PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā Komisijai jāieņem saistībā ar Vienošanos par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“vienošanās”) attiecībā uz paredzēto lēmumu grozīt Vienošanās noteikumus par procentu likmēm. Šie noteikumi nosaka minimālās tirgus procentu bāzes likmes (“CIRR”), ko piemēro oficiālam finansēšanas atbalstam eksporta kredītiem. Paredzētais lēmums saskaņotu vienošanās pušu praksi un nodrošinātu noteikumus un nosacījumus, kas atspoguļo privāto finanšu tirgu apstākļus.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem
Vienošanās ir džentlmeņu vienošanās starp ES, ASV, Kanādu, Japānu, Koreju, Norvēģiju, Šveici, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju, un tās mērķis ir nodrošināt pamata noteikumus oficiāli atbalstīto eksporta kredītu sakārtotai izmantošanai. Praksē tas nozīmē izveidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus (kuros konkurenci nosaka eksportējamo preču un pakalpojumu kvalitāte un cena, nevis paredzētie finanšu noteikumi), strādājot pie tā, lai likvidētu subsīdijas un tirdzniecības kropļojumus, kas saistīti ar oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Vienošanās stājās spēkā 1978. gada aprīlī uz nenoteiktu laiku, un, lai gan tam ir administratīvs ESAO sekretariāta atbalsts, tā nav ESAO tiesību akts.
Ņemot vērā finanšu tirgus un politiskās norises, kas ietekmē oficiāli atbalstītu eksporta kredītu piešķiršanu, vienošanās tiek regulāri atjaunināta. Vienošanās ir transponēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 un tādējādi ir padarīta par juridiski saistošu Eiropas Savienībā . Atbilstīgi 2. pantam minētajā regulā vienošanās noteikumu un nosacījumu pārskatīšana ar deleģētiem aktiem tiek iekļauta ES tiesību aktos.
2.2.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieki
Vienošanās dalībnieku (“dalībnieki”) sanāksmēs, kā arī rakstiskajās procedūrās, kur vienošanās dalībnieki pieņem lēmumus, Eiropas Komisija pārstāv Savienību. Lēmumus par visiem vienošanās grozījumiem pieņem pēc konsensa principa. Savienības nostāju pieņem Padome, un dalībvalstis to apspriež Padomes darba grupā eksporta kredītu jautājumos.
Vienošanās 63. panta a) punktā noteikts, ka “Dalībnieki periodiski pārskata CIRR noteikšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka paziņotās likmes atspoguļo tābrīža tirgus apstākļus un atbilst izmantojamo likmju noteikšanas pamatmērķiem. Šādas pārskatīšanas attiecas arī uz uzcenojumu, kas jāpieskaita, piemērojot šīs likmes”.
2.3.Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku paredzētais akts
CIRR sistēma tiek pārskatīta kopš 2014. gada sākuma. CIRR ir fiksētas minimālās procentu likmes, ko var piedāvāt valsts atbalstīta eksporta finansējuma līguma ietvaros. CIRR nosaka katrai vienošanās dalībnieku valūtai. Vienošanās dalībnieku 127. sanāksmē, kas notika 2014. gada jūnijā, dalībnieki uzdeva dalībnieku tehniskajiem ekspertiem pārskatīt vienošanās noteikumus par CIRR.
CIRR reforma būtu visaptveroša reforma, kas aptvertu darbības aspektus (piemēram, kārtību, kā tiek uzturētas un fiksētas procentu likmes), kā arī strukturālus aspektus (piemēram, bāzes likmes, uzcenojumu un piemaksas). CIRR reformas mērķis ir saskaņot starp dalībniekiem aizdošanas praksi un tuvināt CIRR tirgus likmēm. Paredzētie noteikumi par CIRR būtu piemērojami visiem darījumiem, izņemot tādus darījumus, uz kuriem attiecas nozares vienošanās par kuģiem un nozares vienošanās par civilās aviācijas gaisa kuģiem.
Vienošanās dalībnieku 141. sanāksmē, kas notika 2019. gada jūnijā, dalībnieku tehnisko ekspertu priekšsēdētājs iepazīstināja ar priekšsēdētāja priekšlikuma projektu CIRR reformai, kuras mērķis ir panākt līdzsvaru starp tehniskā darba gaitā paustajām atšķirīgajām interesēm un viedokļiem. Priekšsēdētāja priekšlikuma projekts guva plašu dalībnieku vispārēju atbalstu, lai gan vairāki mazāk svarīgi jautājumi vēl bija jāatrisina. Pagājušā gada novembra dalībnieku sanāksmē dalībnieku viedokļi satuvojās. Vienošanās dalībniekiem ir jāpieņem lēmums par kompromisa priekšlikuma projektu, izmantojot rakstisko procedūru.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) paskaidrojošajā sarakstā par eksporta subsīdijām paredz tādu atkāpi no vienošanās, saskaņā ar kuru eksporta kredītu prakse, kas atbilst vienošanās noteikumiem, netiek uzskatīta par SKP nolīguma aizliegtu eksporta subsīdiju. Tas nozīmē, ka tad, ja PTO dalībvalsts ir vienošanās puse un tās eksporta kredītu prakse atbilst vienošanās noteikumiem vai ja PTO dalībvalsts praksē piemēro procentu likmju praksi saskaņā ar vienošanās noteikumiem, eksporta kredītu praksi neuzskata par eksporta subsīdiju. Tas piešķir īpašu nozīmi vienošanās noteikumiem par procentu likmēm.
