Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģiskā autonomija un pārtikas nodrošinājums un ilgtspēja”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/09)

Ziņotājs:

Klaas Johan OSINGA

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	128/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ierosina pārtikas sistēmām piemērojamas atvērtās stratēģiskās autonomijas definīciju, kuras pamatā būtu pārtikas ražošanas, darbaspēka un godīgas tirdzniecības aspekti, ar galveno mērķi garantēt pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju visiem ES iedzīvotājiem, izmantojot godīgu, ilgtspējīgu un noturīgu apgādi ar veselīgu pārtiku.

1.2.

Īpaši būtu vairāk jādažādo ES pārtikas sistēmas; būtu jāstiprina lauksaimniecības darbaspēks, it īpaši piesaistot jauniešus un nodrošinot pienācīgus darba nosacījumus un atalgojumu; tirdzniecības politika būtu jāsaskaņo ar ES pārtikas ilgtspējas standartiem un konkurētspējas vajadzībām (1).

1.3.

Atvērtu stratēģisko autonomiju un pārtikas sistēmu ilgtspēju vislabāk var garantēt, izstrādājot instrumentu kopumu, kas ietvertu riska pārvaldības pasākumus, lai palīdzētu pārtikas piegādes ķēdēm pārvarēt ārkārtas situācijas un valstu un ES iestādēm – veikt tūlītējus pasākumus.

1.4.

Nesenie notikumi, kuru cēlonis ir Covid-19, klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laikapstākļi un kiberuzbrukumi, liecina, ka jāuzlabo pārtikas sistēmu noturība un ilgtspēja. Saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” Eiropas Komisija (EK) izstrādā ES ārkārtas rīcības plānu pārtikas piegādei un nodrošinātībai ar pārtiku un attiecīgu ES mehānismu reaģēšanai uz pārtikas krīzēm (2). Tam būtu jāpalīdz vairot informētību par riskiem un jāietver galveno risku apzināšana, novērtēšana, kartēšana un uzraudzība, izmantojot kritisko sistēmu stresa testus ES un dalībvalstu līmenī, kā arī jāsniedz atbalsts tādu pasākumu īstenošanā, kas ļaus atrisināt radušās problēmas.

1.5.

Eiropas Savienībai ir vajadzīga sistēma, ar ko novērst tādus notikumus kā elektroapgādes un tīkla darbības traucējumi vai kiberuzbrukumi, kas savstarpēju atkarību dēļ kļūst nekontrolējami. Piemēram, pilsēta, kurā uz vairākām nedēļām ir jāievieš ierobežojumi, vairākas dienas ilgs elektroenerģijas padeves pārtraukums, kiberuzbrukums pārtikas uzņēmumam vai mazumtirgotājam.

1.6.

Lai uzlabotu pārvarēšanas mehānismus, ir jāpilnveido pašreizējās pārtikas sistēmas un tajā pašā laikā jādažādo pārtikas sistēmu, tostarp uzņēmējdarbības, modeļi lauku saimniecību veikaliem, pilsētu lauksaimniecība, vertikālā lauksaimniecība un vietējas aprites pieeja kopumā. Tādēļ lauksaimniekiem un audzētājiem ir plašāk jāizmanto pētniecība un inovācija un jāpalīdz samazināt “pārtikas tuksnešu” un ražošanas specializācijas riskus (3). Vienlaikus vajadzētu nostiprināt priekšrocības, ko dod efektīva izplatīšanas sistēma no saimniecībām līdz pārstrādei un veikaliem.

1.7.

Lai nodrošinātu pietiekama daudzuma un veselīgas pārtikas ilgtermiņa ražošanu un pietiekamus iztikas līdzekļus, ir svarīgi, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi, saglabājot augsnes un ūdens resursus, cīnoties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu un aizsargājot dzīvnieku labturību. Eiropas Savienībai ir arī jāstiprina ražošana vietējā un reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu gan labi līdzsvarotu pārtikas ražošanu un pārtikas pārstrādi, gan zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

1.8.

