KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes

(2021/C 153/01)

Saturs

1.

Ievads

3

2.

Tvērums un definīcijas

4

2.1.

Reģionālā atbalsta tvērums

4

2.2.

Definīcijas

6

3.

Paziņojams reģionālais atbalsts

9

4.

Attiecināmās izmaksas

9

4.1.

Ieguldījumu atbalsts

9

4.1.1.

Attiecināmo izmaksu aprēķināšana uz ieguldījumu izmaksu pamata

10

4.1.2.

Attiecināmo izmaksu aprēķināšana uz algu izmaksu pamata

10

4.2.

Darbības atbalsts

11

5.

Reģionālā atbalsta saderības novērtējums

11

5.1.

Reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas sekmēšana

11

5.1.1.

Ieguldījumu atbalsta shēmas

12

5.1.2.

Paziņojams individuālais ieguldījumu atbalsts

12

5.1.3.

Darbības atbalsta shēmas

13

5.2.

Stimulējošā ietekme

14

5.2.1.

Ieguldījumu atbalsts

14

5.2.2.

Darbības atbalsta shēmas

15

5.3.

Valsts iejaukšanās nepieciešamība

15

5.4.

Reģionālā atbalsta piemērotība

16

5.4.1.

Piemērotība salīdzinājumā ar alternatīviem rīcībpolitikas instrumentiem

16

5.4.2.

Piemērotība salīdzinājumā ar citiem atbalsta instrumentiem

16

5.5.

Atbalsta summas samērīgums (atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam)

17

5.5.1.

Ieguldījumu atbalsts

17

5.5.2.

Darbības atbalsta shēmas

18

5.6.

Izvairīšanās no nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

18

5.6.1.

Vispārīgie apsvērumi

18

5.6.2.

Acīmredzama negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

20

5.6.3.

Ieguldījumu atbalsta shēmas

20

5.6.4.

Paziņojams individuālais ieguldījumu atbalsts

21

5.6.5.

Darbības atbalsta shēmas

22

5.7.

Pārredzamība

23

6.

Izvērtēšana

23

7.

Reģionālā atbalsta kartes

24

7.1.

Reģionālā atbalsta maksimālais tvērums iedzīvotāju īpatsvara izteiksmē

25

7.2.

107. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe

25

7.3.

107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe

26

7.3.1.

Iepriekš definētie “c” apgabali

26

7.3.2.

Iepriekš nedefinētie “c” apgabali

27

7.4.

Atbalsta maksimālās intensitātes, kas piemērojamas reģionālajam ieguldījumu atbalstam

28

7.4.1.

Atbalsta maksimālās intensitātes “a” apgabalos

28

7.4.2.

Atbalsta maksimālās intensitātes “c” apgabalos

29

7.4.3.

Atbalsta palielinātās intensitātes MVU

29

7.4.4.

Atbalsta palielinātās intensitātes teritorijām, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no TPF

29

7.4.5.

Atbalsta palielinātās intensitātes reģioniem ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu

29

7.5.

Reģionālā atbalsta karšu paziņošana un to novērtēšana

29

7.6.

Grozījumi

30

7.6.1.

Iedzīvotāju tvēruma rezerve

30

7.6.2.

Starpposma pārskatīšana

30

8.

Grozījumi Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam

30

9.

Reģionālā atbalsta noteikumu piemērojamība

30

10.

Pārskatu sniegšana un uzraudzība

31

11.

Pārskatīšana

31

1.   IEVADS

1.

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu var atzīt šāda veida valsts atbalstu: a) valsts atbalsts, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, un kas veicina attīstību Līguma 349. pantā minētajos reģionos; b) valsts atbalsts, kas sekmē konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību Eiropas Savienībā (1). Šo veidu valsts atbalstu dēvē par reģionālo atbalstu.

2.

Šajās pamatnostādnēs ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem reģionālo atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tajās ir arī paredzēti kritēriji, pēc kuriem var noteikt apgabalus, kuri atbilst saderības nosacījumiem saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu.

3.

Valsts atbalsta kontroles primārais mērķis reģionālā atbalsta jomā ir nodrošināt, ka reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas (2) atbalsts nerada pārliecīgu negatīvo ietekmi uz dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības apstākļiem (3). Konkrēti, šīs kontroles mērķis ir novērst subsidēšanas sacensību, kuru var izraisīt dalībvalstu centieni piesaistīt vai paturēt uzņēmumus ES atbalstāmajos apgabalos, un līdz minimumam ierobežot reģionālā atbalsta ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

4.

Reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas mērķis ir tas, kas reģionālo atbalstu atšķir no citiem atbalsta veidiem, piemēram, atbalsta pētniecībai, izstrādei un inovācijai, nodarbinātībai, mācībām, enerģētikai vai vides aizsardzībai, kam ir citi ekonomiskās attīstības mērķi saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu. Noteiktos apstākļos šo citu veidu atbalstam var būt atļauta lielāka atbalsta intensitāte, ja atbalsts tiek piešķirts atbalstāmajos apgabalos iedibinātiem uzņēmumiem, tādējādi atzīstot īpašās grūtības, ar kurām uzņēmumi saskaras šādos apgabalos (4).

5.

Reģionālais atbalsts var būt iedarbīgs līdzeklis tikai tad, ja to izmanto ierobežotā apjomā un samērīgi un ja tas tiek vērsts uz ES atbalstāmajiem apgabaliem (5). Konkrētāk, atbalsta maksimālajai intensitātei būtu jāatspoguļo attiecīgo apgabalu attīstību ietekmējošo problēmu apmērs. Atbalsta radītajiem ieguvumiem atbalstāmā apgabala attīstības ziņā ir jāatsver šā atbalsta potenciāli radītie konkurences un tirdzniecības izkropļojumi (6). Atbalsta pozitīvās ietekmes relatīvais svars var atšķirties atkarībā no tā, kura Līguma 107. panta 3. punktā paredzētā atkāpe ir piemērojama, proti, visnelabvēlīgākajā situācijā esošajos apgabalos, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, var tikt pieļauts lielāks konkurences izkropļojums nekā apgabalos, uz kuriem attiecas 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts (7).

6.

Turklāt reģionālais atbalsts var efektīvi veicināt atbalstāmo apgabalu ekonomisko attīstību tikai tad, ja tas tiek piešķirts, lai šajos apgabalos stimulētu papildu ieguldījumus vai saimniecisko darbību. Konkrētos ļoti ierobežotos un skaidri noteiktos gadījumos šķēršļi, ar kuriem šie apgabali saskaras saimnieciskās darbības piesaistīšanā vai noturēšanā, var būt ar tik nopietnu vai pastāvīgu raksturu, ka attiecīgā apgabala attīstībai ar ieguldījumu atbalstu var nepietikt. Tādos gadījumos reģionālo ieguldījumu atbalstu var papildināt ar reģionālo darbības atbalstu.

7.

Lai novērtētu, vai reģionālā atbalsta pamatnostādnes vēl aizvien atbilst mērķim, Komisija 2019. gadā sāka līdzšinējā reģionālā atbalsta satvara izvērtēšanu. Rezultāti (8) apliecināja, ka noteikumi principā darbojas labi, taču ir vajadzīgi daži uzlabojumi, ņemot vērā ekonomiskās situācijas attīstību. Turklāt, izvērtējot reģionālā atbalsta ietekmi, Komisija var ņemt vērā paziņojumus “Eiropas zaļais kurss” (9), “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (10) un “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (11), kuri prasa dažus grozījumus noteikumos. Šajā kontekstā tiek pārskatīti arī citi valsts atbalsta noteikumi, un Komisija pievērš īpašu uzmanību ikvienu tematisko pamatnostādņu darbības jomai, kā arī iespējām vienam ieguldījumam potenciāli izmantot dažādu veidu atbalstu. Tā, piemēram, atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem jaunās, videi draudzīgās tehnoloģijās, kas sekmē nozares ražošanas procesu dekarbonizāciju, tostarp tādās energoietilpīgās nozarēs kā tērauda rūpniecība, atkarībā no to konkrētajām iezīmēm var novērtēt jo īpaši saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem par pētniecību, izstrādi un inovāciju vai vides aizsardzību un enerģētiku. Reģionālo atbalstu var apvienot arī ar citiem atbalsta veidiem. Piemēram, konkrēta ieguldījumu projekta vajadzībām var apvienot reģionālo atbalstu un atbalstu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem par vides aizsardzību un enerģētiku, ja: attiecīgais ieguldījumu projekts sekmē kāda atbalstāmā apgabala attīstību un vienlaikus paaugstina vides aizsardzības līmeni, ieguldījums vai tā daļa kvalificējas uz atbalstu saskaņā ar abu jomu noteikumiem un ir ievēroti abu normu kopumu noteikumi. Tādā veidā dalībvalstis var optimāli stimulēt abu mērķu sasniegšanu, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas kompensācijas. Komisija šajās pamatnostādnēs turklāt ir iekļāvusi speciālus noteikumus nolūkā atbilstoši kohēzijas principiem sekmēt atbalstu no Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF). TPF ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru paredzēts īstenot saskaņā ar kohēzijas politiku (12), lai palīdzētu novērst sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, ko var radīt vērienīgais mērķis Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. TPF mērķi ir mazināt klimatiskās pārkārtošanās negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus, un veicināt sabalansētu sociālekonomisko pārkārtošanos.

8.

Reaģējot uz ekonomikas traucējumiem Covid-19 pandēmijas dēļ, Komisija ieviesa tādus mērķorientētus instrumentus kā valsts atbalsta pasākumu pagaidu regulējums (13). Iespējams, ka dažos apgabalos pandēmija atstās ilgstošākas sekas nekā citos. Pašlaik ir pāragri prognozēt pandēmijas ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā un to, kurus apgabalus tā būs skārusi īpaši. Tāpēc Komisija plāno 2023. gadā veikt reģionālā atbalsta karšu starpposma pārskatīšanu, kurā tiks ņemta vērā jaunākā pieejamā statistika.

2.   TVERUMS UN DEFINICIJAS

2.1.   Reģionālā atbalsta tvērums

9.

Šajās pamatnostādnēs paredzētie saderības nosacījumi ir piemērojami gan paziņojamām reģionālā atbalsta shēmām, gan paziņojamam individuālajam atbalstam.

10.

Šīs pamatnostādnes nav piemērojamas valsts atbalstam, kuru piešķir tērauda (14), lignīta (15) un ogļu (16) nozarēs.

11.

Komisija šajās pamatnostādnēs paredzētos principus piemēros reģionālajam atbalstam visās pārējās saimnieciskās darbības nozarēs, atskaitot nozares, uz kurām attiecas īpaši valsts atbalsta noteikumi un pie kurām pieder zvejniecība un akvakultūra (17), lauksaimniecība (18), transports (19), platjosla (20) un enerģētika (21) (izņēmums ir gadījumi, kad valsts atbalstu minētajās nozarēs piešķir saskaņā ar horizontālā reģionālā darbības atbalsta shēmu).

12.

Komisija šajās pamatnostādnēs paredzētos principus piemēros atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei nelauksaimnieciskajos produktos un to tirdzniecībai un Līguma 42. panta darbības jomā neietilpstošu darbību atbalstam, kura pasākumi tiek līdzfinansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (22) vai kurš tiek piešķirts kā papildu valsts finansējums šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, izņemot, ja nozares noteikumos ir paredzēts citādi.

13.

Reģionālie šķēršļi attiecībā uz ieguldījumiem vai saimnieciskās darbības noturēšanu atbalstāmajos apgabalos lielos uzņēmumus parasti skar mazāk nekā mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Pirmkārt, lielie uzņēmumi var vieglāk piekļūt kapitālam un saņemt kredītus pasaules tirgos, un tie mazāk saskaras ar šķēršļiem, ko rada ierobežotāks finanšu pakalpojumu piedāvājums atbalstāmajos apgabalos. Otrkārt, lielo uzņēmumu ieguldījumiem var būt raksturīgi apjomradīti ietaupījumi, kas samazina ar konkrēto atrašanās vietu saistītās sākotnējās izmaksas, un daudzējādā ziņā tie nav piesaistīti apgabalam, kurā tie tiek veikti. Treškārt, lielajiem uzņēmumiem, kas plāno veikt ieguldījumus, parasti ir spēcīgas pozīcijas iepretim iestādēm, kā rezultātā atbalsts var tikt piešķirts bez vajadzības vai pienācīga attaisnojuma. Visbeidzot, lielie uzņēmumi biežāk ir nozīmīgi dalībnieki konkrētajā tirgū, un līdz ar to ieguldījumi, kuriem tiek piešķirts atbalsts, var izkropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū.

14.

Tā kā ir maz ticams, ka lielo uzņēmumu ieguldījumiem paredzētajam reģionālajam atbalstam būtu stimulējoša ietekme, to principā nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, izņemot, ja šādu atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem, ar kuriem šajos “c” apgabalos tiek radīta jauna saimnieciskā darbība, saskaņā ar šajās pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem. Tomēr teritorijās, kuras klimatiskā pārkārtošanās skar visvairāk, ar strukturālajām priekšrocībām, kādas ir lielajiem uzņēmumiem, var nepietikt, lai panāktu tādu ieguldījumu līmeni, kas nepieciešams sabalansētas sociālekonomiskās pārkārtošanās nodrošināšanai, un piedāvātu pietiekamas nodarbinātības iespējas, kas ļautu atsvērt darbvietu zudumu sakarā ar saimnieciskās darbības izbeigšanu pārkārtošanās rezultātā. Tāpēc, atkāpjoties (23) no šā punkta pirmā teikuma, reģionālo atbalstu lielajiem uzņēmumiem arī var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši šo pamatnostādņu kritērijiem, ja to piešķir izlaides dažādošanai attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ar produktiem, kas iepriekš tur netika ražoti, vai produktu, uz kuriem attiecas ieguldījums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā, vispārējā ražošanas procesa būtiskām izmaiņām, ar nosacījumu, ka: 1) atbalsts attiecas uz sākotnējo ieguldījumu teritorijā, kas ir tiesīga saņemt līdzfinansētu atbalstu no TPF un atrodas “c” apgabalā, kura IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 100 % no ES27 vidējā rādītāja; 2) ieguldījums un atbalsta saņēmējs ir norādīti dalībvalsts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (24), kuru apstiprinājusi Komisija; 3) valsts atbalsts attiecīgajam ieguldījumam tiek segts no TPF, ievērojot atļauto maksimumu.

15.

Reģionālais atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, ir darbības atbalsts. Darbības atbalstu var atzīt par saderīgu tikai tad, ja var pierādīt, ka tas ir nepieciešams konkrētā apgabala attīstībai, piemēram, ja tā mērķis ir mazināt konkrētas grūtības, ar kurām MVU saskaras visnelabvēlīgākajā situācijā esošajos apgabalos (saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu), ja ar to kompensē papildu izmaksas, ko rada saimnieciskās darbības veikšana tālākajos reģionos, vai ja tas novērš vai mazina apdzīvotības sarukšanu mazapdzīvotos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos.

16.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz darbības atbalstu uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ietilpst NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (25) K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, un uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru pamatdarbība ietilpst NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai klasē 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.

17.

Reģionālo atbalstu nevar piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kuru definīcija šajās pamatnostādnēs atbilst definīcijai, kas sniegta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (26).

18.

Novērtējot reģionālo atbalstu uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Komisija ņems vērā atbalstu, kas vēl jāatgūst (27).

2.2.   Definīcijas

19.