Noteikumi par CIRR ilgu laiku ir palikuši nemainīgi, un tiem ir nepieciešama visaptveroša reforma. Tirdzniecības finansēšana ir kļuvusi arvien izšķirošāka, pieņemot lēmumus par globālo tirdzniecību, kā rezultātā privātos finanšu tirgos tiek piedāvāts plašs finanšu produktu un līgumu struktūru klāsts. Lai nodrošinātu atbilstību, vienošanās noteikumi par procentu likmēm periodiski jāpielāgo mainīgajai tirgus praksei. Vienošanās ir tikai izklāsti vispārīgie principi, ja tiek sniegts valsts atbalstīts aizdevums ar fiksētām procentu likmēm, un koncentrējas uz strukturāliem aspektiem. Tā kā dalībvalstis nodrošina CIRR lielākā mērā nekā vairums citu dalībnieku un lai tuvinātu ES praksi, dalībvalstis ir neoficiāli vienojušās par noteikumu kopumu, kas papildina vienošanās noteikumus un aptver CIRR sistēmas darbības aspektus. Papildus vienošanās un neformālajām ES pamatnostādnēm lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas valsts CIRR noteikumus.
Paredzētais lēmums par CIRR reformu nodrošinātu detalizētāku un visaptverošāku vienošanās XVI pielikuma atjaunināšanu. Tas ietvertu gan izmaksas, kas aizdevējam radušās, pirms pircējs ir parakstījis eksporta līgumu (piemēram, noteikumus par minimālo maksu, ko iekasē par procentu likmes piedāvāšanu un fiksēšanu), gan noteikumus par to, kā aprēķināt procentu likmi, kas atbilst valsts obligācijas ienesīgumam, pieskaitot uzcenojumu, kas sedz citas finansēšanas izmaksas. Iekļaujot komponentus, kas ietekmē finansēšanas izmaksas, CIRR reformas mērķis ir padarīt eksporta kredīta aģentūru piedāvāto noteikumu un nosacījumu lielāku saskaņotību, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus vienošanās dalībniekiem. Tādā veidā šī reforma ierobežotu ES dalībvalstu iespējas pielāgot CIRR noteikumus valsts līmenī vietējās ekonomikas īpašajām vajadzībām. Ir paredzēts divu gadu pārejas periods, lai eksporta kredīta aģentūrām, kas piedāvā tiešos aizdevumus, dotu laiku pielāgoties jaunajām pamatnostādnēm.
Kopumā paredzētais lēmums par CIRR reformu ietver noteikumus gan par darbības, gan par strukturāliem aspektiem, tādējādi nodrošinot lielāku politikas saskaņotību un uzlabojot līdzvērtīgus konkurences apstākļus dalībniekiem. Tāpēc tiek ieteikts, ka Savienības nostāja ir apstiprināt vienošanās dalībnieku paredzēto lēmumu, izmantojot rakstisko procedūru, lai pieņemtu jaunas pamatnostādnes par CIRR.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētais akts var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK. Tas ir tāpēc, ka, ievērojot minētās regulas 2. pantu, kurā ir noteikts, ka “Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 3. pantu, lai grozītu II pielikumu atbilstīgi pamatnostādņu grozījumiem, par kuriem vienojušies vienošanās dalībnieki.”
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā tiesību akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz eksporta kredītiem, kuri ir kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2021/0131 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku paredzēto lēmumu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Pamatnostādnes, kas ietvertas Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“vienošanās”), ir transponētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 un tādējādi ir juridiski saistošas ES.
(2)Saskaņā ar vienošanās 63. pantu vienošanās dalībniekiem (“dalībnieki”) būtu periodiski jāpārskata tirgus procentu bāzes likmju (“CIRR”) noteikšanas sistēma, lai nodrošinātu, ka paziņotās likmes atspoguļo tābrīža tirgus apstākļus un atbilst izmantojamo likmju noteikšanas pamatmērķiem. Šādām pārskatīšanām būtu jāattiecas arī uz uzcenojumu, kas jāpieskaita, piemērojot šīs likmes.
(3)Dalībniekiem, izmantojot rakstisku procedūru, jāpieņem lēmums par paredzēto lēmumu grozīt vienošanās noteikumus par CIRR.
(4)Paredzētajam lēmumam par CIRR noteikumu reformu būtu jānodrošina lielāka politikas saskaņotība, kā arī jāsaskaņo aizdošanas prakse, tādējādi uzlabojot līdzvērtīgus konkurences apstākļus dalībniekiem. Turklāt tam būtu jātuvina oficiāli atbalstītajos eksporta kredītu darījumos piedāvātās fiksētās procentu likmes tirgus likmēm un jānodrošina, ka tās ir labāk pielāgotas noteikumiem, kas tiek piedāvāti privātajā finanšu tirgū. Divu gadu ilgam pārejas periodam būtu jādod eksporta kredīta aģentūrām laiks jauno pamatnostādņu pieņemšanai un paziņošanai.
(5)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1233/2011 2. pantu ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem vienošanās dalībnieku rakstiskajā procedūrā, jo paredzētais lēmums var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu ,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku rakstiskā procedūrā attiecībā uz paredzēto lēmumu grozīt CIRR noteikumus, ir balstīta uz šā lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs