—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu un 3. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, 83. panta 1. punktu, 84. pantu un 225. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7., 8., 10., 11., 12., 21., 23., 24., 25., 26. un 47. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība — dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” un jo īpaši tajā noteikto mērķi panākt sievietēm un meitenēm brīvību no vardarbības un stereotipiem,

—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. septembra paziņojumu “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē: tiešsaistes platformu atbildības kāpināšana”,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūnija paziņojumu “ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads)”,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam”,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK,

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada maijā publicēto Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē un tā piekto uzraudzības kārtu, kuras rezultātā tika sagatavots dokuments “Faktu lapa: Rīcības kodeksa 5. uzraudzības kārta”,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas kļuva pieejama parakstīšanai 2011. gada 11. maijā Stambulā,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvenciju par kibernoziegumiem,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju (1),

—

ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par dzimumu līdztiesības veicināšanu ar zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM) saistītā izglītībā un karjeras veidošanā (2),

—

ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par ES pasludināšanu par LGBTIK brīvības zonu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūciju par Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību īstenošanu (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 11. februāra rezolūciju par nākotnes izaicinājumiem Eiropā sieviešu tiesību jomā: vairāk nekā 25 gadus pēc Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas (5),

—

ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās (6),

—

ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par digitālās plaisas starp dzimumiem novēršanu: sieviešu līdzdalība digitālajā ekonomikā (7),

—

ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme (8),

—

ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (9),

—

ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai (10),

—

ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā (11),

—

ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pasākumiem, ar kuriem Eiropas Savienībā novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darbavietā, sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē (12),

—

ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, izmantojot digitālo nozari (13),

—

ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā (14),

—

ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību (15),

—

ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (16),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas juridisko instrumentu noteikumus cilvēktiesību jomā, jo īpaši tos, kas attiecas uz sieviešu un bērnu tiesībām, un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas instrumentus attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un bērniem,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2020. gada 16. decembra rezolūciju “Pastiprināti centieni novērst un izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm” (A/RES/75/161) un rezolūciju “Tiesības uz privātumu digitālajā laikmetā” (A/RES/75/176),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2018. gada 5. jūlija rezolūciju “Pastiprināt centienus izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm – vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršana un reaģēšana uz to digitālā vidē” (A/HRC/RES/38/5),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašo referentu ziņojumus par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām, jo īpaši 2018. gada 18. jūnija ziņojumu par vardarbību pret sievietēm un meitenēm tiešsaistē no cilvēktiesību perspektīvas (A/HRC/38/47), 2020. gada 6. maija ziņojumu par vardarbības pret sievietēm žurnālistēm apkarošanu (A/HRC/44/52) un 2020. gada 24. jūlija ziņojumu par mijiedarbību starp Covid-19 pandēmiju un ar dzimumu saistītas vardarbības pret sievietēm “pandēmiju”, koncentrējot uzmanību uz vardarbību ģimenē un iniciatīvu “Miers ģimenē”,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1993. gada 20. decembra Deklarāciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu,

—

ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

—

ņemot vērā 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2017. gada 14. jūlija vispārējo ieteikumu Nr. 35 par dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm, ar ko atjaunina vispārējo ieteikumu Nr. 19,

—

ņemot vērā 1989. gada 20. novembra ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas 2011. gada 18. aprīļa Vispārējo komentāru Nr. 13 (2011) par bērna tiesībām būt pasargātam no jebkāda veida vardarbības,

—

ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi par dzimumu līdztiesību,

—

ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ziņojumu par sieviešu žurnālistu drošību tiešsaistē (17),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumu “Ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana – kibervardarbība” (Eiropas pievienotās vērtības novērtējums),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumu “Kibervardarbība un naidīgi izteikumi pret sievietēm tiešsaistē”,

—

ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dzimumu līdztiesības indeksu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (18),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (19),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūlija Regulu (ES) 2021/1232 par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (20),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2014. gada 3. marta ziņojumu “Vardarbība pret sievietēm — ES mēroga apsekojums”,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2020. gada 14. maija ziņojumu EU LGBTI II: A long way to go for LGBTI equality (“ES LGBTI II: Tāls ceļš līdz LGBTI līdztiesībai”) (21),

