Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par potenciālu institucionalizētu Eiropas partnerību svarīgu digitālo tehnoloģiju jomā

A. Rīcības nepieciešamība

Problēmas būtība un nozīme ES mērogā

“Svarīgas digitālās tehnoloģijas” (SDT) ir elektroniskie komponenti un sistēmas, kas veido pamatu visiem digitālajiem produktiem un pakalpojumiem. Tās uzskata par svarīgām, jo tās ir digitālo sistēmu pamatelementi.

Ja ES neuzturēs savu vadošo pozīciju elektronisko komponentu un sistēmu jomā, tā riskē zaudēt savu spēcīgo pozīciju tirgū tādās nozarēs kā autobūve, veselības aprūpe, rūpnieciskā ražošana, aerokosmiskā nozare un drošība.

Tāpat ES riskē iepalikt tādās jaunās paradigmās un tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts (AI) un perifērdatošana un saistītajos tirgos, kuri rada pieprasījumu pēc elektroniskajiem komponentiem un sistēmām, kam būs jāuzrāda tāds snieguma līmenis, kurš atšķiras no pašlaik pieejamā.

Ievērojama problēma, ar ko ES saskartos, ir uzticamu un drošu komponentu tehnoloģiju piegādes drošība kritiskajām infrastruktūrām un rūpniecības nozarēm, kas ir būtiskas ekonomikai.

Šo SDT nesaskaņotība ar ES politikas prioritātēm laupītu tai būtisku instrumentu digitālās pārveides izmantošanai sociālo un vides mērķu sasniegšanā.

Sasniedzamie mērķi

Pētniecības un inovācijas centieni, kas ir pietiekami apjomīgi un pietiekami labi koordinēti, lai apkopotu resursu kritisko masu, organizētu dažādas kompetences un intereses un tos vērstu uz kopīgas programmas īstenošanu ar nolūku līdz 2030. gadam sasniegt tālāk minētos mērķus.

1.Stiprināt ES tehnoloģisko suverenitāti attiecībā uz elektroniskajiem komponentiem un sistēmām ar nolūku atbalstīt “vertikālo” nozaru un kopējās ekonomikas nākotnes vajadzības

Nodrošināt, ka ES noturas modernu elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģiju jomas priekšgalā, sekmējot noturīgas stratēģiskās vērtības ķēdes. Tam būs aizvien lielāka nozīme, turpinoties digitālajai pārveidei un digitālajām tehnoloģijām aizvien vairāk ienākot dažādās nozarēs.

Lielākai suverenitātei vajadzētu izpausties kā elektronisko komponentu un sistēmu izstrādes un ražošanas vērtības dubultojumam ES līdz 2030. gadam saskaņā ar ES svērumu produktos un pakalpojumos kopumā.

2.Nostiprināt ES zinātnisko izcilību un vadošo lomu jaunu komponentu un sistēmu tehnoloģiju inovācijas jomā

Turpmāka miniaturizācija, tuvinoties fiziskajām robežām, AI ātrā izplatīšanās un perifērdatošanas un alternatīvu datošanas paradigmu parādīšanās paver jaunas iespējas elektroniskajiem komponentiem un sistēmām un to lietojumiem. Spēcīga zinātniskā bāze jaunajās jomās varētu ļaut ES izmantot šādas iespējas. Jauno tehnoloģiju jomas MVU un jaunuzņēmumi var gūt labumu no jaunajām ekosistēmām un palīdzēt tās veidot.

MVU vajadzētu būt vismaz trešdaļai no kopējā SDT iniciatīvas dalībnieku skaita un saņemt vismaz 20 % no publiskā finansējuma.

3.Nodrošināt, ka komponentu un sistēmu tehnoloģijas risina Eiropas sabiedrības un vides problēmas

ES un valstu publiskā sektora iestādēm būtu nozīmīga loma koordinētā iniciatīvā, nodrošinot tās atbilstību politikas prioritātēm. Elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijām būtu jānodrošina pareizais uzticamības un privātuma līmenis un jāpalīdz sasniegt ES vides mērķus.

