EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.2.2021

COM(2021) 104 final

2021/0052(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Igaunijai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672 piešķir pagaidu atbalstu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Padomes Regulā (ES) 2020/672 (“SURE regula”) ir noteikts tiesiskais regulējums Savienības finansiālās palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kurās ir vai kurām draud nopietni ekonomikas traucējumi, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Atbalsts saskaņā ar SURE galvenokārt paredzēts, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas vai līdzīgus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas un tādējādi samazināt bezdarbu un ienākumu zudumu, un kā papildu finansējums dažiem ar veselību saistītiem pasākumiem, jo īpaši darba vietā.

Igaunija 2021. gada 4. februārī lūdza Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar SURE regulu. Saskaņā ar SURE regulas 6. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar Igaunijas iestādēm, lai pārbaudītu, vai pēkšņi un būtiski pieaug faktiskie un plānotie izdevumi, kas tieši saistīti ar īstermiņa darba tirgus shēmām un līdzīgiem pasākumiem, un veselības aizsardzības pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ. Tas jo īpaši attiecas uz:

a) īstermiņa darba tirgus shēmu darbvietu saglabāšanai. Tās mērķis bija atbalstīt privātajā sektorā nodarbinātos, kuru darba samaksa/alga vai darba laika ilgums uz laiku tika samazināts ārkārtas situācijas būtiskās ietekmes dēļ, un nodrošināt darbiniekiem līdz 70 % no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas vai mēnešalgas, nepārsniedzot 1000 EUR vienam darbiniekam mēnesī. Runa ir par pagaidu pasākumu ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada marta līdz maijam. Ņemot vērā ārkārtas situācijas pastāvīgo ietekmi uz nodarbinātību, darba pagaidu pārtraukšanas shēma tika pagarināta, lai to varētu piemērot arī 2020. gada jūnijā, un tās nosacījumi tika pielāgoti tā, lai valdības atbalsts darbiniekam tiktu samazināts līdz 50 % no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas vai mēnešalgas un nepārsniegtu 800 EUR vienam darbiniekam. Valdības atbalstu darbiniekiem uzņēmumi varēja saņemt ar nosacījumu, ka tie maksās vismaz 150 EUR (bruto izteiksmē) par katru darbinieku mēnesī, lai katrs darbinieks saņemtu mēneša izpeļņu vismaz 584 EUR apmērā, kas atbilst minimālajai algai;

b) pabalstu ienākumu saglabāšanai vecākiem, kuriem ārkārtas situācijā nācās pārtraukt darbu, lai rūpētos par saviem bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām. Tas bija pagaidu pasākums ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 17. maijam. Pabalsts tika aprēķināts, pamatojoties uz 2019. gadā no attiecīgā vecāka darba samaksas vai algas samaksāto sociālo nodokli. Valdības atbalsts sedza 70 % no viena vecāka vidējās darba samaksas vai algas par dienu;

c) īstermiņa darba tirgus shēmu pašnodarbinātiem māksliniekiem, sporta treneriem un koru un deju grupu vadītājiem. Tā bija pagaidu shēma ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada 1. marta līdz 31. maijam. Pašnodarbināti mākslinieki divus mēnešus saņēma atbalstu, kura apmērs atbilst minimālajai algai. Koru un tautas deju grupu vadītājiem un sporta treneriem tika sniegts valdības atbalsts 70 % apmērā no vidējās darba samaksas vai algas par laiku no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada februārim, kas nepārsniedz 1000 EUR mēnesī vienam darbiniekam. Sporta treneri saņēma atbalstu 50 % apmērā no viņu parastās darba samaksas / algas, bet pārējos 50 % maksāja sporta organizācija;

d) veselības jomas pasākumu, kuru veido publiskie izdevumi par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un papildu vispārējiem materiāliem un palīgmateriāliem;

