EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2021

COM(2021) 589 final

2021/0300(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir atļaut abu minēto aktu noslēgšanu.  

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

–    2.a kategorija. Saldētājtraleri, kuri Senegālas heku zvejo kā mērķsugu: 3500 t heka, 1450 t kalmāru, 600 t sēpiju uz 6 kuģiem,

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes analīze

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Sarunās apspriestajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai attiecīgajā pēctecīgā nolīguma pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2021/0300 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [XXX] 4 ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokols [datums] ir parakstīts ar noteikumu, ka vēlāk tie abi tiks noslēgti.

(2)Partnerattiecību nolīguma un protokola mērķis ir dot Savienībai un Mauritānijas Islāma Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Mauritānijas zvejas zonā un Atlantijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zvejniecības sektorā strādājošajiem.

(3)Nolīgums un protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.

(4)Ar nolīguma 14. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un tā īstenošanas protokola īstenošanu. Turklāt saskaņā ar protokola 7. panta 1. punktu Apvienotā komiteja var apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu jāpilnvaro, ievērojot konkrētus materiālus un procesuālus nosacījumus, tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā.

(5)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien pret tiem neiebilst Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā noteiktais bloķējošais mazākums dalībvalstu.

(6)Ņemot vērā Mauritānijas zvejas zonā notiekošo Savienības zvejas darbību saimniecisko nozīmi un to, ka pēc iespējas jāsaīsina laikposms, kurā šādas darbības tiek pārtrauktas, šiem pasākumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (“nolīgums”) un tā īstenošanas protokols (“protokols”).

Nolīguma un protokola teksts ir pievienots šā lēmuma I pielikumā 5 .

2. pants

Saskaņā ar šā lēmuma II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota ar nolīguma 14. pantu.

3. pants

Komisija Savienības vārdā izdara protokola 26. pantā paredzēto paziņojumu, ar ko pauž Savienības piekrišanu uzņemties protokola uzliktās saistības.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 6  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā piecus gadus no parakstīšanas dienas 2021. gadā (līdz 2026. gadam)

–☑    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2026. gadam.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 8

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

(*) No trešā piemērošanas gada paredzēta summu pārskatīšana; pm: daļu no maksājumu apropriācijām varētu izmaksāt 2026. gadā.

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    OV L 404, 2.12.2020., 1. lpp.

(2)    Pieņemtas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 3418. sēdē 2015. gada 22. oktobrī.

(3)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433 I, 22.12.2020.).

(4)    Padomes Lēmums (ES) 2021/… (...) par … (OV C […], […], […]. lpp.).

(5)    Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2015/2264 par īru valodas lietojumam noteiktā atbrīvojuma pakāpenisku atcelšanu starptautiskie nolīgumi īru valodā tiek tulkoti tikai no 2022. gada 1. janvāra.

(6)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām. ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(7)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(8)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .

(9)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(10)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(11)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(12)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(13)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(14)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(15)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(16)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(17)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(18)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(20)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apakšsummu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(21)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2021

COM(2021) 589 final

PIELIKUMI

Priekšlikums

Padomes lēmums

par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu

I PIELIKUMS

Ilgtspējīgas zivsaimniecības
PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”, un

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKA,

turpmāk “Mauritānija”,

abas kopā turpmāk sauktas par “Pusēm” un katra atsevišķi par “Pusi”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās sadarbības saites starp Savienību un Mauritāniju, jo īpaši saistībā ar Kotonū nolīgumu, kas iedibina ciešu sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mauritāniju, no otras puses, vai nolīgumu starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, kurš no provizoriskās piemērošanas vai spēkā stāšanās dienas aizstās Kotonū nolīgumu, un kopīgo vēlmi šīs sadarbības attiecības vēl vairāk nostiprināt,

APŅĒMUŠĀS stingri ievērot starptautiskās tiesības un cilvēka pamattiesības, vienlaikus attiecīgajām Pusēm nodrošinot savstarpējus ieguvumus,

ŅEMOT VĒRĀ 1982. gadā Montegobejā noslēgto Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

APZINĀDAMĀS to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

ATZĪSTOT to, cik svarīgs ir Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un lai veiktu visus pasākumus, kas vajadzīgi rezultatīvai minētā nolīguma īstenošanai,

APŅĒMUŠĀS ievērot lēmumus un ieteikumus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Puses ir dalībnieces,

VĒLĒDAMĀS šajā nolūkā ņemt vērā pieejamos un relevantos zinātniskos ieteikumus un kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos relevantos pārvaldības plānus, lai tādējādi nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā,

APŅĒMUŠĀS tālab iedibināt dialogu, jo īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kā arī zvejas darbību kontroli, uzraudzību un pārraudzību,

VĒLĒDAMĀS, lai piekļuve zvejas zonai būtu samērīga ar Savienības zvejas flotes darbību un lai Eiropas flote ar tādiem pašiem tehniskajiem zvejas nosacījumiem, kādus piemēro visām flotēm, iegūtu atbilstošu daļu no pieļaujamās nozvejas pārpalikuma,

PĀRLIECINĀTAS, ka partnerības pamatā liekamas darbības, kas, Pušu kopīgi vai individuāli veiktas, cita citu papildina, un ka jānodrošina centienu saskaņotība un sinerģija,

NOLĒMUŠAS saskaņā ar Mauritānijas zvejniecības sektorpolitiku veicināt partnerību, jo īpaši lai noteiktu vispiemērotākos līdzekļus šīs politikas rezultatīvai īstenošanai un ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības iesaistei,

VĒLĒDAMĀS Savienības kuģu piekļuvi regulējošo kārtību un nosacījumus attiecībā uz zvejas zonu noteikt, ņemot vērā tajā darbojošos flotu zvejas kapacitāti un īpašu vērību veltot tam, ka dažas sugas ir transzonālas vai tālu migrējošas,

APZINĀDAMĀS jūras zvejniecības un ar to saistīto industriju lielo nozīmi Mauritānijas, kā arī dažu Savienības reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā,

APŅĒMUŠĀS panākt ciešāku ekonomisko un sociālo sadarbību, kuras mērķis ir iedibināt un stiprināt ilgtspējīgu zvejniecību un veicināt labāku okeāna pārvaldību, arī piesaistot investīcijas, kurās līdzdalīgi ir abu Pušu uzņēmumi un kuras ir saskaņā ar Mauritānijas attīstības mērķiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a) “Mauritānijas iestādes” ir Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrija;

b) “Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

c) “nolīgums” ir šis ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku, protokols, ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku, un tā pielikumi un papildinājumi;

d) “zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozveju izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

e) “zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

f) “Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

g) “kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību;

h) “zvejas zona” ir Mauritānijas Islāma Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi. Šajā nolīgumā paredzētā Savienības kuģu zvejas darbība drīkst notikt tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Mauritānijas tiesību aktiem. Šī definīcija neskar iespējamās sarunas par zvejas zonai blakus esošo piekrastes valstu jūras apgabalu demarkāciju un vispārīgi trešo valstu tiesības;

i) “pārvaldības apgabals” ir darbības apgabals, kura robežas nosaka ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojamie zvejas rīki vai atļautās sugas;

j) “zvejas atļauja” ir zvejas licence, ko Mauritānijas iestādes izdevušas Savienības zvejas kuģim un kas dod tam tiesības zvejas zonā veikt zvejas darbības;

k) “krājums” ir konkrētā apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

l) “zvejas produkti” ir ūdens organismi, kas iegūti, veicot zvejas darbību;

m) “akvakultūras produkti” ir akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti;

n) “zivsaimniecības nozare” ir tautsaimniecības joma, kas aptver visas zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

o) “zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu vai kuģu daudzumu skaitliski izteiktas tiesības zvejot;

p) “ilgtspējīga zvejniecība” ir zvejniecība, kas atbilst Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem.

2. pants

Priekšmets

Šis nolīgums izveido juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām un nosaka arī:

a) nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi drīkst iesaistīties zvejas darbībās zvejas zonā;

b) ekonomisko un finansiālo sadarbību zivsaimniecības nozarē ar mērķi izveidot zivsaimniecības nozares partnerību un stiprināt okeānu pārvaldību;

c) administratīvo sadarbību, kas vajadzīga, lai īstenotu 13. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā definēto finansiālo ieguldījumu;

d) zinātnisko un tehnisko sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu zvejas zonā un attīstīt attiecīgo sektoru;

e) sadarbību, kuru attiecībā uz zvejas zonā veiktajiem darbību kontroles un pārraudzības pasākumiem īsteno, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu ievērošanu un lai zvejas resursu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi, jo īpaši cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, būtu rezultatīvi.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas zvejošanas ilgtspējību zvejas zonā veicināt, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kuras minētajā zvejas zonā atrodas.

2. Mauritānijas iestādes apņemas nodrošināt, ka piekļuve zvejas zonai ir samērīga ar Savienības zvejas flotes darbību. Mauritānija cenšas nodrošināt, ka Eiropas flote saņem pienācīgu daļu no pieļaujamās nozvejas pārpalikuma. Uz Eiropas floti attiecina tādus pašus tehniskos zvejas un piekļuves nosacījumus, kādus piemēro visām flotēm.

3. Pārredzamības interesēs Mauritānija apņemas publiskot un apmainīties ar informāciju par visiem nolīgumiem, ar ko ārvalstu kuģiem atļauj darboties tās zvejas zonā, un par atbilstošo zvejas piepūli, jo īpaši izdoto zvejas atļauju skaitu, deklarētajām nozvejām un apgabaliem, kuros atļauts zvejot.

4. Puses vienojas, ka Savienības zvejas kuģi iegūst tikai pieļaujamo nozveju pārpalikumu, kas minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un kas skaidrā un pārredzamā veidā noteikts, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un relevanto informāciju, ar ko Puses apmainījušās attiecībā uz kopējo zvejas piepūli, ar kādu visas flotes, kuras darbojas zvejas zonā, apzvejojušas attiecīgos krājumus.

5. Lai noteiktu resursus, kas pieejami no transzonāliem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, Puses pienācīgi ņem vērā reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

6. Attiecībā uz būtiskajiem elementiem, kā cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī labas pārvaldības pamatelementu Puses apņemas nolīgumu īstenot saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 9. pantu vai tam atbilstošo pantu nolīgumā starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, kurš no provizoriskās piemērošanas vai spēkā stāšanās dienas aizstās Kotonū nolīgumu.

7. Puses apņemas abpusējās interesēs izveidot ciešu dialogu, veicināt apspriešanos un jo īpaši informēt par zvejniecības sektorpolitikas un okeānu pārvaldības īstenošanu.

8. Puses apspriežas, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, kas varētu ietekmēt saskaņā ar šo nolīgumu notiekošās Savienības kuģu darbības.

9. Puses apņemas nodrošināt, ka uz visiem jūrniekiem, kurus nodarbina uz Savienības kuģiem, tiek pilnībā attiecināta Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši biedrošanās brīvība un darba koplīguma slēgšanas tiesības, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

10. Puses turklāt sadarbojas saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem īstenoto pasākumu, programmu un darbību provizorisko (ex ante), starpposma un retrospektīvo (ex post) izvērtējumu veikšanā.

4. pants

Savienības kuģu piekļuve zvejas zonai

Mauritānijas iestādes apņemas atļaut Savienības kuģiem zvejas zonā veikt zvejas darbības, kas ir saskaņā ar šo nolīgumu.

5. pants

Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Zvejot šā nolīguma aptvertajā zvejas zonā Savienības kuģi drīkst tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja. Jebkādas zvejas darbības, kas neietilpst šā nolīguma darbības jomā, ir aizliegtas.

2. Zvejas atļaujas Savienības kuģiem Mauritānijas iestādes izdod tikai saskaņā ar šo nolīgumu. Jebkādu šā nolīguma darbības jomā neietilpstošu zvejas atļauju izdošana Savienības kuģiem, jo īpaši tiešu atļauju veidā, ir aizliegta.

3. Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un to veikšanas kārtība ir noteikta protokolā, tā pielikumos un papildinājumos.

4. Nosacījumu un procedūru īstenošanas pareizību Puses nodrošina, pienācīgā veidā administratīvi sadarbojoties to kompetentajām iestādēm.

6. pants

Zvejas darbībām piemērojamie normatīvie un administratīvie akti

1. Lai nodrošinātu ilgtspējīgas zvejniecības tiesisko regulējumu un ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Savienības kuģi, kas darbojas zvejas zonā, ievēro Mauritānijas normatīvos un administratīvos aktus, kuri reglamentē zvejas darbības minētajā zonā. Mauritānijas iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā nolīguma piemērošanas sākuma informē Savienības iestādes par piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

2. Savienība apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un paziņotos normatīvos un administratīvos aktus un ka tiek faktiski piemēroti šajā nolīgumā paredzētie zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi.

3. Savienības kuģi sadarbojas ar Mauritānijas iestādēm, kuras atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

4. Puses viena otru informē par visiem vispārējiem lēmumiem, kas var ietekmēt saskaņā ar šo nolīgumu veiktās Savienības kuģu darbības. Puses viena otrai iepriekš paziņo par visām zivsaimniecības politikas vai tiesību aktu izmaiņām, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras tie veic saskaņā ar šo nolīgumu.

5. Tiesību aktu izmaiņas, kas ietekmē zvejas zonā veiktās Savienības kuģu darbības, attiecībā uz Savienības kuģiem kļūst pildāmas no sešdesmitās dienas pēc dienas, kurā Savienības iestādes saņēmušas attiecīgo Mauritānijas paziņojumu; izņēmuma apstākļos šo termiņu nepiemēro.

7. pants

Partnerība

Puses vienojas stiprināt savu partnerību, kas aptver zinātnisko sadarbību, reģionālo sadarbību, ekonomikas dalībnieku sadarbību un sadarbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā, kā arī administratīvo sadarbību ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanā.

8. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Nolīguma darbības laikā Puses sadarbojas, lai līdzsekotu resursu stāvokļa izmaiņām zvejas zonā, un tālab apņemas otras Puses rīcībā nodot pieejamos datus. Šajā nolūkā reizi gadā tiek rīkota kopīga zinātniska sanāksme, kuras regulārās sesijas notiek pārmaiņus ES un Mauritānijā.

2. Pamatojoties uz zinātniskās sanāksmes secinājumiem un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses apspriežas 14. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās veiktu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību nodrošinošus pasākumus.

3. Lai nodrošinātu bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu un sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā izpētē, Puses apņemas savstarpēji apspriesties vai nu tieši, vai kompetentajās starptautiskajās organizācijās.

9. pants

Reģionālā sadarbība

1. Lai veicinātu bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību un nodrošinātu, ka zvejas darbības nekaitē jūras ekosistēmai, Puses apņemas sadarboties reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un reģionālajās zvejniecības organizācijās (RZO), kuru dalībnieces tās ir.

2. Puses turklāt apņemas savu RZPO un RZO satvarā regulāri apspriesties pirms RZPO un RZO sanāksmēm un to laikā, un tas attiecas arī uz iespēju iesniegt kopīgus priekšlikumus minētajām organizācijām.

10. pants

Ekonomikas dalībnieku sadarbība

1. Puses veicina ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās. Puses viena ar otru apspriežas, lai atvieglotu un sekmētu dažādās šajā ziņā iespējamās darbības.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses, atbalstot darījumdarbības attīstībai un investīcijām labvēlīgas vides izveidošanu, cenšas radīt labvēlīgus apstākļus abu Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai.

4. Puses jo īpaši atbalsta abpusēji izdevīgu investīciju piesaistes veicināšanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

11. pants

Sadarbība uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā

1. Puses apņemas sadarboties zvejas zonā notiekošo zvejas darbību uzraudzīšanā, kontrolēšanā un pārraudzīšanā un apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, lai tādējādi iedibinātu ilgtspējīgu zvejniecību.

2. Mauritānija nodrošina šajā nolīgumā un protokolā paredzēto zvejas kontroles noteikumu faktisku piemērošanu. Savienības kuģi sadarbojas ar šīs kontroles jomā kompetentajām Mauritānijas iestādēm.

SAISTĪBAS UN VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

12. pants

Administratīvā sadarbība

Lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, Puses:

–attīsta administratīvo sadarbību, lai ar to nodrošinātu, ka Savienības kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus,

–sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu zveju, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu un ciešu administratīvo sadarbību.

13. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Finansiālais ieguldījums ir noteikts protokolā, tā pielikumos un papildinājumos.

2. Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, ietver:

a) Savienības piešķirtu finansiālu kompensāciju par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai;

b) maksas, ko veic Savienības kuģu īpašnieki;

c) nozarisku atbalstu, ko Savienība piešķir, lai saskaņā ar gada un daudzgadu plānojumu atbalstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu, zvejniecības jomas virzīšanu un okeānu pārvaldību.

3. Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā saskaņā ar protokolā noteikto kārtību.

4. Apvienotā komiteja 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu var pārskatīt šādos gadījumos:

a) ja notikusi Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, proti, ir piemēroti attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumi, kurus, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas dēļ, vai

b) ja notikusi Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, jo saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem resursu stāvoklis to atļauj;

c) nolīguma 21. un 22. pantā paredzētās apturēšanas vai denonsēšanas gadījumā.

5. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā:

a) nošķir no 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem maksājumiem, kas saistīti ar piekļuves izmaksām;

b) nosaka un izmaksā atkarībā no tā, vai un kā ir sasniegti protokolā paredzētie nozariskā atbalsta mērķi un protokola īstenošanai paredzētais gada un daudzgadu plānojums.

6. Sektorpolitikas īstenošanai paredzētā finansiālā atbalsta nosacījumu atkārtotas izvērtēšanas gadījumā šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu Apvienotā komiteja var pārskatīt.

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

14. pants

Apvienotā komiteja

1. Tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Pušu pārstāvji. Tās pienākums ir uzraudzīt šā nolīguma piemērošanu, un tā var pieņemt protokola, tā pielikumu un papildinājumu grozījumus.

2. Apvienotā komiteja:

a) pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu;

b) izstrādā un izvērtē ar 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu saistīto gada un daudzgadu plānojumu;

c) nodrošina vajadzīgo saziņu kopīgo zivsaimniecības interešu jautājumos;

d) darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu.

3. Apvienotā komiteja var apstiprināt protokola un tā pielikumu grozījumus attiecībā uz:

a) zvejas iespēju un attiecīgi arī ar tām saistītā 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

b) nozariskā atbalsta un attiecīgi arī ar to saistītā 13. panta 2. punkta c) punktā minētā finansiālā ieguldījuma apguves kārtību;

c) tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

d) jebkuru citu funkciju, kuru Puses vienojas tai piešķirt, arī saistībā ar nelikumīgas zvejas apkarošanu un administratīvo sadarbību un okeānu pārvaldību.

4. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Mauritānijā un Savienībā vai kādā citā vietā, par kuru Puses vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

Apvienotās komitejas sanāksmju secinājumus ieraksta protokolā, un to paraksta abas Puses.

5. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja lēmumus var pieņemt vēstuļu apmaiņas veidā.