Iniciatīvas nolūks būtu panākt enerģijas patēriņa samazinājumu par 32,5 % līdz 2030. gadam 1 .

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte) 

Elektroniskie komponenti un sistēmas veido pamatu ražošanas vērtības ķēdēm, kam ir būtiska sociālā un ekonomiskā ietekme visā Eiropā.

Tehnoloģiskā progresa ātrais temps nozarē līdztekus faktam, ka ASV un Āzijas valstis veic apjomīgus ieguldījumus vadošās pozīcijas nodrošināšanā un savas atkarības no citiem reģioniem mazināšanā, pieprasa koordinētu reakciju ES līmenī.

Neviena atsevišķa valsts vai organizācija nevarētu sasniegt iepriekš aprakstītos mērķus. Tikai ES līmeņa mobilizācija, kurā iesaistītas dalībvalstis un nozare, nodrošinās nepieciešamo stratēģisko pieeju un resursu, kompetenču un interešu kritisko masu.

B. Risinājumi

Risinājumu varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai. Vēlamais risinājums (ja ir). Iemesli (ja nav)

Kā instrumenti pētniecības un inovācijas atbalstam tika izskatīti šādi risinājumi:

·tradicionālie uzaicinājumi pamatprogrammas ietvaros (bāzes scenārijs);

·kopīgi plānota Eiropas partnerība (1. risinājums) un

·institucionalizēta Eiropas partnerība saskaņā ar LESD 187. pantu (3. risinājums).

Vēlamais risinājums ir institucionalizēta Eiropas partnerība, jo tā nodrošinātu, ka plašākai elektronisko komponentu un sistēmu nozarei ir aktīva loma pētniecības un inovācijas programmas noteikšanā kopā ar publiskā sektora iestādēm (ES un valstu līmenī) iepriekš aprakstīto mērķu sasniegšanai. Tas nodrošinātu ilgtspējīgas saistības no partnerības dalībnieku puses apstiprinātās septiņu gadu programmas laikā un stabilu struktūru efektīvai īstenošanai un koordinācijai ar saistītām iniciatīvām. Īpaši svarīga būtu mijiedarbība ar digitālās jomas partnerībām (piemēram, fotonikas, augstas veiktspējas datošanas, viedo tīklu un pakalpojumu, AI, datu un robotikas partnerību) un lietojumiem (veselības aprūpe, autobūve, ražošana, kosmoss).

Novērtējumā tika konstatēts, ka šis risinājums piedāvā vislielāko “virzieniskumu” (nodrošinot saskaņotību ar pētniecības un inovācijas programmu) un “papildināmību” (nodrošinot sviras efektu).

Ieinteresēto personu viedokļi. Atbalsts konkrētiem risinājumiem

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerību apspriešanā ar dalībvalstīm 96 % uzskatīja, ka SDT partnerība ir svarīga to valsts rīcībpolitikām un prioritātēm, kā arī nozarēm, pētniecības organizācijām un universitātēm.

Atklātajā sabiedriskajā apspriešanā 82 % respondentu norādīja, ka SDT iniciatīva būtu būtiska vai ļoti būtiska uzticamu komponentu un sistēmu pieejamības nodrošināšanai. Jo īpaši šo viedokli atbalstīja nozares apvienības, universitātes, pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, dalībvalstis un lieli uzņēmumi.

Daudzi respondenti (vairāk nekā 40 %) institucionalizētu partnerību uzskatīja par piemērotāko risinājumu. To vidū ir līdzsvaroti pārstāvēta nozare (lielie uzņēmumi un MVU), pētniecības organizācijas un dalībvalstis. Ietekmes novērtējuma sagatavošanai veiktā pētījuma ietvaros intervētās ieinteresētās personas arī pauda spēcīgu atbalstu šim risinājumam.

