Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas stikla nozare krustcelēs: veidot zaļāku un energoefektīvu nozari, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un saglabājot kvalitatīvas darbvietas”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 105/04)

Ziņotājs:	Aurel Laurențiu PLOSCEANU
Līdzziņotājs:	Gerald KREUZER

Plenārsesijas lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	29.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	21.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	142/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas stikla rūpniecība ir inovatīva un izteikti stratēģiska nozare, un Eiropas Savienība no tās iegūst ļoti daudz. Stikla produkti ir nepieciešami pārejai uz klimatneitrālu aprites ekonomiku: ēku renovācijā, atjaunīgas elektroenerģijas ražošanai lielākā daudzumā, transportlīdzekļu dekarbonizācijai un ilgtspējīga iepakojuma izgatavošanai. Stikls ir vajadzīgs arī Eiropas digitalizācijas revolūcijai. Īsi sakot: stiklam ir nākotne.

1.2.

EESK aicina Eiropas Savienības politiķus stikla nozari un visas tās apakšnozares ierindot starp tādām pašreizējām politikas prioritātēm kā tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, aprites ekonomikas tiesību aktu kopums, digitalizācijas programma, stratēģisko vērtības ķēžu programma un ES starptautiskās tirdzniecības politika un ar to saistītie instrumenti.

1.3.

Arī ES renovācijas vilnis stiklam būs grandiozu uzņēmējdarbības iespēju avots, kas piesaistīs investīcijas, vienlaikus palīdzot ievērojami samazināt ēku CO2 emisiju līmeni. Mēs aicinām Eiropas Savienību un valstu politiķus vismaz saglabāt pašreiz ierosinātos mērķus un iespēju robežās tos paaugstināt.

1.4.

Šajā nozarē ir jānotiek enerģētikas pārkārtošanai, lai stikla ražošanas neizbēgami energoietilpīgo procesu padarītu oglekļneitrālu. Šī enerģētikas pārkārtošana uzņēmējdarbībai radīs būtisku izmaksu kāpumu, jo palielināsies darbības izmaksas un kapitāla prasības.

1.5.

Lai pārkārtošanās varētu notikt, EESK ļoti iesaka ES politikā stikla nozari atbalstīt ar finansējumu gan kapitāla, gan darbības izdevumu vajadzībām, ar atjaunīgās enerģijas ražošanas spēju veidošanu, ar enerģijas piegādi par pieejamām cenām un ar aizsardzību pret negodīgu konkurenci ārpus ES tirgus.

1.6.

EESK atbalsta visus tos ES politikas pasākumus un nacionālos atveseļošanas plānus, kas atvieglo strauju transporta nozares pāreju uz viediem un klimatneitrāliem transportlīdzekļiem un sabiedriskā transporta sistēmu plašu izvēršanu. Svarīga loma ir arī augsto tehnoloģiju stiklam.

1.7.

EESK stingri iesaka Eiropas Savienībai stiklu klasificēt kā pastāvīgu materiālu, kas ir inerts, atkārtoti izmantojams un bezgalīgi reciklējams.

1.8.

Lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā importa, neapstrādātu izejvielu ieguvi un resursu izsmelšanu, EESK aicina pāriet no nelineāriem materiāliem uz pilnībā apritīgu, atkārtoti izmantojamu un reciklējamu stiklu. Komiteja iesaka Eiropas Savienībai atzīt stikla pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīga iepakojuma sistēmu veidošanu.

1.9.

EESK stingri iesaka plašāk ieviest aprites ekonomikas principus un, lai mudinātu uzsākt stikla reciklēšanu, vienlaikus rūpēties par publisku un privātu finansiālo atbalstu un tādām partnerībām kā Close the Glass Loop iniciatīva. Tas palīdzēs Eiropai novērst stikla izšķērdēšanu, samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas, kā arī radīt jaunas darbvietas stikla reciklēšanas sektorā.

1.10.

EESK mudina Eiropas Savienību atzīt, ka stikls ir nepieciešams zaļās enerģijas ražošanai. Stikls ir viens no svarīgākajiem elementiem gan saules fotoelementu paneļos, gan vēja turbīnās, un zaļās enerģijas ražošanā to var izmantot arī citos veidos. EESK aicina Komisiju un Parlamentu jaunus ES politikas pasākumus klimata mērķu un stratēģisko vērtības ķēžu jomā izstrādāt tā, lai atsāktos fotoelementu ražošana Eiropā un saglabātos citu stratēģiski svarīgu stikla produktu ražošana un tās vērtības ķēdes, kurām šie produkti pieder (piemēram, vējstikli transportlīdzekļu ražotājiem).

1.11.

EESK prasa atbalstīt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, lai nozarē ienāktu citi un gados jauni darba ņēmēji ar vajadzīgajām zināšanām un spējām, kas aizstātu novecojošo darbaspēku, un lai tajā pašreiz strādājošie spētu pielāgoties nozarē notiekošajai inovācijai un pārmaiņām.

