Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES terorisma apkarošanas programma: paredzēt, novērst, aizsargāt, reaģēt”

(2022/C 61/05)

Ziņotājs: Karl VANLOUWE (BE/EA), Reģionālās asamblejas loceklis: Flandrijas parlaments Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES terorisma apkarošanas programma: paredzēt, novērst, aizsargāt, reaģēt” COM(2020) 795 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievads

1.

atzinīgi vērtē Komisijas terorisma apkarošanas programmu (1), kurā atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā loma, īpaši radikalizācijas novēršanā un sabiedrisko vietu aizsardzībā;

2.

piekrīt Komisijai, ka, ņemot vērā teroristu tīklu transnacionālo raksturu, ir jāpastiprina sadarbība tā, lai tiktu saglabātas un aizsargātas mūsu kopējās vērtības un normas, mūsu eiropeiskā dzīvesziņa un plurālistiskā sabiedrība;

3.

norāda, ka terorisma apkarošana ir daļa no drošības politikas, kas ir dalītā Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetencē, kurā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību (2) sabiedriskās kārtības uzturēšana un iekšējās drošības aizsardzība ir valstu kompetencē; šajā kontekstā uzsver arī reģionālo tiesībaizsardzības iestāžu lomu dažās dalībvalstīs;

4.

norāda, ka teroristu uzbrukumu idejiskie avoti ir dažādi. Eiropols tos iedala piecās kategorijās atkarībā no tā, vai šis terorisms piedēvējams džihādistiem vai indivīdiem, kas noskaņoti kreisi un anarhistiski, labēji, etniski nacionālistiski un separātistiski vai arī konkrētajam terora aktam ir kāds specifiskāks iemesls; vēlas uzsvērt, ka arvien biežāk atentātus izdara personas, kas darbojas izolēti (3);

5.

konstatē, ka teroristu darbību apgrūtina pārvietošanās brīvības ierobežojumi, kas noteikti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, ka tomēr ir iespējams atrast veidus, kā tos apiet, un ka ir jāņem vērā pandēmijas sociāli ekonomiskās sekas, kas rada radikalizācijas papildu risku un veido krīzes stāvokli, kuru teroristi var izmantot savā labā plašākai savu ideju izplatīšanai un darbības izvēršanai (4) (5);

Paredzēt

Stratēģiskie izlūkdati un draudu novērtējums

6.

atzīst, ka, ņemot vērā teroristu tīklu pārrobežu raksturu, ES Izlūkošanas un situāciju centram (ES INTCEN) ir īpaša nozīme iekšējās drošības garantēšanā; ir gandarīta, ka Komisija aicina uzlabot stratēģiskās izlūkošanas integrāciju un sekot līdzi tam, lai šis centrs arī turpmāk varētu paļauties uz kvalitatīviem apdraudējuma novērtējumiem, kurus sniedz valstu drošības un izlūkošanas dienesti, kā arī lai to rīcībā būtu nepieciešamie resursi;

Agrīnas atklāšanas spēju stiprināšana

7.

ir gandarīta, ka, pateicoties Eiropas Savienības vadītajai pētniecībai drošības jomā, tiks stiprinātas terorisma draudu agrīnas atklāšanas spējas; šajā saistībā uzsver, ka svarīga ir sadarbspēja, kas ir informācijas apmaiņas priekšnoteikums;

8.

atzinīgi vērtē faktu, ka nākamajā pētniecības programmā “Apvārsnis Eiropa” pētniecība tiks ciešāk integrēta drošības politikas izstrādes ciklā, jo Eiropols varētu šajā saistībā palīdzēt noteikt galvenos izzināmos tematus, kā arī izstrādāt un īstenot Eiropas Savienības pamatprogrammas šajā jomā;

Būt soli priekšā notikumiem: jauno tehnoloģiju nozīme

9.

atzīst, ka jaunās inovatīvās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts un droni dod iespēju savlaicīgi atklāt terorisma draudus un palielināt sabiedrisko vietu drošību; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ar Eiropas Savienības pilsētprogrammas (6) starpniecību finansēt jauno tehnoloģiju attīstīšanas projektus; aicina publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumus un ekspertus veikt labas prakses piemēru apmaiņu;

10.

konstatē, ka jaunās tehnoloģijas rada arī jaunu apdraudējumu; īpaši uzslavē tos Komisijas projektus, kuru mērķis ir rūpēties, lai būtu iespējams atklāt, izsekot un identificēt dronus, kas varētu tikt izmantoti ļaunprātīgos nolūkos;

11.

