EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.12.2021

COM(2021) 829 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulā (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 minētais statusa nolīguma paraugs

1.Ievads

Aktīva sadarbība ar trešām valstīm ir būtisks Eiropas integrētās robežu pārvaldības elements 1 . Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, ko parasti dēvē par Frontex, kopš tagad atceltās 2016. gada Regulas par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 2 ir pilnvarota izvietot Eiropas Savienības kaimiņos esošajās trešās valstīs vienības, kurām ir izpildpilnvaras, ja ir noslēgts statusa nolīgums – starptautisks nolīgums starp Eiropas Savienību un attiecīgo trešo valsti, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 218. pantu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/1624, 2016. gadā pieņēma statusa nolīguma paraugu 3 , kas kalpoja par pamatu sarunām ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni un Serbiju. Pašlaik ir noslēgti statusa nolīgumi ar Serbiju, Albāniju un Melnkalni 4 , un visās trijās valstīs ir sekmīgi sāktas kopīgas operācijas. Statusa nolīgumi ar Ziemeļmaķedoniju un Bosniju un Hercegovinu ir parafēti, bet gaida galīgo redakciju.

Frontex pilnvaras 2019. gadā tika vēl vairāk paplašinātas ar Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 5 (“Regula”). Regula paplašināja Aģentūras uzdevumus, kā arī potenciālo partneru skaitu statusa nolīgumiem. Aģentūra tagad jo īpaši var izvietot vienību dalībniekus ar izpildpilnvarām jebkurā trešā valstī, ja vien izvietošana veicina Eiropas integrētās robežu pārvaldības efektīvu īstenošanu, citiem vārdiem sakot, izvietošana vairs neaprobežojas ar Eiropas Savienības kaimiņos esošajām trešām valstīm. Ja ir paredzēts trešā valstī izvietot vienību dalībniekus ar izpildpilnvarām, tāpat kā iepriekš, ir jānoslēdz statusa nolīgums 6 .

Šajā paziņojumā ir izklāstīts statusa nolīguma paraugs, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/1896 76. panta 1. punktā. Tas ir 2016. gadā pieņemtā parauga atjauninājums, kas ietver ar Regulu (ES) 2019/1896 ieviestos jauninājumus, it īpaši pamattiesību un personas datu aizsardzības pastiprināšanu, vienlaikus izmantojot arī pieredzi, kas gūta sarunās par jau noslēgtajiem statusa nolīgumiem.

2.Sadarbība ar trešām valstīm Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas satvarā

Eiropadome 2018. gada 28. jūnija secinājumos aicināja vēl vairāk stiprināt Aģentūras atbalsta funkciju Savienības ārējo robežu efektīvas kontroles nodrošināšanā, tostarp sadarbībā ar trešām valstīm, palielinot resursus un paplašinot pilnvaras 7 .

Labi strukturēta un pastāvīga sadarbība ar trešām valstīm ir nozīmīgs faktors Eiropas integrētās robežu pārvaldības mērķu sasniegšanai. “[S]adarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņos esošām trešām valstīm un tām trešām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā nelikumīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis”, regulā ir noteikta kā Eiropas integrētās robežu un krasta apsardzes sastāvdaļa 8 . Šādai sadarbībai būtu jāveicina Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standarti, apmaiņa ar informāciju un riska analīzes datiem un jāatvieglo atgriešanas pasākumu īstenošana ar mērķi palielināt to efektivitāti un atbalstīt trešās valstis robežu pārvaldības un migrācijas jomā, tostarp izvietojot pastāvīgo korpusu situācijās, kad šāds atbalsts ir jāsniedz, lai aizsargātu ārējās robežas un efektīvu Savienības migrācijas politikas pārvaldību 9 .

Aģentūra tiek aicināta sadarboties ar trešām valstīm jautājumos, uz kuriem attiecas Regula, palīdzēt trešām valstīm saistībā ar to tehnisko un operacionālo sadarbību konkrētās jomās, palīdzēt trešām valstīm apmācīt robežu pārvaldības iestādes un sniegt palīdzību trešām valstīm, atbalstot personu, kuras jūrā atrodas briesmās, meklēšanas un glābšanas operācijas 10 . Regula ļauj izvietot Aģentūras pastāvīgā korpusa dalībniekus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas nodrošināšanas operācijās vai citās attiecīgās darbībās trešās valstīs (ar attiecīgās trešās valsts atļauju) 11 . Regula jo īpaši atļauj Aģentūrai, “ciktāl tas vajadzīgs tās uzdevumu izpildei” 12 , sadarboties ar trešo valstu robežu pārvaldības iestādēm 13 .