Kopējai lauksaimniecības politikai ir būtiska nozīme ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Krīzes laikā tai būtu jāstabilizē tirgus, vienlaikus radot drošības tīklu lauksaimniekiem un pārstrādātājiem un aizsargājot vidi, klimatu, darbaspēku un dzīvnieku labturību. Kopējai lauksaimniecības politikai ir svarīga loma stratēģiskās ražošanas jaudas, pārtikas nekaitīguma un nodrošinājuma saglabāšanā.

1.9.

Lauksaimniecības uzņēmumi, auglīga lauksaimniecības zeme un ūdens ir stratēģiskie aktīvi, un tie noteiktā līmenī ir jāaizsargā visā Eiropas Savienībā – tie veido mūsu atvērtās stratēģiskās pārtikas autonomijas pamatu.

1.10.

EESK atkārtoti iesaka izpētīt iespēju izveidot daudzpusēju ieinteresēto personu un daudzlīmeņu Eiropas Pārtikas politikas padomi (4). Atvērtas stratēģiskās autonomijas kontekstā šādai padomei citastarp varētu būt uzraudzības loma un tā varētu palīdzēt novērtēt un prognozēt riskus pārtikas piegādes ķēdē.

1.11.

Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka robežas paliek atvērtas drošā veidā un ka darbaspēks, kā arī pārtikas ražošanas un izplatīšanas loģistika (“zaļās joslas”) var turpināt savu darbību gan ES iekšienē, gan trešo valstu virzienā. Tādēļ ir vajadzīgs spēcīgs koordinācijas mehānisms starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un trešām valstīm.

2.   Ievads

2.1.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir izskatīt Eiropas “atvērtās stratēģiskās autonomijas” koncepciju attiecībā uz nākotnes pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju, kā arī piedāvāt uz nākotni vērstus pilsoniskās sabiedrības viedokļus un ieteikumus politikas jomā. Atzinumā īpaši tiek piedāvāta viela pārdomām par problēmām, ko izraisījuši nesenie notikumi, piemēram, Covid-19, ekstrēmi laikapstākļi, kiberuzbrukumi un politiskā/sociālā spriedze.

2.2.

“Atvērtā stratēģiskā autonomija” būtu jāuzskata par ES izdevību garantēt pārtikas apgādes drošību un noteikt augstus ilgtspējas standartus, īpaši saistībā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Eiropas pārtikas ilgtspējas izaicinājums ir jārisina gan iekšēji, gan ārēji, un arī šajā atzinumā tiks aplūkoti iespējamie veidi, kā aizsargāt un uzlabot ilgtspējīgas pārtikas pieejamību visiem ES iedzīvotājiem, it īpaši krīzes laikā.

2.3.

Atzinuma pamatā ir virkne priekšlikumu un konkrētu ideju, ko EESK jau ir ierosinājusi iepriekš (5). Minēto priekšlikumu kopsavilkums ir šāds: — Eiropas Savienībā sekmēt visaptverošu pārtikas politiku ar mērķi veicināt veselīgu uzturu, ko nodrošina ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, sasaistot lauksaimniecību ar uztura un ekosistēmu pakalpojumiem un nodrošinot piegādes ķēdes, kas aizsargā sabiedrības veselību visās Eiropas sabiedrības grupās. Šādai politikai, kas tagad ir atspoguļota Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam”, būtu jāuzlabo konsekvence visās ar pārtiku saistītajās politikas jomās, jāatjauno pārtikas vērtīgums un jāveicina ilgtermiņa pāreja no produktīvisma un patērnieciskuma uz pārtikas pilsoniskumu, — kāpināt īsu pārtikas piegādes ķēžu, agroekoloģijas un produktu kvalitātes shēmu potenciālu, — nodrošināt taisnīgas cenas un aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi, — visos turpmākajos ES tirdzniecības līgumos iekļaut zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju kā globālus ilgtspējas standartus, — nodrošināt strukturētu pilsoniskās sabiedrības un visu pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto personu iesaistīšanos un līdzdalību, citastarp ar Eiropas Pārtikas politikas padomes starpniecību.

2.4.