norāda, ka jebkuros apstākļos, bet īpaši šo jauno tehnoloģiju gadījumā noteikti ir jāmeklē līdzsvars starp tiesībām uz drošību un fizisko neaizskaramību, no vienas puses, un citām pamattiesībām un brīvībām, no otras puses, un ka šajā saistībā ir jāparedz kontroles un atsvaru sistēma un prioritāra vieta jādod proporcionalitātei un neatkarīgai tiesībsargājošo iestāžu pārraudzībai;

Novērst

Ekstrēmistu ideoloģiju apkarošana tiešsaistē

12.

ir gandarīta, ka Komisija apņemas sniegt atbalstu, lai virzītos uz priekšu ES Krīžu protokola īstenošana. Šā protokola mērķis ir sadarbībā ar Eiropolu, kura ad hoc vienība būtu jāstiprina gan no resursu, gan spēju viedokļa, apkarot teroristiska satura strauju izplatīšanu tiešsaistē;

13.

ņem vērā Komisijas apņemšanos paplašināt ES līmeņa noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā naida noziegumus un naida runu (7), kā arī atzīmē digitālo pakalpojumu tiesību akta priekšlikumu (8); norāda, ka šajā saistībā ir jāņem vērā dalībvalstīs spēkā esošais tiesiskais regulējums; konstatē, ka vienmēr ir jāievēro viss pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kas ietver arī tiesības uz vārda brīvību;

14.

uzsver, ka radikalizācijas, terorisma un dezinformācijas apkarošanai, atbildes vēstījumu un atbildes diskursa izplatīšanai ir ļoti spēcīga ietekme; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt dalībvalstis šīs komunikācijas stratēģijas veidošanas procesā;

Atbalsts vietējiem dalībniekiem noturīgāku kopienu veidošanā

15.

uzsver savu apņemšanos arī turpmāk aktīvi darboties radikalizācijas apkarošanas jomā; atzinīgi vērtē atbalstu, ko Komisija sniedz Radikalizācijas izpratnes tīklam (9) un iniciatīvai “Eiropas Savienības pilsētas pret radikalizāciju” (10);

16.

norāda, ka, lai varētu pēc iespējas agrāk atklāt radikalizāciju, ir svarīgi sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izvēlēties daudzdisciplīnu pieeju; vērš uzmanību uz tādu labu praksi kā vietējās integrētās drošības vienības, kurās publiskās pārvaldes iestādes, policijas dienesti, sociāli preventīvās organizācijas, izglītības, tostarp neformālās izglītības iestādes, reliģiskie konsultanti un citas ieinteresētās puses vietējā mērogā saskaņo rīcību, lai sāktu katram konkrētam gadījumam piemērotus pasākumus pret personām, kuras ir radikalizējušās (11); šajā sakarā Komiteja atgādina, ka būtiska nozīme ir kopīga dienesta noslēpuma principam, aicina apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā un uzsver, ka ir jāņem vērā arī dalībvalstu noteikumi privātuma aizsardzības jomā;

17.

atgādina, ka publiskās pārvaldes līmenī tieši vietējo un reģionālo pašvaldību darbs ir vistiešāk saistīts ar integrācijas iespējām un problēmām; cer, ka Komisija, izvēloties, kuram līmenim sniegt atbalstu sociālās kohēzijas saglabāšanai un stiprināšanai, īpaši saistībā ar rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu, priekšroku dos šim pārvaldības līmenim (12);

Ieslodzījuma vietas, rehabilitācija un reintegrācija

18.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vairāk interesēties par radikalizāciju cietumos, šajā nolūkā izmantojot deradikalizācijas pieeju, rehabilitāciju un radikalizējušos ieslodzīto reintegrāciju; uzsver, ka ir svarīgi izvēlēties integrētu pieeju, kuras rezultātā ieslodzījuma vietu personālam, sociālajiem darbiniekiem, reliģiskajiem padomniekiem un citām ieinteresētajām personām tiktu nodrošināta īpaša apmācība par to, kā izturēties pret ieslodzītajiem, kuri ir radikalizējušies, un šie ieslodzītie minēto dienestu uzmanības loku neatstātu uzreiz pēc iznākšanas no ieslodzījuma vai pēc deradikalizācijas beigām; uzsver, ka svarīga ir labas prakses apmaiņa;

Zināšanu un atbalsta nostiprināšana

19.