15. pants

Piemērošanas apgabals

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, un Mauritānijas teritorijā un Mauritānijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

16. pants

Domstarpību risināšana

Puses savstarpēji apspriežas par domstarpībām, kas saistītas ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

17. pants

Protokola, tā pielikumu un papildinājumu statuss

Protokols, tā pielikumi un papildinājumi ir šā nolīguma sastāvdaļa, un arī uz tiem attiecas šā nolīguma nobeiguma noteikumi.

18. pants

Valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums ir sagatavots angļu, arābu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Tas stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Ilgums

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no spēkā stāšanās dienas; to automātiski atjauno, ja vien saskaņā ar 22. pantu nav iesniegts denonsēšanas paziņojums.

20. pants

Provizoriska piemērošana

Kad Puses ir šo nolīgumu parakstījušas, to līdz spēkā stāšanās dienai piemēro provizoriski, izņemot tad, ja kāda no Pusēm parakstīšanas laikā nolemj, ka nolīgums provizoriski piemērots netiks.

21. pants

Apturēšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var apturēt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

a) radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri pēc to iedabas ir tādi, kas traucē veikt zvejas darbības zvejas zonā;

b) Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

c) kāda no Pusēm pārkāpusi šā nolīguma, jo īpaši tā 3. panta 6. punkta noteikumus par cilvēktiesību ievērošanu;

d) būtiski mainījusies sektorpolitika, kas noteikusi šā nolīguma noslēgšanu, un kāda no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. Ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās, lai trīs mēnešu laikā domstarpības raudzītu atrisināt neformālā ceļā.

3. Ja domstarpības nevar atrisināt neformāli un nolīguma piemērošana tiek apturēta, Puses turpina savstarpēji apspriesties, lai domstarpības atrisinātu ar izlīgumu. Ja izlīgums tiek panākts, nolīguma īstenošanu atsāk un – ja nav citas vienošanās – 13. panta 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam, kurā nolīguma piemērošana bijusi apturēta.

22. pants

Denonsēšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var denonsēt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

a) radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri pēc to iedabas ir tādi, kas traucē veikt zvejas darbības zvejas zonā;

b) noplicināti attiecīgie krājumi;

c) samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms;

d) Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

e) Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, un sešu (6) mēnešu laikā tās nav izdevies atrisināt ar izlīgumu;

f) kāda no Pusēm šo nolīgumu nepilda;

g) būtiski mainījusies sektorpolitika, kas noteikusi šā nolīguma noslēgšanu, un kāda no Pusēm pieprasījusi nolīgumu grozīt, taču sešu (6) mēnešu laikā tas nav noticis.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma denonsēšanu, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj šo termiņu pagarināt.

3. No brīža, kad izdarīts denonsēšanas paziņojums, Puses sāk savstarpēji apspriesties, lai sešu mēnešu laikā raudzītu domstarpības atrisināt ar izlīgumu.

4. Šā nolīguma 13. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā denonsēšana kļūst piemērojama, samazina samērīgi un proporcionāli laikam. Šādu samazinājumu piemēro arī gadījumā, ja kāda no Pusēm izbeidz provizorisko piemērošanu.

23. pants

Pārskatīšana

Puses vienojas šo nolīgumu pārskatīt, lai ņemtu vērā juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvara izmaiņas, kas var ietekmēt Savienības zvejas darbības.

24. pants

Atcelšana

Tiek atcelts kopš 2008. gada 8. augusta piemērotais Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku.

PROTOKOLS,

ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šeit norādītajiem grozījumiem un papildinājumiem.

1. “Zivsaimniecības nolīgums” ir ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku.

2. “Protokols” ir šis zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokols, tā pielikumi un papildinājumi.

3. “Izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes.

4. “Pārkraušana citā kuģī” ir uz kuģa esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā kuģī.

5. “Novērotājs” ir jebkura persona, kuru valsts iestāde saskaņā ar pielikuma noteikumiem ir pilnvarojusi zinātnisku mērķu labad novērot zvejas darbības.

6. “Zvejas licence” ir administratīva atļauja, ko atbildīgais departaments kuģa īpašniekam izdod par maksu un kas tam uz atļaujas derīguma laikposmu dod tiesības zvejot.

7. “Zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu un/vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas tiesības zvejot.

8. “Operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir tāda uzņēmuma vadītājs vai īpašnieks, kura darbība ir saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdē.

9. “Delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Mauritānijā.

10. “Ministrija” ir Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrija.

11. “Kuģniecības aģents” ir definēts Mauritānijas Islāma Republikas Jūras tirdzniecības kodeksa 538. pantā.

2. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot zivsaimniecības nolīgumu, konkrēti, paredzēt nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi piekļūst zvejas zonai, kas definēta nolīguma 1. panta h) punktā, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

3. pants

Zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no šā protokola piemērošanas dienas uz 20. pantā noteikto laikposmu piešķirtas saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 5. pantu, ir noteiktas šim protokolam pievienotajā tabulā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā protokola 1. pielikumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 7., 10. un 23. pantam.

3. Piemērojot zivsaimniecības nolīguma 5. pantu, Savienības kuģi zvejas zonā zvejas darbības drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas licences veidā izdota saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā un papildinājumos noteikto kārtību.

4. pants

Kopējā zvejas piepūle Mauritānijas ūdeņos un pārredzamība

1. Piekļuve zvejas resursiem Mauritānijas zvejas zonās ārvalstu flotēm tiek piešķirta tādā mērā, ciktāl ir izveidojies ANO Jūras tiesību konvencijas 1 62. pantā minētais pārpalikums, un ievērojot Mauritānijas nacionālo flotu kapacitāti.

2. Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem attīstības un ilgtspējīgas pārvaldības mērķus, kā arī kopējās pieļaujamās nozvejas Mauritānija nosaka katrai zvejniecībai atsevišķi, ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi par okeanogrāfijas pētniecību atbildīgā Mauritānijas iestāde un kompetentās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas.

3. Šis protokols Savienības flotēm garantē prioritāru piekļuvi Mauritānijas zvejas zonā pieejamajam pārpalikumam. Savienības flotēm piešķirtās zvejas iespējas, kas noteiktas šā protokola 3. pantā, no pieejamā pārpalikuma tiek ņemtas pirms zvejas iespējām, kas piešķirtas citām ārvalstu flotēm, kuras saņēmušas atļauju zvejot Mauritānijas zvejas zonā.

4. Visi tehniskie pasākumi resursu saglabāšanas, uzlabošanas un pārvaldīšanas jomā, kā arī finanšu noteikumi, to vidū maksas, publisko finanšu ieguldījums un pārējās tiesības, kas attiecas uz zvejas atļauju piešķiršanu un katrai zvejniecībai ir precizētas šā protokola 1. pielikumā, visām ārvalstu rūpnieciskajām flotēm Mauritānijas zvejas zonās būs piemērojami ar tādiem tehniskajiem nosacījumiem, kuri ir līdzīgi Savienības flotēm piemērojamajiem nosacījumiem.

5. Mauritānija apņemas publiskot visas publiskās vai privātās vienošanās, ar kurām ārvalstu kuģiem tiek dota piekļuve Mauritānijas zvejas zonai, un publiskot arī:

—    valstis vai citus tiesību subjektus, kas ir vienošanās Puses,

—    vienošanās aptverto laikposmu vai laikposmus,

—    atļauto kuģu skaitu un zvejas rīku veidus,

—    sugas vai krājumus, kurus atļauts apzvejot, un piemērojamos nozvejas limitus,

—    prasītos nozvejas datu paziņošanas, zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumus,

—    rakstiskās vienošanās kopiju.

6. Šā panta 4. un 5. punkta piemērošanas vajadzībām Mauritānija katru gadu Savienībai sniedz detalizētu pārskatu par to zvejas atļauju skaitu, kuras katrā zvejas kategorijā izdotas citu trešo valstu karoga kuģiem, par atļautajiem atbilstošo nozveju apjomiem, par faktiskajām nozvejām, kā arī par finansiālajiem un tehniskajiem noteikumiem, kas minētajiem kuģiem jāpilda, lai iegūtu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonai. Šo informāciju izskata Apvienotajā komitejā, un to var nodot 9. pantā paredzētās neatkarīgās apvienotās zinātniskās komitejas rīcībā.

7. Šā panta 6. punktā minētā pārskata paraugs dots šā protokola 3. pielikumā.

5. pants

Finansiālais ieguldījums

A. Finansiālais ieguldījums: maksa par piekļuvi

1. Nolīguma 13. panta a) apakšpunktā minētais ikgadējais finansiālais ieguldījums, kas veido maksu par piekļuvi uz šā protokola 20. pantā minēto laikposmu, ir 57 500 000 EUR gadā, neskarot 4. un 6. punktu un ievērojot 10. punktu.

2. Pirmajā protokola piemērošanas gadā Savienība finansiālo ieguldījumu par piekļuvi izmaksā ar diviem daļmaksājumiem:

a) ne vēlāk kā 90 dienas pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas samaksā 50 000 000 EUR;

b) 60 dienu laikā pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi 9. panta 9. punktā minēto pārvaldības plānu attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām Mauritānijas zvejas zonā, samaksā 7 500 000 EUR.

3. Otrajā piemērošanas gadā Savienība 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā ne vēlāk kā protokola piemērošanas pirmās dienas gadadienā.

4. No protokola piemērošanas trešā gada finansiālo ieguldījumu, kas veido maksu par piekļuvi, nosaka saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru.

5. Finansiālo ieguldījumu, kas veido maksu par piekļuvi un ir noteikts saskaņā ar 4. punktu, turpmākajos gados izmaksā ar vienu maksājumu un ne vēlāk kā protokola piemērošanas pirmās dienas gadadienā.

6. Ja nozvejas, ko Savienības tunzivju kuģi guvuši Mauritānijas zvejas zonā, 4. un 5. zvejas kategorijā (tunzivju zvejas kuģi) pārsniedz atskaites daudzumu, kurš katrai minētajai kategorijai noteikts 2. papildinājumā, Savienība neatkarīgi no attiecīgajās tehnisko datu lapās norādītās maksas, kas jāsedz kuģu īpašniekiem, papildus 1.–3. punktā minētajam finansiālajam ieguldījumam maksā 45 EUR par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr summa, ko Savienība maksā par pārsniegumu, nedrīkst būt lielāka par divkāršotam attiecīgajam atskaites daudzumam atbilstošo summu. Ja Savienības kuģu nozvejotie daudzumi pārsniedz divkāršotu attiecīgo atskaites daudzumu, šādam pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

7. No kuģu īpašniekiem iekasējamās maksas ir noteiktas šā protokola 1. pielikumā, kā arī 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Kuģu īpašnieki tās maksā saskaņā ar attiecīgajiem 1. pielikuma un 2. papildinājuma noteikumiem.

8. Iepriekšējos punktos minēto finansiālo ieguldījumu, kas veido maksu par piekļuvi, pārskaita Mauritānijas Islāma Republikas Valsts kasei. To iekļauj valsts budžetā, un uz to attiecas Mauritānijas valsts finanšu pārvaldības noteikumi un procedūras.

9. Mauritānijas iestādes katru gadu trīs mēnešu laikā pirms paredzētā maksāšanas datuma paziņo Savienībai 7. punktā minēto bankas kontu rekvizītus.

10. Mauritānijas iestādes ir vienīgās atbildīgās par iepriekšējos punktos minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

11. Šo pantu piemēro saskaņā ar šā protokola 7., 9., 10., 11. un 13. pantu.

B. Finansiālais ieguldījums: nozariskais atbalsts

12. Nolīguma 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais kopējais finansiālais ieguldījums, ko Savienība piešķir nozariskā atbalsta veidā, uz protokola 20. pantā minēto laikposmu ir 16 500 000 EUR. Par šīs summas sadalīšanu pa gadiem Apvienotā komiteja lemj saskaņā ar 8. pantā un 2. pielikumā noteikto kārtību.

13. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu Mauritānija un Savienība piešķir kopīgi un saskaņā ar šā protokola 8. pantā un 2. pielikumā noteiktajām procedūrām.

14. Šā panta 12. punktā minētā ieguldījuma maksājumus Savienība veic saskaņā ar 8. pantā un 2. pielikumā noteiktajām procedūrām.

15. Mauritānijas iestādes katru gadu trīs mēnešu laikā pirms paredzētā maksāšanas datuma paziņo Savienībai 8. panta 12. punktā minēto bankas kontu rekvizītus.

16. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu iekļauj valsts budžetā, un uz to attiecas Mauritānijas valsts finanšu pārvaldības noteikumi un procedūras. Tajā ņem vērā pareizas finanšu pārvaldības, jo īpaši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes, kā arī pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principu.

17. Ar nozarisko atbalstu finansētās darbības un projektus var revidēt Eiropas Komisija un Eiropas Revīzijas palāta un izmeklēt Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

18. Šā panta 12. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 13., 14., 15., 21. un 23. pantam.

6. pants

Kopējo pieļaujamo nozveju un atskaites daudzumu uzraudzība

1. Kopējās pieļaujamās nozvejas (1., 2., 2.a, 3., 6., 7. un 8. kategorija) un atskaites daudzumi (4. un 5. kategorija) ir noteikti šā protokola 1. pielikumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Šie lielumi atbilst vienam kalendārajam gadam (laiks no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Ja protokola piemērošanas sākuma un beigu laikposms neatbilst kalendārajam gadam, kopējās pieļaujamās nozvejas nosaka samērīgi šim laikposmam, katrā zvejas kategorijā ņemot vērā nozveju sadalījuma tendences gada garumā.

2. Izņemot 4. un 5. kategoriju (tunzivju zvejas kategorijas, kurās piemēro atskaites daudzumus) un īpašus noteikumus attiecībā uz kopējām pieļaujamajām nozvejām 6. kategorijā, kopējās nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi guvuši Mauritānijas zvejas zonā, nedrīkst būt lielākas par noteiktajām kopējām pieļaujamajām nozvejām. Pārsnieguma gadījumā tiek piemēroti Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētie kvotu atvilkšanas noteikumi.

3. Piemērodamas 2. punktu, Mauritānija un Savienība kopīgi nodrošina Savienības zvejas kuģu darbības uzraudzību Mauritānijas zvejas zonā, lai šādi garantētu iepriekš minēto kopējo pieļaujamo nozveju pienācīgu pārvaldīšanu. Tiklīdz nozveju apjoms, ko Mauritānijas zvejas zonā guvuši Savienības zvejas kuģi, minētās uzraudzības gaitā konkrētajā zvejas kategorijā ir sasniedzis 80 % no kopējām pieļaujamajām nozvejām, Mauritānija un Savienība par to informē viena otru. Eiropas Savienība savukārt par to informē dalībvalstis.

4. Tiklīdz nozveju apjoms ir sasniedzis 80 % no attiecīgajām kopējām pieļaujamajām nozvejām, Mauritānija un Savienība uzraudzību nodrošina, pamatojoties uz Savienības zvejas kuģu gūtajām dienas nozvejām. Tiklīdz ir sasniegts attiecīgais kopējo pieļaujamo nozveju apjoms, Mauritānija un Savienība par to informē viena otru. Eiropas Savienība attiecīgi informē dalībvalstis par zvejas darbību pārtraukšanu.

7. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Neskarot 2. punktu, Apvienotā komiteja saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 14. panta 3. punkta a) apakšpunktu un šā protokola 11. pantu pēc jebkuras Puses pieprasījuma, savstarpēji vienojoties un ar noteikumu, ka tiek saglabāta zvejas zonas resursu ilgtspējība, var pārskatīt šā protokola 3. pantā minētās zvejas iespējas. Minētā pārskatīšana var attiekties uz Savienības kuģu skaitu, mērķsugām vai kvotām, kas katrā kategorijā iedalītas saskaņā ar šā protokola 3. pantu, un ar to ņem vērā Eiropas flotes faktiskās darbības zvejas zonā un pielāgo attiecīgo finansiālo ieguldījumu.

2. Piemērojot 1. punktu un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms protokola otrā piemērošanas gada beigām Apvienotā komiteja pirmo reizi izvērtē, kā Savienības kuģi, kas darbojas zvejas zonā, ir izmantojuši zvejas iespējas.

3. Tomēr pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas zvejas iespējas nevar tikt palielinātas tādā apjomā, kas ir līdzvērtīgs divkāršotam 5. panta 1. punktā minētajam Savienības maksātajam finansiālajam ieguldījumam vai lielāks par to.

8. pants

Nozariskais atbalsts

1. Zivsaimniecības nolīguma 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā un šā protokola 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais nozariskais atbalsts palīdz īstenot Mauritānijas Islāma Republikas formulēto zvejniecības sektorpolitiku.

2. Šis finansiālais atbalsts veicina ilgtspējīgas zvejniecības attīstību Mauritānijas Islāma Republikā, un tas ir atsaistīts no maksas par Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonai. Minētais atbalsts palīdz īstenot valsts stratēģiju, kas attiecas, pirmkārt, uz ilgtspējīgu zvejniecības sektora attīstību un, otrkārt, uz vides, piekrastes zonu un aizsargājamo jūras teritoriju aizsardzību.

3. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākumdienas Apvienotā komiteja pieņem nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, jo īpaši šādos jautājumos:

a) gada un daudzgadu vadlīnijas par īpašās nozariskā atbalsta summas izmantošanu atbilstīgi zivsaimniecības nolīguma 13. panta 5. punktam;

b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai iedibinātu ilgtspējīgas zvejas darbības, kurās ievērotas prioritātes, ko Mauritānijas Islāma Republikas iestādes izvirzījušas valsts sektorpolitikā;

c) kritēriji, ziņojumi un procedūras, to vidū budžeta un finanšu rādītāji un kontroles un revīzijas metodes, kas jāizmanto, lai katru gadu izvērtētu sasniegtos rezultātus.

4. Visus vadlīniju, mērķu, kritēriju un rādītāju grozījumus Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

5. Mauritānijas Islāma Republikas iestādes iesniedz ikgadēju progresa ziņojumu par nozariskā atbalsta ietvaros īstenoto projektu virzību, un Apvienotā komiteja to izskata. Šā ziņojuma struktūra ir dota 2. pielikumā.

6. Pirms šā protokola termiņa beigām Mauritānijas Islāma Republikas iestādes iesniedz galīgo ziņojumu par šajā protokolā paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanu.

7. Vajadzības gadījumā Puses turpina uzraudzīt nozariskā atbalsta īstenošanu ilgākais sešus mēnešus pēc šā protokola termiņa beigām, tā piemērošanas apturēšanas vai denonsēšanas, kā paredzēts šajā protokolā. Tomēr Apvienotās komitejas iepriekš apstiprinātai darbībai vai projektam piešķirtā nozariskā atbalsta uzraudzību var paildzināt par vēl ne vairāk kā sešiem (6) mēnešiem.

8. Nozarisko atbalstu īstenot palīdz koordinācijas grupa, kura atbild par Apvienotās komitejas lēmumu pēckontroli un kuras uzdevumi ir izklāstīti 2. pielikumā. Koordinācijas grupas darba atbalstīšanai iecerētās darbības var noteikt ar Apvienotās komitejas lēmumu un vajadzības gadījumā finansēt ar īpašu piešķīrumu no nozariskā atbalsta.

