52021IP0501

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52021IP0501 - EN

Document 52021IP0501

Help

Eiropas Parlamenta 2021. gada 15. decembra rezolūcija par organizētās noziedzības ietekmi uz ES pašu resursiem un ES līdzekļu nepareizu izmantošanu, jo īpaši revīzijas un kontroles skatījumu attiecībā uz dalītās pārvaldības jomu (2020/2221(INI))

OV C 251, 30.6.2022, p. 37–47 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

30.6.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/37

P9_TA(2021)0501

Organizētās noziedzības ietekme uz ES pašu resursiem un ES līdzekļu nepareizu izmantošanu

(2022/C 251/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 310., 317. un 325. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (FIA direktīva) (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) (Finanšu regula),

—	ņemot vērā OLAF 2019. un 2020. gada ziņojumu un OLAF Uzraudzības komitejas 2019. un 2020. gada darbības pārskatu,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palātas) īpašo ziņojumu Nr. 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 06/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija”,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 13/2021 “ES centieni apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju banku sektorā ir sadrumstaloti, un to īstenošana ir nepietiekama”,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. aprīļa paziņojumu “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai — pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai” (COM(2019)0196) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Krāpšanas riska novērtējums” (SWD(2019)0171),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. septembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “31. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu (2019. gads)”” (COM(2020)0363) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2020)0156, SWD(2020)0157, SWD(2020)0158, SWD(2020)0159 un SWD(2020)0160),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/785, ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (4),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Lēmumu (ES) 2019/1798, ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas galveno prokuroru (6),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktu un Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2019. gada ziņojumu “Fraud and corruption in European Structural and Investment Funds – a spotlight on common schemes and preventive actions” (Krāpšana un korupcija Eiropas strukturālajos un investīciju fondos — uzmanības centrā izplatītākās shēmas un preventīvi pasākumi) (7),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. decembrī publicētās pamatnostādnes par valstu stratēģijām krāpšanas apkarošanai, ko izstrādājusi dalībvalstu ekspertu darba grupa, kuru vada un koordinē Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Krāpšanas novēršanas, ziņošanas un analīzes nodaļa (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

—	ņemot vērā pētījumu “The Impact of Organised Crime on the EU’s Financial Interests” (Organizētās noziedzības ietekme uz ES finanšu interesēm), ko 2021. gada 7. jūlijā publicējis Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts,

—	ņemot vērā Komisijas četru tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kura mērķis ir saskaņot ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILL/TFN), kas publicēts 2021. gada 20. jūlijā,

—	ņemot vērā 2021. gada 7. jūlija rezolūciju par 2019. gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0330/2021),

tā kā finanšu un ekonomiskie noziegumi ietver korupciju, krāpšanu, piespiešanu, vardarbību, slepenu vienošanos, traucēšanu un iebiedēšanu nelikumīga labuma gūšanas nolūkā, slēpjot nelikumīgi iegūtus līdzekļus ar to legalizēšanas palīdzību un, iespējams, izmantojot tos citiem nelikumīgiem mērķiem, tostarp terorisma finansēšanai;

B.	tā kā saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju krāpšanas novēršanai nav pievērsta pietiekama uzmanība un Komisijai trūkst visaptverošas informācijas par krāpšanas apmēru, veidu un cēloņiem;

tā kā ES darbojas arvien lielāks skaits organizētās noziedzības grupējumu, bieži vien pārrobežu mērogā; tā kā šī parādība kļūst aizvien sarežģītāka, globalizācijas un jaunu tehnoloģiju iespaidā rodoties aizvien jauniem kriminālajiem tirgiem un jauniem darbības veidiem; tā kā mafijai līdzīgas organizācijas īpaši aktīvi cenšas piekļūt ES līdzekļiem dažādās dalībvalstīs;

D.	tā kā tehnoloģijas paver jaunas atklāšanas un uzraudzības iespējas, padarot izmeklētāju darbu efektīvāku un dodot iespēju izstrādāt viedākus izpildes pasākumus,

Organizētās noziedzības skartie ES līdzekļi

uzsver, ka organizētā noziedzība ir apliecinājusi spēju plaši iefiltrēties dalībvalstu sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā, finanšu, uzņēmējdarbības un administratīvajā struktūrā, kā arī spēju iepludināt likumīgajā ekonomikā milzīgos ieņēmumus no noziegumiem, tostarp tiem, kas izdarīti pret ES finanšu interesēm, tādējādi nopietni apdraudot ES pilsoņu brīvības; šajā sakarībā uzsver, ka organizētā noziedzība nopietni apdraud demokrātiju un tiesiskumu un cīņa pret korupciju un organizētās noziedzības iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi likuma priekšā, aizsargātu pilsoņu tiesības un labklājību, novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu to personu pārskatatbildību, kuri darbojas publiskajā pārvaldē; uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāreaģē kopīgi un saskaņoti;

norāda, ka krāpšana ieņēmumu jomā, tostarp arī muitas jomā, ir tā joma, kur organizētās noziedzības nodarītais kaitējums ir īpaši liels; norāda, ka šāda krāpšana ir būtiska krāpšanas ieņēmumu jomā sastāvdaļa; norāda, ka šāda veida krāpšanu bieži vien veic, falsificējot importa deklarācijas, izmantojot viltotus dokumentus preču deklarēšanai un nepatiesi deklarējot preču izcelsmi, lai apietu ES antidempinga maksājumus; pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta nesen ir norādījusi uz trūkumiem tiesību aktos muitas kontroles jomā un to piemērošanā, kuru dēļ Savienībā un starp dalībvalstīm nenotiek pietiekama saskaņošana, riska novērtēšana un informācijas apmaiņa; pauž bažas par to, ka tas rada iespēju organizētajai noziedzībai izmantot pašreizējās sistēmas nepilnības un izkrāpt Savienības un dalībvalstu ienākumus; norāda, ka krāpšana muitas jomā bieži vien notiek, arī deklarējot pārāk zemu ES ievesto preču vērtību, un tādējādi krāpnieki var izvairīties no augstāku ievedmuitas nodokļu maksāšanas; norāda, ka OLAF pēdējos gados izmeklētās vērtības pazemināšanas shēmas galvenokārt attiecas uz precēm, kas importētas no Ķīnas; atzinīgi vērtē OLAF darbu šo lietu izmeklēšanā, kas ir samazinājis aplēstos ES budžeta zaudējumus no vairāk nekā 1 miljarda EUR 2017. gadā līdz 180 miljoniem EUR 2020. gadā (10); uzsver, ka, neraugoties uz šīm pozitīvajām tendencēm, ir jāturpina centieni apkarot ar vērtības pazemināšanu saistīto krāpšanu, jo krāpšanas shēmas attīstās, attīstot jaunus modeļus, jo īpaši e-komercijas jomā;

norāda, ka krāpšana saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) ir vēl viens nozīmīgs elements, kas veido krāpšanu ieņēmumu jomā; norāda, ka krāpšana PVN jomā ir definēta kā izvairīšanās no PVN maksāšanas vai krāpnieciska PVN atmaksas pieprasīšana no valsts iestādēm nelikumīgas darījumu ķēdes rezultātā; norāda, ka izplatītākie PVN krāpšanas veidi ir “pazudušā tirgotāja” krāpnieciska darbība Kopienā, krāpšana e-komercijā un krāpšana saistībā ar muitas procedūru Nr. 42; norāda, ka degvielas/kurināmā nozare ir viena no nozarēm, ko visvairāk apdraud ar PVN saistīta krāpšana, jo noziedzīgi tīkli ļaunprātīgi izmanto atbrīvojuma no PVN noteikumus un cenu atšķirības starp dažādiem degvielas/kurināmā veidiem, radot milzīgus nodokļu ieņēmumu zaudējumus; pauž bažas par to, ka ir pierādīts, ka noziedzīgi grupējumi apmainās ar zināšanām, informāciju un izlūkdatiem par krāpšanu PVN jomā, plaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, alternatīvas kriptovalūtas un nepilnības likumīgās uzņēmējdarbības struktūrās, lai uzlabotu un slēptu savas noziedzīgās darbības, tādējādi gūstot vairāku miljardu euro lielu peļņu no krāpšanas PVN jomā; uzsver, ka saskaņā ar Eiropola 2021. gada Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu (SOCTA) krāpšanu PVN jomā īsteno cilvēki ar labām zināšanām par PVN sistēmu, tiesību aktiem un nodokļu procedūrām; pauž nožēlu par Kopienas pašreizējās iekšējās PVN sistēmas sistēmiskajiem trūkumiem un nepietiekamo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

pauž nožēlu par to, ka Savienības budžeta ieņēmumu daļā krāpšanas skarta joma ir subsīdijas; ar dziļām bažām norāda, ka saskaņā ar Eiropola ziņojumiem šādu gadījumu skaits gadu gaitā ir pastāvīgi palielinājies; norāda, ka krāpšana subsīdiju jomā notiek daudzās ES izdevumu jomās, tādās kā lauksaimniecības politika, kohēzijas politika, pētniecība un izstrāde un vides politika; ar bažām norāda, ka krāpnieciski pieteikumi ES dotācijām un konkursiem parasti ir balstīti uz nepatiesām deklarācijām, progresa ziņojumiem un rēķiniem; norāda, ka lielu skaitu šādu krāpniecisku darbību veic organizētās noziedzības grupējumi, tostarp mafijai līdzīgi grupējumi;

norāda, ka papildus acīmredzamajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai, ko rada noziedzīgajām organizācijām raksturīgie vardarbības veidi, organizētā noziedzība var radīt tikpat nopietnas problēmas, iesaistoties likumīgajā ekonomikā un veicot līdzīgas darbības, kas izraisa amatpersonu korupciju un līdz ar to arī organizētās noziedzības iefiltrēšanos iestādēs un publiskajā pārvaldē; atkārtoti aicina ES nekavējoties kļūt par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) pilntiesīgu locekli; uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamus resursus tiesu sistēmai un saskaņoti izmantot visus pieejamos instrumentus visās dalībvalstīs, lai atklātu un apkarotu krāpšanu, kā arī finanšu un ekonomiskos noziegumus;

izceļ to, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir lielākā ES budžeta pozīcija, kas veido 31 % no visiem budžeta izdevumiem 2021.–2027. gada periodā; uzsver — ir ārkārtīgi svarīgi, lai KLP kontroles sistēmas ES un dalībvalstu līmenī funkcionētu pienācīgi nolūkā nodrošināt ES un tās iedzīvotāju finansiālo interešu efektīvu aizsardzību pret jebkādu ES līdzekļu nepareizu izmantošanu; pieņem zināšanai organizētās noziedzības īpašo ietekmi KLP līdzekļu nepareizā izmantošanā; atkārtoti pauž bažas par to, ka pašreizējā KLP subsīdiju struktūra veicina zemes sagrābšanu, ko veic noziedzīgas un oligarhiskas struktūras; uzsver, ka oligarhiskas struktūras salīdzinājumā ar organizētās noziedzības grupējumiem tikpat lielā mērā vai pat vēl vairāk finansiāli kaitē KLP un šo struktūru identificēšana ir būtiska, lai varētu aizsargāt īstenus lauksaimniekus; uzsver, ka lauksaimnieki ir jāaizsargā no iebiedēšanas, ko veic noziedzīgi grupējumi, kuri cenšas pieprasīt subsīdijas par lauksaimnieku zemi; uzsver, ka ierobežotā pārredzamība apvienojumā ar korupciju ļauj noziedzīgām organizācijām darboties nemanāmi un neļauj ES finansējumam nonākt pie plānotajiem saņēmējiem; atkārtoti norāda, ka tādēļ izšķiroša nozīme ir tādu pienācīgu Savienības līmeņa juridisko instrumentu izstrādei, kas vērsti pret zemes sagrābšanu, kā arī efektīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanai; atkārtoti stingri norāda, ka ir jāuzlabo sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm;

