1.   

atzinīgi vērtē REGIO ģenerāldirektorāta un EMPL ģenerāldirektorāta publicēto galīgo revīzijas ziņojumu par ieviesto pārvaldības un kontroles sistēmu darbību, lai izvairītos no interešu konfliktiem Čehijā, ņemot vērā Parlamenta atkārtotos aicinājumus, kas apstiprina pašreizējo un nepārtraukto premjerministra A. Babiš interešu konfliktu saistībā ar “Agrofert” konglomerātu, tādējādi apliecinot Parlamenta nostāju, kas pausta iepriekšējās rezolūcijās un budžeta izpildes apstiprinājuma ziņojumos;

2.   

atzinīgi vērtē to, ka REGIO ģenerāldirektorāts un EMPL ģenerāldirektorāts atzīst svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz pārredzamību un informāciju par šo ārkārtas situāciju kā pamatotu iemeslu publicēšanai; tomēr pauž nožēlu, ka konstatējumi tika publicēti tikai 2021. gada aprīlī, neraugoties uz galīgo revīzijas ziņojumu, kas tika nosūtīts Čehijas iestādēm 2019. gada novembrī, un Komisija saņēma atbildes 2020. gada maijā; mudina AGRI ģenerāldirektorātu paātrināt revīzijas procedūru un turpmākos pasākumus, kā arī bez liekas kavēšanās publicēt noslēguma revīzijas ziņojumu; prasa pievērst īpašu uzmanību maksājumiem, kas veikti uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši pieder premjerministram A. Babiš vai citiem Čehijas valdības locekļiem;

3.   

pauž nožēlu par to, ka revīzijas un pretrunīgās procedūras, kā arī procedūras par finanšu korekciju piemērošanu pašlaik ilgst vairākus gadus; mudina Komisiju pārskatīt noteikumus par revīzijas un finanšu korekciju procedūrām, lai varētu izdarīt savlaicīgākus secinājumus un atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus; atkārtoti aicina Komisiju publicēt visus dokumentus saistībā ar Čehijas premjerministra interešu konflikta lietu;

4.   

5.   

norāda, ka no 2021. gada 1. jūnija ar Čehijas Republikas Likumu Nr. 37/2021 par faktisko īpašnieku reģistrāciju visbeidzot valsts tiesību aktos ir transponēta Piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas paredz izveidot publiski pieejamus reģistrus par uzņēmumiem, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem; atgādina, ka šīs direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2020. gada 10. janvārī; pauž dziļu kritiku par to, ka Čehija Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu transponēja ar tik lielu kavēšanos; norāda, ka kopš 2021. gada 1. jūnija premjerministrs A. Babišs ir iekļauts Čehijas īpašnieku reģistrā kā “Agrofert”“netiešs faktiskais īpašnieks”; asi kritizē Čehijas Tieslietu ministrijas paziņojumu, kurā teikts, ka var turpināt izmaksās subsīdijas “Agrofert”, neraugoties uz faktu, ka Andrejs Babišs ir iekļauts sarakstā kā “Agrofert” faktiskais īpašnieks Čehijā;

6.   

7.   

atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) veiks objektīvu un uz faktiem balstītu izmeklēšanu par interešu konfliktu; pieņem zināšanai atbildīgās prokuratūras publiskoto paziņojumu, saskaņā ar kuru lieta “atbilst nosacījumiem par obligāto pakļautību jaunizveidotās Eiropas Prokuratūras jurisdikcijai saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības regulu, kurai tā nekavējoties jānosūta”;

8.   

pauž nožēlu, ka revīzijas konstatējumi apstiprina nopietnus sistēmiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā un jo īpaši interešu konfliktu atklāšanā; pauž nožēlu, ka kontrolpārbaužu un neskaidro procesu un struktūru efektivitātes trūkums kavē jebkādu interešu konfliktu novēršanu un atklāšanu Čehijā;

9.   

pauž nopietnas bažas par to, ka pat pēc Finanšu regulas 61. un 63. panta stāšanās spēkā 2018. gadā joprojām pastāv pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un ka Čehijas iestādes maz un nepietiekami rīkojas, lai nodrošinātu atbilstību;

10.   

pauž nožēlu par Čehijas valdības mēģinājumiem legalizēt premjerministra A. Babiš interešu konfliktu ar likuma palīdzību, kas tika ierosināts Covid krīzes sākumā 2020. gada martā, nevis novērst pašu interešu konfliktu;

11.   

sagaida, ka valsts iestādes īstenos visus pieprasītos ieteikumus, lai cita starpā uzlabotu pārvaldības un kontroles sistēmu un pārbaudītu visas dotācijas, kas piešķirtas pēc 2017. gada 9. februāra un kas var būt Likuma par interešu konfliktiem pārkāpums;

12.   

prasa Komisijai informēt Parlamentu par to, kā Čehijas valdība īsteno revīzijas ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz visu to “Agrofert” grupai piešķirto līdzekļu rūpīgu pārbaudi, kuri nebija iekļauti revīzijas izlasē;

13.   

pauž nopietnas bažas par vispārējā tiesiskā regulējuma nepilnībām, kuru dēļ ir grūti sistemātiski identificēt to struktūru faktiskos īpašniekus, kuras saņem ES līdzekļus; atgādina, ka Komisija ir apstiprinājusi, ka ir veikusi maksājumus saskaņā ar KLP “Agrofert” grupai piederošiem uzņēmumiem, kā arī citiem uzņēmumiem, kuru faktiskais īpašnieks ir premjerministrs A. Babiš vairākās citās dalībvalstīs, bet nespēj pilnībā noteikt visus uzņēmējus, kas guvuši labumu; uzstāj, ka no Komisijas tiek sagaidīts, lai tā sniegtu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pilnīgu un uzticamu pārskatu par visiem 2018. un 2019. finanšu gadā veiktajiem maksājumiem “Agrofert” grupas uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vienu un to pašu faktisko īpašnieku visās dalībvalstīs; aicina Komisiju iekļaut informāciju arī par 2020. gadu; uzskata, ka tas liecina par steidzamu nepieciešamību Komisijai sadarbībā ar valstu aģentūrām izstrādāt standartizētu un publiski pieejamu formātu, lai atklātu KLP izmaksu galasaņēmējus;

14.   

atzīmē neseno labojumu uzņēmumu faktisko īpašnieku reģistra (Transparenzregister) ierakstos, kuros tagad kā “Agrofert” meitasuzņēmuma Vācijā labuma guvējs un akcionārs ir minēts premjerministrs A. Babiš; atkārtoti uzsver, ka premjerministrs A. Babiš ir iekļauts sarakstā kā viena no sešām aktīvām personām ar būtisku ietekmi vai kontroli pār trasta, kas saistīts ar “Agrofert” meitasuzņēmumu “GreenChem Solutions Ltd.” Apvienotajā Karalistē, pilnvarniekiem; aicina visas dalībvalstis, kurās aktīvi darbojas “Agrofert” meitasuzņēmumi, šajā sakarā pārskatīt faktisko īpašnieku reģistru;

15.   

pauž nožēlu, ka “Agrofert” grupas struktūras joprojām saņem maksājumus saskaņā ar KLP pirmo pīlāru; atgādina, ka ar Čehijas Likumu par interešu konfliktu ir aizliegts piešķirt subsīdijas, tostarp KLP tiešos maksājumus, uzņēmumam, kurā valsts amatpersonai vai struktūrai, ko kontrolē valsts amatpersona, pieder 25 % vai lielāka daļa; uzsver nopietnās šaubas par Čehijas iestāžu neatkarību, kuras lemj par tiešo lauksaimniecības maksājumu atbilstību un kontroli; atzīmē riska rādītājus apstāklī, ka uzņēmumi, kas ir daļa no “Agrofert” grupas, turpina saņemt šos līdzekļus, pārkāpjot Čehijas Likumu par interešu konfliktu;

16.   

norāda, ka spēkā esošie Čehijas tiesību akti par interešu konfliktiem, kuri stājās spēkā 2006. gadā, ir ar ievērojamām nepilnībām un būtiskiem trūkumiem īstenošanā, kas ļāva izveidot un attīstīt dziļas oligarhiskas struktūras; pauž nožēlu, ka Parlamenta Budžeta kontroles komitejas misija 2020. gada februārī atklāja nopietnus trūkumus sistēmās, kuru mērķis ir novērst, atklāt un atrisināt interešu konfliktus Čehijā;