1.12.

EESK aicina Eiropas Savienību aizsargāt mūsu stikla rūpniecības nozares pret oglekļa emisiju pārvirzes risku. Vērienīgāki klimata mērķi un pieaugošās oglekļa izmaksas rada vajadzību pēc spēcīgākas, nevis vājinātas aizsardzības pret oglekļa emisiju pārvirzi. Stikla produktu konkurētspēju eksporta tirgos un pašas ES iekšienē daļēji iespējams nodrošināt ar efektīviem emisiju pārvirzes riska novēršanas pasākumiem emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros. Šī sistēma būtu jāsaglabā, lai atbalstītu pārkārtošanās posmā esošo nozari un tā varētu sasniegt ES klimatneitralitātes mērķi. Būtu rūpīgi jāapsver oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana un taksonomijas tiesību aktu kopums. Komiteja aicina oglekļa ievedkorekcijas mehānismā ietvert eksportam paredzētu risinājumu un pastiprināt oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanas pasākumus, papildinot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu ar pilnībā kritērijos balstītu kvotu bezmaksas iedali vismaz līdz 2030. gadam saskaņā ar PTO noteikumiem.

1.13.

Zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam Eiropā un it īpaši stikla rūpniecības jomā ir jānotiek taisnīgā veidā. Lai šim procesam nodrošinātu maksimālu atbalstu, EESK aicina iekļaut strādājošos. Tāpēc sociālais dialogs visos līmeņos ir jāatbalsta ar ES tiesību aktiem.

1.14.

Lai varētu uzraudzīt norises, kas stikla rūpniecībā notiek CO2 mazināšanas jomā, ražošanā un citus mainīgajos raksturlielumus, EESK uzskata, ka būtu vajadzīgs mērķtiecīgāks atbalsts un analīze gan par nozari kopumā, gan tās apakšnozarēm, kā arī par katru no dalībvalstīm.

2.   Vispārējs stikla rūpniecības nozares apraksts

2.1.   Ražošana

Stikla ražošana Eiropas Savienībā saskaņā ar Glass Alliance Europe datiem 2020. gadā sasniedza 36,8 miljonus tonnu. ES ir viena no lielākajām stikla ražotājām pasaulē. Nozare ietver piecas apakšnozares:

a)	60,4 % – taras stikls;

b)	29,2 % – lokšņu stikls;

c)	3,2 % – mājsaimniecības stikls;

d)	5,3 % – šķiedras (stiprināšana un izolēšana);

e)	2,1 % – speciālais stikls.

2.2.

Nodarbinātība

2018. gadā stikla ražošanas nozarē ES 27 dalībvalstīs strādāja aptuveni 290 000 darba ņēmēju (1). Šis skaitlis aptver stikla ražošanu, reciklēšanu un apstrādi, jo dažās nozarēs, it īpaši lokšņu stikla sektorā, ir kompleksas vērtības ķēdes. Stikla apstrādes nozarē darbojas arī ievērojams skaits MVU.

2.3.   Veselība un drošība

2.3.1.

Eiropas stikla rūpniecība piedāvā kvalitatīvas dažāda profila darbvietas no nekvalificētiem fiziska darba veicējiem līdz augsta līmeņa inženieriem.

2.3.2.

Fiziska darba veicējiem stikla rūpniecībā var nākties darīt fiziski smagu un dažreiz joprojām bīstamu darbu. Veselības un drošības pasākumiem ir vajadzīgas investīcijas, un tās bieži vien pozitīvi ietekmē produktivitāti. Arodslimību novēršanas pasākumi tiek pastāvīgi pilnveidoti, kā, piemēram, silikozes profilakses jomā Eiropas Silīcija tīkla (NEPSI) ietvaros notiekošā sociālajā dialogā par ieelpojamiem kristāliskā silīcija putekļiem. Drošības un prevencijas kultūra ir palīdzējusi uzlabot darbvietu kvalitāti šajā nozarē.

2.4.   Vecums, izglītība un apmācība

Pretstatā Viduseiropai un Austrumeiropai Rietumeiropas valstīs darbaspēks pārsvarā ir gados vecāks (50+) un ļoti pieredzējis. Kļūst arvien grūtāk piesaistīt jaunus un jaunāka gadagājuma darba ņēmējus. Lai aizstātu vecākus un pieredzējušus darbiniekus, ir jāapmāca jauni darbinieki, turklāt ir jārūpējas, lai pašreizējie darbinieki spētu pielāgoties inovācijai un pārmaiņām šajā jomā.

2.5.   Stikla nozare ir ļoti inovatīva.

2.5.1.

