EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021PC0429
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Directive (EU) 2019/1153 of the European Parliament and of the Council, as regards access of competent authorities to centralised bank account registries through the single access point
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi centralizētiem bankas kontu reģistriem, izmantojot vienoto piekļuves punktu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi centralizētiem bankas kontu reģistriem, izmantojot vienoto piekļuves punktu
COM/2021/429 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.7.2021
COM(2021) 429 final
2021/0244(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi centralizētiem bankas kontu reģistriem, izmantojot vienoto piekļuves punktu
{SWD(2021) 210 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Kā uzsvērts ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijā 2021.–2025. gadam 1 , Eiropas Savienībai jāpastiprina cīņa pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Organizētās noziedzības grupējumi izmanto savu ievērojamo, nelikumīgi iegūto peļņu, lai iefiltrētos likumīgajā ekonomikā un publiskajās iestādēs, tādējādi graujot tiesiskumu un pamattiesības un apdraudot cilvēku tiesības uz drošību, kā arī mazinot viņu uzticēšanos valsts iestādēm. Nelikumīgie ieņēmumi, kas Eiropas Savienībā gūti noziedzīgu darbību rezultātā, 2019. gadā sasniedza 139 miljardus euro 2 , kas atbilst 1 % no ES iekšzemes kopprodukta. Neraugoties uz to, ka ir ES un valstu līmenī ir izstrādāts tiesiskais regulējums līdzekļu atgūšanai, tiek konfiscēta tikai neliela procentuālā daļa no nozieguma rīkiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem 3 .
Ātra piekļuve finanšu informācijai ir ļoti būtiska, lai efektīvi veiktu finanšu izmeklēšanu un sekmīgi izsekotu un konfiscētu nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Šajā sakarā ir svarīgi zināt, kam ir bankas konts dalībvalstī, kura nav izmeklēšanu veicošā dalībvalsts – ne tikai tādēļ, lai varētu noteikt, kurai dalībvalstij ir nosūtāmi iesaldēšanas rīkojumi un konfiskācijas rīkojumi 4 , bet arī, lai sniegtu izmeklētājiem potenciāli ļoti būtiskas norādes. Tomēr, lai iestādes, kas vienā dalībvalstī atbild par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, varētu iegūt informāciju par personām, uz kurām attiecas izmeklēšana un kurām ir bankas konti citā dalībvalstī, tām pašlaik jāievāc informācija, izmantojot policijas sadarbības vai tiesu iestāžu sadarbības kanālus. Tas bieži vien ir apgrūtinošs un laikietilpīgs process, kas kavē ātru piekļuvi informācijai, kā izklāstīts 7. pielikumā ietekmes novērtējumā, kurš pievienots Komisijas tiesību aktu priekšlikumu kopumam par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu (AML/CFT) un tiesībaizsardzību.
Saskaņā ar (piektās) direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu 5 32.a pantu dalībvalstīm jāievieš centralizēti automatizēti mehānismi, piemēram, centrāli reģistri vai centrālas elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder vai kura kontrolē maksājumu kontus, bankas kontus un individuālos seifus.
Direktīvā (ES) 2019/1153 6 jau tagad ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānorīko iestādes, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, lai tās varētu piekļūt centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem un veikt meklējumus tajos (Direktīvā (ES) 2019/1153 tie ir minēti kā “centralizēti bankas kontu reģistri”; šis termins tiks lietots turpmāk). Minētajā direktīvā arī noteikts, ka dalībvalstīm savās norīkotajās kompetentajās iestādēs jāiekļauj līdzekļu atguves dienesti, un tajā ir paredzēta iespēja dalībvalstīm norīkot nodokļu iestādes un pretkorupcijas aģentūras par kompetentajām iestādēm, ciktāl tām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem. Direktīvas transponēšanas termiņš ir 2021. gada 1. augusts.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jaunai direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, kas tiek iesniegts kopā ar šo priekšlikumu, dalībvalstis nodrošina, ka informācija no centralizētiem bankas kontu reģistriem ir pieejama, izmantojot bankas kontu reģistru (BKR) vienoto piekļuves punktu, kas Komisijai ir jāizstrādā un jāuztur 7 . Ja centralizētie bankas kontu reģistri tiktu savstarpēji savienoti, dalībvalstis, kurām ir pieeja BKR vienotajam piekļuves punktam, varētu ātri noteikt to, vai personai ir bankas konti citās dalībvalstīs, un tām nevajadzētu vērsties pie visām ekvivalentajām struktūrām visās dalībvalstīs. Saskaņā ar jaunās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu juridisko pamatu (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants) pieeja BKR vienotajam piekļuves punktam uz minētās direktīvas pamata tiks sniegta tikai finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) – valsts struktūrām, kas no atbildīgajiem subjektiem 8 saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un – attiecīgā gadījumā – nosūta tos kriminālizmeklēšanas iestādēm. Tomēr, lai apkarotu smagus noziegumus, jo īpaši efektīvi veiktu finanšu izmeklēšanu, arī iestādēm, kurām ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem, ir vajadzīga pieeja BKR vienotajam piekļuves punktam, kas tām ļautu identificēt, analizēt un interpretēt finanšu informāciju, kura ir būtiska kriminālprocesā.