Visbeidzot, pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sniegt vērtīgas atziņas notiekošajā darbā saistībā ar zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam”, KLP, tirdzniecības politikas pārskatīšanu un stratēģiskās prognozēšanas programmu, analizējot ES pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju.

2.5.

2021. gada septembrī ANO rīkoja pārtikas sistēmu samitu, kura mērķis bija palīdzēt valstīm sasniegt 17 IAM, īpaši 2. IAM – izskaust badu. EESK sniedza ieguldījumu debatēs (6).

3.   Atvērta stratēģiskā autonomija – pārtikas sistēmas pamatelementi

3.1.

EK uzskata, ka “atvērta stratēģiskā autonomija” ir ES spēja izdarīt pašai savas izvēles un veidot apkārtējo pasauli, uzņemoties vadību un saistības atbilstoši savām stratēģiskajām interesēm un vērtībām. Šādi ES būt kļūt spēcīgāka gan ekonomiski, gan ģeopolitiski, jo tā ir (7): — atvērta tirdzniecībai un ieguldījumiem, kas palīdz ES ekonomikai atgūties no krīzēm un saglabāt konkurētspēju un saikni ar pasauli, — ilgtspējīga un atbildīga, uzņemoties vadību starptautiskā mērogā, lai veidotu zaļāku un taisnīgāku pasauli, stiprinot esošās alianses un iesaistoties daudzās partnerībās, — nepiekāpīga pret negodīgām un piespiedu praksēm un gatava īstenot savas tiesības, tajā pašā laikā vienmēr dodot priekšroku starptautiskai sadarbībai, lai risinātu globālas problēmas.

3.2.

Attiecībā uz pārtikas sistēmām ir precīzāk jādefinē “atvērtā stratēģiskā autonomija”. EESK vēlas sniegt ieguldījumu pārdomās par to, kā ES var labāk sagatavoties turpmākām krīzēm. Šim jautājumam jābūt daļai no ES atveseļošanas plāna, piemēram, izmantojot Next Generation EU līdzekļus.

3.3.

EESK ierosina definēt atvērtu stratēģisko autonomiju, pamatojoties uz tādiem aspektiem kā pārtikas ražošana, darbaspēks un godīga tirdzniecība, ar vispārējo mērķi garantēt pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju ES iedzīvotājiem, izmantojot godīgu, ilgtspējīgu un noturīgu apgādi ar pārtiku.

3.4.   Pārtikas ražošana

3.4.1.

Pārtikas nodrošinājums būtu jāskata starptautiskā, valsts un vietējā perspektīvā. 55 % pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kurās ražo maz svaigas pārtikas, jeb tā dēvētajos pārtikas tuksnešos. ANO prognozē, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs sasniegs 68 %. Prognozes liecina, ka urbanizācija apvienojumā ar pasaules kopējā iedzīvotāju skaita pieaugumu līdz 2050. gadam varētu palielināt iedzīvotāju skaitu pilsētās vēl par 2,5 miljardiem cilvēku (8). Paredzams, ka Eiropas urbanizācijas līmenis 2050. gadā būs pieaudzis līdz aptuveni 83,7 % (9).

3.4.2.

Eiropas Savienības iekšējā tirgū pārtika katru dienu tiek vairumā transportēta no lauku apvidiem un pārstrādes uzņēmumiem uz lielveikaliem pilsētu teritorijās. Tomēr 2020.–2021. gada stingro ierobežojumu laikā patērētāju vidū pieauga vietējo veikalu, lauku saimniecību veikalu un e-veikalu popularitāte.

3.4.3.

Īsu piegādes ķēžu attīstība veicina Eiropas noturību. Vietējiem kanāliem ir jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām un teritoriju un klimata īpatnībām. Pārstrādes jaudas būtu vairāk jāattīsta vietējā līmenī.

3.4.4.

Ražošanas dažādošana arī palīdzēs palielināt ES noturību. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir paredzēta bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantoto lauksaimniecības platību palielināšana, un lietderīgas alternatīvas, kas ļauj samazināt pārtikas pārvadāšanas attālumu un kļūst arvien populārākas, ir mazdārziņi, kā arī urbānā un vertikālā lauksaimniecība (10). Būtu jāizveido šo iniciatīvu saikne ar citām vietējām un reģionālām pārtikas ražošanas un pārstrādes sistēmām, lai veidotu drošības tīklu.

