Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Nākamās paaudzes tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība – 15 punktu rīcības plāna pārskatīšana”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/07)

Ziņotāja:

Tanja BUZEK

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	236/2/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tirdzniecībai ir nepieciešams politikas satvars, kas būtu piemērots izaugsmes veicināšanai, pienācīgu darbvietu radīšanai un ekonomikas ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes tādā veidā, lai uzņēmumi varētu atjaunot un pārkārtot sagrautās piegādes un vērtību ķēdes. 2021. gads iezīmē pavērsienu, jo tiek pārskatīta Eiropas Savienības tirdzniecības pārvaldība, un EESK atbalsta atvērto, ilgtspējīgo un stingro jauno pieeju.

1.2.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ES pauž apņemšanos īstenot “uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu”, kas vienlaikus veicinātu ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Lai ar tirdzniecības instrumentiem sasniegtu augstus darba un ilgtspējas standartus, ir būtiski novērst tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību neievērošanu un uzlabot to izpildi. Gan divpusējā, gan pasaules līmenī Eiropas Savienībai kopā ar līdzīgi domājošiem tirdzniecības partneriem, kuri ir gatavi uzņemties vadību, būtu jāizveido stingri tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības paraugi.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē savlaicīgo 15 punktu rīcības plāna pārskatīšanu un cer, ka tās gaitā tiks pilnveidots 2018. gadā izveidotais nepilnīgais un saskaldītais satvars. Tā kā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas nespēj panākt tiesisko saistību izpildi, EESK ierosina to padziļināti pārskatīt un paredzēt uzlabotu izpildes pieeju ar sankcijām, kas ietvertu stingrāku pilsoniskās sabiedrības īstenotu uzraudzību, inovatīvu instrumentu izmantošanu un tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības stimulējošā efekta stiprināšanu. Nākamās paaudzes tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai ir jākļūst par Eiropas Savienības tirdzniecības stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu, kas jāpiemēro, īstenojot pašreizējās un turpmākās sarunu pilnvaras.

1.4.

Lai veidotu kaut ko jaunu, vispirms ir jānovērš saskaldītība. Lai gūtu panākumus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanā un izpildē, ir nepieciešama iesaistīto personu aktīvāka, strukturētāka un sadarbībā ieinteresētāka mijiedarbība. Informācijas apmaiņa starp iestādēm, starptautiskām struktūrām un, jo īpaši, to visu sadarbība ar vietējām konsultantu grupām un starp tām. Starptautiskai Darba organizācijai (SDO) kā starptautiskā līmenī atzītai iestādei būt jāpiedalās SDO konvenciju īstenošanas uzraudzībā brīvo tirdzniecības nolīgumu ietvaros.

1.5.

Lielākās problēmas bieži vien rodas pašā sākumā. EESK uzsver, ka ir svarīgi tieši tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā nostiprināt starptautisko pamatkonvenciju vai saistošo un izpildāmo ceļvežu pirmsratifikācijas saistības un paredzēt skaidru to ratificēšanas grafiku. Pirmais tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības tiesībaizsardzības gadījums pašreizējā modeļa laikā ir apstiprinājis, ka aptuvena terminoloģija ir nepiemērota.

1.6.

Visas trīs tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības dimensijas ir savstarpēji saistītas, un tās nevar skatīt atsevišķi. EESK atzinīgi vērtē uzņēmumu lomu, to neatlaidīgās rūpes par ilgtspējīgu tirdzniecību un saskata, ka tie varētu pozitīvi ietekmēt rīcības iespējas klimata jomā, piemēram, tīru tehnoloģiju nozarē, īpaši domājot par MVU. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir jāveido ciešākas saiknes ar SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un jāveicina tās konvenciju ratifikācija, kā arī saiknes ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, īpaši piegādes ķēdē.

1.7.

Lai attiecīgajā vietā panāktu efektīvas pārmaiņas, ir jāiet tālāk par klasiskajām tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām un jāapsver ietekmīgu papildu politikas instrumentu izmantošana. EESK aicina gādāt, ka publiskā iepirkuma līgumi tiek piešķirti ar nosacījumiem to valstu uzņēmumiem, kuras ievēro SDO pamatstandartus un Parīzes nolīgumu. Komiteja vēlas arī saturīgus ES tiesību aktus par obligātu pienācīgas rūpīgas pienākumu kā vēl vienu svarīgu papildu pasākumu. Ārvalstu ieguldītājiem būtu jāievēro pienācīgas rūpības prasības pirms viņi var gūt labumu no starptautiska ieguldījumu nolīguma. Lai panāktu ilgtspējīgu tirdzniecību, pasākumiem būtu jāpievieno nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu noziegumu, nodokļu apiešanas, kā arī korupcijas apkarošana.

1.8.

Ilgtspējīgai attīstībai ir jāatspoguļo pārmaiņas un tās jāveicina, un darba kārtībā vienāda nozīme jāpiešķir nodarbinātības un vides standartiem. Zaļais kurss, aprites ekonomikas iniciatīvas un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms tāpat kā bioloģiskās daudzveidības tematika papildina būtiskos tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Lai varētu noteikt konkrētus pienākumus, starptautiskajos standartos ir jāparedz, kā ir jādarbojas vides saistībām.

1.9.

Izpildes panākšanai “brīnumlīdzekļu” nav, bet ir jāsāk ar tādu apstākļu veidošanu, kas dod iespēju palielināt izpildes iespējas. EESK jau ilgu laiku ir aicinājusi uzlabot speciālistu grupas mehānismu, lai būtu iespējams piemērot naudassodu vai noteikt sankcijas, un vietējām konsultantu grupām noteikt aktīvu lomu šā procesa sākšanā. Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības līgums varētu kalpot par paraugu, prioritāri veidojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ilgtspēju gan uzņēmumu gan strādājošo labā.