Veselības un labbūtības tendences paver jaunas iespējas un tirgu ilgtspējīgam, veselībai labvēlīgam, atkārtoti izmantojamam un bezgalīgi reciklējamam noslēgta aprites loka stikla iepakojumam. Stikla nozarē notiek inovatīvu un arvien revolucionārāku ražošanas procesa dekarbonizācijas veidu meklējumi, kas liecina par nozīmīgām pārmaiņām stikla ražošanā.

2.5.2.

Būvniecībā un autobūves nozarē izmantotais stikls tiek pilnveidots – tajā tiek ietverti slāņi, gāzes, pārklājumi, kameras, radari un citi materiāli drošības, izolācijas īpašību un datu pārnesamības uzlabošanai. Fotoelementus iespējams iekļaut gan fasāžu stiklā, gan automobiļu panorāmas jumta stiklā ar mērķi saglabāt efektivitāti un ražot atjaunīgo elektroenerģiju.

2.5.3.

Augsto tehnoloģiju stikla produkti tiek izmantoti arī kosmiskās aviācijas un aizsardzības nozarēs. Stikla produkti un kompozīti tiek izmantoti kosmosa kuģu un satelītu ražošanā pārklājumam, elektronikā, sensoros, displejos u. c. Līdz ar to stikla rūpniecība ir ne tikai inovatīva augsto tehnoloģiju nozare, bet tai ir arī stratēģiska nozīme.

2.6.   Covid-19 ietekme

Kopš pandēmijas sākuma tirgus ir panīcis svarīgās jomās, un līdz ar to ražošana ir samazinājusies un atveseļošanās galvenajās stikla nozarēs (lokšņu stikla, mājsaimniecības stikla un stikla šķiedras nozarēs) norisinās lēni. 2020. gadā šīs nozares apjomi samazinājās par 1–14 % atkarībā no apakšnozares. Stikla lokšņu jomā, kura apkalpo galvenokārt būvniecības un autobūves nozari, 2020. gadā ES tirgus saruka par vairāk nekā 10 %. Lai gan būvniecība atsākās raitāk, nekā gaidīts, automobiļiem paredzētā stikla tirgus vēl joprojām ir ļoti neaktīvs.

3.   Stikla ieguldījums klimatneitralitātes, aprites ekonomikas, labbūtības un digitālās programmas mērķu sasniegšanā ES

3.1.   Klimatneitralitāte

3.1.1.   Renovācijas vilnis

3.1.1.1.

Stikla produkti ir viens no ES renovācijas viļņa pamatelementiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir radikāli samazināt ēku CO2 emisijas. Lai izolētu ēkas, logiem būs jāizmanto stikls, kas atbilst visaugstākajiem energoefektivitātes standartiem. Tas nozīmē apjomīgu CO2 samazināšanu, jo efektīvs stiklojums varētu palīdzēt līdz 2050. gadam ēku CO2 emisijas samazināt par 37,4 % (2). Stikla vate, putustikls un citi izolējoši stikla šķiedras derivāti arī ir svarīgi optimālai ēku izolācijai.

3.1.1.2.

ES renovācijas vilnis pavērs plašas uzņēmējdarbības iespējas. Divkāršā apmērā palielinoties logu nomaiņai, lokšņu stikla tirgus varētu pieaugt par vairāk nekā 60 % un tādējādi piesaistīt investīcijas.

3.1.2.   Zaļās enerģijas ražošana

3.1.2.1.

Stikls ir nepieciešams zaļās enerģijas ražošanai. Stikls ir viens no galvenajiem fotoelementu paneļu elementiem. Vēja turbīnās stikla šķiedra tiek izmantota, lai samazinātu to svaru, saglabājot izturību. Zaļo elektroenerģiju iespējams ražot arī ar īpaša spoguļstikla palīdzību, kas koncentrē gaismu centrālajā elementā, kurš ir savienots ar ģeneratoru.

3.1.2.2.

Straujais Eiropas saules enerģijas paneļu ražošanas uzplaukums un noriets, saskaroties ar negodīgu Ķīnas uzņēmumu konkurenci, var kalpot par piemēru tam, kā nevajag pārvaldīt jaunās zaļās enerģijas ražošanas iespējas starptautiskā konkurētspējīgā vidē. Jaunā ES politika klimata mērķu un stratēģisko vērtības ķēžu jomā būtu jāorientē uz fotoelementu ražošanas pārveidi Eiropā.

3.1.3.   Transports

3.1.3.1.

Stikla ražošanas nozare ir viena no būtiskām piegādātājām ritošā sastāva ražotājiem. Covid-19 krīzes dēļ daži sabiedriskā transporta uzņēmumi ir apturējuši vai atcēluši vairāku lielu pasūtījumu izpildi, un vairākas ražotnes varētu tikt slēgtas. Rezultātā varētu palielināties imports. Lai atbalstītu ražošanu Eiropā, lietderīgi varētu būt laikus sagatavoti nacionālie atveseļošanas plāni.