9. Šā panta 1. punktā minētais finansiālais atbalsts ir paredzēts konkrētām kopīgi noteiktām darbībām un projektiem. Attiecīgā gadījumā izņemot 8. punktā minēto piešķīrumu koordinācijas grupas darbu atbalstošām darbībām, minētais finansiālais atbalsts nav izmantojams saņēmēju pamatdarbības izmaksu segšanai.

10. Puses izveido ar zivsaimniecības nolīgumu saistītu komunikācijas un redzamības plānu. Plānu apstiprina Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē.

11. Nolīguma 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu, kas attiecas uz nozarisko atbalstu:

a) par pirmo gadu izmaksā vēlākais divus mēnešus pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi šā protokola 8. panta 3. punktā paredzēto gada un daudzgadu plānojumu;

b) par nākamajiem gadiem izmaksā vēlākais divus mēnešus pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi iepriekšējā gadā sasniegtos rezultātus un nākamā finanšu gada plānojumu.

12. Nozariskā atbalsta summas Eiropas Savienība iemaksā Valsts kases kontā Mauritānijas Centrālajā bankā, kura pēc iespējas drīzāk pārskaita tās uz mērķiezīmētu kontu, kas Mauritānijas Centrālajā bankā atvērts Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijai un ko izmanto vienīgi nozariskajam atbalstam. Valsts kases konta rekvizītus Mauritānijas iestādes Eiropas Savienībai paziņo tūlīt pēc protokola stāšanās spēkā.

13. Iepriekš 1. punktā minēto finansiālo atbalstu Eiropas Savienība izmaksā ar ikgadējiem daļmaksājumiem. Lēmumu par daļmaksājuma veikšanu pieņem, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, kurus Apvienotā komiteja izvērtē saskaņā ar nolīguma 7. panta 2. punktu un 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un ar nosacījumu, ka tiek iesniegts 5. punktā minētais ikgadējais progresa ziņojums un noturēts 14. punktā minētais ikgadējais darbseminārs. Praktisko īstenošanas kārtību nosaka saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu un šā protokola 2. pielikumu. Apvienotā komiteja attiecīgā gadījumā var šo praktisko kārtību precizēt vai pārskatīt.

14. Puses aicina nozariskā atbalsta saņēmējus reizi gadā piedalīties darbseminārā par nozariskā atbalsta finansēto darbību sekmēm un plānošanu.

15. Izņemot 8. punktā minēto piešķīrumu koordinācijas grupas darbu atbalstošām darbībām, 1. punktā minēto finansiālo atbalstu var izmaksāt tikai pēc tam, kad summas, ko Eiropas Savienība nozariskā atbalsta veidā izmaksājusi par 2015.–2019., 2019.–2020. un 2020.–2021. gadu, ir pilnībā pārskaitītas uz 12. punktā minēto mērķiezīmēto kontu un par tām visām ir notikusi finanšu saistību uzņemšanās saskaņā ar piemērojamo kopīgo plānojumu.

9. pants

Ilgtspējīgu zvejniecību veicinoša zinātniskā sadarbība

1. Pamatodamās uz zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgas pārvaldības principiem, Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonā.

2. Saskaņā ar nolīguma 3. un 8. pantu Puses apņemas regulāri vai vajadzības gadījumā rīkot zinātniskas sanāksmes, lai izskatītu zinātniskus jautājumus, un vajadzības gadījumā pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma aplēst nozveju pirmās pārdošanas vērtību izkraušanas vietā vai galamērķa tirgos.

3. Šā protokola piemērošanas laikā Puses sadarbojas, lai novērtētu zvejas resursu un zvejniecību attīstības dinamiku Mauritānijas zvejas zonā. Tādēļ vismaz reizi gadā pārmaiņus Mauritānijā un Savienībā notiek neatkarīgās apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme.

4. Pirmajā sanāksmē neatkarīgā apvienotā zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu. Šo reglamentu apstiprina Apvienotajā komitejā.

5. Papildus nolīguma 8. panta 1. un 3. punktam neatkarīgās apvienotās zinātniskās komitejas dalībnieku loku pēc vajadzības var paplašināt, iekļaujot tajā ekspertus no dalībvalstu un trešo valstu zinātniskajiem institūtiem, novērotājus, ieinteresēto personu pārstāvjus vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, piemēram, Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), pārstāvjus.

6. Neatkarīgās apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

a) sagatavot ikgadēju zinātnisku ziņojumu par šā protokola aptvertajām zvejniecībām un atbilstošo krājumu novērtējumiem. Ziņojumu gatavodama, neatkarīgā apvienotā zinātniskā komiteja ņem vērā visas ziņas par Mauritānijas nacionālo flotu un citu ārvalstu flotu darbībām, kā arī Mauritānijas pieņemtos pārvaldības plānus un pasākumus;

b) apzināt programmas vai darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu izpratni par zvejniecību dinamiku, resursu stāvokli un jūras ekosistēmu attīstību, un ierosināt Apvienotajai komitejai šādu programmu vai darbību īstenošanu;

c) saskaņā ar komitejā vienprātīgi pieņemtu procedūru analizēt zinātniskos jautājumus, kuri rodas šā protokola īstenošanas gaitā, un, vajadzības gadījumā iesaistot Apvienoto komiteju, formulēt zinātnisko ieteikumu;

d) saistībā ar šā protokola aptvertajiem resursiem un zvejniecībām vākt un analizēt datus par zvejas piepūli, nozvejām un to pārdošanas rādītājiem visos Mauritānijas zvejas zonā darbojošos valsts, Savienības un trešo valstu zvejas flotu segmentos;

e) iecerēt un plānot ikgadējas krājumu uzskaites, arī kopīgus pētnieciskās zvejas reisus, lai šādi noteiktu pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, zvejas iespējas un izmantošanas modeļus, kuri garantē zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanu;

f) pēc savas iniciatīvas vai pēc Apvienotās komitejas vai jebkuras Puses pieprasījuma sniegt zinātniskus ieteikumus par pārvaldības mērķiem, stratēģijām un pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem šā protokola aptverto krājumu un zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai;

g) vajadzības gadījumā Apvienotajā komitejā ierosināt zvejas iespēju pārskatīšanas plānu saskaņā ar šā protokola 7. pantu.

7. Šā panta 2., 3. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām un papildus 4. panta 6. punkta noteikumiem Mauritānija neatkarīgajai apvienotajai zinātniskajai komitejai, kā arī Savienībai katru gadu sniedz detalizētu pārskatu, kurā par katru zvejas kategoriju norāda to Mauritānijas karoga kuģu skaitu, kuriem ir atļauts zvejot, atbilstošos atļauto nozveju apjomus, faktiskās nozvejas, kā arī visu relevanto informāciju par Mauritānijas pieņemtajiem un īstenotajiem zvejniecību pārvaldības pasākumiem.

8. Tunzivju zvejas kuģi ievēro visus Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus.

9. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc protokola piemērošanas sākumdienas Mauritānija pieņem mazo pelaģisko sugu zvejniecībām paredzētu ilgtspējīgas pārvaldības plānu, kas piemērojams visām flotēm, kuras darbojas Mauritānijas ūdeņos. Minēto plānu ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā piemērošanas sākumdienas paziņo Savienībai. Vajadzības gadījumā to var izvērtēt apvienotā zinātniskā komiteja.

10. pants

Pētnieciskā zveja, eksperimentālā zveja un jaunas zvejas iespējas

1. Pētnieciskā zveja

1.1. Apvienotā komiteja, pamatojoties uz neatkarīgās apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu, var atļaut veikt pētnieciskās zvejas reisus, kuru mērķis ir datu un informācijas vākšana par bioloģiskajiem resursiem un jūras ekosistēmām un kuros iesaistīti Savienības un/vai Mauritānijas kuģi. Par šo reisu norisi kopīgi atbild Mauritānijas un Eiropas zinātniskās pētniecības institūti.

1.2. Savienības un/vai Mauritānijas kuģu aprīkošanas un fraktēšanas kārtību katram atsevišķam reisam Puses nosaka Apvienotajā komitejā.

1.3. Minēto reisu rezultātus izmanto, lai uzlabotu krājumu stāvokļa vērtēšanu un varētu pieņemt piemērotus pārvaldības pasākumus.

1.4. Atkarībā no rezultātiem, ar kādiem noslēgušās saskaņā ar 9. pantu īstenotās zinātniskās programmas un/vai izvērtējumi, var tikt pārskatīti Savienības kuģiem piemērojamie nozvejas limiti un saglabāšanas pasākumi 8. zvejas kategorijā (galvkāji).

2. Eksperimentālā zveja

2.1. Ja Savienības zvejas kuģi vēlas izmantot 3. pantā neparedzētas zvejas iespējas, Puses Apvienotajā komitejā apspriežas par šo jauno darbību atļaušanas iespējām saskaņā ar nolīguma 5. panta 2. punktu. Ja vajadzīgs, Apvienotā komiteja pieņem nosacījumus, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, saskaņā ar protokola 7. pantu veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2.2. Iepriekš 2.1. punktā paredzēto zvejas darbību atļauju piešķir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, kas pieejami valsts un reģionālā līmenī, un vajadzības gadījumā pamatojoties uz pētnieciskās zvejas reisu rezultātiem, kurus apstiprinājusi neatkarīgā apvienotā zinātniskā komiteja.

2.3. Pēc 2.1. punktā paredzētajām apspriedēm Apvienotā komiteja var atļaut veikt eksperimentālās zvejas reisus Mauritānijas zvejas zonā, lai šādi noskaidrotu jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko izdevīgumu. Apvienotā komiteja tādēļ saskaņā ar šā protokola 1. pielikuma XI nodaļu katrā atsevišķā gadījumā precizē konkrētās sugas, nosacījumus un visus pārējos attiecīgos parametrus. Eksperimentālo zveju Puses veic saskaņā ar nosacījumiem, kurus definējusi neatkarīgā apvienotā zinātniskā komiteja.

11. pants

Apvienotā komiteja

1. Papildus funkcijām, kas Apvienotajai komitejai piešķirtas ar nolīguma 14. pantu, tai ir arī lēmumu pieņemšanas pilnvaras tādu protokola, pielikumu un papildinājumu grozījumu apstiprināšanā, kuri attiecas uz:

a) attiecīgā gadījumā, zvejas iespēju un tātad arī ar tām saistītā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

b) nozariskā atbalsta piemērošanas kārtību, kas noteikta 8. pantā un 2. pielikumā;

c) Savienības kuģu veikto zvejas darbību nosacījumiem.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

3. Protokola, pielikumu un papildinājumu grozījumus, kas izdarīti saskaņā ar 1. punktu, pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu. Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par lēmuma pieņemšanai vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

4. Apvienotā komiteja savus pienākumus veic saskaņā ar nolīguma mērķiem un relevantajiem noteikumiem, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības organizācijas.

5. Pirmā Apvienotās komitejas sanāksme notiek ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas.

12. pants

Ekonomikas dalībnieku sadarbība

Puses saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un arī saistībā ar 8. pantā minēto nozarisko atbalstu veicina ekonomikas dalībnieku kontaktēšanos un palīdz viņiem sadarboties šādās jomās:

a) Nuadibu [Nouadhibou] brīvās zonas vai citu piemērotu zonu attīstīšana;

b) aizsargājamu jūras teritoriju izveide (Bandargēnas [Banc d'Arguin] un Džaulingas [Diawling] nacionālie parki);

c) ostu pārvaldība;

d) tādu zvejniecības industriju attīstīšana, kuru produkcija paredzēta lietošanai pārtikā;

e) kuģu būve, kuģu remonts un zvejas materiālu un zvejas rīku ražošana;

f) pieredzes apmaiņas veicināšana ar mērķi uzlabot profesionālo apmācību zvejniecībā kopumā, kā arī jūras zvejniecību, akvakultūras un iekšzemes zvejniecības, kuģubūves, jūras uzraudzības un zvejas kontroles pilnveidošanā;

g) zvejas produktu tirdzniecība un tirgvedība;

h) akvakultūra un zilā ekonomika.

13. pants

Denonsēšana mazāka zvejas iespēju izmantojuma dēļ

Ja konstatēts samazināts zvejas iespēju izmantojums, Savienība ar vēstuli paziņo Mauritānijas Pusei par nodomu denonsēt šo protokolu. Denonsēšana notiek četru (4) mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas. Šo pantu var iedarbināt, ja nav panākta nekāda vienošanās par 7. pantā minēto zvejas iespēju pārskatīšanu un finansiālā ieguldījuma pielāgošanu.

14. pants

Apturēšana

Šā protokola piemērošanu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var apturēt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 21. pantu.

15. pants

Finansiālā ieguldījuma un nozariskā atbalsta maksāšanas apturēšana un pārskatīšana

1. Nolīguma 13. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksāšanu var pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)    sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā;

b)    notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)    ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas Kotonū nolīguma 96. pantā vai nolīgumā starp Savienību un ĀKK valstīm, kurš no provizoriskās piemērošanas vai spēkā stāšanās dienas aizstās Kotonū nolīgumu, paredzēti attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību būtiskie un pamata elementi, kas definēti minētā nolīguma 9. pantā.

2. Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 8. pantā paredzētā nozariskā atbalsta maksāšanu, ja ir konstatēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētie apstākļi, ja minētais nozariskais atbalsts nav izmantots vai ja Apvienotās komitejas veiktā izvērtējumā atzīts, ka gūtie rezultāti nav tādi, kā plānots.

3. Iepriekš 5. pantā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksāšanu var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriežoties vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētā finansiālā atbalsta apgūšanas rezultāti to pamato. Tomēr, ja pēc protokola termiņa beigām pagājuši seši (6) mēneši, 8. pantā paredzēto finansiālo atbalstu izmaksāt vairs nedrīkst.

16. pants

Datu elektroniska apmaiņa

1. Puses nodrošina 1. pielikumā izklāstīto uzraudzības un elektroniskās apmaiņas sistēmu piemērošanu attiecībā uz visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar šā protokola tehnisko pārvaldību un attiecas uz Savienības flotes darbību.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Mauritānija un Savienība bez kavēšanās informē viena otru par jebkādiem elektroniskās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā, un to dara atbilstoši 1. pielikumā paredzētajai kārtībai.

17. pants

Konfidencialitāte

1. Puses apņemas nodrošināt to, ka visus atbilstoši zivsaimniecības nolīgumam iegūtos komerciāli sensitīvos un personas datus, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām, un arī novērotāju savāktos datus apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Kompetentās iestādes datus izmanto vienīgi zivsaimniecības nolīguma īstenošanai un jo īpaši pārvaldības un zinātniskās pētniecības, kā arī zvejniecību uzraudzības, kontroles un pārraudzības vajadzībām.

3. Lai protokolu pienācīgi īstenotu, tiks apstrādāti vairāku kategoriju personas dati:

a) identitātes informācija un kontaktinformācija;

b) darbības, ko veic kuģis vai kas ir saistītas ar kuģi, tā pozīcijas un pārvietošanās dati, kuģa zvejas darbība vai ar zveju saistīta darbība;

c) dati par kuģu īpašniekiem un operatoriem (amats vai rangs), kapteiņiem un apkalpes locekļiem;

d) visi pārējie dati, kas saistīti ar nolīguma priekšmetu.

4. Personas datus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir 10 gadi, izņemot gadījumus, kad konkrētie personas dati vajadzīgi turpmākas uzraudzības veikšanai pēc pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvajām procedūrām. Šādos gadījumos personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

5. Puses nodrošina, ka tiek publiskoti tikai agregēti dati par zvejas darbībām zvejas zonā.

6. Par datu apstrādi atbildīgās iestādes Savienības gadījumā ir Eiropas Komisija vai karoga dalībvalsts, bet Mauritānijas gadījumā – ministrija.

7. Apvienotā komiteja var noteikt atbilstošus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

18. pants

Protokola noteikumu un pienākumu nepildīšana

Ja netiek ievēroti šā protokola noteikumi un netiek pildīti pienākumi, kas izriet no tā piemērošanas, saskaņā ar šā protokola noteikumiem un Mauritānijas zvejas zonā spēkā esošajiem tiesību aktiem Mauritānijas iestādes saglabā tiesības piemērot šā protokola pielikumā minētās sankcijas.

19. pants

Provizoriska piemērošana

No dienas, kurā šis protokols ar Eiropas Savienības Padomes atļauju ir parakstīts, to pēc Pušu vienošanās, ko apliecina apmaiņa ar paziņojumiem, var piemērot provizoriski.

20. pants

Ilgums

Neatkarīgi no nolīguma 19. panta šo protokolu piemēro piecus gadus no tā spēkā stāšanās dienas vai, attiecīgā gadījumā, no tā provizoriskās piemērošanas sākumdienas.

21. pants

Denonsēšana

Šo protokolu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var denonsēt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 22. pantu.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

23. pants

Pārskatīšana

Šo protokolu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var pārskatīt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 23. pantu.

Zvejas kategoriju tabula, kas minēta 3. panta 1. punktā

1. PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀS

   I NODAĻA    

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību vai Mauritāniju kā kompetento iestādi šajā pielikumā:

–Eiropas Savienības gadījumā ir atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar Nuakšotā esošās Eiropas Savienības delegācijas (kontaktpunkts) starpniecību (turpmāk “Savienība”),

–Mauritānijas gadījumā ir Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrija (turpmāk “ministrija”).

2. Mauritānijas zvejas zona

Mauritānijas zvejas zonas koordinātas ir norādītas 1. papildinājumā. Savienības kuģi drīkst veikt zvejas darbības tādās robežās, kuras katrai zvejas kategorijai noteiktas 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3. Kuģa identifikācija

3.1.   Savienības kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus ministrijai paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Turpmāk, ja minētajos tiesību aktos izdara grozījumus, ministrijai par tiem paziņo vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

3.2.   Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, vārdu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4. Bankas konti

Naudas summas, kuras maksā Savienības kuģi, pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz mērķiezīmētiem kontiem, kas atvērti Mauritānijas Centrālajā bankā.

Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānija paziņo Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus (BIC kodu un IBAN), uz kuriem jāpārskaita naudas summas, ko saskaņā ar protokolu maksā Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

5.   Maksāšanas kārtība

Maksājumu valūta ir EUR, un tos veic šādi:

—    maksas pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no 4. punktā minētajiem bankas kontiem,

—    III nodaļas 3. punktā minētos parafiskālos maksājumus pārskaita Mauritānijas Krasta apsardzei uz vienu no 4. punktā minētajiem bankas kontiem,

—    soda naudas pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no 4. punktā minētajiem bankas kontiem.

6. Kuģniecības aģenta izraudzīšanās

Visus Savienības kuģus, kuri darbojas saskaņā ar nolīgumu, jāpārstāv kuģniecības aģentam, kas ir Mauritānijas rezidents.

II NODAĻA

LICENCES

Puses vienojas veicināt elektronisko licenču sistēmas ieviešanu.