1.10.

ES tirdzniecības partneriem ir neordināras idejas par jauniem tirdzniecības instrumentiem. Nodarbinātības strīdu izšķiršanas jomā izvēloties inovatīvu pieeju, Eiropas Savienībai būtu jādomā par preferenciālo tarifu atcelšanu uzņēmumiem, kuri neievēro pieņemtos starptautiskos standartus. Progresīvas ekonomiskas saiknes ziņā EESK atbalsta pakāpenisku tarifu samazināšanu partnervalstīm par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību īstenošanu, paredzot iespēju pārkāpumu gadījumā no šīs samazināšanas atteikties.

1.11.

Ilgtspēja bez pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas nevar pastāvēt. Vietējo konsultantu grupu izveide nebija pašmērķis. Lai tās tiktu uztvertas nopietni, tām ir nepieciešama informācija, resursi un piekļuve, lai tās varētu konsultēt puses par īstenošanu un izpildi, kā arī institucionalizēta sistēma. Līdztekus vietējām konsultantu grupām EESK aicina atjaunot brīvās tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupu.

1.12.

EESK ir viena no spēcīgākajām vietējo konsultantu grupu aizstāvēm un turpinās atbalstīt to darbu. Nesen sarunas par vietējo konsultantu grupu stiprināšanu ir kļuvušas aktīvākas, un EESK mudina Komisiju un citas ieinteresētās personas sadarboties (1) ar vietējām konsultantu grupām, lai uzlabotu to sastāvu, darba organizēšanu, tvērumu un lomu izpildes mehānismos, kā arī to institucionālos kanālus, kā detalizēti norādīts šā atzinuma piektajā nodaļā.

2.   Ievads

2.1.

Aktīvai tirdzniecības politikai ir efektīvi jāveicina ilgtspējīga attīstība un, ja vien tā rada jaunas tirgus iespējas, pienācīgas kvalitātes darbvietas un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tai ir jānes labums uzņēmumiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un cilvēkiem vispār. Tā ietver arī riskus, kurus efektīvi var mazināt tikai iekļaujoša tirdzniecības politika, kurā par problēmām var runāt pilsoniskā sabiedrība, ieinteresētās personas un plaša sabiedrība.

2.2.

EESK jau sen aicina ilgtspēju izmantot par vienu no tirdzniecības politikas virzītājspēkiem, jo tirdzniecībai ir jāspēlē izšķiroša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Šī gada jaunā Eiropas Savienības tirdzniecības politika kalpos par satvaru turpmākajiem gadiem. EESK atsevišķā atzinumā ir sniegusi pamatieteikumus par tirdzniecības aspektiem (2) un paudusi atzinību par ilgtspējībai pievērsto uzmanību, kā arī aicinājusi pamatīgi stiprināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas un to efektīvu izpildāmību.

2.3.

Balstoties uz EESK iepriekšējo darbu un ar mērķi nodrošināt informāciju pašreiz notiekošai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pārskatīšanai, atzinumā ir sniegts pilsoniskās sabiedrības vērtējums par pašreizējo pieeju. Tā pamats ir inovatīvs tirdzniecības uzstādījums, kura mērķis ir īstenot Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības vērtības: tirdzniecības un attīstības sadaļas, kas vērstas uz nākamajām paaudzēm.

3.   Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība – uz vērtībām balstīta ES tirdzniecības programma

3.1.

Sistemātiski integrējot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas brīvās tirdzniecības nolīgumos, ES uzsver savu apņemšanos īstenot “uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu”, kas vienlaikus veicinātu ekonomisko, sociālo un vides attīstību. Lai ar tirdzniecības instrumentiem sasniegtu augstus darba un ilgtspējas standartus, ir būtiski novērst tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību neievērošanu un uzlabot to izpildi.

3.2.

No pirmajiem aizmetņiem Eiropas Savienības un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumā 2011. gadā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ir pastāvīgi attīstījušās visos vēlāk noslēgtajos Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos. Tajās ir tikai uz konsultācijām balstīts strīdu izšķiršanas mehānisms un vietējās konsultantu grupas institucionalizētai pilsoniskās sabiedrības īstenotai uzraudzībai. Tās ietver apņemšanos ievērot daudzpusējus darba un vides nolīgumus un liedz pusēm noteikt mazāk stingrus nodarbinātības un vides aizsardzības līmeņus vai tos pazemināt ar mērķi veicināt tirdzniecību un piesaistīt ieguldījumus. Nodrošinādamas divpusēja dialoga un sadarbības iespējas, tās var arī kalpot par platformu augstāka līmeņa ilgtspējīgas tirdzniecības programmai.

3.3.

ES ir rūpējusies, lai ilgtspēja nonāktu tirdzniecības mērķu uzmanības centrā, tomēr pašreizējās sarunās tas neatspoguļojas. Pārskatot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pieeju, ir jāpalielina tās dzīvīgums un, kardināli mainot pieeju, tai jāpiešķir stingrība, atsakoties no neoficiāla statusa. Kā neatņemama ES tirdzniecības stratēģijas daļa pārskatītā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība jāņem vērā arī pašreiz apspriestajos nolīgumos un jāiekļauj pārskatītajās sarunu pilnvarās.

4.   15 punktu rīcības plāns – novērtējums

4.1.

Eiropas Parlaments, EESK un liela ieinteresēto personu grupa bija iesaistījusies arvien aktīvākās sabiedriskajās debatēs par Eiropas Savienības tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pieejas efektivitāti, kas tika strauji pārtrauktas 2018. gada sākumā līdz ar EK 15 punktu rīcības plāna uzsākšanu. Tas ietver 4 galvenās nodaļas un kļuva par ierobežotu un saskaldītu tirdzniecības un attīstības pārmaiņu satvaru pēdējos gados. Turpinājumā ir izvērtēti tā rezultāti un problēmas.

