Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021IP0507

    Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. decembra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2020. gadā (2021/2019(INI))

    OV C 251, 30.6.2022, p. 96–103 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.6.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 251/96

    P9_TA(2021)0507

    Lūgumrakstu komitejas apspriedes 2020. gadā

    Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. decembra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2020. gadā (2021/2019(INI))

    (2022/C 251/09)

    Eiropas Parlaments,

    —

    ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm,

    —

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

    —

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 24. un 227. pantu, kuri atspoguļo nozīmīgumu, kādu Līgums piešķir ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām paust savas bažas Parlamentā,

    —

    ņemot vērā LESD 228. pantu par Eiropas Ombuda pienākumiem un darbību,

    —

    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

    —

    ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, jo īpaši 258. un 260. pantu,

    —

    ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un 227. panta 7. punktu,

    —

    ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9-0323/2021),

    A.

    tā kā 2020. gadā Parlaments saņēma 1 573 lūgumrakstus, kas ir par 15,9 % vairāk nekā 2019. gadā iesniegtie 1 357 lūgumraksti un par 28,9 % vairāk nekā 2018. gadā iesniegtie 1 220 lūgumraksti;

    B.

    tā kā 2020. gadā to lietotāju skaits, kuri Parlamenta Lūgumrakstu tīmekļa portālā atbalstīja vienu vai vairākus lūgumrakstus, bija 48 882, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadā reģistrētajiem 28 076 lietotājiem; tā kā 2020. gadā palielinājās arī klikšķu skaits lūgumrakstu atbalstam, kopumā sasniedzot 55 129 klikšķus;

    C.

    tā kā lielais lūgumrakstu skaits, kuros paustas iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselību un sociālekonomiskajām ārkārtas situācijām, ko izraisīja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, ievērojami veicināja 2020. gadā reģistrēto lūgumrakstu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; tā kā 13,23 % no 2020. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem bija saistīti ar Covid-19 pandēmiju;

    D.

    tā kā 2020. gadā iesniegto lūgumrakstu lielais skaits liecina, ka krīzes laikā iedzīvotāji paļaujas uz saviem ievēlētajiem pārstāvjiem ES līmenī, tieši vēršoties pie viņiem ar savām bažām un sūdzībām;

    E.

    tā kā kopējais lūgumrakstu skaits attiecībā pret visiem ES iedzīvotājiem tomēr joprojām ir neliels, atklājot, ka vēl vairāk ir jāpastiprina centieni, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus un mudinātu iedzīvotājus šīs tiesības īstenot; tā kā iedzīvotāji, izmantojot tiesības iesniegt lūgumrakstu, sagaida, ka ES iestādes nodrošinās pievienoto vērtību viņu problēmu risināšanai;

    F.

    tā kā LESD 227. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamenta 226. pantā ir paredzēti lūgumrakstu pieņemamības kritēriji, saskaņā ar kuriem lūgumrakstus var iesniegt ES pilsoņi vai iedzīvotāji, kurus tieši skar jautājumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomām;

    G.

    tā kā no 2020. gadā iesniegtajiem 1 573 lūgumrakstiem 392 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, bet 51 tika atsaukts; tā kā salīdzinoši lielais nepieņemamo lūgumrakstu īpatsvars (24,92 %) 2020. gadā liecina, ka joprojām lielā mērā trūkst skaidrības par ES atbildības darbības jomām un ierobežojumiem;

    H.

    tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam ir vienas no ES iedzīvotāju pamattiesībām; tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu nodrošina ES pilsoņiem un iedzīvotājiem atklātu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu, lai tieši uzrunātu savus ievēlētos pārstāvjus, un tāpēc tās ir būtisks aktīvas līdzdalības ES darbības jomās elements;

    I.

    tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu sniedz Parlamentam iespēju palielināt tā reaģētspēju uz sūdzībām un bažām, kas attiecas uz ES pamattiesību ievērošanu un atbilstību Savienības tiesību aktiem dalībvalstīs; tā kā lūgumraksti tāpēc ir noderīgs informācijas avots par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un tādējādi dod iespēju Parlamentam un citām ES iestādēm izvērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu un to iespējamo ietekmi uz ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām;

    J.

    tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju līdzdalību Parlamenta darbībās;

    K.