Aģentūrai ir jāinformē Eiropas Parlaments, Padome un Komisija par visām darbībām, ko tā veic sadarbībā ar trešo valstu iestādēm, un jāsniedz detalizēta informācija par šo darbību atbilstību pamattiesībām 14 . Turklāt Aģentūrai ir pienākums savos gada ziņojumos iekļaut izvērtējumu par savu sadarbību ar trešām valstīm, kā arī publiskot nolīgumus, darba vienošanās, pilotprojektus un tehniskās palīdzības projektus ar trešām valstīm 15 .

Ja sadarbībai starp Aģentūru un trešo valsti ir nepieciešams izvietot trešā valstī robežu pārvaldības vienības, kas īstenos izpildpilnvaras, Regulā ir prasīts, lai starp Savienību un minēto trešo valsti būtu noslēgts statusa nolīgums 16 . Robežu pārvaldības vienību sastāvā ietilpst Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībnieki 17 , un tās var izvietot dalībvalstīs, pie ārējām robežām un trešo valstu teritorijā kopīgu operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā (ko statusa nolīguma paraugā kopā sauc “operacionālās darbības”) 18 . Katrs statusa nolīgums var nodrošināt sistēmu, saskaņā ar kuru var veikt vairākas operacionālas darbības.

Jo īpaši, ja Komisija iesaka Padomei atļaut Komisijai vest sarunas par statusa nolīgumu ar kādu trešo valsti, Komisijai ir jānovērtē pamattiesību stāvoklis trešā valstī saistībā ar statusa nolīgumā ietilpstošajām jomām un par to jāinformē Eiropas Parlaments 19 .

Aģentūra var arī rīkoties, ievērojot darba vienošanos, kas noslēgta ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm jautājumos, kas saistīti ar operacionālās sadarbības vadību 20 .

Jebkura Aģentūras operācija trešās valsts teritorijā ir jāiekļauj gada darba programmā, kuru pieņem Aģentūras valde, un jāveic, balstoties uz operacionālo plānu, par kuru vienojusies Aģentūra un trešās valsts attiecīgās iestādes, un apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm 21 . Ja dalībvalsts vai dalībvalstis ir attiecīgās trešās valsts kaimiņos vai robežojas ar attiecīgās trešās valsts operācijas norises vietu, operacionālais plāns un visi tā grozījumi ir atkarīgi no minētās dalībvalsts vai minēto dalībvalstu piekrišanas 22 .

Attiecībā uz atgriešanu Regula ļauj Aģentūrai i) sniegt atbalstu visos atgriešanas procesa posmos (neiedziļinot atgriešanas lēmumu būtībā, par ko ir atbildīgas vienīgi dalībvalstis); ii) palīdzēt koordinēt un organizēt atgriešanas operācijas; iii) sniegt tehnisku un operacionālu atbalstu atgriežamo personu atgriešanas pienākuma īstenošanai; iv) un sniegt tehnisku un operacionālu atbalstu atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām 23 . Regula neparedz vienību, kas nav robežu pārvaldības vienības, operacionālu izvietošanu trešās valstīs 24 , un tā neparedz izpildpilnvaru īstenošanu trešā valstī saistībā ar atgriešanu, ko veic pastāvīgā korpusa dalībnieki. Tādējādi statusa nolīgums nebūtu piemērots instruments atgriešanas operāciju organizēšanai 25 .

3.Statusa nolīguma paraugs

Regulā Komisija tiek aicināta pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, Aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju izstrādāt statusa nolīguma paraugu darbībām, kas tiek īstenotas trešo valstu teritorijā 26 . Statusa nolīguma paraugā jo īpaši jānosaka operacionālās darbības joma, noteikumi par civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību, vienības dalībnieku uzdevumi un pilnvaras, pasākumi saistībā ar vietējā biroja izveidi un praktiski pasākumi, kas saistīti ar pamattiesību ievērošanu 27 .