Sadarbība

4.2.

Partnerība ar dalībvalstīm un EP: Komisijas pastāvošā ekspertu grupa TIA jomā ir stiprinājusi saikni ar dalībvalstīm, tomēr savas struktūras dēļ tā procesā zaudē daļu būtiskas kompetences un informācijas. Tās darbu pozitīvi ietekmētu labāka komunikācija par rezultātiem un ieteikumiem, un tai būtu nepieciešami spēcīgāki un regulārāki sakari ar vietējām konsultantu grupām un EESK. Tirdzniecības ĢD iesaiste jāpaplašina, ietverot dalībvalstu vadošās tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības struktūrvienības, iespējams, iesaistot citus piemērotus ģenerāldirektorātus, piemēram, EMPL un CLIMA ĢD to tīklu dēļ, un šīs informācijas un atsauksmju saņemšanas nolūkā TRADE ĢD būtu jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām. Informējot Eiropas Parlamentu par svarīgiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, būtu uz vienlīdzīga pamata jāpieaicina vietējās konsultantu grupas, un tas nedrīkst notikt aiz slēgtām durvīm. Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas sava loma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības uzraudzībā un īstenošanā un tam ir jābūt pilnībā informētam par pasākumiem un iesaistītam tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas un citu attiecīgo pārvaldības struktūrvienību lēmumu pieņemšanā. Jo īpaši svarīgi tas ir ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma vienlīdzīgas konkurences mehānisma kontekstā.

4.3.

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām: EESK aizstāv proaktīvāku un sistēmiskāku pieeju un aicina tādas starptautiskas struktūras kā SDO iesaistīt arī sarunās un visā brīvās tirdzniecības nolīgumu, tostarp visu ceļvežu posmu, īstenošanā. Kā atklāj ratifikācijas process Vjetnamā, SDO būtiska loma varētu būt pirms nolīguma īstenošanas un tās sākumposmā. Ir nepieciešama spēcīgāka sadarbība starp EK, SDO un EESK, lai būtu iespējams veidot tehnisko atbalstu un spēju veidošanas projektus partnervalstīs. Līdztekus citiem pasākumiem SDO spēcīgāk jāintegrē uzraudzības uzdevumos, ko veic vietējās konsultantu grupas, un ikgadējās EMPL ĢD augsta līmeņa sanāksmes varētu tikt atvērtas EESK un, iespējams, vietējo konsultantu grupu vadībai. Pieeja Daudzpusējo vides nolīgumu jomā, iespējams, ir nepietiekami izmantota un to varētu piemērot arī citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO un, pastiprinoties ilgtspējīgas attīstības mērķu finansējuma nozīmei, arī Pasaules Bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam.

Dot iespēju pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, piedalīties īstenošanā

4.4.

Palīdzēt pilsoniskai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem, pildīt uzraudzības lomu: EESK atzinīgi vērtē ES Partnerības instrumenta projektu, kas finansē dažu ES vietējās konsultantu grupas locekļu dalību sanāksmēs un aizsargā vietējo konsultantu grupu politisko neatkarību. Komiteja aicina Eiropas Komisiju atjaunot finansējumu un tā veidošanā sadarboties ar vietējām konsultantu grupām. Tā iesaka palielināt turpmākā loģistikas un tehniskā atbalsta elastību. Videokonferences var papildināt, nevis aizstāt klātienes sanāksmes. Turpmākajā finansējumā būtu jāparedz ikgadējas sanāksmes, kurās tiktos visi vietējās konsultantu grupas locekļi, lai apspriestu transversālos tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Papildus finanšu resursu sagādāšanas jautājumam ir jārisina organizatoriskās problēmas, lai vietējās konsultantu grupas būtu pilnībā spējīgas darboties atbilstoši 5. sadaļai.

4.5.

Paplašināt pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, lomu un to attiecināt uz visu brīvās tirdzniecības nolīgumu: EESK ir ilgstoši un aktīvi ieteikusi, ka vietējām konsultantu grupām būtu jākonsultē par visiem ES tirdzniecības nolīgumu aspektiem, uzmanības centrā paturot TIA saistību īstenošanu un tirdzniecības ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību plašākā nozīmē. Šis jaunais tvērums pirmo reizi tiks izmēģināts tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ar Apvienoto Karalisti. EESK iesaka paplašināt pašreiz vietējo konsultantu grupu pārziņā esošās jomas visos pastāvošajos brīvās tirdzniecības nolīgumos, šajā nolūkā pārskatot nolīgumu tekstus vai saskaņojot praksi vietējās konsultantu grupas reglamentos.

4.6.

Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības jomā: EESK atzinīgi vērtē uzņēmējdarbības lomu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanas jomā un Komisijas apņemšanos veicināt atbildīgu rīcību uzņēmējdarbībā. Tomēr tā ir sarūgtināta, ka EESK un attiecīgās vietējās konsultantu grupas nav bijušas iesaistītas projektu uzraudzībā kopā ar ESAO un SDO. Eiropas Komisijai būtu jāizveido rādītāji, lai novērtētu reālos projekta rezultātus ārpus informētības palielināšanas, un būtu jāparedz mērķorientētāka un dziļāka pārskatīšana tālāk piegādes ķēdēs.

Panākt rezultātus

4.7.