3.4.5.

Vienam no ES darba kārtības galvenajiem tematiem jābūt vājo vietu kartēšanai. Dalībvalstīm un EK būtu jāsadarbojas, lai atklātu trūkumus, samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, izstrādātu scenārijus un koordinētu mērķtiecīgus apmācības un komunikācijas pasākumus.

3.4.6.

Saprātīgai pārtikas krājumu pārvaldībai jābūt daļai no ES atvērtās stratēģiskās autonomijas pārtikas jomā. Tajā jāietver stratēģisko krājumu regulāra rotācija, un vienlaikus, nodrošinot tirgus pārredzamību, jāizvairās no tirgotāju spekulācijām, tostarp preču un pārtikas pirkšanas par cenu, kas zemāka par pašizmaksu (11), un spēcīgas tirgus reakcijas.

3.5.   Darbaspēks

3.5.1.

Nav pietiekami daudz jauniešu, kuri būtu apmācīti un vēlētos nodarboties ar lauksaimniecību. 2016. gadā uz katru ES lauksaimnieku, kas jaunāks par 35 gadiem, bija vairāk nekā seši lauksaimnieki, kas vecāki par 65 gadiem (12).

3.5.2.

Turklāt lauksaimniekus joprojām skar nesamērīgi liela daļa no katastrofu radītajiem postījumiem un zaudējumiem. Katastrofu augošais biežums un intensitāte, kā arī riska sistēmiskais raksturs sagrauj cilvēku dzīves, iznīcina iztikas pamatus un apdraud visu pārtikas sistēmu.

3.5.3.

Ir svarīgi palielināt lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaitu Eiropā, aizsargāt lauksaimniecību un auglīgu lauksaimniecības zemi, kā arī nodrošināt atbilstošas lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (LZIS). Jaunieši un sievietes jāmudina nodarboties ar lauksaimniecību un jāveicina šīs jomas pievilcība, lai viņi gadiem ilgi turpinātu darbu saimniecībās.

3.5.4.

Ilgtspējīgas un noturīgas pārtikas sistēmas ieviešanas priekšnoteikums ir pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana ES un trešo valstu darba ņēmējiem lauksaimniecības un pārtikas nozarē un visos piegādes ķēdes līmeņos. Būtu jāgarantē pienācīgs finansējums, taisnīgas un augstākas algas, godīgas cenas, subsīdijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un sezonas strādnieku tiesības.

3.5.5.

EESK uzskata, ka ar visaptverošu pārtikas politiku būtu jāpanāk ekonomiskā, vides un sociāli kulturālā ilgtspēja. Tāpēc ir obligāti jānodrošina, ka ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” tiek fundamentāli pārveidota piegādes ķēdes darbības dinamika un panākti ilgtspējīgi uzlabojumi lauksaimnieku ienākumu un iztikas līdzekļu jomā (13). EESK šaubās, ka šī nepieciešamā fundamentālā pāreja notiks, kamēr netiks ieviesti pareizie politiskie un ekonomiskie stimuli.

3.6.   Tirdzniecība

3.6.1.

ES 27 valstu lauksaimniecības pārtikas eksports 2020. gadā tika novērtēts 184,3 miljardu EUR apmērā, kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2019. gadā, savukārt imports 122,2 miljardu EUR apmērā bija par 0,5 % lielāks nekā gadu iepriekš. Lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības pārpalikums 2020. gadā bija 62 miljardi EUR, kas ir par 3 % vairāk nekā 2019. gadā (14). Saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra datiem lauksaimniecības pārtikas eksports 1 miljarda EUR apmērā rada vidēji 20 000 darbvietu, no kurām 13 700 ir primārajā sektorā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozarē 2016. gadā strādāja aptuveni 4,2 % no kopējā nodarbināto skaita (15).

3.6.2.

Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīna, Šveice un Japāna bija lielākie ES lauksaimniecības pārtikas tirgi, kas veidoja vairāk nekā 52 % no visa eksporta. Lielākie ES lauksaimniecības pārtikas importa avoti 2020. gadā bija Apvienotā Karaliste, Brazīlija, ASV, Ukraina un Ķīna.

3.6.3.

Eiropas Savienībai ir liela loma lauksaimniecības pārtikas produktu globālajā tirdzniecībā, un ir svarīgi, lai tās tirdzniecības politika būtu saskaņota ar tās ilgtspējas mērķiem. Vienā no iepriekšējiem atzinumiem (16) EESK ierosināja visos turpmākajos ES tirdzniecības līgumos kā globālus ilgtspējas standartus iekļaut zaļā kursa stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. EESK apzinās, cik svarīga un vērtīga ir uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, kas darbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos, un kādu būtisku ieguldījumu tā sniegs ekonomikas atlabšanā pēc Covid-19.

3.6.4.

Lai samazinātu atkarību no lauksaimniecībā izmantojamiem resursiem, Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta zema resursu patēriņa prakse, it īpaši attiecībā uz fosilo kurināmo un pesticīdiem, un jāveicina lauksaimniecībā izmantojamo resursu ražošanas spējas Eiropā.

3.6.5.

Ir vajadzīgas inovatīvas sistēmas, ar kurām saudzēt un stiprināt dabas resursu bāzi, vienlaikus sekmējot efektīvu ražīgumu (17). Svarīgi aktīvi, kas jāattīsta, ir jaunas tehnoloģijas, roboti un vakcīnas.

4.   Riska pārvaldības un stresa testu scenārijs

4.1.

Saskaņā ar FAO datiem cilvēce un pārtikas nodrošinājums saskaras ar virkni jaunu un nepieredzētu apdraudējumu, piemēram, klimata pārmaiņu izraisītiem ekstrēmiem laikapstākļiem, slimībām un pandēmijām. Lauksaimniecība saskaras ar daudziem riskiem, kas savstarpēji mijiedarbojas hipersavienotā pasaulē (18).

4.2.

FAO ziņo, ka 2020.–2021. gadā pārtikas cenas sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada (19). Bieži tiek ziņots, ka cenu svārstības daļēji rodas spekulāciju dēļ. ANO un ESAO ziņojumā teikts, ka 2020. gadā badu cieta no 720 līdz 811 miljoniem cilvēku. Gandrīz trešdaļai cilvēku pasaulē (2,37 miljardiem) 2020. gadā nebija pieejama pienācīga pārtika – tas ir pieaugums par 320 miljoniem vienā gadā (20).

4.3.

Covid-19 pandēmija parāda, ka pārtikas nodrošinājumu – pat Eiropā – nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Visi dalībnieki un darbības visā pārtikas aprites ķēdē ir ļoti cieši saistītas. Pandēmijas laikā valstis ieviesa tirdzniecības ierobežojumus. Pat Eiropas Savienībā dalībvalstis veica vienpusējus pasākumus, slēdzot robežas un tādējādi apdraudot pārtikas un sezonas strādnieku pārvadājumus. Tā kā lauksaimnieki un pārtikas aprites partneri strauji pielāgojās, ražošana, pārstrāde un izplatīšana turpinājās. Komisija arī rīkojās, lai nepārtrauktu iekšējā tirgus darbību. Tomēr daudziem uzņēmējiem krīze radīja ekonomiskas grūtības, jo tika apturēti ceļojumi, tūrisms un ēdināšanas pakalpojumi.

4.4.

Tā kā mūsdienās ļoti daudz kas notiek tiešsaistē (“lietu internets”), kiberuzbrukumi, piemēram, izspiedējprogrammatūras uzbrukumi, rada krīzes reālajā dzīvē. Preses aģentūra AP ziņoja, ka vidējais maksājums kibernoziedzniekiem 2020. gadā palielinājās par 311 %, sasniedzot 310 000 ASV dolāru. Piekļuvi saviem datiem cietušie atguva vidēji tikai pēc 21 dienas (21).

4.5.