Attiecīgi paraugs ietver šādus īpašus noteikumus:

-Regulas 1. pantā ir noteikta statusa nolīguma darbības joma, kas ietver visus jautājumus, kuri nepieciešami, lai no pastāvīgā korpusa uz attiecīgās trešās valsts teritoriju izvietotu robežu pārvaldības vienības ar izpildpilnvarām;

-Regulas 2. pantā ir norādītas paraugā izmantoto pamatterminu definīcijas (jāatzīmē, ka, lai gan definīcijās paraugā atsaucas uz attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, saskaņā ar standarta praksi statusa nolīgumos ar trešām valstīm tiks iekļauts šo noteikumu formulējums, nevis atsauces uz tiem);

-Regulas 3. pantā aprakstīts veids, kādā var sākt operacionālo darbību (t. i., kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu) (jāatzīmē, ka statusa nolīgums reglamentē tikai pušu pienākumus vienai pret otru; tas nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas ietekmē to pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, it īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu 28 );

-Regulas 4. pantā noteikts, ka katrai operacionālajai darbībai būtu jāpieņem operacionālais plāns, kurā sīki aprakstīti tās organizatoriskie un procesuālie aspekti;

-Regulas 5. pantā noteikts, ka pusēm ir jāievieš mehānisms ziņošanai par jebkuru situāciju, kas saistīta ar nelikumīgu imigrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvības apdraudējumu pie Eiropas Savienības vai attiecīgās trešās valsts ārējām robežām vai to tuvumā;

-Regulas 6. pants ļauj Aģentūrai izveidot vietējos birojus attiecīgajā trešā valstī, ja trešā valsts tam piekrīt;

-Regulas 7. pantā ir aprakstīts koordinatora uzdevums;

-Regulas 8. pants nodrošina, ka piemērojot statusa nolīgumu, vienmēr tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, un prasa, lai būtu ieviesti sūdzību mehānismi, kas ļautu ziņot un izskatīt apgalvojumus par pamattiesību pārkāpumiem;

-Regulas 9. pantā ir aprakstīta pamattiesību uzraudzības speciālistu loma;

-Regulas 10. pantā ir noteikti vienības dalībnieku uzdevumi un pilnvaras, arī tas, ka viņi var veikt tikai tos uzdevumus un īstenot tās pilnvaras, kas aprakstītas operacionālajā plānā;

-Regulas 11. pantā ir paredzēta Aģentūras īpašuma, līdzekļu, aktīvu un operāciju neaizskaramība attiecīgajā trešā valstī;

-Regulas 12. pantā uzskaitītas vienības dalībnieku privilēģijas un imunitāte, tostarp civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība;

-Regulas 13. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz ievainotajiem vai mirušajiem vienības dalībniekiem;

-Regulas 14. pantā ir aprakstītas ziņas par akreditācijas dokumentiem, kas jāizsniedz katram vienības dalībniekam;

-ar Regulas 15. pantu 12.–14. pantu piemēro visam Aģentūras personālam, kas izvietots attiecīgajā trešā valstī;

-Regulas 16. pantā ir norādīti noteikumi par personas datu apstrādi un aizsardzību;

-Regulas 17. pantā ir noteikti priekšnosacījumi klasificētas un sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņai starp Aģentūru un attiecīgo trešo valsti;

-Regulas 18. pantā ir ietverti noteikumi par operacionālās darbības finansējuma atsaukšanu vai operacionālās darbības apturēšanu vai izbeigšanu;

-Regulas 19. pantā ir paredzēts, ka attiecīgā trešā valsts proaktīvi informē attiecīgās Savienības struktūras, ja tai kļūst zināmi apgalvojumi par krāpšanu, korupciju vai citām nelikumīgām darbībām, kas var ietekmēt Eiropas Savienības intereses;

-Regulas 20. pantā ir aprakstītas struktūras, kas ir atbildīgas par statusa nolīguma īstenošanu;

-Regulas 21. pantā ir noteikts, kā risināt strīdus par nolīguma interpretāciju;

-Regulas 22. pantā ir aprakstīta procedūra attiecībā uz nolīguma stāšanos spēkā, grozījumiem, ilgumu, apturēšanu un izbeigšanu.

