Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Dzimumu līdztiesība un klimata pārmaiņas: virzībā uz dzimumu aspekta integrēšanu Eiropas zaļajā kursā”

(2022/C 270/05)

Ziņotāja: Kata TÜTTŐ (HU/PSE), Budapeštas vietējās Ģenerālās asamblejas locekle (Ungārija)

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

vēlreiz norāda, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas nostiprināts Līgumos un atzīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā. LESD 8. pantā ir noteikts, ka Savienībai, veicot savas darbības, ir jātiecas novērst sieviešu un vīriešu nevienlīdzību un veicināt vienlīdzību;

2.

atgādina, ka “dzimumu līdztiesība”, “droši un pielāgojami darba apstākļi” un “darba un privātās dzīves līdzsvars” ir vēlreiz nostiprināti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gada 17. novembrī izsludinātajā Eiropas sociālo tiesību pīlārā kā 2., 5. un 9. princips;

3.

atzīmē, ka klimata pārmaiņu ierobežošanas politikas pasākumi abus dzimumus ietekmē atšķirīgi un ka ir jāveicina dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm, lai nodrošinātu efektīvu klimatrīcību (1); šajā saistībā uzsver, ka ir ļoti būtiski nodrošināt sieviešu iesaisti centienos izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģijas un pasākumus, kuru mērķis ir demokrātiskāka un iekļaujošāka Eiropa;

Dzimumbalstīta pieeja klimata pārmaiņām

4.

atzīmē, ka klimata pārmaiņu, globālās sasilšanas, bioloģiskās daudzveidības zuduma un vides degradācijas radītie apdraudējumi vairāk ietekmē trūcīgākās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas globālo dienvidu un ES valstīs; norāda, ka klimata pārmaiņas rada kompleksus draudus, kas saasina ieilgušo sociālekonomisko nevienlīdzību un pastāvošo nelīdzsvarotību, piemēram, to, kas saistīta ar dzimumu līdztiesības trūkumu; tāpēc uzsver, ka klimata aizsardzības politika un pasākumi, kuros nav ņemta vērā dzimumaspekta analīze un perspektīva, visticamāk, palielinās sociālo nevienlīdzību;

5.

piekrīt atziņai, ka, globāli raugoties, sievietes un meitenes ir neaizsargātākas pret klimata pārmaiņu sekām, taču vienlaikus ir ietekmīgas dalībnieces, kam var būt nozīmīga loma virzībā uz klimatneitralitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei; uzsver, ka īpašās pieredzes un perspektīvu dēļ vīriešiem un sievietēm bieži vien var būt papildinoša novatoriska domāšana un radošas idejas un ka dzimumu analīzes integrēšana klimata politikā un dzimtes identitātes atšķirību atzīšana paplašina tās piemērošanu visā sabiedrībā. Šajā saistībā atbalsta Skotijas valdības un ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes (UN Women) COP26 sanāksmē publicēto kopīgo paziņojumu, kurā pausts aicinājums palielināt sieviešu un meiteņu lomu klimata pārmaiņu ierobežošanā (2);

6.

uzskata, ka sieviešu iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām būtu jāpalielina, uzlabojot viņu izglītošanu un informētību par tehnoloģijām, pasākumiem un darbībām, kas saistītas ar klimatu, un lēmumu pieņemšanas procesos minētajās jomās veicinot viņu lomu;

7.

uzsver, ka pastāv svarīgas saiknes starp dzimumu līdztiesību, klimata pārmaiņām un citām vides problēmām; norāda, ka klimata pārmaiņas, visticamāk, atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus atkarībā no viņu konkrētajiem dzīves apstākļiem un atšķirīgajām spējām mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām individuālajā līmenī, ka viņām un viņiem ir atšķirīgi priekšstati par un attieksme pret klimata pārmaiņu ierobežošanas iespējām un ka klimata aizsardzības politikas sociālekonomiskā ietekme uz viņām un viņiem ir atšķirīga; uzskata, ka sievietes un meitenes var veicināt ieradumu maiņu;

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana

8.

uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai, proti, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana politikas pasākumu, regulatīvo pasākumu un izdevumu programmu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, ir vērtīgs instruments dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un pauž nožēlu par šā instrumenta nelietošanu;

9.

atzīmē: lai gan dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam (3) atzīts, ka Eiropas zaļā kursa politikas pasākumi un programmas sievietes var ietekmēt savādāk nekā vīriešus, izziņotā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visās galvenajās Komisijas iniciatīvās nav skaidri redzama (4); norāda uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas zaļo kursu, kurā akcentēta nepieciešamība “pēc dzimumu līdztiesības aspekta Eiropas zaļā kursa pasākumos un mērķos, cita starpā arī pēc darbībām, ar ko nodrošina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu” (5);