Lielākajā Nīderlandes lielveikalu ķēdē (Albert Heijn) 2021. gada aprīlī vairākas dienas trūka dažu siera produktu, jo notika kiberuzbrukums lielam izplatītājam (22). Nesen uzbrukumu piedzīvoja JBS – pasaulē lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums. Tas ASV palielināja bažas par drošību attiecībā uz pārtikas apgādi valstī (23). Šķiet, ka par daudziem kiberuzbrukumiem uzņēmumi neziņo, lai izvairītos no tirgus reakcijas, piemēram, krājumu veidošanas un strauja cenu kāpuma. Kiberuzbrukumi ir būtiski ietekmējuši arī tos uzņēmumus, kuri nebija tiešais uzbrukuma mērķis, piemēram, pēc izspiedējprogrammatūras uzbrukuma ASV programmatūras piegādātājam Kaseya 2021. gada jūlijā tika slēgti vairāki simti Cooperative Group veikalu Zviedrijā (24).

4.6.

Tikpat satraucoša bija Suecas kanāla bloķēšana, kad 2021. gada aprīļa sākumā tajā iestrēga 200 000 tonnu smags konteinerkuģis. Šādi incidenti parāda globālo piegādes ķēžu neaizsargātību. Ja šīs ķēdes uz vairākām dienām tiek pārrautas, paiet ilgs laiks līdz darbības atjaunošanai, un tas var izraisīt cenu pieaugumu patērētājiem un uzņēmumiem.

4.7.

Septembrī EK publicēja 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta atvērtajai stratēģiskajai autonomijai (25). Komisija uzskata, ka “ilgtspējīgu un noturīgu pārtikas sistēmu nodrošināšana” ir viena no svarīgākajām stratēģiskajām jomām, lai stiprinātu ES vadošo lomu pasaulē. Šajā saistībā norādīts, ka jāiegulda inovācijā, lai aizsargātu noturīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas (26).

4.8.

Turklāt nesen publicētā Kopīgā pētniecības centra tehniskajā dokumentā sniegta vispārīga informācija par noturības infopaneļiem, kas iekļauti Eiropas Komisijas 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā (27). Infopaneļos ietverti arī neaizsargātības rādītāji, kas saistīti ar piekļuvi vietējiem pakalpojumiem un atkarību no pārtikas importa, un tie pierāda pārtikas ģeopolitisko nozīmīgumu. Infopanelis palīdz apzināt vājās vietas un izstrādāt mērķētus stresa testus. Tomēr tā ir vispārīga pieeja, jo nav neviena atsevišķa rādītāja, turklāt noturības infopaneļi pašlaik tiek pārskatīti.

4.9.

Piegādes ķēdēs ir jāpāriet no piegādēm “tieši laikā” (“just in time”) uz piegādēm, kas orientētas uz vajadzībām (“just in case”). Atkarību no atsevišķu preču piegādātāju monopoliem var izmantot naidīgas valdības, lai iejauktos. Tas attiecas arī uz izejvielu piegādi lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādātājiem. Tāpēc EESK aicina pārskatīt ES pārtikas pieejamības drošību. Tas būtu jādara, izmantojot scenāriju pētījumus.

4.10.

Lai apzinātu vājās vietas, būtu jāizmanto stresa testi. Piemērs: kādas ir iespējamās sekas vietēja/reģionāla/valsts mēroga enerģijas un telekomunikāciju tīklu darbības traucējumiem, kas ilgst vairākas dienas? Tas tiek uzskatīts par vienu no vislielākajiem pieprasījuma riskiem jebkuras valsts kritiski svarīgajai infrastruktūrai, tostarp pārtikas piegādei. Tiešā ietekme uz pārtikas piegādi ietver elektroenerģijas, ūdens un gāzes piegādes pārrāvumus, dzesēšanas un saldēšanas spēju zudumu, gatavošanas, cepšanas un pārstrādes/ražošanas iekārtu zudumu, apkures un apgaismojuma zudumu, nespēju nodrošināt pārtikas pamata higiēnu un nespēju iegūt degvielu izplatīšanas transportlīdzekļiem vai citam pielietojumam piegādes ķēdē. Tomēr arī netiešai ietekmei, ko rada ietekme uz citu kritiski svarīgo infrastruktūru, varētu būt būtiskas sekas. Ilgstoša telesakaru un datu sakaru neesamība radītu nopietnas un tūlītējas problēmas attiecībā uz to, kā uzņēmumi sazinās iekšēji un ar valsts iestādēm, piegādātājiem, klientiem un patērētājiem, lai atvieglotu būtiski svarīgas informācijas izplatīšanu un veiktu pārkārtošanu un maksājumus, citastarp izmantojot banku sasaistes sistēmas.