—

ņemot vērā 2021. gada 11. martā sniegto Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta juridisko atzinumu par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kura mērķis ir kliedēt juridisko nenoteiktību par to, vai un kā Savienība var noslēgt un ratificēt šo konvenciju (22),

—

ņemot vērā darbu, ko veic Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), tostarp Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centrs, un tā interneta organizētās noziedzības draudu novērtējumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0338/2021),

A.

tā kā dzimumu līdztiesība ir Savienības pamatvērtība un pamatmērķis, kam būtu jāatspoguļojas visos Savienības politikas virzienos; tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju ir pamattiesības, kas ir nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un 3. panta 3. punktā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 10., 19. un 157. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. un 23. pantā; tā kā Savienības Dzimumu līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam pirmais mērķis ir vērsts uz to, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, un raksturo to kā “vienu no mūsu sabiedrības lielākajām problēmām”, jo tā skar sievietes visos sabiedrības līmeņos neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumiem, sociālās piederības vai izcelsmes vai dzīvesvietas valsts un ir viens no smagākajiem šķēršļiem ceļā uz dzimumu līdztiesību;

B.

tā kā vardarbība pret sievietēm un meitenēm un citi ar dzimumu saistītas vardarbības veidi Savienībā ir plaši izplatīti un ir jāuztver kā galējs diskriminācijas veids, kas ļoti spēcīgi ietekmē cietušās personas, viņu ģimenes un kopienas, un kā cilvēktiesību pārkāpums dzimumu nevienlīdzības dēļ, šādai vardarbībai veicinot un pastiprinot cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā ar dzimumu saistītas vardarbības pamatā ir nevienlīdzīgs varas sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, iedibinātas patriarhālas struktūras un prakse un dzimtes normas, seksisms, kaitējoši dzimumu stereotipi un aizspriedumi, kas ir noveduši pie tā, ka vīrieši dominē pār sievietēm un meitenēm un diskriminē viņas visā viņu daudzveidībā, cita starpā LGBTIK;

C.

tā kā ar jēdzienu “vardarbība pret sievietēm” būtu jāsaprot visi ar dzimumu saistītas vardarbības akti, kuru rezultātā sievietēm tiek vai var tikt nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas fiziskā, seksuālā, psiholoģiskā vai ekonomiskā ziņā, tostarp draudi veikt šādus aktus, piespiedu darbības vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tas notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē un tiešsaistē vai bezsaistē;

D.

tā kā pret sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā un pret LGBTIK var tikt vērsta ar dzimumu saistīta kibervardarbība viņu dzimuma, dzimumidentitātes, dzimuma izpausmes vai dzimumpazīmju dēļ; tā kā intersekcionāli diskriminācijas veidi, tostarp diskriminācija, balstoties uz rasi, valodu, reliģiju, ticību, valsts vai sociālo izcelsmi, piederību nacionālajai vai etniskajai minoritātei, dzimšanas vietu, seksuālo orientāciju, vecumu, veselības stāvokli, invaliditāti, ģimenes stāvokli vai migranta vai bēgļa statusu, var saasināt ar dzimumu saistītas kibervardarbības sekas; tā kā Savienības LGBTIK līdztiesības stratēģijā ir atgādināts, ka ikvienam ir tiesības uz drošību gan mājās, gan sabiedriskās vietās un tiešsaistē;

E.

tā kā FRA veiktais Savienības otrais apsekojums par LGBTIK liecina, ka 10 % LGBTIK ir saskārušies ar kiberuzmākšanos pēdējā gada laikā tāpēc, ka ir LGBTIK, cita starpā sociālajos medijos; tā kā interseksuāļi un transpersonas ar to saskaras nesamērīgi vairāk (16 %); tā kā pusaudži vecumā no 15 līdz 17 gadiem ir grupa, kurā visvairāk cilvēku (15 %) piedzīvojuši kiberuzmākšanos tāpēc, ka ir LGBTIK, salīdzinājumā ar citām vecuma grupām (7–12 %);

F.

tā kā vardarbība pret sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā un ar dzimumu saistīta vardarbība ir sastopama dažādos, bet ne savstarpēji izslēdzošos veidos un izpausmēs; tā kā vardarbība tiešsaistē bieži vien ir savstarpēji saistīta un neatdalāma no vardarbības bezsaistē, jo vardarbība tiešsaistē var notikt pirms vardarbības bezsaistē, kopā ar to vai turpināt to; tā kā tādēļ ar dzimumu saistīta kibervardarbība būtu jāsaprot kā bezsaistē notiekošas ar dzimumu saistītas vardarbības turpinājums tiešsaistes vidē;

G.

tā kā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumā “Ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana: kibervardarbība” (Eiropas pievienotās vērtības novērtējums) par dzimumbalstītu vardarbību lēsts, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pirms novērtējuma Savienībā 4–7 % sieviešu ir saskārušās ar kiberuzmākšanos, savukārt 1–3 % sieviešu ir piedzīvojušas kibervajāšanu; tā kā kibervajāšana izpaužas dažādos veidos un ir visbiežāk sastopamais individuālas vai kombinētas naida runas veids, turklāt tas pārāk ilgi nav ticis atzīts un šajā saistībā nav īstenota nekāda rīcība; tā kā apsekojums, ko Globālā tīmekļa fonds veica 2020. gadā, piedaloties respondentiem no 180 valstīm, atklāja, ka 52 % jaunu sieviešu un meiteņu ir saskārušās ar ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē, piemēram, privātu attēlu, video vai ziņu kopīgošanu bez viņu piekrišanas, ļaunām un pazemojošām ziņām, ļaunprātīgu un draudīgu runu, seksuālu uzmākšanos un viltotu saturu, un 64 % respondentu norādīja, ka pazīst kādu, kam bijusi šāda pieredze;

H.

tā kā jaunas sievietes un meitenes ir pakļautas lielākam riskam saskarties ar kibervardarbību, jo īpaši kiberuzmākšanos un iebiedēšanu tiešsaistē (23); tā kā vismaz 12,5 % no iebiedēšanas gadījumiem skolā notiek tiešsaistē; tā kā gados jauni cilvēki aizvien biežāk reģistrējas sociālajos tīklos arvien agrīnākā vecumā; tā kā minētie vardarbības veidi pastiprina sociālās nevienlīdzības pakāpi, jo nereti par upuriem kļūst visneaizsargātākie gados jaunie cilvēki; tā kā UNICEF dati liecina, ka meitenes ar uzmākšanos saskaras divreiz biežāk nekā zēni (24); tā kā saskaņā ar minēto apsekojumu sievietes ir skeptiskāk noskaņotas attiecībā uz to, ka tehnoloģiju uzņēmumi atbildīgi izmanto šo sieviešu datus;

I.

tā kā, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2014. gada 3. marta ziņojumu “Vardarbība pret sievietēm — ES mēroga apsekojums”, 2014. gadā Savienībā 11 % sieviešu bija saskārušās ar kiberuzmākšanos un 14 % — ar vajāšanu kopš 15 gadu vecuma;

J.

tā kā interneta savienojumu pieejamība un nepieciešamība piekļūt digitālai sabiedriskajai sfērai kļūst aizvien aktuālāka mūsu sabiedrību un tautsaimniecību attīstībai; tā kā darbvietas aizvien vairāk ir saistītas ar digitālajiem risinājumiem un kļūst aizvien atkarīgākas no tiem, kā rezultāta palielinās risks, ka sievietes, nonākot darba tirgū un iesaistoties saimnieciskajā darbībā, saskarsies ar kibervardarbību, kas saistīta ar dzimumu;

K.

tā kā sakarā ar interneta pieejamības palielināšanos, mobilās informācijas strauju izplatīšanos un sociālo mediju izmantošanu, kā arī daudzējādu, atkārtotu un savstarpēji saistītu ar dzimumu saistītas vardarbības veidu pastāvīgu īstenošanu ir pastiprinājusies ar dzimumu saistīta kibervardarbība; tā kā sievietes un meitenes, kam ir piekļuve internetam, ar vardarbību tiešsaistē saskaras biežāk nekā vīrieši; tā kā ANO īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām ir norādījusi, ka jaunās tehnoloģijas nenovēršami radīs dažādas jaunas pret sievietēm vērstas tiešsaistes vardarbības izpausmes; tā kā inovācijas tiek ieviestas tik ātri, ka nereti nav iespējams apsvērt to ilgtermiņa sekas, un sagaidāms, ka nākamajos gados turpinās pieaugt ar dzimumu saistītas kibervardarbības izplatība; tā kā ir atbilstīgi jānovērtē ar dzimumu saistītas kibervardarbības ietekme uz cietušajiem un ir jāizprot mehānismi, kas ļauj šāda veida ar dzimumu saistītas vardarbības izdarītājiem īstenot vardarbību, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pārskatatbildību un preventīvas darbības;

L.

tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem (25) katra trešā sieviete pasaulē saskaras ar fizisku vai seksuālu vardarbību, galvenokārt no sava intīmā partnera puses; tā kā Covid-19 pandēmijas laikā ir palielinājusies ar dzimumu saistīta vardarbība un pārvietošanās ierobežojumi ir palielinājuši vardarbību ģimenē un ļaunprātīgas izmantošanas risku; tā kā interneta plašāka izmantošana Covid-19 pandēmijas laikā palielina tiešsaistes un IKT sekmētu ar dzimumu saistītu vardarbību, jo vardarbīgi (bijušie) partneri arī uzrauga, izseko savus upurus, draud viņiem un īsteno vardarbību ar digitālo rīku palīdzību; tā kā šī kibervardarbība var notikt vienlaikus ar fizisku vardarbību vai saasināties, izraisot fizisku vardarbību, ja tā netiks agrīni risināta; tā kā ES stratēģijā par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) Komisija atzīst, ka pašreizējā Covid-19 pandēmijas situācija ir pastiprinājusi kibernoziegumus, piemēram, noziedzīgus nodarījumus pret dzimumneaizskaramību un naida noziegumus tiešsaistē;

M.

tā kā daži visbiežāk izplatītie ar dzimumu saistītas kibervardarbības veidi ir kiberuzmākšanās, kibervajāšana, ar IKT saistīti privātuma pārkāpumi, tostarp piekļuve datiem vai attēliem, tostarp intīmiem datiem, to ieguve, saglabāšana, kopīgošana, izveidošana un apstrāde bez personas piekrišanas, identitātes zādzība un naida runa tiešsaistē, piespiedu kontrole ar digitālās novērošanas palīdzību un saziņas kontrolēšana ar vajāšanas programmatūru un spiegprogrammatūru, kā arī tehnoloģisko līdzekļu izmantošana cilvēku tirdzniecībai, cita starpā seksuālas izmantošanas nolūkā;

N.

tā kā ar dzimumu saistītu kibervardarbību var īstenot, izmantojot dažādus tiešsaistes saziņas kanālus un rīkus, tostarp sociālos medijus, tīmekļa saturu, diskusiju vietnes, iepazīšanās tīmekļa vietnes, komentāru sadaļas un spēļu tērzētavas; tā kā daudzus ar dzimumu saistītas kibervardarbības veidus var īstenot daudz vieglāk un plašāk nekā fiziskus ar dzimumu saistītas vardarbības veidus;

O.

tā kā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus tikai par dažiem konkrētiem ar dzimumu saistītas kibervardarbības veidiem un tādēļ joprojām pastāv būtiskas nepilnības; tā kā pašlaik nav vienotas definīcijas vai efektīvas politikas pieejas ar dzimumu saistītas kibervardarbības apkarošanai Savienības līmenī; tā kā šāds saskaņotas definīcijas trūkums Savienības līmenī izraisa būtiskas atšķirības tajā, kādā mērā dalībvalstis apkaro un novērš ar dzimumu saistītu kibervardarbību, radot izteiktas atšķirības un sadrumstalotību attiecībā uz to sniegto aizsardzības līmeni, lai gan šai vardarbībai ir pārrobežu raksturs; tā kā tādēļ gan Eiropas, gan valstu līmenī ir nepieciešama saskaņota ar dzimumu saistītas kibervardarbības juridiskā definīcija, lai nodrošinātu konverģenci gan valstu, gan Savienības līmenī;

P.

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām ir norādījusi, ka definīcija “ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm tiešsaistē” ietver arī jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm, kas daļēji vai pilnībā īstenota, atbalstīta vai pastiprinājusies, izmantojot IKT, piemēram, mobilos tālruņus un viedtālruņus, internetu, sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas vai e-pastu, pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai arī nesamērīgi skar sievietes (26);

Q.

tā kā ar dzimumu saistītas kibervardarbības noteikšanai par krimināli sodāmu nodarījumu varētu būt atturoša ietekme uz noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem, jo viņi baidītos no sankcijām vai apzinātos, ka izdara noziegumu;

R.

tā kā jauni veidi rodas sakarā ar to, ka strauji attīstās un tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas un lietotnes; tā kā šie dažādie ar dzimumu saistītas kibervardarbības un uzmākšanās tiešsaistē veidi ir vērsti pret visām vecuma grupām, sākot no agrīna vecuma līdz skolas un nodarbinātībā iesaistītai vecuma grupai, kā arī līdz vecākam gadu gājumam; tā kā nevajadzētu aizmirst, ka pastāv iespēja, ka vardarbība kibervidē var izpausties arī fiziski;

S.

tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir norādījis, ka septiņas no 10 sievietēm ir saskārušās ar kibervajāšanu; tā kā vajāšanas programmatūra ir programmatūra, kas atvieglo ļaunprātīgu izmantošanu, ļaujot novērot personas ierīci bez šīs personas piekrišanas un neatklājot novērošanas darbību ierīces īpašniekam, kā arī programmatūrai paliekot apslēptai; tā kā Savienībā vajāšanas programmatūra ir likumīgi pieejama izmantošanai un iegādei un to nereti tirgo kā vecākvadības programmatūru;

T.

tā kā uz attēliem balstīta seksuāla vardarbība bieži vien tiek izmantota kā ierocis, lai uzmāktos cietušajiem un pazemotu viņus; tā kā “dziļviltošana” ir salīdzinoši jauns veids, kā, izmantojot mākslīgo intelektu, īstenot ar dzimumu saistītu vardarbību, lai izmantotu un pazemotu sievietes un uzmāktos viņām;

U.

tā kā uz attēliem balstīta seksuāla vardarbība un tīmekļa vietnes, kurās šādi attēli tiek izplatīti, ir pieaugošs intīma partnera īstenotas vardarbības veids; tā kā uz attēliem balstītas seksuālas vardarbības sekas var būt seksuālas (tādējādi, ka dzimumakts ir ticis ierakstīts vai izplatīts bez personas piekrišanas), psiholoģiskas (ietekme, ko cietušajām personām rada viņu privātās dzīves publiskošana) un ekonomiskas (tādējādi, ka uz attēliem balstīta seksuāla vardarbība var potenciāli apdraudēt cietušo pašreizējo un turpmāko profesionālo dzīvi);

V.

tā kā palielinās risks, ka pornogrāfijas tīmekļa vietnēs nekonsensuāli tiek izplatīti intīma vai seksuāla rakstura video ar sievietēm un ka tie tiek izplatīti, lai gūtu finansiālu labumu; tā kā bez personas piekrišanas veikta privāta satura un it īpaši seksuālas vardarbības izplatīšana tiešsaistē rada papildu traumatisku vardarbības elementu, kam nereti ir dramatiskas sekas, tostarp pašnāvība;

W.