Valsts prioritātes: EESK atbalsta stratēģiski uzlabotu un precīzāk orientētu pieeju, tomēr partnervalstis ir ļoti atšķirīgas pat viena reģionālā līguma ietvaros, kā tas ir Eiropas Savienības un Centrālamerikas līguma gadījumā. Nosakot prioritātes un veicot novērtēšanu, ir proaktīvi dažādos procesa posmos jāapspriežas ar pilsonisko sabiedrību un jāiesaista vietējās konsultantu grupas. Ģeogrāfiskajām vienībām Tirdzniecības ĢD un ES delegācijās vairāk būtu jāsadarbojas ar vietējām konsultantu grupām ar mērķi saņemt materiālus un sniegt sistemātiskas atsauksmes. Regulāri ir jāizvērtē, vai Eiropas Komisija šīm prioritātēm pietuvojas vai attālinās no tām.

4.8.

Stingra izpilde: pirmais nodarbinātības strīda izšķiršanas gadījums ar Koreju liek izdarīt svarīgus secinājumus. Pirmkārt, Komisijai ir jārīkojas proaktīvāk un raitāk jāiedarbina tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības strīdu izšķiršanas procedūras, un vietējām konsultantu grupām jādod aktīva loma. Otrkārt, svarīgi ir arī, lai paneļos būtu starptautisko darba tiesību aktu eksperti, kas apspriestos ar SDO par tās jurisprudenci un saistošu interpretāciju. Treškārt, ekspertu grupas ziņojums apliecina vajadzību pēc saistošiem plāniem, pēc ceļvežiem ar sankcijām un skaidriem SDO konvenciju ratificēšanas termiņiem. Brīvais formulējums “pastāvīgi un neatlaidīgi cenšas” dod pusēm pārāk lielu rīcības brīvību. Lai gan Koreja ir ratificējusi trīs no četrām atlikušajām SDO konvencijām (ratificēta nav konvencija C105 par piespiedu darba atcelšanu), joprojām nav skaidrs, vai ar Korejas darba tiesību aktu grozījumiem ir pilnībā īstenoti noteikumi, kas ietverti konvencijās C29, C87 un C98. Tāpēc lieta vēl nav noslēgta un EESK pastiprināti aicina darbu turpināt. Tomēr atbilstības problēmas nepastāv tikai partnervalstīs. EESK ar raizēm konstatē, ka, izrādās, nav tādu instrumentu, ar kuriem varētu panākt nevainojamu izpildi Eiropas Savienībā un dalībvalstīs.

4.9.

Veicināt savlaicīgu galveno starptautisko nolīgumu ratificēšanu: EESK atbalsta starptautisko pamatkonvenciju ratificēšanu pirms brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanas un parakstīšanas, lai maksimāli izmantotu sarunu un diplomātisko sviru pozitīvo ietekmi. Piemēram, nesen ar Vjetnamu saistītā gadījumā šīs pozitīvās ietekmes rezultātā valsts ir ratificējusi C98 un C105. Tomēr C87 ratifikācijas saistībā progresa nav. Tāpēc EESK uzsver, ka ir svarīgi tieši tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā pašā nostiprināt starptautisko pamatnolīgumu vai saistošo un izpildāmo ceļvežu pirmsratifikācijas saistības un paredzēt skaidrus to ratificēšanas termiņus.

4.10.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanas efektivitātes pārskatīšana: EESK piekrīt, ka ir nepieciešams regulāri pārskatīt un izvērtēt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanu. Tomēr Komiteja ir sarūgtināta par vietējo konsultantu grupu darba vājo atpazīstamību un šo grupu ieteikumu neievērošanu šajos procesos, īpaši gada īstenošanas ziņojumos. Turpmāk ziņojumos būtu labāk jāatspoguļo vietējo konsultantu grupu darba programmas un kopīgie paziņojumi ar tām vietējām konsultantu grupām, kas ir to partneres. Jo īpaši EESK pauž nožēlu arī par to, ka nav gūti panākumi saistībā ar pašreizējo tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu noteikšanu par izpildāmām. Saistībā ar visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu (CETA) EESK, ES vietējā konsultantu grupa un Kanādas vietējās konsultantu grupas ir atkārtoti aicinājušas panākt pārliecinošu progresu agrīnā novērtējuma jomā, par kuru puses ir vienojušās kopīgajā interpretējošajā instrumentā ar mērķi panākt darba un vides noteikumu efektīvu izpildāmību. Šīs pārskatīšanas gaitā būtu cieši jāiesaista abu pušu vietējās konsultantu grupas.

4.11.

Īstenošanas rokasgrāmata: EESK atzinīgi vērtē īstenošanas instrumentu rokasgrāmatu izstrādi, lai brīvās tirdzniecības nolīgumu partneriem palīdzētu izprast tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības un sniegtu ievirzes to īstenošanai. Runājot par darba jautājumiem, sociālajiem partneriem ir svarīgi, lai tie tiktu uzskatīti par galvenajiem vietējiem partneriem. Formālajās salīdzinošajās datu bāzēs būtisks progress ir jāpanāk nolīguma formulējuma jomā, un uzmanība ir jāvērš uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu pašreizējo īstenošanas līmeni.

4.12.

Resursu palielināšana: Eiropas Savienībai vajadzētu daļu tirdzniecības atbalsta līdzekļu paredzēt, lai atbalstītu to valstu, kuras nav ES dalībvalstis, vietējo konsultantu grupu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību un spēju veidošanu attiecībā uz ilgtspējīgu tirdzniecību un ieguldījumiem.

4.13.

Rīcība klimata jomā: ja tirdzniecība nav klimata politikas dzinējspēks, tai būtu jāpalīdz izpildīt globālo klimata rīcības programmu, pateicoties uzņēmumu pozitīvajam ieguldījumam tīru tehnoloģiju nozares iespēju veicināšanā un īpašu uzmanību pievēršot MVU. Parīzes nolīguma kā būtiska elementa iekļaušana visos turpmākajos visaptverošajos tirdzniecības nolīgumos, kas nozīmē to apturēšanu neatbilstības gadījumā, ir atzinīgi vērtējams solis, kas jāpaplašina, iekļaujot arī SDO pamatkonvencijas un jaunākās konvencijas.