Mazākuma viedokli paudušie (piemēram, no pētniecības organizācijām) norādīja, ka šim risinājumam ir lielākas sarežģītības risks. Tomēr ierosinātajā iniciatīvā ir pievērsta uzmanība procedūru un prakses saskaņošanai un vienkāršošanai.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā — galveno risinājumu) nodrošinātie ieguvumi 

Uz LESD 187. pantu balstīta partnerība varētu:

·atbalstīt stratēģisku ES pētniecības un inovācijas programmu (SRIA) elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģiju jomā, saskaņojot ES, iesaistīto valstu un nozares prioritātes kritiskās masas nodrošināšanai;

·rēķināties ar tūlītējām ieguldījumu saistībām no partnerības publisko (ES un valstu) un privāto dalībnieku puses;

·nodrošināt centrāli pārvaldītu struktūru, kas atbalsta privāto dalībnieku ilgtermiņa iesaisti vērienīgas programmas īstenošanā; un

·nodrošināt augstu līdzekļu piesaistes attiecību (1:3), kombinējot ES finansējumu ar dalībvalstu un nozares ieguldījumiem (1 EUR no ES, 1 EUR no iesaistītajām valstīm, 2 EUR no privātajiem dalībniekiem), pētniecības un inovācijas resursu kritiskās masas mobilizēšanai.

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas 

Tā kā nākotnes SDT iniciatīva izmantotu pašreizējo ECSEL struktūru, vēlamā risinājuma īstenošanas izmaksas ir kopuzņēmuma biroja kārtējās izmaksas iniciatīvas īstenošanas laikposmā. Šīs izmaksas lielā mērā kompensē iepriekš minētie ieguvumi, jo īpaši līdzfinansējuma sviras efekts, kas palīdz apkopot vērienīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamo resursu apjomu. KU ECSEL tiktu pielāgots SDT partnerībai, un kopējās īstenošanas izmaksas saglabātos nemainīgas.

Ietekme uz MVU un konkurētspēju

Viens KU ECSEL starpposma novērtējuma ieteikums ir stimulēt aktīvāku MVU iesaisti. Paredzams, ka koncentrēšanās uz jaunajām tehnoloģijām un mērķis vairot izstrādes spēju (jomas, kurās MVU darbojas īpaši aktīvi) iniciatīvai piesaistīs lielāku skaitu mazu uzņēmumu, kuriem būs būtiskāka loma. Ir paredzēti īpaši pasākumi (piemēram, piekļuve tehnoloģijām un eksperimenti) mazu piegādātāju un lietotāju iesaistīšanai ekosistēmā.

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldes iestādēm 

SDT partnerība ir balstīta uz trīspusēju modeli (Komisija, dalībvalstis un nozare) ar iesaistīto valstu (dalībvalstu un asociēto valstu) finansiālajiem ieguldījumiem un administratīvo iesaisti. Minētais modelis pašlaik tiek veiksmīgi izmantots KU ECSEL.

Cita nozīmīga ietekme 

Izstrādājot un ieviešot elektronisko komponentu un sistēmu tehnoloģijas, tiks ņemtas vērā pamattiesības, jo īpaši iedzīvotāju drošums un drošība un tiesības uz privātumu.

Proporcionalitāte 

Vēlamais risinājums nodrošina visus elementus mērķu sasniegšanai un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Partnerība tiks regulāri pārskatīta projektu, tehnoloģiju/nozares un programmas līmenī. Pēc trīs darbības gadiem ir plānota neatkarīgas ekspertu grupas veikta starpposma izvērtēšana. Regulārā izvērtēšanā novērtēs progresu attiecībā uz iniciatīvas mērķiem, paredzamo ietekmi un ieguldījumu ES politikas prioritātēs.