ir gandarīta, ka Komisija apņemas sniegt atbalstu, lai varētu turpināties valstu ieinteresēto personu tīklu veidošana; ar ieinteresētību gaida priekšlikumus par Eiropas Savienības zināšanu centra izveidi radikalizācijas novēršanas jomā, kura uzdevums līdztekus zināšanu apmaiņai un ekspertīžu veikšanai ir arī veicināt optimālu to finansēšanas iespēju izmantošanu, kuras piedāvā dažādas Eiropas programmas; liek uzsvaru uz to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jau tagad ir uzkrājušas būtisku zināšanu un pieredzes apjomu (13); aicina kompetentās reģionālās tiesībaizsardzības iestādes un to izlūkdienestus sniegt ieguldījumu valsts specializēto aģentu tīklu un Eiropas Savienības radikalizācijas novēršanas zināšanu centra izveidē;

20.

turklāt uzsver Iekšējās drošības fonda (IDF) nozīmi Eiropas cīņā pret terorismu un aicina nodrošināt, lai dalībvalstu pārvaldīto līdzekļu daļa nonāktu līdz visām kompetentajām valsts un reģionālajām iestādēm šajā jomā;

Aizsargāt

Cilvēku aizsardzība sabiedriskās vietās

21.

uzsver, ka sabiedriskās vietas ir neaizsargātas pret teroristu uzbrukumiem; ir gandarīta, ka Komisija apņemas vairāk uzstāt uz drošības dimensijas integrācijas principa ievērošanu jau projektu izstrādes posmā; ar ieinteresētību gaida Komisijas arhitektūras grāmatas publicēšanu tiešsaistē – tās iecere ir drošības aspektus paredzēt jauno sabiedrisko vietu projektēšanā un jau esošo sabiedrisko vietu atjaunošanā; aicina ņemt vērā, ka ir jāpanāk līdzsvars starp sabiedrisko vietu aizsardzību un nepieciešamību rūpēties, lai tās arī turpmāk paliktu atvērtas, ērtas un pieejamas;

22.

atzīst, ka kulta vietām piemīt izteikti simbolisks raksturs, kura dēļ tās kļūst par teroristu uzbrukuma mērķi; ar nepacietību gaida iespēju iepazīties ar iniciatīvām, kuras Komisija šo vietu fiziskās aizsardzības uzlabošanas nolūkā atbalstīs sadarbībā ar dalībvalstīm, turklāt nodrošinot arī kulta vietu aizsardzības līdzsvarotību ar to atvērtību, ērtumu un pieejamību;

Pilsētas kā urbānās vides drošības pamats

23.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par Eiropas Savienības apņemšanos veicināt drošību pilsētās un to noturību, kā arī jauno iniciatīvu “Eiropas Savienības pilsētas pret radikalizāciju”; vēlas, lai ar to saistīti pasākumi tiktu veikti, ievērojot vienas pieturas aģentūras principu un tādējādi būtu tikai viens kontaktpunkts;

24.

vēlas, lai, Savienībai mobilizējoties drošības un noturības labā, Komisija iesaistītu Komiteju partneres statusā, un vēlas, lai saistībā ar priekšlikumiem šajā jomā vienmēr tiktu prasīts tās viedoklis;

25.

uzsver, ka radikalizācijas novēršanas un publiskās infrastruktūras stiprināšanas nolūkā ir iespējams piesaistīt arī ar kohēzijas politiku saistītos Eiropas Savienības resursus, ieguldījumus virzot uz sociālo kohēziju, integrāciju un noturību;

Kritiskās infrastruktūras noturības uzlabošana

26.

uzsver riskus, kas apdraud kritiski svarīgo infrastruktūru tajos gadījumos, kad to par savu mērķi izvēlas teroristi; uzsver, cik svarīga Eiropas Savienībā tīklu un informācijas sistēmu drošības kontekstā ir ziņošana par kiberincidentiem (14); ar ieinteresētību gaida Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis būs operatoru noturības stiprināšana un drošības palielināšana, ņemot vērā fizisku un digitālu apdraudējumu;

27.

atzinīgi vērtē to, ka ir būtiski paplašināta darbības joma ierosinātajai direktīvai par kritiskās infrastruktūras noturību (15), iekļaujot tajā tādas nozares kā enerģētika, transports, veselība, dzeramais ūdens, notekūdeņi, digitālā infrastruktūra, publiskā pārvalde un kosmoss. Atkārtoti (16) aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju turpināt direktīvā iekļauto nozaru skaita palielināšanu, iekļaujot arī pirmās nepieciešamības preču izplatīšanas ķēdes;

Robežu drošība

28.