Šajās pamatnostādnēs ir lietoti šādi termini: (1) ““a” apgabali” ir apgabali, kas noteikti reģionālā atbalsta kartē saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un ““c” apgabali” ir apgabali, kas noteikti reģionālā atbalsta kartē saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu; (2) “ad hoc atbalsts” ir atbalsts, kurš netiek piešķirts uz shēmas pamata; (3) “atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimāli pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: 3.1. atbalsta koriģētā summa = R × (A + 0,50 × B + 0,34 × C), 3.2. kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kura piemērojama attiecīgajā apgabalā (neskaitot atbalsta palielināto intensitāti MVU gadījumā); A – attiecināmo izmaksu pirmie 50 miljoni EUR; B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no 50 miljoniem EUR līdz 100 miljoniem EUR; C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs 100 miljoniem EUR; (4) “atbalsta intensitāte” ir dotācijas bruto ekvivalents, kas izteikts procentos no attiecināmajām izmaksām; (5) “atbalstāmais apgabals” ir “a” apgabals vai “c” apgabals; (6) “ieguldījuma pabeigšana” ir brīdis, kad valsts iestādes attiecīgo ieguldījumu atzīst par pabeigtu vai kad pagājuši trīs gadi no darbu sākuma, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; (7) “atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad atbalsta saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu; (8) “ES27” ir visas 27 dalībvalstis (izņemot Ziemeļīriju); (9) “izvērtējuma plāns” ir dokuments, kas attiecas uz vienu vai vairākām atbalsta shēmām un kā minimums satur šādus elementus: izvērtējamā atbalsta mērķi, izvērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, izvērtējuma veikšanai paredzētā metode, datu vākšanas prasības, paredzētais izvērtējuma grafiks, ieskaitot starpposma un galīgā izvērtējuma ziņojuma iesniegšanas datumu, apraksts par neatkarīgo struktūru, kas veiks izvērtējumu, vai tās atlasei izmantojamo kritēriju uzskaitījums un kārtība, kādā izvērtējums tiks publiskots; (10) “dotācijas bruto ekvivalents” ir diskontētā summa, kuru veido atbalsts, cik liels tas būtu, ja atbalsta saņēmējam to piešķirtu dotācijas veidā, pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, aprēķināta uz atbalsta piešķiršanas datumu vai datumu, kad par atbalstu paziņots Komisijai, izvēloties agrāko no šiem datumiem un izmantojot minētajā datumā piemērojamo atsauces likmi; (11) “horizontālā reģionālā darbības atbalsta shēma” ir akts, uz kura pamata tajā vispārīgi un abstrakti definētajiem uzņēmumiem var bez jebkādiem papildu īstenošanas pasākumiem piešķirt individuālo darbības atbalstu. Šīs definīcijas ietvaros nozares atbalsta shēmu nevar uzskatīt par horizontālā reģionālā darbības atbalsta shēmu; (12) “individuālais atbalsts” ir ad hoc atbalsts vai atbalsts, kuru individuāliem saņēmējiem piešķir uz atbalsta shēmas pamata; (13) “sākotnējais ieguldījums” ir: a) ieguldījumi materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas saistīti ar vienu vai vairākām šādām darbībām: — jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide; — esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšana; — izlaides dažādošana attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ar produktiem (28), kas iepriekš tur netika ražoti; vai — produktu, uz kuriem attiecas ieguldījums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā, vispārējā ražošanas procesa būtiskas izmaiņas; vai b) tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums. Tādējādi aizstāšanas ieguldījumi nav uzskatāmi par sākotnējiem ieguldījumiem; (14) “sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir: a) ieguldījumi materiālajos un nemateriālajos aktīvos saistībā ar vienu vai vairākām šādām darbībām: — jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide; vai — darbības dažādošana uzņēmējdarbības vietā ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta iepriekš; vai b) tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta, ar nosacījumu, ka jaunā darbība, kuru paredzēts veikt, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta pirms iegādes. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā; (15) “nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patentu tiesības, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums; (16) “darbvietu radīšana” ir konkrētā uzņēmējdarbības vietā nodarbināto darbinieku skaita neto pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kuru iegūst, no radīto darbvietu skaita atņemot attiecīgajā periodā zaudētās darbvietas, kas izteiktas gada darbaspēka vienībās; (17) “lielie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas nekvalificējas kā MVU saskaņā ar 28) apakšpunkta nosacījumiem; (18) “liels ieguldījumu projekts” ir sākotnējais ieguldījums, kura attiecināmās izmaksas pārsniedz 50 miljonus EUR; (19) “atbalsta maksimālā intensitāte” ir attiecīgā 7.4. iedaļā noteiktā atbalsta intensitāte, kas atspoguļota reģionālā atbalsta kartē (ieskaitot atbalsta palielināto intensitāti MVU gadījumā); (20) “darbinieku skaits” ir gada darbaspēka vienību skaits, tas ir, to personu skaits, kuras gadu ir nodarbinātas uz pilnu slodzi; personas, kuras nodarbinātas uz nepilnu slodzi vai sezonāli, tiek uzskaitītas, izmantojot gada darbaspēka vienību decimāldaļas; (21) “tālākie reģioni” ir reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā (29); (22) “darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, kas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, ārpakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri un administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir bijuši iekļauti reģionālā ieguldījumu atbalsta attiecināmajās izmaksās; (23) “reģionālā atbalsta karte” ir Komisijas apstiprināts saraksts ar apgabaliem, kurus dalībvalsts norādījusi saskaņā ar šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem; (24) “pārcelšana” ir tās pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstāmais ieguldījums un kura atrodas citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstāmā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana ir konstatējama, ja produkts sākotnējā un atbalstāmajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības, un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas; (25) “tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods); (26) “nozares atbalsta shēma” ir shēma, kas attiecas uz darbībām, kuras ietilpst mazāk nekā piecās NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas klasēs (četrciparu kods); (27) “vienots ieguldījumu projekts” ir visi sākotnējie ieguldījumi, kuri attiecas uz to pašu vai līdzīgu darbību un kurus konkrētais atbalsta saņēmējs (grupas līmenī) sāk triju gadu laikā no dienas, kad tajā pašā NUTS (30) 3. līmeņa reģionā sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma; (28) “MVU” ir uzņēmumi, kuri atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (31); (29) “darbu sākums” ir vai nu ar ieguldījumu saistīto būvdarbu sākums, vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai citas saistības, kas ieguldījumu padara neatgriezenisku, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir datums, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu; (30) “mazapdzīvoti apgabali” ir apgabali, kurus attiecīgā dalībvalsts norādījusi saskaņā ar 169. punktu; (31) “materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas, ražotnes, tehnika un aprīkojums; (32) “ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 2. līmeņa reģionu daļas, kuras attiecīgā dalībvalsts norādījusi saskaņā ar 169. punktu; (33) “algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrētajām darbvietām, un ietver konkrētā periodā maksājamo bruto algu (pirms nodokļu nomaksas) un tādas obligātās iemaksas kā maksājumi par sociālo apdrošināšanu, bērnu aprūpi un senioru aprūpi.

3.   PAZINOJAMS REGIONALAIS ATBALSTS

20.

Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu principā ir jāpaziņo par reģionālo atbalstu, izņemot pasākumus, kuri atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1588 1. pantu (32).

21.

Komisija piemēros šīs pamatnostādnes paziņojamām reģionālā atbalsta shēmām un paziņojamam individuālajam reģionālajam atbalstam.

22.

Attiecībā uz individuālo atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar paziņotu shēmu, Līguma 108. panta 3. punktā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas, ja atbalsts no visiem avotiem pārsniedz individuālā atbalsta paziņošanas robežvērtības, kas reģionālajam ieguldījumu atbalstam noteiktas Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (33) (“VGAR”).

23.

Uz individuālo atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar paziņotu shēmu, Līguma 108. panta 3. punktā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas gadījumos, kad saņēmējs: a) ir apliecinājis, ka pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav pārcēlies uz uzņēmējdarbības vietu, kurā paredzēts veikt sākotnējo atbalstāmo ieguldījumu, un b) ir apņēmies nepārcelties vismaz divus gadus pēc sākotnējā ieguldījuma pabeigšanas.

4.   ATTIECINAMAS IZMAKSAS

4.1.   Ieguldījumu atbalsts

24.

Attiecināmās izmaksas ir šādas: 1) izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos; vai 2) lēstās algu izmaksas, kas izriet no sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītajām darbvietām, rēķinot par divu gadu periodu; vai 3) šā punkta 1) un 2) apakšpunktā minēto izmaksu kombinācija, nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst 1) vai 2) apakšpunktam.

25.

Ja attiecināmo izmaksu tāme sagatavota, balstoties uz izmaksām par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, attiecināmas ir tikai tās aktīvu izmaksas, kas atbilst sākotnējam ieguldījumam atbalsta saņēmēja uzņēmējdarbības vietā, kura atrodas konkrētajā atbalstāmajā apgabalā.

26.

Atkāpjoties no 25. punkta nosacījuma, uzņēmums, kas iegādājas (vai saražo) piegādātāju aprīkošanas (34) aktīvus, var iekļaut tos savās attiecināmajās izmaksās, ja šie aktīvi visu minimālo periodu, kas lielajiem uzņēmumiem ir pieci gadi, bet MVU – trīs gadi, tiek izmantoti atbalsta saņēmēja apstrādes vai montāžas darbībām, kas ir tieši saistītas ar ražošanas procesu, kurš balstās uz atbalsta saņēmējam piešķirto sākotnējo ieguldījumu atbalstu. Šī atkāpe ir piemērojama, ja piegādātāja uzņēmējdarbības vieta atrodas atbalstāmā apgabalā, piegādātājs pats attiecībā uz konkrētajiem aktīviem nesaņem reģionālo ieguldījumu atbalstu vai ieguldījumu atbalstu MVU saskaņā ar VGAR 17. pantu un atbalsta intensitāte nepārsniedz attiecīgo atbalsta maksimālo intensitāti, kas piemērojama piegādātāja uzņēmējdarbības vietā. Atbalsta intensitātes koriģēšana lielajiem ieguldījumu projektiem attiecas arī uz atbalstu par piegādātāju aprīkošanas aktīviem, jo tos uzskata par piederīgiem sākotnējā ieguldījuma kopējām ieguldījumu izmaksām.

4.1.1.   Attiecināmo izmaksu aprēķināšana uz ieguldījumu izmaksu pamata

27.

Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi (35).

28.

Attiecībā uz MVU par attiecināmajām izmaksām var uzskatīt arī līdz 50 % no priekšizpētes vai konsultāciju izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumu.

29.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lielajiem uzņēmumiem būtisku izmaiņu veikšanai ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jāpārsniedz ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācija pēdējo triju fiskālo gadu laikā.

30.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas.

31.

Ar materiālo aktīvu nomu saistītās izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) ja tiek nomāta zeme un ēkas, lielo uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz piecus gadus, bet MVU gadījumā vismaz trīs gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma; 2) ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

32.

Attiecībā uz sākotnējiem ieguldījumiem, kas minēti 19. punkta 13) apakšpunkta b) punktā vai 14) apakšpunkta b) punktā, principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai darbinieks pārņem mazu uzņēmumu. Darījumam jānotiek atbilstoši tirgus nosacījumiem. Ja uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegāde tiek apvienota ar papildu ieguldījumiem, par kuriem var saņemt reģionālo atbalstu, šo papildu ieguldījumu attiecināmās izmaksas jāpieskaita uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegādes izmaksām.

33.

Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas lielākais 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Attiecībā uz MVU nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā.

34.

Nemateriālajiem aktīviem, kurus var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, jāpaliek piesaistītiem attiecīgajam apgabalam, un tos nevar pārnest uz citiem apgabaliem. Tālab nemateriālajiem aktīviem ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: 1) tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu; 2) tiem jābūt amortizējamiem; 3) tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem, no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; 4) tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus (MVU gadījumā trīs gadus) jāpaliek piesaistītiem projektam, kuram tiek piešķirts atbalsts.

4.1.2.   Attiecināmo izmaksu aprēķināšana uz algu izmaksu pamata

35.

Reģionālo atbalstu var aprēķināt arī, pamatojoties uz lēstajām algu izmaksām, kas izriet no sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītajām darbvietām. No atbalsta var kompensēt tikai algu izmaksas, kas izriet no darbvietu radīšanas, rēķinot par divu gadu periodu, un attiecīgā atbalsta intensitāte nevar pārsniegt attiecīgajā apgabalā piemērojamo atbalsta maksimālo intensitāti.

36.

Attiecināmās izmaksas aprēķinot uz lēsto algu izmaksu pamata, kā minēts 35. punktā, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: 1) ieguldījumu projektam jārada darbvietas; 2) katrai amata vietai jātiek aizpildītai triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas; 3) katra darbvieta, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā jāsaglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

4.2.   Darbības atbalsts

37.

Darbības atbalsta shēmu attiecināmajām izmaksām jābūt iepriekš noteiktām, un dalībvalstij jāpierāda, ka tās ir pilnībā attiecināmas uz problēmām, kuru risināšanai atbalsts paredzēts.

38.

Tālākajos reģionos no darbības atbalsta shēmām var kompensēt darbības papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas vienas vai vairāku Līguma 349. pantā minēto pastāvīgo problēmu tiešā ietekmē. Šīs papildu izmaksas jāaprēķina un jāsalīdzina ar izmaksām, kas rodas līdzīgiem uzņēmumiem, kuri darbojas citos attiecīgās dalībvalsts reģionos.

5.   REGIONALA ATBALSTA SADERIBAS NOVERTEJUMS

39.

Komisija reģionālā atbalsta pasākumu atzīs par saderīgu ar Līguma 107. panta 3. punktu tikai tad, ja atbalsts sekmē reģionālo attīstību un kohēziju. Atbalsta mērķim jābūt vai nu ekonomikas attīstības veicināšanai “a” apgabalos, vai attīstības veicināšanai “c” apgabalos (5.1. iedaļa), un papildus tam ir jāatbilst ikvienam no šiem kritērijiem: 1) stimulējošā ietekme – atbalstam ir jāmaina attiecīgo uzņēmumu rīcība tādējādi, ka tie veic papildu darbības, kuras tie bez šā atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā (5.2. iedaļa); 2) valsts iejaukšanās nepieciešamība – valsts atbalsta pasākumam jābūt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnību vai atrisinot taisnīguma vai kohēzijas problēmu (5.3. iedaļa); 3) atbalsta pasākuma piemērotība – ierosinātajam atbalsta pasākumam ir jābūt piemērotam rīcībpolitikas instrumentam atbalsta mērķa sasniegšanai (5.4. iedaļa); 4) atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts) – atbalsta summai jābūt ierobežotai līdz minimumam, kas nepieciešams papildu ieguldījumu vai darbību stimulēšanai attiecīgajā apgabalā (5.5. iedaļa); 5) izvairīšanās no nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm – atbalsta pozitīvajai ietekmei ir jāatsver tā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību (5.6. iedaļa); 6) atbalsta pārredzamība – dalībvalstīm, Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai ir jāspēj vienkārši piekļūt visiem attiecīgajiem aktiem un informācijai par piešķirto atbalstu (5.7. iedaļa).

40.

Turklāt vispārējā samēra labad noteiktu kategoriju shēmām var tikt izvirzīta prasība veikt ex post izvērtējumu, kas aprakstīts 6. iedaļā. Tādos gadījumos Komisija var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam paziņot par to darbības pagarināšanu.

41.

Ja ar valsts atbalsta pasākumu, tā nosacījumiem (ieskaitot pasākuma finansēšanas metodi, ja tā ir valsts atbalsta pasākuma neatņemama daļa) vai tā finansēto darbību tiktu pārkāpta konkrēta ES tiesību norma, šo atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (36).

5.1.   Reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas sekmēšana

42.

Reģionālā atbalsta primārais mērķis ir veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu ES apgabalu ekonomikas attīstību. Veicinādams atbalstāmo apgabalu ilgtspējīgu attīstību, atbalsts palīdz īstenot ES teritoriālās kohēzijas politiku, kuras mērķis ir palielināt ekonomisko un sociālo kohēziju, mazinot apgabalu attīstības līmeņa atšķirības.

5.1.1.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

43.