Kopsavilkums (maks. 2 lappuses)

Ietekmes novērtējums par potenciālu institucionalizētu Eiropas partnerību viedo tīklu un pakalpojumu jomā 1

A. Rīcības nepieciešamība

Problēmas būtība un nozīme ES mērogā

Eiropas tīklu un pakalpojumu nozare saskaras ar rūpnieciskās konkurētspējas un tehnoloģiskās suverenitātes problēmām attiecībā uz 5G infrastruktūru izvēršanu kā pamatu vadošajiem digitālajiem tirgiem un pētniecību un inovāciju saistībā ar 6G sistēmām. Minētās problēmas ietver:

·Eiropas nespēju pilnībā izmantot ekonomikas digitalizācijas potenciālu;

·ierobežotu tehnoloģisko suverenitāti attiecībā uz viedo tīklu un pakalpojumu vērtības ķēžu kritiskajām tehnoloģijām — jo īpaši arvien augošās globālās konkurences dēļ, ar ko saskaras Eiropas piegādātāji;

·lēnu infrastruktūras platformu izvēršanu vadošajiem digitālajiem tirgiem un

·ierobežotu interesi risināt sabiedrības problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, ar digitālajiem risinājumiem.

Problēmas saasina šādi galvenie faktori:

û5G jaudas nepietiekamība modernu komunikācijas un datošanas prasību apmierināšanai;

ûnepietiekamā ES rīcībspēku klātbūtne globālajās digitālajās vērtības ķēdēs;

ûES vērtības ķēžu integrācijas trūkums;

û5G lēnā izstrāde;

ûnepieciešamība pēc kiberdrošības, ētikas un privātuma un

ûenergoefektivitātes trūkums.

Paredzams, ka iepriekš aprakstīto problēmu dēļ tehnoloģiskā suverenitāte attiecībā uz viedo tīklu un pakalpojumu vērtības ķēžu kritiskajām tehnoloģijām būs ierobežota, trūks infrastruktūras platformu inovācijai un radīsies risks atpalikt uz 6G balstītu tīklu un pakalpojumu pētniecībā.

Sasniedzamie mērķi

Mērķis ir nodrošināt tehnoloģisko suverenitāti viedo tīklu un pakalpojumu vērtības ķēžu jomā. Šajā kontekstā mērķis ir dot iespēju Eiropas dalībniekiem attīstīt pētniecības un inovācijas spējas saistībā ar 6G tehnoloģijām kā pamatu nākotnes digitālajiem pakalpojumiem laikposmā līdz 2030. gadam. Tāpat iniciatīvas mērķis ir veicināt vadošu 5G infrastruktūras un pakalpojumu tirgu attīstību Eiropā. Abas darbību kopas (5G infrastruktūras izvēršanai un 6G pētniecībai un inovācijai) sekmēs nākotnes viedo tīklu un pakalpojumu saskaņotību ar ES politiku un sabiedrības vajadzībām tādās jomās kā energoefektivitāte, privātums, ētika un kiberdrošība.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte) 

Partnerība pievērsīsies pārrobežu/transnacionālām problēmām, resursu apvienošanai, stratēģiskiem ceļvežiem, nepieciešamībai nodrošināt kritisko masu politikas mērķu sasniegšanai, nepieciešamībai koordinēt dažāda veida rīcībspēkus dažādās digitālās ekonomikas nozarēs — jautājumiem, ko dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar tikpat labi atrisināt, jo īpaši attiecībā uz pētniecību un inovāciju 6G sistēmu jomā.

B. Risinājumi

Risinājumu varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai. Vēlamais risinājums (ja ir). Iemesli (ja nav)

Iespējamie risinājumi ir šādi:

·bāzes scenārijs — tradicionālie pamatprogrammas uzaicinājumi;

·1. risinājums — kopīgi plānota Eiropas partnerība;

·2. risinājums — institucionalizēta Eiropas partnerība.