    tā kā Lūgumrakstu komiteja rūpīgi izskata un risina katru Parlamentam iesniegto lūgumrakstu; tā kā ikvienam lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saprātīgā laikposmā saņemt atbildi, kas informē viņu par komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību un veiktajiem turpmākajiem pasākumiem, kas sniegta viņa valodā vai lūgumrakstā lietotajā valodā; tā kā ikviens lūgumraksta iesniedzējs var prasīt, lai viņa lūgumraksts tiktu atkārtoti izskatīts, pamatojoties uz jaunu attiecīgu informāciju;

    L.

    tā kā Lūgumrakstu komitejas darbību pamatā ir lūgumrakstu iesniedzēju sniegtā informācija; tā kā informācija, ko lūgumrakstu iesniedzēji ir iesnieguši savos lūgumrakstos un komitejas sanāksmēs, kopā ar Komisijas novērtējumu un dalībvalstu un citu struktūru atbildēm ir izšķirīgi svarīga komitejas darbā; tā kā pieņemami lūgumraksti sniedz vērtīgu ieguldījumu arī citu Parlamenta komiteju darbā, jo Lūgumrakstu komiteja tos nosūta citām komitejām atzinuma sniegšanai vai informācijai;

    M.

    tā kā Lūgumrakstu komiteja piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi lūgumrakstu izskatīšanai un publiskai apspriešanai savās sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu un viņi bieži vien piedalās apspriešanā, tādējādi aktīvi sniedzot ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2020. gadā Lūgumrakstu komiteja rīkoja 13 komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesti 116 lūgumraksti, piedaloties 110 lūgumrakstu iesniedzējiem, bet 78 lūgumrakstu iesniedzēji aktīvi iesaistījās uzstājoties; tā kā 2020. gada sanāksmēs apspriesto lūgumrakstu skaits ir mazāks, jo salīdzinājumā ar 2019. gadu ir saīsināti komitejas sanāksmju termiņi, sevišķi no aprīļa līdz jūlijam, jo pandēmijas situācijā Parlamenta veikto piesardzības pasākumu dēļ ir ierobežotas mutiskās tulkošanas iespējas;

    N.

    tā kā galvenie temati, kas rada bažas 2020. gadā iesniegtajos lūgumrakstos, ir saistīti ar pamattiesībām (jo īpaši Covid-19 ārkārtas pasākumu ietekmi uz tiesiskumu un demokrātiju, kā arī pārvietošanās brīvību, tiesībām strādāt, tiesībām uz informāciju un tiesībām uz izglītību, un daudzi lūgumraksti bija saistīti ar LGBTQ+ personu tiesībām Savienībā), veselības jomu (jo īpaši jautājumiem par pandēmijas izraisīto sabiedrības veselības krīzi, sākot ar iedzīvotāju veselības aizsardzību, tostarp ārstēšanu un aizsardzības līdzekļiem, līdz veselības krīzes pārvaldībai dalībvalstīs un vakcīnu iegādei un izplatīšanai), vidi (galvenokārt ieguves darbībām un to ietekmi uz vidi, kodoldrošību, gaisa piesārņojumu un dabisko ekosistēmu pasliktināšanos), tiesiskumu (jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar tiesas pieejamību vai iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem, vai bažām par tiesiskumu, kā arī bērnu nolaupīšanas un aizbildnības tiesību pārrobežu gadījumiem), nodarbinātību (īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un uz nestabilu nodarbinātību), izglītību (jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar diskriminējošu piekļuvi izglītībai), iekšējo tirgu (jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar valsts noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem pandēmijas kontekstā un to ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību ES un ārpus tās) un nolīguma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES īstenošanu, papildus daudzām citām darbības jomām;

    O.

    tā kā 79,7 % (1 254) no 2020. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem tika iesniegti Parlamenta Lūgumrakstu tīmekļa portālā salīdzinājumā ar 73,9 % (1 003 lūgumraksti) 2019. gadā, tādējādi apstiprinot, ka Parlamenta Lūgumrakstu tīmekļa portāls ir kļuvis par visbiežāk izmantoto kanālu iedzīvotāju lūgumrakstu iesniegšanai Parlamentam;

    P.

    tā kā 2020. gadā Lūgumrakstu tīmekļa portāls tika pilnveidots par iedzīvotājiem draudzīgāku, drošāku un pieejamāku portālu; tā kā bieži uzdotie jautājumi (FAQ) ir atjaunināti un ir veikti vairāki uzlabojumi datu aizsardzībā, lai īstenotu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus, un ir ieviests jauns paroles atkopšanas mehānisms; tā kā ir pilnveidota Lūgumrakstu tīmekļa portāla, ePeti un PETIGREF savstarpējā savienojamība un ir veikts darbs, lai nodrošinātu ārēju piegādātāju izstrādātu sistēmu un Hermes integrāciju; tā kā ir sekmīgi apstrādāts liels skaits individuāla atbalsta pieprasījumu;