4.14.

Tirdzniecība un darbs: EESK atzinīgi vērtē TIA sadaļās plašāk iekļautos darba jautājumus un mudina šīs saistības tālāk atjaunināt. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir jābūt dziļāk saistītām ar SDO Starptautisko uzņēmumu deklarāciju un ar ESAO pamatnostādnēm daudznacionālajiem uzņēmumiem. Eiropas Komisijai būtu jāveicina Starptautisko uzņēmumu deklarācijā iekļauto SDO konvenciju ratificēšana. Progresīviem ES tiesību aktiem, īpaši ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un obligātas pienācīgas rūpības jomā, būtu jānodrošina pastāvīgi apstākļi tālākai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu attīstībai. Tomēr, lai notiktu vietējā līmenī jūtamas pārmaiņas, šīm saistībām ir nepieciešama proaktīvāka izpilde un uzlabota izpildāmība.

Pārredzamība un komunikācija

4.15.

Lielāka pārredzamība un labāka komunikācija: EESK pievienojas visām iestādēm un ieinteresētajām pusēm un uzsver pārredzamības un komunikācijas nozīmi. Visaptverošu protokolu publicēšana paver pilsoniskās sabiedrības tālākas iesaistes iespējas. Eiropas Komisijas Pilsoniskās sabiedrības dialoga sanāksmes ir būtisks kanāls, tomēr tās ir jāpilnveido strukturētākas pārraudzības virzienā. Šajā nolūkā EESK iesaka likvidēt saskaldītību un nodrošināt, lai komunikācijas kanāli savstarpēji stiprinātu viens otru – ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību.

4.16.

Atbilde par TIA ar saistošiem termiņiem: EESK atzinīgi vērtē sūdzību sistēmu, kas ieviesta 2020. gadā, izveidojot vienas pieturas aģentūru un, jo īpaši, galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga īpašo vienību, kas nodarbojas tikai ar sūdzībām par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Efektivitāti vērtēt ir pāragri, tomēr EESK cer, ka šis mehānisms tiks pastāvīgi pārveidots, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību un izpildītu tās ieteikumus.

5.   Nākamās paaudzes tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

5.1.

Kopš 2018. gada rīcības plāna tirdzniecības pasaule ir mainījusies tāpat kā ir mainījušās sarunas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Jaunais zaļais kurss ir visaptverošs politikas mērķis arī attiecībā uz ES tirdzniecības programmu. Institucionālie dalībnieki, piemēram, Eiropas Parlaments un dalībvalstis arvien skaļāk aicina veikt nopietnu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības reformu. Covid-19 pandēmija līdz šim nepieredzētā veidā ir traucējusi tirdzniecības plūsmas, atklādama būtiskas problēmas globālajās piegādes un vērtības ķēdēs. Šīs problēmas bieži ir saistītas arī ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību neievērošanu. Pati pirmā tirdzniecības un attīstības strīda izšķiršanas lieta ir kļuvusi par institucionālu lakmusa testu pašreizējai sistēmai. Jaunais CTEO radīja lielas cerības uz koncentrētāku uzmanību, resursiem un jauniem likumdošanas instrumentiem, lai labāk īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības. Vienlaikus ES tirdzniecības partneres piemēram, Kanāda un ASV, savos brīvās tirdzniecības nolīgumos ir iekļāvušas spēcīgus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības izpildes instrumentus, savukārt Jaunzēlande ES tirdzniecības sarunās ir izvirzījusi drosmīgus priekšlikumus, kuru mērķis ir panākt, lai tirdzniecība darbotos visu labā.

5.2.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība nav tikai debates par vērtībām, tas ir izdzīvošanas jautājums gan Eiropas Savienībai, gan globālā līmenī. Aizstāvēdama visaptverošu pieeju, EESK atbalsta ES vēlmi ilgtspējas programmu pacelt daudzpusējā līmenī un aicina veidot stratēģiskas alianses ar galvenajiem tirdzniecības partneriem par tādiem prioritāriem jautājumiem kā oglekļa emisiju pārvirze vai pienācīga rūpība. Atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība, lai veiktu nopietnas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformas un likvidētu tādus tabu, kas saistīti ar, piemēram, tirdzniecības sociālajiem aspektiem. Kā jaunu pieeju EESK atzinīgi vērtē ASV priekšlikumu notiekošajās PTO sarunās par zivsaimniecības subsīdijām pievērsties globālajai problēmai – piespiedu darbam uz zvejas kuģiem (3).

5.3.

EESK ir pastāvīgi lūgusi iekļaut spēcīgākas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, uzskatīdama, ka 15 punktu rīcības plāns nedod rezultātus. Līdzīgi arī 2021. gada tirdzniecības politikas pārskatīšanā tiek skatīts jautājums, kā efektīvāk īstenot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas un panākt to izpildi, kā arī par sankciju piemērošanas iespēju neatbilstības gadījumā.

5.4.

Pagaidām nav gūta pietiekami liela pieredze un nav izdarīti secinājumi, uz kuru pamata varētu pārskatīt pašreizējo pieeju, un EESK ierosina ieviest jaunu pieeju iniciatīvām, kuru mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas spētu panākt pilnīgu tiesisko saistību izpildi. Šajās debatēs ieviešanas un izpildes darba kārtībā vides un darba standartiem ir jābūt vienlīdz svarīgiem.

Politikas instrumenti, kas nodrošina papildu stimulu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanā

5.5.

2020. gada maijā Francija un Nīderlande publicēja neoficiālu dokumentu, kurā Eiropas Savienība tika aicināta uzlabot to, kā tiek analizētas tirdzniecības sociāli ekonomiskās sekas un, ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, visās dimensijās prasīgāk attiekties pret tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības kopsakaru (4). EESK atzinīgi vērtē analītiskākas pieejas izmantošanu tirdzniecības ietekmes jomā un aktīvi atbalsta ieteikumu stimulēt efektīvu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību īstenošanu ar pakāpenisku tarifu samazināšanu, kas ietver iespēju atcelt konkrētas tarifa pozīcijas vēlāka pārkāpuma gadījumā, un skaidrojumus par to, kādi noteikumi valstīm ir jāizpilda, lai šos samazinājumus panāktu.

5.6.

EESK iesaka arī raudzīties tālāk par ierasto tirdzniecības instrumentu kopumu un meklēt citus instrumentus, kas konkrētajā vietā izraisītu reālas pārmaiņas. Eiropas Savienībai jāpieņem spēcīga Eiropas Savienības direktīva par obligātu pienācīgu rūpību, kurā tiktu atzīta atbildība, pamatojoties uz pašreizējiem standartiem, un kurā Eiropas un citu valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, tiktu nodrošināts skaidrs un drošs tiesiskais satvars. EESK ir stingri aizstāvējusi tirdzniecības nolīgumu pienācīgas rūpības pienākumus attiecībā uz globālajām piegādes un vērtības ķēdēm ar mērķi sniegt ievirzes to pārvaldības lēmumu jomā, kuri ir vērsti uz ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgiem uzņēmumiem (5).

5.7.

Eiropas Komisijai, lai panāktu progresu ilgtspējīgas attīstības darba kārtībā, ir jāpievērš uzmanība ne tikai ierastajām tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām un jomām, bet arī tām, kuras attiecas uz ieguldījumiem, saikņu un sinerģiju veidošanu. Pirms starptautiska ieguldījumu nolīguma pavērto iespēju izmantošanas ārvalstu ieguldītājiem būtu jāizpilda pienācīgas rūpības prasības. Tāpat brīvās tirdzniecības līguma noslēdzējām pusēm būtu jāgarantē, ka uzņēmumi, kas ir to teritorijas rezidenti, ievēro pienācīgas rūpības prasības (6).

5.8.

Lai tirdzniecība kļūtu ilgtspējīga, Eiropas Savienībai ir jāievieš noteikumi par pušu sadarbību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nodokļu noziegumu un nodokļu apiešanas apkarošanā. Korupcija vienādi vājina ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, un tās izskaušanas nolūkā ir jāietver salīdzināmi spēcīgi standarti.

5.9.

Publiskā iepirkuma līgumi jāpakārto nosacījumu ievērošanai un tie jāpiešķir to valstu uzņēmumiem, kuras ievēro SDO pamatstandartus un Parīzes nolīgumu. Ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem būtu jāpopularizē paraugprakse, kā publiskajā iepirkumā iekļaut vides un sociālos kritērijus (7).

5.10.

Lai gan tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās vides jautājumiem veltītā daļa beidzamo desmit gadu laikā ir uzlabojusies, joprojām ir palikušas divas problēmas. Pirmkārt, Parīzes nolīgumā paredzētie klimata pienākumi atduras pret nacionālā līmenī noteiktu īstenošanu, tāpēc ir grūti novērst pārkāpumus. Otrkārt, starptautisku vides standartu neesamība, piemēram, tīra gaisa vai ūdens jomā, apgrūtina pienākumu noteikšanu. Ir svarīgi panākt, lai sāktu darboties vides saistību pildīšana un tad nonākt līdz standartiem, kas arī būtu saistīti ar pienācīgu rūpību. Covid-19 pandēmijas apstākļos ir saasinājies bioloģiskās daudzveidības jautājums. Zaļais kurss, ES likumdošanas iniciatīvas par aprites ekonomiku vai par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (8) kļūst par svarīgiem jautājumiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

5.11.

Raugoties plašāk, atklājas, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos pastāv būtiskas ilgtspējas problēmas, kuras nav iespējams atrisināt ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām. Piemēram, lauksaimniecība, kas sarunās ir viena no Eiropas Savienības galvenajiem ietekmes faktoriem, nepārprotami ietekmē ilgtspēju. EESK īpašu uzmanību vērš uz to, ka ES nodrošinātībai ar pārtiku un ilgtspējai ir jābūt analīzes centrā (9). Ar mērķi uzlabot pārtikas piegādes ķēdes efektivitāti un taisnīgumu EESK aicina bez kavēšanās īstenot ES direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Stingrāka attieksme pret izpildes panākšanu

5.12.

EESK jau ilgu laiku aicina panākt, lai pārveidotā speciālistu grupa varētu iedarbināt starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismu, piemērot naudassodu vai noteikt sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajai pusei (10). Vietējām konsultantu grupām vajadzētu būt aktīvai lomai strīdu izšķiršanas satvarā. Galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga komandai būtu jāizmeklē gadījumi, par kuriem ziņojusi vietējā konsultantu grupa, un tai būtu jāreaģē uz ikvienu izpildes pasākumu un uz ekspertu grupas ziņojumu.

5.13.

EESK atzinīgi vērtē jauno tirdzniecības un sadarbības nolīgumu pieeju, kuras ietvaros priekšplānā izvirzīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ilgtspēja un strīdu izšķiršanas mehānisms ar piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jebkura pārkāpuma gadījumā. Šis hibrīdmodelis ietver gan ekspertu grupas pieeju ar izpildāmu sadaļu ilgstoši nenovērstai neatbilstībai ar aizsardzības līmeņa nepazemināšanu vai iekšzemes izpildi darba, sociālo, vides vai klimata noteikumu jomā. Tas ietver pagaidu kompensēšanu pēc pušu vienošanās vai prasītājas puses vienpusēju saistību pārtraukšanu jebkurā jomā (piemēram, tirdzniecības tarifu, gaisa satiksmes, zvejas ūdeņu piekļuves jomās), ievērojot konkrētus noteikumus.