Vēlamais ir 2. risinājums, kuram, visticamāk, būs vislielākā zinātniskā, ekonomiskā un sociālā ietekme un lielāka saskaņotība, lai gan tas ir pats dārgākais un sarežģītākais risinājums.

Ieinteresēto personu viedokļi. Atbalsts konkrētiem risinājumiem

Ieinteresētās personas ir atzinušas partnerības pieejas nozīmīgumu Eiropas nākotnes tīklu un pakalpojumu ekosistēmai visās digitālajās vērtības ķēdēs. Apspriešana liecināja par atbalstu kopīgi plānotai vai institucionalizētai partnerībai, taču daudzi respondenti, ieskaitot galvenos dalībniekus, arī uzsvēra, ka ir atvērti abiem modeļiem atkarībā no vairākiem administratīviem un juridiskiem faktoriem.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā — galveno risinājumu) nodrošinātie ieguvumi

Ieguvumus acīmredzami maksimāli palielina institucionalizētas partnerības risinājums (2. risinājums), kurš:

1)    būtu iedarbīgāks, īpaši ekonomiskās, tehnoloģiskās un sociālās ietekmes ziņā, nodrošinot spēcīgāku ieinteresēto personu apņemšanos un sniedzot ieguldījumu regulējuma un standartizācijas pasākumos un publiskajā politikā, tostarp tehnoloģiskajā suverenitātē un zaļā kursa mērķos;

2)    uzlabotu ārējo saskaņotību, nodrošinot iedarbīgus sakarus ar citām iniciatīvām un skaidru uzdevumu veidot sinerģijas ar ES, valstu un reģionālajām programmām, īpaši izvēršanas nolūkos; un

3)    nodrošinātu ļoti labu kopējo efektivitāti, neraugoties uz papildu izmaksām.

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas

Izmaksas ir saistītas ar kopuzņēmuma izveidi un tā darbību.

Ietekme uz MVU un konkurētspēju

Vislielāko labumu gūs ES uzņēmumi tīklu veidošanas, mākoņdatošanas un lietu interneta jomā, tāpat arī “vertikālo” nozaru uzņēmumi. Iniciatīvai vajadzētu arī palīdzēt uzņēmumiem maksimāli palielināt pētniecības un izstrādes ieguldījumu produktivitāti un paātrināt izstrādes procesu, kas uzlabotu to konkurētspēju. ES MVU un mikrouzņēmumi šajā jomā saņems tiešus un netiešus ekonomiskos ieguvumus. Partnerība neuzliks tiem tiesību aktos noteiktus pienākumus, bet gan drīzāk radīs iespējas samazināt jaunu produktu izstrādes izmaksas un palīdzēs tiem vieglāk piekļūt ieguldījumiem pieprasītu risinājumu izvēršanai ES mērogā.

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldes iestādēm 

Ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldes iestādēm aprobežosies ar līdzdalību pārvaldībā.

Cita nozīmīga ietekme 

Būs pozitīva ietekme uz konkurētspēju, globālo standartizāciju un saistīto tirdzniecību un ieguldījumiem.

Proporcionalitāte 

Vēlamais risinājums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams sākotnējās problēmas atrisināšanai.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Partnerība tiks pārskatīta saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” standartpolitiku partnerību pārskatīšanai, visticamāk, ietverot ikgadējo galveno darbības rādītāju (KPI) pārskatīšanu un padziļinātu pārskatīšanu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposmā un beigu posmā.

Kopsavilkums (maks. 2 lappuses)

Ietekmes novērtējums par Eiropas partnerību Eiropas dzelzceļa sistēmas pārveidošanai

A. Rīcības nepieciešamība

Problēmas būtība un nozīme ES mērogā

Risināmā problēma ir dzelzceļa nozares nespēja izstrādāt kopīgu redzējumu par pārmaiņu veikšanu, kas ļautu ātri ieviest modernās tehnoloģijas (īpaši digitalizāciju un automatizāciju) ar nolūku nodrošināt pilnīgi savstarpēji izmantojamu, elastīgu un izmaksefektīvu dzelzceļa sistēmu.