    Q.

    tā kā 2020. gadā daudzi lūgumraksti, kas saistīti ar Covid-19, tika iekļauti darba kārtībā, piemērojot steidzamības procedūru;

    R.

    tā kā Lūgumrakstu komiteja 2020. gadā veica tikai vienu faktu konstatēšanas braucienu; tā kā sakarā ar pandēmijas radīto situāciju un Parlamenta priekšsēdētāja pieņemto lēmumu atcelt parlamentāros pasākumus, tostarp delegācijas, kā vienu no vajadzīgiem piesardzības mēriem, kas pieņemti, lai mazinātu Covid-19 izplatību un līdz minimumam samazinātu Parlamenta deputātu un personāla veselības apdraudējumu, nevarēja notikt citi faktu konstatēšanas braucieni;

    S.

    tā kā Lūgumrakstu komiteja kā iesaistītā komiteja kopā ar komitejām, kas atbildīgas par attiecīgajām jomām (Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (LIBE) un Kultūras un izglītības komiteju (CULT)), 2020. gada 15. oktobrī organizēja atklātu uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “Minority SafePack — viens miljons parakstu daudzveidībai Eiropā”; tā kā pandēmijas dēļ uzklausīšana tika organizēta hibrīdformātā un EPI organizatori sanāksmē varēja piedalīties attālināti, savukārt sabiedrība varēja sekot līdzi sanāksmes video straumēšanai tiešsaistē;

    T.

    tā kā Eiropas Komisijai kā Līgumu ievērošanas sargātājai ir ļoti būtiska loma Lūgumrakstu komitejas darbā, un lūgumrakstu iesniedzēju sniegtā informācija palīdz atklāt iespējamos Eiropas tiesību aktu pārkāpumus vai to neatbilstīgu piemērošanu;

    U.

    tā kā Komisijas lūgumrakstu izskatīšanas stratēģija ir balstīta uz tās 2016. gada paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (C(2016)8600);

    V.

    tā kā Komisijas ikgadējos ziņojumos par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību lūgumraksti pieminēti tikai vispārīgi, norādot uz to, ka trūkst pienācīgas sistēmas, lai vāktu informāciju par lūgumrakstiem un to saikni ar pārkāpumu procedūrām vai ES tiesību aktiem;

    W.

    tā kā saskaņā ar Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kas izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā pašreizējā Eiropas ombude Emily O'Reilly Lūgumrakstu komitejai 2020. gada 3. septembra sanāksmē iesniedza savu 2019. gada ziņojumu;

    X.

    tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas Ombudu tīkla locekle, kurā ir arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kura tiecas sekmēt informācijas apmaiņu par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar paraugpraksi,

    1.

    		 uzsver Lūgumrakstu komitejas būtisko lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, nodrošinot, ka lūgumrakstu iesniedzēju bažas un sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi un efektīvi un ka tās tiek atrisinātas, kad vien iespējams, izmantojot atklātu, demokrātisku, ātru un pārredzamu lūgumrakstu procesu; uzsver, ka lūgumrakstu instruments ir ļoti svarīgs, lai veicinātu tiešās demokrātijas principu ievērošanu un uzlabotu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību Eiropas Savienībā;

    2.

    		 uzsver, ka iedzīvotāju līdzdalībai Savienības lēmumu pieņemšanas procesos ir ļoti būtiska nozīme, lai padarītu Savienību demokrātiskāku, atvērtāku un pārredzamāku; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejai ir ļoti būtiska nozīme, iesaistot Eiropas iedzīvotājus Savienības darbībās, un ka tā ir apspriežu forums, kas nodrošina, ka iedzīvotāji tiek sadzirdēti ES iestādēs; aicina ES iestādes rast labākus risinājumus iedzīvotāju problēmām, ņemot vērā lūgumrakstos pausto viedokli un sūdzības politikas veidošanā;

    3.

