Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mūsdienīga un atbildīga patēriņa reklāma”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/02)

Ziņotājs:

Thierry LIBAERT

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	132/0/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzstāj, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta sava reklāmas nozare, kuru smagi skārusi Covid-19 krīze. Salīdzinājumā ar digitālo pārkārtošanos un ar lielo tehnoloģiju uzņēmumu (Google, Amazon, Facebook, Apple) konkurenci reklāma ir kļuvusi par vēl spēcīgāku ekonomiskās darbības un nodarbinātības veicinātāju kā jebkad iepriekš.

1.2.

Ņemot vērā nepieciešamību vairāk respektēt patērētājus un uzdevumus zaļās pārkārtošanās un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, ir visaptveroši jāpārskata tas, kā panākt, lai reklāmas nozare uzņemtos īstenot Parīzes nolīguma mērķus.

1.3.

EESK aicina reklāmas nozari apņemties samazināt savu oglekļa pēdu, lai saskaņā ar ES mērķiem līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti nozares darbībā, līdz 2030. gadam par 55 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un lai līdz 2050. gadam kopīgiem spēkiem tiktu sasniegta kolektīvā oglekļneitralitāte.

1.4.

EESK vēlas, lai katrs reklāmas nozares dalībnieks atkarībā no savas darbības jomas uzņemas samazināt savu ietekmi uz vidi. To var panākt, samazinot digitālo reklāmas ekrānu energopatēriņu un palielinot to reciklējamību, prioritāri izmantojot papīru, kas iegūts no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem (PEFC un PFC marķējums), un REACH un GreenGuard standartiem atbilstošas iespiedkrāsas papīra afišām un reklāmas bukletiem, kā arī samazinot audiovizuālo darbu tehnisko, enerģētisko un loģistikas ietekmi.

1.5.

EESK iesaka reklāmas nozares dalībniekiem palielināt pro bono ieguldījumu tādu ekoloģiski atbildīgu iniciatīvu atbalstam, ko īsteno dalībnieki, kuriem nav pietiekamu finanšu resursu (MVU, jaunuzņēmumi, kooperatīvi u. c.).

1.6.

EESK vēlas, lai nozares dalībnieki palielina savu darbinieku apmācību zaļās pārkārtošanās jautājumos. Vienlaikus šāda izpratnes veidošana būtu jāparedz augstskolu studijās komunikācijas jomā.

1.7.

EESK iesaka reklāmas nozarei sākt pārdomas par reklāmas radīto tēlu pasauli un par tās veidotajām asociācijām. Tas palīdzēs nodrošināt, lai reklāma būtu nevis šķērslis, bet gan reāla zaļās pārkārtošanās veicinātāja, kas, balstoties uz precīziem faktiem, dos iespēju izcelt preces, kas palīdz mazināt ietekmi uz vidi.

1.8.

EESK prasa turpināt darbu, kas vērsts uz Eiropas mēroga reklāmas regulējuma stiprināšanu nolūkā cīnīties pret zaļmaldināšanu (greenwashing) un pret maldinošiem apgalvojumiem vides jomā, un kā arī rūpēties par saskaņotību starp ES dalībvalstīm.

1.9.

EESK pauž vēlmi, lai līdztekus aspektiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, īpaša uzmanība tiktu veltīta reklāmai, kuras mērķauditorija ir jaunieši, īpaši sociālajos tīklos.

1.10.

EESK uzskata, ka pilnībā atbildīga reklāma būs iespējama tikai tad, ja Eiropas reklāmas nozares dalībnieki uzņemsies atbildību dezinformācijas jomā. Eiropas Komisijai ir jāpastiprina cīņa pret dezinformācijas izmantošanu naudas iegūšanas nolūkā (1).

1.11.

EESK prasa, lai reklāmas nozare palielina atvērtību pilsoniskajai sabiedrībai un rada vairāk iespēju informācijas apmaiņai ar dažādām auditorijām, lai nozare savu darbību attīstītu atbilstoši jaunajām sabiedrības vēlmēm.