Šā priekšlikuma mērķis ir paplašināt pieeju BKR vienotajam piekļuves punktam, kas ieviests ar jauno direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, sniedzot šo pieeju arī iestādēm, kurām ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem un kuras norīkotas par kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/1153 3. panta 1. punktu.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums papildina noteikumus par BKR vienoto piekļuves punktu, kuri ir ietverti Komisijas priekšlikumā jaunajai direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu.
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma pamats (LESD 114. pants) attiecas uz iekšējo tirgu, un tā mērķis ir nepieļaut to, ka Savienības finanšu sistēma tiek izmantota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Šis priekšlikums papildina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikas preventīvos aspektus un balstās uz tiem, kā arī pastiprina tiesisko regulējumu no tiesībaizsardzības sadarbības viedokļa.
Šis priekšlikums ir saskaņā ar rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, kuru Komisija pieņēma 2020. gada maijā 9 . Rīcības plānā uzsvērts, ka ir vajadzīga centralizēto bankas kontu reģistru savstarpēja savienojamība Savienības mērogā, lai paātrinātu FIU un tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi informācijai par bankas kontiem un atvieglotu pārrobežu sadarbību. Arī ES Drošības savienības stratēģijā (2020. gada jūlijs) 10 ir uzsvērts, ka šāda savstarpēja savienojamība varētu ievērojami paātrināt FIU un kompetento iestāžu piekļuvi finanšu informācijai. Jaunajā ES stratēģijā organizētās noziedzības apkarošanai ir norādīts uz to, ka Komisija pārskatīs Direktīvu (ES) 2019/1153, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi nākotnē izveidojamai platformai, kurā tiks savstarpēji savienoti centralizētie bankas kontu reģistri visā Savienībā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Ierosinātā direktīva ir saskanīga ar Savienības politikas mērķiem, jo īpaši cīņu pret smagiem noziegumiem, kā arī ar regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, tostarp ar jauno nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas paketi.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Saskaņā ar juridisko pamatu, kas tika izmantots, lai pieņemto grozīto tiesību aktu, t. i., Direktīvu (ES) 2019/1153, ierosinātās direktīvas juridiskais pamats ir LESD 87. panta 2. punkts. Uz minētā noteikuma pamata Savienība var veikt pasākumus policijas sadarbības jomā, iesaistot dalībvalstu kompetentās iestādes (tostarp policiju, muitas iestādes un citus specializētus tiesībaizsardzības dienestus), jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas vākšanu, uzglabāšanu un apmaiņu, kura ir būtiska noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā paredzēto subsidiaritātes principu dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekamā mērā sasniegt priekšlikuma mērķus, tāpēc tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus.
Organizētās noziedzības grupējumi bieži vien darbojas pārrobežu mērogā, cita starpā tādēļ, lai slēptu un atkārtoti ieguldītu savus nelikumīgi iegūtos aktīvus. Risks, ka organizētās noziedzības grupējumi novirza savu nelikumīgi iegūto peļņu tam, lai iefiltrētos ekonomikā, ietekmē Savienību kopumā, un tādēļ ir jāreaģē ES līmenī.