3.1.3.2.

Lai gan autobūves nozarē krīze bija iestājusies jau pirms Covid-19, gaidāms, ka pieprasījums pēc modernāka mazsvara stiklojuma ar spēcīgām izolējošām īpašībām varētu pieaugt. Bezvadītāja vieglie automobiļi pastiprinās pieprasījumu pēc sarežģītākiem specializētiem stikla produktiem, kas varētu kalpot displejiem, kontroles paneļiem, paplašinātās realitātes ierīcēm, u. c.

3.1.4.   Ilgtspējīgs iepakojums

Stikla rūpniecība nodrošina Eiropas pārtikas, dzērienu, kosmētikas un farmācijas (piemēram, Covid-19 vakcīnas) nozarēm veselībai nekaitīgu un ilgtspējīgu inertu iepakojumu. Stikla nozare ieņem vadošas pozīcijas daudzās inovācijās, kas tiek ieviestas ekodizaina, dekarbonizācijas un energoefektivitātes procesos, kuri ir vērsti uz stikla ražošanas veida maiņu. Katru gadu vismaz 10 % ražošanas izmaksu tiek ieguldīti dekarbonizācijas, energoefektivitātes un rūpnīcu modernizācijā. Ar jaunāko taras stikla projektu Furnace for the Future (3), kuram ir pieprasīts finansējums no ETS inovāciju fonda, emisijas tiks samazinātas par 60 %. Šī ir viena no vairākām iniciatīvām, ar kuru iecerēts atbalstīt nozares mērķi ražot klimatneitrālu stikla iepakojumu, kas pārveidos nozari un mazoglekļa stikla iepakojumam pavērs plašas izaugsmes iespējas.

3.2.   Aprites ekonomika: stikls ir perfekts aprites produkts

3.2.1.

Stikls ir pastāvīgs, inerts materiāls, kas ir atkārtoti izmantojams un bezgalīgi pārstrādājams, nezaudējot tā īpašības.

3.2.2.

Stikls ir videi draudzīga alternatīva daudzās jomās, kurās tiek izmantota plastmasa. Pārstrādes efektivitātes jomā tas ieņem pirmo vietu un tas pilnībā ir atkārtoti izmantojams. Stikls nodrošina pilnīgi apritīgu sistēmu. Tas ir vienīgais iepakojuma veids, kuram nav vajadzīgs plastmasas slānis vai ieklājums, tas nekad nekļūst veselībai kaitīgs un ir drošs kā pārtikas kvalitātes iepakojums neatkarīgi no tā pārstrādes reižu skaita, un tas ir vienīgais iepakojuma veids, kam piemīt šī īpašība. Stikls ir viens no visvairāk reciklētajiem iepakojuma materiāliem – 76 % no visa tirgu laistā stikla pašreiz tiek savākti reciklēšanai. Izmantojot reciklētu stiklu, tiek ietaupīta enerģija un samazinās CO2 emisijas. Būtu jāturpina atbalstīt ES mēroga stimulus, ar kuriem ieinteresētās personas visā vērtību ķēdē, tostarp patērētāji, tiktu mudināti pārstrādāt arvien vairāk un labāk.

3.2.3.

Būvniecības stikla nozarē reciklētā stikla apjoms pašlaik ir 26 % no ražošanā izmantotajiem izejmateriāliem (4). Reciklēšanu ir iespējams palielināt, uzlabojot veco logu un fasāžu stikla savākšanu, šķirošanu un attīrīšanu.

3.2.4.

Pienākot pirmās paaudzes fotoelementu ekspluatācijas beigām, var rasties jaunas iespējas rūpniecības politikas pārorientēšanai uz saules enerģiju un vērtīgu materiālu saglabāšanai Eiropā ar reciklēšanas palīdzību. Lai to atbalstītu, vajadzīga skaidra ES vīzija un politika.

3.3.   Labbūtība

3.3.1.

Stikls ir mums visapkārt. Mūsdienu dzīve bez tā nebūtu iespējama. Stikla nozare ir arī viena no senākajām nozarēm, un tai Eiropā ir dziļas vēsturiskas saknes dekoratīvā stikla, mākslas un kultūras jomā. Šī senā tradīcija ir veidojusi Eiropas zinātību, praksi un stikla ražošanas mākslu.

3.3.2.

Mūsdienās stikls paver iespējas medicīnas tehnoloģiju, biotehnoloģijas un dzīvās dabas zinātņu inženierijas jomā. Stikls mūs aizsargā arī pret rentgenstarojumu (radioloģijā) un gamma stariem (kodolenerģētikā). Interjera dizainā izmantotais stikls un stikla elementi, piemēram, spoguļi, šķērssienas, balustrādes, galdi, plaukti un stikla gaismekļi uzlabo mūsu dzīves un biroju telpas.

3.3.3.