2.   Definīcijas

2.1.

Atzinumā izmantota Eiropas Savienības formulētā reklāmas definīcija, t. i., reklāma nozīmē “priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu”. Tomēr šajā definīcijā nav ietverta reklāma, kurai ir institucionāls mērķis (uzņēmuma reputācijas uzlabošana), ne arī publiskā sektora vai apvienību reklāma.

2.2.

Atbildīga reklāma ir tāda, kurā ņemta vērā reklāmas atbildība attiecībā uz nozīmīgiem sabiedrības un vides izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņu apkarošana.

3.   Reklāma – saimnieciskās darbības un nodarbinātības virzītājspēks Eiropā

3.1.

Reklāma ir cieši saistīta ar izaugsmi un darbvietām. Tur, kur ir apjomīgi ieguldījumi reklāmā, izaugsme ir lielāka nekā tur, kur šādu ieguldījumu apjoms ir mazāks (2). Eiropā saskaņā ar 2017. gadā veikto Pasaules reklāmdevēju federācijas pētījumu par 2016. gadu 92 miljardu EUR lielie reklāmas izdevumi stricto sensu radīja 643 miljardus EUR papildu ienākumu (3).

3.2.

Saskaņā ar vairākiem pētījumiem viens reklāmā ieguldīts euro rada multiplikatora efektu un blakusietekmi no 5 līdz 7 papildu izaugsmes punktiem. Beļģijā multiplikatora koeficients būtu 5 (reklāmas izdevumi 2,2 miljardu EUR apmērā deva 13 miljardus EUR lielus ienākumus Beļģijas ekonomikā) (4).

3.3.

Reklāma paātrina jaunu preču un pakalpojumu un dažkārt arī jauninājumu izplatīšanu; to skaidri apliecina atsevišķu preču, piemēram, datoru vai tālruņu, lietošanas ilgums. Paātrināta jaunu preču izplatīšana rada jautājumus par to ietekmi uz vidi.

3.4.

Reklāma veicina konkurenci. Ja nebūtu reklāmas, mēs visi būtu vienas bankas klienti, un tā varētu noteikt tarifus pēc saviem ieskatiem. Banku pakalpojumi dažādās bankās patiešām ir lielā mērā līdzīgi, un atšķirību rada arī reklāma. Šis konstatējums attiecas uz daudziem darbības sektoriem (enerģētika, mazumtirdzniecība utt.).

3.5.

Reklāma ir būtisks ienākumu avots daudzās nozarēs, it īpaši mediju nozarē. Daudzās ES valstīs reklāma plaši finansē presi, radio un televīziju. Turklāt reklāma ir gan resurss, gan atkarība, kas dažkārt var ietekmēt darbu saturu un radīt jautājumus par redakcionālo neatkarību.

3.6.

Reklāmas apgrozījums Eiropā ir 140 miljardi EUR (2018. gadā), nozarē darbojas 280 000 uzņēmumu, lielākoties mazi un vidēji uzņēmumi, kuri daļēji vai pilnībā strādā uzņēmumu komunikācijas jomā un nodarbina 998 000 cilvēku (5).

3.7.

Reklāma netieši ietekmē daudzas ar tās darbību saistītas profesijas, piemēram, audiovizuālo, mākslinieciskās jaunrades un fotogrāfijas sektoru. Beļģijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka no reklāmas ieņēmumiem tiek finansētas 87 000 cilvēku darbvietas, vai arī šie cilvēki ar piegādes ķēžu starpniecību ir iesaistīti reklāmas producēšanā.

3.8.

Turklāt, ja ņem vērā uzņēmumu komunikācijas kopējos izdevumu, ir arī jāpieskaita lielās summas, kas katru gadu Eiropas Savienībā tiek maksātas, lai atbalstītu izklaides, sporta un kultūras pasākumus, tos sponsorējot un līdzatbalstot.

4.   Ietekme, kas pārsniedz ekonomiskos un sociālos aspektus

4.1.