4.    Secinājumi

Aģentūras paplašinātā kompetence veikt operacionālas darbības jebkuras trešās valsts teritorijā, ja šāda izvietošana palīdz efektīvi īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, ievērojami palīdzēs uzlabot Savienības robežu drošību. Ar pievienoto statusa nolīguma paraugu izveido regulējumu sadarbībai starp Aģentūru un tās vienībām, no vienas puses, un attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm, no otras puses. Lai gan Komisija izmantos šo paraugu kā sākumpunktu ikviena statusa nolīguma sarunām ar trešo valsti, ko veic Eiropas Savienības vārdā, šādu nolīgumu galīgais teksts noteikti būs pielāgots atbilstīgi katra sarunu partnera konkrētajiem apstākļiem un Savienības atšķirīgajiem mērķiem attiecībā uz minētajiem partneriem. Komisija tomēr centīsies šādās sarunās saglabāt statusa nolīguma parauga būtību.

(1)

     Eiropas integrētā robežu pārvaldība, kas balstīta uz četru pakāpju piekļuves kontroles modeli, aptver pasākumus trešās valstīs, piemēram, tos, kas tiek īstenoti atbilstīgi kopējai vīzu politikai, pasākumus ar kaimiņos esošām trešām valstīm, robežkontroles pasākumus pie ārējās robežas, riska analīzi, pasākumus Šengenas zonā un atgriešanas pasākumus. Jaunajā Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā sadarbība ar trešām valstīm ir atzīta par svarīgu Eiropas integrētās robežu pārvaldības elementu. (87. apsvērums)

(2)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(3)

     Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Statusa nolīguma paraugs, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulas (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 54. panta 5. punktā, 22.11.2016., (COM(2016) 747 final).

(4)

     Attiecīgi Padomes Lēmums (ES) 2020/865, Padomes Lēmums (ES) 2018/1031 un Padomes Lēmums (ES) 2020/729.

(5)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.). 

(6)

     73. panta 3. punkts.

(7)

      https://www.consilium.europa.eu/media/35936/28-euco-final-conclusions-en.pdf . 

(8)

     3. panta g) punkts.

(9)

     87. apsvērums.

(10)

     10. pants.

(11)

     54. pants.

(12)

     73. panta 1. punkts.

(13)

     “trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula”

(14)

     73. panta 7. punkts.

(15)

     73.panta 7. un 8. pants.

(16)

     73. panta 3. punkts.

(17)

     Pastāvīgais korpuss sastāv no šādām četrām operacionālo darbinieku kategorijām: i) Aģentūras štata darbinieki; ii) no dalībvalstīm uz Aģentūru ilgtermiņā norīkotie darbinieki; iii) dalībvalstu darbinieki, kas ir gatavi tam, lai tiktu nodoti Aģentūras rīcībā īstermiņa izvietošanai; un iv) darbinieki no dalībvalstīm, kuri ir gatavi izvietošanai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem. (Regulas 54. panta 1. punkts). [NB! Statusa nolīguma parauga vajadzībām darbinieki, kas ietilpst pirmajā kategorijā, tiek raksturoti kā “vienību dalībieki, kas ir Aģentūras štata darbinieki”, un pārējo trīs kategoriju darbinieki tiek raksturoti kā “vienību dalībnieki, kas nav Aģentūras štata darbinieki”.]

(18)

     2. panta 18. punkts.

(19)

     88. apsvērums.

(20)

     73. panta 4. punkts.

(21)

     74. panta 3. punkts.

(22)

     74. panta 3. punkts.

(23)

     10. panta 1. punkta n) apakšpunkts.

(24)

     10. panta 1. punkta u) apakšpunkts.

(25)

     Proti, Regulā ir noteikts, ka “kontaktēties ar trešām valstīm, lai identificētu atgriežamās personas un saņemtu viņu ceļošanas dokumentus” un “pavadīt trešo valstu valstspiederīgos, kuri atgriežami piespiedu kārtā” ir pieļaujami uzdevumi, kam nepieciešamas izpildpilnvaras, tomēr neviens no tiem netiktu veikts trešās valsts teritorijā.

(26)

     76. pants.

(27)

     73. panta 3. punkts.