Stikls aizsargā pārtikas un dzērienu kvalitāti un paildzina to lietošanas termiņu. Stikla galda piederumi ir nepieciešami izsmalcinātām ēdienreizēm, un tie ir dzīvesstila aksesuāri. Stikla logi ļauj dabīgai gaismai ieplūst mūsu mājās un birojos. Stikls ir izmantots mūsu mājas un biroja ierīcēs un elektroierīcēs, piemēram, cepeškrāšņu durvīs, vārīšanas virsmās, TV, datoru un viedtālruņu ekrānos.

3.4.   Digitālā Eiropa

Eiropas ražotnes jau nodrošina visplānākā stikla pieejamību – tas tiek izmantots displejiem, viedtālruņiem, planšetdatoriem un citiem (skārienjutīgiem) ekrāniem. Stikla šķiedras optiskie vadi un kabeļi nodrošina datu pārsūtīšanu lielos daudzumos un starp kontinentiem, kā arī elektronisko iekārtu un mikroshēmu mikrosavienojumus.

4.   Stikla rūpniecība kā energoietilpīga nozare

4.1.

Katru gadu krāsnis tiek atjaunotas un pielāgotas inovatīvām mazoglekļa tehnoloģijām, kas ir daudz energoefektīvākas. Enerģijas patēriņa samazināšana šajā nozarē turpinās, izmantojot atlikumsiltuma atgūšanas tehnoloģijas, organiskā Renkina cikla tehnoloģiju, palielinot stikla lausku izmantojumu un citas simbiotiskas tehnoloģijas. Jaunas enerģijas apsaimniekošanas sistēmas un tehnoloģijas, kas tiek ieviestas stikla ražotnēs, palīdz uzlabot energoefektivitāti.

4.2.

Enerģijas izmantošanas samazināšana stikla nozarē ir norisinājusies gandrīz 100 gadu garumā, un pašlaik tā tuvojas termodinamiskajai robežai.

4.3.

Tā kā CO2 emisijas stikla rūpniecībā ir tieši saistītas ar izmantoto enerģiju, energoefektivitātes uzlabošanās atspoguļojas kā CO2 emisiju samazināšanās. Šie uzlabojumi ir panākuši krasu CO2 emisiju samazināšanu. Piemēram, Francijas stikla rūpniecībā, kura ir samērā diversificēta un komplicēta, CO2 emisijas laikā no 1960. gada līdz 2010. gadam ir samazinājušās par 70 %.

4.4.

Lai sekotu līdzi stikla rūpniecības jomā notiekošajam progresam salīdzinājumā ar citām energoietilpīgām nozarēm, mērķētāks atbalsts būtu jāveido gan šai nozarei kopumā, gan tās apakšnozarēm un katrai no dalībvalstīm.

4.5.   Virzība uz klimatneitralitāti/oglekļneitralitāti

4.5.1.

Stikla nozare ir gandrīz sasniegusi termodinamisko robežu, kas nozīmē, ka ar pašreizējo tehnoloģiju un dabas gāzes kā degvielas palīdzību būtiski CO2 emisiju samazinājumi vairs nav iespējami. Ir vajadzīga enerģētikas pārkārtošana un jāpalielina stikla ražošanas apritīgums tajās jomās, kurās pastāv tāds potenciāls.

4.5.2.   Zaļā elektroenerģija

Elektrifikācija ir vēl viena no daudzsološām stikla ražošanas dekarbonizācijas iespējām. Demonstrējuma projekts – Furnace for the Future – pašlaik ir izstrādes posmā. Tā būs pirmā liela mēroga taras stikla hibrīdveida elektriskā krāsns pasaulē. Taras un saimniecības stikla apakšnozarēs pašlaik jau darbojas maza mēroga krāsnis, kas tiek darbinātas ar elektrību. Tieši tāpat kā ūdeņraža gadījumā, zaļās enerģijas kapacitāte vēl ir jāpilnveido.

4.5.3.   Zaļais ūdeņradis

Ūdeņradis ir ļoti daudzsološa dabas gāzes alternatīva. Stikla nozarē jau tiek izskatīta ūdeņraža krāšņu izmantošanas iespēja. Vēl paies vairāki gadi, līdz konkurētspējīgā vidē sāks darboties pirmā ar ūdeņradi darbināmā krāsns un pirms tiks nodrošināta ūdeņraža pietiekama ražošanas un transportēšanas jauda.