uzsver, ka ir būtiski izveidot centralizētu sadarbspējīgu datubāzi ar standartizētiem un augstas kvalitātes datiem, kurā būtu ietverti ES subsīdiju tiešie saņēmēji un galasaņēmēji, lai ar tās palīdzību identificētu krāpniekus, noziedzīgus tīklus un oligarhiskas struktūras un neļautu tiem nepareizi izmantot ES līdzekļus; uzsver, ka šāda datubāze ievērojami palielinātu tiesībaizsardzības iestāžu spēju atgūt nepareizi izmantotus līdzekļus; uzsver — lai izveidotu šādu datubāzi, ir jāuzlabo esošo valsts un ES līmeņa datubāzu sadarbspēja; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai izveidotu šādu centralizētu datubāzi saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem; uzsver, ka informācijai jābūt pietiekami kvalitatīvai un pieejamai standartizētā formātā, lai tās apmaiņa un apkopošana varētu notikt automatizēti; uzsver, ka saņēmējiem ir jābūt unikālam identifikatoram, kas nodrošina to izsekojamību dalībvalstīs un fondos neatkarīgi no pārvaldības metodes; uzsver, ka jaunu tehnoloģiju, piemēram, visaptverošu digitālo zemes reģistru, izmantošana ir būtiska, lai uzlabotu pārredzamību, datu efektīvu vākšanu un riska mazināšanu, tādējādi galu galā samazinot krāpnieku iespējas; atzinīgi vērtē Komisijas centienus paplašināt šādu tehnoloģiju izmantošanu un aicina visas dalībvalstis paātrināt šo risinājumu īstenošanu; norāda, ka Komisijai vai attiecīgajām aģentūrām ir jāveic rūpīgāka pārbaude, cita starpā attiecībā uz mājlopiem un jo īpaši attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirti par katru liellopu, kura faktiskā pastāvēšana ir pienācīgi jāpārbauda;

norāda, ka lauksaimniecības ienākumu atbalsta koncentrāciju galvenokārt nosaka tiešie platībmaksājumi; uzsver, ka ir vajadzīgs mērķtiecīgāks atbalsts un labāks līdzsvars starp lielajiem un mazajiem saņēmējiem dalībvalstu līmenī; pauž nožēlu par to, ka maksimuma noteikšana jaunajā KLP joprojām ir brīvprātīga; aicina dalībvalstis izmantot dažādos pārdales instrumentus jaunajā KLP, lai novērstu lauksaimniecības līdzekļu nepareizu izmantošanu un veicinātu to taisnīgāku sadali; pauž kritiku par to, ka 2020. gada jūlija Eiropadomes ārkārtas sanāksmē dalībvalstis vēl pirms lēmuma pieņemšanas trialoga sarunās par KLP reformu vienpusēji nolēma neieviest maksimālās summas fiziskām personām saskaņā ar pirmo vai otro pīlāru;

norāda, ka dalībvalstis ir atbildīgas par ES lauksaimniecības līdzekļiem, kopā ar Komisiju īstenojot dalītu pārvaldību; uzskata, ka jaunais īstenošanas modelis un jaunie valstu stratēģiskie plāni var būt iespēja pastiprināt dalībvalstu un Komisijas veiktās kontroles par līdzekļu sadali un pārvaldību, ja vien dalībvalstīs ir ieviestas efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas, un palielināt par dotāciju piešķiršanu atbildīgo iestāžu informētību par krāpšanas iespējām; uzsver, ka vienotās revīzijas principam būtu jāpalīdz mazināt spiedienu uz lauksaimniekiem un kontrolēm nevajadzētu radīt nevajadzīgu vai papildu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem; šajā sakarā uzsver, ka informācijas apmaiņa starp Eiropas tiesībaizsardzības dalībniekiem un finansējuma piešķiršanas iestādēm ir svarīga, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku iepriekšēju informētību par iespējamu krāpšanu;

10.

aicina Komisiju palielināt dalībvalstu informētību par organizēto noziedznieku līdzdalību izvairīšanās no nodokļu maksāšanas darbībās, korupcijā un nelikumīgās darbībās (piemēram, “kabatas līgumos”) saistībā ar darījumiem ar zemi un atbalstīt tās šādas noziedzības apkarošanā;

11.

uzskata, ka būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka jaunais KLP īstenošanas modelis nepazemina KLP līdzekļu apguvi galasaņēmēju līmenī netīšu kļūdu, noteikumu pārredzamības trūkuma vai atbilstošas informācijas trūkuma dēļ, jo īpaši sākotnējā īstenošanas periodā;

12.

uzsver, ka ir vajadzīga īpaši pielāgota krāpšanas novēršanas sistēma, lai novērstu jebkādu ES lauksaimniecības līdzekļu nepareizu izmantošanu; norāda — lai gan krāpšanas gadījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, krāpšanas apkarošanas pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt augstu ES un dalībvalstu prioritāšu sarakstā; uzsver, ka ES līdzekļi ir jāatgūst savlaicīgi un atzinīgi vērtē KLP horizontālās regulas noteikumus par samērīgām sankcijām kā efektīviem atturošiem pasākumiem;

13.

norāda, ka OLAF ir atbildīgs par krāpšanas apkarošanu KLP maksājumos un sāktās lietas ir balstītas uz informāciju no dalībvalstīm vai tādu sabiedrības locekļu ziņojumiem, kuri ir tikuši skarti un vēlāk varētu piedzīvot represijas; turklāt uzsver, ka OLAF lietas ir ļoti konfidenciālas un pēc slēgšanas netiek plaši publiskotas; tādēļ aicina aizsargāt trauksmes cēlējus un dalībvalstu krāpšanas izmeklēšanas iestādes apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā;

14.

uzsver nepieciešamību dalībvalstīs uzraudzīt lauksaimniecības maksājumu aģentūras, garantēt gan to oficiālo, gan neoficiālo neatkarību un saskaņot to darbu ar ES noteikumiem, saistībā ar kuriem cita starpā pārbaudes uz vietas var uzlabot kontroles sistēmu;

15.

uzsver, ka Finanšu regula, jo īpaši tās 61. pants, ir jāievēro un jāīsteno visās dalībvalstīs un jāpiemēro visiem ES līdzekļu maksājumiem, tostarp tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībā;

16.

mudina Komisiju ierosināt centralizētu Savienības mēroga sūdzību izskatīšanas mehānismu, lai atbalstītu personas, kurām ir jāsaskaras ar negodīgu zemes sagrābšanas praksi un iebiedēšanu no noziedzīgu organizāciju puses, dodot tām iespēju ātri iesniegt sūdzību Komisijai;

17.

aicina dalībvalstis ātri īstenot Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (11) (Trauksmes cēlēju direktīva), un īstenošanas procesā iekļaut tiesiskās garantijas personām un neatkarīgām struktūrām, kuras atklāj korupciju, tostarp žurnālistiem, trauksmes cēlējiem, neatkarīgiem medijiem un pret korupciju vērstām NVO; aicina visas dalībvalstis izveidot visaptverošas trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmas; atkārtoti norāda, ka šī prasība ir jāpilda steidzami, ņemot vērā ziņojumus par aizvien biežākiem fiziskiem uzbrukumiem žurnālistiem, aizvien lielāko skaitu stratēģisko tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP lietas) un to, ka dažās dalībvalstīs tiek izmantoti paātrināti pieņemti drošības tiesību akti, kas paredz kriminālatbildību par tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku attēlu vai datu izplatīšanu, tādējādi bloķējot žurnālistu darbu un ierobežojot valsts iestāžu atbildību;

