v) KPD 88. pantā noteiktā izpilddirektora – padomes priekšsēdētāja atbrīvojuma atcelšana; un vi) kredītiestādes atbildība par tās valdes locekļu piemērotības nodrošināšanu.

ECB uzskata, ka jaunajā regulējumā būtu jāiekļauj pienācīgs proporcionalitātes līmenis, kas arī tas gūtu labumu no vēl proporcionālākas pieejas kompetento iestāžu veiktiem atbilstības un piemērotības novērtējumiem. Lai gan ierosinātajā regulējumā kopumā jau tiek izmantota pienācīgi proporcionāla pieeja atbilstības un piemērotības novērtējumiem (tostarp attiecinot ex ante novērtējumus tikai uz lielām iestādēm), ECB ir gatava turpināt pētīt un apspriest iespējas, kā nodrošināt atbilstīgu proporcionalitātes līmeni jaunajā regulējumā. Jo īpaši proporcionalitāte ļauj kompetentajām iestādēm koncentrēt savus resursus uz vissvarīgākajiem novērtējumiem.

Visbeidzot, ECB atzīmē, ka ex ante atbilstības un piemērotības novērtējumi, kas paredzēti ierosinātajos KPD grozījumos, neietekmē dažu struktūru likumā noteiktās tiesības iecelt pārstāvjus uzraudzīto iestāžu valdēs saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

Neraugoties uz kopumā stingro atbalstu ierosinātajām izmaiņām, ECB gan turpmāk, gan tehniskajā darba dokumentā sniedz vairākus komentārus par konkrētiem to aspektiem.

3.2.   Precizējums, ka ierosinātajiem ex ante atbilstības un piemērotības novērtējumiem ir tikai procesuāls raksturs: Ierosināto KPD grozījumu 38. apsvērums

Ierosināto KPD grozījumu 38 apsvērumā uzsvērts, cik svarīgs ir lielu iestāžu vadības struktūras locekļu piemērotības novērtējums, pirms šie locekļi sāk pildīt savus pienākumus. Lai gan ECB stingri atbalsta paredzēto proporcionālo ex ante novērtējumu, varētu tikt vēl vairāk precizēts, ka ierosinātie noteikumi attiecībā uz ex ante atbilstības un piemērotības novērtējumu galvenokārt ir procesuāli un neietekmē noteiktu struktūru vai juridisko personu nacionālajos tiesību aktos noteiktās tiesības iecelt pārstāvjus uzraudzīto iestāžu vadības struktūrās saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem. Tāpēc ECB ierosina ieviest papildu precizējumu 38. apsvērumā, kura mērķis būtu pārliecināt dalībvalstis, ka ierosinātie KPD grozījumi neietekmēs tiesību aktos noteiktās tiesības, kas izriet no piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem. Tomēr būtu jāievieš atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu šo pārstāvju piemērotību, piemēram, efektīva uzraudzība pār vadības struktūras piemērotību kopumā (kolektīvā piemērotība) un turpmāki pasākumi, lai vajadzības gadījumā novērstu iespējamos interešu konfliktus un jautājumus, kas saistīti ar pienākumu izpildei nepieciešamo laiku un pieredzi.

3.3.   Apstiprinājumam par saņemšanu divu dienu termiņa ieviešana – jaunais KPD 91.b panta 3. punkts un 91.d panta 3. punkts

Ierosinātais tikai divu dienu termiņš rakstiskam saņemšanas apstiprinājumam praksē būtu ārkārtīgi grūti piemērojams visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, ņemot vērā ļoti lielo atbilstības un piemērotības pieteikumu pieplūdumu un plašo pārbaudāmo dokumentāciju. Konkrētāk, daudzos gadījumos, kuros pieteikums attiecas uz vairākām ieceltām personām, šis termiņš uzraudzības iestādēm varētu nebūt izpildāms. Kopumā šis noteikums var apdraudēt atbilstības un piemērotības procedūru termiņa ievērošanu.