4.5.4.   Apritīgums

Stiklu kausējot krāsnīs ar dabasgāzes palīdzību, līdz pat 80 % CO2 emisiju rodas, sadegot dabasgāzei, un 20 % emisiju rada jaunās izejvielas. Aizstājot jaunās izejvielas ar reciklētu stiklu (stikla lauskām), nav nepieciešams iegūt jaunmateriālus, samazinās atkritumu daudzums un CO2 emisijas, kā arī tiek ietaupīta enerģija. Stikla aprites ciklu ir iespējams noslēgt (5) un stiklu pēc patēriņa reciklēt lielākā apjomā. Gan būvniecības, gan autobūves apakšnozarēs tiek izmēģinātas vairākas iniciatīvas un modeļi stikla savākšanas uzlabošanai. Būtu jāparedz stikla un stiklojuma iepriekšēja demontāža no ēkām pirms nojaukšanas un jāizvirza dažādu materiālu savākšanas mērķis, lai papildinātu vispārīgo mērķi attiecībā uz būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas ir neefektīvs attiecībā uz tādiem viegliem materiāliem kā stikls. Ir vajadzīgas dalītas savākšanas sistēmas, lai nodrošinātu augstu kvalitāti tā, ka stikla ražojumos var izmantot augstu reciklētā materiāla saturu.

4.5.5.   Šķēršļi un problēmas

Enerģijas pārkārtošanas dēļ palielināsies darbības izmaksas un kapitāla prasības. Ar ES politiku būtu jāatbalsta ieguldījumi rūpniecībā, lai šī pārkārtošanās būtu iespējama, un jānodrošina, lai rūpniecība netiktu pakļauta negodīgai konkurencei, kas rodas ārpus ES tirgus. Turklāt jārīkojas ir tagad, jo krāšņu dzīves ilgums ir no 10 līdz 15 gadiem (taras stikls) un no 15 līdz 20 gadiem (lokšņu stikls). Līdz izšķirošajam 2050. gada termiņam tās ir tikai divas krāšņu paaudzes.

5.   Stikla rūpniecība ES politikā

5.1.

Zaļā atveseļošana: zaļais kurss, ES renovācijas vilnis, prasība pēc atjaunojamo energoresursu lielākas izmantošanas, ilgtspējīga transporta politika un aprites ekonomikas iniciatīvas varētu kļūt par efektīviem mazoglekļa stikla produktu ražošanas dzinējspēkiem.

5.2.

Jauni enerģijas avoti: atbalstīt un veidot atjaunojamo energoresursu kapacitāti zaļajai elektroenerģijai un zaļajam ūdeņradim un nodrošināt biogāzes pieejamību. Atbalsts vēja un saules enerģijai energoresursu struktūrā.

5.3.

Pētniecība un izstrāde: palielināt publisko atbalstu un finansējumu pētniecībai un izstrādei, kā arī demonstrējumu projektiem (6), piemēram, no ETS inovācijas fonda, ar mērķi dekarbonizēt ražošanu un pilnveidot krāšņu energoefektivitāti. Pirmajā uzaicinājuma kārtā pieteikumi uz fonda līdzekļiem ievērojami pārsniedza parakstīšanās limitu, un sagaidāms, ka tas notiks arī turpmākajos uzaicinājumos.

5.4.

Ieiešana tirgū: mehānismi, ar ko atbalstīt mazoglekļa stikla produktu ienākšanu tirgū, ir nepieciešami, lai nodrošinātu mazoglekļa ražošanā ieguldīto investīciju atdevi. Atbalsts plastmasas aizstāšanai ar ilgtspējīgām stikla alternatīvām mazumtirdzniecībā, mājās, viesmīlības nozarē, līdznešanai paredzēto maltīšu un patērēšanai ārpus mājas paredzētu ēdienu un dzērienu iesaiņošanai. Atbalsta mērķis ir veicināt pāreju no lineāras uz aprites ekonomikas sistēmu.

5.5.

Renovācijas vilnis: atbalsts renovācijas viļņa pasākumiem, kuri var rosināt izmantot produktus, kas nesatur CO2, lai palielinātu energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantojumu gan būvniecības, gan transporta jomā. Paaugstināt energoefektivitātes mērķi un padarīt to saistošu ES līmenī, lai veicinātu publisko ēku renovāciju un paaugstinātu ieceru līmeni energotaupības saistību jomā. Veicināt ēku renovācijai pieejamā finansējuma palielināšanu ar dažādu instrumentu, tostarp ar jaunā Sociālā klimata fonda, palīdzību.

5.6.

Ilgtspējīgs transports: transporta jomā atbalstīt strauju pāreju uz viediem un klimatneitrāliem automobiļiem un sabiedriskā transporta sistēmu paplašināšanu. Šajā saistībā svarīga loma ir arī augsto tehnoloģiju stiklam.

5.7.

Ilgtspējīgs iepakojums: lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā importa, neapstrādātu jaunmateriālu ieguvi un resursu izsmelšanu, atbalstīt pāreju no nelineāriem materiāliem uz pilnībā apritīgu, atkārtoti izmantojamu un reciklējamu stiklu.

5.8.