4.11.

EESK iesaka veikt turpmāku šā scenārija izpēti.

5.   Ieteikumi turpmākajai virzībai

5.1.

Atvērtā stratēģiskā autonomija kā koncepcija paver iespējas, taču rada arī riskus. ES labklājība ir atkarīga arī no pasaules tirdzniecības un tādējādi no skaidriem tirdzniecības noteikumiem un pieņemtajiem pasākumiem.

5.2.

Ja pārtikas trūkst vai šķiet, ka tās trūkst, var sākties paniska pirkšana, un patērētāju vēlme domāt par klimatu, bioloģisko daudzveidību vai dzīvnieku labturību varētu izgaist. Tāpēc Eiropa var kļūt zaļāka tikai tad, ja tā kļūst arī noturīgāka.

5.3.

Covid-19 parādīja, ka tad, ja piegādes ķēdēs ilgāku laiku ir traucējumi, tiem ir tālāks domino efekts uz visu ekonomiku. Var paiet vairāki gadi, līdz situācija normalizēsies.

5.4.

Atvērtā stratēģiskā autonomija pārtikas jomā nevar pastāvēt bez atvērtas un godīgas tirdzniecības politikas. Eiropas Savienība nevar atgriezties pie protekcionisma politikas, jo tas radītu jaunas vājās vietas un, iespējams, izraisītu lielu kaitējumu (28). Piemērs ir ES graudu piegādes Ziemeļāfrikai un Tuvajiem Austrumiem. Bieži vien starptautiskās piegādes ķēdes ir efektīvākas un daudzveidīgākas un tādējādi labāk spēj ātri pielāgoties jauniem satricinājumiem nekā vietējās ķēdes.

5.5.

Eiropas Savienībai būtu jāizvērtē, kādos gadījumos un attiecībā uz kuriem produktiem pašpietiekamība būtu vērtīga pieeja. Patērētāji un sabiedrība kopumā būtu vairāk jāinformē par to, kā darbojas piegādes ķēdes.

5.6.

Eiropas Savienībai kopā ar ANO un tās tirdzniecības partneriem ir jāpievēršas pārtikas nepietiekamības pamatcēloņiem un jāveicina tik ļoti nepieciešamā pārtikas sistēmas pārveide, padarot lauksaimniecību noturīgāku pret satricinājumiem. Valdībām ir jāuzņemas noteikta loma, atbalstot piegādes ķēdes, lai tās kļūtu ilgtspējīgākas, stabilākas un drošākas.

5.7.

Francija un Nīderlande nesenā kopīgā neoficiālajā dokumentā aicināja ieviest stingrākus ES tirdzniecības nosacījumus, tostarp ES Atbildīgas uzņēmumu rīcības plānu ( Responsible Business Conduct (RBC) plan). Tā mērķis ir īstenot konsekventu un saskaņotu politiku, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū. ES Atbildīgas uzņēmumu rīcības plānam vajadzētu kļūt par vispārējo stratēģiju attiecībā uz ES pieeju godīgas tirdzniecības un atbildīgas ražošanas veicināšanai, kā arī piegādes ķēžu pārvaldībai.

5.8.

Spānija un Nīderlande nesen sagatavoja kopīgu neoficiālu dokumentu par stratēģiskas autonomijas īstenošanu, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Viens no dokumentā minētajiem punktiem bija tas, ka “atvērtai stratēģiskai autonomijai” jābūt vienam no jautājumiem, ko apspriest konferencē par Eiropas nākotni.