    		 atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi rīkot publiskas debates par Savienības darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji ir pareizi informēti par Savienības kompetences jomām un dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem; šajā sakarā aicina rīkot iedarbīgas izpratnes veidošanas kampaņas; uzsver, ka preses un sakaru dienestu aktīva iesaiste Eiropas un valstu līmenī un aktīvāka darbība sociālajos medijos palielinātu Lūgumrakstu komitejas pamanāmību un veicinātu to, ka tā aktīvāk reaģē uz sabiedrības paustajām bažām;

    4.

    		 uzskata, ka šie centieni palīdzētu arī izvairīties no dezinformācijas izplatīšanās par Lūgumrakstu komitejas darbu atbilstīgi Komisijas veicinātajai cīņai pret dezinformāciju un palīdzētu uzlabot iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kā arī par Savienības atbildības jomām un ierobežojumiem un Lūgumrakstu komitejas kompetenci, un tādējādi samazinātu nepieņemamu lūgumrakstu skaitu; uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt arī veiksmīgos gadījumos, kad lūgumraksta iesniedzēja ierosinātais jautājums ar Lūgumrakstu komitejas atbalstu tiek atrisināts; šajā sakarā uzsver, cik būtiska nozīme ES daudzvalodu saziņas politikai ir labākas saiknes veidošanā ar visu dalībvalstu iedzīvotājiem;

    5.

    		 uzsver, ka konference par Eiropas nākotni būtu jāizmanto kā iespēja, lai skaidrotu ES iedzīvotājiem Lūgumrakstu komitejas nozīmi, vairojot izpratni par tiesībām iesniegt lūgumrakstu un veicinot to, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistās un pauž savas bažas un ierosmes saviem ievēlētajiem pārstāvjiem;

    6.

    		 norāda, ka lūgumraksti iedzīvotājiem ir kā durvis uz Eiropas iestādēm un unikāla iespēja Parlamentam un citām ES iestādēm tieši sazināties ar ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, izprast viņu problēmas un uzturēt ar tiem regulāru dialogu, jo īpaši gadījumos, kad tos ietekmē ES tiesību aktu nepareiza piemērošana; uzsver nepieciešamību paplašināt Lūgumrakstu komitejas un vadošo komiteju, un Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm par jautājumiem vai priekšlikumiem, kas saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, arī attiecībā uz komitejai nepieciešamo atbilžu sniegšanu; uzskata, ka šādai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, kad tiek risinātas un kliedētas iedzīvotāju bažas par ES tiesību aktu piemērošanu, un tā veicina Savienības demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības stiprināšanu; tādēļ aicina dalībvalstu pārstāvjus aktīvāk piedalīties komitejas sanāksmēs un ātrāk reaģēt uz Lūgumrakstu komitejas lūgumiem sniegt paskaidrojumus saistībā ar informāciju, ko tā nosūtījusi valstu iestādēm; mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Hartas 51. panta darbības jomas interpretācija ir pēc iespējas saskaņota un plaša;

    7.

    		 aicina Eiropas Komisiju aktīvāk iesaistīties Lūgumrakstu komitejas darbā, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegtas sīki izstrādātas un saprotamas atbildes;

    8.

    		 uzsver, ka ir jāņem vērā pieeja un viedoklis, ko Komisija pauž savās atbildēs Lūgumrakstu komitejai, kā arī tās Līgumu ievērošanas sargātājas uzdevums;

    9.

    		 atgādina, ka lūgumraksti ievērojami palīdz Komisijai kā Līgumu ievērošanas sargātājai pildīt savu uzdevumu; atkārtoti uzsver, ka pastiprinātai Lūgumrakstu komitejas un Komisijas sadarbībai ir būtiska nozīme sekmīga lūgumrakstu izskatīšanas procesa nodrošināšanā; aicina Komisiju atturēties no vispārīgu atbilžu sniegšanas un savlaicīgi sniegt precīzas, skaidras un mērķtiecīgas atbildes, lai efektīvi atbildētu uz konkrētajiem lūgumrakstu iesniedzēju jautājumiem; aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai to EU Pilot procedūru ietvaros, kas ierosinātas saistībā ar saņemtajiem lūgumrakstiem, un par jau pabeigtajām EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, un visus lūgumrakstos ierosinātos jautājumus saistībā ar ES tiesību aktu pārkāpumiem uzskatīt par prioritāriem, kad tā apsver, vai uzsākt pārkāpuma procedūru, jo īpaši gadījumos, kad jautājumi saistīti ar vides tiesību aktiem;

    10.