Reģionālā atbalsta shēmām būtu jābūt attiecīgās reģionālās attīstības stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai ar skaidri noteiktiem mērķiem.

44.

Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka konkrētā shēma atbilst attiecīgā apgabala attīstības stratēģijai un sekmē tās īstenošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot iepriekšējo valsts atbalsta shēmu izvērtējumus, piešķīrējiestāžu veiktos ietekmes novērtējumus vai ekspertu atzinumus. Lai nodrošinātu, ka atbalsta shēma sekmē attiecīgās attīstības stratēģijas īstenošanu, shēmā ir jāparedz metode, kas piešķīrējiestādēm dod iespēju sarindot ieguldījumu projektus atbilstoši prioritātēm un atlasīt tos, kuri atbilst shēmas mērķiem (piemēram, ar punktu metodes palīdzību).

45.

Eiropas Savienības “a” apgabalos var ieviest reģionālā atbalsta shēmas, ar kurām atbalsta MVU vai lielo uzņēmumu sākotnējos ieguldījumus. Savukārt “c” apgabalos var ieviest shēmas, ar kurām atbalsta MVU sākotnējos ieguldījumus vai lielo uzņēmumu sākotnējos ieguldījumus jaunā saimnieciskajā darbībā.

46.

Uz shēmas pamata piešķirot atbalstu individuāliem ieguldījumu projektiem, piešķīrējiestādei jāpārliecinās, ka atlasītais projekts sekmēs shēmas mērķa sasniegšanu un līdz ar to arī attiecīgā apgabala attīstības stratēģijas īstenošanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizmanto informācija, ko atbalsta pieteikuma iesniedzējs sniedzis atbalsta pieteikuma veidlapā, raksturodams ieguldījuma pozitīvo ietekmi uz attiecīgā apgabala attīstību (37).

47.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījums reāli un noturīgi sekmē attiecīgā apgabala attīstību, ieguldījumam jāpaliek attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus pēc tā pabeigšanas (38).

48.

Ieguldījuma dzīvotspējas perspektīvā dalībvalstij ir jānodrošina, ka atbalsta saņēmējs nodrošina finansējumu vismaz 25 % (39) apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot paša līdzekļus vai ārējo finansējumu, par ko nav saņemts nekāds publiskais atbalsts (40).

49.

Lai izvairītos no tā, ka valsts atbalsta pasākumu rezultātā varētu tikt nodarīts kaitējums videi, dalībvalstīm jānodrošina arī atbilstība ES tiesību aktiem vides jomā, tostarp jo īpaši prasībai veikt vidiskās ietekmes novērtējumu, ja to paredz tiesību akti, un saņemt visas vajadzīgās atļaujas.

5.1.2.   Paziņojams individuālais ieguldījumu atbalsts

50.

Lai pierādītu, ka paziņojamais individuālais ieguldījumu atbalsts sekmē reģionālo attīstību, dalībvalstis var izmantot dažādus tiešos rādītājus (piemēram, radītās tiešās darbvietas) un netiešos rādītājus (piemēram, vietējā inovācija), tai skaitā šādus: 1) ieguldījuma rezultātā radīto tiešo darbvietu skaits ir svarīgs rādītājs, kas raksturo reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas sekmēšanu. Būtu jāņem vērā arī radīto darbvietu kvalitāte un noturīgums un tām nepieciešamo prasmju līmenis; 2) pat vēl vairāk darbvietu var tikt radīts vietējā (apakš)piegādātāju tīklā, tādējādi palīdzot integrēt konkrēto ieguldījumu attiecīgajā apgabalā un nodrošinot plašāku pozitīvo blakusietekmi. Līdz ar to vērā ņemams rādītājs ir arī radīto netiešo darbvietu skaits; 3) atbalsta saņēmēja apņemšanās organizēt plašus mācību pasākumus, lai pilnveidotu tā darbinieku prasmes (vispārīgās un specifiskās), tiks uzskatīta par faktoru, kas sekmē reģionālo attīstību un teritoriālo kohēziju. Uzmanība tiks pievērsta arī stažēšanās vai māceklības iespēju nodrošināšanai, jo īpaši jauniešiem, un mācībām, kas pilnveido ārpus uzņēmuma esošo darba ņēmēju zināšanas un nodarbināmību; 4) uzņēmumu ģeogrāfiskā tuvuma rezultātā var rasties ārēji apjomradīti ietaupījumi vai citi ieguvumi no reģionālās attīstības viedokļa (kopu veidošanās efekts). Uzņēmumu kopu veidošanās vienas nozares ietvaros ļauj atsevišķām ražotnēm vairāk specializēties, tā palielinot efektivitāti. Tomēr šā rādītāja nozīmība reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas sekmēšanā ir atkarīga no kopas attīstības pakāpes; 5) ieguldījumi ļauj materializēt tehniskās zināšanas un var izraisīt ievērojamu tehnoloģiju pārnesi (zināšanu pārnesi). Ieguldījumiem tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs ir lielāks potenciāls radīt tehnoloģiju pārnesi uz attiecīgo apgabalu. Šajā ziņā svarīgs ir arī zināšanu izplatīšanas līmenis un specifika; 6) var ņemt vērā arī projektu devumu apgabala spējā radīt jaunas tehnoloģijas vietējās inovācijas ceļā. Šajā ziņā pozitīvi var vērtēt sadarbību ar vietējām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, piemēram, augstskolām vai pētniecības iestādēm; 7) ieguldījumu ilgums un iespējamie turpmākie ieguldījumi nākotnē ir rādītāji, kas raksturo uzņēmuma ilglaicīgu iesaisti attiecīgajā apgabalā.

51.

Informāciju par jaunveidojamo darbvietu skaitu, plānotajām algām (mājsaimniecību turības pieaugums kā papildu pozitīvā blakusietekme), iegādes apjomiem no vietējiem ražotājiem, ieguldījuma radīto apgrozījumu un apgabala iespējamo ieguvumu no papildu nodokļu ieņēmumiem dalībvalstis var iegūt no atbalsta saņēmēja uzņēmējdarbības plāna.

52.

Paziņojamam individuālajam ieguldījumu atbalstam ir piemērojamas 47.–49. punktā noteiktās prasības.

53.

Attiecībā uz ad hoc atbalstu (41) dalībvalstīm papildus 50.–52. punktā noteiktajām prasībām ir jāpierāda, ka projekts atbilst attiecīgā apgabala attīstības stratēģijai un sekmē tās īstenošanu.

5.1.3.   Darbības atbalsta shēmas

54.

Darbības atbalsta shēmas var uzskatīt par atbalstāmo apgabalu attīstību sekmējošām tikai tad, ja šo apgabalu problēmas ir iepriekš skaidri apzinātas. Runa ir par šķēršļiem saimnieciskās darbības piesaistīšanā vai noturēšanā, kas ir ar tik nopietnu vai pastāvīgu raksturu, ka attiecīgā apgabala attīstībai tikai ar ieguldījumu atbalstu vien nepietiek.

55.

Attiecībā uz atbalstu ar mērķi mazināt konkrētas grūtības, ar kurām MVU saskaras “a” apgabalos, dalībvalstīm ir jāpierāda šo konkrēto grūtību pastāvēšana un apmērs un tas, ka ir nepieciešama darbības atbalsta shēma, jo minētās grūtības ar ieguldījumu atbalstu novērst nevar.

56.

Attiecībā uz darbības atbalstu ar mērķi kompensēt konkrētas papildu izmaksas, kas rodas tālākajos reģionos, pastāvīgās problēmas, kuras būtiski ierobežo šo reģionu attīstību, ir noteiktas Līguma 349. pantā. Problēmu vidū ir nošķirtība, atrašanās uz salām, nelielā platība, sarežģītais reljefs un klimats un tautsaimniecības atkarība no nedaudziem produktiem. Dalībvalstīm ir jāapzina konkrētās papildu izmaksas, kuras saistītas ar šīm pastāvīgajām problēmām un kuras paredzēts kompensēt, izmantojot darbības atbalsta shēmas.

57.

Attiecībā uz darbības atbalstu ar mērķi novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu mazapdzīvotos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos dalībvalstīm ir jāpierāda apdzīvotības sarukšanas risks gadījumā, ja darbības atbalsts netiktu piešķirts.

5.2.   Stimulējošā ietekme

5.2.1.   Ieguldījumu atbalsts

58.

Reģionālo atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Valsts atbalsta stimulējošo ietekmi var konstatēt, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tādējādi, ka tas veic papildu darbības, kuras sekmē apgabala attīstību un kuras tas bez šā atbalsta neveiktu vai veiktu tikai ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai citā vietā. No atbalsta nedrīkst subsidēt izmaksas attiecībā uz darbībām, kuras uzņēmums būtu veicis jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt parasto uzņēmējdarbības risku, kas piemīt saimnieciskajai darbībai.

59.

Stimulējošo ietekmi var pierādīt divējādi: 1) atbalsts stimulē pieņemt pozitīvu lēmumu par ieguldīšanu attiecīgajā apgabalā – pretējā gadījumā ieguldījums attiecīgajam atbalsta saņēmējam nebūtu pietiekami ienesīgs nekur EEZ (42) (pirmais scenārijs: lēmums par ieguldījumiem); 2) atbalsts stimulē izvietot plānoto ieguldījumu attiecīgajā apgabalā, nevis citur, jo tas kompensē neto trūkumus un izmaksas, ko rada ieguldīšana uzņēmējdarbības vietā attiecīgajā apgabalā (otrais scenārijs: lēmums par atrašanās vietu).

60.

Ja atbalsts nemaina tā saņēmēja rīcību, stimulējot veikt (papildu) sākotnējos ieguldījumus attiecīgajā apgabalā, var pieņemt, ka tie paši ieguldījumi šajā apgabalā tiktu veikti arī bez atbalsta. Tādam atbalstam nav stimulējošās ietekmes – tas nepalīdz sasniegt reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas mērķi, tāpēc to nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

61.

Tomēr attiecībā uz reģionālo atbalstu, kuru “a” apgabalos no kohēzijas politikas līdzekļiem vai ELFLA piešķir tādiem ieguldījumiem, kas ir nepieciešami ES tiesību aktos noteiktu standartu ieviešanai, var uzskatīt, ka tam ir stimulējoša ietekme, ja bez atbalsta tā saņēmējam nebūtu bijis pietiekami rentabli veikt ieguldījumus attiecīgajā apgabalā un tā rezultātā šajā apgabalā tiktu slēgta esoša uzņēmējdarbības vieta.

5.2.1.1.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

62.

Darbus saistībā ar individuālajiem ieguldījumiem drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir iesniegts atbalsta pieteikums.

63.

Ja darbi sākti pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, par konkrētajiem individuālajiem ieguldījumiem piešķirtais atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

64.

Dalībvalstīm atbalsta pieteikums jāiesniedz, izmantojot standartveidni, kura satur vismaz visu VII pielikumā uzskaitīto informāciju. MVU un lielajiem uzņēmumiem atbalsta pieteikumā ir jāapraksta hipotētiskais scenārijs, proti, kas notiktu, ja atbalsts tiem netiktu piešķirts, un jānorāda, kurš no 59. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir atbilstošais.

65.

Papildus tam lielajiem uzņēmumiem ir jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas pamato pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju. Attiecībā uz nepaziņojamu atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar shēmu, MVU nav šāda pienākuma.

66.

Piešķīrējiestādei ir jāpārbauda hipotētiskā scenārija ticamība un jāpārliecinās, ka reģionālajam atbalstam ir nepieciešamā stimulējošā ietekme, kas atbilst vienam no 59. punktā aprakstītajiem scenārijiem. Hipotētiskais scenārijs ir ticams tad, ja tas ir reālistisks un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēma lēmumu par ieguldījumu.

5.2.1.2.   Paziņojams individuālais ieguldījumu atbalsts

67.

Paziņojama individuālā atbalsta gadījumā dalībvalstīm papildus 62.–66. punktā noteikto prasību izpildei ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalstam ir ietekme uz lēmumu par ieguldījumiem vai atrašanās vietas izvēli (43). Tām jānorāda, kurš no 59. punktā aprakstītajiem scenārijiem ir atbilstošais. Lai būtu iespējams veikt visaptverošu novērtējumu, dalībvalstīm ir jāsniedz ne tikai informācija par konkrēto projektu, bet arī izsmeļoši jāapraksta hipotētiskais scenārijs, kurā pieteikuma iesniedzējs nesaņemtu atbalstu ne no vienas EEZ publiskās iestādes.

68.

Pirmajā scenārijā dalībvalstis atbalsta stimulējošo ietekmi var pierādīt, iesniedzot uzņēmuma dokumentus, kuri liecina, ka bez atbalsta ieguldījumi nebūtu pietiekami rentabli.

69.

Otrajā scenārijā dalībvalstis atbalsta stimulējošo ietekmi var pierādīt, iesniedzot uzņēmuma dokumentus, kuri liecina, ka ir salīdzināts, kādas izmaksas un ieguvumi rastos, ja tiktu ieguldīts atbalstāmajā apgabalā un attiecīgi citos apgabalos. Komisija pārbauda, vai šie salīdzinājumi ir reālistiski.

70.

Dalībvalstis tiek aicinātas balstīties uz autentiskajiem un oficiālajiem uzņēmuma vadības dokumentiem, risku novērtējumiem (ieskaitot ar atrašanās vietu saistīto risku novērtējumus), finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo ieguldījumu projektu. Šiem dokumentiem jābūt no tā paša perioda, kad notika lēmumu pieņemšanas process par ieguldījumu vai tā atrašanās vietu. Dalībvalstīm stimulējošās ietekmes pierādīšanā var palīdzēt dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma, izmaksu vai finanšu prognozēm, dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir analizēti ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir iesniegti finanšu iestādēm.

71.

Šajā saistībā un jo īpaši pirmajā scenārijā rentabilitātes līmeni var novērtēt, izmantojot metodes, kuras parasti tiek piemērotas attiecīgajā nozarē, piemēram, metodes, ar kurām novērtē projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (44), iekšējo atdeves koeficientu (IRR) (45) vai vidējo atdevi no ieguldītā kapitāla (ROCE). Projekta rentabilitāte ir jāsalīdzina ar parastajiem atdeves koeficientiem, pēc kuriem saņēmējs ir vadījies citos līdzīgos ieguldījumu projektos. Ja šādi koeficienti nav pieejami, projekta rentabilitāte jāsalīdzina ar saņēmēja kopējām kapitāla izmaksām vai atdeves koeficientiem, kuri parasti novērojami attiecīgajā nozarē.

72.

Ja atbalsts nemaina tā saņēmēja rīcību, stimulējot veikt (papildu) ieguldījumus attiecīgajā apgabalā, tam nav pozitīvas ietekmes uz šo apgabalu. Tāpēc atbalsts netiks atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja pazīmes liecinās, ka attiecīgais ieguldījums konkrētajā apgabalā tiktu veikts arī tad, ja atbalsts netiktu piešķirts.

5.2.2.   Darbības atbalsta shēmas

73.

Attiecībā uz darbības atbalsta shēmām to stimulējošo ietekmi var konstatēt, ja bez atbalsta saimnieciskās darbības līmenis attiecīgajā apgabalā, visticamāk, ievērojami kristos to problēmu dēļ, kuru risināšanai atbalsts paredzēts.

74.

Tāpēc Komisija uzskatīs, ka darbības atbalsts stimulē papildu saimniecisko darbību attiecīgajā apgabalā, ja dalībvalsts būs pierādījusi, ka attiecīgajā apgabalā pastāv minētās problēmas un ka tās ir ievērojamas (skatīt 54.–57. punktu).

5.3.   Valsts iejaukšanās nepieciešamība

75.

Lai novērtētu, vai valsts atbalsts ir nepieciešams reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanai, vispirms ir jāapzina problēma. Valsts atbalsts būtu jāizmanto situācijās, kad ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus nespētu nodrošināt. Tas ir īpaši svarīgi ierobežotu publisko resursu apstākļos.