•Proporcionalitāte
Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šis priekšlikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs un ir samērīgi, lai atvieglotu publiskām iestādēm, kuru pienākums ir aizsargāt Savienības pilsoņus, izmantot attiecīgo finanšu informāciju un apmainīties ar to.
Uz Direktīvas (ES) 2019/1153 pamata ir nodrošināta piekļuve tikai ierobežotam informācijas kopumam (piemēram, īpašnieka vārdam un uzvārdam, bankas konta numuram), kas ir noteikti nepieciešams, lai pārliecinātos, vai personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir konts bankā un kurās bankās tas ir. Tāds pats ierobežojums attieksies arī uz piekļuves un meklēšanas iespējām, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu, kas tiek izveidots ar šo priekšlikumu.
Attiecīgi – citu dalībvalstu kompetentās iestādes varēs tieši piekļūt turpmāk norādītajam ierobežotajam informācijas kopumam un meklēt to, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu (sk. Direktīvas (ES) 2019/1153 4. panta 2. punktu saistībā ar 2. panta 7. punktu; sk. arī spēkā esošās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu 32.a panta 3. punktu, kā arī ierosinātās jaunās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu 14. panta 3. punktu un 18. panta 1. punktu):
·attiecībā uz klienta konta turētāju un jebkuru personu, kas norāda, ka tā rīkojas klienta vārdā – vārds un uzvārds, ko papildina vai nu pārējie nepieciešamie identifikācijas dati vai unikāls identifikācijas numurs;
·attiecībā uz klienta konta turētāja faktisko īpašnieku – vārds un uzvārds, ko papildina vai nu pārējie nepieciešamie identifikācijas dati vai unikāls identifikācijas numurs;
·attiecībā uz banku vai maksājumu kontu – starptautiskais bankas konta numurs (IBAN numurs) un konta atvēršanas un slēgšanas datums;
·attiecībā uz glabāšanas seifu – nomnieka vārds un uzvārds, ko papildina vai nu pārējie nepieciešamie identifikācijas dati vai unikāls identifikācijas numurs un nomas ilgums.
Tāpēc saskaņā ar šajā priekšlikumā ierosinātajiem pasākumiem iestādes, kuras ir kompetentas novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, nevarēs piekļūt sensitīviem datiem un meklēt tos, piemēram, informāciju par darījumiem vai kontu atlikumu. Ar BKR vienotā piekļuves punkta starpniecību būs pieejama tikai tāda informācija, kas ir noteikti nepieciešama, lai identificētu bankas vai maksājumu konta vai glabāšanas seifa turētāju. Pēc tam, kad iestādes uz šajā priekšlikumā paredzētās piekļuves pamata ir identificējušas, kurā finanšu iestādē personai, uz ko attiecas izmeklēšana, ir bankas konts citā dalībvalstī, tām – vajadzības gadījumā – būs jāpieprasa papildu informācija (piemēram, darījumu saraksts), izmantojot atbilstošus policijas vai tiesu iestāžu sadarbības kanālus.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ir iesniegts kā direktīva, jo saskaņā ar to ir paredzēts grozīt Direktīvu (ES) 2019/1153.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Citu iestāžu viedoklis un apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Padomes 2020. gada jūnija secinājumos par finanšu izmeklēšanu uzlabošanu cīņai pret smago un organizēto noziedzību 11 dalībvalstis aicināja Komisiju apsvērt iespēju vēl vairāk uzlabot tiesisko regulējumu, lai savstarpēji savienotu dalībvalstu nacionālos centralizētos reģistrus attiecībā uz bankas kontiem, kas paātrinātu piekļuvi finanšu informācijai, vienlaikus atvieglinot pārrobežu sadarbību starp kompetentajām iestādēm visā Savienībā.
Eiropas Parlaments 2020. gada 10. jūlijā rezolūcijā 12 atzinīgi novērtēja Komisijas plānu nodrošināt centralizētu bankas kontu reģistru savstarpēju savienojamību, lai tiesībaizsardzības iestādēm un FIU dažādos izmeklēšanas posmos atvieglotu ātrāku piekļuvi finanšu informācijai un sekmētu pārrobežu sadarbību, pilnībā ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.