Ir atzīts, ka reklāmas ietekme uz presi ir viens no faktoriem, kas nodrošina plašāku mediju pieejamību. Bez reklāmas būtiski paaugstinātos laikrakstu cena, un reklāmas samazināšanās dēļ izzustu daudzi laikraksti.

4.2.

Reklāma arī nodrošina bezmaksas izdevumus, kas miljoniem cilvēku ik dienas dod iespēju lasīt ziņas.

4.3.

Jāuzsver mākslinieciskais un radošais aspekts. Nākas konstatēt, ka ļoti daudzi kinorežisori, fotogrāfi un dizaineri savu karjeru ir sākuši reklāmas nozarē.

4.4.

Reklāmas integrēšana konkrētā pilsētas rajonā ir pārvērtusi tos par tūrisma vietām, piemēram, Times Square Ņujorkā un Piccadilly Circus Londonā. Tieši reklāmas dinamika veido pilsētas tēlu un veicina atsevišķu vietu atpazīstamību. Pret šādu reklāmas ietekmi uz publisko telpu, protams, var nopietni iebilst.

4.5.

Reklāma palīdz veidot pozitīvu vēstījumu par pasauli, laimi, prieku un skaistumu. Pašreizējos nepārtraukto krīžu apstākļos reklāma palīdz izplatīt optimistiskus un iedvesmojošus vēstījumus. Reklāma dod mums padomus arī ikdienas dzīvē: “Don’t imitate, innovate” (Hugo Boss), “Take care of yourself” (Garnier) un “Impossible is nothing” (Adidas). Tādējādi reklāma parasti sniedz pozitīvu skatījumu uz pasauli. Šis pozitīvais skatījums var kļūt par spēcīgu zaļās pārejas veicinātāju.

5.   Reklāmas modelis un tā ietekme uz sabiedrību un vidi

5.1.

Reklāmai ir tieša ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG). Tā ietekmē papīra izmantošanu, kā arī dažādu resursu patēriņu (piemēram, izmantojot jaunos LCD ekrānus) un energopatēriņu, izmantojot internetu vai audiovizuālos medijus. Ietekme uz SEG emisijām vai uz vidi plašākā nozīmē (piemēram, reklāmas nesējlīdzekļu reciklējamība) praksē gandrīz nekad netiek izmantots kā viens no izvēles kritērijiem, izvēloties reklāmas kampaņas īstenošanas veidu.

5.2.

Ārtelpā izvietotajai reklāmai turklāt ir īpaša ietekme uz vidi. Tā parasti redzama digitālu gaismas paneļu veidā. To enerģijas patēriņš un ietekme gaismas piesārņojuma ziņā ir samērā liela. Tiek lēsts, ka 200 kg smaga standarta digitālā reklāmas paneļa ražošanai ir vajadzīgas 8 tonnas materiālu (6).

5.3.

Tā kā reklāmas mērķis ir palielināt reklamēto preču patēriņu, tā veicina pārmērīgu patēriņu, kas ne vienmēr atbilst vajadzībām. Daudzu preču un priekšmetu praktiskais pielietojums galu galā ir ļoti ierobežots un dažkārt nav samērojams ar ietekmi uz vidi. Daži no tiem jau pēc pirmās lietošanas nonāk atkritumos. Reklāma modelē indivīdu vajadzības un vēlmes saskaņā ar reklāmdevēju interesēm, kas ne vienmēr atbilst kolektīvajām interesēm.

5.4.

Lielais reklāmu skaits lielpilsētās var arī veicināt pilsētvides standartizāciju Eiropas lielākajās pilsētās. Līdz ar vienādām reklāmas kampaņām pilsētvide kļūst viendabīgāka un zaudē kvalitāti. Šo parādību izskaidro tas, ka lielāko daļu reklāmas izvieto neliels skaits reklāmdevēju.

5.5.