e) īstermiņa atbalsta shēmu slimnīcām, lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā Covid-19 nodaļās un intensīvās terapijas nodaļās, un lai apmaksātu nostrādātās virsstundas ārstiem, medmāsām un citiem darbiniekiem. Tā sedza izmaksas par slimnīcu Covid-19 nodaļās un intensīvās terapijas nodaļās vajadzīgajiem papildu darbiniekiem. Papildu darbinieki tika pieņemti darbā ar augstāku algu (koeficients 2,0), lai uzturētu darbinieku motivāciju ārkārtas situācijā;

f) kompensāciju darbiniekiem par pirmajām trim slimības atvaļinājuma dienām ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 17. maijam. Slimības atvaļinājumu un kopšanas atvaļinājumu biežāka izmantošana Covid-19 dēļ tika kompensēta Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda apdrošinātajām personām par pirmajām trim slimības dienām (kuras parasti apmaksā darba ņēmējs).

Igaunija sniedza Komisijai attiecīgo informāciju.

Ņemot vērā pieejamos pierādījumus, Komisija ierosina Padomei pieņemt īstenošanas lēmumu par finansiālas palīdzības piešķiršanu Igaunijai saskaņā ar SURE regulu, lai atbalstītu iepriekš minētos pasākumus.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Padomes Regulai (ES) 2020/672, saskaņā ar kuru priekšlikums ir iesniegts.

Šis priekšlikums papildina citu Savienības tiesību instrumentu, ar ko sniedz atbalstu dalībvalstīm ārkārtas situācijās, proti, Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) (“Regula (EK) Nr. 2012/2002”). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/461, ar ko groza minēto instrumentu, lai paplašinātu tā tvērumu, iekļaujot tajā nozīmīgas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā un nosakot konkrētas darbības, par kurām var saņemt finansējumu, tika pieņemta 2020. gada 30. martā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir daļa no to pasākumu klāsta, kuri izstrādāti, reaģējot uz pašreizējo Covid-19 pandēmiju, piemēram, Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu, un tas papildina citus instrumentus, kas atbalsta nodarbinātību, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) / programmu InvestEU. Izmantojot aizņēmumus un aizdevumus šajā konkrētajā Covid-19 uzliesmojuma gadījumā, lai atbalstītu dalībvalstis, šis priekšlikums kalpo par otro aizsardzības līniju, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, palīdzot aizsargāt darbvietas un līdz ar to darbiniekus un pašnodarbinātās personas pret bezdarba risku.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā instrumenta juridiskais pamats ir Padomes Regula (ES) 2020/672.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikumu pieņem pēc dalībvalsts lūguma, un tas apliecina Eiropas solidaritāti, sniedzot Savienības finansiālo palīdzību pagaidu aizdevumu veidā dalībvalstij, kuru skāris Covid-19 uzliesmojums. Šī finansiālā palīdzība kā otrā aizsardzības līnija palīdz pagaidu kārtā finansēt valdību palielinātos publiskos izdevumus saīsināta darba laika shēmu un līdzīgu pasākumu jomā, lai palīdzētu tām aizsargāt darbvietas un līdz ar to darbiniekus un pašnodarbinātās personas pret bezdarba un ienākumu zaudēšanas risku.

Šāds atbalsts palīdzēs skartajiem iedzīvotājiem un mazinās pašreizējās Covid-19 krīzes tiešo sociālo un ekonomisko ietekmi.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tas nepārsniedz instrumenta mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tā kā priekšlikums ir sagatavots steidzami, lai Padome to varētu pieņemt savlaicīgi, apspriešanās ar ieinteresētajām personām nav notikusi.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma steidzamības dēļ ietekmes novērtējums nav veikts.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijai vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus par aizņēmumiem finanšu tirgos, lai tos tālāk aizdotu dalībvalstij, kas lūdz finansiālu palīdzību saskaņā ar SURE instrumentu.

Papildus dalībvalstu garantiju sniegšanai regulējumā ir iestrādāti arī citi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu shēmas finansiālo stabilitāti:

·stingra un piesardzīga pieeja finanšu pārvaldībai;

·aizdevumu portfeļa izveide, kas ierobežo koncentrācijas risku, ikgadējos riska darījumus un pārmērīgus riska darījumus atsevišķās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus tām dalībvalstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams; un

·iespējas refinansēt parādu.