17.   

pauž izbrīnu par šķietami atšķirīgajām pieejām attiecībā uz līdzīgiem Čehijas Likuma par interešu konfliktiem un Finanšu regulas 61. panta pārkāpumiem, ko īsteno REGIO, EMPL un AGRI ģenerāldirektorāti; lai gan REGIO un EMPL ģenerāldirektorāti uzskata, ka Čehijas Likuma par interešu konfliktiem pārkāpums ir Finanšu regulas 61. panta 2. punkta pārkāpums, AGRI ģenerāldirektorāts, šķiet, nepiemēro to pašu loģiku; turklāt norāda, ka uz tiesībām balstītu maksājumu (tiešo maksājumu) atbilstības pārbaudes ietver arī lēmumu pieņemšanas elementu verifikācijā; uzsver, ka šo verifikācijas lēmumu var ietekmēt interešu konflikts; aicina Komisiju sniegt Parlamentam sīku juridisku skaidrojumu par valstu tiesību aktu par interešu konfliktiem un Finanšu regulas 61. panta pārkāpumu atšķirīgo ietekmi, kā arī iekļaut sīki izstrādātu skaidrojumu par to, kā Komisija nodrošina, lai interešu konflikti neietekmētu verifikācijas lēmumus par maksājumiem, kas balstīti uz tiesībām;

18.   

pauž izbrīnu par Komisijas vērtējumu, ka Čehijas lauksaimniecības ministrs nav interešu konfliktā, lai gan viņa ģimenes locekļi saņem ievērojamas lauksaimniecības subsīdijas, savukārt viņš ir atbildīgs par lauksaimniecības programmu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar KLP; aicina Komisiju dalīties šajā novērtējumā ar Parlamentu; aicina Komisiju nodrošināt Finanšu regulas 61. panta vienotu interpretāciju un piemērošanu;

19.   

prasa Komisijai novērtēt Finanšu regulas 61. panta efektivitāti, sekmīgi novēršot vai atklājot un atrisinot interešu konflikta gadījumus, kad tādi rodas, un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus saistībā ar nākamo Finanšu regulas pārskatīšanu, lai vēl vairāk stiprinātu noteikumus, kas reglamentē interešu konfliktus, īpašu uzmanību pievēršot definīcijām, darbības jomai (uz kuru tā attiecas), jutīgo funkciju vai riskam pakļauto darbību noteikšanai, “situācijām, ko objektīvi var uzskatīt par interešu konfliktu”, un pienākumiem interešu konflikta gadījumos; atgādina, ka Finanšu regulas 61. pantā nav nošķirti dažādi maksājumu no ES budžeta veidi un ka tikai iespēja izmantot no interešu konflikta izrietošo amatu ir pietiekams rādītājs;

20.   

pauž bažas par to, ka Čehijas Lauksaimniecības maksājumu aģentūra (Valsts lauksaimniecības intervences fonds) ir šauri interpretējusi Finanšu regulas 61. pantu, uzskatot, ka tas nav piemērojams valdības locekļiem; atkārtoti pauž Parlamenta bažas par vairākiem trūkumiem, kas konstatēti Čehijas Lauksaimniecības maksājumu aģentūras pārvaldībā, jo īpaši par Uzraudzības padomes neatkarības neesību, kā uzsvērts Parlamenta ziņojumā par tā misiju Čehijā 2020. gada februārī (7); aicina Komisiju uzsākt revīzijas procedūru, lai nodrošinātu aģentūras pareizu pārvaldību;

21.   

uzskata, ka Komisijas norādījumi par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu ir svarīgs instruments, lai vēl vairāk stiprinātu pasākumus ES budžeta aizsardzībai pret krāpšanu un pārkāpumiem; aicina Komisiju vairot izpratni par noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, tostarp KLP pirmā pīlāra tiešajiem maksājumiem, un veicināt to vienotu interpretāciju un piemērošanu, un šajā sakarā uzraudzīt maksājumu aģentūru un revīzijas struktūru neatkarīgu darbību; prasa Komisijai sniegt attiecīgajām dalībvalstu iestādēm papildu praktiskus piemērus, ierosinājumus un ieteikumus nolūkā palīdzēt tām izvairīties no interešu konfliktiem;