Izplatītie vēstījumi un tajā ietvertās vērtības bieži vien ir tālu no dalīšanās, solidaritātes un mērenības vērtībām. Reklāma izplata priekšstatu par laimi, ko iegūst iegādājoties preces. Reklāmas rada šķitumu, ka viss ir pērkams. Lai mēs varētu būtu laimīgi, mums jāiegūst un jāpatērē vairāk. Tomēr viedokļu aptaujas neliecina par ciešu statistisku saikni starp patēriņu un laimes sajūtu, jo laimes sajūta galvenokārt ir atkarīga no ticības noteiktām vērtībām, no ģimenes un reāla sabiedriskā tīkla nozīmīguma. Reklāma var arī radīt patērētājos pastāvīgu neapmierinātību, jo tā mudina patērēt arvien vairāk, un frustrāciju visiem tiem cilvēkiem, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā un kuriem nav līdzekļu reklamēto preču un pakalpojumu iegādei.

5.6.

Nezinādami, Eiropas uzņēmumi dezinformācijas vietnēs tērē vairāk nekā 400 miljonus euro (7). Ir atzīts fakts, ka galvenajiem dezinformācijas avotiem ir finansiāli mērķi, un viņi šajā nolūkā izmanto galvenokārt atsauču iekļaušanu, kas dod iespēju iegūt būtiskas naudas summas no tiešsaistes reklāmas.

5.7.

EESK ir konstatējusi, ka arvien vairāk reklāmas sociālajos tīklos parādās nevis kā reklāma, bet slēpjas aiz vairāk vai mazāk pazīstamiem ietekmes veidotājiem. Ir noskaidrots, ka vairāk nekā ceturtajā daļā reklāmas (26,6 %) sociālajos tīklos nav norādīts zīmols un komerciālais nolūks (8). Tas rada neskaidrību, kas grauj uzticēšanos zīmoliem. Digitālo pakalpojumu tiesību akts to palīdzēs apkarot, jo būs pienākums norādīt organizāciju, kuras vārdā reklāma tiek izplatīta (9).

6.   Paātrināt reklāmas attīstību, lai tās modelis vairāk atbilstu zaļās pārkārtošanās mērķiem

6.1.

Laikā, kad klimata mērķi kļūst arvien aktuālāki, ir grūti izprast faktu, ka reklāmas nozare nav oficiāli uzņēmusies saistības ievērot Parīzes nolīgumu. Nesen Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, lai līdz 2030. gadam panāktu SEG emisiju samazinājumu par 55 %, un Eiropas Komisija 2021. gada 14. jūlijā publicēja divpadsmit pasākumu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” šā mērķa sasniegšanai. Visām profesionālajām nozarēm ir jāiesaistās kopīgajā darbā, un reklāmas nozarei, tāpat kā citām nozarēm, tuvākajā desmitgadē ir jāuzņemas īstenot šo svarīgo mērķi.

6.2.

Vairākums reklāmdevēju ir sapratuši klimata pārmaiņu radītās problēmas un vajadzību uzklausīt sabiedrības lielās cerības. Jau vairākus gadus viņi mobilizējas, lai cīnītos pret maldinošiem apgalvojumiem vides jomā un zaļmaldināšanu. Tagad viņiem tas ir jādara aktīvāk.

6.3.

Eiropas Komisija šo dinamiku atbalsta. JUST ĢD 2012. gadā izveidoja darba grupu (Multi-Stakeholder Group on Environmental Claims). Ir publicēti vairāki ziņojumi (2013. gadā un 2016. gadā). Šie dokumenti ir palīdzējuši labāk izprast maldinošus paziņojumus par vidi un ietekmējuši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (10) par negodīgu komercpraksi īstenošanu. EK rūpējas par šo norāžu atjaunināšanu. Tās paredzēts publicēt līdz 2021. gada beigām. Dokumenta galīgajā versijā paredzēts vairāk precizēt Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi piemērošanu. 2020. gadā valstu patērētāju aizsardzības iestādes ir īstenojušas Eiropas Komisijas koordinētu to uzņēmumu interneta vietņu kontroli, kuras norāda, ka tirgo videi draudzīgus produktus. Šajā darbā ir secināts, ka 42 % gadījumu šīs norādes ir pārspīlētas, nepatiesas vai maldinošas un atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem varētu tikt kvalificētas par negodīgu tirdzniecības praksi (11).