Apritīgums: atbalstīt dalītas savākšanas un reciklēšanas infrastruktūru, spēju veidošanu un tehnoloģijas, kuru mērķis ir maksimāli paaugstināt lietota stikla kvantitāti un kvalitāti reciklēšanai noslēgtā lokā un pārstrādei jaunos stikla produktos. Mudināt sadarbības nolūkā veidot tādas publiskā un privātā sektora vērtības ķēžu partnerības kā, piemēram, taras stikla platforma Close the Glass Loop (7).

5.8.1.

Lai izmantotu būvniecības stikla potenciālu pēc tā kalpošanas laika beigām, īpaši aktīvi jāstrādā būvniecības, tostarp ēku nojaukšanā radušos atkritumu, jomā.

5.8.2.

Ir pierādīts, ka augsts stikla iepakojuma atkalizmantošanas līmenis un augsts stikla iepakojuma reciklēšanas rādītājs palīdz samazināt iepakojuma sistēmu ietekmi uz vidi un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Lai panāktu augstus atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītājus, papildus paplašinātas ražotāja atbildības shēmām attiecībā uz vienreizlietojamu stikla iepakojumu nozare ir ieviesusi brīvprātīgas iepakojuma depozīta sistēmas atkalizmantojamam stikla iepakojumam, un dažas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis ir ieviesušas obligātās iepakojuma depozīta atmaksas sistēmas vienreizlietojamam dzērienu iepakojumam. Lai gan obligātās iepakojuma depozīta atmaksas sistēmas vienreizlietojamam iepakojumam tiek uzskatītas par efektīvu līdzekli, kā novērst piedrazojumu un sasniegt augstus dzērienu iepakojuma reciklēšanas rādītājus, EESK uzskata, ka iepakojuma depozīta atmaksas sistēma vienreizlietojamai citai stikla tarai (ne tikai dzērienu iepakojumam) nav saderīga ar labi funkcionējošajām paplašinātās ražotāja atbildības shēmām, kuras savākšanas un reciklēšanas sistēmā ir atzītas par lietderīgām un ļāvušas sasniegt ļoti augstus reciklēšanas rādītājus.

5.8.3.

Attiecībā uz taras stiklu, kas nav atkārtoti uzpildāms, jāatbalsta plašākas to ražotāju atbildības shēmas, kuri var savākt stiklu vairumā. Gan vides, gan ekonomisko apsvērumu ziņā tās ir daudz efektīvākas par vienreizējā iepakojuma depozīta sistēmām.

5.9.

Digitalizācija: ar efektīvu ES industriālo politiku un ekosistēmu attīstīšanas palīdzību atbalstīt tās nozares un darba ņēmējus, kas paver iespēju veidot digitālu Eiropu (optiskie kabeļi, skārienjutīgi ekrāni, sensori), ņemot vērā visus iepriekšminētos izaicinājumus un dažādu stikla rūpniecības apakšnozaru īpatnības.

5.10.   Eiropas tirgus konkurētspējas nodrošināšana

5.10.1.

Enerģētikas pārkārtošanai stikla nozarē būs vajadzīgs laiks, un pārejas posmā ļoti augstās un joprojām augošās enerģijas izmaksas stikla nozarē rada ārkārtīgi saspringtu situāciju; atkarībā no produktu veida un cenu svārstībām tās šobrīd ir aptuveni 25–30 % no stikla ražošanas izmaksām.

5.10.2.   Valsts atbalsts

Visām stikla rūpniecības apakšnozarēm vajadzētu būt iespējai izmantot kapitālizdevumiem un pamatdarbības izdevumiem paredzētos atbalsta instrumentus, piemēram, tādus kā Modernizācijas fonds, ES struktūrfondi un ETS inovāciju fonds. Stikla nozare būtu jāatbrīvo no Enerģijas nodokļu direktīvas piemērošanas, taču jāiekļauj grupu atbrīvojumā attiecībā uz elektroenerģijas kompensācijas maksājumiem, un uz to būtu jāattiecina līgumi par oglekļa cenas starpību, lai nozare varētu investēt zemu CO2 emisiju ražošanas procesos. It īpaši speciālais stikls būtu jāiekļauj klimata jomā paredzētā valsts atbalsta sarakstā.

5.10.3.

Konkurētspēja pasaules mērogā

5.10.3.1.

Ar iedarbīgiem tirdzniecības politikas instrumentiem ir nekavējoties jāvēršas pret negodīgiem trešo valstu tirdzniecības paņēmieniem.

5.10.3.2.

Nepārtraukta pavediena stikla šķiedras sektors ir cietis no tirgus kropļojumiem, kuru cēlonis ir subsidētas stikla šķiedras imports no Āzijas par dempinga cenām. Steidzami ir jāveic pretapiešanas pasākumi, piemēram, pret importu no Ēģiptes un Bahreinas.

5.10.3.3.