5.14.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu izpildes nolūkā (11) būtu nepieciešams arī neatkarīgs nodarbinātības sekretariāts, kas risinātu starptautiskus nodarbinātības strīdus brīvās tirdzniecības nolīgumu ietvaros un skatītu ietekmi uz darba tirgu, kā arī uzraudzītu un izmeklētu, kā tiek ievērota nodarbinātības sadaļa. Vajadzīgs būtu arī kolektīvo sūdzību izskatīšanas mehānisms. Tā kā SDO ir starptautiskā līmenī atzīta iestāde, tai vajadzētu būt iesaistītai SDO konvenciju īstenošanas uzraudzībā brīvās tirdzniecības nolīgumos. Tās loma būtu jāstiprina un jāinstitucionalizē arī saistībā ar pareizu SDO instrumentu interpretāciju tādu strīdu gadījumā, kas saistīti ar darba standartiem. SDO būtu sistemātiski jāiesaista, lai konsultētu ekspertu grupu par šiem jautājumiem.

5.15.

EESK iesaka izpētīt inovatīvas pieejas darba strīdu izšķiršanai, kas ad hoc starptautiskai strīdu izšķiršanas komisijai dotu iespēju uzņēmumam, kas pārkāpj līgumā noteiktos starptautiskos darba standartus, piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Eiropas Savienības un Kanādas CETA vietējās konsultantu grupas (12) ir norādījušas uz Amerikas Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas nolīguma (13) ātrās reaģēšanas mehānismu. Atbilstoši šim mehānismam sodu vidū ir preferenciālo tarifu apturēšana, balstoties uz kāpjošu smaguma pakāpi un atkārtotu pārkāpumu. Mērķis ir iespēju robežās problēmu novērst divpusējas sadarbības un pušu dialoga ceļā. Tomēr, ja ir paredzētas sankcijas, uzņēmumi cenšas atturēties no atbilstības pārkāpumiem.

5.16.

Ja izpilde tiek novērtēta, balstoties uz veiksmīgi atrisinātiem strīdiem, tiek iegūts nepilnīgs pārskats īpaši tāpēc, ka strīdu izšķiršana parasti tiek izmantota kā beidzamais no līdzekļiem. Sankciju iespējamība arī ir spēcīgs stimuls atbilstības nodrošināšanai, neraugoties uz to, vai tā tiek izmantota vai nē. Tāpēc priekšstatu par stāvokli varētu veidot arī gadījumi, kad izmeklēšanu veikt nav bijis pamata, un to norise, un Eiropas Komisijai tie būtu jāņem vērā, īstenojot salīdzinošu pētījumu par dažādām valstu pieejām. Salīdzinot tikai nolīgumu tekstu vai formulējuma izmaiņas, netiktu gūta jēgpilna jauna informācija. Ir nepieciešams arī novērtēt īstenošanas rezultātu, piemēram, raugoties no pilsoniskās sabiedrības pieredzes, sniedzot padomus sarunās vai šādu noteikumu īstenošanas uzraudzībā.

Iespēcinošs satvars pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai vietējās konsultantu grupās

5.17.

Vietējās konsultantu grupas ir galvenais nākamās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumu sasniegums, taču tām ir nepieciešams spēcīgāks institucionalizēts satvars, lai tās varētu veiksmīgi pildīt savus uzraudzības uzdevumus gan attiecībā uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, gan attiecībā uz Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumiem kopumā.

5.18.

Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka dažas vietējās konsultantu grupas partnervalstīs nav aktīvas, nav reprezentatīvas vai arī nav neatkarīgas no valdības ietekmes. Problēmas cēlonis bieži vien ir izveides procesi, kas nolīgumā nav noteikti, puses iespēja izvēlēties jau esošās struktūrvienības un seku neesamība tajos gadījumos, kad saistības nav izpildītas. EESK jo īpaši raizējas, ka vārda “līdzsvarots” svītrošana tirdzniecības un sadarbības nolīgumos attiecībā uz vietējās konsultantu grupas sastāvu, varētu smagi ietekmēt to darbību.

5.19.

Saistībā ar reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, starp Eiropas Savienību un Centrālameriku un starp Eiropas Savienību un Kolumbiju/Peru/Ekvadoru vai jebkuru jaunu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur, joprojām problemātiska ir atsevišķu vietējo konsultantu grupu izveide katrā no partnervalstīm. Šī stingrā “iekšzemes” pieeja ir būtisks šķērslis jebkādām jēgpilnām saistībām starp iekšzemes vietējām konsultantu grupām, kā arī ar to partnerēm Eiropas Savienības vietējām konsultantu grupām.

5.20.

Tāpēc tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu vajadzībām ir jāveido īpaši šo uzdevumu veikšanai paredzētas vietējās konsultantu grupas un ir skaidri jādefinē to neatkarība, reprezentativitāte un līdzsvarots sastāvs. Pusēm ir jābūt atbildīgām par to izveidi un darbību. Reģionālo līgumu saistībā būtu jāveido kopīgas reģionālās struktūrvienības ar piemērotu sekretariāta atbalstu. ES delegācijām un EESK būtu jāatbalsta izveides un darba process, tostarp pamatnostādnes un labākā prakse. Tieši tāpat EESK iesaka analizēt, kā vietējās konsultantu grupās uzlabot reprezentējošo organizāciju, īpaši vides un uzņēmējdarbības ieinteresēto personu, atbilsmi.