6.4.

Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā, ko Eiropas Komisija publicēja 2020. gada 11. martā, pirmo reizi ir ietverts reklāmas pārskatatbildības aspekts. Minētā plāna 2.2. punktā norādīta Komisijas vēlme stiprināt patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu. Tajā paredzēts, ka uzņēmumiem būs jāpamato savi apgalvojumi vides jomā attiecībā uz preci vai organizāciju, izmantojot vidiskās pēdas metodes. Plāna 3.2. punktā ir izteikta vēlme izstrādāt stimulus, kas palielinātu vienā automašīnā braucošo cilvēku skaitu (ko var izdarīt ar reklāmu, kurā mazāk rādīts, ka autovadītājs mašīnā ir viens pats).

6.5.

Eiropas Parlamentā 2020. gada novembrī tika balsots par IMCO (iekšējā tirgus) komitejas sagatavoto patstāvīgo ziņojumu “Virzība uz ilgtspējīgāku vienoto tirgu uzņēmumiem un patērētājiem” (12). Tajā “uzsver, ka ir svarīgi, lai reklāma būtu atbildīga un tajā tiktu ievēroti publiskie vides un patērētāju aizsardzības standarti”.

6.6.

EESK ir aktīvi iesaistījusies, lai tiktu izskausti maldinoši apgalvojumi vides jomā, piemēram, izstrādājot atzinumu par tematu “Ar vidi, sociālo jomu un veselību saistīti apgalvojumi iekšējā tirgū” (13). Komiteja ir balsojusi par atzinumu “Ceļā uz ES ilgtspējīga patēriņa stratēģiju” (14), kurā uzsvērts, ka labāks reklāmas regulējums ir svarīgs, lai panāktu ilgtspējīgāku patēriņu. Nesenajā atzinumā par jauno Patērētāju tiesību aizsardzības programmu (15) ir norādīts, ka ir labāk jāinformē patērētāji un jācīnās pret zaļmaldināšanu.

7.   Ceļā uz ilgtspējīgāka un atbildīgāka patēriņa reklāmu Eiropā

7.1.

EESK iesaka stimulējošu pieeju, kas ietvertu pašu reklāmdevēju pārskatatbildību. Šādu pieeju pamato panāktais progress gan profesijā, konkrēti, cīņā pret maldinošiem apgalvojumiem par vidi, gan regulējuma jomā. Šāda pieeja skaidrojama arī ar nepieciešamību atbalstīt nozari, kas šajā īpaši sarežģītajā laikā ir izaugsmes un nodarbinātības avots. Komiteja uzskata, ka jebkādi šķēršļi Eiropas reklāmas modeļiem var būt izdevīgi digitālās reklāmas mehānismiem, kuru īpašnieki galvenokārt ir lielie tehnoloģiju uzņēmumi (Google, Amazon, Facebook, Apple), lai gan tie joprojām lielākoties izvairās no ES nodokļu shēmām. Ar sīkdatnēm saistīto noteikumu dēļ šim modelim nākotnē būs jāmainās. Tomēr EESK atzīst, ka dažiem produktiem ar lielu ietekmi, piemēram, fosilajam kurināmajam, var tikt paredzēti stingrāki noteikumi.

7.2.

Pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos EESK aicina sniegt ātru un ārkārtas finansiālu atbalstu mazākajiem un vājākajiem reklāmas nozares dalībniekiem (MVU), lai šīs struktūras, pretim dodot solījumu veikt strukturālas pārmaiņas iepriekš aprakstītajos aspektos, varētu izdzīvot pašreizējā situācijā.

7.3.

Visās reklāmas nozares profesijās Eiropā, kā arī visu reklāmas aģentūru, kuras darbojas Eiropas Savienībā, siltumnīcefekta gāzu samazināšanas politikā tiek integrēti 2015. gada Parīzes nolīguma mērķi, īpaši jaunākie Eiropas Savienības mērķi, kas saistīti ar apņemšanos līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 55 %.