76.

Ja ir ievēroti noteikti priekšnosacījumi, valsts atbalsta pasākumus var izmantot tirgus nepilnību novēršanai, tādējādi sekmējot tirgu efektīvu darbību un palielinot konkurētspēju. Ja tirgi nodrošina efektīvus rezultātus, bet šie rezultāti no taisnīguma vai kohēzijas viedokļa nav uzskatāmi par apmierinošiem, valsts atbalstu var izmantot, lai tirgū panāktu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu.

77.

Attiecībā uz atbalstu, kuru piešķir, lai attīstītu apgabalus, kas iekļauti reģionālā atbalsta kartē saskaņā ar šo pamatnostādņu 7. iedaļas noteikumiem, Komisija uzskata, ka minētajos apgabalos tirgus bez valsts iejaukšanās nespēj nodrošināt rezultātus, ar kuriem tiktu panākta reģiona pietiekama ekonomikas attīstība un teritoriālā kohēzija. Tāpēc minētajos apgabalos piešķiramo atbalstu uzskata par nepieciešamu.

5.4.   Reģionālā atbalsta piemērotība

78.

Atbalsta pasākumam ir jābūt piemērotam rīcībpolitikas instrumentam attiecīgā mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākums netiks atzīts par saderīgu, ja tādu pašu pozitīvo devumu reģionālajā attīstībā un teritoriālajā kohēzijā var panākt ar citiem mazāk kropļojošiem rīcībpolitikas instrumentiem vai citiem mazāk kropļojošiem atbalsta instrumentu veidiem.

5.4.1.   Piemērotība salīdzinājumā ar alternatīviem rīcībpolitikas instrumentiem

5.4.1.1.   Ieguldījumu atbalsts

79.

Reģionālais ieguldījumu atbalsts nav vienīgais rīcībpolitikas instruments, kuru dalībvalstis var izmantot, lai sekmētu ieguldījumus un darbvietu radīšanu atbalstāmajos apgabalos. Dalībvalstis var izmantot citus pasākumus, piemēram, pilnveidot infrastruktūru, palielināt izglītības un mācību kvalitāti vai uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

80.

Paziņojot par ieguldījumu atbalsta shēmu, dalībvalstīm ir jānorāda, kāpēc reģionālais atbalsts ir piemērotākais instruments konkrētā apgabala attīstības sekmēšanai.

81.

Ja dalībvalsts nolemj ieviest nozares atbalsta shēmu, tai jāpierāda šādas shēmas priekšrocības salīdzinājumā ar daudznozaru atbalsta shēmu vai citiem rīcībpolitikas risinājumiem.

82.

Komisija jo īpaši ņems vērā dalībvalstu iesniegtos ietekmes novērtējumus par ierosinātajām atbalsta shēmām. Ierosināto shēmu piemērotības novērtējumā tā var ņemt vērā arī 6. iedaļā aprakstīto ex post izvērtējumu rezultātus.

83.

Ad hoc ieguldījumu atbalsta gadījumā dalībvalstīm jāpierāda, ka šāds atbalsts attiecīgā apgabala attīstību sekmēs labāk nekā atbalsts shēmas ietvaros vai cita veida pasākumi.

5.4.1.2.   Darbības atbalsta shēmas

84.

Dalībvalstīm jāpierāda, ka atbalsts ir piemērots instruments shēmas mērķa sasniegšanai attiecībā uz problēmām, kuru risināšanai atbalsts paredzēts. Lai pierādītu atbalsta piemērotību, dalībvalstis var paredzēt, ka atbalsta summa tiks aprēķināta ex ante kā fiksēta summu, kas sedz gaidāmās papildu izmaksas noteiktā periodā, tādējādi mudinot uzņēmumus ierobežot izmaksas un pamazām pārkārtot to uzņēmējdarbību efektīvāk (46).

5.4.2.   Piemērotība salīdzinājumā ar citiem atbalsta instrumentiem

85.

Reģionālo atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tomēr dalībvalstīm jānodrošina atbalsta piešķiršana tādā veidā, kas, visticamāk, būtu ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci. Ja atbalsts tiek piešķirts veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešās dotācijas, atbrīvojums vai samazinājums, kas piemērojams nodokļiem, sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātajiem maksājumiem, zemes platību, preču vai pakalpojumu nodrošināšana par izdevīgām cenām), dalībvalstīm jāpamato, kāpēc nav piemēroti citi, iespējami mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājami avansi vai atbalsts parāda vai kapitāla instrumentu formā (piemēram, aizdevumi ar zemu procentu likmi, procentu likmes subsīdijas, valsts garantijas, kapitāldaļu iegāde vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem).

86.

Ierosinātā atbalsta instrumenta piemērotības novērtējumā var ņemt vērā 6. iedaļā aprakstīto ex post izvērtējumu rezultātus.

5.5.   Atbalsta summas samērīgums (atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam)

5.5.1.   Ieguldījumu atbalsts

87.

Reģionālā atbalsta summai jābūt ierobežotai līdz minimumam, kas nepieciešams papildu ieguldījumu vai darbību stimulēšanai attiecīgajā apgabalā.

88.

Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus nosacījumus, Komisija ieguldījumu atbalstam piemēro atbalsta maksimālās intensitātes (47).

89.

Piešķīrējiestādei atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta maksimālā summa (48) (atbalsta koriģētā summa (49) un attiecīgi samazinātā atbalsta intensitāte liela ieguldījumu projekta gadījumā) sākotnējo ieguldījumu projektam jāaprēķina tad, kad atbalsts tiek piešķirts vai kad par to tiek paziņots Komisijai, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk.

90.

Tā kā lieli ieguldījumu projekti parasti rada lielākus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, šiem projektiem atbalsta summa nedrīkst pārsniegt atbalsta koriģēto summu.

91.

Ja sākotnējais ieguldījums pieder pie vienota ieguldījumu projekta un šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, vienotā ieguldījumu projekta atbalsta summa nedrīkst pārsniegt atbalsta koriģēto summu. Piemērojot šo noteikumu, izmanto to maiņas kursu un diskonta likmi, kas piemērojamas dienā, kad tiek piešķirts atbalsts pirmajam vienotajā ieguldījumu projektā ietilpstošajam projektam.

92.

Atbalsta maksimālajām intensitātēm ir divējāds nolūks.

93.

Pirmkārt, attiecībā uz paziņojamām shēmām atbalsta maksimālās intensitātes rada MVU paļāvību, ka tad, ja atbalsta intensitāte nepārsniedz pieļaujamo maksimumu, atbalsts ir uzskatāms par samērīgu.

94.

Otrkārt, visos pārējos gadījumos atbalsta maksimālās intensitātes ir izmantojamas par maksimālo robežu neto papildu izmaksu pieejā, kas aprakstīta 95.–97. punktā.

95.

Paziņojamu individuālo atbalstu Komisija parasti uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbildīs ieguldījuma neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju, kurā atbalsts netiek sniegts (50), un atbalsta maksimālā intensitāte būs maksimālais ierobežojums. Līdzīgi attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem atbilstoši paziņojamām shēmām, dalībvalstīm jānodrošina, ka atbalsta summa nepārsniedz minimumu, pamatojoties uz “neto papildu izmaksu pieeju”, kurā atbalsta maksimālā intensitāte uzskatāma par maksimālo ierobežojumu.

96.

Tādējādi attiecībā uz pirmā scenārija situācijām (lēmumi par ieguldījumiem) atbalsta summa nevar pārsniegt minimumu, kas nepieciešams pietiekamas projekta rentabilitātes nodrošināšanai, piemēram, projekta IRR nevar pārsniegt parastos atdeves koeficientus, pēc kuriem uzņēmums ir vadījies citos līdzīgos ieguldījumu projektos, vai – ja tādi dati ir pieejami – projekta IRR nevar pārsniegt saņēmēja kopējās kapitāla izmaksas vai parastos atdeves koeficientus konkrētajā nozarē.

97.

Otrā scenārija situācijās (lēmumi par atrašanās vietu) atbalsta summa nevar pārsniegt starpību starp mērķapgabalā veikta ieguldījuma NPV un alternatīvā atrašanās vietā veikta ieguldījuma NPV. Jāņem vērā visas attiecīgās izmaksas un ieguvumi, ieskaitot, piemēram, administratīvās izmaksas, transporta izmaksas, mācību izmaksas, kuras netiek segtas no mācību atbalsta, un algu atšķirības. Tomēr, ja alternatīvā atrašanās vieta ir EEZ, tur piešķirtās subsīdijas neņem vērā.

98.

Stimulējošās ietekmes analīzē izmantotos aprēķinus var izmantot arī, lai novērtētu atbalsta samērīgumu. Dalībvalstīm atbalsta samērīgums jāpierāda, izmantojot dokumentus, piemēram, 70. punktā minētos.

99.

Ieguldījumu atbalstu var piešķirt paralēli no vairākām reģionālā atbalsta shēmām vai kumulēt ar ad hoc reģionālo atbalstu ar nosacījumu, ka no visiem avotiem saņemtais atbalsts kopumā nepārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti vienam projektam, kura iepriekš jāaprēķina pirmajai piešķīrējiestādei. Kumulēšana ar citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kuras daļēji vai pilnībā pārklājas, ir pieļaujama tikai tad, ja rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar attiecīgās jomas noteikumiem piemērojamā atbalsta intensitāte vai summa. Kumulācijas pārbaudes jāveic gan tad, kad atbalstu piešķir, gan tad, kad to izmaksā (51). Ja dalībvalsts ļauj valsts atbalstu no vienas shēmas kumulēt ar valsts atbalstu no citām shēmām, tai attiecībā uz katru shēmu jāparedz metode, ar kuru nodrošina šā punkta nosacījumu ievērošanu.

100.

Attiecībā uz sākotnējiem ieguldījumiem, kas saistīti ar Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) projektiem, kuri atbilst kritērijiem, kas noteikti regulā par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) (52), visiem atbalsta saņēmējiem, kuri piedalās attiecīgajā projektā, ir piemērojama sākotnējo ieguldījumu izvietošanas apgabalā piemērojamā atbalsta intensitāte. Ja sākotnējie ieguldījumi tiek veikti divos vai vairākos atbalstāmajos apgabalos, šo sākotnējo ieguldījumu atbalsta maksimālā intensitāte ir tā, kas ir piemērojama atbalstāmajā apgabalā, kurā rodas vislielākā attiecināmo izmaksu summa. Lielie uzņēmumi reģionālo atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai “c” apgabalos ETS projektu ietvaros var saņemt tikai tad, ja runa ir par sākotnējiem ieguldījumiem jaunā saimnieciskajā darbībā.

5.5.2.   Darbības atbalsta shēmas

101.

Dalībvalstīm jāpierāda, ka atbalsta līmenis ir samērīgs ar problēmām, kuru risināšanai tas paredzēts.

102.

Konkrētāk, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: 1) atbalsta aprēķinā jāizmanto iepriekš noteiktu veidu attiecināmās izmaksas, un dalībvalstij jāpierāda, ka tās ir pilnībā attiecināmas uz problēmām, kuru risināšanai atbalsts paredzēts; 2) atbalsts drīkst segt tikai konkrētu šo iepriekš noteikto attiecināmo izmaksu īpatsvaru un nedrīkst pārsniegt šīs izmaksas; 3) atbalsta summai uz katru atbalsta saņēmēju jābūt samērīgai ar katra saņēmēja faktisko problēmu līmeni.

103.

Attiecībā uz atbalstu ar mērķi mazināt konkrētas grūtības, ar kurām MVU saskaras “a” apgabalos, atbalsta līmenis shēmas darbības laikā pakāpeniski jāsamazina (53). Minētais neattiecas uz shēmām ar mērķi novērst apdzīvotības sarukšanu mazapdzīvotos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos un shēmām ar mērķi kompensēt darbības papildu izmaksas, kas rodas tālākajos reģionos vienas vai vairāku Līguma 349. pantā minēto pastāvīgo problēmu tiešā ietekmē.

5.6.   Izvairīšanās no nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību

104.

Lai atbalsts būtu atzīstams par saderīgu, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir jābūt ierobežotai, un tā nedrīkst pārsniegt atbalsta pozitīvo ietekmi tādā mērā, ka tas būtu pretrunā kopējām interesēm.

5.6.1.   Vispārīgie apsvērumi

105.

Atbalsta pozitīvo ietekmi (5.1. iedaļa) samērojot ar tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā var ņemt vērā apstākli, ka šis atbalsts papildus reģionālās attīstības un kohēzijas sekmēšanai rada arī vēl citu pozitīvo ietekmi. Viens no piemēriem būtu sākotnējais ieguldījums, kura rezultātā tiek ne tikai radītas vietējās darbvietas, uzsāktas jaunas darbības un/vai radīti vietējie ieņēmumi, bet arī būtiski veicināta jo īpaši digitālā pārkārtošanās vai pāreja uz vidiski ilgtspējīgām darbībām, tostarp mazoglekļa, klimatneitrālām vai klimatnoturīgām darbībām. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs Eiropas Parlamenta un Padomes ES Taksonomijas regulas (ES) 2020/852 (54) 3. pantam, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, vai citām salīdzināmām metodēm. Turklāt, novērtējot negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā var ņemt vērā atbalstāmās darbības negatīvo ārējo ietekmi, kas izpaužas kā tirgus neefektivitātes radīšana vai pastiprināšana, ja tā nelabvēlīgi ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm tiktāl, ka nonāktu pretrunā kopīgajām interesēm (55).

106.

Reģionālā atbalsta radītajai negatīvajai ietekmei ir divi galvenie izpausmes veidi potenciālo konkurences un tirdzniecības izkropļojumu veidolā. Proti, produktu tirgu izkropļojumi un ietekme uz atrašanās vietu. Šo divu veidu izkropļojumi var būt par iemeslu neefektīvai resursu sadalei (negatīva ietekme uz ekonomikas sniegumu iekšējā tirgū) un izvietojuma problēmām (saimnieciskās darbības sadalījums starp apgabaliem).

107.

Viena no valsts atbalsta potenciāli nelabvēlīgajām ietekmēm ir tā, ka atbalsts liedz tirgum nodrošināt efektīvus rezultātus – atalgot efektīvākos ražotājus un piespiest neefektīvākos ražotājus uzlabot vai pārstrukturēt darbību vai pamest tirgu. Valsts atbalsts, kura ietekmē tiek būtiski palielinātas jaudas neefektīvā tirgū, var pārliecīgi izkropļot konkurenci, jo jaudas pārpalikuma radīšana vai uzturēšana var nospiest uz leju peļņas normas, mazināt konkurentu ieguldījumus vai pat piespiest konkurentus pamest tirgu. Tādējādi var rasties situācija, ka konkurenti, kas citādi būtu spējuši konkurēt attiecīgajā tirgū, tiek izspiesti no tā. Atbalsts var arī kavēt uzņēmumu ieiešanu tirgū vai darbības paplašināšanu un var mazināt konkurentu inovācijas stimulus. Rezultātā var izveidoties neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir nelabvēlīgas arī patērētājiem. Turklāt atbalsta pieejamība var pamudināt potenciālos saņēmējus uz bezrūpīgu vai pārlieku riskantu rīcību. Tam var būt negatīva ilgtermiņa ietekme uz nozares vispārējo sniegumu.

108.

Atbalsta kropļojošā ietekme var izpausties arī tādējādi, ka palielinās vai saglabājas atbalsta saņēmēja jau tā ievērojamā tirgus vara. Pat ja atbalsts ievērojamo tirgus varu nenostiprina tiešā veidā, tas šādu efektu var radīt netieši, atturot esošos konkurentus no darbības paplašināšanas, piespiežot konkurentus pamest tirgu vai atturot jaunus konkurentus no ienākšanas tirgū.

109.