atgādina, ka personu brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir stingri jāsaista ar ārējo robežu pienācīgu uzraudzību; piekrīt Komisijai, ka ir jāievieš efektīva robežu pārvaldības sistēma, kuras mērķis būtu sistemātiski kontrolēt visus ceļotājus pie ārējām robežām tā, lai būtu iespējams atklāt visas personas, kas tiek turētas aizdomās par terorismu, un tām liegt ieceļošanu Eiropas Savienībā; ar ieinteresētību gaida Komisijas priekšlikumus par jauno Šengenas stratēģiju;

29.

atzīst, ka ir nepieciešams panākt sadarbspēju starp ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS) (17), Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) (18) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, kas paredzēta trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN) (19), kā arī šīs sistēmas ieviest strauji un visaptveroši;

30.

piekrīt, ka saistībā ar jaunu regulējumu par Šengenas informācijas sistēmu (20) ir svarīgi ieviest automatizētu pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmu (AFIS) un tajā iekļaut to informāciju par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kuru sniedz uzticamas trešās valstis;

Piekļuves liegšana teroristiem attiecībā uz uzbrukumu īstenošanas līdzekļiem

31.

atzīst, ka pašdarināti spridzekļi rada apdraudējumu; atbalsta Komisijas aicinājumu īstenot un pilnībā piemērot regulējumu par sprāgstvielu prekursoriem (21) un uzsver, ka ir svarīgi šos tiesību aktus regulāri izvērtēt un atjaunināt;

Reaģēt

Darbības atbalsts: Eiropola stiprināšana

32.

atzīst Eiropola un tam piederīgā Eiropas Terorisma apkarošanas centra (ETAC) izšķiroši svarīgo lomu; uzstāj uz nepieciešamību tiem nodrošināt papildresursus; ir gandarīta, ka Komisija apņemas (22) stiprināt Eiropola pilnvaras ar mērķi nodrošināt tā spēju efektīvi sadarboties ar privātpersonām, lai veicinātu izmeklēšanu, ko valstis īsteno terorisma novēršanas jomā saistībā ar lielo datu apstrādi un analizēšanu, kā arī izmantot savas ekspertzināšanas pētniecības un inovācijas jomā;

Sadarbība tiesībaizsardzības jomā

33.

uzsver, ka terorisma apkarošanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu un starpnozaru sadarbība; atbalsta reģionālo un valsts tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola ciešu sadarbību; uzsver pievienoto vērtību, ko ietver īpašā Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) (23) īstenotā apmācība; ar ieinteresētību gaida Komisijas priekšlikumu par Eiropas Savienības policijas sadarbības kodeksu, kā arī aicina Komisiju ņemt vērā dažu dalībvalstu decentralizēto struktūru drošības jomā; ir gandarīta, ka Komisija apņemas turpināt atbalstu īpašajām intervences vienībām ATLAS un nodrošināt to ilggadību (24); aicina izzināt, kādas varētu būt kopīgošanas un apmaiņas iespējas;

Informācijas apmaiņas stiprināšana

34.

atzīst, ka ir nepieciešams stiprināt koordināciju, sadarbību un informācijas apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, dalībvalstīm, policiju, tiesu iestādēm un drošības un izlūkošanas dienestiem, kā arī starp šīm struktūrām un attiecīgajām Eiropas aģentūrām; izceļ labu praksi, kuras ietvaros vietējā, reģionālā un valsts līmenī tiek izmantotas ad hoc struktūras, darba grupas un daudzdisciplināras drošības vienības (25); ar ieinteresētību gaida, kad Komisija iesniegs priekšlikumus efektīvam informācijas apmaiņas mehānismam terorisma apkarošanas jomā; uzsver, ka svarīgs ir diskrētums un savstarpēja uzticēšanās;

35.

piekrīt, ka DNS profilu, pirkstu un plaukstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas saistībā ir nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm tā, lai tā atbilstu tiesībaizsardzības dienestu darbības vajadzībām un Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam datu aizsardzības jomā; ar ieinteresētību gaida Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis būs pārskatīt, atjaunināt un paplašināt Prīmes lēmumus (26);

Atbalsts izmeklēšanai un kriminālvajāšanai

36.

piekrīt, ka šifrēšana ir svarīgs kiberdrošības un pamattiesību aizsardzības instruments, tomēr to ļaunprātīgos nolūkos izmanto arī teroristi; ar interesi gaida, kāda būs Komisijas ierosinātā sadarbība ar dalībvalstīm, kuras mērķis būs meklēt risinājumus, lai nodrošinātu likumīgu piekļuvi šai informācijai, ievērojot pamattiesības un brīvības, kā arī Eiropas Savienības tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā;

37.