22.   

atkārtoti uzsver, ka Čehijas pilsoņiem un nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā vai jācieš no sekām, kas izriet no premjerministra A. Babiš interešu konflikta, un ka uzņēmumiem, kas pieder “Agrofert” grupai, ir jāatmaksā visas nelikumīgi saņemtās subsīdijas no ES vai Čehijas valsts budžeta; mudina Čehijas iestādes atgūt visas subsīdijas, kas nepamatoti izmaksātas jebkurai “Agrofert” grupas struktūrai;

23.   

uzstāj, ka ir jāaptur turpmāka līdzekļu izmaksa no ES vai Čehijas valsts budžeta tiem uzņēmumiem, kurus galu galā kontrolē premjerministrs A. Babiš vai Čehijas valdības locekļi, līdz interešu konflikta gadījumi tiks pilnībā atrisināti;

24.   

mudina Čehijas valdību uzlabot ES subsīdiju sadales vispārējo taisnīgumu un izveidot sistēmu, kas nodrošinās pilnīgu pārredzamību ES līdzekļu sadalē; ar bažām norāda, ka saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nav pieņemti lēmumi, kas mainītu Čehijas tiešo maksājumu sistēmu kopš tās izveides 2014. gadā un izveidotu efektīvu mehānismu interešu konfliktu novēršanai;

25.   

mudina Čehijas valdību uzlabot ES subsīdiju sadales vispārējo taisnīgumu un izveidot sistēmu, kas nodrošinās pilnīgu pārredzamību ES līdzekļu sadalē; ar bažām norāda, ka saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nav pieņemti lēmumi, kas mainītu Čehijas tiešo maksājumu sistēmu kopš tās izveides 2014. gadā un izveidotu efektīvu mehānismu interešu konfliktu novēršanai; 23. atgādina, ka projekta “Stārķa ligzda” ietvaros uzņēmums “Agrofert” mākslīgi radīja tās kontrolē paliekošu vidēju uzņēmumu, lai saņemtu maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus līdzekļus kopumā aptuveni 2 miljonu EUR apmērā; uzskata par nepieņemamu, ka pēc nopietnu pārkāpumu atklāšanas “Stārķa ligzda” izmeklēšanā Čehijas iestādes atsauca projektu no ES finansējuma ar mērķi to finansēt no valsts budžeta, novirzot finansiālo slogu uz Čehijas nodokļu maksātājiem; uzskata, ka tas ir apstiprinājums tam, ka Čehijas iestādes nav pārliecinājušas Komisiju par šo maksājumu likumību un pareizību; pauž nožēlu, ka tas nozīmē — Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai vairs nav tiesību veikt izmeklēšanu un tikai valsts prokurors var iesniegt apsūdzības; pauž nopietnas bažas par to, ka Čehijas prokurors uz laiku ir izbeidzis tiesvedību un vēlāk atsācis lietu; aicina Čehijas iestādes iespējami drīzāk informēt ES iestādes par “Stārķa ligzdas” izmeklēšanas rezultātiem;

26.   

norāda, ka Čehijas policija otro reizi ieteica izvirzīt apsūdzību pret premjerministru A. Babišu par iespējamu krāpšanu aptuveni EUR 2 miljonu apmērā saistībā ar izmeklēšanu par “Čapí hnízdo” (“Stārķa ligzda”); norāda, ka par lēmuma pieņemšanu par apsūdzības celšanu ir atbildīgs uzraugošais prokurors Jaroslavs Šarohs, kurš sākotnēji 2019. gada septembrī nolēma lietu izbeigt; atgādina, ka 2019. gada 4. decembrī ģenerālprokurors Pavels Zemans (kurš tagad ir atkāpies no amata) izdeva rīkojumu lietu atsākt, norādot uz trūkumiem prokurora J. Šaroha veiktajā juridiskajā novērtējumā;

27.   

pauž nopietnas bažas par politisko spiedienu pret neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgām iestādēm Čehijā, ko nesen iezīmēja ģenerālprokurora atkāpšanās, kurš kā iemeslu savai demisijai minēja tieslietu ministra izdarīto spiedienu;