10.

uzsver, ka dzimumu ietekmējuma novērtējumi ir būtisks elements ES dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas instrumentu kopumā, kas vēl nav pilnībā izstrādāts, jo pārāk bieži trūkst pēc dzimuma sadalītu un krustenisku datu, statistikas un informācijas, kura netiek vākta un izmantota; aicina Komisiju izmantot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Rokasgrāmatu par ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu (6); uzsver, ka dalībvalstīs vāktajos datos vajadzētu būt iekļautiem visaptverošiem dzimumbalstītiem rādītājiem, taču nedrīkstētu palielināt ar datu vākšanu saistīto administratīvo slogu, kas gulstas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

11.

atzinīgi vērtē Līdztiesības darba grupas (7) izveidi, lai nodrošinātu līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības un dzimumu dažādības integrēšanu visos ES politikas pasākumos, sākot no to izstrādes līdz to īstenošanai, un aicina Eiropas Savienību sekmēt paraugprakses apmaiņu starp valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un novērst lejupēju pieeju;

12.

aicina apsvērt, ka sieviešu iesaistīšana ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistītu lēmumu pieņemšanā ir vēl viens svarīgs faktors centienos īstenot vairāk dzimumresponsīvus un efektīvākus klimata aizsardzības politikas pasākumus un programmas; aicina vairāk sieviešu iesaistīt ES iestāžu, valdības struktūru un visu pārvaldības līmeņu publisko iestāžu darbībā; aicina Padomi beigt Direktīvas par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā (8) bloķēšanu;

13.

uzsver, ka atveseļošana pēc pandēmijas ir iespēja veidot jaunu ierasto stāvokli un novirzīt resursus klimatneitrālas un dzimumu ziņā līdzsvarotas sabiedrības veidošanai; mudina izmantot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas instrumentus, lai īstenotu atveseļošanas un noturības plānus, ņemot vērā, ka tiem vajadzētu būt ne tikai atveseļošanas, bet arī ilgtspējīgas, taisnīgas un vienlīdzīgas sabiedrības pamatā;

14.

aicina aktivizēt pētniecību, lai apzinātu šķēršļus dalībai lēmumu pieņemšanā, kā arī noskaidrotu, kā dzimumu stereotipi ietekmē cilvēku patēriņa ieradumus un dzīvesveidu; mudina izmantot tādus modeļus kā GAMMA (Gender Assessment Method for Mitigation and Adaptation), lai iegūtu labākus datus;

15.

uzskata, ka dzimumsensitīva pieeja var labāk reaģēt uz visu iedzīvotāju vajadzībām un spējām. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vislabākās iespējas integrēt sociālos jautājumus un klimatrīcību, jo tās ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis un tām ir būtiska loma tiesību aktu īstenošanā; uzsver, ka sieviešu līdzdalība ir jāveicina visos institucionālajos līmeņos, sākot ar ES līmeni;

16.

aicina Eiropas Klimata paktā atspoguļot šo dzimumbalstīto pieeju, lai ietekmētu klimatrīcību un politikas pasākumus, paktā paredzot īpašus informatīvus pasākumus, kas vērsti uz izpratnes uzlabošanu, izglītību un zināšanu apmaiņu par dzimumu līdztiesības perspektīvām;

17.

uzsver, cik svarīga ir gan visaptveroša sadarbība starp NVO, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību un vides aizsardzību, un pilsoniskām organizācijām, gan arī kopīgu izpratnes uzlabošanas kampaņu un apmācības programmu izveide;

Zaļās darbvietas

18.

atzinīgi vērtē to, ka zaļa, digitāla un iekļaujoša atveseļošana sniegs iespējas radīt jaunas darbvietas un digitālajā ekonomikā atkal integrēt ilgstošās bezdarbnieces; uzsver, ka virzība uz ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni pavērs iespēju integrēt dzimumu līdztiesības perspektīvu, lai novērstu pastāvošās nevienlīdzības turpināšanos;

19.

uzsver, ka sieviešu ieguldījums videi draudzīgās saimnieciskajās darbībās ir būtisks, lai panāktu līdztiesīgu ilgtspējīgu attīstību, un tas būtu jāņem vērā un jānovērtē; sievietes un meitenes var izmantot arī iespējas, ko paver zaļā uzņēmējdarbība, un kļūt par videi draudzīgiem darba devējiem, nevis darba ņēmējiem, ar nosacījumu, ka tas nerada darbvietu nedrošību darba ņēmējām, kuras ir spiestas strādāt kā pašnodarbinātas personas;