5.21.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības vietējās konsultantu grupas sadarbību ar partnervalstu pilsonisko sabiedrību, ir obligāti jārīko kopīgas vietējo konsultantu grupu sanāksmes, kuras būtu jāparedz brīvās tirdzniecības nolīgumos. EESK saskata kopīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveides pievienoto vērtību un to veicina, atbalstīdama pilsonisko sabiedrību partnervalstīs. To īpašā loma būtu jāuztur apvienotajās konsultatīvajās komitejās, jo tās nodrošina svarīgu vietu pilsoniskās sabiedrības dialogam abās asociācijas nolīguma pusēs kā, piemēram, ES un Čīles gadījumā (14).

5.22.

Ļoti svarīga ir EESK loma vietējo konsultantu grupu veidošanā, un ir būtiski, lai EESK sekotu līdzi, vai tās darbojas efektīvi. Šī loma būtu jāstiprina. 2021. gada jūlijā EESK rīkoja pirmo visu vietējo konsultantu grupu tikšanos, kurā tika iezīmēts tālākais ceļš. Sanāksmē tikās visu 11 pašreizējo vietējo konsultantu grupu locekļi un apsprieda konkrētus uzlabojumus. EESK darbojas visu vietējo konsultantu grupu vadībā, kuru veido priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kas izvēlēti no visām trijām grupām un visu vietējās konsultantu grupas locekļu vidus. Sadarbība ar locekļiem kopīgajā vietējās konsultantu grupas vadībā dod EESK un citiem dalībniekiem ekspertzināšanas, kas noderīgas, lai vadītu vietējās konsultantu grupas darbu, un šī prakse būtu jāsaglabā. Konkrēti vietējām konsultantu grupām Ukrainas, Moldovas un Gruzijas jautājumos EESK dalība citās ES kaimiņvalstīs ir izrādījusies ļoti noderīga. EESK vietējās konsultantu grupās ir ne tikai locekle, bet arī tām palīdz ar noderīgu sekretariāta atbalstu.

5.23.

Rezultātus ievērojami uzlabo palielināta atpazīstamība un strukturēti institucionālie kanāli. Vietējās konsultantu grupas vadībai vajadzētu būt pastāvīgi ielūgtai uz pušu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas sanāksmēm un attiecīgo nolīgumu Eiropas Parlamenta pārraudzības grupu sanāksmēm. Dalībvalstu ekspertu grupai jautājumos par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un jaunajam galvenajam tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugam ar ziņošanas un apmaiņas struktūru starpniecību jābūt cieši saistītiem ar vietējo konsultantu grupu darbu. Papildus tam būtu jānotiek informācijas apmaiņai ar SDO par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības īstenošanu un ar daudzpusējā vides nolīguma sekretariātiem saistībā ar vides un klimata jautājumiem. Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestam un delegācijām partnervalstīs vajadzētu rīkot regulāras informatīvas sanāksmes ar vietējām konsultantu grupām, un konkrēti izvēlētās valstīs tām vajadzētu saņemt palīdzību no īpašiem darba un vides jautājumu atašejiem.

5.24.

EESK uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, sākot no tirdzniecības instrumentu un nolīgumu veidošanas līdz to uzraudzībai. Komiteja aicina atjaunot brīvās tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupu, kas nodrošināja citur nepieejamu, vajadzīgu un regulāru iedziļināšanos tirdzniecības jautājumos. Vietējās konsultantu grupas ir neizmantots papildu zinātības avots transversālu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumu jomā, un šis potenciāls būtu jāizmanto pilnā apmērā.

5.25.

Vietējās konsultantu grupas skar arvien vairāk problēmu, tāpēc steidzami ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi un piemēroti līdzekļi – gan cilvēkresursi, gan finansējums. Vietējās konsultantu grupas būtu vairāk jāiesaista ar to saistīto lēmumu pieņemšanā.

5.26.

Vietējo konsultantu grupu racionalizēšana nav pašmērķis. Jebkurai iespējamai jaunai pieejai, piemēram, struktūrvienības koncentrēšana uz individuāliem jautājumiem, būs jānodrošina to efektīva darbība, lai risinātu problēmas, kas radušās nolīguma īstenošanā, un pašas vietējās konsultantu grupas jāiesaista tās veidošanā. Biežākas visu Eiropas Savienības vietējās konsultantu grupas locekļu sanāksmes palīdzētu meklēt vienotus risinājumus transversāliem jautājumiem, un šīs sanāksmes kalpo par platformu pragmātisku un praktisku risinājumu apspriešanai līdz nākamai vietējās konsultantu grupas sastāva atjaunošanai 2023. gada pavasarī.

---

(1)  2020. gadā Friedrich-Ebert fonda pētījumā tika analizētas vietējās konsultantu grupas nepilnības, un vietējās konsultantu grupas dalīborganizāciju grupa CNV Internationaal vadībā pašlaik veido neoficiālu dokumentu ar to stiprināšanas ieteikumiem.

(2)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.

(3)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.

(4)  Neoficiāls dokuments par tirdzniecību, sociālekonomiskajām sekām un ilgtspējīgu attīstību, 2020. gads.

(5)  OV C 429, 11.12.2020., 136. lpp. un OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.

(6)  Turpat.

(7)  OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp.

(8)  Gaidāmais NAT/834 atzinums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

(9)  Gaidāmais atzinums NAT/822 “Stratēģiskā autonomija un pārtikas nodrošinājums un ilgtspēja”.

(10)  OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.

(11)  OV C 227, 28.6.2018., 27. lpp.

(12)  ES un Kanādas vietējās konsultantu grupas kopīgs paziņojums, 2020. gada septembris.

(13)  Amerikas Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas nolīgums.

(14)  Jaunajā atzinumā REX/536 tiks skatīts pilsoniskās sabiedrības iesaistes satvars visā tirdzniecības un politisko nolīgumu pastāvēšanas ciklā. To paredzēts pieņemt 2022. gada pavasarī.