    		 prasa Komisijai sniegt skaidrojumu par tās kompetenci attiecībā uz lūgumrakstiem, tostarp tiem, kuros ierosinātie jautājumi ir ES darbības jomā, taču neietilpst politikas jomā, kurā ES ir likumdošanas pilnvaras;

    11.

    		 aicina valstu iestādes proaktīvi veikt nepieciešamos pasākumus, lai reaģētu uz iedzīvotāju bažām, kas paustas viņu lūgumrakstos gadījumos, kad sistemātiski netiek ievēroti ES tiesību akti; aicina Komisiju regulāri ziņot par progresu, kas panākts izskatītajās lietās attiecībā uz atbilstību ES tiesību aktiem;

    12.

    		 uzsver, ka Lūgumrakstu komitejai ir jāievēro pieņemamības kritēriji, kas noteikti LESD 226. un 227. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamentā;

    13.

    		 atgādina, ka sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām ir būtiska nozīme precīzā un vispusīgā lūgumrakstu izskatīšanā; norāda, ka 2020. gadā 56 lūgumraksti tika nosūtīti citām komitejām atzinuma sniegšanai, bet 385 lūgumraksti — informācijai; atzinīgi vērtē to, ka no citām komitejām tika saņemti 40 atzinumi un 60 paziņojumi par lūgumrakstu ņemšanu vērā to darbā; norāda, ka publiskās uzklausīšanas, kas rīkotas kopīgi ar citām Parlamenta komitejām, palīdz nodrošināt lūgumrakstu pilnīgu izskatīšanu; atgādina, ka lūgumrakstu iesniedzēji tiek informēti par lēmumiem pieprasīt citu komiteju atzinumus saistībā ar lūgumrakstu izskatīšanu; aicina parlamentārās komitejas pastiprināt centienus, lai aktīvi piedalītos lūgumrakstu izskatīšanā, pierādot savu kompetenci, un tādējādi ļautu Parlamentam ātrāk un vispusīgāk reaģēt uz iedzīvotāju bažām; pauž nožēlu, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās situācijas dēļ lūgumrakstu tīkls 2020. gadā nevarēja tikties;

    14.

    		 uzskata, ka lūgumrakstu tīkls ir noderīgs instruments, ko izmantot, lai palielinātu informētību par lūgumrakstos norādītajiem jautājumiem un uzlabotu lūgumrakstu izskatīšanu citās komitejās, kurām lūgumraksti tiek nosūtīti atzinuma sagatavošanai vai informācijai; norāda, ka būtu jāatvieglo ar lūgumrakstiem saistītu turpmāku pasākumu veikšana parlamentārajā un leģislatīvajā darbā; uzskata, ka minētajam tīklam būtu jāstiprina dialogs un sadarbība ar Komisiju un pārējām ES iestādēm; pauž pārliecību, ka regulārām lūgumrakstu tīkla sanāksmēm ir būtiska nozīme Parlamenta komiteju sadarbības uzlabošanā, apmainoties ar informāciju un daloties ar paraugpraksi tīkla dalībnieku starpā; aicina Parlamentu izstrādāt mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Lūgumrakstu komiteju tieši iesaistīt likumdošanas procesā;

    15.

    		 vērš uzmanību uz 2020. gada 17. decembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2019. gadā (1);

    16.

    		 uzsver, ka, neraugoties uz to, ka 2020. gadā tika samazināts komitejas sanāksmēm pieejamo laika nišu skaits, jo Parlaments veica piesardzības pasākumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības tā telpās, kā rezultātā ir samazinājušās tulkošanas iespējas, Lūgumrakstu komiteja ir paudusi savu viedokli par svarīgiem lūgumrakstos izvirzītiem jautājumiem, sniedzot ieguldījumu daudzos parlamentārajos ziņojumos, jo īpaši par nolīguma noslēgšanu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2), par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību 2017. un 2018. gadā (3), par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (4), par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā — gada ziņojumu par 2018.–2019. gadu (5), par nevienlīdzības mazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot strādājošo nabadzībai (6), par Turciju — gada progresa ziņojumu par 2019. gadu (7), un par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (8); atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas sekretariāta darbību kopumā un jo īpaši pandēmijas laikā, kad darba apstākļi kļuva sarežģītāki; uzsver, ka ir jāapsver pandēmijas laikā radušās problēmas un jāizvērtē, kā iespējams uzlabot komitejas darbu, jo īpaši krīzes laikā;