1. Licences pieprasījumi

1.1. Savienība elektroniski iesniedz ministrijai licences pieprasījumus un tajos ņem vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās.

1.2. Šo iesniegšanu veic 20 (divdesmit) kalendārās dienas pirms pieprasīto licenču derīguma termiņa sākuma.

1.3. Turklāt Savienība divdesmit (20) kalendārās dienas pirms pieprasīto licenču derīguma termiņa sākuma var ministrijai elektroniski iesniegt arī kuģu sarakstus.

1.4. Šajos sarakstos katrā zvejas kategorijā norāda:

a)    kuģu skaitu;

b)    katra kuģa galvenos tehniskos parametrus, kas paredzēti 3. papildinājumā un ierakstīti Savienības zvejas kuģu reģistrā;

c)    zvejas rīkus;

d)    iekasējamās maksas pa izmaksu pozīcijām;

e)    saskaņā ar šā pielikuma IX nodaļu uz kuģa nodarbināmo Mauritānijas jūrnieku skaitu.

1.5.   Ja licenci reizi ceturksnī vai reizi gadā atjauno saskaņā ar spēkā esošo protokolu un ja kuģa tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumus par maksu un parafiskālo maksājumu nokārtošanu.

2.   Licences pieprasīšanai vajadzīgie dokumenti

2.1.   Licences pieprasījumu Savienība ministrijai iesniedz par katru kuģi un pieprasījumā iekļauj:

– 3. papildinājumā prasītās ziņas,

– pierādījumus par licences maksas un parafiskālo maksājumu nokārtošanu.

2.2.   Kad Mauritānijas zvejas licenci pieprasa pirmo reizi, elektroniski iesniedz arī šādus dokumentus:

a)    karoga valsts apliecināta tāda starptautiskā tilpības sertifikāta kopija, kurā norādīta kuģa tilpība GT un kura īstumu apliecinājušas atzītas starptautiskas struktūras;

b)    karoga valsts kompetento iestāžu apliecināts nesens (uzņemts mazāk nekā pirms gada) krāsu fotoattēls ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī, redzamu kuģa vārdu un, attiecīgā gadījumā, starptautisko radio izsaukuma signālu. Elektroniski nosūtīta fotoattēla minimālā izšķirtspēja ir 72 dpi (1400 × 1050 pikseļi). Papīra formā nosūtīta fotoattēla minimālie izmēri ir 15 cm × 10 cm;

c)    informācija, ko Mauritānijas tiesību akti prasa sniegt, lai kuģi varētu ierakstīt Mauritānijas nacionālajā kuģu reģistrā. Ierakstīšana reģistrā ir bez maksas. Kad kuģi ieraksta nacionālajā reģistrā, veic tikai administratīvu pārbaudi.

2.3.   Attiecīgā kuģa īpašniekam ir pienākums par visām kuģa tilpības izmaiņām iesniegt jaunā starptautiskā (GT izteiktas) tilpības sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresēto kuģa īpašnieka pieprasījuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām pārveidēm. Ja ir mainījusies kuģa uzbūve vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls.

3.   Tiesības zvejot

3.1.   Zvejas licences pieprasījumus iesniedz tikai tie kuģi, par kuriem ir nosūtīti 2.1. un – attiecīgā gadījumā – 2.2. punktā prasītie dokumenti.

3.2.   Kuģim, kas vēlas veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, jābūt ierakstītam Savienības zvejas kuģu reģistrā un tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonā. Kuģis nedrīkst būt iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstos.

3.3.   Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

4.   Licences izdošana

4.1.   Ministrija kuģim licenci izdod desmit (10) kalendāro dienu laikā pēc pilnīga pieprasījuma saņemšanas un ja ir Valsts kases izdots maksājuma apstiprinājums.

4.2.   Licences oriģinālu var saņemt no kompetentajiem ministrijas dienestiem. Licences oriģinālu ministrija ieskenē un elektroniski pārsūta Savienībai (ES delegācijai un Eiropas Komisijai).

4.3.   Licencē līdz ar citu informāciju norāda derīguma termiņu, kuģa tehniskos parametrus, Mauritānijas un trešo valstu jūrnieku skaitu un atsauces par maksu nokārtošanu.

4.4.   Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu tūlīt nosūta vienlaikus Mauritānijas Krasta apsardzei un Savienībai.

Ministrija paziņo Savienībai par noraidītajiem licences pieprasījumiem. Attiecīgā gadījumā ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir ar minētajiem pieprasījumiem saistīti.

4.5.   Zvejas licenci pastāvīgi glabā uz kuģa un inspekcijas gadījumā uzrāda pilnvarotajām iestādēm. Pārejas posmā, kura ilgums nepārsniedz 30 kalendārās dienas pēc licences izdošanas, uz kuģa, kad tas darbojas Mauritānijā, drīkst glabāt minētās licences kopiju ar nosacījumu, ka kuģis patiesi ir iekļauts 4.4. punktā minētajā kuģu sarakstā un attiecīgi tam ir atļauts zvejot. Šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

5.   Licences derīguma termiņš un izmantošana

5.1.   Licence ir derīga tikai laikposmā, par kuru iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgās zvejas kategorijas tehnisko datu lapā.

Atkarībā no zvejas kategorijas licenci izdod uz 3 vai 12 mēnešiem:

–uz trijiem mēnešiem 1. (garneļu), 2., 2.a, 3. (demersālo sugu) un 6. (mazo pelaģisko sugu) zvejas kategorijā;

–uz 12 mēnešiem 4. un 5. (tunzivju) zvejas kategorijā. Licence ir pagarināma.

Licences derīguma termiņš sākas pieprasītā laikposma pirmajā dienā.

Izņemot pirmo laikposmu, kuru sāk skaitīt no protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas, 1. (garneļu), 2., 2.a, 3. (demersālo sugu) un 6. un 7. (mazo pelaģisko sugu) zvejas kategorijā triju mēnešu licences derīgas kļūst 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī. 4. un 5. zvejas kategorijā licences derīguma termiņu nosaka kalendārais gads, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Protokola piemērošanas pirmais laikposms sākas provizoriskās piemērošanas sākumdienā un noslēdzas tā paša gada 31. decembrī.

Līdz ar protokola piemērošanas beigām izbeidzas arī visu licenču piemērošanas termiņš.

Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem laikposmiem un beigties citā.

Lai atvieglotu daudzkārtēju ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās, tunzivju seineri, kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar āķu jedām, kuriem ir citu šā paša apakšreģiona valstu izdotas zvejas licences, var licences pieprasījumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un jau esošo licenču derīguma termiņu.

5.2.   Licences izdošana nenozīmē, ka kuģim visā šīs licences derīguma laikā ir faktiski jāatrodas Mauritānijas zvejas zonā.

5.3.   Licenci izdod konkrētam kuģim. To nedrīkst izmantot cits kuģis. Tomēr gadījumā, ja licence ir pazaudēta vai kuģis ilgstoši atrodas dīkstāvē nopietnu tehnisku problēmu vai nepārvaramas varas dēļ, kuģa licenci aizstāj ar licenci, kas izdota citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, taču tādā veidā nedrīkst pārsniegt šajā kategorijā atļauto bruto tilpību (GT).

5.4.   Problēmas skartā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atdod ministrijai zvejas licenci, kura to anulē.

5.5.   Pirms aizstājējas licences izdošanas veic aizstāšanas dēļ vajadzīgos papildu maksājumus.

6.   Tehniskā pārbaude

6.1.   Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā sākts zvejot ar citiem zvejas rīkiem, visi Savienības kuģi piesakās Nuadibu ostā uz pārbaudi, ko paredz spēkā esošie Mauritānijas tiesību akti. Šādai pārbaudei obligāti jānotiek ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

6.2. Pirms licences saņemšanas katram tunzivju seinerim, kuģim tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģim tunzivju zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kurš pirmo reizi gatavojas zvejot saskaņā ar nolīgumu, jāiziet inspekcija, kas paredzēta spēkā esošajos Mauritānijas tiesību aktos. Šo inspekciju pēc vienošanās var iziet ārvalsts ostā. Visus ar minēto inspekciju saistītos izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

6.3.   Ja tehniskās pārbaudes rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecinājumu, kura derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru bez maksas pagarina tad, ja kuģis tajā pašā gadā licenci atjauno. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa. Attiecībā uz pelaģiskās zvejas kuģiem norāda, kāda ir kuģa kapacitāte veikt pārkraušanu citā kuģī.

6.4.   Tehniskajā pārbaudē pārliecinās par kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

6.5.   Pārbaudes izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm, kuras Savienībai paziņo pirms protokola piemērošanas sākumdienas. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko par tiem pašiem pakalpojumiem parasti maksā citi kuģi.

6.6.   Par 6.1. vai 6.2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur un kuģim piemēro sankcijas uz tik ilgu laiku, līdz kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

III NODAĻA

MAKSAS

1.   Maksas

1.1.   Maksas aprēķina katram kuģim, un to dara, pamatojoties uz nosacījumiem un likmēm, kas noteiktas šim protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās. Maksās ietilpst visas saistītās maksas un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus, ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

1.2.   Ministrija maksas aprēķina pēc dzīvsvara kilogramos izteiktajām nozvejām, kas norādītas zvejas žurnālā un koriģētas inspekcijas laikā, un saskaņā ar 2. papildinājumā pievienoto attiecīgo tehnisko datu lapu.

1.3.   Nākamajā mēnesī pēc licences derīguma termiņa beigām ministrija kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam nosūta pārskatu par maksām. Vienlaikus šā pārskata kopiju nosūta Savienībai.

1.4. Maksas aprēķina proporcionāli zvejas licences faktiskajam derīguma termiņam un ņemot vērā iespējamos bioloģiskās atjaunošanās periodus. Ja faktisko licences derīguma termiņu tādu iemeslu dēļ, kas radušies pēc maksas nokārtošanas, samazina par vairāk nekā vienu mēnesi, piemēro 1.5. punktu.

1.5.   Maksas nokārto, veicot pārskaitījumu uz vienu no I nodaļas 4. punktā minētajiem bankas kontiem. Pārmaksas gadījumā Mauritānijas Valsts kase kuģa īpašniekam vai kuģniecības aģentam izdod kredītzīmi. Šai kredītzīmei atbilstošo summu var atvilkt no nākamā maksājuma.

1.6.   Savienība, pamatodamās uz savā datubāzē reģistrētajām agregētajām nozvejām un samaksātajām maksām un avansu (izņemot parafiskālos maksājumus), sagatavo finanšu pārskatu un nosūta to Mauritānijai, kura verificē atbilstību maksām, ko Mauritānija aprēķinājusi saskaņā ar 1.2. punktu.

Ja rodas domstarpības par aprēķinātajām maksām, Puses tūlīt sāk apspriešanos (arī Apvienotajā komitejā, ja ir tāda vajadzība) un no jauna verificē nozveju pārskatus, kā arī atbilstošo maksu aprēķinus.

1.7.  Galīgo pārskatu par gada nozvejām Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

2.   Maksas natūrā

2.1.   Saskaņā ar šo protokolu zvejojošo Savienības pelaģiskās zvejas saldētājtraleru un garneļu zvejas kuģu (runa ir par zivju piezvejām) īpašnieki 2 % apmērā no citā kuģī pārkrautajām vai zvejas reisa beigās izkrautajām pelaģisko sugu nozvejām palīdz īstenot rīcībpolitiku, kas paredz zivju izdalīšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem.

2.2.   Attiecībā uz 6. zvejas kategorijas saldētājtraleriem šos 2 % aprēķina no kopējām visu sugu nozvejām neatkarīgi no to komerciālās vērtības un pieskaita kopējām pieļaujamajām nozvejām. Nozvejas, kuras piešķir kā maksu natūrā, atspoguļo tās kopējās nozvejas sugu sastāvu, kas uz kuģa atrodas brīdī, kad notiek minēto 2 % pārkraušana citā kuģī.

Tomēr kuģiem, kuru zvejas mērķsugas ir stavrida un makrele, minētos 2 % var ieskaitīt no L izmēra nozvejām vai – ja tādu nav – no M izmēra nozvejām.

Attiecībā uz 1. zvejas kategorijas kuģiem šos 2 % aprēķina, par pamatu ņemot zivju kopējo piezveju.

2.3.   Maksāšanai natūrā paredzēto nozveju saņēmēja ir Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrība. Saņēmis šo maksu natūrā, Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrības pārstāvis vienmēr paraksta kvīti par tās saņemšanu; kuģa kapteinis saņem šīs kvīts kopiju.

2.4.   Maksāšanai natūrā paredzēto nozveju nodošana var notikt, izkraujot piestātnē vai pārkraujot citā kuģī ostas teritorijā. Ja notiek pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā, nozveju izkraušanu nodrošinošajiem peldlīdzekļiem jābūt pilnībā piemērotiem vajadzīgajām operācijām, lai tādējādi garantētu pareizu šo operāciju norisi. Pelaģiskās zvejas kuģa kapteinis, saskaņojot ar savu kuģniecības aģentu un ar Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrību, var izvēlēties tādu Mauritānijas peldlīdzekli, kas ir vislabāk piemērots minēto operāciju veikšanai.

2.5.   Ja pastāv acīmredzams risks vai apdraudējums zvejas kuģa, Mauritānijas peldlīdzekļa vai apkalpes drošībai, zvejas kuģa kapteinis var atteikties veikt nozveju izkraušanu minētajā Mauritānijas peldlīdzeklī. Kapteinis par to ziņo Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrības pārstāvim, kurš norīko citu peldlīdzekli.

2.6.   Maksāšanai natūrā paredzēto nozveju izkraušanas operācijas jāplāno un jāorganizē tā, lai pārliecīgi neietekmētu zvejas kuģa darbību parasto norisi.

2.7.   Ja nozveju izkraušanas vietā nepietiek glabāšanas jaudu, zvejas kuģa kapteinis attiecībā uz konkrēto zvejas reisu tiek pilnīgi un galīgi atbrīvots no pienākuma izkraut maksāšanai natūrā paredzētās nozvejas. Šādā gadījumā Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrības pārstāvis kapteinim izdod apliecinājumu par to, ka maksāšanai natūrā paredzētās nozvejas nav bijis iespējams izkraut, jo krastā nav vietas, kur tās uzglabāt. Nozvejas, kuras nav varēts izkraut glabāšanas jaudu nepietiekamības dēļ un kuras tāpēc paliek uz kuģa, atvelk no kopējām pieļaujamajām nozvejām.

2.8.   Maksa natūrā pilnībā izslēdz jebkāda cita ieguldījuma iespēju. To nekādā gadījumā nevar aizstāt ar līdzvērtīgu naudas summu, nedz arī ieskaitīt kā parādu.

2.9.   Natūrā samaksātās nozvejas pārņem Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrība un izdala tās trūcīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktu nosacījumiem.

2.10.   Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrība ik gadu sagatavo pārskatu par natūrā samaksāto nozveju izlietojumu, saņēmējiem, izdalītajiem daudzumiem un to izdalīšanas nosacījumiem. Minēto pārskatu nodod izvērtēšanai Apvienotajā komitejā.

2.11.   Ja rodas grūtības ar šo noteikumu piemērošanu, Puses apspriežas (arī Apvienotajā komitejā), lai apmainītos ar visu noderīgo informāciju par minēto piemērošanu un apzinātu grūtību novēršanai piemērotākos risinājumus.

3.   Parafiskālie maksājumi

3.1.   Saskaņā ar dekrētu 2 par parafiskālajiem maksājumiem to likmes zvejas kuģiem (maksājamas ārvalstu valūtā) ir šādas:

3.2.   Izņemot 4. un 5. zvejas kategoriju, parafiskālo maksājumu veic par pilnu ceturksni vai ceturkšņiem neatkarīgi no tā, vai šajā laikā ir bijis bioloģiskās atjaunošanās periods.

3.3.   Valūtas maiņas kurss (MRU/EUR), kurš jāizmanto parafiskālo maksājumu veikšanai par kalendāro gadu, ir iepriekšējā gada vidējais maiņas kurss, kuru aprēķina Mauritānijas Centrālā banka un kuru ministrija paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. decembrī pirms šā maiņas kursa piemērošanas. Ja maiņas kurss netiek paziņots, piemēro līdzšinējo kursu.

3.4.   Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem periodiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā; izņēmums ir protokola pirmais un pēdējais laikposms.

4.   Īpaši nosacījumi tunzivju zvejas kuģiem

4.1.   Nozveju deklarācijas, kuras ikviens tunzivju zvejas kuģa kapteinis gatavo un katru dienu ar ERS starpniecību nosūta Mauritānijas Krasta apsardzei, izmanto nacionālie zinātniskie institūti, proti, IRD [Institut de Recherche pour le Développement], IEO [Instituto Espanol de Oceanografia] un IPMA [Instituto Portugues Mar e Atmosfera]. Turklāt Savienība tās katru gadu elektroniski iesniedz IMROP [Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches].

4.2.   Pamatodamās uz savā datubāzē reģistrētajām agregētajām nozvejām, piemērojamajām maksām un samaksāto avansu, Savienība attiecībā uz katru tunzivju zvejas kuģi sagatavo galīgo pārskatu par maksām, kuras kuģim jānokārto saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

4.3.   Šo galīgo pārskatu par maksām Savienība līdz 30. jūnijam nākamajā gadā pēc attiecīgo nozveju gūšanas paziņo Mauritānijai un kuģa īpašniekam.

4.4.   Mauritānija 30 dienu laikā pēc galīgā pārskata nosūtīšanas dienas to var apstrīdēt uz dokumentāru pierādījumu pamata. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Mauritānija neiesniedz iebildumus 30 dienu laikā, galīgo pārskatu uzskata par pieņemtu.

4.5.   Ja galīgā pārskata summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas avansā nokārtota par zvejas licences saņemšanu, atlikušo summu kuģa īpašnieks Mauritānijai pārskaita 45 dienu laikā, skaitot no dienas, kad Mauritānija pārskatu apstiprinājusi. Ja galīgā pārskata summa ir mazāka par avansā nokārtoto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

4.6.   Parafiskālos maksājumus veic samērīgi un proporcionāli laikam, kas pavadīts Mauritānijas zvejas zonā. Uzskata, ka mēneša maksājums atbilst 30 faktiskas zvejas dienām. Šis noteikums paredz minēto maksājumu nedalāmību, un iesākta mēneša maksājums attiecīgi jāveic jebkurā gadījumā.

4.7.   Kuģis, kas gada laikā zvejojis 1–30 dienas, maksā mēneša maksājumu par vienu mēnesi. Nākamais, otrais mēneša maksājums kļūst maksājams pēc tam, kad beidzies pirmais 30 dienu periods, un tā tālāk. Turpmākie mēneša maksājumi jāveic vēlākais 10 dienas pēc katra nākamā papildu perioda pirmās dienas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

1. Elektroniskās paziņošanas sistēma (ERS)

1.1. Puses apņemas ieviest un uzturēt informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu visas ar nolīguma īstenošanu saistītās informācijas elektronisku apmaiņu.