7.4.

Visi reklāmas nozares ekonomiskie dalībnieki atzīst ar zaļo pārkārtošanos saistītos mērķus, tos iekļauj savu struktūru darbībā un ierosina savas SEG bilances novērtējumus, emisiju samazināšanas risinājumus un šiem mērķiem pielāgotus rīcības plānus. Šai reklāmas funkciju pārkārtošanai ir jānotiek elastīgi, īpaši ar mērķi iedrošināt un atbalstīt vidēja lieluma aģentūras.

7.5.

Reklāmas nozares dalībniekiem ir jāapņemas novērtēt reklāmas produktu oglekļa pēdu, lai mainītu praksi, piedāvātu videi nekaitīgākas alternatīvas un apsvērtu pārvietošanas iespējas Eiropā.

7.6.

Reklāmas nozares dalībniekiem ir jāpalielina pro bono ieguldījums, kas paredzēts tām organizācijām, kuras visaktīvāk darbojas klimatiskās pārkārtošanās un sociālās iekļaušanas jomā. Plašākā nozīmē reklāmas regulējuma pārvaldības attīstība ir jāplāno tā, lai tajā plašāk iesaistītu pilsonisko sabiedrību, iespējams, izmantojot jaunus pārvaldības modeļus.

7.7.

Reklāmas nozares dalībniekiem ir jāuzņemas īstenot sistemātisku apmācību par zaļās pārkārtošanās uzdevumiem un par atbildīgākas reklāmas īstenošanu. Šajā nolūkā ir iekšēji jāgatavo personāls un jāpiedalās studentu izglītošanā mārketinga un komunikācijas jomā.

7.8.

Reklāmas nozarei ir jāuzņemas saistības turpināt reklāmas profesionālā regulējuma mehānismu stiprināšanu un šajā nolūkā jāpaplašina Eiropas regulatīvo iestāžu uzraudzības pilnvaras un jāierosina pilsoniskās sabiedrības (vides NVO, patērētāju apvienību, arodbiedrību organizāciju utt.) plašāka reāla iesaiste tās pārvaldībā.

---

(1)  Eiropas Komisija “Norādījumi par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi”. 2021. gada 26. maijs. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_2585.

(2)  Maximilien Nayaradou, “L’impact de la régulation de la publicité sur la croissance économique” (Reklāmas regulējuma ietekme uz ekonomikas izaugsmi), kopsavilkums publicēts Reklāmdevēju savienības izdevumā Publicité et croissance économique (Reklāma un ekonomikas izaugsme), 2006. g. Disertācija aizstāvēta 2004. gadā Paris Dauphine Universitātē.

(3)  World Federation of Advertising. The value of advertising, Deloitte, 2017. g.

(4)  Beļģijas Reklāmdevēju savienība, “Reklāmas ietekme uz ekonomikas izaugsmi Beļģijā”, 2015. gada 3. decembris.

(5)  Avots: Eurostat. Advertising and Market Research Statistics.

(6)  ADEME. “Modélisation et évaluation environnementale des panneaux publicitaires numériques” (Digitālo reklāmas paneļu modelēšana, un novērtējums par to ietekmi uz vidi). 2020. gada septembris.

(7)  Claudia Cohen, “Des marques financent, malgré elles, la désinformation” (“Zīmoli nevilšus finansē dezinformāciju”, Le Figaro, 2021. gada 5. augusts.

(8)  Atbildīgas ietekmes novērošanas centrs. ARPP. 2021. gada 13. septembris.

(9)  OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(11)  “Europe Daily Bulletin”, Agence Europe, Nr. 12646, 2021. gada 24. janvāris.

(12)  https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2020/2021(INI)&l=lv

(13)  OV C 383, 17.11.2015., 8. lpp.

(14)  OV C 429, 11.12.2020., 51. lpp.

(15)  OV C 286, 16.7.2021., 45. lpp.