Papildus izkropļojumu radīšanai produktu tirgos reģionālais atbalsts jau pēc savas būtības ietekmē arī saimnieciskās darbības izvietojumu. Ja kāds apgabals, pateicoties atbalstam, piesaista ieguldījumus, cits apgabals šo iespēju zaudē. Apgabalos, kurus atbalsts ietekmējis nelabvēlīgi, šī negatīvā ietekme var izpausties kā ekonomiskās aktivitātes sarukums un zaudētas darbvietas, tai skaitā apakšuzņēmēju līmenī. Negatīvā ietekme var izpausties arī kā pozitīvas ārējās ietekmes (piemēram, kopu veidošanās efekta, zināšanu pārneses, izglītības un mācību) nematerializēšanās.

110.

Ģeogrāfiskais faktors ir tas, kas reģionālo atbalstu atšķir no citiem horizontālā atbalsta veidiem. Reģionālajam atbalstam iezīmīgi ir tas, ka tā mērķis ir ietekmēt ieguldītāju lēmumus par to, kur īstenot ieguldīju projektus. Ja reģionālais atbalsts kompensē papildu izmaksas, kas rodas reģionālo problēmu dēļ, un veicina papildu ieguldījumus atbalstāmajos apgabalos, neatņemot tos citiem tikpat vai mazāk attīstītiem apgabaliem, tas ne tikai sekmē apgabala attīstību, bet arī kohēziju, galu galā nākot par labu visai ES. Reģionālā atbalsta potenciālo negatīvo ietekmi uz atrašanās vietu zināmā mērā jau ierobežo reģionālā atbalsta kartes, kurās, ņemot vērā reģionālās ekonomiskās attīstības un kohēzijas politikas mērķus, ir noteikti apgabali, kuros var piešķirt reģionālo atbalstu, un atbalsta maksimāli pieļaujamās intensitātes. Tomēr, lai novērtētu atbalsta ietekmi uz apgabala attīstību un teritoriālo kohēziju, ir svarīgi arī saprast, kas notiktu scenārijā bez atbalsta.

5.6.2.   Acīmredzama negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

111.

Komisija ir apzinājusi vairākas situācijas, kurās reģionālā ieguldījumu atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi un kurās atbalsts tāpēc diez vai tiktu atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

5.6.2.1.   Jaudas pārpalikuma radīšana tirgū, kas piedzīvo absolūtu lejupslīdi

112.

Kā norādīts 107. punktā, atbalsta negatīvās ietekmes novērtējumā Komisija neefektīva tirgus gadījumā ņem vērā, cik liela ir projekta radītā papildu ražošanas jauda.

113.

Ja valsts atbalsta rezultātā tiek veikti ieguldījumi, kas konkrētā tirgū palielina ražošanas jaudu, rodas risks negatīvi ietekmēt ražošanu vai ieguldījumus citos EEZ apgabalos. Tas jo īpaši ir iespējams gadījumos, kad jaudas palielinājums pārsniedz tirgus izaugsmes tempu vai notiek tirgū, kurā vērojams jaudas pārpalikums.

114.

Tāpēc Komisija uzskata, ka tad, ja ieguldījuma rezultātā rodas vai palielinās jaudas pārpalikums tādā tirgū, kas strukturālā ziņā piedzīvo absolūtu lejupslīdi (t. i., tirgus sarūk) (56), atbalstam ir negatīva ietekme, kuru diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme. Minētais jo īpaši attiecas uz pirmā scenārija gadījumiem (lēmumi par ieguldījumiem).

115.

Otrā scenārija situācijās (lēmumi par atrašanās vietu), kad ieguldījumi jebkurā gadījumā būtu veikti tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū vai izņēmuma kārtā citā ģeogrāfiskajā tirgū, bet ar mērķi pārdot tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū, atbalsts ietekmē tikai lēmumu par atrašanās vietu, ar nosacījumu, ka atbalsts aprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams atrašanās vietas trūkumu kompensēšanai un nenodrošina tā saņēmējam papildu likviditāti. Tādā situācijā ieguldījuma rezultātā papildu jauda konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū tiktu radīta neatkarīgi no atbalsta esības. Tāpēc iespējamais iznākums jaudas pārpalikuma ziņā principā būtu vienāds neatkarīgi no tā, vai atbalsts tiktu vai netiktu piešķirts. Tomēr, ja alternatīvā ieguldījumu veikšanas vieta ir citā ģeogrāfiskajā tirgū un atbalsts rada jaudas pārpalikumu tirgū, kas strukturālā ziņā piedzīvo absolūtu lejupslīdi, ir spēkā 114. punkta secinājumi.

5.6.2.2.   Kohēziju mazinoša ietekme

116.

Kā norādīts 109. un 110. punktā, novērtējot atbalsta negatīvo ietekmi, Komisijai jāņem vērā ietekme uz saimnieciskās darbības izvietojumu.

117.

Ja otrā scenārija situācijās (lēmumi par atrašanās vietu) ieguldījums atbalsta nepiešķiršanas gadījumā tiktu izvietots apgabalā, kurā reģionālā atbalsta intensitāte (57) ir lielāka vai tāda pati kā mērķapgabalā, attiecīgo negatīvo ietekmi diez vai atsvērtu jebkāda pozitīvā ietekme, jo tas būtu pretrunā reģionālā atbalsta pamatmērķim.

5.6.2.3.   Pārcelšana

118.

Paziņojamo pasākumu izvērtēšanas nolūkā Komisija pieprasīs visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai valsts atbalsta dēļ esošajās atrašanās vietās EEZ varētu ievērojami sarukt darbvietu skaits. Tādā gadījumā, ja ieguldījums atbalsta saņēmējam dod iespēju pārcelt darbību uz mērķapgabalu un pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un pārcelšanu, runa ir par negatīvu ietekmi, kuru diez vai atsvērtu jebkāda pozitīvā ietekme.

5.6.3.   Ieguldījumu atbalsta shēmas

119.

Ieguldījumu atbalsta shēmas nedrīkst radīt būtiskus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Konkrētāk, pat ja izkropļojumus var uzskatīt par ierobežotiem individuālā līmenī (ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi ieguldījumu atbalsta nosacījumi), kumulatīvi shēmas potenciāli var radīt ievērojamus izkropļojumus. Šādi izkropļojumi var ietekmēt produktu tirgus, radot vai palielinot jaudas pārpalikumu vai izraisot to, ka dažiem atbalsta saņēmējiem rodas, palielinās vai saglabājas ievērojama tirgus vara, tādējādi negatīvi ietekmējot dinamiskos stimulus. Atbalsts shēmu ietvaros var arī izraisīt būtisku saimnieciskās darbības sarukumu citos EEZ apgabalos. Ja shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šādu izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.

120.

Tāpēc dalībvalstīm ir jāpierāda, ka šāda negatīvā ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, projektu lielumu, atbalsta individuālās un kumulatīvās summas, paredzamos saņēmējus un mērķnozaru iezīmes. Lai Komisijai dotu iespēju novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, dalībvalstis var iesniegt visus tām pieejamos ietekmes novērtējumus un ex post izvērtējumus, kas veikti par līdzīgām iepriekšējām shēmām.

121.

Uz shēmas pamata piešķirot atbalstu individuāliem projektiem, piešķīrējiestādei ir jāpārbauda un jāpārliecinās, ka atbalsts neradīs acīmredzamu negatīvo ietekmi, kas aprakstīta 111.–118. punktā. Šo pārbaudi var veikt, balstoties uz informāciju, kuru atbalsta saņēmējs sniedzis atbalsta pieteikumā un jo īpaši pieteikuma standartveidnē ietvertajā apliecinājumā, kurā jābūt norādītai alternatīvai atrašanās vietai gadījumā, ja atbalsts netiktu piešķirts.

5.6.4.   Paziņojams individuālais ieguldījumu atbalsts

122.

Izvērtējot individuālā atbalsta negatīvo ietekmi, Komisija izšķir divus hipotētiskos scenārijus, kas aprakstīti 96. un 97. punktā.

5.6.4.1.   Pirmā scenārija situācijas (lēmumi par ieguldījumiem)

123.

Pirmā scenārija situācijās Komisija īpašu uzmanību pievērš negatīvajai ietekmei, kas saistīta ar jaudas pārpalikuma veidošanos lejupslīdes fāzē esošos tirgos, iziešanas no tirgus novēršanai un ievērojamai tirgus varai. Atbalsta pozitīvajai ietekmei ir jāatsver šī negatīvā ietekme, kas aprakstīta 124.–133. punktā. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka atbalsts radītu acīmredzamu negatīvo ietekmi, kas aprakstīta 114. punktā, to diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme, tāpēc tāds atbalsts diez vai tiktu atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

124.

Lai varētu apzināt un novērtēt potenciālos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz pierādījumi, kas Komisijai ļautu noteikt attiecīgos produktu tirgus (to produktu tirgus, kurus ietekmē atbalsta saņēmēja rīcības maiņa) un apzināt ietekmētos konkurentus un klientus/patērētājus. Attiecīgais produkts parasti ir produkts, uz kuru attiecas ieguldījumu projekts (58). Ja projekts attiecas uz starpproduktu un ievērojama produkcijas daļa netiek pārdota tirgū, attiecīgais produkts var būt lejupējais produkts. Konkrētais produktu tirgus aptver attiecīgo produktu un tā aizstājējus, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (ņemot vērā produkta iezīmes, cenu vai paredzēto pielietojumu), vai ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu elastību).

125.

Šo potenciālo izkropļojumu novērtēšanai Komisija izmantos vairākus kritērijus, piemēram, attiecīgā produkta tirgus struktūru, tirgus cikla fāzi (lejupslīdes vai izaugsmes fāze), atbalsta saņēmēju atlases procesu, šķēršļus ieiešanai tirgū un iziešanai no tā un produktu diferenciāciju.

126.

Ja uzņēmums sistemātiski izmanto valsts atbalstu, tā varētu būt norāde, ka šis uzņēmums paša spēkiem nav spējīgs izturēt konkurenci vai ka tas saņem pārmērīgas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.

127.

Komisija izšķir divus galvenos iemeslus potenciālajai negatīvajai ietekmei uz produktu tirgiem: 1) jaudas palielinājums, kas izraisa jaudas pārpalikumu vai saasina esošu jaudas pārpalikuma situāciju, īpaši lejupslīdes fāzē esošos tirgos; 2) gadījumi, kad atbalsta saņēmējam ir ievērojama tirgus vara.

128.

Izvērtējot, vai atbalsta rezultātā tiktu radītas vai uzturētas neefektīvas tirgus struktūras, Komisija ņems vērā papildu ražošanas jaudu, kuru radītu projekts, un to, vai tirgus ir neefektīvs.

129.

Ja attiecīgais tirgus ir izaugsmes fāzē, parasti ir mazāks pamats bažīties, ka atbalsts varētu negatīvi ietekmēt dinamiskos stimulus vai radīt pārmērīgus šķēršļus ieiešanai tirgū vai iziešanai no tā.

130.

Bažām ir lielāks pamats, ja tirgus ir lejupslīdes fāzē. Gadījumus, kad tirgus lejupslīde ilgtermiņa perspektīvā ir strukturāla (t. i., tirgus sarūk), Komisija nošķir no gadījumiem, kad tirgus lejupslīde ir relatīva (t. i., tirgus joprojām aug, bet izaugsme ir mazāka par izaugsmes atsauces radītāju).

131.

To, vai tirgus ir neefektīvs, parasti nosaka, salīdzinot ar EEZ iekšzemes kopproduktu (IKP) pēdējos trijos gados pirms projekta sākšanas (atsauces radītājs). To var noteikt arī, balstoties uz prognozētajiem izaugsmes rādītājiem nākamajos trijos līdz piecos gados. Var ņemt vērā tādus rādītājus kā attiecīgā tirgus paredzamā izaugsme nākotnē, no tās izrietošais paredzamais jaudas izmantojuma līmenis un jaudas palielinājuma iespējamā ietekme uz konkurentiem cenu un peļņas normu ziņā.

132.

Atsevišķos gadījumos produktu tirgus izaugsmes novērtējums EEZ līmenī var neaptvert visu attiecīgā atbalsta ietekmi, jo īpaši globāla ģeogrāfiskā tirgus gadījumā. Tādos gadījumos Komisija vērtēs atbalsta ietekmi uz attiecīgajām tirgus struktūrām, jo īpaši, vai atbalsta ietekmē EEZ darbojošies ražotāji varētu tikt izspiesti no tirgus.

133.

Lai izvērtētu to, vai atbalsta saņēmējam ir ievērojama tirgus vara, Komisija ņems vērā saņēmēja stāvokli tirgū noteiktā periodā pirms atbalsta saņemšanas un sagaidāmo stāvokli pēc ieguldījuma pabeigšanas. Komisija ņems vērā atbalsta saņēmēja un tā konkurentu tirgus daļas, kā arī citus nozīmīgus faktorus. Piemēram, tirgus struktūru tā novērtēs, analizējot tirgus koncentrāciju, potenciālos šķēršļus ieiešanai tirgū (59), pircēja varu (60) un paplašināšanās vai iziešanas šķēršļus.

5.6.4.2.   Otrā scenārija situācijas (lēmumi par atrašanās vietu)

134.

Ja hipotētiskā scenārija analīze liecina, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījumi būtu veikti citā vietā (otrais scenārijs), kas ietilpst attiecīgā produkta tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū, un ja atbalsts ir samērīgs, rezultāts no jaudas pārpalikuma vai ievērojamas tirgus varas viedokļa, visticamāk, principā būtu tāds pats neatkarīgi no atbalsta. Šādos gadījumos atbalsta pozitīvā ietekme, visticamāk, atsvērtu ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tomēr tad, ja alternatīvā atrašanās vieta ir EEZ, Komisija pievērsīs īpašu uzmanību negatīvajai ietekmei saistībā ar šo alternatīvo atrašanās vietu. Tāpēc, ja atbalsts radītu acīmredzamu negatīvo ietekmi, kas aprakstīta 117. un 118. punktā, to diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme, līdz ar to tāds atbalsts diez vai tiktu atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

5.6.5.   Darbības atbalsta shēmas

135.

Ja atbalsts ir samērīgs un ir nepieciešams reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai atbilstoši 5.1.3. apakšiedaļai, atbalsta pozitīvā ietekme, visticamāk, atsvērtu tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr dažos gadījumos atbalsts var mainīt tirgus struktūru vai attiecīgās nozares iezīmes un tādējādi būtiski izkropļot konkurenci, radot šķēršļus ieiešanai tirgū vai iziešanai no tā, aizstāšanas efektu vai tirdzniecības plūsmu pārvirzi. Minētajos gadījumos negatīvo ietekmi diez vai kompensētu jebkāda pozitīvā ietekme.

5.7.   Pārredzamība

136.

Dalībvalstīm Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī (61) vai visaptverošā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī jāpublicē šāda informācija: 1) lēmuma par individuālā atbalsta piešķiršanu vai apstiprinātās atbalsta shēmas un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to; 2) informācija par katru individuālā atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz 100 000 EUR, atbilstoši VIII pielikumā sniegtajai struktūrai.

137.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir ETS projektiem, 136. punktā minētā informācija jāievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde (62). Alternatīvi – iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamajiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.

138.

Dalībvalstīm savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kas minētas 136. punktā, jāstrukturē tādā veidā, lai piekļūšana informācijai būtu viegla. Informācija jāpublicē tabulās bezīpašnieka formātā, kas nodrošina efektīvu iespēju datus meklēt, izgūt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Sabiedrības piekļuve tīmekļa vietnei jānodrošina bez jebkādiem ierobežojumiem, tātad nevar prasīt arī lietotāja iepriekšēju reģistrēšanos.

139.

Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā 136. punkta 2) apakšpunkta nosacījumi tiks uzskatīti par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicēs pa šādiem diapazoniem (miljonos EUR):   0,1-0,5;   0,5–1;   1–2;   2–5;   5–10;   10–30;   30–60;   60–100;   100–250;   250 un vairāk.