Šā priekšlikuma sagatavošanas gaitā Komisija apspriedās ar līdzekļu atguves dienestiem, piedaloties Līdzekļu atguves dienestu platformas sanāksmēs un rīkojot neformālu un mērķtiecīgu apspriešanos. Minētie dienesti pilnībā atbalstīja iniciatīvu.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikumu papildina ietekmes novērtējums par ierosināto jauno nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas paketi (jo īpaši attiecībā uz 7. pielikumu par bankas kontu reģistru savstarpēju savienojamību), par ko Regulējuma kontroles padome 2020. gada 4. decembrī sniedza pozitīvu atzinumu. Priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir sīkāk analizēta situācija un ietekme, ko radītu piekļuves paplašināšana centralizēto bankas kontu reģistru savstarpēji savienotajai sistēmai, piešķirot piekļuvi arī iestādēm, kuras ir kompetentas novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem un kuras ir norīkotas saskaņā ar Direktīvu 2019/1153.
•Pamattiesības
Šajā priekšlikumā tiks skaidri norādītas iestādes, kuras ir kompetentas novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem un kurām tiks piešķirta piekļuve centralizēto bankas kontu reģistru savstarpēji savienotajai sistēmai – BKR vienotajam piekļuves punktam. Tādējādi minētās iestādes varēs ātri noteikt to, vai kādai personai ir bankas konti citās dalībvalstīs, nesūtot pieprasījumu visām ekvivalentajām struktūrām visās ES dalībvalstīs.
Centralizētajos bankas kontu reģistros tiek centralizēti persondati, kas saistīti ar juridiskām un fiziskām personām. Tādēļ piekļuves paplašināšana BKR vienotajam piekļuves punktam ietekmēs datu subjektu pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātumu un tiesības uz persondatu aizsardzību (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) attiecīgi 7. un 8. pants).
Visi hartā atzīto (it īpaši hartas 7. un 8. pantā noteikto) tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumi, kas izriet no šā priekšlikuma, atbilst hartā paredzētajām prasībām, jo īpaši tām, kuras noteiktas hartas 52. panta 1. punktā.
Ierobežojums ir noteikts tiesību aktos un pamatots ar nepieciešamību sasniegt Savienības atzītu vispārējo interešu mērķi, proti, apkarot smago noziedzību.
Turklāt attiecīgo tiesību un brīvību būtība tiek ievērota, un ierobežojumi ir samērīgi ar izvirzīto mērķi.
Attiecībā uz tiesībām uz privātumu – ietekme ir ierobežota, jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar šo priekšlikumu nav jāvāc papildu dati par konta turētājiem, kā arī jāņem vērā tas, ka informāciju no citām dalībvalstīm, kura pieejama ar BKR vienotā piekļuves punkta starpniecību, jau tagad var iegūt, izmantojot policijas un tiesu iestāžu sadarbības kanālus. Turklāt iejaukšanās tiesībās uz privātumu būs salīdzinoši ierobežota smaguma ziņā, jo dati, kuriem var piekļūt un kurus var meklēt, neaptver finanšu darījumus vai konta atlikumu. Minētie dati attieksies tikai uz ierobežotu informācijas kopumu (piemēram, īpašnieka vārdu un uzvārdu un bankas konta numuru), kā to stingri pieprasa attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, lai konstatētu, kurā(-ās) bankā(-ās) citās dalībvalstīs personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir bankas konts.
Attiecībā uz fizisku personu persondatu aizsardzību – informācija par bankas kontiem var būt persondati, un piekļuve šiem datiem, ko veic iestādes, kuras ir kompetentas novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, būtu persondatu apstrāde. Uz centralizētajos bankas kontu reģistros ietverto datu, kuriem šīs iestādes piekļūst un kurus tās meklē ar BKR vienotā piekļuves punkta starpniecību, apstrādi attiektos valsts tiesību akti, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2016/680, kā tas pašlaik ir to datu gadījumā, kuriem piekļūst un kurus meklē uz spēkā esošās Direktīvas (ES) 2019/1153 pamata.