atzīst, ka, domājot par savā valstī atgriezušos ārvalstu kaujinieku teroristu identificēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības, ir jāsavāc pierādījumu elementi un jāiegūst informācija no operāciju norises vietas, lai arī tas ir sarežģīti; ar ieinteresētību gaida Komisijas iniciatīvas, kas paredzētas dalībvalstu atbalstam šajā jomā; ir gandarīta, ka Komisija apņemas stiprināt sadarbību ar trešām valstīm;

Pastiprināts atbalsts terorismā cietušajiem

38.

uzsver, ka teroristu uzbrukumu ietekme uz upuriem ir graujoša; norāda, ka viņiem sniegtajai palīdzībai ir jābūt balstītai uz faktu atzīšanu, upuru piemiņu, teroristu saukšanu pie atbildības un patiesības noskaidrošanu;

39.

uzsver, ka ir jāmazina upuru ciešanas un liek uzsvaru uz tādu labu praksi kā individualizēta atbalsta sistēma, kurā cietušajiem ir pieejama atbalsta personas palīdzība gan administratīvo jautājumu kārtošanai, gan arī emocionālā līdzsvara atjaunošanai;

40.

liek uzsvaru uz to, kādu pievienoto vērtību ietver ES Speciālo zināšanu centrs terorismā cietušo atbalstam (27); iesaka tam ļaut turpināt darbību pēc 2021. gada un to paplašināt tā, lai tas varētu vēl aktīvāk darboties vietējos apstākļos; vēlas, lai tas cieši sadarbojas ar topošo Eiropas Savienības radikalizācijas novēršanas zināšanu centru, bet lai šīs abas struktūrvienības tomēr netiktu apvienotas;

41.

ir apmierināta, ka Komisija apņemas izvērtēt to, kā būtu iespējams uzlabot iespēju saņemt kompensāciju terorisma upuriem, tostarp tiem, kuri atrodas pārrobežu situācijā, jo dzīvo nevis valstī, kurā ir noticis konkrētais terora akts, bet citā dalībvalstī; vēlas, lai tiktu analizēti tādi risinājumi kā terorisma upuriem paredzēts garantijas fonds.

---

(1)  COM(2020) 795 final.

(2)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 67. un 72. pants.

(3)  Eiropols (2020). “European Union Terrorism Situation and Trend Report 2020” (TE-SAT, “Ziņojums par stāvokli un tendencēm terorisma jomā Eiropas Savienībā 2020. gadā”).

(4)  Eiropols (2020). European Union Terrorism Situation and Trend Report 2020 (TE-SAT, “Ziņojums par stāvokli un tendencēm terorisma jomā Eiropas Savienībā 2020. gadā”).

(5)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Terorisma apkarošanas komitejas izpilddirektorāts (2020), The impact of the COVID-19 pandemic on terrorism, counter-terrorism and countering violent extremism (“Covid-19 pandēmijas ietekme uz terorismu, teroristu darbību un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanu”).

(6)  https://futurium.ec.europa.eu/en/urban-agenda/security-public-spaces

(7)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punkts.

(8)  COM(2020) 825 final.

(9)  https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network_en

(10)  https://ec.europa.eu/home-affairs/policies/internal-security/counter-terrorism-and-radicalisation_en

(11)  https://preventie-radicalisering-polarisering.vlaanderen.be/sites/preventie-radicalisering-polarisering/files/leidraad_livc.pdf

(12)  COM(2020) 758 final

(13)  Flandrijas parlaments (2015), dok. 366 (2014–2015), Nr. 3, un Flandrijas valdība (2017), Flandrijas rīcības plāns vardarbīgas radikalizācijas un polarizācijas novēršanai.

(14)  Direktīva (ES) 2016/1148.

(15)  COM(2020) 829 final

(16)  RK atzinums par kritisko vienību noturību, NAT-VII/017.

(17)  https://www.eulisa.europa.eu/Activities/Large-Scale-It-Systems/Sis-Ii

(18)  https://www.eulisa.europa.eu/Activities/Large-Scale-It-Systems/Etias

(19)  https://www.eulisa.europa.eu/Activities/Large-Scale-It-Systems/Ecris-Tcn

(20)  Regula (ES) 2018/1860, Regula (ES) 2018/1861 un Regula (ES) 2018/1862.

(21)  Regula (ES) 2019/1148.

(22)  COM(2020) 796 final.

(23)  https://www.cepol.europa.eu/education-training/what-we-teach/counter-terrorism

(24)  Lēmums 2008/617/TI.

(25)  https://www.besafe.be/sites/default/files/2019-06/planr_en.pdf

(26)  Lēmumi 2008/615/TI un 2008/616/TI.

(27)  https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/criminal-justice/eu-centre-expertise-victims-terrorism_lv