140.

Informācija, kas minēta 136. punkta 2) apakšpunktā, jāpublicē sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, – viena gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija (63). Nelikumīga, bet vēlāk par saderīgu atzīta atbalsta gadījumā dalībvalstīm šī informācija ir jāpublicē sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu, ar ko atbalstu atzīst par saderīgu. Lai varētu nodrošināt Līgumā paredzēto valsts atbalsta noteikumu izpildi, minētajai informācijai ir jābūt pieejamai vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

141.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saites uz visām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm, kas minētas 136. punktā.

6.   IZVERTESANA

142.

Lai vēl spēcīgāk ierobežotu konkurences un tirdzniecības izkropļošanu, Komisija var prasīt, lai 143. punktā minētajām atbalsta shēmām tiktu veikts ex post izvērtējums. Izvērtētas tiks tās shēmas, kurām ir īpaši liels potenciāls radīt konkurences izkropļojums, t. i., shēmas, kas varētu būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja to īstenošana netiktu laikus pārskatīta.

143.

Ex post izvērtējums var tikt prasīts par atbalsta shēmām ar lielu budžetu vai oriģinālām iezīmēm un shēmām tirgos, kuros ir paredzamas būtiskas komerciālās, tehnoloģiju vai regulatīvās izmaiņas. Izvērtējums vienmēr tiks prasīts par shēmām, kurās valsts atbalsta budžets vai iegrāmatotie izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR kopējā darbības periodā, t. i., periodā, kurā darbojusies konkrētā shēma un iespējamā iepriekšējā shēma ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko tvērumu, sākot no 2022. gada 1. janvāra. Ņemot vērā izvērtēšanas mērķus un lai neuzliktu nesamērīgu slogu dalībvalstīm, ex post izvērtējumus var prasīt tikai par tām atbalsta shēmām, kuru kopējais darbības periods pārsniedz trīs gadus, skaitot no 2022. gada 1. janvāra.

144.

Ex post izvērtējumu var nepieprasīt par ikvienu tādu atbalsta shēmu, kas ir tieša pēctece iepriekšējai shēmai ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko tvērumu, par kuru ir veikts izvērtējums, iesniegts galīgais izvērtējuma ziņojums, kas atbilst Komisijas apstiprinātajam izvērtējuma plānam, un par ko nav izdarīti nekādi negatīvi konstatējumi. Gadījumā, ja shēmas galīgais izvērtējuma ziņojums neatbilst apstiprinātajam izvērtējuma plānam, shēma ir nekavējoties jāaptur.

145.

Izvērtējumam būtu jābūt vērstam uz to, lai pārbaudītu, vai ir īstenojušies shēmas saderības pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, jo īpaši lai pārliecinātos par atbalsta pasākuma nepieciešamību un efektivitāti, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus. Būtu jānovērtē arī shēmas ietekme uz konkurenci un tirdzniecību.

146.

Attiecībā uz shēmām, kuras jāizvērtē tāpēc, ka uz tām attiecas 143. punkts, dalībvalstīm ir jāiesniedz izvērtējuma plāna projekts, kas būs neatņemama sastāvdaļa Komisijas veiktajā shēmas novērtējumā. Projekts jāiesniedz: 1) kopā ar atbalsta shēmu, ja shēmai paredzētā valsts atbalsta budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR tās kopējā darbības periodā; 2) 30 darbdienu laikā no būtiskām izmaiņām, kuru rezultātā shēmas budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR shēmas kopējā darbības periodā; 3) 30 darbdienu laikā no dienas, kad oficiālajā uzskaitē iegrāmatotie shēmas gada izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR.

147.

Izvērtējuma plāna projektam ir jāatbilst Komisijas noteiktajiem kopējiem metodikas principiem (64). Dalībvalstīm ir jāpublicē Komisijas apstiprinātais izvērtējuma plāns.

148.

Izvērtējums jāveic no atbalsta piešķīrējiestādes neatkarīgam ekspertam, balstoties uz izvērtējuma plānu. Izvērtējumu veido vismaz viens starpposma un viens galīgais izvērtējuma ziņojums. Dalībvalstīm ir jāpublicē abi ziņojumi.

149.

Galīgais izvērtējuma ziņojums ir jāiesniedz Komisijai ar tādu aprēķinu, lai tai būtu iespēja novērtēt atbalsta shēmas iespējamo pagarināšanu, bet vēlākais deviņus mēnešus pirms shēmas noslēguma. Šo termiņu var saīsināt shēmām, kurām izvērtējuma prasība iestājas pēdējos divos to īstenošanas gados. Izvērtējuma precīzais tvērums un kārtība tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Paziņojot par sekojošiem atbalsta pasākumiem ar līdzīgu mērķi, jāapraksta, kā ir ņemti vērā izvērtējuma rezultāti.

7.   REGIONALA ATBALSTA KARTES

150.

Šajā iedaļā ir paredzēti kritēriji, pēc kuriem var noteikt apgabalus, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nosacījumiem. Apgabali, kuri atbilst minētajiem nosacījumiem un kurus dalībvalstis vēlas noteikt par “a” vai “c” apgabaliem (65), ir jānorāda reģionālā atbalsta kartē, kura jāpaziņo Komisijai un kura Komisijai jāapstiprina, un tikai tad var sākt piešķirt atbalstu uzņēmumiem, kas atrodas norādītajos apgabalos.

151.

Kartēs jānorāda arī atbalsta maksimālās intensitātes, kas šajos apgabalos piemērojamas apstiprinātās kartes derīguma periodā.

152.

Lai būtu izpildīts atbalsta stimulējošās ietekmes nosacījums, gadījumos, kad atbalsta pieteikumi uz diskrecionāro atbalstu iesniegti pirms kartes derīguma perioda sākuma, “lēsto nepieciešamo atbalsta summu”, kura norādīta sākotnējā pieteikumā, nedrīkst pēc darbu sākuma atpakaļejoši grozīt tā, lai panāktu lielāku atbalsta intensitāti, kas izriet no šīm pamatnostādnēm.

153.

Attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, ko piešķir, izmantojot automātiskas atbalsta shēmas, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm paredzētās atbalsta maksimālās intensitātes var piemērot tikai projektiem, kas sākti kopš dienas, kad atbilstoši attiecīgajiem valsts noteikumiem kļuva piemērojama lielāka attiecīgā maksimālā intensitāte. Projektiem, kas sākti pirms minētās dienas, turpina piemērot atbalsta maksimālo intensitāti, kura apstiprināta iepriekšējā reģionālā atbalsta kartē.

7.1.   Reģionālā atbalsta maksimālais tvērums iedzīvotāju īpatsvara izteiksmē

154.

Tā kā reģionālā valsts atbalsta piešķiršana ir atkāpe no valsts atbalsta vispārējā aizlieguma principa, kas noteikts Līguma 107. panta 1. punktā, Komisija uzskata, ka ES27 “a” un “c” apgabalu iedzīvotāju kopskaitam jābūt mazākam nekā iedzīvotāju skaitam neatbalstāmajos apgabalos. Tāpēc iedzīvotāju skaitam norādītajos apgabalos būtu jābūt mazākam par 50 % no ES27 iedzīvotāju kopskaita.

155.

Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (66)“a” un “c” apgabalu kopējais tvērums bija noteikts 47 % apmērā no ES28 iedzīvotāju skaita. Ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi šo īpatsvaru palielināt līdz 48 % no ES27 iedzīvotāju kopskaita.

156.

Līdz ar to “a” un “c” apgabalu kopējais maksimālais tvērums būtu jānosaka 48 % apmērā no ES27 iedzīvotāju skaita (67).

7.2.   107. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe

157.

Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, un 349. pantā minētajos reģionos, ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko stāvokli”, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru “vārdu “ārkārtīgi” un “liels” lietojums [107.] panta 3. punkta a) apakšpunktā norāda, ka atkāpe attiecas tikai uz apgabaliem, kuros ekonomikas stāvoklis ir ārkārtīgi nelabvēlīgs salīdzinājumā ar [Savienību] kopumā” (68).

158.

Komisija uzskata, ka Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti NUTS 2. līmeņa reģionos, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir 75 % no ES27 vidējā rādītāja vai mazāks (69).

159.

Līdz ar to dalībvalstis par “a” apgabaliem var noteikt šādus apgabalus: 1) NUTS 2. līmeņa reģionus, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts pirktspējas līmeņa vienībās (70), ir 75 % no ES27 vidējā rādītāja vai mazāks (balstoties uz vidējiem rādītājiem par pēdējiem trim gadiem, par kuriem pieejami Eurostat dati (71)); 2) tālākos reģionus.

160.

Katras dalībvalsts atbalsttiesīgie “a” apgabali ir noteikti I pielikumā. Turklāt daži no minētajiem “a” apgabaliem NUTS 3. līmenī atbilstoši 166. punkta 2) apakšpunktam kvalificējas kā mazapdzīvoti apgabali.

7.3.   107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe

161.

Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru “[a]tkāpe, kas paredzēta [107.] panta 3. punkta c) apakšpunktā [..], ļauj dažu apgabalu attīstīšanai neizvirzīt ekonomiskos nosacījumus, kas paredzēti [107.] panta 3. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šādam atbalstam “nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”. Minētais noteikums Komisijai dod tiesības atļaut piešķirt atbalstu, kas sekmē ekonomisko attīstību dalībvalsts apgabalos, kuri ir nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar valsts vidējo līmeni” (72).

162.

“c” apgabalu iedzīvotāju maksimālo tvērumu (“c” tvērums) iegūst, no kopējā maksimālā tvēruma, kas noteikts 156. punktā, atņemot ES27 atbalsttiesīgo “a” apgabalu iedzīvotāju skaitu.

163.

Ir divas “c” apgabalu kategorijas: 1) apgabali, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem un kurus dalībvalstis tādējādi var noteikt par “c” apgabaliem bez jebkāda papildu pamatojuma (“iepriekš definētie “c” apgabali”); 2) apgabali, kurus dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt par “c” apgabaliem ar nosacījumu, ka tās pierāda šo apgabalu atbilstību konkrētiem sociālekonomiskajiem kritērijiem (“iepriekš nedefinētie “c” apgabali”).

7.3.1.   Iepriekš definētie “c” apgabali

7.3.1.1.   Speciālais “c” tvērums iepriekš definētajiem “c” apgabaliem

164.

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jābūt pieejamam pietiekami lielam “c” tvērumam, lai tās varētu par “c” apgabaliem noteikt apgabalus, kuriem bija “a” apgabala statuss 2017.–2020. gada reģionālā atbalsta kartēs (73), bet kuri vairs nekvalificējas kā “a” apgabali.

165.

Komisija arī uzskata, ka dalībvalstīm ir jābūt pieejamam pietiekami lielam “c” tvērumam, lai tās varētu par “c” apgabaliem noteikt apgabalus ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

166.

Attiecīgi par iepriekš definētiem “c” apgabaliem uzskata šādus apgabalus: 1) līdzšinējie “a” apgabali – NUTS 2. līmeņa reģioni, kas bija noteikti par “a” apgabaliem 2017.–2020. gada periodā; 2) mazapdzīvotie apgabali – NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2 (balstoties uz Eurostat datiem par iedzīvotāju blīvumu 2018. gadā).

167.

Katras dalībvalsts speciālais iepriekš definēto “c” apgabalu tvērums ir noteikts I pielikumā. Šo iedzīvotāju tvērumu var izmantot tikai iepriekš definēto “c” apgabalu noteikšanai.

7.3.1.2.   Iepriekš definēto “c” apgabalu noteikšana

168.

Dalībvalstis par “c” apgabaliem var noteikt iepriekš definētos “c” apgabalus, kas minēti 166. punktā.

169.

Attiecībā uz mazapdzīvotiem apgabaliem dalībvalstīm par iepriekš definētiem principā būtu jānosaka NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2. Tomēr dalībvalstis var noteikt NUTS 3. līmeņa reģionu daļas, kurās ir mazāk nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2, vai citus minētajiem NUTS 3. līmeņa reģioniem piegulošus vienlaidu apgabalus ar nosacījumu, ka šajos apgabalos ir mazāk nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2. Attiecībā uz ļoti mazapdzīvotiem apgabaliem dalībvalstis par iepriekš definētiem var noteikt NUTS 2. līmeņa reģionus ar mazāk nekā astoņiem iedzīvotājiem uz km2 vai citus, mazākus minētajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem piegulošus vienlaidu apgabalus ar nosacījumu, ka šajos apgabalos ir mazāk nekā 8 iedzīvotāji uz km2 un ka iedzīvotāju kopskaits ļoti mazapdzīvotajos apgabalos un mazapdzīvotajos apgabalos nepārsniedz 167. punktā minēto speciālo “c” tvērumu.

7.3.2.   Iepriekš nedefinētie “c” apgabali

7.3.2.1.   Metode iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvēruma sadalei starp dalībvalstīm

170.

ES27 iepriekš nedefinēto “c” apgabalu maksimālo tvērumu iegūst, no kopējā maksimālā tvēruma, kas noteikts 156. punktā, atņemot atbalsttiesīgo “a” apgabalu un iepriekš definēto “c” apgabalu iedzīvotāju skaitu. Iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvērumu starp ES27 dalībvalstīm sadala, piemērojot III pielikumā noteikto metodi.

7.3.2.2.   Drošības tīkls un iedzīvotāju tvēruma minimums

171.

Lai nodrošinātu reģionālā atbalsta karšu turpinātību un zināmu rīcības iespēju minimumu ikvienā dalībvalstī, Komisija uzskata, ka neviena dalībvalsts nedrīkstētu zaudēt vairāk nekā 30 % no tās kopējā tvēruma salīdzinājumā ar 2017.–2020. gada periodu un ka attiecībā uz ikvienu dalībvalsti būtu jāparedz iedzīvotāju tvēruma minimums.

172.

Tāpēc, atkāpjoties no kopējā maksimālā tvēruma, kas noteikts 156. punktā, katras dalībvalsts “c” tvērumu pēc vajadzības palielina tā, lai: 1) katras dalībvalsts “a” un “c” apgabalu kopējais tvērums nesamazinātos par vairāk kā 30 % salīdzinājumā ar 2017.–2020. gada periodu (74); 2) katras dalībvalsts iedzīvotāju tvērums būtu vismaz 7,5 % no valsts iedzīvotāju kopskaita (75).

173.

Katras dalībvalsts iepriekš nedefinēto “c” apgabalu tvērums drošības tīkla un iedzīvotāju tvēruma minimuma piemērošanas rezultātā ir noteikts I un II pielikumā.

7.3.2.3.   Iepriekš nedefinēto “c” apgabalu noteikšana

174.

Komisija uzskata, ka kritērijiem, kurus dalībvalstis izmanto “c” apgabalu noteikšanai, būtu jāatspoguļo dažādās situācijas, kurās var būt attaisnojama reģionālā atbalsta piešķiršana. Tāpēc kritērijiem būtu jāattiecas uz sociālekonomiskajām, ģeogrāfiskajām vai strukturālajām problēmām, kas var būt sastopamas “c” apgabalos, un jānodrošina pietiekamas garantijas, ka reģionālā valsts atbalsta piešķiršana neietekmēs tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka nonāktu pretrunā kopīgajām interesēm.

175.

