EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.6.2021
COM(2021) 307 final
2021/0142(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI), līgumslēdzēju pušu konferencē attiecībā uz rezolūcijas pieņemšanu, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus tādiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI), līgumslēdzēju pušu konferencē attiecībā uz rezolūcijas pieņemšanu, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus tādiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā vairāk par 12 pasažieriem, un kuģiem ar pasažieru kajītēm, kuros ir vairāk par 12 guļvietām.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.CDNI
Konvencijā par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI), kas parakstīta 1996. gada 9. septembrī Strasbūrā, ir noteikts tiesiskais regulējums to atkritumu vākšanai, deponēšanai un pieņemšanai, kuri rodas, kuģojot pa Reinu un citiem ūdensceļiem. Pēc tam, kad visas parakstītājas valstis to bija ratificējušas, CDNI stājās spēkā 2009. gada 1. novembrī. CDNI puses ir piecas ES dalībvalstis (Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija) un Šveice.
CDNI līgumslēdzēju pušu konference ir struktūra, kas atbild par to, kā tiek uzraudzīta CDNI noteikumu piemērošana, ar reglamentējošām pilnvarām iekšzemes kuģošanas jautājumos attiecībā uz atkritumiem Reinā un citos iekšzemes ūdensceļos, un to veido CDNI līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Tā tiekas katru gadu. Tā pieņem CDNI rezolūcijas. Katrai līgumslēdzējai pusei ir viena balss, un lēmumus pieņem vienprātīgi. Šīs rezolūcijas līgumslēdzējām pusēm ir juridiski saistošas saskaņā ar CDNI 14. un 19. pantu. ES nav CDNI līgumslēdzēja puse.
2.2.Paredzētie CDNI akti
CDNI līgumslēdzēju pušu konferences 2021. gada 22. jūnija sanāksmē CDNI piemērošanas jomā ir jāpieņem rezolūcija, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus tādiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā vairāk par 12 un mazāk nekā 50 pasažierus, un kuģiem ar pasažieru kajītēm, kuros ir vairāk par 12 un mazāk nekā 50 guļvietas.
Tas attiecas uz visiem pēc 2008. gada 30. decembra ekspluatācijā nodotajiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus, un kuģiem ar pasažieru kajītēm, kuros ir vairāk par 12 un mazāk nekā 50 guļvietas. Šis jautājums attiecas uz vides un tehniskajām prasībām iekšzemes ūdensceļu kuģiem.
Saskaņā ar CDNI II pielikuma 9.01. panta 3. punktu sadzīves notekūdeņu izvadīšana ir aizliegta:
(1)kruīza kuģiem ar vairāk nekā 50 guļvietām un
(2)pasažieru kuģiem, kam atļauts pārvadāt vairāk nekā 50 pasažierus.
Rezolūcijas projektā šis aizliegums tiek attiecināts arī uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus, un kuģiem ar pasažieru kajītēm, kuros ir vairāk par 12 un mazāk nekā 50 guļvietas. Aizliegums izvadīt notekūdeņus ir saistīts ar CDNI līgumslēdzēju pušu pienākumu ierīkot sadzīves notekūdeņu pieņemšanas stacijas to teritorijās esošajos ūdensceļos.
Rezolūcijas projekta noteikumi palielinātu saskaņotību ar tehniskajām prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos.
CDNI regulē kuģu darbību attiecībā uz notekūdeņu izvadīšanu kā daļu no vides aizsardzības. Tehniskās prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK. Direktīvā (ES) 2016/1629 ir paredzēti Savienības noteikumi par tehniskajām prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļu drošumu, ņemot vērā kuģa korpusa konstrukciju. Minētās direktīvas II pielikumā ir atsauce uz iekšzemes kuģošanas kuģu tehniskajiem standartiem (ES-TRIN), ko izstrādājusi Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI). Atsauce uz pašreizējo ES-TRIN 2019/1 ir iekļauta Direktīvas (ES) 2016/1629 II pielikumā.