2021/0052 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Igaunijai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672 piešķir pagaidu atbalstu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma  1 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Igaunija 2021. gada 4. februārī lūdza Savienības finansiālo palīdzību, lai papildinātu valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)Paredzams, ka Covid-19 uzliesmojums un Igaunijas īstenotie ārkārtas pasākumi slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai ievērojami ietekmēs publiskās finanses. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada rudens prognozi bija sagaidāms, ka Igaunijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2020. gada beigām būs attiecīgi 5,9 % un 17,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Igaunijas IKP 2020. gadā būs samazinājies par 2,9 %.

(3)Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Igaunijā. Tas ir izraisījis publisko izdevumu pēkšņu un būtisku pieaugumu Igaunijā saistībā ar īstermiņa darba tirgus pasākumiem un līdzīgiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas veikti veselības jomā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, kā minēts 4.–9. apsvērumā.

(4)Ar Valdības 2016. gada 17. novembra noteikumiem Nr. 130 “Tööhõiveprogramm 2017–2020”, kas grozīti 2020. gadā 2 , kā minēts Igaunijas 2021. gada 4. februāra pieprasījumā, ieviesa īstermiņa darba tirgus shēmu darbvietu saglabāšanai (spēkā no 2020. gada 23. marta). Tās mērķis bija atbalstīt privātajā sektorā nodarbinātos, kuru alga vai darba laika ilgums uz laiku tika samazināts ārkārtas situācijas būtiskās ietekmes dēļ, un nodrošināt darbiniekiem līdz 70 % no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas vai mēnešalgas, nepārsniedzot 1000 EUR vienam darbiniekam mēnesī. Tā bija pagaidu shēma ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada marta līdz maijam. Ņemot vērā ārkārtas situācijas pastāvīgo ietekmi, regula tika vēlreiz grozīta 3 un piemērota arī 2020. gada jūnijā. Darba pagaidu pārtraukšanas shēmas nosacījumi tika pielāgoti tā, lai valdības atbalsts darbiniekam tiktu samazināts līdz 50 % no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas vai mēnešalgas un nepārsniegtu 800 EUR vienam darbiniekam. Valdības atbalstu darbiniekiem uzņēmumi varēja saņemt ar nosacījumu, ka tie maksās vismaz 150 EUR (bruto izteiksmē) par katru darbinieku mēnesī, lai katrs darbinieks saņemtu mēneša izpeļņu vismaz 584 EUR apmērā, kas atbilst minimālajai algai;

(5) Ar Valdības 2020. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 26 “Erivajadusega lapse vanema toetuse saamise ja maksmising tingimused ning toetuse arvutamise alused” 4 , kā minēts Igaunijas 2021. gada 4. februāra pieprasījumā, ieviesa pabalstu ienākumu saglabāšanai vecākiem, kuriem ārkārtas situācijā nācās pārtraukt darbu, lai rūpētos par saviem bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām. Tas bija pagaidu pasākums ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 17. maijam. Pabalsts tika aprēķināts, pamatojoties uz 2019. gadā no attiecīgā vecāka darba samaksas vai algas samaksāto sociālo nodokli. Valdības atbalsts sedza 70 % no viena vecāka vidējās darba samaksas vai algas par dienu.