28.   

aicina Komisiju izpētīt Čehijas tiesu sistēmas vājās vietas un uzsākt nepieciešamās darbības; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt un analizēt, vai ir atsauktas vai priekšlaicīgi slēgtas kādas citas lietas, kurās iesaistīti Čehijas valdības locekļi — iespējams, pēc izdarīta spiediena; aicina Komisiju bez liekas kavēšanās informēt Parlamentu par tās konstatējumiem un secinājumiem;

29.   

pauž satraukumu par ziņojumiem, ka Čehijas valdība jau revidētajā periodā “Agrofert” ir samaksājusi vairāk nekā 150 miljonus CZK no Čehijas valsts budžeta (8); tā kā tas var būt nelikumīgs valsts atbalsts un kompromitēt godīgu konkurenci ES vienotajā tirgū, kā arī tā integritāti, aicina Komisiju pilnībā izmeklēt šos gadījumus saistībā ar finansējumu no valsts budžeta un informēt Parlamentu par izmeklēšanas secinājumiem un veiktajiem pasākumiem;

30.   

nosoda praksi atsaukt projektus no ES finansējuma, lai tos finansētu no valsts budžeta pēc tam, kad Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi pārkāpumus; aicina Komisiju cieši uzraudzīt un veikt rūpīgu juridisko analīzi šajos gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot iespējamiem valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem;

31.   

pauž nožēlu par premjerministra A. Babiš publiskajiem komentāriem, reaģējot uz REGIO un EMPL ģenerāldirektorātu galīgā revīzijas ziņojuma publicēšanu (9); uzskata par nepieņemamu, ka Eiropadomes loceklis Komisijas revidentus sauc par mafiju;

32.   

nosoda premjerministra A. Babiš apmelojošās piezīmes, kas vērstas pret ziņu organizācijām, kuras ziņo par viņa interešu konfliktu un viņa uzņēmumu darbību; šajā sakarā norāda uz viņa negatīvajām piezīmēm par “Denik” referendumu Čehijas parlamentā 2020. gada novembrī;

33.   

pauž nopietnas bažas par zemo atbilstības līmeni GRECO ieteikumiem, kas ietverti Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojumā — apmierinoši ir īstenots tikai 1 no 14 ieteikumiem, daļēji ir īstenoti 7 ieteikumi, bet atlikušie 6 ieteikumi vispār nav īstenoti;

34.   

mudina visas dalībvalstis saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) aizliegt trīs ciparu miljonu EUR subsīdiju maksājumus atsevišķām fiziskām personām un virzīties uz Parlamenta nostāju, kas paredz nodrošināt pilnīgu pārredzamību un iespēju dalītās pārvaldības programmās apkopot maksājumus, kā arī digitālās uzraudzības un revīzijas procedūras pāri dalībvalstu robežām;

35.   

aicina Padomi notiekošajās sarunās par KLP regulu pienācīgi ņemt vērā budžeta efektivitāti un tiešo maksājumu taisnīgāku un pārredzamāku sadali, virzīties uz Parlamenta nostāju par konkrētu maksimālo summu noteikšanu katrai fiziskajai personai attiecībā uz abiem KLP pīlāriem, kā arī par samazināmību, maksājumu obligātu ierobežošanu un pārdalošajiem maksājumiem, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju pozitīvu viedokli par KLP kopumā; uzsver, ka sarunas Padomē nedrīkst ietekmēt interešu konflikti un ka sarunās nedrīkst piedalīties neviens ministrs, valsts valdības loceklis vai pārstāvis, ja to skar interešu konflikts; uzskata par nepieņemamu, ka premjerministrs A. Babiš, būdams “Agrofert” grupas faktiskais īpašnieks, piedalījās sarunās par KLP un cīnījās pret maksimuma noteikšanu subsīdijām; stingri uzsver, ka KLP pirmā un otrā pīlāra maksimumam vienai fiziskai personai jābūt vienādi piemērojamam, tostarp valstu valdību locekļiem, lai nepieļautu, ka tie Padomē piedalās sarunās savās interesēs;

36.   