1.2.    Karoga valsts un Mauritānija katra ieceļ ERS korespondentu, kurš kalpo par kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu īstenošanu, paziņo viena otrai savu ERS korespondentu kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

1.3. Puses vienojas, ka apmaiņai ar kuģa žurnālā reģistrēto informāciju sākotnēji izmantos ERS 3.1. standartu, kuru vēlāk nomainīs ar 8. papildinājumā minēto UN/FLUX [ANO Fisheries Language for Universal eXchange] jeb FLUX ERS.

1.4. Puses Apvienotajā komitejā nosaka un apstiprina detalizētu kārtību, kādā īstenojama elektroniska apmaiņa ar dažāda veida datiem, jo īpaši nozveju deklarēšana elektroniskās reģistrēšanas un paziņošanas sistēmā (ERS)

1.5. Tiklīdz ERS ir kļuvusi pilnībā funkcionāla, kuģiem, kas nav aprīkoti ar ERS, vairs nav atļauts veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu.

1.6. Mauritānija un Savienība tūlīt informē viena otru par visiem informācijas tehnoloģiju sistēmas darbības traucējumiem, kuri kavē zvejas uzraudzības centru (FMC) savstarpējo saziņu. Šādos gadījumos piemēro 4. punktu.

2. Zvejas žurnāls: vispārīgi noteikumi

2.1.    Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrēšanas un paziņošanas sistēmā (ERS).

2.2.    Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Zvejas žurnālā reģistrē vismaz 3.3. punktā prasīto informāciju / tas atbilst noteikumiem, par kuriem Puses ir vienojušās, un tiek ņemtas vērā attiecīgās ICCAT rezolūcijas un ieteikumi.

2.3.    Karoga valsts un Mauritānija nodrošina, ka to rīcībā ir ERS datu automātiskai pārraidīšanai vajadzīgais datoraprīkojums un programmatūra, un īsteno procedūras, kas vajadzīgas, lai tie darbotos pareizi.

2.4.    Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vēl vismaz 36 mēnešus pēc zvejas reisa sākuma.

2.5.    Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski darīti pieejami Mauritānijas Krasta apsardzei.

2.6. Par iepriekš minēto uz kuģiem attiecošos noteikumu neievērošanu neatkarīgi no Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām sankcijām zvejas licenci automātiski aptur uz tik ilgu laiku, līdz kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

3.    Elektronisko zvejas žurnālu dati

3.1.    Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē aplēstos daudzumus, kas nozvejoti un paturēti uz kuģa vai izmesti jūrā. Nozvejotie vai izmestie daudzumi jāaplēš un jāreģistrē neatkarīgi no attiecīgo zivju svara.

3.2.    Ja kuģis atrodas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 23.59.

3.3.    Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

a)    SJO vai CFR (Savienības zvejas flotes reģistrs) identifikācijas numurs un kuģa vārds;

b)    datums un laiks, kad kuģis izgājis no Mauritānijas ostas un tajā ienācis;

c)    katras sugas FAO trīsburtu kods;

d)    attiecīgā ģeogrāfiskā zona, kurā gūtas nozvejas;

e)    nozveju gūšanas datums un laiks;

g)    zvejas rīka tips un tehniskās specifikācijas;

h)    uz kuģa paturēto nozveju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

i)    izmesto nozveju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

4.    Tehniska kļūme vai atteice, kas ietekmē datu reģistrēšanu uz kuģa un elektronisko ziņojumu pārraidīšanu no kuģa

4.1.    Karoga valsts FMC un Mauritānijas Krasta apsardze nekavējoties apmainās ar informāciju par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

4.2.    Ja Mauritānijas Krasta apsardze nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tā tūlīt informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Mauritānijas Krasta apsardzi.

4.3.    Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai, ja tas nav iespējams, tā pārstāvim. Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā plkst. 23.59 karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

4.4.    Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka septiņu dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai nomainīta. Pēc šā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot zvejas zonā, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāpiestāj Mauritānijas ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

4.5.    Ja Mauritānija ERS datus nesaņem Savienības vai Mauritānijas pārziņā esošas elektroniskās sistēmas darbības traucējumu dēļ, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai šos traucējumus iespējami drīz novērstu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

4.6.    Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Mauritānijas Krasta apsardzei visus ERS ikdienas datus, kurus karoga valsts par savu floti saņēmusi kopš iepriekšējās reizes, kad Mauritānijai pārraidīti ERS dati. Ja šis noteikums tiek ievērots, zvejas darbības nav aizliegtas. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti 2.5. punktā minētajā datorizētajā datubāzē un pēc automātiskās saziņas atjaunošanas ir pieejami Mauritānijas Krasta apsardzei.

4.7. Tādu pašu procedūru piemēro sistēmas apkopes operāciju gadījumā, ja tās ilgst vairāk nekā 24 stundas un tādējādi ietekmē Savienības pārziņā esošās sistēmas.

4.8. Par šādām tehniskās apkopes operācijām Savienība informē Mauritānijas Krasta apsardzi. Mauritānija par tām informē savus kompetentos kontroles dienestus. 

4.9. Laikposmā, kamēr normāla sistēmas darbība vēl nav atjaunota, netiek uzskatīts, ka Savienības kuģi nav pārsūtījuši savus ERS datus.

5.   Zvejas žurnāla pielikums (deklarācija par izkraušanu vai par pārkraušanu citā kuģī)

5.1. Kapteinis, izmantojot elektronisko reģistrēšanas un paziņošanas sistēmu (ERS), pārraida Mauritānijas kompetentajai iestādei šajā nolīgumā prasītos datus par izkrāvumiem vai par pārkrāvumiem citā kuģī.

5.2. Ja notiek izkraušana Mauritānijas ostā vai pārkraušana citā kuģī Mauritānijas ostā vai tās teritorijā, par to ar ERS starpniecību paziņo iepriekš.

5.3. Par 6.1. vai 6.2. punkta neievērošanu Mauritānija automātiski aptur zvejas licenci uz tik ilgu laiku, līdz operators ir izpildījis savas saistības, un par licences apturēšanu informē operatoru.

6.   Zinātniskiem mērķiem vākto datu ticamība

6.1.   Lai iepriekšējos punktos minētajos dokumentos iekļauto informāciju līdz ar citiem datiem varētu izmantot zvejas resursu stāvokļa izmaiņu uzraudzībā, tai jāatspoguļo patiesā zvejas situācija.

6.2.   Uz kuģa paturētajām nozvejām piemēro spēkā esošo Mauritānijas tiesību aktu prasības par nozveju minimālo izmēru. Minētās prasības norādītas 5. papildinājumā. Tomēr tās var grozīt, ņemot vērā relevantos zinātnisko pētījumu rezultātus.

6.3.   Saraksts ar pārrēķina koeficientiem, kurus izmanto bezgalvas/nesadalītu un/vai ķidātu/nesadalītu nozveju pārrēķināšanai, ir pievienots 6. papildinājumā. Šo sarakstu var grozīt, ņemot vērā relevantos zinātnisko pētījumu rezultātus.

7.   Pieļaujamā neatbilstība

Pieļaujamā neatbilstība starp zvejas žurnālā deklarētajām nozvejām un jūrā veiktas inspekcijas vai izkraušanas laikā pēc reprezentatīviem paraugiem noteiktajām nozvejām, ir:

10 % kuģiem, kas nav saldētājkuģi,

4 % saldētājkuģiem, arī tiem, kas zvejo pelaģiskās sugas.

Starpību aprēķina, par pamatu ņemot dzīvsvara ekvivalentu. Attiecībā uz kastu skaitu neatbilstība netiek pieļauta.

8.   Piezvejas

Piezveju apjoms ir norādīts šim protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās. Ja tajās nav noteikts citādi, piezveju procentuālo daļu aprēķina katra zvejas reisa beigās. Ja minētā procentuālā daļa ir lielāka nekā atļautās piezvejas, piemēro sankcijas.

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem Puses, īstenojot pasākumus, kas palielina netīši notvertu īpatņu izdzīvošanas iespējas, cenšas mazināt zvejas darbību netīšo ietekmi uz bruņrupučiem un jūrasputniem.

9.    Aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis), kā arī vaļhaizivi (Rhincodon typus).

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir aizliegts uz kuģa atdalīt haizivju spuras un tās paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut. Neskarot iepriekš minēto un lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, tomēr pirms izkraušanas spuras no liemeņa atdalīt nedrīkst.

10.   Kumulatīvo nozveju deklarēšana reizi ceturksnī

10.1.    Savienība pirms katra ceturkšņa beigām Mauritānijas iestādēm iesniedz no Eiropas Komisijas datubāzes izgūtus un šā protokola 8. panta 3. punktā minētus agregētus datus par nozveju daudzumu (sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis guvis kārtējā gada iepriekšējos ceturkšņos, kā arī datus par izkraušanas vietām. Šie dati ir provizoriski un var mainīties, un tajos attiecīgā gadījumā ņem vērā datus, ko katru gadu sniedz novērotāji.

10.2.    Minētos agregētos datus Mauritānija analizē un ziņo par visām būtiskajām nesakritībām ar saņemtajiem zvejas žurnālu datiem. Karoga valstis izmeklē paziņotās nesakritības un vajadzības gadījumā datus atjaunina. Ja nesakritības starp datu avotiem saglabājas, lietu nodod izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

10.3.   Pārrēķina koeficienti, kurus izmanto bezgalvas/nesadalītu un/vai ķidātu/nesadalītu nozveju pārrēķināšanai, ir pievienoti 6. papildinājumā.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.   Izkraušana

Neskarot tālāk norādītos atbrīvojumus, izkraušanas pienākums attiecas uz demersālās, garneļu un pelaģiskās zvejas flotes kuģiem (izņemot pelaģiskās zvejas saldētājkuģus).

1.1.   Demersālās zvejas flotei (ja nav atbrīvojuma) ir pienākums nozvejas izkraut Mauritānijas ostā.

1.2.   Liela karstuma periodos garneļu zvejas flotei pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma nosaka īpašus atbrīvojumus.

1.3.   Izkraušanas pienākums ne vienmēr nozīmē arī glabāšanas un apstrādes pienākumu.

1.4.   Pelaģiskās zvejas flotei (izņemot saldētājkuģus) izkraušanas pienākums jāievēro tiktāl, cik to ļauj Mauritānijas zivju apstrādes ražotņu kapacitāte un faktiskais tirgus pieprasījums.

1.5.   Pēdējā zvejas reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laiku, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem) izkraušanas pienākums kuģim nav jāpilda. Garneļu zvejas kuģiem šis laiks ir divi mēneši. Tomēr piemēro VI nodaļas 1.9. punktu.

1.6.   Izkraušanas dienu Savienības kuģa kapteinis, izmantojot ERS (ieteicams) vai – ja tādas iespējas nav – pa e-pastu, kura kopiju nosūta Savienības delegācijai, vismaz 24 stundas iepriekš paziņo Mauritānijas Krasta apsardzei un tās Mauritānijas ostas iestādēm, kurā kapteinis vēlas veikt izkraušanu, un norāda arī šādu informāciju:

a)    izkraušanu paredzējušā zvejas kuģa vārds;

b)    paredzētais izkraušanas datums un laiks;

c)    izkraušanas osta;

d)    katras izkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

1.7. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem saskaņā ar ICCAT Ieteikumu Nr. 18-09 iepriekšēju pieprasījumu par ienākšanu ostā nosūta vismaz 72 stundas pirms paredzamās ierašanās ostā.

1.8.   Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, Mauritānijas Krasta apsardze turpmāko 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu dod piekrišanu kapteinim vai viņa pārstāvim un atbildes kopiju nosūta Savienības delegācijai.

1.9.   Savienības kuģis, kas izkraušanu veic Mauritānijas ostā, ir atbrīvots no visiem nodokļiem vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumiem, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras tādos pašos apstākļos piemēro arī Mauritānijas kuģiem.

1.10.   Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas spēkā esošajos Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem līdzvērtīgas iedarbības maksājumiem un uzskata par “uz laiku ievestām precēm” (pagaidu glabāšana).

1.11.   Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var apstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (maksājot ārvalstu valūtā).

1.2.   Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

1.13.   Peļņu drīkst eksportēt bez papildu maksas (atbrīvojums no muitas nodokļa un līdzvērtīgas iedarbības maksājumiem).

2.   Pārkraušana citā kuģī

2.1.   Visiem pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem, kuri saskaņā ar šā pielikuma II nodaļas 6.3. punktā minēto atbilstības apliecinājumu var veikt pārkraušanu citā kuģī, ir pienākums to darīt Mauritānijas ostas piestātnē vai ostas teritorijā; izņēmums ir pēdējais zvejas reiss.

2.2.   Saistībā ar ekonomiskās attīstības projektiem, kuri atspoguļo protokola 12. panta mērķus, Mauritānijas iestādes var paredzēt uzlabot apstākļus, kādos notiek izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operācijas. Tālab Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

2.3.   Savienības kuģis, kas pārkraušanu citā kuģī veic Mauritānijas ostā, ir atbrīvots no visiem nodokļiem vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumiem, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras tādos pašos apstākļos piemēro arī Mauritānijas kuģiem.

2.4.   Pēdējā zvejas reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laiku, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem) ar pārkraušanu citā kuģī saistītais pienākums kuģim nav jāpilda.

2.5.    Pārkraušanai citā kuģī izraudzīto dienu Savienības kuģa kapteinis, izmantojot ERS (ieteicams) vai – ja tādas iespējas nav – pa e-pastu, kura kopiju nosūta Savienības delegācijai, vismaz 24 stundas (tunzivju zvejas kuģu gadījumā 48 stundas) 3 iepriekš paziņo Mauritānijas Krasta apsardzei un tās ostas iestādēm, kurā kapteinis vēlas veikt pārkraušanu citā kuģī, un norāda arī šādu informāciju:

a)    pārkraušanu citā kuģī gatavojošā zvejas kuģa vārds un pārvadātāja nosaukums;

b)    datums un laiks, kad pārkraušanu citā kuģī paredzēts veikt;

c)    katras citā kuģī pārkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

2.6.   Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, Mauritānijas Krasta apsardze turpmāko 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu dod piekrišanu kapteinim vai viņa pārstāvim un atbildes kopiju nosūta Savienības delegācijai.

2.7.   Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais pārvadātājs ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas zvejas zonās vai ārpus tām.

3.   Atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma

Nepārvaramas varas gadījumā, piemēram, ja rodas tehniski vai tranzīta sarežģījumi, kas uz valsts robežas konstatēti, kad svaigus zvejas produktus transportē pa sauszemi, attiecīgie operatori izņēmuma kārtā drīkst iedarbināt šādu atbrīvojuma procedūru:

-    operators tūlīt informē savas valsts iestādes, Eiropas iestādes (konkrēti Savienības delegāciju Nuakšotā un MARE ĢD), kā arī Mauritānijas krasta apsardzi par aizkavēšanu uz robežas,

-    Eiropas iestādes lūdz Mauritānijas iestādēm iedarbināt atbrīvojuma procedūru un nosūta attiecīgo kuģu sarakstu Mauritānijas Krasta apsardzei,

-    tiklīdz atbrīvojuma procedūra ir iedarbināta, attiecīgie operatori var lūgt Mauritānijas Krasta apsardzes atļauju savas svaigo produktu nozvejas izkraut ostā, kas nav Mauritānijas osta,

-    Mauritānijas Krasta apsardze pēc iespējas drīzāk norīko amatpersonas, kas attiecīgo kuģi vai kuģus pārbauda Mauritānijas ostas teritorijā, vai divus kontrolierus, kurus uzņem uz kuģa un kuri to pavada uz izkraušanas ostu,

-    pēc izkraušanas operāciju pabeigšanas operators kontrolierus nogādā atpakaļ vietā, kur viņus uz kuģa uzņēma.

Šo procedūru piemēro, neskarot citus 1. punktā paredzētos atbrīvojumus.

VI NODAĻA

KONTROLE

1.   Kuģa ieiešana Mauritānijas zvejas zonā un iziešana no tās

1.1.   Kad Savienības kuģis, kas ir zvejas atļaujas turētājs, ieiet Mauritānijas zvejas zonā vai iziet no tās, par to Mauritānijai paziņo vēlākais 36 stundas pirms ieiešanas vai iziešanas; izņēmums ir tunzivju seineri, kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar āķu jedām, kuriem šis laikposms ir sešas stundas.

1.2.   Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

a)    kuģa vārdu;

b)    kuģa radio izsaukuma signālu;

c)    paredzēto ieiešanas vai iziešanas datumu (dd/mm/gggg), laiku (UTC) un šķērsošanas punktu (grādi/minūtes/sekundes);

d)    katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

e)    zvejas produktu sagatavošanas veidu.

1.3.   Šo paziņojumu, izmantojot ERS (ieteicams) vai – ja tādas iespējas nav – pa e-pastu, faksu vai pa radio nosūta uz Mauritānijas paziņoto un 10. papildinājumā norādīto e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Mauritānija tūlīt apstiprina paziņojuma saņemšanu.

1.4.   Ja minēto paziņojumu izdara pa e-pastu, ar kuģu ieiešanu un iziešanu saistīto informāciju vienlaikus nosūta arī Savienības delegācijai Mauritānijā, šim nolūkam izmantojot 12. papildinājumā norādīto e-pasta adresi.

1.5.   Par visām nosūtīšanai izmantojamās e-pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņām Mauritānija tūlīt paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai.

1.6.   Ja konstatē, ka kuģis veic zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā, bet nav iepriekš paziņojis par savu ierašanos, piemēro spēkā esošajos Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

1.7.   Ieiešanas un iziešanas paziņojumus glabā vēl vismaz gadu pēc paziņojuma dienas.

1.8.   Kamēr Savienības kuģi atrodas Mauritānijas zvejas zonā, tiem ir pienākums būt pastāvīgi pieejamiem sakariem starptautiskajās radio izsaukuma frekvencēs (VHF 16. frekvenču kanāls vai HF 2182 KHz).

1.9.    Pirms kuģis, kas ir pabeidzis zvejas reisu, iziet no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes to pārbauda, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostas teritorijā.

1.10.   Ja nav ārkārtēju apstākļu, šādas kontroles operācijas nav ilgākas par sešām stundām pelaģiskās zvejas kuģiem (6. un 7. zvejas kategorija) un trijām stundām visu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

1.11.   Par iepriekšējo punktu neievērošanu piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

1.12.   Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, ministrija par to informē Savienību un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 1.11. punktā paredzētās sankcijas.

2.   Noteikumi par inspekciju jūrā un ostā

2.1.   Mauritānija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai Savienības kuģu inspicēšanu, kura šā nolīguma satvarā notiek jūrā un ostā:

a)    veiktu Mauritānijas kuģi un/vai amatpersonas, kuras ir nepārprotami pilnvarotas un skaidri identificējamas kā tādas, kam Mauritānija uzdevusi veikt zvejas kontroli. Ikviena kontroles amatpersona ir apmācīta zvejas kontrolēšanā un spēj uzrādīt Mauritānijas izdotu dienesta apliecību, uz kuras norādīta šīs personas identitāte un kvalifikācija;

b)    lai minētā inspicēšana nekādā gadījumā neapdraudētu kuģa un tā apkalpes drošību.