Līdz ar to dalībvalstis par “c” apgabaliem var noteikt iepriekš nedefinētus “c” apgabalus, kas izraudzīti, balstoties uz šādiem kritērijiem: 1) 1. kritērijs – vienlaidu apgabali, kuros ir vismaz 100 000 iedzīvotāju (76). Tiem jāatrodas NUTS 2. līmeņa vai NUTS 3. līmeņa reģionos, kuros: (i) IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES27 vidējo rādītāju vai mazāks vai (ii) bezdarba līmenis ir vismaz 115 % no valsts vidējā rādītāja (77); 2) 2. kritērijs – NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 100 000 iedzīvotāju, kuros: (i) IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES27 vidējo rādītāju vai mazāks vai (ii) bezdarba līmenis ir vismaz 115 % no valsts vidējā rādītāja; 3) 3. kritērijs – salas vai vienlaidu apgabali, kuriem piemīt līdzīga ģeogrāfiskā izolētība (piemēram, pussalas vai kalnu apgabali), kur: (i) IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES27 vidējo rādītāju vai mazāks (78) vai (ii) bezdarba līmenis ir vismaz 115 % no valsts vidējā rādītāja (79), vai (iii) ir mazāk nekā 5 000 iedzīvotāju. 4) 4. kritērijs – NUTS 3. līmeņa reģioni vai vienlaidu apgabalus veidojošas NUTS 3. līmeņa reģionu daļas, kas pieguļ “a” apgabalam vai kam ir sauszemes robeža ar valsti ārpus EEZ vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA); 5) 5. kritērijs – vienlaidu apgabali, kuros ir vismaz 50 000 iedzīvotāju (80) un kuri piedzīvo būtiskas strukturālās pārmaiņas vai ievērojamu relatīvo lejupslīdi, ar nosacījumu, ka šie apgabali neatrodas NUTS 3. līmeņa reģionos un nav vienlaidu apgabali, kas atbilst iepriekš definēta apgabala nosacījumiem vai 1. līdz 4. kritērijam (81).

176.

Attiecībā uz 175. punktā noteiktajiem kritērijiem jēdziens “vienlaidu apgabals” nozīmē vienu veselu vietējo administratīvo vienību (VAV) (82) vai VAV grupu (83). VAV grupu uzskata par vienlaidu apgabalu, ja ikvienam grupas apgabalam ir administratīvā robeža ar kādu citu grupā ietilpstošo apgabalu (84).

177.

Katrai dalībvalstij atļautā iedzīvotāju tvēruma ievērošana tiks novērtēta, balstoties uz valsts statistikas biroja jaunākajiem publicētajiem datiem par attiecīgo apgabalu pastāvīgo iedzīvotāju kopskaitu.

7.4.   Atbalsta maksimālās intensitātes, kas piemērojamas reģionālajam ieguldījumu atbalstam

178.

Komisija uzskata, ka atbalsta maksimālajām intensitātēm, kas piemērojamas reģionālajam ieguldījumu atbalstam, ir jāatspoguļo Savienības dažādo apgabalu attīstības līmeņa atšķirību būtība un apmērs. Tāpēc atbalsta intensitātēm “a” apgabalos būtu jābūt lielākām nekā “c” apgabalos.

7.4.1.   Atbalsta maksimālās intensitātes “a” apgabalos

179.

Lielo uzņēmumu atbalsta intensitāte “a” apgabalos nedrīkst pārsniegt: 1) 50 % NUTS 2. līmeņa reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar 55 % no ES27 vidējā rādītāja vai mazāks; 2) 40 % NUTS 2. līmeņa reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 55 % un ir vienāds ar 65 % no ES27 vidējā rādītāja vai mazāks; 3) 30 % NUTS 2. līmeņa reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 65 % no ES27 vidējā rādītāja.

180.

Atbalsta intensitātes, kas noteiktas 179. punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem tālākajos reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar 75 % no ES27 vidējā rādītāja vai mazāks, vai par 10 procentpunktiem pārējos tālākajos reģionos.

181.

Atbalsta intensitātes, kas noteiktas 179. punktā, var palielināt arī 7.4.4. un 7.4.5. apakšiedaļā minētajos apgabalos, ja vien lielo uzņēmumu atbalsta intensitāte attiecīgajā apgabalā nepārsniedz 70 %.

7.4.2.   Atbalsta maksimālās intensitātes “c” apgabalos

182.

Lielo uzņēmumu atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt: 1) 20 % mazapdzīvotos apgabalos un apgabalos (NUTS 3. līmeņa reģionos vai NUTS 3. līmeņa reģionu daļās), kuriem ir sauszemes robeža ar valsti ārpus EEZ vai EBTA; 2) 15 % līdzšinējos “a” apgabalos; 3) 10 % iepriekš nedefinētos “c” apgabalos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 100 % no ES27 vidējā rādītāja un bezdarba līmenis ir mazāks par 100 % no ES27 vidējā rādītāja; 4) 15 % pārējos iepriekš nedefinētajos “c” apgabalos.

183.

Līdzšinējos “a” apgabalos 182. punkta 2) apakšpunktā noteikto 15 % atbalsta intensitāti līdz 2024. gada 31. decembrim var palielināt par maksimāli 5 procentpunktiem.

184.

Ja “c” apgabals pieguļ “a” apgabalam, atbalsta intensitāti, kura 182. punktā noteikta NUTS 3. līmeņa reģioniem vai NUTS 3. līmeņa reģionu daļām, kas ietilpst minētajā “c” apgabalā, kurš pieguļ “a” apgabalam, vajadzības gadījumā var palielināt tā, lai atšķirība starp abu apgabalu atbalsta intensitātēm nepārsniegtu 15 procentpunktus.

185.

Atbalsta intensitātes, kas noteiktas 182. punktā, var palielināt arī 7.4.5. apakšiedaļā minētajos apgabalos.

7.4.3.   Atbalsta palielinātās intensitātes MVU

186.

Atbalsta intensitātes, kas noteiktas 7.4.1. un 7.4.2. apakšiedaļā, var palielināt par maksimāli 20 procentpunktiem attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem un maksimāli 10 procentpunktiem attiecībā uz vidējiem uzņēmumiem (85).

7.4.4.   Atbalsta palielinātās intensitātes teritorijām, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no TPF (86)

187.

Atbalsta maksimālās intensitātes, kas noteiktas 7.4.1. apakšiedaļā, var palielināt par 10 procentpunktiem attiecībā uz teritorijām, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no TPF, pamatojoties uz dalībvalsts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kuru apstiprinājusi Komisija, ar nosacījumu, ka minētās teritorijas atrodas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu atbalstāmajos apgabalos (87).

7.4.5.   Atbalsta palielinātās intensitātes reģioniem ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu

188.

NUTS 3. līmeņa reģionos, kuros 2009.–2018. gada periodā iedzīvotāju skaits saruka par vairāk nekā 10 %, 7.4.1. apakšiedaļā noteiktās atbalsta maksimālās intensitātes var palielināt par 10 procentpunktiem, bet 7.4.2. apakšiedaļā noteiktās atbalsta maksimālās intensitātes – par 5 procentpunktiem (88).

7.5.   Reģionālā atbalsta karšu paziņošana un to novērtēšana

189.

Pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī katrai dalībvalstij jāpaziņo Komisijai viena reģionālā atbalsta karte, kas piemērojama no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Paziņojumā jāiekļauj V pielikumā norādītā informācija.

190.

Komisija izskatīs katras dalībvalsts paziņoto reģionālā atbalsta karti un, ja karte atbildīs šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem, pieņems lēmumu par tās apstiprināšanu. Visas reģionālā atbalsta kartes tiks publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tās veidos šo pamatnostādņu neatņemamu sastāvdaļu.

7.6.   Grozījumi

7.6.1.   Iedzīvotāju tvēruma rezerve

191.

Dalībvalsts pēc savas iniciatīvas var nolemt izveidot valsts iedzīvotāju tvēruma rezervi, kuru veido starpība starp attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju maksimālo tvērumu, ko noteikusi Komisija (89), un tvērumu, kas izmantots “a” un “c” apgabalu noteikšanai dalībvalsts reģionālā atbalsta kartē.

192.

Ja dalībvalsts nolemj izveidot šādu rezervi, tā jebkurā laikā var izmantot to, lai savā kartē iekļautu jaunus “c” apgabalus, līdz ir sasniegts maksimālais tvērums. Šajā nolūkā dalībvalsts var izmantot jaunākos sociālekonomiskos datus, ko sniedzis Eurostat vai valsts statistikas birojs, vai citus atzītus avotus. Attiecīgo “c” apgabalu iedzīvotāju skaits būtu jāaprēķina, balstoties uz iedzīvotāju skaita datiem, kuri izmantoti sākotnējās kartes izstrādei.

193.

Pirms grozījumu veikšanas dalībvalstij ir jāpaziņo Komisijai, ka tā plāno izmantot iedzīvotāju tvēruma rezervi, lai pievienotu jaunus “c” apgabalus.

7.6.2.   Starpposma pārskatīšana

194.

2023. gadā tiks veikta reģionālā atbalsta karšu starpposma pārskatīšana, ņemot vērā atjauninātos statistikas datus. Komisija informāciju par šo starpposma pārskatīšanu paziņos līdz 2023. gada jūnijam.

8.   GROZIJUMI REGIONALA ATBALSTA PAMATNOSTADNES 2014.–2020. GADAM

195.

Paziņojumā saskaņā ar 189. punktu dalībvalsts var iekļaut arī 2014.–2021. gada reģionālā atbalsta kartes (90) grozījumus, ar kuriem apgabalus, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, aizstāj ar apgabaliem, kas ir atbalsttiesīgi atbilstoši kartei, kuru Komisija apstiprina saskaņā ar 190. punktu. Šādi grozītā reģionālā atbalsta karte būs spēkā no dienas, kad Komisija pieņem lēmumu par paziņotajiem grozījumiem 2014.–2021. gada reģionālā atbalsta kartē, līdz 2021. gada 31. decembrim. Minētajā lēmumā būs norādītas arī atbalsta maksimālās intensitātes, kas piemērojamas atbalsttiesīgajos apgabalos saskaņā ar grozīto 2014.–2021. gada reģionālā atbalsta karti un kas atbilst atbalsta maksimālajām intensitātēm, kuras noteiktas Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Grozītā karte saskaņā ar minēto pamatnostādņu 179. punktu veidos Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam neatņemamu sastāvdaļu.

196.

Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam groza šādi: 1) 20. punkta r) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “reģionālā atbalsta karte” ir Komisijas apstiprināts saraksts ar apgabaliem, kurus dalībvalsts norādījusi saskaņā ar šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem vai saskaņā ar reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm, kuras piemērojamas no 2022. gada 1. janvāra; 2) pēc 185. punkta iekļauj šādu 185.a punktu: “5.6.3.    Grozījumi atbilstoši reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm, kuras piemērojamas no 2022. gada 1. janvāra 185a. Dalībvalsts var pieprasīt grozījumus tās reģionālā atbalsta kartē atbilstoši 7.6. iedaļai reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēs, kuras piemērojamas no 2022. gada 1. janvāra.”

9.   REGIONALA ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMEROJAMIBA

197.

Komisija šajās pamatnostādnēs noteiktos principus piemēros, veicot atbilstības novērtējumu paziņojamam reģionālajam atbalstam, kuru piešķir vai plānots piešķirt pēc 2021. gada 31. decembra.

198.

Reģionālā atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu paziņojumus attiecībā uz atbalstu, kuru piešķir pēc 2021. gada 31. decembra, nevar uzskatīt par pilnīgiem, iekams Komisija saskaņā ar 7.5. iedaļā aprakstīto kārtību ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru apstiprina attiecīgās dalībvalsts reģionālā atbalsta karti.

199.

Līdz ar šo pamatnostādņu ieviešanu radīsies atsevišķas pārmaiņas noteikumos, kuri ES piemērojami reģionālajam atbalstam. Tāpēc attiecībā uz visām pastāvošajām (91) reģionālā atbalsta shēmām, kuras turpināsies arī pēc 2021. gada, ieskaitot ieguldījumu atbalsta un darbības atbalsta shēmas, būs jāizskata, vai tās joprojām ir attaisnojamas un efektīvas.

200.

Šo iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu dalībvalstīm ierosina šādus attiecīgos pasākumus: 1) dalībvalstīm visu pastāvošo reģionālā atbalsta shēmu piemērošanā jāaprobežojas ar atbalstu, kuru paredzēts piešķirt vēlākais līdz 2021. gada 31. decembrim; 2) dalībvalstīm jāgroza pārējās pastāvošās horizontālā atbalsta shēmas, kurās paredzēta īpaša attieksme pret atbalstu projektiem atbalstāmajos apgabalos, lai nodrošinātu, ka atbalsts, kuru paredzēts piešķirt pēc 2021. gada 31. decembra, atbilst tā piešķiršanas dienā piemērojamajai reģionālā atbalsta kartei; 3) dalībvalstīm jāapliecina piekrišana 1) un 2) apakšpunktā ierosinātajiem pasākumiem viena mēneša laikā no šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10.   PARSKATU SNIEGSANA UN UZRAUDZIBA

201.

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/1589 (92) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (93) dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada pārskati.

202.

Dalībvalstīm ir jāglabā detalizēta dokumentācija par visiem atbalsta pasākumiem. Šai dokumentācijai jāsatur visa informācija, kas ir nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz attiecināmajām izmaksām un atbalsta maksimālajām intensitātēm. Dalībvalstīm šī dokumentācija ir jāglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma jāiesniedz Komisijai.

11.   PARSKATISANA

203.

Komisija var jebkurā brīdī nolemt grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai nolūkā ņemt vērā citas ES rīcībpolitikas un starptautiskās apņemšanās, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

---

(1)  Parasti ekonomikas attīstības ziņā visnelabvēlīgākajā situācijā ir tie ES apgabali, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, jeb tā dēvētie “a” apgabali. Apgabali, kas tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, saukti par “c” apgabaliem, arī ir mazāk attīstīti, tomēr problēmas nav tik apjomīgas.

(2)  Līguma 174. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts: “Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.”

(3)  Šajās pamatnostādnēs Komisija, lietojot jēdzienu “dalībvalstis”, to attiecina arī uz Ziemeļīrijas teritoriju, kā paredzēts Protokolā par Īriju/Ziemeļīriju, kurš pievienots Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas.

(4)  Šādos gadījumos papildu atbalsts, kas atļauts reģionālo apsvērumu dēļ, nav uzskatāms par reģionālo atbalstu.

(5)  Katra dalībvalsts šos apgabalus var noteikt reģionālā atbalsta kartē, ievērojot 7. iedaļā paredzētos nosacījumus.

(6)  Skatīt 1980. gada 17. septembra spriedumu Philip Morris Holland BV / Eiropas Kopienu Komisija, lieta 730/79, ECLI:EU:C:1980:209, 17. punkts, un 1997. gada 14. janvāra spriedumu Spānija/Komisija, C-169/95, ECLI:EU:C:1997:10, 20. punkts.

(7)  Skatīt 1996. gada 12. decembra spriedumu AIUFFASS un AKT / Komisija, T-380/94, ECLI:EU:T:1996:195, 54. punkts.

(8)  Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu par atbilstības pārbaudes rezultātiem, 30.10.2020., SWD(2020) 257 final.

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, 11.12.2019., COM(2019) 640 final.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, 10.3.2020., COM(2020) 102 final.

(11)  Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2020) 67 galīgā redakcija).

(12)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020) 22 final).

(13)  OV C 91I , 20.3.2020., 1. lpp.

(14)  Definīcija sniegta VI pielikumā.

(15)  “Lignīts” ir zemas šķiras C jeb ortolignīts un zemas šķiras B jeb metalignīts atbilstoši definīcijai, kas sniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā.

(16)  “Ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles atbilstoši definīcijai, kas sniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā, kura precizēta Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmumā par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).

(17)  Uz šīm nozarēm attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(18)  Uz valsts atbalstu Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu primārajai ražošanai, pārstrādei, kuras rezultātā tiek iegūti minētie lauksaimniecības produkti, un to tirdzniecībai un uz valsts atbalstu mežsaimniecībai attiecas noteikumi, kas paredzēti Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (OV C 204, 1.7.2014., 1.–97. lpp.).