    17.

    		 atgādina, ka savos ieteikumos sarunām par jaunu nolīgumu ar Apvienoto Karalisti Lūgumrakstu komitejas locekļi atkārtoti pauda, ka ikvienam Apvienotajā Karalistē dzīvojošam ES pilsonim pēc paredzētā pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembrī) ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam saskaņā ar LESD 227. pantu, piedalīties Eiropas pilsoņu iniciatīvās, kā arī vērsties pie Eiropas Ombuda, un vienlaikus aicina Eiropas ombudi turpināt sarunās par izstāšanās līgumu uzsākto darbu, lai nodrošinātu pārredzamību sarunās par turpmāko ES un Apvienotās Karalistes partnerību;

    18.

    		 vērš uzmanību uz daudzajiem lūgumrakstiem par Covid-19, kurus Lūgumrakstu komiteja izskatīja un uz kuriem atbildēja 2020. gadā, galvenokārt izmantojot steidzamības procedūru; uzsver, ka vairumā šo lūgumrakstu aicināts aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības un brīvības ārkārtas pasākumu, tostarp pārvietošanās ierobežojumu, laikā, kā arī nodrošināt pārredzamību Covid-19 vakcīnu izstrādē, iepirkumā un izplatīšanā; uzsver, ka šajos lūgumrakstos aplūkoti arī jautājumi par ārstēšanu un aizsardzības līdzekļiem, kā arī par veselības krīzes pārvaldību dalībvalstīs un tās novērtējumu; atgādina arī, ka daudzi lūgumrakstu iesniedzēji pauduši bažas par valstu ārkārtas pasākumu, tostarp pārvietošanās ierobežojumu, ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, apšaubot ceļošanas un darba ierobežojumus, un par dalībvalstu savstarpējas koordinācijas sākotnējo trūkumu iekšējo robežu kontrolē, kas radīja šķēršļus pārvietošanās brīvībai Šengenas zonā un īpašas grūtības daudziem pierobežas darba ņēmējiem, studentiem un pāriem ar atšķirīgu valstspiederību, kā arī atcelto lidojumu un ceļojumu pārvaldību pandēmijas laikā un iesaistīto aviosabiedrību īstenotajiem atlīdzināšanas pasākumiem; atgādina, ka visiem ierobežojošajiem pasākumiem jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem; uzsver, ka arī krīzes — tādas kā Covid-19 pandēmija — laikā no tiesiskuma principa ievērošanas viedokļa izšķiroši svarīgi ir nodrošināt ES tiesību efektīvu, vienādu un vienveidīgu piemērošanu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar LES 2. pantu minētais princips ir viena no Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtībām; uzskata, ka ātra un efektīva lūgumrakstu izskatīšana, jo īpaši ievērojamas krīzes laikā, ir sine qua non nosacījums, lai izpelnītos iedzīvotāju uzticību ES iestādēm;

    19.

    		 norāda uz Lūgumrakstu komitejas pandēmijas pirmajos mēnešos pieņemto lēmumu piešķirt prioritāti ar Covid-19 saistītajiem lūgumrakstiem, lai pienācīgi reaģētu uz Eiropas iedzīvotāju steidzamajām prasībām 2020. gada pirmajos mēnešos;

    20.

    		 pauž nopietnas bažas par Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu sabiedrības veselībai un sociālekonomiskajiem zaudējumiem; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas lielisko darbu, kas, paužot iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselības un sociālekonomisko krīzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, palīdzēja nodrošināt Parlamenta spēju reaģēt uz iedzīvotāju, jo īpaši to, kurus īpaši skāra veselības krīze, vajadzībām un cerībām attiecībā uz Savienības spēju risināt šo globālo izaicinājumu; šajā sakarā vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas veiktajiem svarīgajiem turpmākajiem pasākumiem, lai reaģētu uz jautājumiem, kas izvirzīti ar Covid-19 saistītos lūgumrakstos, — šī darba rezultātā plenārsēdē tika pieņemtas rezolūcijas par Šengenas sistēmu un Covid-19 krīzes laikā veiktajiem pasākumiem (9), par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā (10) un par bezpajumtniecības problēmas risināšanu Eiropas Savienībā (11);

    21.

    		 uzsver Lūgumrakstu komitejas svarīgo ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzībā, kas atklāts tās attieksmē pret vairākiem lūgumrakstiem par vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu Japānā; šajā sakarā norāda uz rezolūciju par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki, kuras priekšlikumu Lūgumrakstu komiteja pieņēma 2020. gada 16. jūnijā un kura tika pieņemta plenārsēdē 2020. gada 8. jūlijā (12);