kategoriski neatbalsta oligarhiskas struktūras, kas izmanto ES lauksaimniecības un kohēzijas fondus, kā rezultātā neliela daļa saņēmēju saņem lielāko daļu ES līdzekļu, un aicina Komisiju, Padomi un Eiropadomi nepieļaut šādu struktūru veicināšanu, kas samazina mazo un vidējo lauksaimnieku un ģimenes saimniecību konkurētspēju, kurām jābūt galvenajiem KLP labuma saņēmējiem;

37.   

uzsver savas nopietnās bažas par to, ka premjerministrs A. Babiš ir iesaistīts interešu konfliktā, vienlaikus piedaloties lēmumu pieņemšanā par KLP saskaņošanu ar vispārējiem Eiropas klimata politikas mērķiem, jo “Agrofert” grupas uzņēmējdarbības intereses varētu būt pretrunā sabiedrības interesēm ilgtspējīgākas lauksaimniecības atbalstīšanā un klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanā;

38.   

uzskata, ka Čehijas valdības bezdarbība premjerministra A. Babiš interešu konfliktu risināšanā negatīvi ietekmē Čehijas valsts iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu un pārvaldības un kontroles sistēmu, darbību, kā arī atbilstību ES tiesību aktiem;

39.   

aicina Komisiju izvērtēt iepriekš minēto situāciju, kā arī premjerministra A. Babiš ietekmi uz Čehijas plašsaziņas līdzekļiem un tiesu sistēmu, lai konstatētu tiesiskuma pārkāpumus un, ja tie apstiprinās un uz to pamata, savlaikus aktivizētu Savienības budžeta aizsardzības nosacījumu mehānismu;

40.   

joprojām ir noraizējies par mediju īpašumtiesību arvien pieaugošo koncentrāciju dažu oligarhu rokās (10);

41.   

norāda, ka notiek gan valsts, gan Eiropas līmeņa izmeklēšanas un revīzijas par iespējamiem interešu konfliktiem un ES līdzekļu izmantošanu; pauž satraukumu par Komisijas 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu paustajām bažām, ka augsta līmeņa korupcijas lietas netiek pietiekami risinātas un ir konstatētas dažas nepilnības integritātes sistēmās, kas piemērojamas parlamenta deputātiem;

42.   

aicina Padomi un Eiropadomi veikt visus vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 1. punktu; pauž bažas, ka Čehijas premjerministrs ir bijis un joprojām ir aktīvi iesaistīts sarunās par ES budžetu un ES programmām, lai gan atrodas interešu konfliktā; prasa Padomei un Eiropadomei paskaidrot Parlamentam, kā tās plāno ņemt vērā un rīkoties attiecībā uz premjerministra A. Babiš dalību ar KLP un ES budžetu saistītu lēmumu pieņemšanā pēc slēdziena Komisijas revīzijas ziņojumos;

43.   

uzskata, ka premjerministra A. Babiš interešu konflikta gadījums apliecina arī steidzamu vajadzību izveidot sadarbspējīgu digitālo ziņošanas un uzraudzības sistēmu ES finanšu jomā; pauž dziļu nožēlu, ka likumdevēji nav panākuši apmierinošu vienošanos par noteikumiem, ar ko izveido IT sistēmu sadarbspēju, kas ļautu veikt standartizētu un vienotu pārskatu sniegšanu un veicinātu sadarbību; aicina visus attiecīgos dalībniekus censties panākt vienlīdz efektīvus risinājumus pārskatatbildības uzlabošanai;

44.   

aicina Komisiju nodrošināt, ka Finanšu regulas noteikumi par interešu konfliktu, tostarp premjerministra A. Babiš interešu konflikta gadījumā, tiek pilnībā piemēroti, īstenojot 2021.–2027. gada DFS un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, lai netiktu veikti maksājumi uzņēmumiem, kas tieši vai netieši pieder premjerministram A. Babiš (11); prasa padziļināti izmeklēt visus iespējamos interešu konfliktus, kā arī citus tiesiskuma elementus valsts ekonomikas atveseļošanas plānos;

45.   

stingri uzsver, ka Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāspēj veikt savu darbu bez draudiem un ka valstu valdības ir atbildīgas par viņu aizsardzības nodrošināšanu savā valstī;

46.   

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Čehijas valdībai un abām Čehijas parlamenta palātām.