(6)Ar Kultūras ministra 2020. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 7 “COVID-19 haigust põhjustava koroonaviiruse levikuga seotud kriisi leevendamiseks ette nähtud toetusmeede laulu- ja tantsupeo liikumises osalevatele kollektiividele” 5 un Kultūras ministra 2020. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 9 “COVID-19 puhangust tingitud erakorraline abi kultuuri- ja spordivaldkonnale” 6 (spēkā no 2020. gada 3. maija līdz 11. septembrim), un 2014. gada 26. novembra noteikumiem “Treeneri tööjõukulu toetuse määramise tingimused, sealhulgas nõuded spordialaliidule, spordiklubile ja spordikoolile ning selle omaosalusele, treeningrühmale ja treenerile, ning toetuse suuruse, jaotamise, tagasimaksmise ja tagasinõudmise kord”, kas grozīti 2020. gadā 7 , kā minēts Igaunijas 2021. gada 4. februāra pieprasījumā, ieviesa īstermiņa shēmu pašnodarbinātiem māksliniekiem, sporta treneriem un koru un deju grupu vadītājiem. Runa ir par pagaidu pasākumu Covid-19 uzliesmojuma dēļ noteiktās ārkārtas situācijas laikā. Pašnodarbināti mākslinieki divus mēnešus saņēma atbalstu, kura apmērs atbilst minimālajai algai. Koru un tautas deju grupu vadītājiem un sporta treneriem valdība nodrošināja ienākumu atbalstu 70 % apmērā no vidējās darba samaksas vai algas par laiku no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada februārim, kas nepārsniedz 1000 EUR. Sporta treneri saņēma atbalstu 50 % apmērā no viņu parastās darba samaksas / algas, bet pārējos 50 % maksāja sporta organizācija.

(7) Igaunija ir arī ieviesusi vairākus ar veselību saistītus pasākumus, lai novērstu Covid-19 uzliesmojumu. Saskaņā ar 2020. gada 15. aprīlī pieņemto Parlamenta likumu “Riigi 2020. aasta lisaeelarve seadus” 8 , kā minēts Igaunijas 2021. gada 4. februāra pieprasījumā, tas ir veselības jomas pasākums, kas ļāva valdībai iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus, papildu vispārējos materiālus un palīgmateriālus.

9 (8) Ar Valdības 2020. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 28 “Eriolukorras Eesti Haigekassa kaudu hüvitiste ja teenuste eest maksmise tingimused ja kord”, kā minēts Igaunijas 2021. gada 4. februāra pieprasījumā, ieviesa īstermiņa atbalsta shēmu slimnīcām, lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā Covid-19 nodaļās un intensīvās terapijas nodaļās, un lai apmaksātu nostrādātās virsstundas ārstiem, medmāsām un citiem darbiniekiem. Tā sedz izmaksas par slimnīcu Covid-19 nodaļās un intensīvās terapijas nodaļās vajadzīgajiem papildu darbiniekiem. Papildu darbinieki tika pieņemti darbā ar augstāku algu (koeficients 2,0), lai uzturētu darbinieku motivāciju ārkārtas situācijā.

(9)Visbeidzot, ar Valdības 2020. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 28 “Eriolukorras Eesti Haigekassa kaudu hüvitiste ja teenuste eest maksmise tingimused ja kord” 10 , kā minēts Igaunijas 2021. gada 4. februāra pieprasījumā, ieviesa kompensāciju darbiniekiem par pirmajām trim slimības atvaļinājuma dienām. Tas bija pagaidu pasākums ārkārtas situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 17. maijam. Slimības atvaļinājumu un kopšanas atvaļinājumu biežāka izmantošana Covid-19 dēļ tika kompensēta Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda apdrošinātajām personām par pirmajām trim slimības dienām, kuras parasti apmaksā darba ņēmējs.

(10) Igaunija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Igaunija ir iesniegusi Komisijai attiecīgus pierādījumus par to, ka faktiskie publiskie izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 230 000 000 EUR saistībā ar valsts pasākumiem, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas ir saistīts gan ar jauniem pasākumiem, gan ar lielāku pieprasījumu pēc esošajiem pasākumiem, kas kopā aptver ievērojamu Igaunijas darbaspēka daļu.

(11)Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Igauniju un pārbaudījusi faktisko publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2021. gada 4. februāra pieprasījumā.

(12)Tāpēc būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Igaunijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(13)Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(14)Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Igaunijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Igaunija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. pants

1.Savienība piešķir Igaunijai aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir 230 000 000 EUR. Maksimālais vidējais aizdevuma atmaksas termiņš ir 15 gadi.

2.Ar šo lēmumu piešķirtās finansiālās palīdzības pieejamības periods ir 18 mēneši, sākot no pirmās dienas pēc šā lēmuma spēkā stāšanās.