    22.

    		 vērš uzmanību uz uzklausīšanas sanāksmi 2020. gada 29. oktobrī par tematu “Savienības pilsonība — pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana, iekļaušana, līdzdalība”, ko Lūgumrakstu komiteja rīkoja kopā ar Juridisko komiteju, Konstitucionālo lietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju; uzskata, ka šis notikums ir ievērojams Parlamenta ieguldījums Komisijas 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību un Lūgumrakstu komitejas pašreizējā darbā saistībā ar iedzīvotāju līdzdalību;

    23.

    		 ņem vērā, ka 2020. gadā lūgumrakstu iesniedzēji līdztekus pamattiesībām visbiežāk ir pauduši bažas par veselības jautājumiem; atzīstot, ka Lūgumrakstu komitejas darba centrā bija ar Covid-19 pandēmiju saistītas veselības problēmas, vērš uzmanību uz rezolūciju par papildu finansējumu biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā, — rezolūcijas priekšlikumu komiteja pieņēma 2020. gada 30. aprīlī, un to pieņēma plenārsēdē 2020. gada 18. jūnijā (13); atgādina, ka Parlamenta rezolūciju atzinīgi novērtēja zinātnieku un pacientu kopienas, jo tajā aicināts dalībvalstu līmenī palielināt informētību par šo slimības veidu, organizējot īpašus mācību kursus, kas paredzēti publiskā sektora iestādēm, aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un amatpersonām kopumā; šajā sakarā atkārtoti aicina īstenot koordinētus un pastiprinātus pētniecības centienus, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, un piešķirt papildu finansējumu, lai atbalstītu progresu pētniecības jomā ar mērķi risināt problēmas, kas saistītas ar humānajām un sociālekonomiskajām sekām, ko rada pieaugošais to cilvēku skaits, kuri dzīvo un strādā ilgstošas invaliditātes un hronisku slimību apstākļos;

    24.

    		 norāda, ka 2020. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem joprojām nopietnas bažas radīja vides jautājumi; pauž nožēlu par to, ka vides noteikumi dalībvalstīs ne vienmēr tiek pareizi īstenoti, kā minēts daudzos lūgumrakstos, kuros izteiktas sūdzības par gaisa piesārņojumu, dabisko ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, kodoldrošību un kalnrūpniecības ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi piepildīt ES iedzīvotāju vēlmes vides aizsardzības jomā; tādēļ mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES tiesību aktu pareizu īstenošanu šajā jomā;

    25.

    		 atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas īpašo nozīmi, pildot aizsargātājas funkciju saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu ES; norāda uz komitejas pašreiz veikto svarīgo darbu saistībā ar lūgumrakstiem par invaliditātes jautājumiem; norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2020. gadā lūgumrakstu skaits par invaliditāti ir gandrīz divkāršojies; uzsver, ka diskriminācija un piekļuve izglītībai un nodarbinātībai joprojām ir dažas no galvenajām problēmām, ar ko saskaras personas ar invaliditāti, un uzskata, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem; aicina īstenot konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu iekļautību un sekmētu prasmju atzīšanu un pārnesamību ES;

    26.

    		 atgādina, ka 2020. gadā Lūgumrakstu komiteja īpašu uzmanību pievērsa diskusijai par lūgumrakstiem par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimenes Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, personīgo palīdzību un saziņu ar ģimenēm un aprūpētājiem; šajā nolūkā vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas iesniegto rezolūciju par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā, kas pieņemta plenārsēdē 2020. gada 8. jūlijā; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas 2020. gada 28. oktobrī notikušā ikgadējā semināra par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību “Jaunā stratēģija invaliditātes jomā” rezultātus;

    27.

    		 atgādina, ka attiecības ar Eiropas Ombudu ir viens no pienākumiem, kas Eiropas Parlamenta reglamentā piešķirts Lūgumrakstu komitejai; atzinīgi vērtē Parlamenta konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Ombudu un iesaistīšanos Eiropas ombudu tīkla darbā; atzīst Eiropas Ombuda regulāro ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā; pauž stingru pārliecību, ka Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru pienākums ir nodrošināt konsekventus un efektīvus turpmākos pasākumus saistībā ar Ombuda ieteikumiem;