Tādēļ ECB aicina svītrot divu dienu termiņu.

3.4.   Pilnvaras izstrādāt īstenošanas tehniskos standartus (ITS) attiecībā uz informācijas sniegšanas standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām – jaunais KPD 91.b panta 10. punkts un 91.d panta 8. punkts

ECB atbild par Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) efektīvu un konsekventu darbību. Šajā sakarā VUM ietvaros panākts progress attiecībā uz veidlapu un IT risinājumu konsekventu izmantošanu atbilstības un piemērotības pieteikumu apstrādei. Tādēļ ECB uzsver, ka ITS būtu jāatbilst šiem saskaņošanas centieniem un, iespējams, varētu tikt izmantota jau izveidotā infrastruktūra.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB ierosina attiecīgajos noteikumos vai apsvērumos iekļaut atsauci, kas aicina EBI, izstrādājot ITS, balstīties uz paraugpraksi un pastāvošajiem instrumentiem.

3.5.   Procesuālās sekas, ja uzraudzītās iestādes neievēro pienākumus un termiņus – jaunais KPD 91.b panta 10. punkts un 91.d panta 8. punkts

Uzraudzības pilnvaras, kas uzraudzības iestādēm pieejamas gadījumos, kuros iestādes neatbild uz papildu informācijas pieprasījumiem noteiktajā termiņā, neietver kompetento iestāžu pilnvaras paziņot, ka pieteikums ir nepilnīgs un tādēļ jāiesniedz jauns pieteikums. Tāpēc ECB aicina ieviest papildu juridisko pamatu, kas ļautu kompetentajām iestādēm uzskatīt pieteikumu par nepilnīgu, tādējādi radot nepieciešamību to iesniegt atkārtoti. Tas nodrošinātu, ka papildu dokumentu vai informācijas sniegšanas termiņu neievērošanai ir procesuālas sekas, neskarot subjekta iespēju iesniegt jaunu pieteikumu, tādējādi uzsākot jaunu procedūru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB ierosina iekļaut šādas papildu procesuālās sekas KPD jaunajā 91.b panta 4. punktā un 91.d panta 4. punktā.

3.6.   Iespēja pagarināt vērtēšanas periodu, ja informācija tiek pieprasīta no citām personām

KPD jaunais 91.b panta 4. punkts un 91.d panta 4. punkts ļauj pagarināt vērtēšanas periodu, ja kompetentās iestādes pieprasa papildu dokumentus vai informāciju no iestādēm, bet ne gadījumos, kuros dokumentāciju vai informāciju pieprasa citas personas, piemēram, tiesu iestādes un/vai citas uzraudzības iestādes. Pēdējā ir ļoti izplatīta parādība, kas bieži patērē vairāk laika.

Tādēļ ECB ierosina grozīt šos noteikumus, lai tie attiektos arī uz situācijām, kuros dokumentācija vai informācija tiek pieprasīta no citām iestādēm.

3.7.   Iespēja iestādēm veikt valdes locekļu (iekšējo) piemērotības novērtējumu pēc tam, kad tie ieņēmuši savus amatus – jaunais KPD 91.a panta 2. punkts

Jaunā KPD 91.a panta 2. punkta otrā daļa ļauj steidzamos apstākļos iecelt vadības struktūras locekļus bez jebkāda veida piemērotības novērtējuma. ECB pauž bažas par to, ka šī iespēja var izraisīt nepiemērotu kandidātu iecelšanu, arī neskaidrību dēļ, kas ir šajā kontekstā izmantoto terminu “absolūti nepieciešams” un “nekavējoties” interpretācijas pamatā.

Tāpēc ECB ierosina, ka iestādēm jāveic piemērotības novērtējums, pirms vadības struktūras locekļi sāk pildīt savus pienākumus pat izņēmuma gadījumos. Tomēr šādā scenārijā varētu būt nepieciešams veikt vieglāku novērtējumu saskaņā ar nosacījumiem, kas jāprecizē EBI izstrādātajās pamatnostādnēs. Šīs pamatnostādnes arī sniegtu norādījumus par gadījumiem, kurus varētu uzskatīt par steidzamiem, t. i., tādiem, kuros ir absolūti nepieciešams nekavējoties nomainīt valdes locekļus.

4.   Prasības trešo valstu filiālēm (TVF)

TVF regulējuma saskaņošana ir svarīga, lai izveidotu visaptverošu pārskatu par trešo valstu grupu darbībām ES, saskaņotu praksi ES un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus trešo valstu grupām ES un Eiropas kredītiestādēm, izvairoties no regulējuma arbitrāžas iespējām, vienlaikus neliedzot trešo valstu grupām piekļuvi ES finanšu tirgum, izveidojot filiāles. ECB uzskata, ka ir būtiski nodrošināt attiecīgajām kompetentajām iestādēm efektīvus uzraudzības instrumentus. TVF regulējuma saskaņošana ir arī iespēja saskaņot ES prasības ar salīdzināmiem standartiem citās galvenajās jurisdikcijās un saglabāt vienotā tirgus globālo atvērtību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB atzinīgi vērtē saskaņotos obligātos standartus filiāļu atļauju izsniegšanai un atsaukšanai, iekšējai pārvaldībai un riska kontrolei, kā arī pastiprinātās saskaņotās pārskatu sniegšanas prasības. ECB atzinīgi vērtē arī kompetento iestāžu pilnvaras pieprasīt TVF izveidot meitasuzņēmumu sistēmiskas nozīmes gadījumos, kam nevajadzētu piemērojot automātisku aktivizēšanas mehānismu, bet gan atvērtā rezultāta uzraudzības novērtēšanas mehānismu, sasniedzot noteiktas robežvērtības. Turklāt jaunā sistēma ļaus veikt visaptverošu uzraudzību, izmantojot uzraudzības iestāžu ciešāku sadarbību, piemēram, uzraudzības iestāžu kolēģijās iekļaujot 1. klases TVF. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē arī Komisijas centienus nodrošināt citu grupas struktūru (t. i., meitasuzņēmumu) uzraudzības iestāžu pienācīgu iesaisti tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē trešo valstu grupu darbības struktūru ES.

Turklāt ECB atbalsta precizējumu, ka TVF var veikt tikai darbības, kuru veikšanai tām piešķirta atļauja, un tikai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi šādu atļauju, un ka šādu darbību veikšana pārrobežu mērogā Savienības teritorijā ir skaidri aizliegta.

ECB ne tikai stingri atbalsta priekšlikumu, bet arī ierosina grozījumus šādās jomās.

Lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā filiāles darbību faktiskais apjoms, tādējādi palīdzot izvairīties no tā, ka trešo valstu grupas izmanto īpašu grāmatvedības praksi, lai paliktu zem robežvērtībām, ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā ne tikai tie aktīvi, kas iegrāmatoti filiālē, bet arī aktīvi, kurus filiāle ir iniciējusi, bet kuri iegrāmatoti attālināti citā vietā, ciktāl šāda prakse saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem tiek uzskatīta par iespējamu. Lai gan ierosinātie KPD grozījumi ietver pilnvaras EBI izstrādāt regulatīvus tehniskos standartus attiecībā uz iegrāmatošanas kārtību, ECB uzskata, ka būtu efektīvāk pašā KPD iekļaut arī tiešu skaidrojumu par to, kā aprēķināt filiāles aktīvus, lai novērtētu robežvērtības (piem., filiāļu klasificēšanai 1. klasē un sistēmiskās nozīmes novērtēšanai).

Turklāt ECB ierosina, ka apkopotā informācija par trešās valsts grupas meitasuzņēmumu un trešo valstu filiāļu Savienībā turētajiem vai iegrāmatotajiem aktīviem un pasīviem, kas trešo valstu filiālēm jāsniedz savai kompetentajai iestādei, būtu jādara pieejama arī kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par minētās trešās valsts grupas meitasuzņēmumu uzraudzību. Šis priekšlikums ļaus gūt visaptverošu pārskatu un analīzi par trešo valstu grupu ietekmi uz Eiropu. Šajā nolūkā ECB arī ierosina paplašināt šīs pārskatu sniegšanas prasības darbības jomu attiecībā uz galvenā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem, lai aptvertu arī tiešos pārrobežu ieguldījumu pakalpojumus, ko sniedz trešo valstu grupa, un ieguldījumu pakalpojumus, ko sniedz trešo valstu grupa, pamatojoties uz reverso mārketingu.

5.   Banku pakalpojumu tieša sniegšana ES, ko veic trešo valstu uzņēmumi

5.1   Prasība izveidot filiāli trešo valstu uzņēmumu banku pakalpojumu sniegšanai – jaunais KPD 21.c pants

ECB atzinīgi vērtē KPD jaunajā 21.c pantā iekļauto precizējumu, ka, lai sniegtu banku pakalpojumus Savienībā, trešo valstu uzņēmumiem jāizveido filiāle vai jāizveido meitasuzņēmums kādā no Savienības teritorijām, lai izvairītos no neregulētām un neuzraudzītām darbībām, kas rada riskus finanšu stabilitātei ES.

Tomēr ECB uzskata, ka KPD jaunajā 21.c pantā iekļauto banku pamatpakalpojumu darbības joma ir neskaidra. Tāpēc ECB aicina Savienības likumdevējas iestādes precizēt KPD jaunā 21.c panta formulējumu un jo īpaši sniegt skaidru sarakstu ar banku pamatpakalpojumiem, kas iekļauti šajā pantā, ņemot vērā arī spēkā esošās prasības citos ES tiesību aktos, kas reglamentē konkrētus pakalpojumus, piemēram, maksājumu pakalpojumus un elektronisko naudu, kā arī jaunā panta ietekmi uz pasaules finanšu tirgu likviditāti.

6.   Uzraudzības pilnvaras

ECB atzinīgi vērtē ierosinātos KPD grozījumus attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, jo tie vēl vairāk saskaņo trīs pilnvaru veidus, pieprasot kompetentajai iestādei novērtēt i) līdzdalības iegūšanu finanšu un nefinanšu sektora sabiedrībās; ii) aktīvu būtisku nodošanu un iii) apvienošanos/sadalīšanu. Pašreizējās atšķirības nacionālajās pilnvarās šajos trijos aspektos un tas, ka ECB pašlaik šādas pilnvaras īsteno tikai tad, ja tās ir pieejamas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un padara ECB uzraudzības darbības VUM ietvaros mazāk efektīvas. Vienots noteikumu kopums attiecībā uz galvenajām prudenciālajām pilnvarām vienlaikus veicinās saskaņotību iekšējā tirgū un uzlabos uzraudzības vispārējo kvalitāti un efektivitāti. Vajadzīga turpmāka koordinācija starp šīm jaunajām uzraudzības pilnvarām un pilnvarām, kas jau paredzētas KPD. Šajā nolūkā ECB tehniskajā darba dokumentā sniedz dažus redakcionālus ieteikumus.

ECB īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā atzīta nepieciešamība saskaņot pilnvaras, kas paredzētas KPD III sadaļas 3., 4. un 5. nodaļā attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē un būtiskas līdzdalības iegādi, ko veic iestāde. Tomēr šai saskaņošanai būtu ne tikai jānodrošina informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, bet arī jāparedz process un grafiks attiecīgajām procedūrām, kas vienlaikus notiek vienai un tai pašai darbībai.

Papildus šai procedūras saskaņošanai būtu skaidri jānošķir jēdziens “būtiska līdzdalība”, kas būtu jākoncentrē uz iegādes ietekmi uz mērķa kredītiestādi, un “būtiska iegāde”, kurai būtu jākoncentrējas uz iegādes ietekmi uz ieguvēju.

Turklāt saskaņā ar savu iepriekš pausto nostāju (13) ECB aicina iekļaut papildu uzraudzības pilnvaras attiecībā uz i) kredītiestāžu statūtu grozīšanu, ii) saistīto personu darījumiem un iii) būtiskiem ārpakalpojumu mehānismiem. Šo pilnvaru saskaņošana joprojām ir nepieciešama, un tā palīdzētu turpināt virzību uz patiesi vienotu noteikumu kopumu un samazināt regulējuma sadrumstalotību visā VUM.

7.   Administratīvās sankcijas

Ierosinātie KPD grozījumi atspoguļo ECB nostāju šajā jautājumā (14). Atzinīgi vērtējami visi centieni vēl vairāk saskaņot un stiprināt sankciju piemērošanas un izpildes pilnvaras Savienības līmenī, kas veicinās prudenciālo prasību efektīvu izpildi Savienībā. Jo īpaši jānorāda, ka kompetento iestāžu izpildes pilnvaras tiek pastiprinātas, ieviešot iespēju piemērot periodiskus soda maksājumus kā jaunu izpildes pasākumu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību prudenciālajām prasībām, un ka šāds pasākums neskar turpmāku iespēju piemērot sankcijas par pārkāpuma izdarīšanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai atšķirība starp šo jauno izpildes pasākumu, administratīvajiem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem saskaņā ar KPD tiktu atspoguļota arī transponēšanā, ko dalībvalstis veic nacionālajos tiesību aktos. Turklāt ECB atzinīgi vērtē arī to, ka paplašināts to pārkāpumu saraksts, par kuriem piemēro administratīvos sodus, un ka precizēta “kopējā gada apgrozījuma” definīcija.

8.   Uzraudzības salīdzinošā novērtēšana

ECB atzinīgi vērtē ierosinātos grozījumus KPD 78. pantā un jo īpaši to, ka šie grozījumi paplašina uzraudzības salīdzinošās novērtēšanas darbības jomu, attiecinot to arī uz modeļiem, ko kredītiestādes izmanto, lai aprēķinātu paredzamos kreditēšanas zaudējumus saskaņā ar 9. SFPS. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu to modeļu stabilitāti, kurus, lai noteiktu savas kredītriska kapitāla prasības, cita starpā izmanto kredītiestādes, kas nav apstiprinājušas iekšējos modeļus. Atzinīgi vērtējama arī alternatīvās standartizētās pieejas attiecībā uz tirgus risku pievienošana uzraudzības salīdzinošās novērtēšanas tvērumam kā papildinājums informācijai, kas izriet no iekšējā modeļa pieejas, un kā papildu pasākums ceļā uz Bāzeles tirgus riska regulējuma pilnīgu īstenošanu ES.

Turklāt ECB atzinīgi vērtē priekšlikumu dot EBI iespēju veikt salīdzinošo novērtēšanu divreiz gadā. ECB iesaka piešķirt EBI vēl lielāku elastību šo pasākumu biežuma noteikšanā. ECB arī ierosina skaidrāk definēt šos pasākumus.

Visbeidzot, ECB ierosina, ka iestādēm nevajadzētu būt pienākumam katru gadu, t. i., arī gados, kad EBI neveic šādu pasākumu, iesniegt savu aprēķinu rezultātus kompetentajām iestādēm. Tā vietā ECB ierosina saskaņot iesniegšanas un novērtēšanas biežumu, samazinot iestāžu pārskatu sniegšanas slogu.

9.   Informācijas atklāšana

ECB atzinīgi vērtē EBI pārvaldītā jaunā integrētā centra mērķi attiecībā uz III pīlāra informācijas atklāšanu, ko veic kredītiestādes, kura uzdevums ir samazināt slogu bankām un atvieglot III pīlāra informācijas izmantošanu visām ieinteresētajām personām. Uzraudzības iestādes varētu gūt labumu no centralizēta informācijas atklāšanas centra, jo tas atvieglotu to lomu III pīlāra informācijas kvalitātes nodrošināšanā.

Priekšlikums paredz piemērot atšķirīgu pieeju attiecībā uz informācijas par mazām un mazāk sarežģītām iestādēm (SNCI) un informācijas par lielākām kredītiestādēm kvantitatīvu publiskošanu. Attiecībā uz SNCI EBI izmantos uzraudzības pārskatus, lai apkopotu atbilstošo (kvantitatīvo) informācijas publiskošanu, pamatojoties uz iepriekš noteiktu kartēšanu, savukārt attiecībā uz lielākām iestādēm EBI saņems pilnīgas informācijas atklāšanas datnes “elektroniskā formātā” un tai būs jāpublicē datnes tajā pašā dienā, kad tā datnes saņems. Šī atšķirīgā pieeja nešķiet pamatota. Visām kredītiestādēm neatkarīgi no to lieluma un sarežģītības varētu piemērot vienu pieeju kvantitatīvai informācijas atklāšanai, lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu visām kredītiestādēm. Tāpat termiņš, kurā EBI jāpublicē III pīlāra informācija centralizētajā informācijas atklāšanas centrā, neļauj veikt saskaņošanu starp uzraudzības pārskatu sniegšanu un III pīlāra informācijas atklāšanu, kas varētu radīt papildu darba slodzi uzraudzības iestādēm un skaidrības trūkumu ieguldītājiem un citiem III pīlāra informācijas lietotājiem. Turklāt kvalitatīvās informācijas atklāšanu un atsevišķas kvantitatīvās informācijas atklāšanu nevar iegūt no uzraudzības pārskatiem, pamatojoties uz iepriekš noteiktu kartēšanu. Šis jautājums attiecas gan uz SNCI, gan citām iestādēm. Tāpēc būtu jāprecizē process šādas informācijas iesniegšanai EBI. Papildu apsvērumi par paredzēto III pīlāra centralizēto informācijas atklāšanas centru sniegti Atzinuma CON/2022/11 kontekstā.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosinātos KPD grozījumus, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2021) 663 final.

(2)  COM(2021) 664 final.

(3)  Attiecībā uz kapitāla minimālās robežvērtības vispārējo īstenošanu skatīt Eiropas Centrālās bankas Atzinumu CON/2022/11 (2022. gada 24. marts) par priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai. Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(6)  Sk. jo īpaši ECB ieguldījumu Eiropas Komisijas mērķorientētajā apspriešanā par krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma pārskatīšanu, 9. lpp., pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(7)  Sk. 2021. gada 6. jūlija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai: Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija, COM(2021) 390 final, 14. lpp.

(8)  The state of climate and environmental risk management in the banking sector – Report on the supervisory review of banks’ approaches to manage climate and environmental risks, 2021. gada novembris, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(9)  Piem., Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.). Šādi standarti ar darījuma partneru starpniecību tieši ietekmē kredītiestādes īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(10)  Sk. 2021. gada 6. jūlija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai: Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija, COM(2021) 390 final, 17. lpp.

(11)  Sk. arī atzinumu CON/2022/11, kurā sniegti sīkāki komentāri par kapitāla minimālās robežvērtības īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz tā piemērošanas līmeni un pārejas pasākumiem.

(12)  Pārvaldības struktūru vadības spēju nepilnības ir vienas no galvenajām kredītiestāžu ievainojamībām, kuras būs uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa pamatā un kuras uzskaitītas ECB uzraudzības prioritātēs 2022.–2024. gadam, kas pieejamas ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(13)  Sk. 1.12.2. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2017/46 (2017. gada 8. novembris) par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā (OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.).

(14)  Sk. Atzinuma CON/2017/46 1.15. punktu.