Turklāt aizsardzības pasākumi un ierobežojumi, kas jau paredzēti Direktīvā (ES) 2019/1153, tiks piemēroti arī attiecībā uz jebkādu tiešu piekļuvi vai meklēšanu, ko norīkotās iestādes veic citu dalībvalstu centralizētajos bankas kontu reģistros, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu. Tas jo īpaši attiecas uz minētās direktīvas 3., 4., 5. un 6. pantā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem un ierobežojumiem, kas jo īpaši paredz šādus elementus:
·tikai dalībvalstu norīkotās iestādes, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, varēs piekļūt centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos, tostarp izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu (direktīvas 3. panta 1. punkts saistībā ar 4. panta jauno 1.a punktu);
·pilnvaras piekļūt centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos, tostarp izmantojot BKR vienotos piekļuves punktus, tiek piešķirtas tikai nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt “smagus noziedzīgus nodarījumus” vai veikt kriminālvajāšanu par tiem vai sniegt atbalstu kriminālizmeklēšanai par “smagiem noziedzīgiem nodarījumiem” (direktīvas 4. panta 1. punkts un jaunais 1.a punkts). Smagi noziedzīgi nodarījumi šajā kontekstā ir noziegumu formas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2016/794 13 I pielikumā (direktīvas 2. panta 12. punkts);
·kā izklāstīts iepriekš, centralizētajos bankas kontu reģistros var piekļūt tikai tādam ierobežotam informācijas kopumam (piemēram, īpašnieka vārdam un uzvārdam un bankas konta numuram) un veikt meklējumus tajā (tostarp izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu), kas ir noteikti nepieciešams, lai pārliecinātos, vai personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir konts bankā un kurās bankās tas ir (4. panta 2. punkts saistībā ar 2. panta 7. punktu);
·piekļuve jānodrošina un meklējumi jāveic, tostarp izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu, katrā gadījumā atsevišķi tādam katras kompetentās iestādes personālam, kas ir īpaši norīkots un pilnvarots minēto uzdevumu veikšanai (5. panta 1. un 2. punkts). Dalībvalstīm jāievieš pasākumi, ar kuriem nodrošina datu drošību atbilstoši augstiem tehnoloģiskajiem standartiem, lai varētu piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā (5. panta 3. punkts);
·ir jāsaglabā ieraksti par nodrošināto piekļuvi un veiktajiem meklējumiem, tostarp ar BKR vienotā piekļuves punkta starpniecību (6. panta 1. punkts). Datu aizsardzības speciālistiem, kas atbildīgi par centralizētajiem bankas kontu reģistriem, ir regulāri jāpārbauda šie ieraksti, un tie pēc pieprasījuma jādara pieejami kompetentajai uzraudzības iestādei (6. panta 2. punkts). Ierakstus var saglabāt tikai datu aizsardzības pārraudzības nolūkā, tie ir jāaizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un tie ir jādzēš 5 gadus pēc to izveides, ja vien tie nav nepieciešami pārraudzības procedūrās (6. panta 3. punkts).
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums ES budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Grozāmajā aktā (Direktīva (ES) 2019/1153) jau ir paredzēta pienācīga uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Priekšlikumam nav vajadzīgi skaidrojošie dokumenti par transponēšanu.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ar 1. pantu groza Direktīvas (ES) 2019/1153 4. pantu un paredz, ka norīkotajām iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, ir iespēja tieši piekļūt citu dalībvalstu centralizētiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu.
2. pantā ir noteikts termiņš jaunās direktīvas transponēšanai dalībvalstīs.
2021/0244 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi centralizētiem bankas kontu reģistriem, izmantojot vienoto piekļuves punktu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 15 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Ir jāatvieglo piekļuve finanšu informācijai, lai novērstu, atklātu, izmeklētu smagus noziegumus, tostarp terorismu, vai veiktu kriminālvajāšanu par tiem. Konkrēti, ātra piekļuve finanšu informācijai ir ļoti būtiska, lai veiktu efektīvu kriminālizmeklēšanu un sekmīgi izsekotu un pēcāk konfiscētu nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
(2)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 16 dalībvalstu norīkotajām iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, ir atļauts piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, ievērojot noteiktus aizsardzības pasākumus un ierobežojumus. Direktīvā (ES) 2019/1153 informācija par bankas kontiem ir definēta kā konkrēta informācija, kas ietverta centralizētajos automatizētajos mehānismos, kurus dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 17 un kuri Direktīvā (ES) 2019/1153 ir minēti kā centralizēti bankas kontu reģistri.