18.

ar bažām norāda, ka Komisija un OLAF ir konstatējuši, ka krāpšana publiskos konkursos un iepirkumos ir viena no galvenajām krāpnieku darbības jomām; norāda, ka slepena vienošanās starp privātpersonām un organizācijām, viltotu rēķinu izmantošana, viltotu uzņēmumu un apliecinājuma dokumentu izveide un līdzekļu novirzīšana no to sākotnējā mērķa ir plaši izplatīti veidi, kā apdraudēt publiskā iepirkuma procedūras; norāda, ka krāpšanas shēmas bieži vien notiek transnacionālā līmenī un tajās var būt iesaistītas vairākas (gan ES, gan trešās) valstis, kas apgrūtina to identificēšanu un likvidēšanu; pauž nožēlu par to, ka daudzās dalībvalstīs nav īpašu tiesību aktu cīņai pret organizēto noziedzību; uzsver, ka savlaicīga sadarbība starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm ir būtisks elements efektīvā reaģēšanā uz transnacionāliem noziegumiem; aicina attiecīgās ES un valstu iestādes uzlabot savu sistēmu sadarbspēju, veicinot savlaicīgu informācijas apmaiņu un uzlabojot sadarbību un kopīgas operācijas cīņā pret transnacionālo organizēto noziedzību; tāpēc aicina pastiprināt cīņas pret krāpšanu transnacionālo raksturu un krimināltiesību saskaņošanu dalībvalstīs organizētās noziedzības apkarošanas nolūkā, kas ir ārkārtīgi svarīgs mērķis; mudina Komisiju izstrādāt vienotu noteikumu sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm nodot kriminālprocesu citai dalībvalstij, lai izvairītos no paralēlām izmeklēšanām;

19.

norāda, ka Covid-19 pandēmija rada jaunas iespējas krāpniekiem un organizētajai noziedzībai; ar bažām norāda uz Eiropola konstatējumu, ka pastiprinās ar koronavīrusu saistīta noziedzīga darbība, kura izpaužas kā kibernoziedzība, krāpšana un viltošana, cita starpā medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) jomā; atgādina, ka ES valstis ir konstatējušas krāpšanu un viltus piedāvājumus vakcīnu jomā, kā vienu no daudziem kaitniecības piemēriem minot to, ka krāpnieki ir mēģinājuši pārdot vairāk nekā 1,1 miljardu vakcīnas devu par kopējo cenu, kura pārsniedz 15,4 miljardus EUR; uzsver, ka viltoto Covid-19 digitālo sertifikātu nelikumīgas pārdošanas draudi strauji pieaug un vairākās dalībvalstīs ir konstatēti daudzi šādi gadījumi;

20.

pauž bažas par FIA ziņojumā iekļauto novērtējumu, kurā konstatēts, ka septiņas dalībvalstis 2019. gadā ir atklājušas ar veselības aprūpes infrastruktūru saistītu krāpšanu un ka publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi ir īpaši skāruši veselības aprūpes infrastruktūru; norāda, ka atkarība no ārkārtas iepirkuma procedūrām, reaģējot uz Covid-19 krīzi, var būt saasinājusi šīs problēmas; uzsver, ka ārkārtas procedūrās ir jāievēro tādi paši pārredzamības un pārskatatbildības standarti kā parastās procedūrās; aicina Komisiju un dalībvalstu iestādes papildināt šīs procedūras, izmantojot riska mazināšanas instrumentus un galveno uzmanību pievēršot profilaksei, kā arī veicot visaptverošas ex post pārbaudes un kontroli;

21.

pauž ārkārtīgas bažas saistībā ar Eiropola prognozēm, ka lejupslīde pēc pandēmijas radīs organizētajai noziedzībai jaunas iespējas; brīdina — ņemot vērā to, ka organizētā noziedzība seko naudai, nepieredzētais ES izdevumu palielinājums saistībā ar atveseļošanas plānu NextGenerationEU rada organizētajai noziedzībai milzīgas iespējas ļaunprātīgi izmantot līdzekļus; uzsver, ka šis nepieredzētais izdevumu pieaugums ir jānodrošina ar pienācīgiem resursiem, kas jāpiešķir attiecīgajām iestādēm, kuras veido ES un valstu sistēmas cīņai pret korupciju, krāpšanu un organizēto noziedzību; šajā sakarībā atgādina, ka jauno tehnoloģiju, piemēram, datubāzes Arachne un agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES), izmantošanai būtu jākļūst par obligātu ES budžeta izpildes elementu; atkārtoti aicina Padomi piekrist 40 revidentu amata vietu piešķiršanai Revīzijas palātai un aicina OLAF un Eiropas Prokuratūru (EPPO) nodrošināt, ka tās paredz pietiekamus resursus pret NextGenerationEU vērstu noziedzīgu darbību atklāšanai un kriminālvajāšanai par tām;

22.

uzsver, ka jau ir zināms, ka noziedzīgu organizāciju dalībnieki, jo īpaši mafijas tipa noziedznieki, jau agrāk ir pievērsušies atjaunojamiem energoresursiem; brīdina — tā kā noziedzīgās organizācijas jau darbojas šajā nozarē, tās var viegli pārtvert zaļās pārkārtošanās pasākumiem paredzētos līdzekļus, kas veido ievērojamu daļu no NextGenerationEU līdzekļiem;

23.

ar bažām pieņem zināšanai tādus organizēto noziedzību veicinošus faktorus kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziedzība, dokumentu viltošana, korupcija, fiktīva reģistrācija un pastkastītes uzņēmumu izmantošana; uzsver, ka šīs darbības ietekmē pārvaldes iestāžu spēju efektīvi uzraudzīt, vai ES līdzekļi tiek izlietoti, kā paredzēts;

Aplēses par organizētās noziedzības finansiālo ietekmi

24.

pauž bažas par to, ka uzdevums novērtēt to, cik lielā mērā un cik smagi organizētā noziedzība ietekmē ES budžetu, ir vairākkārt atzīts par ārkārtīgi grūtu vai pat neizpildāmu, cita starpā tāpēc, ka dalībvalstīs pastāv atšķirīgas organizētās noziedzības definīcijas un nav ticamu aplēšu saistībā ar situācijas novērtēšanu, kas sarežģī centienus koordinēt pasākumus, izmeklēt lietas un saukt pie atbildības par tām; pauž nožēlu par to, ka Komisijai un valstu iestādēm nav skaidra priekšstata par krāpšanas apmēru, veidu un cēloņiem un tās līdz šim nav pastāvīgi novērtējušas neatklāto krāpšanu; uzsver, ka ticamu aplēšu trūkums neļauj precīzi novērtēt situāciju un tas savukārt apgrūtina cīņu pret organizēto noziedzību; aicina attiecīgās valstu iestādes uzlabot datu vākšanu un palielināt Komisijai paziņoto datu ticamību; aicina Komisiju koordinēt darbību un sadarboties ar dalībvalstu iestādēm, lai veiktu visaptverošu ES mēroga novērtējumu par krāpšanas faktisko apmēru, veidu un cēloņiem, iesaistot attiecīgās ES aģentūras un sadarbojoties ar partneriem no ES kaimiņvalstīm;

25.

norāda, ka 2019. gada FIA ziņojumā bija uzskaitīti 514 krāpnieciski pārkāpumi izdevumu daļā, kuru finansiālā vērtība bija 381,4 miljoni EUR, un 425 krāpnieciski pārkāpumi ieņēmumu daļā kopā 79,7 miljonu EUR apmērā; uzsver, ka šie skaitļi neatklāj krāpšanas patieso apmēru, kas, visticamāk, ir ievērojami lielāks; izceļ arī to, ka ne visa krāpšana ir saistīta ar organizētās noziedzības grupējumiem, jo īpaši izdevumu daļā, attiecībā uz kuru bieži vien krāpnieciski rīkojas privātpersonas vai atsevišķi uzņēmumi un krāpšanā var būt iesaistītas augsta ranga publiskas amatpersonas vai valdības ierēdņi;

26.

norāda, ka saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem organizētās noziedzības līdzdalība ES publiskajos iepirkumos ir vērtējama kā 2,7 % līdz 3,6 % no kopējiem izdevumiem; pauž nožēlu par to, ka tas liecina, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam organizētā noziedzība varētu būt nelikumīgi piesavinājusies ES Kohēzijas fonda līdzekļus 1,9 līdz 2,6 miljardu EUR apmērā; norāda — lai gan ierobežotie dati ietekmē šo aplēšu ticamību, tās tomēr rada priekšstatu par problēmas nopietnību;

27.

ar bažām uzsver, ka korupcija ir neatņemama daļa no gandrīz visām noziedzīgo organizāciju darbībām un nopietni apdraud ES finanšu intereses, jo tiek lēsts, ka IKP zaudējumi svārstās no 170 miljardiem EUR līdz 990 miljardiem EUR un ka ES tā izmaksā vairāk nekā 5 miljardus EUR gadā tikai attiecībā uz publiskajam iepirkumam atvēlēto budžeta daļu vien (12);

28.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju gadā tiek zaudēti aptuveni 40 līdz 60 miljardi EUR, kuri nonāk organizētās noziedzības grupējumu rīcībā, izmantojot īpašu krāpšanas veidu PVN jomā, proti, “pazudušā tirgotāja” krāpniecisku darbību Kopienā; uzsver, ka PVN zudums lielākoties skar dalībvalstis, jo tikai 0,3 % no iekasētā PVN tiek ieskaitīti ES budžetā; tomēr uzsver, ka PVN pašu resursi 2019. gadā veidoja 11,97 % no kopējiem ES budžeta ieņēmumiem, kas liecina, ka noziedzīgu organizāciju radītie PVN zudumi nopietni ietekmē ES ieņēmumus;

Pret organizēto noziedzību vērsti revīzijas un kontroles pasākumi

29.

pauž nožēlu par to, ka Komisija ir konstatējusi trūkumus tajā, kā tā veic datu vākšanu un analīzi cīņā pret krāpšanu, tajā, kā dalībvalstis izmanto ziņošanas sistēmas (tādas kā EDES un Arachne), un informācijas apritē; norāda, ka ES tiesību akti par informācijas apmaiņu pārrobežu noziedzības jomā tika atjaunināti tikai nesen un neaptver visas attiecīgās iestādes, tādējādi kavējot efektīvu informācijas apmaiņu starp ES struktūrām un dalībvalstīm;

30.

uzskata, ka FIA direktīva ir svarīgs solis ceļā uz ES budžeta aizsardzību, jo tajā ir sniegta vienota noziedzīgu nodarījumu un līdzekļu nepareizas izmantošanas definīcija un ir saskaņotas sankcijas par noziegumiem pret ES finanšu interesēm; atzinīgi vērtē to, ka šī direktīva nosaka skaidras ziņošanas un izmeklēšanas procedūras, definē krāpšanas riska pārvaldības sistēmas uzraudzību un veicina informācijas, datubāzu un datu analīzes izmantošanu dalībvalstīs; atzinīgi vērtē Komisijas neseno novērtējumu par FIA direktīvas īstenošanu un to, ka visas dalībvalstis ir paziņojušas par FIA direktīvas pilnīgu transponēšanu (13); tomēr pauž bažas par to, cik lielā mērā direktīva ir transponēta valsts tiesību aktos; atgādina, ka Komisija ir konstatējusi atbilstības problēmas vairākās dalībvalstīs; norāda, ka šīs problēmas cita starpā ir saistītas ar noziedzīgu nodarījumu definēšanu (“krāpšana, kas skar Savienības finanšu intereses”, “nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”, “korupcija”, “piesavināšanās”), juridisko un fizisko personu atbildību un sankcijām pret tām un dalībvalstu pienākumu katru gadu paziņot Komisijai statistikas datus; mudina dalībvalstis pilnībā saskaņot savus tiesību aktus ar FIA direktīvas prasībām un mudina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā dalībvalstis ievēro direktīvu, jo pareiza transponēšana ir ļoti svarīga, lai EPPO varētu efektīvi veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; mudina Komisiju izmantot visus pasākumus, kas nepieciešami pareizas un visaptverošas transponēšanas nodrošināšanai, tostarp iespēju uzsākt pārkāpuma procedūras;