2.2.   Ja inspekciju veic jūrā, kontroles amatpersonas uz Savienības kuģa drīkst uzkāpt tikai tad, ja iepriekš pa radio (VHF) vai ar starptautiskā signālu koda palīdzību ir nosūtīts attiecīgs paziņojums. Visi inspekcijā izmantotie transportlīdzekļi ir skaidri un redzami marķēti ar oficiālo inspekcijas vimpeli vai ar simbolu, kas rāda, ka tie Mauritānijas vārdā veic zvejas inspekcijas uzdevumus.

2.3.   Savienības kuģa kapteinis atvieglo kontroles amatpersonu uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu. Kapteinim ir pienākums sadarboties ar norīkotajām kontroles amatpersonām.

2.4.   Inspekciju veic apstākļiem piemērots skaits kontroles amatpersonu, kurām pirms inspekcijas uzsākšanas jāatklāj sava identitāte un kvalifikācija.

2.5.   Kontroles amatpersonas drīkst apsekot visas telpas, iekārtas, zvejas rīkus, nozvejas, dokumentus un pārraidītās informācijas ierakstus, ja viņu ieskatā tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šim nolīgumam. Viņi turklāt drīkst iztaujāt kapteini, apkalpes locekļus vai jebkuras citas personas uz inspicējamā kuģa. Viņi drīkst izgatavot visu relevanto dokumentu kopijas.

2.6.   Kontroles amatpersonas nedrīkst traucēt Savienības kuģa kapteinim sazināties ar kuģa īpašnieku un/vai kuģa karoga valsts iestādēm.

2.7.   Kontroles amatpersonas uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus, inspekcijas ilgums nepārsniedz trīs stundas pelaģiskās zvejas kuģiem un pusotru stundu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

2.8.   Kontroles amatpersonas inspekcijas veic tādā veidā, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu kuģi, tā zvejas darbības un kravu, kā arī izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operācijas.

2.9.   Mauritānija nodrošina to, ka ar Savienības kuģu inspicēšanu saistītās sūdzības tiek izskatītas vienlīdzību nodrošinošā un padziļinātā veidā atbilstoši valsts tiesību aktiem.

2.10.   Mauritānija var Savienībai atļaut ostā un jūrā veiktajā inspekcijā piedalīties novērotājas statusā.

2.11.   Katras inspekcijas noslēgumā kontroles amatpersonas sagatavo inspekcijas ziņojumu, kurā norāda inspekcijas rezultātus, konstatētos pārkāpumus un turpmākos pasākumus, kādus Mauritānija varētu veikt.

2.12.   Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes.

2.13.   Inspekcijas ziņojumu paraksta tā sagatavotājs – kontroles amatpersonu grupas vadītājs – un Savienības kuģa kapteinis. Kapteiņa paraksts apliecina vienīgi to, ka viņš ir saņēmis šā ziņojuma kopiju. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

2.14.   Ja inspekcijas ziņojums rakstīts ar roku, rokrakstam ir jābūt salasāmam un jāizmanto neizdzēšama tinte.

2.15.   Pirms nokāpšanas no kuģa kontroles amatpersonas nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Neatkarīgi no inspekcijas secinājumiem Mauritānija 7 dienu laikā (inspekcija jūrā) vai 48 stundu laikā (inspekcija ostā) pēc inspekcijas pabeigšanas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju arī Savienībai.

3.   Kopīgā uz sauszemes un jūrā veiktas kontroles novērošanas sistēma

3.1.   Puses var vienoties izveidot kopīgu uz sauszemes un jūrā veiktas kontroles novērošanas sistēmu. Tālab tās izraugās pārstāvjus, kuri piedalās attiecīgo valsts kontroles dienestu veiktajās kontroles operācijās un inspekcijās un var izteikt piezīmes par šā protokola īstenošanu.

3.2.   Šiem pārstāvjiem jābūt:

—    profesionāli kvalificētiem,

—    ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā,

—    pilnībā jāpārzina nolīguma un šā protokola noteikumi.

3.3.   Inspekcijas veic valsts kontroles dienesti, un minētie pārstāvji, kas tajās piedalās, nav tiesīgi pēc savas iniciatīvas īstenot valsts ierēdņiem piešķirtās inspicēšanas pilnvaras.

3.4.   Lai varētu savākt savu uzdevumu izpildei vajadzīgos datus, kas nav persondati, valsts ierēdņus pavadošajiem pārstāvjiem ir piekļuve kuģim, tā telpām un dokumentiem, kurus minētie ierēdņi inspicē.

3.5.   Pārstāvji pavada valsts kontroles dienestus, kad tie apmeklē ostā piestājušos kuģus, publisko izsoļu namus, zivju vairumtirdzniecības vietas, komerciālās saldētavas un citus objektus, kuros zivis izkrauj un glabā līdz to pirmajai pārdošanai konkrētajā teritorijā, kur notiek pirmreizējā laišana tirgū.

3.6.   Reizi četros mēnešos pārstāvji sagatavo un iesniedz ziņojumu par visiem kontroles apmeklējumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Šo ziņojumu adresē kompetentajām iestādēm. Tās nosūta ziņojuma kopiju otrai Pusei.

3.7.   Puses var nolemt veikt kopīgas inspekcijas.

3.8.   Kopīgās kontroles operāciju laikā pārstāvis saudzē uz kuģa un citās iekārtās esošās mantas un aprīkojumu, kā arī ievēro visu viņam pieejamo dokumentu konfidencialitāti. Puses vienojas nodrošināt, ka tiek ievērota vislielākā konfidencialitāte.

3.9.   Šo programmu piemēro Savienībā esošajām izkraušanas ostām un Mauritānijas ostām.

3.10.   Ikviena Puse sedz visus sava pārstāvja izdevumus, to vidū ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar dalību kopīgajās kontroles operācijās.

4. Līdzdalīga NNN zvejas apkarošanas uzraudzība

4.1. Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības kuģu kapteiņi ziņo par jebkāda tāda kuģa klātbūtni Mauritānijas zvejas zonā, kura darbības ir aizdomīgas un varētu būt NNN zveja, un sniedz iespējami vairāk informācijas par pamanīto. Ziņojumus par pamanīšanas gadījumiem nekavējoties elektroniski nosūta Mauritānijas Islāma Republikas iestādēm (Mauritānijas Krasta apsardzei) un pamanījušā kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, kura tos tūlīt pārsūta Savienībai vai tās norīkotai struktūrai.

4.2. Mauritānija pārsūta Savienībai visus pamanīšanas ziņojumus par Savienības zvejas kuģiem, kas Mauritānijas zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras varētu būt NNN zveja.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Ziņojums par apmeklējumu un pārkāpuma reģistrēšanas protokols

1.1.   Visi Savienības kuģim inkriminētie pārkāpumi ir pamatoti ar kontroles amatpersonu izdarītiem objektīviem un materiāliem faktu konstatējumiem, kuri ļauj notikušo kvalificēt kā pārkāpumu. Pārkāpumu nevar konstatēt uz aizdomu pamata.

1.2.   Inspekcijas ziņojumu paraksta kuģa kapteinis, kurš var tajā pievienot savas atrunas un saskaņā ar VI nodaļas 2.15. punktu no kontroles amatpersonu grupas tūlīt saņem ziņojuma kopiju. Šāda parakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

1.3.   Pārkāpuma reģistrēšanas protokolu sagatavo kontroli veikušās struktūrvienības vadītājs, kurš šajā darbā pamatojas vienīgi uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas iekļauti inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo pēc kontroles veikšanas uz kuģa. Tam pievieno visus materiālos pierādījumus, kuri ļauj objektīvi pamatot inkriminēto pārkāpumu.

1.4.   Kontrolēšanas laikā jāņem vērā tehniskajā pārbaudē konstatēto parametru atbilstība prasībām (II nodaļa).

2.   Paziņojums par pārkāpumu

2.1.   Ja noticis pārkāpums, Mauritānijas Krasta apsardze iespējami drīz ar vēstuli kuģa pārstāvim dara zināmu pārkāpuma reģistrēšanas protokolu, kam pievienots inspekcijas ziņojums. Mauritānijas Krasta apsardze par to iespējami drīz elektroniski informē Savienību un dara tai zināmus ar pārkāpumu saistītos dokumentus.

2.2.   Ja pārkāpumu nevar novērst, kamēr kuģis ir jūrā, kapteinim pēc to kompetento struktūrvienību pieprasījuma, kuras atbild par kontroles veikšanu, kuģis jāieved apstiprinātā ostā (kuģa novirzīšana). Mauritānijas Krasta apsardze par to nekavējoties informē Savienību. Ja kapteiņa atzītu pārkāpumu var novērst, kamēr kuģis ir jūrā, zveju drīkst turpināt. Abos gadījumos pēc konstatētā pārkāpuma novēršanas kuģis turpina zvejot.

3.   Pārkāpuma noregulēšana bez kuģa novirzīšanas

3.1.   Saskaņā ar šo protokolu pārkāpumus var noregulēt ārpustiesas kārtībā vai tiesā.

3.2.   Pirms pārkāpuma noregulēšanas un vēlākais 48 stundas pēc pārkāpuma paziņošanas Savienība no Mauritānijas saņem visu detalizēto informāciju par pārkāpuma faktiem un potenciālajām sekām.

3.3.   Mauritānijas Krasta apsardze sasauc ārpustiesas noregulējuma komiteju. Savienībai iespējami drīz paziņo visu informāciju par ārpustiesas noregulējuma procedūras gaitu un tiesvedību, kas saistīta ar Savienības kuģu izdarītiem pārkāpumiem. Ja ir tāda vajadzība, komitejas priekšsēdētājs izņēmuma kārtā var atļaut, ka kuģa īpašnieku ārpustiesas noregulējuma komitejā pārstāv divas personas. Kuģa īpašniekam ir tiesības aizstāvēt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju par lietas apstākļiem.

3.4.   Ārpustiesas noregulējuma komitejas darba iznākumu pēc iespējas drīz elektroniski paziņo kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim un – ar Delegācijas starpniecību – arī Savienībai.

3.5.   Iespējamais naudas sods jāsamaksā ar pārskaitījumu vēlākais 30 dienās pēc pārkāpuma noregulēšanas. Ja kuģis vēlas iziet no Mauritānijas zvejas zonas, maksājums jāveic pirms minētās iziešanas. Par maksājuma apstiprinājumu iesniedz Valsts kases kvīti vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopiju (brīvdienās un svētku dienās).

3.6.   Ja pārkāpuma noregulēšanas procedūra nav bijusi sekmīga, ministrija lietu pēc iespējas drīzāk nodod Mauritānijas Islāma Republikas prokuroram. Ja tiesvedība noslēdzas ar naudas soda uzlikšanu, tas jāsamaksā ar pārskaitījumu vēlākais 30 dienās pēc notiesāšanas. Par maksājuma apstiprinājumu iesniedz Valsts kases kvīti vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopiju (brīvdienās un svētku dienās).

4.   Pārkāpuma noregulēšana ar kuģa novirzīšanu

4.1.   Kuģi, kas pēc pārkāpuma konstatēšanas ir novirzīts, ostā patur tik ilgi, līdz tiek pabeigta ārpustiesas noregulējuma procedūra.

4.2.   Pirms tiek sākta jebkāda tiesvedība, domājamo pārkāpumu cenšas noregulēt ārpustiesas kārtībā saskaņā ar 3.3.–3.5. punktu. Ārpustiesas noregulējuma procedūra tiek pabeigta vēlākais trīs darbdienas pēc dienas, kurā sākta kuģa novirzīšana.

4.3.   Pirms ārpustiesas noregulējuma procedūras un 48 stundās pēc dienas, kurā sākta kuģa novirzīšana, Savienība no Mauritānijas saņem visu detalizēto informāciju par pārkāpuma faktiem un potenciālajam sekām.

4.4.   Ja pārkāpuma noregulēšanas procedūra nav bijusi sekmīga, ministrija lietu tūlīt nodod Republikas prokuroram. Ja tiesvedība noslēdzas ar naudas soda uzlikšanu, tas jāsamaksā, kā noteikts 3.6. punktā.

4.5.   Saskaņā ar spēkā esošo tiesību aktu prasībām kuģa īpašnieks vēlākais 72 stundas pēc ārpustiesas noregulējuma procedūras pabeigšanas iemaksā kompetentās (tiesu) iestādes noteiktu drošības naudu, kuras apmēru nosaka, ņemot vērā kuģa aizturēšanas izmaksas, kā arī soda naudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājiem. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja notiesāšanas rezultātā ir jāmaksā sods, kas ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, kompetentā Mauritānijas iestāde atbrīvo starpību.

4.6.   Kuģi atbrīvo, kad:

a)    ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai kad

b)    ir iemaksāta 4.5. punktā minētā drošības nauda, kuru ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība. Par drošības naudas iemaksas apstiprinājumu iesniedz Valsts kases kvīti vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopiju (brīvdienās un svētku dienās).

5.   Informācijas apmaiņa par kontroli un pārkāpumiem

Puses apņemas nostiprināt kārtību, kādā risināms pastāvīgs dialogs par veiktajām kontroles darbībām, izskatīšanā esošajām pārkāpuma lietām, ārpustiesas noregulējuma un tiesvedības procedūras iznākumu un par visām grūtībām, kas saistītas ar kontroles veikšanu un pārkāpuma lietu izskatīšanu.

VIII NODAĻA

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.   Kuģa pozīcijas ziņas un VMS 

Neskarot Savienības tiesību aktus, kas Eiropas kuģiem piemērojami attiecībā uz VMS, Savienības kuģiem, kad tie atrodas Mauritānijas zvejas zonā, jābūt aprīkotiem ar Mauritānijā spēkā esošu satelītnovērošanas sistēmu (kuģu satelītnovērošanas sistēma jeb VMS). Šai sistēmai jānodrošina, ka automātiski un pastāvīgi reizi stundā Mauritānijas krasta apsardzes uzraudzības centram tiek paziņota kuģa pozīcija.

2.   Mauritānijas Krasta apsardzei paziņojamo datu pārraidīšanas kārtība

2.1.   Katrā pozīcijas ziņā jāietver šāda informācija:

a)    kuģa identifikācijas dati;

b)    kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)    pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

d)    kuģa ātrums un kurss.

2.2.   Sistēmai jāatbilst 7. papildinājumā noteiktajām specifikācijām.

2.3.   Mauritānijas FMC nodrošina, ka pozīcijas ziņas tiek apstrādātas automātiski.

3.   Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

3.1.   Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņu pareizu nosūtīšanu Mauritānijas FMC un karoga valstij.

3.2.   Ja rodas tehniskas kļūmes vai bojājumi, kas ietekmē uz zvejas kuģa uzstādītās pastāvīgās satelītnovērošanas aprīkojumu, šā kuģa kapteinis nekavējoties informē Mauritāniju par visiem pozīcijas ziņu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai iespējami drīz rastu tehnisku risinājumu. Reizi četrās stundās kapteinis pa e-pastu, radio vai faksu nosūta 2.1. punktā prasīto informāciju Mauritānijas Krasta apsardzei, tās kontaktpunktam uz sauszemes un karoga valsts FMC.

3.3.   Ja uz kuģa VMS sistēma ir sabojājusies vai darbojas ar traucējumiem, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka ilgākais piecu dienu laikā VMS sistēma tiek salabota vai nomainīta. Ja šis termiņš ir iztecējis, attiecīgajam kuģim jāienāk kādā no Mauritānijas ostām. Ja kuģis minēto piecu dienu laikā ienāk Mauritānijas ostā, atsākt zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā tas drīkst tikai pēc tam, kad VMS sistēma atkal kļuvusi pilnībā funkcionējoša.

3.4.   Par visām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuras veiktas ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņas, atbildīgais ir kuģa kapteinis. Par pārkāpumiem piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

3.5. Ja kuģa VMS sistēmas darbībā radusies tehniska kļūme, zvejas kuģis ostu atstāt drīkst tikai tad, kad Mauritānija pēc karoga valsts lūguma, kuru nosūta ar Savienības delegācijas starpniecību, to atļauj.

4. Kuģa pozīcijas noskaidrošana, aptaujājot datortīkla staciju

VMS terminālim jābūt tādam, ko Mauritānijas FMC var jebkurā laikā aptaujāt (angl. polling). VMS terminālim jāspēj katrā aptaujāšanas epizodē reāllaikā sniegt tābrīža pozīcijas datus par konkrēto zvejas kuģi. Tas ļauj iegūt reāllaika pozīcijas datus, kuri papildina tos, kas saņemti saskaņā ar reglamentējošajām prasībām (viena pozīcijas ziņa stundā).

IX NODAĻA

MAURITĀNIJAS JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.Ikviens Savienības zvejas kuģis uz laiku, kamēr tas veic zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā, nodarbina kvalificētus jūrniekus, kurus kuģa aģents ar kuģa īpašnieka piekrišanu izraudzījies no Mauritānijas Islāma Republikas kompetento iestāžu atjaunināta jūrnieku saraksta, kas sastādīts, pamatojoties uz 11. papildinājumā norādītajiem kritērijiem. Nodarbināmo jūrnieku skaits ir norādīts 11. papildinājuma 1. punktā.

2.Mauritānijas Islāma Republikas kompetentās iestādes katru mēnesi kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem iesniedz Mauritānijas kompetento iestāžu izraudzīto kvalificēto jūrnieku sarakstu. Ja kuģa īpašnieks ar Mauritānijas kompetento iestāžu starpniecību konstatē, ka neviens sarakstā iekļautais kvalificētais jūrnieks nav pieejams, saskaņā ar spēkā esošajām norādēm kuģa īpašnieks tiek atbrīvots no šajā nodaļā noteiktā pienākuma un no tā izrietošajām saistībām, arī no 11. punktā paredzētās vienotās likmes kompensācijas maksāšanas.

3.Ja iespējams, kuģu īpašnieki, kuriem nav iespējas izpildīt iepriekš minēto pienākumu attiecībā uz Mauritānijas jūrnieku nodarbināšanu, viņu vietā nodarbina praktikantus. Kvalificētos praktikantus Savienības kuģa aģents ar kuģa īpašnieka piekrišanu var izraudzīties no Mauritānijas kompetento iestāžu iesniegtā praktikantu saraksta.

4.Kuģa īpašnieks vai aģents Mauritānijas kompetentajām iestādēm paziņo to Mauritānijas jūrnieku vārdus un kontaktinformāciju, kurus varētu nodarbināt uz attiecīgā Savienības kuģa, un attiecībā uz katru zvejas reisu norāda viņu vietu apkalpes sarakstā saskaņā ar 11. papildinājumu.

5.Uz Savienības kuģiem nodarbināto Mauritānijas jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un citās relevantās SDO konvencijās. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un tiesību uz kolektīvajām sarunām faktisku atzīšanu, diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un darba un dzīves apstākļiem uz zvejas kuģiem.