(3)Iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153, ietver vismaz līdzekļu atguves dienestus, un tās var ietvert arī nodokļu iestādes un pretkorupcijas aģentūras, ciktāl tām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem. Saskaņā ar minēto direktīvu kompetentās iestādes ir pilnvarotas tieši piekļūt tikai tās dalībvalsts centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos, kura ir norīkojusi šīs iestādes.
(4)Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) GGGG/XX 18 , ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/849 19 un saglabā ar minēto direktīvu izveidotās sistēmas galvenos elementus, ir paredzēts, ka centralizētie automatizētie mehānismi ir savstarpēji savienoti ar bankas kontu reģistru (BKR) vienotā piekļuves punkta starpniecību, kas Komisijai ir jāizstrādā un jāuztur. Tomēr saskaņā ar Direktīvu (ES) GGGG/XX tikai finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) arī turpmāk būs tieša piekļuve centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem, tostarp ar BKR vienotā piekļuves punkta starpniecību.
(5)Ņemot vērā organizētās noziedzības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pārrobežu raksturu un to, cik svarīga ir attiecīgā finanšu informācija, lai apkarotu noziedzīgās darbības, tostarp – ja ir iespējams un lietderīgi – ātri izsekojot, iesaldējot un konfiscējot nelikumīgi iegūtus aktīvus, iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem un kuras ir norīkotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153, vajadzētu būt iespējai tieši piekļūt citu dalībvalstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu (ES) GGGG/XX.
(6)Aizsardzības pasākumi un ierobežojumi, kas jau noteikti ar Direktīvu (ES) 2019/1153, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz iespējām piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu, kas izveidots ar šo direktīvu. Šie aizsardzības pasākumi un ierobežojumi ietver ierobežojumus, kuri attiecas uz iestādēm, kas ir tiesīgas piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, nolūkiem, kādos var nodrošināt piekļuvi un veikt meklējumus, tās informācijas veidiem, kura ir pieejama un kurā var veikt meklējumus, prasībām, kas piemērojamas norīkoto kompetento iestāžu darbiniekiem, datu drošību un ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklējumiem.
(7)Jebkādai persondatu apstrādei, kuru kompetentās iestādes veic saistībā ar šajā direktīvā paredzētajām piekļuves un meklēšanas iespējām, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 20 . Tādējādi šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz persondatu aizsardzību.
(8)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, piešķirt norīkotajām iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, pilnvaras piekļūt citu dalībvalstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos, izmantojot BKR vienoto piekļuves punktu, kas izveidots ar Direktīvu (ES) GGGG/XX, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(9)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.]
[vai]
[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]
(10)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.
(11)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva (ES) 2019/1153.
(12)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 21 42. panta 1. punktu[, un tas sniedza atzinumu 2021. gada XX],
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas (ES) 2019/1153 4. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās valsts iestādes, kas norīkotas, ievērojot 3. panta 1. punktu, ir tiesīgas tieši un nekavējoties piekļūt informācijai par bankas kontiem citās dalībvalstīs, kura ir pieejama ar bankas kontu reģistru (BKR) vienotā piekļuves punkta starpniecību, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas (ES) GGGG/XX [jaunā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu] XX. pantu, un veikt meklējumus tajā, kad tas ir vajadzīgs tām noteikto pienākumu izpildei nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagu noziedzīgu nodarījumu vai veikt kriminālvajāšanu par to vai sniegt atbalstu izmeklēšanai par smagu noziedzīgu nodarījumu, ieskaitot ar šādu izmeklēšanu saistīto aktīvu identificēšanu, izsekošanu un iesaldēšanu.”.
2. pants
1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [XXYY] [transponēšanas periods jāsaskaņo ar piemērošanas datumu, kas jaunajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu ir noteikts, lai piemērotu noteikumus par centralizētā automatizētā mehānisma savstarpēju savienojamību]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