31.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota EPPO, kas pilnvarota izmeklēt noziegumus pret ES budžetu, nodot kriminālvajāšanai un saukt pie atbildības par tiem, jo tas ir svarīgs līdzeklis cīņā pret krāpšanu un organizēto noziedzību Eiropas Savienībā; prasa nodrošināt EPPO efektīvu finansējumu un pienācīgus cilvēkresursus; uzskata, ka EPPO loma ir īpaši daudzsološa cīņā pret pārrobežu noziedzību, kas saistīta ar Savienības budžetu, jo valstu iestādēm ir iespēja veikt kriminālvajāšanu tikai valsts robežās un citām ES struktūrām (piemēram, Eurojust, Eiropolam un OLAF) nav vajadzīgo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaru; norāda, ka EPPO pilnvaru galvenā ievirze ir noteikta FIA direktīvā un ietver cīņu pret krāpšanu, kas saistīta ar ES izdevumiem un ieņēmumiem, krāpšanu PVN jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju un līdzdalību noziedzīgās organizācijās; uzsver, ka šiem prioritārajiem punktiem ir izšķiroša nozīme cīņā pret organizēto noziedzību, un pauž cerību, ka līdz ar to EPPO būs efektīvs instruments cīņā pret noziedzīgām organizācijām, kas ietekmē ES budžetu; pauž nožēlu par to, ka piecas dalībvalstis vēl nav pievienojušās EPPO, un aicina tās veikt pievienošanās nolūkā nepieciešamos pasākumus; aicina Komisiju tajā pat laikā pastiprināt šo dalībvalstu pārraudzību; pauž nožēlu par Eiropas deleģēto prokuroru neizvirzīšanu, jo īpaši Slovēnijā, kā arī par ievērojamajiem kavējumiem daudzās citās dalībvalstīs; uzsver, ka tas ievērojami pavājina efektīvas Eiropas mēroga cīņas pret pārrobežu noziedzību rezultativitāti un efektivitāti;

32.

uzsver, ka ir efektīvāk jācīnās pret noziegumiem pret vidi, kuriem ir pārrobežu dimensija un kuri ietekmē bioloģisko daudzveidību un dabas resursus, tādiem kā nelikumīga tirdzniecība ar augiem un dzīvniekiem, nelikumīga mežizstrāde un kokmateriālu kontrabanda, kā arī atkritumu kontrabanda; aicina Komisiju ierosināt EPPO pilnvaru paplašināšanu, lai tās aptvertu arī pārrobežu noziegumus pret vidi;

33.

pauž nožēlu par to, ka Komisija ir noteikusi tādu EPPO personāla nodrošināšanas plānu, kas neļauj tai efektīvi īstenot savas pilnvaras; uzsver, ka ir nepieciešams atbilstošs personāls, lai EPPO varētu veikt savu galveno uzdevumu, proti, cīņu pret pārrobežu noziedzību, kas ietekmē ES budžetu; pauž nožēlu par to, ka EPPO rīcībā esošo lietu analītiķu un finanšu izmeklētāju skaits pašlaik nav pietiekams, lai atbalstītu Eiropas pilnvaroto prokuroru kriminālvajāšanas darbības; pauž nožēlu par to, ka EPPO operatīvie darbinieki pašlaik galvenokārt koncentrējas uz lietu reģistrēšanu, nevis uz kriminālvajāšanu; pauž nožēlu par to, ka EPPO ir norādījusi, ka akūti trūkst kvalificētu papildu juridisko un IT ekspertu, kā arī administratīvo darbinieku, lai nodrošinātu operāciju netraucētu norisi; uzsver, ka EPPO papildus tās ikgadējai slodzei — 2 000 lietām — ir jāizskata vēl vairāk nekā 3 000 neizskatītu lietu; pauž bažas par to, ka turpmākajos gados EPPO darba slodze vēl vairāk palielināsies, ņemot vērā nepieredzētās summas, kas mobilizētas, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, un iepirkuma procedūru paātrināšanu Covid-19 krīzes laikā; uzsver, ka Komisijas noteiktais EPPO personāla nodrošināšanas plāns 2022. gadam nav pietiekams, lai novērstu EPPO konstatētos trūkumus; uzsver, ka tad, kad EPPO būs pilnībā darbotiesspējīga, ieguvumi, ko tā nodrošinās, aizsargājot ES budžetu, pārsniegs tās izmaksas; stingri aicina Komisiju palielināt EPPO pieejamo budžetu un kvalificētu darbinieku skaitu, lai tā varētu pilnībā izmantot savu potenciālu cīņā pret noziedzību;

34.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai 2021.–2025. gadā un tajā likto uzsvaru uz efektīvas un savlaicīgas informācijas apmaiņas veicināšanu starp ES struktūrām un dalībvalstīm, piemēram, uzlabojot sadarbspēju starp ES informācijas sistēmām un nodrošinot savienojumu ar attiecīgajām datubāzēm dalībvalstīs; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos racionalizēt sadarbību tiesībaizsardzības jomā un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz esošie instrumenti, piemēram, Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem (EMPACT); atzinīgi vērtē Komisijas mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un sadarbību starp Eiropolu, Eurojust un trešām valstīm;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas koncentrēšanos uz to, lai novērstu organizētās noziedzības iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā, piemēram, pārskatot ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un spēkā esošos ES korupcijas apkarošanas noteikumus; atzinīgi vērtē Komisijas koncentrēšanos uz to, lai tiesībaizsardzības iestādes būtu gatavas digitālajam laikmetam;

36.

norāda, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ļauj noziedzniekiem paturēt noslēpumā savu peļņu un ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pakalpojumu piedāvāšana pati par sevi ir kļuvusi par ienesīgu biznesu noziedzīgām organizācijām; uzsver, ka tas būtiski ietekmē Savienības un dalībvalstu finanšu intereses, jo diemžēl veseli 98 % no lēstā noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēra netiek konfiscēti un paliek noziedznieku rīcībā; uzskata, ka cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izšķiroša nozīme, lai novērstu to, ka noziedzīgās organizācijas nepareizi izmanto līdzekļus; pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas (14) konstatējumiem, ka ES darbības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai ir sadrumstalotas un vāji koordinētas, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir nekonsekvents un joprojām nav pilnībā transponēts visās dalībvalstīs un ka to var izmantot noziedznieki; izsaka atzinību Komisijai par jauno tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir pārskatīt NILL/TFN regulējumu un kurš ietver vienotu noteikumu kopumu, kas vērtējams kā būtisks solis uz priekšu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ļaus vienoti piemērot NILL/TFN tiesību aktus;

37.

īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot jaunu ES aģentūru — Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) — un uzsver, ka AMLA ir jānodrošina ar pienācīgiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, lai tā būtu pilnībā darbotiesspējīga; pauž nožēlu par to, ka AMLA plānots izveidot tikai 2023. gadā un ka tā kļūs pilnībā darbotiesspējīga tikai 2026. gadā; uzsver, ka pašreizējās ar NILL/TFN saistītās problēmas ir steidzami risināmas un nedrīkst zaudēt vairāk laika; aicina Komisiju iesniegt konkrētus pašreizējo problēmu risināšanas pasākumus pirms AMLA kļūst pilnībā darbotiesspējīga;

38.

atzinīgi vērtē arī Komisijas jaunos priekšlikumus par kriptoaktīviem, kas lielā mērā ir neregulēta nozare, kuru plaši izmanto organizētā noziedzība, kriptovalūtas tirgū nesodīti pārvietojot lielas nelikumīgas naudas plūsmas; atgādina, ka dažas kriptovalūtas ar tām saistītās anonimitātes dēļ aizvien vairāk izmanto nelikumīgām darbībām; aicina dalībvalstis mudināt kriptovalūtas uzņēmumus izmantot riska analīzes instrumentus, lai novērtētu iespējamās noziedzīgās darbības, kas saistītas ar galamērķi un saņēmēja adresi, un nodrošināt, ka tie pilnībā piemēro noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu gadījumos, kad lietotāji kriptovalūtas konvertē reālā valūtā; uzsver, ka kriptovalūtas ir jāuzrauga tām pašām uzraudzības struktūrām, kuras uzrauga tradicionālās valūtas;

39.

norāda, ka finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) ir liela nozīme nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (LL/TF) pārrobežu gadījumu atklāšanā; norāda, ka ES FIU darbojas valstu līmenī un ka Komisija ir konstatējusi, ka koordinācija un informācijas apmaiņa starp valstu FIU ir nepietiekama (15); pauž nožēlu par to, ka pastāv atšķirības to datu apjomā un veidā, ar kuriem apmainās FIU; norāda, ka tas kavē šo vienību savstarpējo sadarbību, kas savukārt negatīvi ietekmē to spēju savlaicīgi atklāt un apkarot pārrobežu noziedzību;

40.

pauž nožēlu par to, ka dažādu dalībvalstu pieejas organizētās noziedzības apkarošanai ievērojami atšķiras tiesību aktu, stratēģiju un darbības spēju ziņā; norāda, ka tas daļēji ir saistīts ar atšķirīgajiem ES tiesību aktu pieņemšanas un īstenošanas līmeņiem; pauž bažas par krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS) atšķirīgo lomu un spējām dalībvalstīs, iespējams, tāpēc, ka ES tiesību akti pietiekami precīzi nenosaka to pilnvaras un sarežģī koordināciju valsts un ES līmenī; pauž bažas par to, ka cīņa pret krāpšanu, kas saistīta ar ES līdzekļiem, parasti netiek uzskatīta par prioritāti tikpat lielā mērā kā krāpšana, kura saistīta ar valsts izdevumiem; to apliecina fakts, ka attiecībā uz vairāk nekā pusi OLAF izmeklēšanu dalībvalstis neveic turpmākus pasākumus un vēl mazāks skaits nonāk kriminālvajāšanas stadijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis pēc izmeklēšanas pabeigšanas aizvien izvēlas neīstenot OLAF ieteikumus un neuzsāk tiesu iestāžu darbības, kuru mērķis ir atgūt izkrāptos ES līdzekļus; aicina Komisiju izmantot savas prerogatīvas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un pareizu ES tiesību aktu īstenošanu;

41.

pauž nožēlu par to, ka nesenie pētījumi liecina, ka dažas dalībvalstis krāpšanu, kas saistīta ar ES līdzekļiem, neuzskata par tik lielu prioritāti kā krāpšanu, kura ietekmē iekšējos izdevumus; norāda — lai gan Komisija ir mudinājusi dalībvalstis izstrādāt krāpšanas apkarošanas valsts stratēģijas (NAFS), to ir izdarījušas tikai 13 dalībvalstis un neviena no tām nav izmantojusi Komisijas sniegto paraugu; ar bažām norāda, ka šīs atšķirības starp dalībvalstīm rada šķēršļus efektīvai sadarbībai; tādēļ aicina Komisiju rīkoties apņēmīgāk, lai noteiktu, ka dalībvalstīm ir obligāti jāpieņem noteikumi krāpšanas pret ES novēršanai;

Secinājumi

42.

aicina Komisiju izstrādāt vienotu pieeju, kā novērtēt organizētās noziedzības ietekmi uz ES līdzekļiem un izvērtēt to pasākumu efektivitāti, kuri veikti, lai risinātu šo problēmu dažādās dalībvalstīs; uzskata, ka savlaicīgai, pilnīgai un efektīvai informācijas apmaiņai ir izšķiroša nozīme, un tāpēc atkārtoti norāda, ka ir svarīgi saskaņot definīcijas nolūkā iegūt starp ES struktūrām un dalībvalstīm salīdzināmus datus, lai novērtētu organizētās noziedzības darbību ietekmi uz ES finansēm un nekavējoties vērstos pret to;

43.

pauž bažas par to, ka pašreizējā sistēma, proti, atšķirīgas pieejas dažādas valstīs, neļauj īstenot efektīvu pārrobežu pieeju šīs problēmas risināšanai, kas dod noziedzniekiem iespēju nesodīti turpināt darboties; aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar ES struktūrām un citai ar citu, kā arī izmantot Savienības instrumentus un pakalpojumus cīņā pret organizēto noziedzību, lai maksimāli apmainītos ar informāciju un atvieglotu pārrobežu operācijas, kuras vērstas pret organizētās noziedzības darbībām pret ES budžetu;

44.

aicina dalībvalstis un Komisiju apsvērt iespēju saskaņotāk izmantot visus instrumentus, kas pieejami krāpšanas atklāšanai un apkarošanai, jo īpaši Arachne IT platformu un EDES; uzsver, ka Arachne un EDES, kā arī institucionālo un valstu datubāzu sadarbspējai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu ar mērķi novērst un atklāt ar ES budžetu saistītu krāpšanu; pauž nožēlu par to, ka Arachne un EDES darbības joma pašlaik ir ierobežota un informētība par šiem instrumentiem un to izmantošana dalībvalstīs nav pietiekama; šajā sakarībā uzsver, ka EDES attiecas uz tieši vai netieši pārvaldītiem līdzekļiem, bet ne līdzekļiem, kuriem piemēro dalītu pārvaldību, lai gan tie veido aptuveni 80 % no ES izdevumiem; aicina Komisiju paplašināt EDES piemērošanu, attiecinot to arī uz šiem līdzekļiem; atkārtoti aicina Komisiju un jo īpaši dalībvalstis Padomē noteikt, ka Arachne izmantošana ir obligāta; aicina Komisiju no jauna izvērtēt sistēmu datu apmaiņai starp ES iestādēm un ar dalībvalstīm, lai maksimāli veicinātu efektīvu informācijas apmaiņu, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības prasības;