6.Ja Mauritānijas jūrniekus nodarbina uz kuģa, kuģa īpašnieka aģents un jūrnieki, apspriežoties ar Mauritānijas kompetentajām iestādēm, noslēdz jūrnieka darba līgumu. Šāds līgums Mauritānijas jūrniekam garantē sociālo nodrošinājumu, kas pienākas saskaņā ar līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem, arī veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pensijas pabalstus, atvaļinājuma un līguma beigu kompensācijas maksājumus, kā arī pamatalgu, kas izmaksājama saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Darbā pieņemšanas līgumiem jāatbilst 11. papildinājuma prasībām. Līguma kopiju saņem tā parakstītāji un, kā noteikts 11. papildinājumā, arī Mauritānijas kompetentās iestādes.

7.Ja Mauritānijas jūrnieki tiek nodarbināti, viņu algu maksā kuģa īpašnieks. Pamatalgu, t. i., minimālo algu pirms Mauritānijas jūrniekiem piešķirtajām piemaksām, nosaka vai nu saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, vai pamatojoties uz minimālo standartu, ko jūrniekiem noteikusi SDO, un izvēlas lielāko no abiem. Citi pabalsti nedrīkst būt mazāki par tiem, kas piemērojami citu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu jūrniekiem, kuri pilda līdzīgus pienākumus.

8.Kuģa aģentu uzskata par kuģa īpašnieka vietējo pārstāvi.

9.Izdevumus, kas Mauritānijas jūrniekam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa, un pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, kā arī Mauritānijas jūrnieku repatriācijas izmaksas attiecīgā gadījumā sedz kuģa īpašnieks.

10.Mauritānijas jūrniekam, kuru nodarbina uz Savienības kuģa, sava kuģa kapteinim jāpiesakās dienu pirms piedāvātās nodarbināšanas sākuma. Ja Mauritānijas jūrnieks neierodas norunātajā nodarbināšanas sākuma dienā un laikā, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt šo jūrnieku.

11.Ja uz Savienības kuģiem nodarbināto kvalificēto Mauritānijas jūrnieku skaits 1. punktā paredzēto minimālo līmeni nesasniedz citu, nevis 10. punktā minēto iemeslu dēļ, kuģa īpašnieks par katru nenodarbināto jūrnieku maksā vienotas likmes kompensāciju 20 EUR apmērā par katru zvejas darbību dienu Mauritānijas zvejas zonā. Vienotās likmes summu Mauritānijas iestādēm izmaksā ne vēlāk kā 90 dienas pēc zvejas atļaujas derīguma termiņa beigām.

12.Ja rodas grūtības ar šīs nodaļas noteikumu piemērošanu, Puses apspriežas (arī Apvienotajā komitejā, ja ir tāda vajadzība), lai tādā veidā apmainītos ar visu noderīgo informāciju par minēto piemērošanu un apzinātu grūtību novēršanai piemērotākos risinājumus.

X NODAĻA

ZINĀTNISKIE NOVĒROTĀJI

1.Uz Savienības kuģiem iedibina zinātniskās novērošanas sistēmu. Tunzivju zvejas kuģu gadījumā šī sistēma atbilst ICCAT pieņemtajiem relevantajiem ieteikumiem.

2.Savienības kuģi, kam saskaņā ar šo protokolu ir atļauts zvejot Mauritānijas zvejas zonā, uzņem Mauritānijas iestāžu izraudzītus zinātniskos novērotājus. Šo novērotāju darba rezultātus drīkst izmantot vienīgi zinātniskiem nolūkiem.

3.Puses vienojas novērotājus uzņemt tādā skaitā un tik bieži, kā noteikts 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Par kuģiem, uz kuriem jāuzņem Mauritānijas zinātniskie novērotāji (izņemot tunzivju seinerus, kas novērotājus uzņem pēc ministrijas pieprasījuma), lemj, Pusēm savstarpēji vienojoties. Uz katra kuģa ir tikai viens zinātniskais novērotājs.

4.Laiks, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, nav ilgāks par vienu zvejas reisu; izņēmums ir 6. zvejas kategorija (mazās pelaģiskās sugas). Tomēr pēc skaidra jebkuras Puses pieprasījuma un atkarībā no konkrētā kuģa zvejas reisa vidējā ilguma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt uz vairākiem zvejas reisiem.

5.Ministrija ar delegācijas starpniecību vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa paziņo Savienībai, kuri zinātniskie novērotāji, kam ir prasītie dokumenti, izraudzīti darbam uz kuģa.

6.Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus, sedz ministrija.

7.Ministrija veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz kuģa un nogādāšanai krastā.

8.Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

9.Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu pildīšanai vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu pildīšanu.

10.Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē ministriju un Savienību. Šādā gadījumā kuģis ir tiesīgs atstāt ostu. Tomēr ministrija nekavējoties un par saviem līdzekļiem var gādāt par jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz kuģa, netraucējot kuģa zvejas darbību.

11.Zinātniskajiem novērotājiem jābūt:

(a)ar zinātniskās iestādes izdotu komandējuma norīkojumu;

(b)ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā;

(c)ar padziļinātām zināšanām par apvienotās zinātniskās komitejas apstiprināto zinātniskās novērošanas kārtību un šā protokola noteikumiem par zinātnisko novērošanu.

12.Zinātniskais novērotājs zinātniskos nolūkos nodrošina datu vākšanu par zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic, darbodamies Mauritānijas zvejas zonā. Viņš par tām sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs:

(a)novēro kuģu zvejas darbības;

(b)nolasa zvejas operācijās iesaistījušos kuģu [ģeogrāfisko] pozīciju;

(c)ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

(d)reģistrē datus par izmantotajiem zvejas rīkiem un linuma acs izmēru.

13.Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar tām saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

14.Saskaņā ar 3. punktu Puses vienojas, ka, ciktāl iespējams, uzņemšana uz kuģa aptver visu zvejas reisu (uz kuģa uzkāpj reisa sākumā un no kuģa nokāpj reisa beigās), lai tādējādi zinātniskajos apsvērumos varētu izmantot pilna plūdmaiņu cikla datus, kā arī lai nepieļautu kuģa darbības pārtraukumus, kas varētu izjaukt komerciālās zvejas ritmu.

15.Turklāt Puses vienojas novērošanu plānot tā, lai pilnībā aptvertu gada darbības ciklu (no janvāra līdz decembrim).

16.Lai optimizētu novērošanas centienus un novērstu laicisku un telpisku pārklāšanos vai pat dublēšanos, Puses nodrošina koordināciju starp nacionālajām (IZPN), reģionālajām un Eiropas novērotāju programmām. Tālab tās īsteno visām šīm programmām kopīgu rotācijas sistēmu (uz kuģa vienā zvejas reisā ir viens novērotājs).

17.Novērotāji zvejas reisu starplaikā būtu jānomaina, lai viņi nestrādātu pārāk ilgi.

18.Darba metodika, aspekti, kas zinātniskajam novērotājam jāņem vērā, un novērotāja uzdevumi ir aprakstīti rokasgrāmatās par zinātnisko novērotāju darbu uz kuģa Rietumāfrikas ūdeņos un aptver četrus zvejas veidus: garneļu, heku, galvkāju un pelaģisko sugu zveju.

19.Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, kura struktūra dota šā pielikuma 11. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim ziņojuma kopiju; tādu saņem arī ministrija un Eiropas Savienība.

XI NODAĻA

EKSPERIMENTĀLĀS ZVEJAS ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1.Puses kopīgi nosaka i) Eiropas operatorus, kas veiks eksperimentālo zveju, ii) šādai zvejai vislabvēlīgāko laikposmu un iii) piemērojamos nosacījumus. Lai kuģiem atvieglotu izpētes darbu, ministrija nosūta visu pieejamo zinātnisko un pārējo pamatinformāciju. Puses vienojas par zinātnisko protokolu, kas piemērojams šādā eksperimentālā zvejā, un nosūta to attiecīgajiem operatoriem.

2.Darbā tiek cieši iesaistīts Mauritānijas zvejniecības sektors (koordinācija un dialogs par eksperimentālās zvejas īstenošanas nosacījumiem).

3.Eksperimentālās zvejas kampaņa ilgst vismaz trīs mēnešus un ilgākais sešus mēnešus, ja vien pēc abpusējas vienošanās Puses šo laikposmu nemaina.

4.Savienība dara Mauritānijai zināmus eksperimentālās zvejas licenču pieprasījumus. Tehniskajā dokumentācijā norāda šādas ziņas:

(a)kuģa tehniskie parametri;

(b)kuģa virsnieku kompetence šādā zvejā;

(c)piedāvātie kampaņas tehniskie parametri (ilgums, zvejas rīki, pētāmie reģioni u. c.);

(d)finansējuma veids.

5.Vajadzības gadījumā Mauritānija organizē dialogu ar Savienību un, iespējams, ar attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, un tajā apspriež tehniskos un finanšu aspektus.

6.Pirms eksperimentālās zvejas kampaņas uzsākšanas Savienības kuģim jāierodas Mauritānijas ostā uz inspekciju, kas paredzēta šā pielikuma II nodaļas 6. punktā.

7.Pirms kampaņas sākuma kuģu īpašnieki Mauritānijai un Savienībai iesniedz:

(a)deklarāciju par nozvejām, kas jau atrodas uz kuģa;

(b)kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos parametrus;

(c)garantiju, ka tie atbilst Mauritānijas zivsaimniecības tiesību aktu prasībām.

8.Kampaņas laikā jūrā attiecīgie kuģu īpašnieki:

(a)reizi nedēļā nosūta ministrijai un Savienībai pārskatu par katrā dienā gūtajām nozvejām katrā zvejas rīka ievietošanas reizē un norāda kampaņas tehniskos parametrus (pozīcija, dziļums, datums un laiks, nozveju apjoms un citi novērojumi vai piezīmes);

(b)ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību paziņo kuģa pozīciju, ātrumu un kursu;

(c)rūpējas par to, lai uz kuģa būtu zinātniskais novērotājs, kurš ir Mauritānijas valstspiederīgais vai kuru izraudzījušās Mauritānijas iestādes. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozvejām, kā arī ņemt nozvejas paraugus. Novērotājam uz kuģa ir kuģa virsnieka statuss, un kuģa īpašnieks sedz viņa uzturēšanās izdevumus laikā, kamēr novērotājs atrodas uz kuģa. Lēmumu par novērotāja atrašanās laiku uz kuģa, viņa palikšanas ilgumu un iekāpšanas un izkāpšanas ostu nosaka pēc vienošanās ar Mauritānijas iestādēm. Ja vien Puses nav vienojušās par pretējo, kuģim nevar likt piestāt ostā biežāk nekā reizi divos mēnešos;

(d)pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma ļauj inspicēt kuģi, pirms tas iziet no Mauritānijas zvejas zonas;

(e)ievēro Mauritānijas noteikto tiesisko regulējumu zvejniecības jomā.

9.Nozvejas, arī piezvejas, kas gūtas zinātniskās kampaņas laikā, paliek kuģa īpašnieka īpašumā, bet jābūt izpildītiem noteikumiem, kas attiecībā uz tām pieņemti Apvienotajā komitejā, un zinātniskā protokola noteikumiem.

10.Ministrija ieceļ kontaktpersonu, kas atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kuras var kavēt eksperimentālās zvejas norisi.

Papildinājumi

(1)Mauritānijas zvejas zonas robežas

(2)Tehnisko datu lapas

(3)Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

(4)Mauritānijas Islāma Republikas zvejas žurnālā iekļaujamā informācija

(5)Spēkā esošie tiesību akti par to nozveju minimālo izmēru, kuras patur uz kuģa

(6)Pārrēķina koeficienti

(7)VMS ziņu nodošana Mauritānijai

(8)ERS protokols

(9)Zinātniskā novērotāja ziņojums

(10)Savienības un Mauritānijas kompetento iestāžu kontaktinformācija

(11)Mauritānijas jūrnieku nodarbināšana

2. PIELIKUMS

Atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanai paredzētā finansiālā atbalsta īstenošana

Mērķi    

1.Eiropas Savienības (ES) un Mauritānijas Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā (IZPN) un tā protokolā paredzētā nozariskā atbalsta mērķis ir palīdzēt īstenot attiecīgo Mauritānijas sektorpolitiku.

2.Nozariskais atbalsts papildina summu, kas Mauritānijas Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijai no valsts budžeta piešķirta zivsaimniecības attīstības politikas īstenošanai.

3.Piemēro protokolā atspoguļoto nosacītības principu, t. i., nozarisko atbalstu izmaksā ar ikgadējiem daļmaksājumiem, kas ir atkarīgi no sasniegtā progresa un gūtajiem rezultātiem.

4.Nozariskā atbalsta ietvaros īstenotajām programmām nodrošina nepieciešamo publicitāti un atpazīstamību, tādējādi stiprinot Mauritānijas un ES partnerību.

5.Nozariskais atbalsts palīdz izpildīt Mauritānijas apņemšanos attiecībā uz resursu ilgtspējīgu pārvaldību, jūras un piekrastes teritoriju aizsardzību, zvejas darbību pārredzamību, iedzīvotāju labāku nodrošinātību ar pārtiku un uzturvielām un pievienotās vērtības un darbvietu radīšanu Mauritānijā.

6.Konkrētāk, nozariskais atbalsts veicinās atbildīgu zvejošanu Mauritānijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, lai tādējādi, garantējot zvejas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, stiprinātu zivsaimniecības nozares ieguldījumu nodrošinātībā ar pārtiku, darbvietu radīšanā un ekonomikas attīstībā.

Nozariskā atbalsta līdzekļu pārredzamība un izsekojamība

7.Ar nozarisko atbalstu saistītā finansiālā ieguldījuma summa, ko ES pārskaita Mauritānijai, katru gadu tiek iestrādāta tās Finanšu likumā.

8.Šos līdzekļus piešķir Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijai, un tie ir skaidri nošķirti no kompensācijas par piekļuvi zvejas zonai.

9.Nozariskā atbalsta līdzekļus saskaņā ar 8. panta 12. punktu pārskaita uz Mauritānijas Valsts kases kontu.

10.Kad attiecīgais bankas darījums ir veikts, ES paziņo Mauritānijai par nozariskā atbalsta daļmaksājuma pārskaitīšanu.

11.Mauritānija informē ES par nozariskā atbalsta daļmaksājuma pārskaitīšanu uz mērķiezīmēto kontu, kas minēts protokola 8. panta 12. punktā.

Gada un daudzgadu plānojums

12.Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrija sagatavo sīki izstrādātu nozares daudzgadu programmas priekšlikumu par to, kā nozariskā atbalsta līdzekļus visā protokola darbības laikā izmantot, lai palīdzētu Mauritānijai īstenot kādu daļu no valsts zivsaimniecības attīstības politikas.

13.Ierosinātā nozares daudzgadu programma aptver noteiktu skaitu darbību un saistītos projektus, kas ir saskaņoti ar nacionālajām prioritātēm un atbilst Mauritānijas spējai pārvaldīt un īstenot nozariskā atbalsta līdzekļus un būt saziņā par šo procesu.

14.Ierosinātajā nozares daudzgadu programmā uz protokola darbības laiku noteikti: i) gada un daudzgadu mērķi, ii) sākotnējā situācija īstenošanas perioda sākumā, iii) paredzētās darbības, iv) to izmaksas, v) par īstenošanu atbildīgā iestāde/struktūra/nodaļa, vi) gaidāmie rezultāti, vii) relevantie rezultātu mērīšanas rādītāji, viii) verificēšanas avoti, ix) indikatīvs īstenošanas grafiks un (gada un daudzgadu) budžeta līdzekļu sadalījums.

15.Saskaņā ar protokola 8. pantu finansiālo atbalstu, kas paredzēts atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanai, piešķir šādiem astoņiem prioritārajiem virzieniem:

1. Jūras vides un piekrastes vides aizsardzība

2. Zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības pastiprināšana

3. Zinātniskās pētniecības pastiprināšana

4. Nozares informācijas sistēmas stiprināšana

5. Zvejas produktu higiēna un kvalitāte

6. Infrastruktūra, kas veicina zvejas produktu lietošanu pārtikā

7. Mazapjoma zvejniecību un piekrastes kopienu atbalstīšana

8. Tehniskā palīdzība

16.Ierosināto nozares daudzgadu programmu izskata Apvienotā komiteja.

17.Par katru nākamo gadu Mauritānija ne vēlāk kā 30 dienas pirms Apvienotās komitejas sanāksmes Savienībai iesniedz gada darba programmu. Ja nozares daudzgadu programmu nepieciešams atjaunināt, piemēro 49. punktu.

Īstenošanas kārtība un nosacījumi

18.Mauritānija pastāvīgi uzrauga nozares daudzgadu programmas īstenošanu. Nozares daudzgadu programmu pieņem Apvienotajā komitejā, un atbildīgā par programmas īstenošanu ir Mauritānija. Kad nozariskā atbalsta līdzekļi ir pārskaitīti, tos izlieto saskaņā ar Mauritānijas publisko finanšu pārvaldības noteikumiem un procedūrām, un par šo pārskaitīto resursu pārvaldību atbild Mauritānijas valdība.

19.Saskaņā ar protokola 8. panta 8. punktu nozarisko atbalstu īstenot palīdz koordinācijas grupa, kas atbild par Apvienotās komitejas lēmumu izpildes uzraudzību.

20.Koordinācijas grupas dalībniekus norīko par zivsaimniecību atbildīgais ministrs.

21.Nozariskā atbalsta līdzekļi ir paredzēti konkrētām kopīgi noteiktām darbībām un projektiem. Tos nedrīkst izmantot, lai segtu ministrijas vai citu saņēmēju pamatdarbības izdevumus; izņēmums ir piešķīrumi konkrētām darbībām, kas apstiprinātas, lai atbalstītu 20. punktā minētās koordinācijas grupas darbu.

22.Iepriekš 20. punktā minētā koordinācijas grupa var saņemt īpašu piešķīrumu, kas paredzēts protokola 8. panta 8. punktā minētajām darbībām, un šā piešķīruma ikgadējo summu nosaka Apvienotā komiteja.

23.Koordinācijas grupa atbalsta nozariskā atbalsta īstenošanu un nodrošina, ka darbības tiek pildītas saskaņā ar Mauritānijas publisko finanšu pārvaldības noteikumiem un procedūrām. Koordinācijas grupa par to regulāri informē Apvienoto komiteju.

24.Koordinācijas grupa piedalās to projektu un darbību apzināšanā, kuras var finansēt no nozariskā atbalsta, un palīdz apzināt arī atbalsta saņēmējstruktūras. Kopīgi ar tām koordinācijas grupa sagatavo 14. punktā minēto nozariskā atbalsta daudzgadu plānojumu un iesniedz to Apvienotajā komitejā uz apstiprināšanu.

25.Koordinācijas grupa kopīgi ar saņēmējiem neatkarīgi no tā, kādas iestādes padotībā tie ir, organizē apstiprināto darbību un projektu īstenošanu, uzrauga to izpildi un par paveikto ziņo Apvienotajai komitejai.