Saskaņā ar ES-TRIN 2019/1 19.14. pantu pasažieru kuģi ir aprīkoti ar sadzīves notekūdeņu vākšanas tvertnēm saskaņā ar minētā panta 2. punktu vai ar atbilstīgām kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar ES-TRIN 2019/1 18. nodaļu. Šī prasība attiecas uz visiem pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 12 pasažieriem, taču ņemot vērā šādus pārejas noteikumus:
1.kuģiem ar kajītēm, kuros ir ne vairāk par 50 gultām, un vienas dienas brauciena kuģiem, kas pārvadā ne vairāk kā 50 pasažierus: prasība par tvertni vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu neattiecas uz kuģiem, kas jau bija ekspluatācijā pirms 2006. gada 1. janvāra;
2.kuģiem ar kajītēm, kuros ir vairāk par 50 gultām: prasība par tvertni vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jau ir spēkā;
3.attiecībā uz kuģiem, kas pastāvēja pirms 2008. gada 30. decembra un darbojās tikai ārpus Reinas, var pieļaut atkāpes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1629 29. panta 1. punktu.
CDNI rezolūcijas projekts attiecas tikai uz kuģiem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2008. gada 30. decembra (Reinā vai ārpus tās), tāpēc tas ir pilnībā saderīgs ar standartu ES-TRIN 2019/1, kurā jau ir noteikts, ka šiem kuģiem ir jābūt aprīkotiem ar sadzīves notekūdeņu vākšanas tvertnēm vai piemērotām kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
CDNI noteikumos ir ņemta vērā vides aizsardzība (aizliegums izvadīt sadzīves notekūdeņus ūdensceļos), savukārt ES-TRIN paredz tehniskas prasības kuģa konstrukcijai un atbilstošai uzstādīšanai un aprīkojumam, kas ļauj vākt notekūdeņus.
Gan CDNI, gan ES-TRIN noteica šo noteikumu piemērošanas datumus. Tā kā šie noteikumi viens otru papildina, ir jānodrošina šo datumu saskaņošana, lai izvairītos no nekonsekvences noteikumos, kas attiecas uz Reinā kuģojošiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem.
CDNI rezolūcijas projekts ir saskaņots ar Direktīvā (ES) 2016/1629 paredzētajām prasībām un tādējādi palielinās saskaņotību ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām.
Turklāt CDNI rezolūcijas projekta 9.01. panta 4. punkts kuģus, kuri saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/1629 ir atbrīvoti no pienākuma uzstādīt sadzīves notekūdeņu vākšanas tvertņu iekārtas vai attiecīgas kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, atbrīvotu no attiecīgā aizlieguma izvadīt notekūdeņus saskaņā ar CDNI rezolūciju.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Ierosinātā Savienības nostāja ir vienoties par rezolūcijas pieņemšanu, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus.
Šajā jomā nav nekādu pretrunu ar ES tiesību aktiem. Turklāt tā lielā mērā atbalsta vides aizsardzības iniciatīvas un mērķus.
CDNI regulē kuģu darbību attiecībā uz notekūdeņu izvadīšanu kā daļu no vides aizsardzības. Direktīvā (ES) 2016/1629 ir paredzēti Savienības noteikumi par tehniskajām prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļu drošumu, ņemot vērā kuģa korpusa konstrukciju, tostarp jautājumus, kas saistīti ar kuģa aprīkojumu sadzīves notekūdeņu vākšanas tvertnēs vai atbilstīgām kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Ierosinātā Savienības nostāja ir vienoties par rezolūcijas pieņemšanu, jo tā palielina saskaņotību ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai līgumslēdzēja puse.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
CDNI līgumslēdzēju pušu konference ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar starptautisku nolīgumu. Akts, ko CDNI līgumslēdzēju pušu konference ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts var būtiski ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma saturu, proti, Direktīvu (ES) 2016/1629. Tas ir tāpēc, ka ierosinātais akts ietekmē tiesību aktus, kas attiecas uz tehniskajām prasībām iekšzemes ūdensceļu kuģiem, jo tas paredz prasības attiecībā uz aizliegumu izvadīt notekūdeņus un atbilstīga aprīkojuma uzstādīšanu iekšzemes ūdensceļu kuģos, savukārt tehniskās prasības šiem kuģiem (tostarp noteikumus par notekūdeņu vākšanu) reglamentē Direktīva (ES) 2016/1629.