(28)

     Regula (ES) 2019/1896.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.12.2021

COM(2021) 829 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulā (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 minētais statusa nolīguma paraugs

Paraugs statusa nolīgumam starp Eiropas Savienību un [trešo valsti] par operacionālajām darbībām, ko [trešā valstī] veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Eiropas Savienība

un [Trešā valsts], 

turpmāk katra atsevišķi – “Puse“ un kopā – “Puses“,

TĀ KĀ var rasties situācijas, kurās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Aģentūra”) koordinē operacionālo sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un [trešo valsti], arī [trešās valsts] teritorijā,

TĀ KĀ būtu jāizveido tiesisks regulējums statusa nolīguma veidā attiecībā uz situācijām, kad Aģentūras izvietotās vienības dalībniekiem būs izpildpilnvaras [trešās valsts ]teritorijā,

TĀ KĀ statusa nolīgumā var paredzēt, ka Aģentūra izveido vietējus birojus [trešās valsts] teritorijā, lai veicinātu un uzlabotu operacionālo darbību koordināciju un nodrošinātu Aģentūras cilvēkresursu un tehnisko resursu efektīvu pārvaldību,

ŅEMOT VĒRĀ personas datu augsta līmeņa aizsardzību [trešā valstī] un Eiropas Savienībā, kā arī

Attiecīgā gadījumā [ŅEMOT VĒRĀ, ka [trešā valsts] ir ratificējusi [attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu personas datu aizsardzības jomā, ko noslēgusi trešā valsts un kas norādītu uz pietiekamu aizsardzības līmeni, piemēram, Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju Nr. 108 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un tās papildprotokolu];

PATUROT PRĀTĀ, ka cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana ir Pušu sadarbības pamatprincipi;

ŅEMOT VĒRĀ, ka [trešā valsts] ir ratificējusi [attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu pamattiesību aizsardzības jomā, ko noslēgusi trešā valsts un kas liecinātu par pietiekamu aizsardzības līmeni, piemēram, 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kas ir atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā];

ŅEMOT VĒRĀ, ka visās Aģentūras operacionālajās darbībās [trešās valsts] teritorijā būtu pilnībā jāievēro pamattiesības un starptautiskie nolīgumi, kuros Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un/vai [trešā valsts] ir līgumslēdzējas puses,

ŅEMOT VĒRĀ, ka visām personām, kas piedalās operacionālajā darbībā, ir pienākums ievērot visaugstākos integritātes, ētiskās rīcības, profesionalitātes standartus un ievērot pamattiesības, kā arī pildīt pienākumus, kuri tām noteikti operacionālajā plānā un Aģentūras rīcības kodeksā,

ir nolēmušas noslēgt šādu nolīgumu.

1. pants 
Darbības joma 

1.Šis nolīgums reglamentē visus jautājumus, kas vajadzīgi, lai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa robežu pārvaldības vienības izvietotu [trešā valstī], kur vienību dalībnieki var īstenot izpildpilnvaras.

2.Operacionālās darbības, kas minētas 1. punktā, var notikt [trešās valsts] teritorijā, arī pie tās sauszemes, jūras un gaisa telpas robežām ar [citu(-ām) valsti(-īm)].

[Attiecībā uz trešām piekrastes/salu valstīm] Ņemot vērā pušu pienākumus saskaņā ar jūras tiesībām, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, operacionālās darbības var notikt arī [trešās valsts] pieguļošajā zonā. Operacionālās darbības, ko īsteno saskaņā ar šo nolīgumu, neietekmē meklēšanas un glābšanas pienākumus, kas izriet no jūras tiesībām, it īpaši no Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras.

2. pants 
Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

-“operacionāla darbība” ir kopīga operācija vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums;

-“Aģentūra” ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kas izveidota ar Regulu (ES) 2019/1896 1 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi vai jebkuru tās grozījumu;

-“robežkontrole” ir robežkontrole, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2 2. panta 10. punktā;

-“robežas pārvaldības vienības” ir vienības, kuras veido no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa darbiniekiem un kuras izvieto kopīgu operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā pie ārējām robežām dalībvalstīs un trešās valstīs;

-“konsultatīvs forums” ir padomdevēja struktūra, ko Aģentūra izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 108. pantu;

-“Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss” ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss, kas paredzēts Regulas (ES) 2019/1896 54. pantā;

-“EUROSUR” ir EUROSUR, kā definēts Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 9. punktā;