Galvenie faktori ir:

·nozares sadrumstalotība — vairuma inovāciju iedarbīgai izmantošanai ļoti sarežģītā sistēmā ir nepieciešama koordinācija starp dalībvalstīm, starp infrastruktūru un ritošo sastāvu un starp dažādu apakšsistēmu attīstītājiem;

·nepieciešamība pēc saskaņotības starp pētniecību un inovāciju un standartizāciju/regulējumu;

·ierobežota un nekoordinēta līdzdalība pētniecībā un inovācijā;

·augstas pētniecības un inovācijas izmaksas un riski un ilgs izpildes laiks; un

·nepietiekama saskaņotība.

Sekas, kas ietekmē visas ieinteresētās personas visā vērtības ķēdē, ir tādas, ka dzelzceļa nozare:

ûsniedz ierobežotu ieguldījumu ilgtspējīgākas transporta sistēmas veidošanā;

ûir atkarīga no specifiskiem produktiem, kuri ir dārgi un neelastīgi lietošanā; un

ûir mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

Sasniedzamie mērķi

Galvenie mērķi ir šādi:

Ømodernizēt dzelzceļu Eiropā, lai tas var palielināt savu tirgus daļu;

Øveicināt kravu pārvadājumus pa dzelzceļu ar nolūku samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un

Øturpināt virzīties uz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveides pabeigšanu, radot integrētu un ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmu, kura pilnīgi izmanto digitalizācijas un automatizācijas sniegtās priekšrocības.

Tas, savukārt, vairotu dzelzceļa nozares ieguldījumu sabiedrības attīstībā ES, palielinot dzelzceļa kravu pārvadājumu spēju un jaudu, un nodrošinātu, ka ar dzelzceļu saistītā pētniecība un inovācija ir balstīta uz pieeju, kas ir orientēta uz lietotājiem un labāk pielāgota tirgus vajadzībām.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte) 

Kopīga Eiropas stratēģija ar dzelzceļu saistītai pētniecībai un inovācijai palīdzētu nodrošināt labāk koordinētu, uz tirgu vērstu pieeju, kas spēs apvienot ieinteresētās personas kopīga vispārējā redzējuma īstenošanai. Tas ļautu dzelzceļa nozarei sasniegt Eiropas transporta un plašākas politikas mērķus, vairojot dzelzceļa transporta pievilcību salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

B. Risinājumi

Risinājumu varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai. Vēlamais risinājums (ja ir). Iemesli (ja nav)

Risinājumi dzelzceļa pētniecības un inovācijas atbalstam ir šādi:

·tradicionālie pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumi;

·kopīgi plānota partnerība vai

·institucionalizēta partnerība saskaņā ar LESD 187. pantu.

Institucionalizēta partnerība ir vēlamais risinājums, jo tas ir vienīgais risinājums, kas nodrošina platformu kopīgai pētniecības un inovācijas attīstīšanai atbilstīgi saskaņotam vispārējam redzējumam. Tāpat tā vislabāk nodrošina ilgtermiņa stratēģiju un ES un nozares saistības. Tā ir apliecinājusi savu vērtību pašreizējā kopuzņēmumā S2R. Šā risinājuma stabilitāte un ES un nozares partneru juridiskās saistības būtu svarīgs nosacījums ieinteresēto personu iesaistei pēc Covid-19 uzliesmojuma un tā sagaidāmās ekonomiskās ietekmes, kas varētu ietvert nozares pētniecībā un inovācijā ieguldīto līdzekļu samazināšanu.