Tāpēc ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CDNI līgumslēdzēju pušu konferencē attiecībā uz rezolūcijas pieņemšanu, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, kas pieņemams saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta, par kuru nostāja Savienības vārdā jāieņem, mērķa un satura. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo transporta politiku.
Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 91. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 91. panta 1. punktam, lasītam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2021/0142 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI), līgumslēdzēju pušu konferencē attiecībā uz rezolūcijas pieņemšanu, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus tādiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)1996. gada 9. septembra Konvencija par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI), stājās spēkā 2009. gada 1. novembrī.
(2)Saskaņā ar Konvencijas 19. pantu līgumslēdzēju pušu konference var grozīt Konvenciju un tās pielikumus.
(3)Ar Savienības darbībām iekšzemes kuģošanas nozarē būtu jānodrošina to Savienībā piemērojamo tehnisko prasību vienveidība, kuras attiecas uz Savienībā izmantojamiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem.
(4)CDNI līgumslēdzēju pušu konferences 2021. gada 22. jūnija sanāksmē ir jāpieņem rezolūcija, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā vairāk par 12 pasažieriem, un kuģiem ar pasažieru kajītēm, kuros ir vairāk par 12 guļvietām. Saskaņā ar šīs rezolūcijas noteikumiem uz kuģiem, uz kuriem attiecas šī rezolūcija, būs jāuzstāda atbilstošs aprīkojums.
(5)Iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajā standartā (ES-TRIN 2019/1), ko 2018. gada 8. novembrī pieņēma Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (“CESNI”), ir noteiktas vienotas tehniskās prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu kuģu drošumu. Tajā ir iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz īpašām kuģu kategorijām, piemēram, pasažieru kuģiem, noteikumi par kuģu aprīkojumu un iekārtām, tostarp notekūdeņu vākšanas un izvadīšanas iekārtām, kā arī norādījumi par tehniskā standarta piemērošanu.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CDNI līgumslēdzēju pušu konferencē, jo rezolūcijas noteikumi varēs ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1629.
(7)CDNI rezolūcijas projektam būtu jāpalielina saskaņotība ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, galvenokārt attiecībā uz piemērošanas datumiem, kad iekšzemes ūdensceļu kuģos jāuzstāda piemērots aprīkojums notekūdeņu vākšanai. Turklāt CDNI rezolūcijas projekts lielā mērā atbalsta vides aizsardzības iniciatīvas un mērķus.
(8)Savienība nav CDNI līgumslēdzēju pušu konferences dalībniece. Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi, jāpauž tām Savienības dalībvalstīm, kuras ir CDNI dalībnieces,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par tādu atkritumu vākšanu, deponēšanu un pieņemšanu, kuri radušies kuģošanā pa Reinu un iekšzemes ūdensceļiem (CDNI), līgumslēdzēju pušu konferences 2021.gada 22. jūnija sanāksmē, ir piekrist rezolūcijas pieņemšanai, kuras mērķis ir paplašināt aizliegumu izvadīt sadzīves notekūdeņus tādiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā 12–50 pasažierus.
2. pants
Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir CDNI līgumslēdzēju pušu konferences dalībnieces, rīkojoties kopīgi.
3. pants
Par nenozīmīgām tehniskām izmaiņām 1. pantā noteiktajās nostājās var vienoties bez jauna Padomes lēmuma.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs