52021IP0368

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52021IP0368 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021IP0368

Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. septembra rezolūcija par virzību uz spēcīgāku partnerību ar ES tālākajiem reģioniem (2020/2120(INI))

OV C 117, 11.3.2022, p. 18–29 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

11.3.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 117/18

P9_TA(2021)0368

Virzība uz spēcīgāku partnerību ar ES tālākajiem reģioniem

Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. septembra rezolūcija par virzību uz spēcīgāku partnerību ar ES tālākajiem reģioniem (2020/2120(INI))

(2022/C 117/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu,

—	ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), ko 2015. gada 25. septembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja,

—

ņemot vērā nolīgumu, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”), jo īpaši tā 7. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu, kuros atzīta klimata pārmaiņu un klimatrīcības vietējā, pavalstiskā un reģionālā dimensija,

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu 1,5 oC robežās, tās piekto novērtējuma ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un sauszemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

—	ņemot vērā 2021. gada 15. aprīlī noslēgto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju,

—	ņemot vērā jauno Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, ko Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja 2020. gada decembrī,

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021)0082) un tam pievienoto pētījumu par ietekmi uz Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem un to neaizsargātību,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 23. marta ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai par Komisijas paziņojuma “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” īstenošanu (COM(2020)0104),

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (COM(2017)0623),

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. jūnija paziņojumu “Eiropas Savienības tālākie reģioni — ceļā uz partnerību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2012)0287),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. oktobra paziņojumu “Tālākie reģioni: Eiropas priekšrocība” (COM(2008)0642),

—	ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. septembra paziņojumu “Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un nākotnes perspektīvas” (COM(2007)0507),

—	ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumu “Ciešāka partnerība attiecībā uz attālākajiem reģioniem” (COM(2004)0343),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumus par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

—	ņemot vērā Padomes 2019. gada 19. novembra secinājumus par okeāniem un jūrām,

—	ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2020. gada 10. decembra atzinumu par Eiropas Komisijas ziņojumu par atjaunotas stratēģiskās partnerības ar ES tālākajiem reģioniem īstenošanu (2021/C 37/10),

—	ņemot vērā tālāko reģionu priekšsēdētāju paziņojumus un jo īpaši deklarāciju, kas pieņemta Eiropas Savienības tālāko reģionu priekšsēdētāju XXV konferencē, kas notika Majotā 2020. gada 26. un 27. novembrī,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības tālāko reģionu priekšsēdētāju konferences (CPRUP) kopējo deklarāciju pēc starpsesiju sanāksmes 2021. gada 3. maijā,

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (1),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (2),

—	ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par kohēzijas politiku un aprites ekonomiku,

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (3),

—	ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu (4),

—	ņemot vērā 2021. gadā publicēto Eiropas Parlamenta pētījumu “Kohēzijas politika un klimata pārmaiņas”,

—	ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana (5),

—	ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību (6),

—	ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par attālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām ES programmām (7),

—	ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par kohēzijas politikas nozīmi Eiropas Savienības attālākajos reģionos stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā (8),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0241/2021),

A.	tā kā ir svarīgs Eiropas zaļais kurss, princips “nenodari būtisku kaitējumu”, ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un Parīzes nolīgums;

B.	tā kā ir svarīgi Eiropas sociālo tiesību pīlārā paustie principi, tostarp tā ieguldījums nevienlīdzības novēršanā, dzimumu līdztiesības veicināšanā un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā;

tā kā tālākie reģioni ir saistīti ar trim dalībvalstīm un pašlaik to skaits ir deviņi — Francijas Gviāna, Gvadelupa, Reinjona, Majota, Martinika un Senmartēna (Francija), Azoru salas un Madeira (Portugāle), kā arī Kanāriju salas (Spānija) —, tie atrodas divos okeānos — Atlantijas okeānā un Indijas okeānā —, un tajos ir vairāk nekā 4,8 miljoni iedzīvotāju;

D.	tā kā 80 % ES bioloģiskās daudzveidības atrodas ES tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) un šīm teritorijām ir stratēģiska vērtība pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ģeopolitiskajā aspektā;

E.	tā kā tālākie reģioni palielina ES jūras dimensiju, tai nodrošinot lielākās jūras platības pasaulē un vairāk nekā 25 miljonus km2 ekskluzīvas ekonomikas zonas (EEZ), kā arī būtiskas ekonomiskās iespējas;

F.	tā kā tālākie reģioni to atrašanās uz salām dēļ no jūras piesārņojuma cieš vairāk nekā jebkurš kontinentālās Eiropas reģions un tas nelabvēlīgi ietekmē to attīstību vides un ekonomikas aspektā;

G.	tā kā jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītības pārtraukšanas līmenis tālākajos reģionos pārsniedz 20 %, kas ir ievērojami vairāk nekā Eiropas Savienībā reģistrētie 10 % (9);

H.	tā kā tālākajiem reģioniem ir ievērojama kultūras bagātība, kas veicina Eiropas ietekmi un stiprina tās “maigo varu” pasaulē, un tā kā Komisijas 2017. gadā pieņemtajā paziņojumā kultūra ir minēta kā nozīmīgs aspekts un tālāko reģionu diferencēšanas elements;

I.	tā kā pašreizējā Covid-19 krīze satraucošā veidā ir atklājusi jau tā neaizsargāto ekonomiku tālākajos reģionos un šī krīze, tāpat kā Brexit radīs ilgtermiņa sekas sociālajā, ekonomikas, vides, teritoriālajā un kultūras līmenī;

J.	tā kā veselības krīze ir arī pastiprinājusi tālāko reģionu veselības dienestu nestabilo situāciju, liekot noteikt diezgan striktus pasākumus pandēmijas apkarošanai tālākajos reģionos;

K.	tā kā pašreizējā pandēmijas krīze var skart vairākas zilās ekonomikas nozares, jo īpaši piekrastes un jūras tūrismu,

1. SADAĻA: Konsolidēt progresu, novērst trūkumus un izmantot aktīvus, lai tālākie reģioni būtu Eiropas rīcības centrā

atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada marta ziņojumu, kurā sniegts sākotnējais novērtējums par to, kā tiek īstenota atjaunotā un nostiprinātā stratēģiskā partnerība ar tālākajiem reģioniem, kas tika uzsākta 2017. gada oktobrī, un par centieniem šo partnerību konkretizēt, kas tiek īstenoti tālākajos reģionos, attiecīgajās dalībvalstīs un Eiropas iestādēs; prasa šos sasniegumus nostiprināt ES jaunajā stratēģijā tālākajiem reģioniem;

uzsver daudzos sasniegumus, kas gūti tālākajos reģionos saistībā ar jauno DFS 2021.–2027. gadam gan budžeta, gan likumdošanas līmenī, veicot īpašus uzlabojumus struktūrfondos un horizontālajās programmās, un atzinīgi vērtē papildu pasākumus tālākajiem reģioniem, kas veikti saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu; uzsver, ka LES 349. pants ir jālasa saistībā ar 7. pantu, lai ES tiesību īstenošanā varētu izmantot diferencētu pieeju attiecībā uz tālākajiem reģioniem, pilnībā ņemot vērā to īpašās iezīmes un strukturālos ierobežojumus saskaņā ar Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedumu;

ar gandarījumu atzīmē vairāku nodokļu atbrīvojumu paildzināšanu un saglabāšanu līdz 2027. gadam attiecībā uz tālākajiem reģioniem (AIEM nodoklis jeb Arbitrio sobre Importaciones y Entregas de Mercancías en las Islas Canarias, kas piemērojams Kanāriju salām), ostu nodevu, samazinātu nodokļa likmi Azoru salu un Madeiras liķieriem, rumam un spirtam, kā arī aizjūras departamentu tradicionālajiem ruma veidiem; atgādina, ka ir svarīgi veiksmīgi izmantot noteikumus, kuru pamatā ir LES 349. pants, attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kuriem ir jāsavieno divkāršās prasības — aizsargāt vietējo ražošanu un cīnīties pret dzīves dārdzību, vienlaikus nodrošinot tālāko reģionu iedzīvotāju labu informēšanu par šo noteikumu īstenošanu;

mudina Komisijas dienestus, kā arī valstu un reģionālās iestādes atrast līdzsvaru starp likumīgo un būtisko Eiropas fondu izmantošanas kontroli un to modernizēšanai un optimizēšanai nepieciešamo administratīvo noteikumu vienkāršošanu un elastības palielināšanu, kas nepieciešams, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas;

A. Sistematizēt “ES tālāko reģionu refleksu”

vēlas panākt, lai Eiropas iestādēs tiktu sistematizēts “tālāko reģionu reflekss”, kura pamatā ir transversāla un integrēta pieeja tālāko reģionu realitātei un problēmām visās Eiropas publiskās politikas jomās;

aicina Komisiju, pildot “Līgumu sargātājas” pienākumu, izraudzīt REGIO ĢD Tālāko reģionu nodaļu par “LESD 349. panta pareizas piemērošanas aizbildni” un apsvērt iespēju izveidot pilnvērtīgu direktorātu, kas tieši sazinātos ar “tālāko reģionu referentiem” citos ģenerāldirektorātos;

aicina Padomi pēc Īpašās lauksaimniecības komitejas parauga izveidot īpašu Tālāko reģionu komiteju, kuras mērķis būtu nodrošināt, ka tālāko reģionu prioritātes un realitāte tiek integrēta dažādās Eiropas iniciatīvās un tiesību aktos;

aicina izveidot pastāvīga tālāko reģionu ziņotāja amatu, lai pastiprinātu Eiropas Parlamenta veikto uzraudzību attiecībā uz LES 349. panta labu piemērošanu ES publiskajā politikā;

B. Uzlabot saziņu un informēšanu

aicina izstrādāt īstenu saziņas stratēģiju, kuras mērķis būtu īpaši iesaistīt jauniešus un informēt viņus par ES piedāvātajām iespējām, kā arī ikdienā palielināt viņu informētību par ES nodrošinātajiem ieguvumiem; prasa katrā tālākajā reģionā izveidot Komisijas biroju, ņemot vērā šādu reģionu atrašanos uz salām, to daudzās teritorijas un savstarpējo attālinātību;

10.

iesaka labāk izmantot dažādās platformas informācijas apmaiņai starp administrācijām, piemēram, programmu TAIEX-REGIO PEER 2 PEER kohēzijas fondiem vai TAIEX-EIR PEER 2 PEER vides jomā, vai arī Eiropas aprites ekonomikas platformu;

11.

ierosina izveidot programmu “Erasmus” iestādēm, kas apsaimnieko Eiropas fondus tālākajos reģionos, lai nodrošinātu labas prakses un piemēru apmaiņu kohēzijas līdzekļu izmantošanas optimizācijai;

12.

uzsver, ka ir svarīga tālāko reģionu statistikas datiem (Eurostat) paredzēta tīmekļa vietne (10), kas izveidota sadarbībā ar Portugāles, Spānijas, Francijas un tālāko reģionu statistikas dienestiem; pauž nožēlu par to, ka trūkst izsmeļošu datu par Senmartēnu, kā rezultātā nav iespējams veikt pilnīgas un salīdzinošas analīzes par visiem tālākajiem reģioniem; prasa Komisijai un jo īpaši Eurostat vākt uzticamus, apkopotus un aktualizētus datus par visiem tālākajiem reģioniem, lai varētu veikt analīzes par nozarēm, kā arī novērtēt ES politikas īstenošanas ietekmi tālākajos reģionos;

C. Veidot nākotni

13.

prasa labāk integrēt tālākos reģionus konferences par Eiropas nākotni diskusijās, jo īpaši ar tālāko reģionu priekšsēdētāju konferences starpniecību, lai bagātinātu šīs diskusijas ar tālāko reģionu jautājumiem un garantētu LES 349. panta faktisku piemērošanu dažādajās gaidāmajās ES programmās un politikā;

14.

uzsver, ka dialogs ar iedzīvotājiem ir būtisks elements, lai tālākie reģioni kļūtu tuvāki un labāk savienoti ar ES iestādēm; šajā saistībā prasa Komisijai šādu dialogu pastiprināt, jo īpaši tālākajos reģionos;

15.

aicina Komisiju piedalīties jaunas tālāko reģionu attīstības stratēģijas izstrādē kopā ar tiem, reaģējot uz vietējiem apstākļiem un vajadzībām un atspoguļojot Eiropas Parlamenta ieteikumus, pamatojoties uz katra reģiona īpatnību ievērošanu, sasniegumu konsolidāciju un esošo sistēmu optimizāciju, kā arī paredzot inovācijas un tālāko reģionu kā “iespēju teritoriju” popularizēšanu;

16.

iesaka noteikt patiesu rīcības plānu šai jaunajai stratēģiskajai sadarbībai, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, jo īpaši valstu, reģionālās un vietējās pārvaldības iestādes, ekonomikas un sociālos dalībniekus, pilsonisko sabiedrību, akadēmisko vidi un nevalstiskās organizācijas;

17.

prasa jauno stratēģiju un tās rīcības plānu īstenot pēc iespējas ātrāk, lai veicinātu ekonomikas un sociālo atveseļošanu tālākajos reģionos;

2. SADAĻA: Ieguldīt pienācīgas kvalitātes darbvietās, stiprināt solidaritāti un rīkoties, nosakot prioritāti jaunatnes interesēm

18.

apzinās, ka tālākie reģioni sniedz ES iespējas izstrādāt izmēģinājuma projektus sociālekonomisko un klimata problēmu risināšanai, taču šāda dinamika liek ātrāk atgūt nokavēto saistībā ar strukturāliem trūkumiem, kā arī nostiprināt un aizsargāt rīkus, kas ļauj kompensēt ar attālinātību un atrašanos uz salām saistītos strukturālos trūkumus un ir būtiski nepieciešami, lai tālākie reģioni varētu pilnībā un vienlīdzīgi iekļauties ES telpā;

A. Nostiprināt solidaritāti

19.

aicina Komisiju, dalībvalstis un tālākos reģionus padarīt cīņu pret nabadzību, bezdarbu un sociālo atstumtību, tostarp attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti, par Eiropas solidaritātes prioritātēm, vienlaikus ieguldot izglītībā un apmācībā, un par nākotnes veidošanas projektu, kas vērsts uz inovāciju, jo īpaši sociālo, ekonomikas pārveidi un dažādošanu;

20.

uzskata, ka kohēzijas politikā būtu vairāk jānovērtē tālākajos reģionos dzīvojošās sievietes un jāatbalsta dzimumu līdztiesība, kā arī efektīva ES dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošana tālākajos reģionos;

21.

uzsver sociālās un solidārās ekonomikas nozīmīgo lomu tālākajos reģionos, palīdzot reģionālajām un vietējām pašvaldībām cīņā pret ierobežojumiem, kas saistīti ar attālinātību, nabadzību un sociālo atstumtību, un radot darbvietas un izstrādājot iniciatīvas attiecīgajos reģionos saskaņā ar dažādajām ES stratēģijām; atbalsta šīs situācijas atzīšanu ES līmenī un nozares tiešu piekļuvi ES subsīdijām bezpeļņas nolūkos;

B. Aizsargāt veselību

22.

uzsver, ka tālāko reģionu īpašās iezīmes tos padara neaizsargātākus pret pasaules mēroga notikumiem, piemēram, Covid-19 pandēmiju; tāpēc prasa izdarīt labākos secinājumus no šīs krīzes un ņemt vērā tālāko reģionu īpašo situāciju, saskaroties ar citiem šāda veida notikumiem;

23.

ierosina izveidot tropiskajām infekcijas slimībām un tālākajiem reģioniem īpaši raksturīgu patoloģiju, piemēram, diabēta, aptaukošanās un dažu vēža veidu, pētniecības centru un piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai tālākajos reģionos atgūtu nokavēto veselības aprūpes jomā;

24.

ierosina uzsākt izmēģinājuma projektu par sagatavošanas darbību BEST, lai atbalstītu darbus, kas saistīti ar ārstniecības augiem tālākajos reģionos;

C. Jaunieši — prioritāte darbību un rezultātu ziņā

25.

atkārtoti apstiprina, ka tālākajos reģionos jauniešu spēks ir galvenā vērtība, kuru bieži nepietiekami novērtē, un tam vajadzētu būt prioritāram virzienam konkrētu risinājumu veidošanā, masveidā piesaistot Eiropas līdzekļus izglītībai, apmācībai un jauniešu atbalstam, mājokļiem un jauniešu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai;

26.

šajā nolūkā uzsver, ka ieguldījumi visos apmācības līmeņos un mūžizglītībā tālākajos reģionos ir jāpadara par prioritāti, lai cīnītos pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; nekavējoties prasa Komisijai uzskatīt izglītību par prioritāru mērķi tālāko reģionu attīstībai, palīdzot reģionālajām un vietējām pašvaldībām veidot publisko politiku, kas stimulē jauniešus, sniedzot viņiem jaunas un vilinošas iespējas iegūt izglītību, apmācību, kvalifikāciju un pārkvalifikāciju vietējā un reģionālā līmenī, tostarp digitālās spējas, klātienē vai attālināti, lai viņi attīstītu atzītas kompetences;

27.

mudina mobilizēt ES fondus, lai izveidotu, no vienas puses, izcilības centrus tālāko reģionu ģeogrāfiskajā teritorijā, atbalstot savienojumu starp tālāko reģionu skolām, universitātēm un mācību centriem, un, no otras puses, pētniecības centrus, lai labāk pētītu un iepazītu tālāko reģionu bioloģisko daudzveidību;

28.

atgādina, ņemot vērā jauniešu bezdarba līmeni tālākajos reģionos, ka ir jāizveido īpaši mehānismi, jo īpaši ar iniciatīvu jauniešu nodarbinātībai; šajā nolūkā atzinīgi vērtē papildu piešķīrumu tālākajiem reģioniem saskaņā ar ESF+ 2021.–2027. gadam un prasa attiecīgajiem reģioniem izmantot šo jauno finansējuma avotu, lai atbalstītu nodarbināmību, mobilitāti un apmācību tālākajos reģionos;

29.

aicina Komisiju atbalstīt jauniešu nodarbinātību tālākajos reģionos, ieviešot vienotu digitālo kontaktpunktu kopā ar privāto sektoru, universitātēm un vietējām pašvaldībām, lai atbalstītu pirmā darba meklējumus un uzņēmumu izveidi vai darbības atsākšanu tālākajos reģionos;

D. Stiprināt tālāko reģionu apstākļu integrēšanu programmā “Erasmus+”

30.

prasa, lai, īstenojot programmu “Erasmus+”, tiktu piešķirta maksimāla palīdzība studentiem no tālākajiem reģioniem, ja nepieciešams, ar finansiālu papildinājumu, lai segtu reālās ceļojuma izmaksas, un veicināta mobilitāte trešās valstīs katra tālākā reģiona ģeogrāfiskajā, kultūras un vēsturiskajā apgabalā, kā arī apmaiņa tālāko reģionu teritorijā;

31.

arī uzsver, ka ir jāstiprina tālāko reģionu līdzdalība visās programmas “Erasmus+” darbībās un jāveicina spēcīga sadarbības un mobilitātes apmaiņa starp izglītības, sociālajām un sporta iestādēm;

3. SADAĻA: Attīstīt ilgtspējīgu un taisnīgu izaugsmi, ieviest zaļo un zilo ekonomiku un radīt jaunas profesijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti

32.

uzsver, ka ir svarīgi sekmēt vietējās iniciatīvas visu ražojošo uzņēmumu tālākajos reģionos atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tūrisma, amatniecības, kultūras, rūpniecības, būvniecības un digitālajai nozarei; uzsver, ka ir nepieciešami inovatīvi, ilgtspējīgi un noturīgi ieguldījumi;

33.

mudina tālākos reģionus pieslēgties tīklam “Local 2030” un izstrādāt ilgtspējīgas attīstības rezultātu pārskatus, lai labāk izplatītu savu risinājumu;

34.

atkārtoti apstiprina vajadzību stiprināt ar lauksaimniecību, lopkopību, zvejniecību, jūru un vidi saistīto profesiju pievilcību tālākajos reģionos, jo tām ir strukturāls raksturs ekonomikas, sociālajā un vides līmenī, īpaši atbalstot gados visjaunākos;

A. Lauksaimniecības politika un zaļā ekonomika

35.

uzsver nepieciešamību integrēt tālāko reģionu īpašās iezīmes un lauksaimniecības modeļus stratēģiskajos plānos un KLP lauku attīstības programmu pārvaldībā, lai nodrošinātu reģionālāku un elastīgāku pieeju;

36.

prasa saglabāt vai pat pastiprināt POSEI programmas īpašos mehānismus un finanšu dotācijas, lai tālākajos reģionos sasniegtu pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma, agroekoloģiskās pārejas, zaļās izaugsmes, dažādošanas un spējas reaģēt uz tirgus krīzēm mērķus; atgādina, ka atšķirībā no citiem maksājumiem, kas veikti saskaņā ar KLP, POSEI programmas summas nav mainītas atbilstoši inflācijai;

37.

apstiprina, ka POSEI programma ir būtiski svarīga ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai Eiropas Savienībā, lauku vides saglabāšanai un cīņai pret tālāko reģionu depopulāciju, un šajā nolūkā uzsver programmas POSEI pozitīvo novērtējumu, ko veica Komisija;

38.

konstatē, ka kvotu un garantēto cenu likvidēšana, kas 2005. gadā sākta ar cukura tirgu kopīgās organizācijas reformu, vājināja niedru cukura ražotājus tālākajos reģionos; uzsver nepieciešamību stabilizēt visus īpašos noteikumus, kas ieviesti saistībā ar LESD 349. pantu, lai šajā nozarē būtu iespējama ilgtspējīga konkurence; prasa iedibināt mehānismu, kas nodrošinātu atbalstu cukurniedru audzētājiem gadījumā, ja pasaules tirgū kristos cukura cenas;

39.

aicina Komisiju palielināt budžetus, kas paredzēti veicināšanas, informētības uzlabošanas un ES kvalitātes sistēmu izmantošanas kampaņām, jo īpaši šādām:

i)	produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), garantēta tradicionālā īpatnība un brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas;

ii)	bioloģiskās ražošanas metodes;

iii)	tālākajiem reģioniem raksturīgu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu logotips;

40.

atbalsta stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas vēl vairāk ierobežo augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu ES, taču uzsver vajadzību ņemt vērā tropu un subtropu kultūraugu īpatnības tālākajos reģionos un vajadzību palīdzēt pārkārtošanās procesā;

41.

visbeidzot, atkārtoti pauž, ka ir svarīgi ELFLA ietvaros saglabāt līdzfinansējuma daļu tālākajiem reģioniem 85 % apmērā, jo īpaši, lai atjaunotu, aizsargātu un stiprinātu bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā un mežkopībā un veicinātu lauku apvidu attīstību tālākajos reģionos;

B. Zivsaimniecības politika un zilā ekonomika

42.

atkārtoti apstiprina zilās ekonomikas būtisko lomu tālākajos reģionos un to interesēs; aicina ieviest dabā balstītus risinājumus un uzsver, ka ir jāievēro līdzsvars starp okeāna resursiem un jūras darbību attīstību;

43.

aicina Komisiju tālākajos reģionos izveidot izmēģinājuma projektus, kas vērsti uz zilo ekonomiku un apmācību, lai sniegtu šiem reģioniem vadošu pozīciju okeānu pārvaldībā un atbalstītu inovāciju un pētniecību, tostarp par hidrobioloģiski noārdāmiem materiāliem pārkārtošanās un aprites ekonomiku kontekstā, taču neuzskatot šādus materiālus par risinājumu jūras piesārņojumam;

44.

prasa stiprināt īpašos mehānismus kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), lai sasniegtu pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma mērķi un veicinātu tālāko reģionu zilo izaugsmi, jo īpaši sniedzot efektīvus un pragmatiskus risinājumus tālāko reģionu zivsaimniecības produktu pārvadāšanai, lai tie ātri un optimālā kvalitātē nonāktu pirmtirgū;

45.

pauž bažas par dažkārt degradēto un novecojošo zvejas flotu stāvokli tālākajos reģionos un šī riska ietekmi uz zvejniekiem un vidi; atgādina, ka tālākajos reģionos zvejas darbība lielā mērā ir balstīta uz tradicionālām praksēm, un tāpēc pauž nožēlu par to, ka tālāko reģionu nerūpniecisko flotu atjaunošana nevar saņemt atbalstu saskaņā ar EJZF 2021.–2027. gadam, tiklīdz pastāv līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām tālākajos reģionos (maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma ievērošana);

46.

mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm, lai uzlabotu zinātnisku datu vākšanu, kas nepieciešami reaģēšanai uz atbilstības nosacījumiem valsts atbalsta jomā zvejas flotu atjaunošanai tālākajos reģionos;

47.

atgādina, ka saskaņā ar EJZF regulas 29.e pantu Komisija ir apņēmusies sniegt starpposma ziņojumu par nodaļu, kas attiecas uz tālākajiem reģioniem, (V nodaļa) un analizēt atsevišķas regulas nepieciešamību par zveju tālākajos reģionos;

48.

prasa Komisijai un Padomei no 2027. gada ieviest POSEI līdzīgu atbalsta instrumentu jūras nozarei un zvejai tālākajos reģionos ar mērķi nodrošināt finansējumu, lai reaģētu uz tālāko reģionu īpašajām vajadzībām;

49.

atgādina, ka, slēdzot zvejas nolīgumus ar trešām valstīm, ir jāaizsargā tālākie reģioni;

C. Ilgtspējīgam tūrismam

50.

prasa Komisijai un dalībvalstīm stingri atbalstīt tūrisma nozari tālākajos reģionos, lai veicinātu darbības atsākšanu un ilgtspējīgu izaugsmi, un veiksmīgi īstenot nepieciešamo sociālo, vides un digitālo pārkārtošanos šajā nozarē, jo īpaši attiecībā uz MVU;

51.

atkārtoti apstiprina, ka ir jāpaļaujas uz ilgtspējīgu tūrismu, atbalstot inovatīvus izmēģinājuma projektus nolūkā veicināt zaļākus un digitālus risinājumus, kuru pamatā ir reģionu dabiskā potenciāla izmantošana un ievērošana ekotūrisma projektos;

52.

prasa ar laiku izveidot vienotu Eiropas marķējumu ilgtspējīgam tūrismam, kurā ietverti arī kvalitātes, piekļūstamības un iekļaušanas aspekti, īpašu uzmanību pievēršot tālākajiem reģioniem;

D. Vide, bioloģiskā daudzveidība, klimats un enerģētika

53.

atzinīgi vērtē to, ka ES zaļajā kursā un bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir ņemts vērā tālāko reģionu lieliskais potenciāls bioloģiskās daudzveidības jomā;

54.

stingri atbalsta to, ka tiek veicināti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un princips “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 (11) par taksonomiju 17. panta nozīmē;

55.

pauž bažas par to, ka ar klimata pārmaiņām tieši saistīti laikapstākļi tālākajos reģionos kļūst arvien biežāki un postošāki, un atkārtoti apstiprina, ka ir stingri jārīkojas visos līmeņos, lai koordinētu ieguldījumus, kas ir būtiski nepieciešami pielāgošanās, noturības un šādu pastiprinātu klimatisku apdraudējumu novēršanas nolūkā; iesaka pastiprināti mobilizēt ES civilās aizsardzības mehānismu;

56.

atgādina, ka, risinot tālāko reģionu īpašos sarežģījumus, piemēram, jūras līmeņa paaugstināšanos, jūras temperatūras paaugstināšanos un arvien biežākas zemestrīces un plūdus, ES tiesiskajā regulējumā ir jāņem vērā šīs īpatnības un, ja nepieciešams, jāparedz atkāpes un finansiāli stimuli un paņēmieni;

57.

uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošana tālākajos reģionos ir jākoordinē ar darbu lauksaimniecības, mežkopības, zvejas un akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai tālākajos reģionos;

58.

mudina veidot jaunas ar vidi saistītas profesijas un sniegt atbalstu vietējiem dalībniekiem, kas apņēmušies aizsargāt bioloģisko daudzveidību un vidi, jo īpaši apvienībām un NVO, un šajā nolūkā mudina stiprināt partnerības principu;

59.

prasa, lai jaunais bioloģiskās daudzveidības zināšanu centrs, kas paredzēts ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, pilnvērtīgāk izmantotu visu Eiropas aizjūras struktūru datus un izstrādātu ES dabas atjaunošanas plāna aizjūras modeli;

60.

prasa Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm veicināt un aktīvi atbalstīt dabas aizsardzības un atjaunošanas mērķus tālākajos reģionos un atbalsta tālākos reģionus aptveroša dabas tīkla izveidi;

61.

vērš uzmanību uz to, ka jauniešu aizplūšana no visizolētākajām tālāko reģionu vietām nelabvēlīgi ietekmē mežu pārvaldības spējas un palielina ugunsgrēku risku, jo resursi netiek pilnībā pārvaldīti un attīstās invazīvi augi; pieprasa mehānismus, kas aizsargā vidi, jo īpaši cīnoties pret depopulāciju un vairāk pievilinot un noturot iedzīvotājus šādās vietās, kā arī stimulējot ar ilgtspējīgu lauksaimniecību un dabu saistītas darbības;

62.

atzinīgi vērtē to, ka programmā LIFE ir integrēta iniciatīva BEST; iesaka ik gadu piešķirt vismaz 8 miljonus EUR iniciatīvai BEST, lai palīdzētu teritorijām īstenot ES jauno bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, saskaņā ar kuru vismaz 30 % sauszemes un jūras teritoriju jābūt aizsargātām; ierosina veikt ietekmes novērtējumu par iespējām piemērot programmu Natura 2000 Francijas tālākajiem reģioniem, lai noteiktu piemērotākos rīkus bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzībai šajos reģionos;

63.

atkārtoti apstiprina mērķi nodrošināt tālāko reģionu enerģētikas autonomiju un stingri atbalsta mērķi tālākajos reģionos izmantot tikai atjaunojamus energoresursus, pakāpeniski izbeidzot fosilo kurināmo izmantošanu un pastiprinot ilgtspējīgu un atjaunojamu energoresursu augošo potenciālu, tostarp atklātā jūrā, saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ES apņemšanos nodrošināt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam un sasniegt 2030. gada klimata mērķus;

64.

prasa atbalstu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai tālākajos reģionos; uzsver īpatnības un ierobežojumus saistībā ar piekļuvi sertificētiem materiāliem; apstiprina Taisnīgas pārkārtošanās fonda un instrumenta REACT-EU, ar kuriem tiek finansēta pārkārtošanās tālākajos reģionos, nozīmīgumu;

E. Integrēta un pilnvērtīga aprites ekonomika

65.

uzsver, ka aprites ekonomikai, nulles piesārņojuma mērķim, energoefektivitātei un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai ir jābūt pamatprincipiem jaunajā stratēģijā tālākajiem reģioniem un ir jārada ilgtspējīgākas prakses teritoriju aizsardzībai, ekonomiskajai attīstībai, nodarbinātībai un kohēzijai;

66.

prasa Komisijai ierosināt stingri atbalstīt tālākos reģionus jauna ilgtspējīga ekonomikas modeļa veicināšanā, izmantojot strukturētas iniciatīvas aprites ekonomikas attīstībai un veicināt nodarbinātību un jaunas, tā dēvētās “zaļās” profesijas;

67.

uzsver, ka aprites ekonomika ir jāintegrē atkritumu pārvaldības politikā tālākajos reģionos; iesaka izstrādāt inovatīvus risinājumus atkritumu samazināšanai un pilnvērtīgai izmantošanai tālākajos reģionos; brīdina par sarežģītību un atkritumu apsaimniekošanas izmaksām tālākajos reģionos, kuriem ir jāatbalsta ieguldījumi infrastruktūrā, lai veicinātu pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;

68.

prasa Komisijai tālākajos reģionos arī izveidot centru cīņai pret jūras piesārņojumu, lai atbalstītu infrastruktūras izveidi jūras atkritumu savākšanai un apstrādei;

69.

prasa Komisijai programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izsludināt uzaicinājumu iesniegt tālākajiem reģioniem paredzētus zinātniskās pētniecības projektus, kas saskan ar programmā “Apvārsnis 2020” gūtajiem rezultātiem;

4. SADAĻA: Pielāgoties globalizētās pasaules izaicinājumiem un iespējām

70.

atgādina, ka tālākajiem reģioniem ir spēcīgs potenciāls un īpašas priekšrocības, kas var sniegt ieguvumus visai ES, un ka Eiropai ir jāpaļaujas uz tālākajiem reģioniem un uz sadarbību ar valstīm to tuvumā, lai veicinātu savas demokrātiskās vērtības un vides un sociālos mērķus;

71.

prasa Komisijai izstrādāt un veicināt makroreģionālas stratēģijas tālākajiem reģioniem to attiecīgajā ģeogrāfiskajā apkārtnē, vienlaikus izskatot visas iespējas praksē labāk koordinēt dažādu ES fondu (t. i., ERAF, AZT lēmums un “Eiropa pasaulē” (Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments)) vienlaicīgu izmantošanu;

72.

arī aicina Komisiju tālākos reģionus ņemt vērā Atlantijas makroreģionālajā stratēģijā, iekļaujot šādiem reģioniem pielāgotāku tematiku;

73.

mudina jaunajā Interreg programmā ieviest jaunu komponentu, kas paredzēts sadarbībai ar tālākajiem reģioniem;

74.

uzsver nepieciešamību stiprināt, stimulēt un veicināt sadarbības projektu attīstību starp dažādiem tālākajiem reģioniem, lai pilnvērtīgi izmantotu to ģeostratēģisko un ģeoekonomisko situāciju un labu prakšu izplatīšanu;

A. Taisnīga un pielāgota konkurences politika

75.

uzsver nepieciešamību aizsargāt tālāko reģionu ekonomiku no agresīvas komercprakses, piemēram, no emisijas kvotu tirdzniecības un monopolstāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas;

76.

mudina Komisiju konkurences politikas īstenošanā pienācīgi ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes, jo īpaši to attālinātību no kontinentālās Eiropas un nelielo tirgu, un uzsver, ka attiecībā uz tālākajiem reģioniem ir lietderīgas atkāpes valsts atbalsta jomā;

77.

atzinīgi vērtē ES tiesību aktu pieņemšanu par valsts atbalstu Covid-19 krīzes situācijā; aicina Komisiju izskatīt iespēju tālākajos reģionos turpināt dažus no šiem ārkārtas pasākumiem, vienlaikus saglabājot esošos pasākumus, kas šiem reģioniem paredzēti Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (12) un pamatnostādnēs reģionālā valsts atbalsta jomā;

78.

aicina izstrādāt īpašus statūtus tālāko reģionu uzņēmumiem, lai palielinātu to konkurētspēju, jo īpaši reģionālajā telpā;

B. Transports un izolētības novēršana

79.

apstiprina, ka tālākie reģioni cieš no spēcīgiem ierobežojumiem, kas saistīti ar attālinātību, vāju savienotību, atkarību no ostām un lidostām, kā arī ar kalnu reljefu; uzskata, ka ERAF un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros ir jāievieš tālāko reģionu situācijai pilnībā pielāgota transporta politika; arī aicina Komisiju kā papildu rīku precizēt POSEI transporta jomā, lai kompensētu salīdzinoši nelabvēlīgo situāciju un kopējo kaitējumu;

80.

uzsver, ka ir jānostiprina un jāveido jūras un gaisa savienojumi starp tālākajiem reģioniem, to teritorijā, kā arī ar kontinentālo Eiropu un trešām kaimiņvalstīm, lai mazinātu šādu reģionu izolētību;

81.

uzsver, ka tālākajos reģionos ir jāsekmē ilgtspējīgāku un mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu izmantošana un fosilās enerģijas alternatīvas;

82.

pievienojas Eiropas vēlmei izmantot ekoloģisku jūras transportu un inovatīvas ostas darbības, lai Eiropas Savienībā samazinātu oglekļa un vidisko pēdu, un prasa, lai tas sniegtu ieguvumus tālākajiem reģioniem;

83.

uzsver nepieciešamību samazināt transporta izmaksas gan pasažieru, gan kravas pārvadājumos, lai garantētu nepārtrauktības un teritoriālās kohēzijas principa ievērošanu, kā arī vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem; prasa pārvaldīt cenas gaisa pārvadājumiem (no tālākajiem reģioniem un uz tiem), pārvadājumiem pa autoceļiem (iekšzemē, starp pilsētām) un jūrā (starp reģioniem un starp salām); šajā nolūkā uzskata, ka gan jūras, gan gaisa transporta CO2 kvotu tirdzniecības sistēmā jāņem vērā izņēmuma pasākumi attiecībā uz tālākajiem reģioniem, kā arī — attiecīgā gadījumā — finansiāli un tehniski stimuli;

84.

prasa Komisijai EISI ietvaros izsludināt īpašu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un pielāgot atbilstības kritērijus tālākajiem reģioniem, lai ietvertu atbalstu alternatīvu un ilgtspējīgu degvielu apgādes infrastruktūrai galvenajās reģionu ostās, pilsētu mobilitātē un aviācijā;

85.

prasa Komisijai, pārskatot Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Eiropas transporta tīklu (13), arī integrēt tālāko reģionu aspektu, nodrošinot savienojumu starp centrālo tīklu un globālo tīklu un padarot elastīgākas konceptuālās pamatnostādnes par jūras maģistrālēm;

86.

uzskata, ka Komisijai ir jāsniedz tehniskais atbalsts, lai atvieglotu tālāko reģionu piekļuvi ES finansējumam, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar zaļo kursu un ar galvenās infrastruktūras būvniecību programmas InvestEU ietvaros;

C. Digitālā un kosmosa joma

87.

atzinīgi vērtē programmas priekšlikumu digitālai Eiropai, lai veicinātu plašāku savienojamību un labākas digitālās prasmes tālākajos reģionos; prasa Komisijai sniegt nepieciešamo tehnisko atbalstu Eiropas digitālās inovācijas centru izveidei tālākajos reģionos, kā paredzēts programmā “Digitālā Eiropa”;

88.

uzstāj, ka tālākajos reģionos ir jānodrošina digitālā savienojamība saskaņā ar Eiropas digitālo programmu kā ekonomikas attīstības un vienlīdzīgu iespēju instruments globalizācijas laikmetā un ievērojami digitalizētā pasaulē;

89.

vērš uzmanību uz to, ka satelīti nodrošina nepārtrauktu un ļoti augstas kapacitātes savienojamību, kas ir būtiski svarīga, lai pārvarētu digitālo plaisu, jo īpaši tālākajos reģionos; tāpēc prasa Komisijai atjaunināt Eiropas stratēģiju kosmosam, pieņemot īpašus pasākumus attiecībā uz tālākajiem reģioniem;

D. Tirdzniecības politika

90.

prasa Komisijai nodrošināt, ka starptautiskie nolīgumi (ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN), brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN) u. tml.), kas noslēgti starp ES un trešām valstīm, sniedz visus ieguvumus tālākajiem reģioniem, izveidojot darba grupu “Tirdzniecības politikas sekas tālākajos reģionos”, tajā faktiski iesaistot tālākos reģionus, tostarp tālāko reģionu nozaru pārstāvjus;

91.

prasa Komisijai veikt pētījumu, kurā novērtēta ar trešām valstīm noslēgto tirdzniecības nolīgumu kopējā ietekme uz tālāko reģionu sociālekonomisko attīstību;

92.

prasa ar trešām valstīm noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos ievērot ES vides un sociālos standartus un vēlas, lai šādu nolīgumu ievērošana tiktu garantēta ar iedarbīgiem un operatīviem pasākumiem;

93.

konstatē, ka tādu tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgti ar trešām valstīm, kuras ražo tādus pašus eksportam paredzētus lauksaimniecības produktus kā tālākie reģioni, taču ar atšķirīgiem sociālajiem un vides nosacījumiem, skaita palielināšanās var radīt konkurences kropļojumus un mainīt tirgus sadalījumu, apdraudot šādu produktu ražotāju konkurētspēju Kopienā;

94.

aicina izmantot atšķirīgu attieksmi, visās EPN un BTN pārskatīšanās atbalstot tālāko reģionu produkciju, lai radītu taisnīgu līdzsvaru starp sensitīvu lauksaimniecības produktu aizsardzību un ES aktīvo interešu aizstāvību, attiecībā uz tālāko reģionu produktiem paredzot drošības klauzulas, pārejas periodus un piemērotas kvotas, kā arī — atsevišķos gadījumos — vissensitīvāko produktu, piemēram, īpašu cukuru, izslēgšanu;

95.

atgādina par triju iestāžu kopējo deklarāciju, kas pievienota regulas par stabilizācijas mehānismu pielikumā, Ekvadorai pievienojoties ES nolīgumam ar Peru un Kolumbiju, kurā noteikts, ka Komisija analizēs tirgus izmaiņas pēc mehānisma darbības termiņa beigām un, ja ES banānu audzētāju situācija būs pasliktinājusies, tā pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām iejauksies;

96.

iesaka galvenajam tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugam veikt īpašu pārbaudi, lai novērstu tālākos reģionus diskriminējošas situācijas, un aicina piemērot atbilstības principu trešo valstu bioloģisko produktu importam;

E. Veicināt kultūras attīstību

97.

uzsver, ka tālākie reģioni ir vēstnieki ES ietekmes sfēras paplašināšanā un ka tie sniedz reālu iespēju ES ārējā politikā, jo atrodas tuvu daudzām trešām valstīm un ar tām uztur tiešas attiecības;

98.

uzsver priekšrocības, ko sniedz vairāku Atlantijas reģionā esošo tālāko reģionu ģeostratēģiskā pozīcija un vēsturiskās attiecības ar Amerikas kontinentu un Karību jūras reģiona salu valstīm; iesaka izmantot šo teritoriju privileģēto stāvokli, lai stimulētu ES starptautiskās attiecības šajā reģionā;

99.

atgādina, ka kultūra ir personības attīstības un savstarpējas bagātināšanās pīlārs; uzskata, ka ir vairāk jāatbalsta apmaiņa kultūras jomā;

100.

aicina aizsargāt un atbalstīt tālāko reģionu vietējās valodas, kas ir gan kultūras bagātība, gan integrāciju un kopīgu makroreģionālo iezīmju veicinoši faktori;

F. Migrācijas politika

101.

ar bažām konstatē migrācijas plūsmu ietekmi tālākajos reģionos; pauž bažas par nepavadītu nepilngadīgo migrantu situāciju tālākajos reģionos un prasa attiecībā uz šādiem nepilngadīgajiem piemērot visaugstākos humanitāros uzņemšanas standartus; uzsver, ka ir nepieciešama cilvēciska pieeja, kas spēj nodrošināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību saskaņā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu un ar ES vērtībām;

102.

aicina mobilizēt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, kā arī īpašu papildu fondu resursus, lai sniegtu lielāku atbalstu dalībvalstīm, kuru tālākie reģioni ir pakļauti spēcīgam spiedienam migrācijas jomā;

o o

103.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Reģionu komitejai, dalībvalstīm un Tālāko reģionu priekšsēdētāju konferencei.

(1) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp.

(2) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.

(3) OV C 28, 27.1.2020., 40. lpp.

(4) OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.

(5) OV C 334, 19.9.2018., 168. lpp.

(6) OV C 298, 23.8.2018., 92. lpp.

(7) OV C 285, 29.8.2017., 58. lpp.

(8) OV C 258 E, 7.9.2013., 1. lpp.

(9) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/demography_report_2020_n.pdf

(10) https://ec.europa.eu/eurostat/cache/RCI/#?vis=outermost.population=fr

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(12) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(13) OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try