-“pamattiesību uzraudzības speciālists” ir pamattiesību uzraudzības speciālists, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/1896 110. pantā;

-“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 21. punktā;

-“incidents” ir situācija, kas saistīta ar nelikumīgu imigrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvības apdraudējumu pie Eiropas Savienības vai [trešās valsts] ārējām robežām vai to tuvumā;

-“kopīga operācija” ir Aģentūras koordinēta vai organizēta darbība, lai atbalstītu par robežkontroli atbildīgās [trešās valsts] valsts iestādes nolūkā risināt tādas problēmas kā nelikumīga imigrācija, esošie vai turpmāk iespējamie apdraudējumi pie [trešās valsts] robežām vai pārrobežu noziedzība vai sniegt pastiprinātu tehnisko un operacionālo palīdzību šo robežu kontrolēšanai;

-“vienības dalībnieks” ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībnieks, kas izvietots ar robežu pārvaldības vienību, lai piedalītos operacionālajā darbībā;

-“dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

-“operācijas norises vieta” ir ģeogrāfisks apgabals, kurā paredzēts veikt operacionālu darbību;

-“iesaistītā dalībvalsts” ir iesaistītā dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 22. punktā;

-“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā 3 ;

-“ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums” ir darbība, kuras mērķis ir reaģēt uz situāciju, kad pastāv konkrēta un nesamērīgi liela problēma pie [trešās valsts] robežām, izvietojot robežu pārvaldības vienības [trešās valsts] teritorijā uz ierobežotu laikposmu, lai veiktu robežkontroli kopā ar [trešās valsts] valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par robežkontroli;

-“štata darbinieki” ir štata darbinieki, kā definēts Regulas (ES) 2019/1896 2. panta 15. punktā.

3. pants 
Operacionālo darbību sākšana

1.Operacionālo darbību saskaņā ar šo nolīgumu sāk ar Aģentūras izpilddirektora rakstisku lēmumu pēc [trešās valsts] kompetento iestāžu rakstiska pieprasījuma. Šādā pieprasījumā ietver situācijas, iespējamo mērķu un plānoto vajadzību aprakstu, kā arī vajadzīgās darbinieku specializācijas, tostarp attiecīgā gadījumā to darbinieku, kuriem ir izpildpilnvaras.

2.Ja Aģentūras izpilddirektors uzskata, ka pieprasītā operacionālā darbība varētu ietvert vai izraisīt būtiskus un/vai pastāvīgus pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumus, izpilddirektors nesāk operacionālo darbību.

3.Ja pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas Aģentūras izpilddirektors uzskata, ka ir vajadzīga papildu informācija, lai izlemtu, vai sākt operacionālu darbību, viņš var pieprasīt papildu informāciju vai arī atļaut Aģentūras ekspertiem doties uz [trešo valsti], lai novērtētu situāciju šajā valstī. [Trešā valsts] atvieglo šādu ceļošanu.

4.Aģentūras izpilddirektors izlemj nesākt operacionālu darbību, ja viņš uzskata, ka ir pamatots iemesls to apturēt vai izbeigt saskaņā ar attiecīgajiem 18. panta noteikumiem.

4. pants 
Operacionālais plāns

1.Aģentūra un [trešā valsts] attiecībā uz katru operacionālo darbību vienojas par operacionālu plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 38. un 74. pantu. Operacionālais plāns ir saistošs Aģentūrai, [trešai valstij] un iesaistītajām dalībvalstīm.

2.[Gadījumā, ja dalībvalsts robežojas ar trešo valsti vai operācijas norises vietu] Uz operacionālo plānu un jebkuriem tā grozījumiem attiecas nolīgums, kas noslēgts ar jebkuru dalībvalsti, kura robežojas ar [trešo valsti] un/vai operācijas norises vietu.