45.

aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, nodrošinot valsts iestādēm apmācību, lai tās iegūtu atbilstošas zināšanas, kā pēc iespējas efektīvāk un saskaņā ar ES ziņošanas standartiem izmantot tādus instrumentus kā EDES un Arachne; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm analizēt grūtības, ar kurām saskaras valstu iestādes, izmantojot EDES un Arachne, kā arī sniegt konkrētus ieteikumus un uzlabot spēkā esošās vispārējās pamatnostādnes un šo instrumentu lietotājdraudzīgumu; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis iebilst pret šo instrumentu izmantošanu, baidoties no birokrātiskā sloga palielināšanās; uzsver — ja šie instrumenti ir pienācīgi integrēti, tie patiesībā var samazināt birokrātiju; aicina dalībvalstis pārskatīt nostāju šajā jautājumā un aicina Komisiju turpināt vairot izpratni par priekšrocībām, ko EDES un Arachne var sniegt dalībvalstīm; prasa ieviest apmācības shēmas cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas ļautu iestādēm pirms līdzekļu izmaksāšanas atklāt iespējamas krāpšanas risku, jo īpaši saistībā ar principu “pazīsti savu klientu” un politiski redzamu personu iesaistīšanos KLP subsīdijās, projektos un dotācijās, neinformējot par to;

46.

uzskata Kopīgo noteikumu regulu (16) (KNR regula), kurā paredzēti kopīgi noteikumi, kas piemērojami Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam, par vēl vienu svarīgu elementu, lai novērstu to, ka organizētā noziedzība nepareizi izmanto ES līdzekļus;

47.

uzsver, ka svarīgs solis cīņā pret organizēto noziedzību ir padarīt to mazāk ienesīgu; šajā sakarībā atgādina par darbu, ko veic OLAF, kura izmeklēšanas ir ļoti svarīgs instruments cīņā pret krāpšanu; pauž nožēlu, ka to apsūdzību īpatsvars, kuras izvirzītas saskaņā ar OLAF ieteikumiem dalībvalstīm, ir zems un tam ir tendence samazināties — tas ir samazinājies no 53 % laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam uz 37 % laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam; turklāt norāda, ka pēdējos gados nav izvērtēts, cik lielā mērā faktiski ir atgūtas summas, kuras ieteikts atgūt, un ka jaunākais novērtējums, kas attiecas uz 2002. līdz 2016. gadu, liecina, ka atgūšanas līmenis ir 30 %; aicina OLAF un Komisiju izmeklēt šādas situācijas iemeslus un aicina dalībvalstis pildīt to juridisko pienākumu atgūt līdzekļus un cieši sadarboties ar Savienības struktūrām, lai nodrošinātu, ka organizētās noziedzības nepareizi izmantotie līdzekļi tiek efektīvi atgūti, jo diemžēl veseli 98 % no lēstā noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēra netiek konfiscēti un paliek noziedznieku rīcībā; aicina OLAF vākt informāciju par līdzekļu atgūšanas līmeni saskaņā ar tā finanšu ieteikumiem un publicēt šo informāciju gada ziņojumos; uzskata, ka izlēmīga rīcība līdzekļu atgūšanā, tostarp veicot preventīvas vai attiecīgas vērtības konfiskācijas, var atturēt noziedzīgas organizācijas no krāpnieciskām darbībām pret ES, tādējādi aizsargājot tās finanšu intereses; aicina dalībvalstis palielināt ar krāpšanu saistīto līdzekļu konfiskācijas līmeni, lielāku uzmanību pievēršot preventīviem pasākumiem; aicina Komisiju izvērtēt iespēju papildināt pašreizējo sadrumstaloto pieeju līdzekļu atgūšanai, izmantojot ES mēroga struktūru, kuras uzdevums ir nodrošināt ES līdzekļu savlaicīgu un efektīvu atgūšanu;

48.

uzskata, ka krāpšanas novēršanai un cīņai pret organizētās noziedzības īstenotu krāpšanu vajadzētu būt vadošo, sertifikācijas un revīzijas iestāžu prioritātei un šajā jomā būtu jāveic specializētas finanšu izmeklēšanas; uzskata, ka cīņai pret noziedzīgām organizācijām ir vajadzīgi arī stingrāki noteikumi un pasākumi attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, tostarp attiecīgā gadījumā iespēja uz laiku konfiscēt īpašumu, kura vērtība ir līdzvērtīga noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, lai novērstu šo noziedzīgi iegūto līdzekļu nodošanu vai atsavināšanu pirms kriminālprocesa pabeigšanas; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pielikt visas pūles, lai atgūtu krāpnieciskā ceļā iegūtus ES līdzekļus; stingri atbalsta efektīvāku izmeklēšanu ar mērķi sagraut organizētās noziedzības struktūras un uzsver, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir jāapsteidz noziedznieki, kuri arvien vairāk izmanto jaunās tehnoloģijas un izmanto jebkuru iespēju paplašināt savas nelikumīgās darbības gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

o o

49.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.

(2) OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.

(3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(4) OV L 172, 17.5.2021., 110. lpp.

(5) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(6) OV L 274, 28.10.2019., 1. lpp.

(7) https://www.oecd.org/gov/ethics/prevention-fraud-corruption-european-funds.pdf

(8) https://ec.europa.eu/sfc/sites/default/files/EN-ORI-General%20Guidelines%20on%20National%20Anti-Fraud%20Strategies%20ARES%282016%296943965.pdf

(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0337.

(10) OLAF 2020. gada ziņojums.

(11) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(12) Rand Europe, 2016, “The Cost of Non-Europe in the area of Organised Crime and Corruption: Annex II: Corruption”.

(13) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2021)0536).

(14) Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2021 “ES centieni apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju banku sektorā ir sadrumstaloti, un to īstenošana ir nepietiekama”.

(15) Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2021)0190. Ietekmes novērtējums, kas pievienots nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu kopumam, 20.7.2021.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

Top