(19)  “Transports” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi. Šīs pamatnostādnes neattiecas arī uz transporta infrastruktūru, kurai ir piemērojamas speciālas pamatnostādnes, piemēram, uz lidostām (skatīt Komisijas paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām”, OV C 99, 4.4.2014., 3. lpp.).

(20)  ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (OV C 25, 26.1.2013., 1. lpp.).

(21)  Enerģētikas nozarē Komisija valsts atbalsta saderību vērtēs, pamatojoties uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.).

(22)  Uz to attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(23)  Šī atkāpe ir piemērojama tikai tad, ja tiek pieņemta regula uz 12. zemsvītras piezīmē minētā Komisijas priekšlikuma pamata, un darbosies tik ilgi, cik TPF.

(24)  Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā jābūt pierādītam, ka ieguldījumi šajos uzņēmumos ir nepieciešami pārkārtošanās dēļ zaudēto darbvietu atsvēršanai un ka tās nevar atsvērt, radot darbvietas MVU.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(26)  Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.). Minēto pamatnostādņu 23. punktā ir paskaidrots, ka, ņemot vērā to, ka ir apdraudēta pati grūtībās nonākušā uzņēmuma pastāvēšana, šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu publiskās politikas mērķu sasniegšanā, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(27)  Skatīt 1995. gada 13. septembra spriedumu TWD Textilwerke Deggendorf GmbH / Eiropas Kopienu Komisija, apvienotās lietas T-244/93 un T-486/93, ECLI:EU:T:1995:160, 56. punkts.

(28)  Jēdziens “produkts” šajās pamatnostādnēs ietver arī pakalpojumus.

(29)  Pašlaik tie ir: Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Majota, Reinjona, Senmartēna, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas (OV C 202, 7.6.2016., 195. lpp.). Senmartēna nav iekļauta NUTS 2021. gada nomenklatūrā.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1755 (OV L 270, 24.10.2019., 1. lpp.). Šajās pamatnostādnēs izmantotie dati balstās uz šo NUTS 2021. gada nomenklatūru.

(31)  Commission Recommendation of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized enterprises (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(32)  Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.).

(33)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(34)  Piegādātāju aprīkošana ir tehnikas, instrumentu vai aprīkojuma un saistītās programmatūras iegāde (vai pašražošana), ko uzņēmums (grupas līmenī) veic nevis izmantošanai kādā no paša ražotnēm (grupas līmenī), bet nolūkā darīt tos pieejamus atlasītajiem piegādātājiem, kuri tos savās ražotnēs izmanto, lai ražotu produktus, kuri kalpo par starpproduktiem attiecīgā uzņēmuma ražošanas procesā. Piegādātāju aprīkošanas aktīvi paliek iegādātājuzņēmuma īpašumā, bet tos dara pieejamus piegādātājam piegādes līgumā vai tamlīdzīgā līgumā noteikto uzdevumu izpildei saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem. Tie ir vajadzīgi skaidri noteiktām apstrādes vai montāžas darbībām vienā vai vairākās uzņēmuma (grupas līmenī) ražotnēs, un tie var būt jāatgriež īpašniekam pēc pasūtījuma izpildes vai pēc pamatlīguma termiņa vai izbeigšanas.

(35)  Definīcijas sniegtas 19. punkta 13) un 14) apakšpunktā.

(36)  Skatīt Tiesas 2000. gada 19. septembra spriedumu Vācija/Komisija, C-156/98, EU:C:2000:467, 78. punkts, un 2008. gada 22. decembra spriedumu Régie Networks / Rhone Alpes Bourgogne, C-333/07, ECLI:EU:C:2008:764, 94.–116. punkts.

(37)  Skatīt VII pielikumu.

(38)  Pienākums saglabāt ieguldījumu attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus neliedz aizstāt minētajā periodā novecojušās vai bojātās ražotnes vai aprīkojumu, ja vien konkrētā saimnieciskā darbība attiecīgajā apgabalā tiek turpināta vismaz minimālo periodu. Tomēr šo ražotņu vai aprīkojuma aizstāšanai reģionālo atbalstu piešķirt nedrīkst.

(39)  Prasība par pašu finansējumu 25 % apmērā, kas noteikta 48. punktā, neattiecas uz ieguldījumu atbalstu, kuru piešķir ieguldījumiem tālākajos reģionos, jo tur atbalsta maksimālās intensitātes dēļ ir vajadzīgs mazāks pašu finansējums.

(40)  Šim nosacījumam neatbilst, piemēram, subsidētie aizdevumi, publiskie pašu kapitāla aizdevumi vai publiskas līdzdalības, kas neatbilst tirgus ieguldītāja principam, valsts garantijas ar atbalsta elementiem vai publiskais atbalsts, kas piešķirts atbilstoši de minimis noteikumiem.

(41)  Ja vien nav norādīts citādi, uz ad hoc atbalstu attiecas tās pašas prasības kā individuālajam atbalstam, kuru piešķir uz shēmas pamata.

(42)  Šādi ieguldījumi var radīt apstākļus turpmākiem ieguldījumiem, kas ir dzīvotspējīgi bez papildu atbalsta.

(43)  Hipotētiskie scenāriji ir aprakstīti 64. punktā.

(44)  Projekta NPV ir starpība, ko veido pozitīvās un negatīvās naudas plūsmas visā ieguldījuma periodā, diskontētas pašreizējā vērtībā (parasti izmantojot kapitāla izmaksas).

(45)  IRR balstās nevis uz grāmatvedības peļņu konkrētajā gadā, bet gan nākotnes naudas plūsmām, ko ieguldītājs paredz saņemt visā ieguldījumu periodā. To var definēt kā diskonta likmi, ar kuru naudas plūsmu NPV ir vienāda ar nulli.

(46)  Tomēr, ja attiecībā uz izmaksu un ieņēmumu nākotnes tendencēm pastāv liela nenoteiktība un ir izteikta informācijas asimetrija, publiskā iestāde var izvēlēties nevis absolūtu ex ante kompensācijas modeli, bet ex ante un ex post apvienojumu (piemēram, izmantojot atgūšanas mehānismu, kas dod iespēju sadalīt neparedzētu peļņu).

(47)  Skatīt 7.4. iedaļu par reģionālā atbalsta kartēm.

(48)  Izteikta kā dotācijas bruto ekvivalents.

(49)  Idem.

(50)  Salīdzinot hipotētiskos scenārijus, atbalsts jādiskontē ar to pašu koeficientu, kuru izmanto attiecīgo ieguldījumu diskontēšanai hipotētiskajos scenārijos.

(51)  Prasība, ka pirmajai piešķīrējiestādei iepriekš jāaprēķina katra projekta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, nav piemērojama, ja atbilstu piešķir nodokļu atvieglojuma veidā, izmantojot automātiskas atbalsta shēmas. Tādā gadījumā kumulācijas pārbaudes atbalsta piešķiršanas brīdī principā nav iespējams veikt, un tās jāveic, atbalstu izmaksājot.

(52)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.) vai regula par īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), kas piemērojami 2021.–2027. gada plānošanas periodam, atkarībā no tā, kura attiecas uz konkrēto sākotnējo ieguldījumu.

(53)  Arī attiecībā uz paziņojamām darbības atbalsta shēmām, ar kurām pagarina esošos atbalsta pasākumus.

(54)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(55)  Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad atbalsts izkropļo šādas negatīvās ietekmes internalizēšanai paredzēto ekonomisko instrumentu darbību (piemēram, ietekmē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vai tamlīdzīga instrumenta cenas signālus).

(56)  Komisija to novērtēs gan apjoma, gan vērtības izteiksmē un ņems vērā uzņēmējdarbības cikla fāzi.

(57)  Lai to noteiktu, jāizmanto atbalsta standartintensitāte, kas piemērojama “c” apgabalos, kuri robežojas ar “a” apgabaliem, neņemot vērā atbalsta palielinātās intensitātes saskaņā ar 184. punktu.

(58)  Ja ieguldījumu projekts paredz vairāku atšķirīgu produktu ražošanu, jānovērtē katrs no produktiem.

(59)  Šķēršļi ieiešanai tirgū ietver juridiskos šķēršļus (jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesības), apjomradītos un diversifikācijas radītos ietaupījumus un šķēršļus piekļuvē tīkliem un infrastruktūrai. Ja atbalstu paredzēts piešķirt tirgū, kurā atbalsta saņēmējs darbojas jau labu laiku, iespējamie šķēršļi ieiešanai tirgū var pastiprināt atbalsta saņēmēja potenciāli ievērojamo tirgus varu un tādējādi palielināt šīs tirgus varas iespējamo negatīvo ietekmi.

(60)  Ja tirgū ir spēcīgi pircēji, mazāk ticams, ka atbalsta saņēmējs varētu pacelt cenas šiem spēcīgajiem pircējiem.

(61)  Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskās meklēšanas vietne: https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.

(62)  Regulas (EK) Nr. 1299/2013 21. panta nozīmē.

(63)  Gadījumos, kad nav oficiālas prasības iesniegt gada deklarāciju, reģistrācijas vajadzībām par piešķiršanas datumu uzskata tā gada 31. decembri, par kuru piešķirts atbalsts.

(64)  Komisijas dienestu darba dokuments Common methodology for State aid evaluation, 28.5.2014., SWD(2014) 179 final, vai to turpmāk aizstājošie dokumenti.

(65)  Reģionālā atbalsta kartē jānorāda arī mazapdzīvotie un ļoti mazapdzīvotie apgabali.

(66)  OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.

(67)  Šie griesti ir noteikti, izmantojot Eurostat datus par iedzīvotāju skaitu 2018. gadā. Maksimālais apjoms atbildīs 48,00 % no ES 27_2020 (Eiropas Savienība – 27 valstis (no 2020. gada)).

(68)  1987. gada 14. oktobra spriedums Vācija/Komisija, lieta 248/84, EU:C:1987:437, 19. punkts; 1997. gada 14. janvāra spriedums Spānija/Komisija, C-169/95, ECLI:EU:C:1997:10, 15. punkts; 2002. gada 7. marta spriedums Itālija/Komisija, C-310/99, EU:C:2002:143, 77. punkts.

(69)  Atsauces lielums “reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 %”, kuru piemēro ES27 vidējam rādītājam, pirmoreiz bija minēts Komisijas paziņojumā par 92. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas metodi attiecībā uz reģionālo atbalstu (OV C 212, 12.8.1988., 2. lpp.).

(70)  Visur, kur turpmāk minēts IKP uz vienu iedzīvotāju, IKP ir izteikts PSL vienībās.

(71)  Dati par 2016.–2018. gada periodu. Visur, kur turpmāk minēts IKP uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret ES27 vidējo rādītāju, dati balstās uz Eurostat 2016.–2018. gada reģionālo datu vidējo rādītāju (atjaunināts 23.3.2020.).

(72)  Iepriekš minētais spriedums Vācija/Komisija, lieta 248/84, 19. punkts.

(73)  “A” apgabalu saraksts 2016. gadā tika grozīts. Skatīt Komisijas paziņojumu, ar ko groza Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam I pielikumu (reģionālā atbalsta karšu starpposma pārskatīšana) (OV C 231, 25.6.2016., 1. lpp.).

(74)  Šis drošības tīkla aspekts attiecas uz Vāciju, Īriju, Maltu un Slovēniju.

(75)  Šis iedzīvotāju tvēruma minimums attiecas uz Dāniju un Luksemburgu.

(76)  Dalībvalstīs, kurās iepriekš nedefinēto “c” apgabalu iedzīvotāju tvērums ir mazāks nekā 1 miljons, šo iedzīvotāju skaita robežlielumu samazina līdz 50 000 iedzīvotāju, un dalībvalstīs, kurās ir mazāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, – līdz 10 000 iedzīvotāju.

(77)  Attiecībā uz bezdarbu aprēķini būtu jāveic, balstoties uz valsts statistikas biroja publicētajiem reģionālajiem datiem un izmantojot to pēdējo triju gadu vidējo rādītāju, par kuriem šie dati ir pieejami (uz reģionālā atbalsta kartes paziņošanas brīdi). Bezdarba līmeni attiecībā pret valsts vidējo bezdarba līmeni aprēķina uz minēto datu pamata, ja vien šajās pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

(78)  Lai aprēķinātu, vai šādu salu vai vienlaidu apgabalu IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar ES27 vidējo rādītāju vai mazāks, dalībvalstis var izmantot valsts statistikas biroja sniegtos datus vai citus atzītus avotus.

(79)  Lai aprēķinātu, vai šādu salu vai vienlaidu apgabalu bezdarba līmenis ir vismaz 115 % no valsts vidējā rādītāja, dalībvalstis var izmantot valsts statistikas biroja sniegtos datus vai citus atzītus avotus.

(80)  Dalībvalstīs, kurās iepriekš nedefinēto “c” apgabalu iedzīvotāju tvērums ir mazāks nekā 1 miljons, šo iedzīvotāju skaita robežlielumu samazina līdz 25 000 iedzīvotāju, dalībvalstīs, kurās ir mazāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, – līdz 10 000 iedzīvotāju, bet salās vai vienlaidu apgabalos, kam piemīt līdzīga ģeogrāfiskā izolētība, – līdz 5 000 iedzīvotāju.

(81)  Lai piemērotu 5. kritēriju, dalībvalstīm jāpierāda, ka apgabals piedzīvo būtiskas strukturālās pārmaiņas vai ievērojamu relatīvo lejupslīdi. Tālab attiecīgais apgabals jāsalīdzina ar citiem tās pašas vai citu dalībvalstu apgabaliem, balstoties uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, kuri attiecas uz uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, darba tirgiem, mājsaimniecību finansēm, izglītību vai citiem tamlīdzīgiem rādītājiem. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot valsts statistikas biroja sniegtos datus vai citus atzītus avotus. Ja konkrētā teritorija ir tiesīga saņemt atbalstu no TPF, pamatojoties uz dalībvalsts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kuru apstiprinājusi Komisija, minētais pamatojums nav nepieciešams, jo strukturālās izmaiņas tiek uzskatītas par pierādītām taisnīgas pārkārtošanās plāna ietvaros.

(82)  Vietējās administratīvā vienības (VAV) ir definētas III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1755.

(83)  Neraugoties uz to, dalībvalstis var norādīt VAV daļas ar nosacījumu, ka iedzīvotāju skaits attiecīgajā VAV pārsniedz minimālo iedzīvotāju skaitu, kas nepieciešams vienlaidu apgabalam atbilstoši 1. vai 5. kritērijam (ieskaitot šajos kritērijos paredzētos samazinātos iedzīvotāju skaita robežlielumus), un ka iedzīvotāju skaits šīs VAV daļās atbilst vismaz 50 % no minimālā iedzīvotāju skaita, kas vajadzīgs atbilstoši piemērojamajam kritērijam.

(84)  Attiecībā uz salām administratīvās robežas ietver jūras robežas ar citām attiecīgās dalībvalsts administratīvajām vienībām.

(85)  Atbalsta palielinātās intensitātes MVU neattiecas uz atbalstu, kuru piešķir lieliem ieguldījumu projektiem.

(86)  Šī apakšiedaļa ir piemērojama tikai tad, ja tiek pieņemta regula uz 12. zemsvītras piezīmē minētā Komisijas priekšlikuma pamata.

(87)  Ja reģionālā atbalsta kartes pieņemšanas brīdī šie apgabali vēl nav zināmi, karti pēc tam var attiecīgi atjaunināt.

(88)  Skatīt IV pielikumu.

(89)  Skatīt I pielikumu.

(90)  Reģionālā atbalsta karte, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam un ir piemērojama no 2014. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.

(91)  Atbalsta pasākumus, kurus īsteno saskaņā ar VGAR, neuzskata par pastāvošām atbalsta shēmām. Atbalsta shēmas, kuras ieviestas, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, nekvalificējas kā pastāvošas atbalsta shēmas, izņemot, ja tās tiek uzskatītas par pastāvošu atbalstu saskaņā ar 17. panta 3. punktu Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(92)  Padomes Regula (ES) 2015/1589.

(93)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).