3.Komisija piešķir Savienības finansiālo palīdzību Igaunijai ne vairāk kā astoņās daļās. Vienu daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Pirmās daļas maksājumu atmaksas termiņi var būt ilgāki nekā maksimālais vidējais termiņš, kas minēts 1. punktā. Šādos gadījumos turpmāko maksājumu atmaksas termiņus nosaka tā, lai maksimālais vidējais termiņš, kas minēts 1. punktā, ir ievērots, tiklīdz visas daļas ir izmaksātas.

4.Pirmo daļu izmaksā pēc tam, kad stājies spēkā aizdevuma līgums, kas paredzēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

5.Igaunija sedz Savienības finansējuma izmaksas, kas minētas Regulas (ES) 2020/672 4. pantā, par katru daļu un visas Savienības maksas, izmaksas un izdevumus, kas izriet no jebkura finansējuma attiecībā uz aizdevumu, kas piešķirts saskaņā ar šā panta 1. punktu.

6.Komisija lemj par daļu apmēru un izmaksāšanu, kā arī par maksājumu apmēru.

3. pants

Igaunija var finansēt šādus pasākumus:

(a)īstermiņa darba tirgus shēmu darbvietu saglabāšanai, kas paredzēta Valdības 2016. gada 17. novembra noteikumos Nr. 130 “Tööhõiveprogramm 2017–2020”, kuri grozīti 2020. gadā;

(b)pabalstu ienākumu saglabāšanai vecākiem, kuriem ārkārtas situācijā nācās pārtraukt darbu, lai rūpētos par saviem bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām, kā paredzēts Valdības 2020. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 26 “Erivajadus lapse vanema toetuse saamise ja maksmise tingimused ning toetuse arvutamise alused”;

(c)īstermiņa shēmu pašnodarbinātiem māksliniekiem, sporta treneriem un koru un deju grupu vadītājiem, kā paredzēts Kultūras ministra 2020. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 7 “COVID-19 haigust põhjustava koroonaviiruse levikuga seotud kriisi leevendamiseks ette nähtud toetusmeede laulu- ja tantsupeo liikumises osalevatele kollektiividele” un 2020. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 9 “COVID-19 puhangust tingitud erakorraline abi kultuuri- ja spordivaldkonnale”, un 2014. gada 26. novembra noteikumos “Treeneri tööjõukulu toetuse määramise tingimused, sealhulgas nõuded spordialaliidule, spordiklubile ja spordikoolile ning selle omaosalusele, treeningrühmale ja treenerile, ning toetuse suuruse, jaotamise, tagasimaksmise ja tagasinõudmise kord”, kas grozīti 2020. gadā;

(d)veselības jomas pasākumu, kas ļāva valdībai iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus, papildu vispārējos materiālus un palīgmateriālus, kā paredzēts Parlamenta 2020. gada 15. aprīļa likumā “Riigi 2020. aasta lisaeelarve seadus”;

(e)īstermiņa atbalsta shēmu slimnīcām, lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā Covid-19 nodaļās un intensīvās terapijas nodaļās, un lai apmaksātu nostrādātās virsstundas ārstiem, medmāsām un citiem darbiniekiem, kā paredzēts Valdības 2020. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 28 “Eriolukorras Eesti Haigekassa kaudu hüvitiste ja teenuste eest maksmise tingimused ja kord”;

(f)kompensāciju darbiniekiem par pirmajām trim slimības atvaļinājuma dienām, kā paredzēts Valdības 2020. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 28 “Eriolukorras Eesti Haigekassa kaudu hüvitiste ja teenuste eest maksmise tingimused ja kord”.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai.

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad tas paziņots adresātam.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

(1)    OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

(2)    Riigi Teataja (“RT”) I, 20.3.2020., 3. 

(3)    RT I, 30.5.2020., 4.

(4)

   RT I, 10.4.2020., 5.

(5)    RT I, 30.4.2020., 28.

(6)

   RT I, 9.9.2020., 4.

(7)    RT I, 5.5.2020., 21.

(8)    RT I, 21.4.2020., 2.

(9)    RT I, 24.4.2020., 13.

(10)    RT I, 24.4.2020., 13.