    28.

    		 uzskata, ka ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu tieši iesaistīties likumdošanas iniciatīvu ierosināšanā; uzsver, ka EPI ir Lūgumrakstu komitejai pieejams būtisks aktīva pilsoniskuma instruments, kā arī unikāls Eiropas līdzdalības demokrātijas instruments, un tāpēc pret tām jāattiecas atklāti un atbildīgi; uzsver, ka atklāta uzklausīšana sniedz būtisku iespēju organizatoriem publiski iepazīstināt ar savu iniciatīvu ES iestādes un ekspertus, lai Komisija un Parlaments varētu gūt padziļinātu izpratni par vēlamajiem EPI rezultātiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju ierosināt tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz jebkuru sekmīgi īstenotu EPI;

    29.

    		 uzsver, ka pārredzamībai un publiskai piekļuvei ES iestāžu dokumentiem ir ļoti būtiska nozīme, lai visaugstākajā līmenī nodrošinātu iedzīvotāju demokrātisko tiesību aizsardzību un viņu uzticēšanos ES iestādēm; norāda, ka patlaban spēkā esošā Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem vairs neatspoguļo faktisko situāciju; pauž dziļu nožēlu, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšana jau vairākus gadus ir apstājusies un nav panākts nekāds progress; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu pārstrādāt 2001. gada regulu, lai, veicinot labu administratīvo praksi, uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību atbilstīgi Lisabonas līguma prasībām;

    30.

    		 uzsver, ka Lūgumrakstu portāls ir svarīgs rīks, ar ko nodrošināt raitu, efektīvu un pārredzamu lūgumrakstu procesu; šajā sakarā atzinīgi vērtē uzlabojumus datu aizsardzības un drošības līdzekļu jomā, kas padarījuši portālu lietotājiem draudzīgāku un drošāku; uzsver, ka jāturpina centieni padarīt portālu plašāk pazīstamu ar sociālo mediju starpniecību, kā arī vieglāk navigējamu un pieejamāku visiem iedzīvotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti, tostarp dodot iespēju iesniegt lūgumrakstus valstu zīmju valodās; aicina Lūgumrakstu portālā publicēt plašāku informāciju, tostarp par progresu lūgumrakstu izskatīšanā un pieprasījumiem citām iestādēm; prasa izvērtēt veidus, kā nepieļaut zagtas vai viltotas identitātes izmantošanu, un uzsver, ka ir steidzami jāmaina vai jāatjaunina datorizētā reģistrācijas un parakstu sistēma, lai tā būtu patiesi ātrdarbīga un nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību reāllaikā atbilstīgi viņu vajadzībām; atbalsta vienota digitālā portāla izveidi, kurā iedzīvotāji varētu piekļūt visām ar lūgumrakstiem saistītajām procedūrām un informācijai par tām;

    31.

    		 konstatē, ka, lai arī atbalstītāju skaits vienam vai vairākiem lūgumrakstiem nepārprotami palielinās, vairāki lūgumrakstu iesniedzēji joprojām norāda uz sarežģītajiem procesiem, kas Eiropas Parlamenta tiešsaistes lūgumrakstu portālā ir jāveic, lai atbalstītu kādu lūgumrakstu; uzskata, ka procesa vienkāršošana ļautu iedzīvotājiem labāk izmantot savas tiesības iesniegt lūgumrakstus;

    32.

    		 uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī dalībvalstu lūgumrakstu komitejām un nacionālajiem ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

    (1)  OV C 445, 29.10.2021., 168. lpp.

    (2)  Atzinums pieņemts 2020. gada 21. janvārī.

    (3)  Atzinums pieņemts 2020. gada 19. februārī.

    (4)  Atzinums pieņemts 2020. gada 30. aprīlī.

    (5)  Atzinums pieņemts 2020. gada 7. septembrī.

    (6)  Atzinums pieņemts 2020. gada 7. septembrī.

    (7)  Atzinums pieņemts 2020. gada 29. oktobrī.

    (8)  Atzinums pieņemts 2020. gada 3. decembrī.

    (9)  OV C 425, 20.10.2021., 7. lpp.

    (10)  OV C 371, 15.9.2021., 6. lpp.

    (11)  OV C 425, 20.10.2021., 2. lpp.

    (12)  OV C 371, 15.9.2021., 2. lpp.

    (13)  OV C 362, 8.9.2021., 2. lpp.

    Top