26.Projekta izpildes gaitā visu veidu izmaiņas attiecībā uz finansētajām darbībām, vadlīnijām, mērķiem, kritērijiem un izvērtēšanas rādītājiem Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā. Šāda apstiprinājuma saņemšana ir priekšnosacījums tam, lai pēc minēto izmaiņu izdarīšanas ES varētu pārskaitīt nākamo daļmaksājumu.

27.Koordinācijas grupa, Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Mauritānijā esošās ES delegācijas norīkots pārstāvis regulāri tiekas nozariskā atbalsta īstenošanas uzraudzībai veltītā sanāksmē. Šāda sanāksme notiek vismaz reizi ceturksnī. Koordinācijas grupa pēc katras sanāksmes sagatavo protokolu, kuru tūlīt pēc tam, kad sanāksmes dalībnieki to apstiprinājuši, nosūta Apvienotajai komitejai.

28.Mauritānijā esošās ES delegācijas ieceltais pārstāvis regulāri veic apmeklējumus uz vietas, lai kopīgi ar kompetentajām valsts iestādēm novērtētu nozares daudzgadu programmas īstenošanas sekmes. Šo apmeklējumu laikā pārstāvim ir piekļuve visiem relevantajiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai darbību īstenošanas sekmes verificētu, t. i., viņam ir piekļuve dokumentiem, kas norādīti par verifikācijas avotiem.

Ziņojumi un atgriezeniskās saites darbseminārs

29.Mauritānija ik gadu sagatavo progresa ziņojumu par nozares daudzgadu programmas īstenošanu un ne vēlāk kā 30 dienas pirms Apvienotās komitejas gadskārtējās sanāksmes iesniedz to ES.

30.Gada progresa ziņojumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai Apvienotā komiteja varētu pieņemt vispusīgi pamatotus lēmumus par ES nozariskā atbalsta līdzekļu turpmāko izmaksu.

31.Šajā sakarā gada progresa ziņojumā norāda īstenotās darbības un atlasītus saskaņoto mērķu sasniegšanas progresa rādītājus (sasniegti, daļēji sasniegti un nav sasniegti). Jāapraksta mērķu sasniegšanā piedzīvotās grūtības un veiktie korektīvie pasākumi.

32.Nozares daudzgadu programmā uzskaitītos verifikācijas avotus gada ziņojumam pievieno tad, ja tas ir iespējami un relevanti.

33.Gada progresa ziņojumā sīki apskata arī nozariskā atbalsta finansiālās izpildes pakāpi. Šajā sakarā dara pieejamu Finanšu ministrijas apstrādāto informāciju par budžeta izpildi attiecībā uz nozariskā atbalsta līdzekļu izlietojumu.

34.Turklāt koordinācijas grupa kopīgi ar saņēmējstruktūrām sagatavo un Apvienotajai komitejai iesniedz galīgo ziņojumu par katru darbību un katru projektu, kas pabeigts nozariskā atbalsta satvarā. Minētajā galīgajā ziņojumā jo īpaši norāda panāktos vai sagaidāmos ekonomiskos un sociālos rezultātus un to ietekmi uz zvejas resursiem, nodarbinātību un ieguldījumiem. Ziņojuma struktūras paraugs dots šā pielikuma beigās.

35.Ziņojumus, kuri minēti 30. un 34. punktā, Puses pieņem Apvienotās komitejas nākamajā sanāksmē attiecīgi pēc gada darbību vai pēc attiecīgā projekta izpildes perioda beigām.

36.Pirms šā protokola termiņa beigām Mauritānija iesniedz arī galīgo ziņojumu par šajā protokolā paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanu un ziņojumā turklāt iekļauj iepriekšējos punktos minētos elementus un pabeigtā un izpildītā nozariskā atbalsta plānojuma galīgo dokumentu.

37.Puses vajadzības gadījumā turpina uzraudzīt nozariskā atbalsta īstenošanu arī pēc protokola piemērošanas termiņa beigām vai, attiecīgā gadījumā, pēc protokola apturēšanas saskaņā ar šā protokola 14. pantu. Tomēr summas, ko Savienība līdz protokola piemērošanas termiņa beigām nav izmaksājusi, pilnīgas līdzekļu apguves labad ir pieejamas vēl sešus mēnešus, un tikai pēc tam neizmantotie līdzekļi tiek anulēti.

38.Puses aicina atbalsta saņēmējus vismaz reizi gadā piedalīties darbseminārā par nozariskā atbalsta finansēto darbību sekmēm un plānošanu.

39.Vajadzības gadījumā un pēc Apvienotās komitejas lēmuma ES, pamatojoties uz īpašu pilnvarojumu, kas ļauj veikt nozares daudzgadu programmas ārēju uzraudzību un rezultātu novērtēšanu, var nepastarpināti nolīgt neatkarīgus konsultantus. Šā pilnvarojuma darba uzdevumu izstrādā ES, un to apstiprina Apvienotajā komitejā.

Izmaksāšanas kritēriji

40.Kā minēts 8. panta 11. punkta a) apakšpunktā, protokolā paredzēto nozariskā atbalsta līdzekļu pirmo daļmaksājumu pilnā apjomā izmaksā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad ar Apvienotās komitejas lēmumu ir pieņemta nozares daudzgadu programma.

41.ES patur tiesības pilnībā vai daļēji pārskatīt un/vai apturēt nozariskā atbalsta līdzekļu izmaksāšanu, ja Apvienotā komiteja savā ikgadējā izvērtējumā konstatē, ka sasniegtie rezultāti būtiski atšķiras no plānotajiem, vai ja nav ievērota Apvienotās komitejas noteiktā nozariskā atbalsta īstenošanas kārtība.

42.Nākamajos gados nozariskā atbalsta līdzekļus izmaksā ar ikgadējiem daļmaksājumiem atbilstoši finansiālās izpildes pakāpei un to gada mērķu sasniegšanas sekmēm, kuri nozares daudzgadu programmā izvirzīti iepriekšējam gadam.

43.Ar pirmo daļmaksājumu izmaksāto nozariskā atbalsta līdzekļu saistību finansiālā izpilde 75 % apjomā dod tiesības uz otrajam daļmaksājumam atbilstošā nozariskā atbalsta izmaksāšanu 75 % apjomā, taču ar nosacījumu, ka ir panākts neapšaubāms progress virzībā uz gada un daudzgadu plānojumā aprakstīto gada mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanu. Tomēr otro daļmaksājumu pilnībā izmaksā tikai tad, ja maksājumu apjoms ir vismaz 60 % no pirmā gada plānojumā ierakstītās summas.

44.Ja pirmā īstenošanas gada beigās saistību finansiālā izpilde 75 % nav sasniegusi, nozariskā atbalsta otro daļmaksājumu aptur uz tik ilgu laiku, līdz pirmajam daļmaksājumam atbilstošo līdzekļu saistību apjoms ir sasniedzis 75 %. Lai šo saistību apjomu sasniegtu, Mauritānijas rīcībā ir seši mēneši.

45.Ja pēc sešu mēnešu pagarinājuma saistības joprojām ir mazākas par 75 %, maksājums par otro gadu tomēr tiek veikts. Tomēr pirmajā gadā neizmantoto nozariskā atbalsta summu atskaita no kopējā atbalsta piešķīruma, kas minēts 8. pantā.

46.Nākamos nozariskā atbalsta daļmaksājumus ES veic ar nosacījumu, ka Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi 30., 35. un 36. punktā minētos ziņojumus un ir noturēts 39. punktā minētais darbseminārs.

47.Nākamajos nozares daudzgadu programmas īstenošanas gados piemēro tos pašus (43.–46. punkta) noteikumus. Finanšu saistību uzņemšanās robežlīmenis, kas jāsasniedz, lai maksājumu nākamajā gadā veiktu pilnā apjomā, ir 75 % no nozariskā atbalsta līdzekļiem par iepriekšējo protokola īstenošanas gadu. Pretējā gadījumā piemēro 46. punktu un neizmantoto summu atskaita.

Pārskatīšana

48.Pēc tam, kad Apvienotā komiteja savā pirmajā sanāksmē nozares daudzgadu programmu ir apstiprinājusi, izmaiņas tajā var apsvērt tikai tad, ja tās ir pienācīgi pamatotas. Grozījumus Puses pieņem Apvienotās komitejas sanāksmē vai citos veidos, kas norādīti 50. punktā.

49.Lai priekšlikumu par izmaiņām nozares daudzgadu programmas mērķos, darbībās, grafikā, finansējumā, rādītājos, gada mērķos vai verifikācijas avotos Puses varētu apstiprināt, tas rakstveidā jāiesniedz vismaz divus mēnešus pirms Apvienotās komitejas sanāksmes.

50.Tomēr steidzamos gadījumos Mauritānija var pieprasīt apspriešanos par iespēju izdarīt izmaiņas sākotnēji pieņemtajā nozares programmā. ES uz šo prasījumu atbild 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta izmaiņas pieprasošā vēstule, kurā norādīts arī izmaiņu pamatojums. Pēc minētā pieprasījuma apspriešanas Puses pieņem lēmumu par to, vai sasaukt Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmi vai arī uz pieprasījumu atbildēt pa pastu vai videokonferencē. Ja tiek izvēlēta otrā minētā procedūra, grozījumi, par kuriem panākta vienošanās, tiks oficiāli atzīti nākamajā Apvienotās komitejas sanāksmē.

Darbību pamanāmība

51.Ja nav citas vienošanās, Mauritānija nodrošina, ka ikviena darbība, ko īsteno saskaņā ar IZPN paredzēto nozarisko atbalstu, ar atbilstīgu pasākumu starpniecību ir komunicēta un pamanāma un spēj izcelt nolīguma priekšrocības. Par minēto pasākumu noteikšanu atbild Mauritānija, kurai jāsaņem ES piekrišana.

52.Nozariskā atbalsta finansēto projektu un darbību pamanāmību spēj nodrošināt, piemēram:

–publiski paziņojumi par veicamajiem projektiem un darbībām,

–televīzijas un radio reportāžas, kā arī presei domāti paziņojumi par projektu un darbību pabeigtības stāvokli,

–pabeigto ziņojumu un pētījumu publiskošana,

–ES informatīvo zīmju izmantošana,

–Mauritānijā esošās ES delegācijas personāla piedalīšanās atklāšanas svinībās, konferencēs un citos pasākumos,

–ES vēstnieka piedalīšanās oficiālajās atklāšanas ceremonijās,

–Mauritānijas un ES pārstāvju kopīgas uzdevumgrupas projektu un darbību īstenošanai uz vietas.

53.Projekti un darbības tiek iekļautas Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijas darbības pārskatā.

54.Mauritānija un ES – vajadzības gadījumā ar koordinācijas grupas praktisko atbalstu – kopīgi nodrošina to darbību pamanāmību, kuras finansētas no nozariskā atbalsta, kas paredzēts iepriekšējā, konkrēti 2015.–2021. gada, un šajā protokolā.

PARAUGS

IKGADĒJAIS PROGRESA ZIŅOJUMS: projektu īstenošanas sekmes

I.    Projekti, kas nozariskā atbalsta ietvaros sākti gada gaitā

Protokola [N] gadā uzsākti [X] projekti un turpināti [Y] projekti saskaņā ar Apvienotās komitejas [mēnesis/gads] sanāksmes lēmumiem. Tālāk atgādinājumam sniegts šo projektu apraksts, pašreizējā pabeigtības pakāpe un gaidāmie rezultāti.

1. projekts

Projekta apraksts

Projekta pabeigtības pakāpe

Atgādinājumam: līdzšinējie projektam izmaksātie līdzekļi un projektam atvēlētais nozariskā atbalsta daļmaksājums

Atgādinājumam: (jaunākie) dati par gaidāmo ekonomisko ietekmi

2. projekts

Projekta apraksts

Projekta pabeigtības pakāpe

Atgādinājumam: līdzšinējie projektam izmaksātie līdzekļi un projektam atvēlētais nozariskā atbalsta daļmaksājums

Atgādinājumam: (jaunākie) dati par gaidāmo ekonomisko ietekmi

N projekts

Projekta apraksts

Projekta pabeigtības pakāpe

Atgādinājumam: līdzšinējie projektam izmaksātie līdzekļi un projektam atvēlētais nozariskā atbalsta daļmaksājums

Atgādinājumam: (jaunākie) dati par gaidāmo ekonomisko ietekmi

II.    Kopsavilkums par N gadā sāktajiem projektiem

Kopsavilkuma tabulā parādīts, cik lielā mērā sasniegti kārtējam gadam noteiktie uzraudzības rādītāji, un atspoguļotas projektu finanšu plūsmas.

III. Īss N+1 gada projektu izklāsts

Tabulā norādītas darbības, kas īstenojamas nākamajā (N+1) gadā.

3. PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES UZRAUDZĪBA MAURITĀNIJAS EEZ

PARAUGS

GADA PĀRSKATS 4  

par zvejas darbībām Mauritānijas Islāma Republikas EEZ

[Pārskata datums]

1.IEVADS

Šis pārskats saskaņā ar protokola 4. pantu sagatavots, lai nodrošinātu regulāru zvejas piepūles uzraudzību Mauritānijas zvejas zonā un lai verificētu ANO Jūras tiesību konvencijas 62. pantā minētā pārpalikuma dinamiku, ievērojot Mauritānijas nacionālo flotu darbības kapacitāti.

2.PĀRSKATA PERIODS

Šis ziņojums aptver vienu gadu laikā no 202x. gada 1. janvāra līdz 202x. gada 31. decembrim.

3.KUĢI, KAS PĀRSKATA PERIODĀ DARBOJUŠIES EEZ

Tālāk tabulā norādīts zvejas kuģu skaits, kuriem pārskata periodā izdotas zvejas licences, kas ļauj darboties Mauritānijas EEZ.

1. tabula. Licenču sadalījums pēc zvejas veida un piemērojamā režīma

(1)Sk. 13. pantu Dekrētā 2015-159, ar ko īsteno Likumu 017-2015 par Zivsaimniecības kodeksu, vai aizstājošos tekstus.

(2)Sk. 26. pantu Dekrētā 2015-159, ar ko īsteno Likumu 017-2015 par Zivsaimniecības kodeksu, vai aizstājošos tekstus.

(3)Sk. 27. pantu Dekrētā 2015-159, ar ko īsteno Likumu 017-2015 par Zivsaimniecības kodeksu, vai aizstājošos tekstus.

4.KOPĒJĀS PIEĻAUJAMĀS NOZVEJAS

Tālāk tabulās norādītas kopējās pieļaujamās nozvejas, kuras saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem 5 noteiktas, piemērojot protokola 4. panta 2. punktu.

2. tabula. Kopējo un režīmatkarīgo KPN sadalījums pēc zvejas veida, resursu kategorijas un koncesijas veida

3. tabula. KPN sadalījums pēc zvejas veida un resursu kategorijas

5.ZVEJAS ATĻAUJAS, KAS IZDOTAS KUĢIEM, KURI MAURITĀNIJAS EEZ DARBOJAS SASKAŅĀ AR NACIONĀLO REŽĪMU

Šajā pārskata daļā sīki izklāsta datus par kuģiem, kuri darbojas saskaņā ar nacionālo režīmu 26. panta nozīmē Dekrētā 2015-159, ar ko īsteno Likumu 017-2015 par Zivsaimniecības kodeksu, vai aizstājošo tekstu nozīmē.

Ziņas par katru attiecīgo zvejas kategoriju 6 sniedz, atsaucoties uz 1., 2. un 3. tabulas datiem. Par katru kategoriju norāda šādas ziņas:

(a)tiesiskais regulējums, kas ļauj izmantot konkrētās kategorijas resursus;

(b)ziņas par zvejas atļaujām, kas kuģiem izdotas saskaņā ar nacionālo režīmu, un konkrēti licenču skaits, atļaujas laikposms (gada, divu mēnešu, ceturkšņa licences), par katru laikposmu izdoto licenču skaits, attiecīgās karoga valstis;

(c)katrā kategorijā izmantotās licences paraugs;

(d)atļautie zvejas rīki;

(e)kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), konkrēti, individuālo KPN skaits un apjoms, iedalīto individuālo KPN gada summa;

(f)Mauritānijas pieņemtie un īstenotie pārvaldības pasākumi;

(g)tehniskie (saglabāšanas, iekārtošanas, pārvaldības) noteikumi;

(h)finanšu noteikumi, kas regulē kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonai (zvejas licences iegūšanas izmaksas, maksas, citas tiesības);

(i)prasītie nozveju deklarēšanas, zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi.

6.ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMI VAI KONVENCIJAS PAR ĀRVALSTU KUĢU PIEKĻUVI MAURITĀNIJAS EEZ

Šajā pārskata daļā sīki izklāsta datus par kuģiem, kuri darbojas saskaņā ar ārvalstu režīmu 27. panta nozīmē Dekrētā 2015-159, ar ko īsteno Likumu 017-2015 par Zivsaimniecības kodeksu, vai aizstājošo tekstu nozīmē.

Saskaņā ar protokola 4. panta 5. punktu Mauritānijas Islāma Republikas noslēgtie (publiskie vai privātie) nolīgumi, kas [no 202X. gada 1. janvāra līdz 202Y. gada 31. decembrim] dod ārvalstu kuģiem piekļuvi tās EEZ, tiek publicēti Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, sk. [norādīt saiti un tās atjaunināšanas datumu].

Ziņas par katru attiecīgo zvejas kategoriju sniedz, atsaucoties uz 1., 2. un 3. tabulas datiem.

Tās sniedzamas par šādiem nolīgumiem/konvencijām:

[uzskaitīt visus noslēgtos/spēkā esošos nolīgumus un par katru nolīgumu vai konvenciju norādīt tālāk minēto informāciju]

(a)nolīguma vai konvencijas nosaukums un valstis vai citi tiesību subjekti, kas ir līgumslēdzējas puses;

(b)nolīguma aptvertais laikposms vai laikposmi;

(c)kuģu skaits un atļautie zvejas rīki pēc zvejas veida (mazapjoma zveja, piekrastes zveja, tāljūras zveja) un licenču derīguma ilguma;

(d)zvejot atļautās sugas vai krājumi, arī piemērojamie nozvejas limiti;

(e)prasītie nozveju deklarēšanas, zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi;

(f)tehniskie un finanšu noteikumi;

(g)rakstiskā nolīguma kopija;

(h)katrā kategorijā izmantotās licences paraugs.

7.EEZ TERITORIJĀ GŪTĀS NOZVEJAS

Šajā pārskata daļā sīki izklāsta datus par nozvejām, kuras guvuši kuģi, kas (saskaņā ar nacionālo vai ārvalstu režīmu) darbojas Mauritānijas EEZ.

Informāciju ieraksta tālāk dotajās tabulās un atsaucas uz protokolā noteiktajām zvejas kategorijām. Var pievienot papildu tabulas par zvejas kategorijām, kas protokolā nav paredzētas.

Saskaņā ar protokola 4. panta 6. punktu šo informāciju var nosūtīt apvienotajai zinātniskajai komitejai.

1. zvejas kategorija. Vēžveidīgie