20.

atzīmē, ka tehnoloģijām būs svarīgāka loma visā mūsu dzīvē un ka ir ļoti svarīgi, lai situācija tehnoloģiju nozarē atspoguļotu sabiedrību, kurai tā kalpo; aicina izstrādāt un finansiāli atbalstīt sieviešu un meiteņu digitālās un tehnoloģiskās apmācības programmas, jo tā ir nozīmīga iespēja paātrināt inovāciju klimata un enerģētikas pārkārtošanas jomā, uzlabojot dzimumu kvotas šajās nozarēs un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi profesionālajām iespējām (9);

21.

aicina Komisiju un dalībvalstis digitālās izglītības politikas pasākumu izstrādē integrēt gan dzimumu līdztiesības aspektu kā svarīgu digitālās pārejas elementu, gan arī dzimumu perspektīvu, atbalstīt darbaudzināšanas shēmas, kurās kā paraugs tiek izmantotas IKT jomā nodarbinātas sievietes, algoritmos likvidēt apzinātus un neapzinātus diskriminējošus ar dzimumu saistītus aizspriedumus, novērst kibervardarbību, izmantot Erasmus+ pasākumus un programmas, veicināt mūžizglītības pieejas koncepciju pieaugušo izglītībā, it īpaši attālos reģionos, un novērst digitālo atstumtību;

22.

uzskata, ka tāldarbs var uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, it īpaši sievietēm, bet ar nosacījumu, ka ģimenēm darba laikā tiek nodrošināta kvalitatīva un cenas ziņā pieejama bērnu aprūpe, tostarp brīvā laika pavadīšanas pasākumi gados vecākiem bērniem, un ar nosacījumu, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ka sievietes biežāk saskaras ar vardarbību ģimenē (10); uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt iespējas par pieņemamu cenu iegādāties uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu aparatūru un ātrdarbīgu interneta pieslēgumu tāldarba vajadzībām un paplašināt WIFI4EU programmu attālos apvidos; mudina ātri īstenot 2019. gada Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu;

Ilgtspējīga sabiedriskā transporta attīstība un mobilitāte

23.

uzsver, ka pilsētu transporta sistēmu izstrādē un plānošanā vairāk jāņem vērā dzimumu līdzsvara trūkums, jo sievietes sabiedrisko transportu izmanto biežāk; uzsver, ka drošība un drošības sajūta ir svarīgi aspekti, kas būtu jāuzlabo; mobilitātes modeļos (ieskaitot grafikus) un lēmumos par maršrutu piemērotību ir jāņem vērā dažādie izmantošanas veidi, tos iedalot pēc dzimuma (biežāka svārstsatiksme vīriešiem un īsāki braucieni ar vairākām pieturām sievietēm), kā arī lomu sadalījums darba tirgū un aprūpes ekonomikā; uzsver, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu jaudai, uzticamībai un elastībai zemas noslodzes periodos ir labāk jāatbilst abu dzimumu un visu vecumu cilvēku mobilitātes modeļiem un vienlaikus jāņem vērā, ka katrai pašvaldībai, reģionam un valstij ir jāorganizē savi sabiedriskā transporta pakalpojumi atkarībā no dažādām vajadzībām un apstākļiem gan pilsētās, gan lauku apvidos;

24.

uzskata, ka ilgtspējīgu, drošu un iekļaujošu mobilitāti varētu veicināt vienkāršas, rentablas un atkārtojamas iniciatīvas, piemēram, iespēja nakts autobusiem apstāties pēc pieprasījuma vai riteņbraukšanas joslas un gājēju celiņi, kas ir labi apgaismoti un pilnībā nošķirti no satiksmes;

25.

uzskata, ka tādas iniciatīvas kā ES Pārmaiņu platforma “Sievietes transporta nozarē” var palīdzēt palielināt sieviešu nodarbinātību transporta nozarē un nodrošināt labu forumu paraugprakses apmaiņai, un aicina veikt turpmākus pasākumus, iesaistot daudzveidības transportā vēstniekus;

26.

mudina Komisiju plānot, kā pilsētas savienot ar attāliem apvidiem, kā arī to, kā nodrošināt pieejamību un savienojamību un kā plašāk izmantot “tīrus” transportlīdzekļus, vilcienus un elektriskos hibrīdautobusus garākiem maršrutiem; uzskata, ka ir vajadzīgi digitāli risinājumi biļešu iegādei, izmantojot dažādas lietotnes; atzinīgi vērtē jaunās ES pilsētprogrammas centienus;

Enerģētiskā nabadzība

27.