Ieinteresēto personu viedokļi. Atbalsts konkrētiem risinājumiem

Vairāk nekā 65 % respondentu norādīja, ka institucionalizētas partnerības ir vispiemērotākais veids dzelzceļa jomas problēmu risināšanai un Eiropas dzelzceļa sistēmas pārveidošanai. Jo īpaši tie minēja produktu izstrādes pilnu ciklu, ilgtermiņa saistības un pārņemšanu tirgū.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā — galveno risinājumu) nodrošinātie ieguvumi

Institucionalizēta partnerība ir labākais veids, kā nodrošināt, ka privātais un publiskais sektors turpina būt pilnīgi iesaistīti ilgtermiņa stratēģijas izstrādē un īstenošanā dzelzceļa pētniecības un inovācijas jomā, un vienlaikus veicināt galveno ieinteresēto personu plašu līdzdalību. Šis risinājums nodrošina ievērojamu zinātnisko, ekonomisko, tehnoloģisko un sociālo ietekmi, piemēram, inovatīvu risinājumu pārņemšanu tirgū un emisiju samazinājumus. Tāpat tas piesaistīs nozares finansiālos resursus un ieguldījumus natūrā ar mērķi maksimāli palielināt Komisijas finansējuma ietekmi.

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas

KU S2R izmaksas vienā darbības gadā ir 3,5 miljoni EUR (1,6 miljoni EUR administratīvo izmaksu segšanai + 1,9 miljoni EUR personāla izmaksām). Tā kopējās kārtējās izmaksas nevar pārsniegt 27 miljonus EUR (50 % no ES; 50 % no citiem dalībniekiem). Šīs atsauces izmaksas būtu jāpielāgo, pamatojoties uz Eiropas dzelzceļa sistēmas pārveides kandidātpartnerības vērienu, programmu un budžetu.

Ietekme uz MVU un konkurētspēju

Nākotnes partnerības koordinēta plaša ieinteresēto personu līdzdalība un tīklu izveide universitāšu un pētniecības organizāciju sasaistīšanai rosinātu vairāk iesaistīties mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem piemīt nepieciešamā elastība inovāciju izstrādei un relatīvi ātrai ieviešanai tirgū.

Institucionalizētai partnerībai būtu ievērojama ietekme uz konkurētspēju gan dzelzceļa transporta nozarē, gan dzelzceļa apgādes nozarē. Tā nodrošinātu to, ka liela daļa pētniecības un inovācijas rezultātu tiktu pārņemti tirgū.

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldes iestādēm 

Institucionalizēta partnerība spētu vienkāršot administrēšanu, kas saistīta ar dalībnieku dalību pētniecības un inovācijas darbībās. Tā varētu nodrošināt saskaņotību starp valstu pētniecības un inovācijas programmu izstrādi dzelzceļa jomā, tādējādi kopumā nodrošinot publisko resursu labāku izlietojumu.

Cita nozīmīga ietekme 

Iniciatīva:

üievērojami stiprinātu ES iedzīvotāju tiesības, vairāk uzsverot valsts, reģionālo un vietējo dzelzceļa sistēmu integrēšanu ar citiem transporta veidiem; un

üsekmētu produktīvu dialogu starp pētniecības un inovācijas darbībās iesaistītajiem un tiem, kas atbild par dzelzceļa politiku un regulējumu starptautiskā un valsts līmenī (ieskaitot starptautiskās standartizācijas iestādes).

Proporcionalitāte 

Institucionalizēta partnerība nodrošinātu to, ka privātais un publiskais sektors turpina būt pilnīgi iesaistīti ilgtermiņa stratēģijas izstrādē un īstenošanā dzelzceļa pētniecības un inovācijas jomā, un piesaistītu nozares finansiālos resursus un ieguldījumus natūrā ar mērķi maksimāli palielināt Komisijas finansējuma ietekmi un īstenot zaļā kursa prioritātes. Tādējādi vēlamais risinājums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams sākotnējās problēmas atrisināšanai un iniciatīvas mērķu sasniegšanai.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Ierosinātās institucionalizētās partnerības starpposma izvērtēšana tiktu veikta pēc trīs darbības gadiem.