tā kā it īpaši gados jaunas sievietes un meitenes ir pakļautas ar dzimumu saistītai kibervardarbībai ar jaunu tehnoloģiju starpniecību, kas ietver kiberuzmākšanos un kibervajāšanu, izmantojot izvarošanas draudus, nāves draudus, ar IKT saistītus privātuma pārkāpumus un privātas informācijas un fotoattēlu publicēšanu;

X.

tā kā patlaban 15 dalībvalstis nav savos naida runas tiesību aktos ietvērušas dzimumidentitāti; tā kā Komisija Savienības Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam un LGBTIK līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir apņēmusies iesniegt iniciatīvu, lai paplašinātu noziedzīgu nodarījumu jomas, kurās ir iespējama saskaņošana, ietverot konkrētus ar dzimumu saistītas vardarbības veidus saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu;

Y.

tā kā minētajā rezolūcijā iekļautie statistikas dati liecina, ka naida runa pret LGBTIK ir ļoti bieži sastopama, jo īpaši tiešsaistē, un dažās dalībvalstīs būtiski trūkst tiesību aktu, lai novērstu un risinātu šādus ļaunprātīgas izmantošanas tiešsaistē veidus un piemērotu sankcijas par tiem;

Z.

tā kā 2017. gadā Savienība parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”), kas joprojām ir starptautisko standartu kritērijs uz dzimumu balstītas vardarbības izskaušanai, kā rezultātā Savienības pievienošanās minētajai konvencijai ir svarīga Komisijas prioritāte;

AA.

tā kā, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp ar dzimumu saistītu kibervardarbību, ir jāizmanto konsekventi, reāli, reprezentatīvi un salīdzināmi administratīvie dati, kuru pamatā ir stabila un koordinēta datu vākšanas sistēma; tā kā trūkst visaptverošu un salīdzināmu sadalītu datu par visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem un tās pamatcēloņiem; tā kā, neraugoties uz pieaugošo informētību par šo parādību, datu vākšanas trūkums par visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem neļauj precīzi novērtēt tās izplatību; tā kā pieejamo datu nepietiekamība ir saistīta ar to, ka ar dzimumu saistītas kibervardarbības gadījumi netiek pietiekami bieži paziņoti; tā kā Stambulas konvencijā un Direktīvā 2012/29/ES ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpaziņo statistikas dati un jāsagatavo pēc dzimuma sadalīti dati;

AB.

tā kā daudzās dalībvalstīs krimināltiesiskā rīcība attiecībā uz personām, kas cietušas ar dzimumu saistītā vardarbībā, joprojām ir nepietiekama, kas liecina par sapratnes un izpratnes trūkumu attiecībā uz šādu nodarījumu nopietnību un attur personas no ziņošanas par šādu rīcību; tā kā, nodrošinot policijas darbiniekiem vispārīgās prasmes rūpīgi uzklausīt, saprast un cienīt visas personas, kas cietušas no jebkāda ar dzimumu saistītas vardarbības veida, viņi var palīdzēt novērst nepietiekamu ziņošanu un atkārtotu viktimizāciju; tā kā ir nepieciešams nodrošināt pieejamas ziņošanas procedūras un mehānismus, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai veicinātu drošāku vidi visām ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušajām personām; tā kā kibervardarbībā cietušajiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par to, kā un ar ko sazināties tiesībaizsardzības dienestos, kā arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami, lai palīdzētu viņiem distresa situācijās;

AC.

tā kā Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs, Eurojust un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA) ir veikuši pētījumus par kibernoziedzību tiešsaistē; tā kā dažas sievietes un LGBTIK, piemēram, feministes un LGBTIK aktīvistes, mākslinieces, politiķes, sievietes valsts amatos, žurnālistes, blogeres, cilvēktiesību aizstāves un citas publiskas personas, ir īpaši cietušas no kibervardarbības, kas saistīta ar dzimumu, un tā kā tas viņām rada ne tikai kaitējumu reputācijai, psiholoģisku kaitējumu un ciešanas, bet var arī izraisīt traucējumus cietušās personas sadzīvē, privātuma aizskaršanu un kaitēt personīgajām attiecībām un ģimenes dzīvei, un var atturēt cietušās personas no digitālās līdzdalības politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē;