pauž dziļas bažas par to, ka elektroenerģijas un gāzes cenu līmenis visās dalībvalstīs ir augstākais pēdējo desmitgažu laikā un tādēļ daudzas sievietes un vīrieši ir nonākuši enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju situācijā; aicina Eiropas Savienību veikt ilgtermiņa pretpasākumus, tostarp izpētīt enerģijas cenu pieauguma iemeslus;

28.

atzīst, ka enerģētiskā nabadzība nesamērīgi ietekmē sievietes, un tas izskaidrojams ar ienākumu sadales strukturālo nevienlīdzību, sieviešu sociālekonomisko statusu un dzimumu atšķirīgo iesaisti aprūpes pienākumu veikšanā;

29.

norāda uz Eiropas Parlamenta rezolūciju (11), kurā pausts aicinājums Eiropas Savienībai iekļaut dzimumu dimensiju visos enerģētikas politikas pasākumos un programmās, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un meitenēm, kuras saskaras ar nabadzību, sociālo atstumtību un marginalizāciju;

30.

mudina ES Enerģētiskās nabadzības konsultāciju centru (EPAH) savos rādītājos un datu izmantošanā un vākšanā ievērot dzimumu līdztiesības aspektu;

31.

atzīmē, ka enerģētiskā nabadzība ir būtiska sabiedrības problēma, kam ir sociālas, ekonomiskas un ekoloģiskas sekas un kas jārisina nekavējoties visos pārvaldības līmeņos; tāpēc uzsver: lai varētu mazināt enerģētisko nabadzību, ir jāizmanto dažādi publiskās politikas instrumenti, kuri risina gan energoefektivitātes, gan sociālās aizsardzības problēmas;

32.

atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā “Pārmaiņu platforma” un Price of Women in Energy kā dzimumu līdztiesības veicināšanas līdzekļus un Sociālā klimata fonda priekšlikumu kompensēt sociāli un ekonomiski nelīdzsvaroto ietekmi, ko rada ETS attiecināšana uz transportu un ēkām – priekšlikumā minēta nepieciešamība ņemt vērā sieviešu perspektīvas; uzsver, ka Sociālā klimata fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda īstenošanā ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts plāno izveidot Enerģētikas nozares līdztiesības platformu;

Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā

33.

atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā nozīmē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visā budžeta procesā, lai dzimumu līdztiesības perspektīvu iekļautu visos lēmumos par ieņēmumiem un izdevumiem;

34.

ar bažām pieņem zināšanai secinājumus divos nesenos pētījumos, kurus Eiropas Parlaments veica 2015. un 2017. gadā un kuros uzsvērts, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā nav pietiekami piemērota praksē un ka laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam šajā ziņā progress nav panākts (12);

35.

pauž bažas par to, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana nav iekļauta Noturības mehānisma regulā noteiktajos 11 novērtēšanas kritērijos; plašākā nozīmē Eiropas Revīzijas palāta (13) uzskata, ka ES budžetā dzimumperspektīva nav integrēta, jo lielā mērā trūkst tādu svarīgu elementu kā dzimumaspekta analīze, ar dzimumu saistīti mērķi, rādītāji un pārskatatbildība, ko nodrošina, sniedzot ziņojumus;

36.

pauž nožēlu par to, ka nesenajā paziņojumā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (14) nav iekļauta dzimumu perspektīva, it īpaši ņemot vērā to, ka iekļautība ir viena no četrām galvenajām apzinātajām jomām, kurās finanšu sistēmai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai pilnībā atbalstītu ekonomikas pāreju uz ilgtspēju;

37.

aicina Komisiju un Padomi apņemties ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, nodrošināt, ka to piemēro visam ES budžetam un ka Eiropas Revīzijas palātas ieteikumi tiek pilnībā īstenoti, tostarp pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) starpposma pārskatīšanā un Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā;

38.

norāda uz RK atzinumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (15), kurā aicināts nodrošināt skaidrāku saikni starp šo stratēģiju un ES galvenajām politiskajām prioritātēm un stratēģijām, it īpaši pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; atzinīgi vērtē RK atzinumu “Dzimumu dimensija struktūrfondos un kohēzijas politikas fondos 2021.–2027. gadam, galveno uzmanību pievēršot darbības programmu sagatavošanai” (16), kurā uzsvērts, ka dzimumu līdztiesība ir jāuzskata par transversālu kritēriju kohēzijas politikas programmu izstrādē, par mērķi, kas jāsasniedz ar programmām, un par spēcīgu faktoru, kurš palīdz sasniegt kohēzijas politikas mērķus virzībai uz ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību;

Starptautiskais līmenis

39.

atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) lēmumu pieņemt savu dzimumu līdztiesības politiku (17) un īstenošanas plānu, lai dzimumu līdztiesības aspektu integrētu savā darbā;

40.

atzinīgi vērtē to, ka UNFCCC procesā ir izveidota īpaša sistēma – uzlabotā Limas darba programma dzimumu līdztiesības jomā (LWPG) un Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) –, lai novērstu to, ka klimata politikas īstenošana nav dzimumresponsīva un tajā netiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un lai nodrošinātu, ka sieviešu viedoklis tiek ņemts vērā globālajās debatēs un starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām, un īpaši atzinīgi vērtē to, ka katrai pusei ir iecelti valstu kontaktpunkti dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jautājumos (NGCCFP);

41.

norāda, ka Riodežaneiro konvencijās (18) ir atzīta svarīgā ar dzimumu saistīto jautājumu savstarpējā saikne; norāda, ka Pekinas deklarācija un rīcības platforma ir visaptverošākais vadlīniju un iedvesmas avots dzimumu līdztiesības sasniegšanai – tās rīcības jomā “K” (19) ir īpaši uzsvērts, ka ekosistēmu trauslums sievietes un meitenes pakļauj lielākam riskam un ka dabas stāvoklis pasliktinās, ko vēl vairāk saasina cilvēka darbības izraisīto klimata pārmaiņu ietekme;

42.

aicina nodrošināt, ka nacionāli noteiktajā devumā un reģionālā un vietējā līmenī noteiktajā devumā tiek ņemti vērā sociālie faktori un dzimumu līdztiesības aspekts;

43.

atzinīgi vērtē Parīzes nolīguma preambulu, kurā aicināts panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm, lai palīdzētu ierobežot globālo sasilšanu; atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgumā ir atzīta nepieciešamība pielāgošanās(7. panta 5. punkts) un spēju veidošanas pasākumos (11. panta 2. punkts) pieņemt dzimumresponsīvas pieejas, taču pauž nožēlu par rīcības trūkumu šajā jomā un par turpmāka īstenošanas plāna neesamību.

---

(1)  Padomes secinājumi – Gatavošanās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sanāksmēm (Glāzgova, 2021. gada 31. oktobris–12. novembris)

(2)  https://www.gov.scot/publications/glasgow-womens-leadership-statement-gender-equality-climate-change/

(3)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0152&from=LV

(4)  Eiropas zaļajā kursā (COM(2019) 640 final), 2030. gada klimata mērķrādītāju plānā (COM(2020) 562 final) un klimata un enerģētikas politikas satvarā (COM(2014) 15 final), kā arī paziņojumā “Tīru planētu – visiem!” (COM(2018) 773 final) dzimumu aspekts nav pieminēts; vides rīcības programmā (1386/2014/ES) vienu reizi minēts, ka grūtnieces ir neaizsargāta grupa. Tas jāatzīst, neraugoties uz to, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir Līgumā noteikts pienākums, ka dzimumu līdztiesības stratēģijā (COM(2020) 152) paredzēts dzimumu līdztiesības nodrošināšanas satvars un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un ka ES ir apņēmusies sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (2015. gads) un īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Dzimumu līdztiesības rīcības plānu. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/jcms.13082.

(5)  OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.

(6)  https://eige.europa.eu/gender-mainstreaming/toolkits/gender-impact-assessment/guide-gender-impact-assessment

(7)  Union of equality: the first year of actions and achievements | European Commission (europa.eu).

(8)  Tā nodrošinātu, ka vismaz 40 % valdes locekļu bez izpildpilnvarām ir sievietes.

(9)  Sekmīgi piemēri: Sievietes un meitenes STEM forumā, Girls Go Circular (eit.girlsgocircular.eu); rezultātu apkopojuma “Sievietes digitālajā jomā” izveide kā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) neatņemama sastāvdaļa.

(10)  https://www.unwomen.org/en/news/in-focus/in-focus-gender-equality-in-covid-19-response/violence-against-women-during-covid-19

(11)  OV C 76, 28.2.2018., 93. lpp.

(12)  https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2020/660058/IPOL_BRI(2020)660058_EN.pdf

(13)  https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR21_10/SR_Gender_mainstreaming_LV.pdf

(14)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0390&qid=1635262292392&from=LV

(15)  CDR 2016/2020.

(16)  CDR 2503/2021.

(17)  https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2020/05/IPCC_Gender_Policy_and_Implementation_Plan.pdf

(18)  Proti, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD), ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD).

(19)  https://beijing20.unwomen.org/sites/default/files/Headquarters/Attachments/Sections/CSW/PFA_E_Final_WEB.pdf