5.9.

Šajā kontekstā nozīmīga ir arī ES diskusija par pienācīgu rūpību (29) un stratēģijas “No lauka līdz galdam” rīcības kodeksu (30). Šajā saistībā lauksaimniecības pārtikas nozares uzņēmumiem un organizācijām tagad ir iespēja parakstīt rīcības kodeksu par atbildīgu uzņēmējdarbības un tirgvedības praksi, ko EK ieviesusi saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” (31).

---

(1)  “Ir būtiski, ka Eiropas Savienībā ilgtspējīgā veidā ražotā pārtika ir konkurētspējīga, lai patiešām izpaustos visaptverošas Eiropas pārtikas politikas ietekme uz Eiropas patērētājiem. Tas nozīmē, ka Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozarei ir jāspēj patērētājiem piedāvāt pārtiku par cenām, kurās iekļautas papildu izmaksas, ko rada tādi kritēriji kā ilgtspēja, dzīvnieku labturība, pārtikas nekaitīgums un uzturvērtība, un kuras nodrošina taisnīgu peļņu lauksaimniekiem, un vienlaikus saglabāt savu pozīciju, proti, būt tai nozarei, kam priekšroku dod lielais vairums patērētāju.” (OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.; OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.)

(2)  Ārkārtas pasākumu plāns, EK.

(3)  Covid-19 un pārtikas fenomens, FAO.

(4)  OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp., un OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.

(5)  Cita starpā: OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp., OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp., OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp., OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp., OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp., EESK atzinums “Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi”, NAT/823 (OV C 517, 22.12.2021., 38. lpp.).

(6)  Ieguldījums ANO 2021. gada samitā par pārtikas sistēmām, EESK.

(7)  Tirdzniecības politikas pārskatīšana, EK.

(8)  Gaidāms, ka 68 % pasaules iedzīvotāju līdz 2050. gadam dzīvos pilsētu teritorijās, ANO.

(9)  Urbanizācija Eiropā, EK; ANO, Pasaules urbanizācijas perspektīvas, 2018.

(10)  Vertikālā lauksaimniecība, WUR.

(11)  EESK atzinums “Ceļā uz taisnīgu pārtikas piegādes ķēdi”, NAT/823 (OV C 517, 22.12.2021., 38. lpp.).

(12)  KLP – strukturālas pārmaiņas un paaudžu maiņa, EK.

(13)  OV C 429, 11.12.2020., 268. lpp.

(14)  2020. gads – ES lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības stabilitātes gads, EK.

(15)  Lauksaimnieki un lauksaimniecības darbaspēks – statistika, Eurostat.

(16)  OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.

(17)  Pārtikas un lauksaimniecības nākotne, FAO.

(18)  Katastrofu un krīžu ietekme uz lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu: 2021. gads, FAO.

(19)  FAO Pārtikas cenu indekss, FAO.

(20)  2021. gads – Stāvoklis pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā pasaulē, WFP.

(21)  Kiberuzbrukums ASV cauruļvadam ir saistīts ar noziedzīgu grupējumu, AP News.

(22)  Kaasschaarste bij Albert Heijn na hack leverancier, de Volkskrant.

(23)  Hacking American beef: the relentless rise of ransomware, Financial Times.

(24)  NCSC paziņojums par Kaseya incidentu, NCSC.

(25)  2021. gada prognozēšanas ziņojums, EK.

(26)  ES atvērtās stratēģiskās autonomijas veidošana un nodrošināšana līdz 2040. gadam un pēc tam, JRC.

(27)  Noturības infopaneļi, EK.

(28)  Visos turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos kā globāli ilgtspējas standarti būtu jāiekļauj arī zaļā kursa stratēģija “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģija (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(29)  Atbildīgas uzņēmējdarbības un tirgvedības prakses rīcības kodekss, EK.

(30)  Ceļā uz obligātu ES pienācīgas rūpības sistēmu piegādes ķēdēm, Euractiv.

(31)  EESK atzinums “Pārtikas uzņēmumu stratēģiju un darbības saskaņošana ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas” (vēl nav publicēts OV).