AD.

tā kā ar dzimumu saistīta kibervardarbība nereti izraisa pašcenzūru, un tā kā šāda situācija var kaitēt ar dzimumu saistītā kibervardarbībā cietušo profesionālajai dzīvei un reputācijai; tā kā vardarbīgu un ar dzimumu saistītu draudu dēļ cietušās personas nereti izvēlas izmantot pseidonīmus, neizcelties tiešsaistes vidē, izlemj apturēt, deaktivizēt vai pilnībā izdzēst savus tiešsaistes kontus vai pat pilnībā aiziet no savas profesijas; tā kā minētais var izraisīt to, ka sievietes vairs nepaudīs savus viedokļus un uzskatus, un vēl vairāk saasināt jau pastāvošo dzimumu nevienlīdzību politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē; tā kā ar dzimumu saistītas kibervardarbības pieaugums, ar ko saskaras sievietes, var viņām liegt iesaistīties digitālajā nozarē kā tādā, tādējādi nostiprinot dzimumu diskriminējošu jaunu tehnoloģiju plānošanu, izstrādi un ieviešanu un izraisot esošās diskriminējošās prakses un stereotipu atkārtošanos, veicinot to, ka ar dzimumu saistītu kibervardarbību sāk uzskatīt par normālu praksi;

AE.

tā kā ar dzimumu saistīta kibervardarbība tieši ietekmē sieviešu seksuālo, fizisko un psiholoģisko veselību un labklājību un tai ir negatīva sociālā un ekonomiskā ietekme; tā kā ar dzimumu saistīta kibervardarbība negatīvi ietekmē cietušo spēju pilnībā īstenot savas pamattiesības, tādējādi radot smagas sekas sabiedrībai un demokrātijai kopumā;

AF.

tā kā ar dzimumu saistītas kibervardarbības un tās radīto garīgās veselības problēmu kaitīgā ekonomiskā ietekme var cietušajiem radīt smagas ekonomiskās sekas, cita starpā ietekmējot viņu spēju meklēt darbu, un radīt finansiālu slogu; tā kā ar dzimumu saistītas vardarbības ekonomiskā ietekme var ietvert ietekmi uz nodarbinātību, piemēram, mazāku klātbūtni darbā, nodarbinātības statusa apdraudējuma risku, tādējādi izraisot darbvietu zaudēšanas risku vai zemāku ražīgumu; tā kā ar dzimumu saistītai kibervardarbībai var būt sarežģīta un ilgstoša ietekme uz garīgo veselību; tā kā ar dzimumu saistītas kibervardarbības ietekme uz garīgo veselību, piemēram, trauksme, depresija un pastāvīgi posttraumatiskie simptomi, rada arī negatīvu ietekmi savstarpējo attiecību, sociālajā, juridiskajā, ekonomiskajā un politiskajā ziņā un galu galā ietekmē jauniešu iztikas līdzekļus un identitāti; tā kā daži šie ietekmes veidi ietver citus diskriminācijas veidus, saasinot jau esošos diskriminācijas un nelīdztiesības veidus;

AG.

tā kā EPRS pētījumā “Ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana — kibervardarbība” tiek lēsts, ka kiberuzmākšanās un kibervajāšanas kopējas izmaksas ir 49–89,3 miljardi EUR, kuru lielāko daļu veido vērtības zudums saistībā ar dzīves kvalitāti, kas veido vairāk nekā pusi no kopējām izmaksām (aptuveni 60 % kiberuzmākšanās gadījumā un aptuveni 50 % kibervajāšanas gadījumā);

AH.

tā kā preventīvām darbībām, tostarp ar izglītības, arī digitālās pratības un prasmju, piemēram, kiberhigiēnas un tīkla etiķetes, palīdzību, ir jābūt jebkuras tādas publiskās politikas galvenajam elementam, kuras mērķis ir novērst ar dzimumu saistītu kibervardarbību,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.