Arī vējstikla ražošanas nozari, kas apgādā autobūves nozari, skar sīva konkurence pārsvarā ar Ķīnas ražotājiem. Zemāki vides un CO2 emisiju standarti kopā ar zemākām algām un sliktākiem darba apstākļiem rada negodīgu konkurenci, kas var likt Eiropas automobiļu komplektētājiem palielināt importu no Austrumāzijas, kas kopumā radītu vairāk CO2 emisiju.

5.10.3.4.

Eiropa ir vadošā stikla iepakojuma ražotāja pasaulē. Šī nozare apkalpo nozīmīgo Eiropas Savienības pārtikas un dzērienu nozari, kas ir vislielākā nozare Eiropas Savienībā. Stikla nozare dod ieguldījumu arī ārējā tirdzniecībā, un ir aprēķināts, ka stikla tarā ir iepakoti vai varētu tikt iepakoti produkti 250 miljardu EUR vērtībā. Līdz ar to stikls ES eksporta jomā rada vairāk papildienākumu nekā plastmasas sveķi un granulas, organiskie ķīmiskie savienojumi un gaisa kuģi.

5.11.   Nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos

Būtu jāveicina un jāatbalsta mūžizglītība un apmācība, lai darbaspēks varētu pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un procesiem un lai palielinātos darbavietas drošība gan nozares iekšienē, gan plašākā darba tirgū. Strādājošie būtu jāiesaista pārkārtošanās procesā un tāpēc ar ES tiesību aktiem būtu jāatbalsta sociālais dialogs visos līmeņos.

5.12.   Tiesību aktu stabilitāte un noteiktība

5.12.1.

Oglekļa emisiju pārvirze: efektīvi oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas pasākumi ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas palīdzību būtu jāsaglabā, lai atbalstītu nozari pārejas posmā virzībā uz ES klimatneitralitātes mērķi un radītu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas un starptautiskajā līmenī.

5.12.2.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms: EESK atbalsta uzmanīgu oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu saskaņā ar PTO noteikumiem, taču tajā būtu jāiekļauj risinājums attiecībā uz eksportu un ar to būtu jāpapildina kvotu bezmaksas iedale uzņēmumiem, kas pilnībā atbilst kritērijiem, vismaz līdz 2030. gadam, lai uzņēmumi varētu koncentrēties uz ieguldījumiem mazoglekļa risinājumos un novērtēt oglekļa ievedkorekcijas mehānisma efektivitāti.

5.12.3.

Taksonomija: Komiteja atzinīgi vērtē darbu pie ES taksonomijas tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir privāto finansējumu novirzīt ilgtspējīgām darbībām, tomēr uzskata, ka jāņem vērā stikla ražošanas loma un tās ieguldījums pasākumos, kuri vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un uz to mazināšanu.

5.12.4.

Apritīgums: Komiteja atzinīgi vērtē rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un aicina stiklu pilnībā atzīt par pastāvīgu materiālu, kas mūsu ekonomikā arī turpmāk ir produktīvs faktors, un neierobežoti atbalstīt iniciatīvas stikla apritīguma veicināšanai.

5.12.5.

Gatavi mērķrādītājam 55 %: šis tiesību aktu kopums tika publiskots šā atzinuma izstrādes laikā. Tajā ierosināts grozīt kādu duci esošo priekšlikumu (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu, Enerģijas nodokļu direktīvu, Atjaunojamo energoresursu direktīvu u. c.) un ierosināti daži jauni priekšlikumi (piemēram, par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu). Komiteja aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt minētā tiesību aktu kopuma ietekmi uz stikla nozari. Ņemot vērā daudzās dažādās jomās ieviesto izmaiņu apmēru, ir izšķiroši svarīgi nodrošināt dažādu tiesību aktu saskaņotību un izvairīties no iespējamiem konfliktiem. Ar minēto tiesību aktu kopumu nozare būtu jāatbalsta enerģētikas pārkārtošanā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar konkurentiem ārpus ES, kuriem nav jāsedz tikpat lielas oglekļa izmaksas.

---

(1)  Avots: Eurostat un FERVER.

(2)  Avots: Nīderlandes Pētniecības institūta 2019. gada ziņojums: “Glazing potential: energy savings and CO2 emission reduction” (Stiklojuma potenciāls: enerģijas ietaupījums un CO2 emisiju samazinājums) – apvienība “Glass for Europe”.

(3)  Furnace for the Future: https://feve.org/about-glass/furnace-for-the-future/.

(4)  Glass for Europe – 2050: Flat glass in climate-neutral Europe – 2019. https://glassforeurope.com/wp-content/uploads/2020/01/flat-glass-climate-neutral-europe.pdf.

(5)  Close the Glass Loop: https://closetheglassloop.eu/.

(6)  Stikla nozarei ir vairākas dekarbonizācijas stratēģijas, piemēram, pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes pasākumi, mazoglekļa izejvielas, reciklēta stikla izmantošana, transports un loģistika.

(7)  Close the Glass Loop: https://closetheglassloop.eu/.