3. Operacionālajā plānā sīki izklāsta operacionālās darbības organizatoriskos un procesuālos aspektus, tostarp:

(a)situācijas aprakstu ar modus operandi un izvietošanas mērķi, tostarp operacionālo mērķi;

(b)kopīgās operācijas paredzamo ilgumu, lai sasniegtu tās mērķus;

(c)operācijas norises vietu;

(d)uzdevumu, tostarp tādu, kuriem ir nepieciešamas izpildpilnvaras, apraksts, pienākumi, tostarp attiecībā uz pamattiesību un datu aizsardzības prasību ievērošanu, un īpaši norādījumi vienībām, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datubāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu [trešā valstī];

(e)robežu pārvaldības vienības sastāvu, kā arī citu attiecīgo darbinieku izvietošanu/citu Aģentūras štata darbinieku klātbūtni, tostarp pamattiesību uzraudzības speciālistu izvietošanu;

(f)komandvadības noteikumus, tostarp to [trešās valsts] robežsargu vai citu attiecīgo darbinieku vārdi, uzvārdi un dienesta pakāpes, kuri ir atbildīgi par sadarbību ar vienības dalībniekiem un Aģentūru, it īpaši to robežsargu vai citu attiecīgo darbinieku vārdi, uzvārdi un dienesta pakāpes, kuri ir atbildīgi par pavēlniecību izvietošanas laikā, un vienības dalībnieku vietu komandķēdē;

(g)tehnisko aprīkojumu, ko izvietos operacionālās darbības laikā, tostarp īpašas prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumi, pieprasītais komandas sastāvs, transports un citi loģistikas faktori, un finanšu noteikumus;

(h)detalizētus noteikumus par kārtību, kādā Aģentūra nekavējoties ziņo valdei un iesaistīto dalībvalstu un [trešās valsts] attiecīgajām iestādēm par visiem incidentiem, kas radušies saskaņā ar šo nolīgumu veiktas operacionālās darbības gaitā;

(i)ziņošanas un novērtējuma sistēmu, kurā norādīti etaloni novērtējuma ziņojumam, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un galīgo datumu, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums;

(j)[Attiecīgā gadījumā] attiecībā uz operācijām jūrā norāda konkrētu informāciju par atbilstīgās jurisdikcijas un piemērojamo tiesību aktu piemērošanu operācijas norises vietā, tostarp atsauces uz valsts, starptautiskajām un Savienības tiesībām, kas attiecas uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izkāpšanu krastā;

(k)noteikumus sadarbībai ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas nav Aģentūra, citām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām;

(l)vispārējus norādījumus par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību operacionālās darbības laikā, tostarp par personas datu aizsardzību un pienākumiem, kas izriet no piemērojamajiem starptautiskiem cilvēktiesību instrumentiem;

(m)procedūras, saskaņā ar kurām personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, cilvēku tirdzniecības upuri, nepavadīti nepilngadīgie un citas mazaizsargātas personas tiek novirzītas pie kompetentajām valsts iestādēm atbilstošas palīdzības saņemšanai;

(n)procedūras, kurās noteikts mehānisms, lai saņemtu un nosūtītu Aģentūrai un [trešai valstij] sūdzības (t. sk. sūdzības, kas iesniegtas saskaņā ar 8. panta 5. punktu) par jebkuru personu, kas piedalās kādā operacionālā darbībā, tostarp par [trešās valsts] robežsargiem vai citu attiecīgu personālu un vienības dalībniekiem, par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem saistībā ar viņu dalību kādā Aģentūras operacionālā darbībā;

(o)loģistikas pasākumiem, arī informāciju par darba apstākļiem un apkārtējo vidi teritorijā, kurā jānotiek operacionālajai darbībai.

(p)[Attiecīgā gadījumā] noteikumus par vietējo biroju, kas izveidots saskaņā ar 6. pantu.

4.Aģentūra un [trešā valsts] pēc apspriešanās ar iesaistītajām dalībvalstīm vienojas par visiem grozījumiem vai pielāgojumiem operacionālajā plānā.

5.Informācijas apmaiņa un operacionālā sadarbība EUROSUR vajadzībām notiek saskaņā ar noteikumiem par konkrēto situācijas attēlu izveidi un apmaiņu, kas jānosaka attiecīgās operacionālās darbības operacionālajā plānā.

6.Operacionālās darbības izvērtēšanu saskaņā ar šā panta 3. punkta i) apakšpunktu kopīgi veic [trešā valsts] un Aģentūra.

7.Noteikumus sadarbībai ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar šā panta 3. punkta k) apakšpunktu īsteno saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un pieejamo resursu robežās.

5. pants 
Ziņošana par incidentiem

Aģentūrai un [trešās valsts attiecīgajai iestādei] ir katrai savs incidentu ziņošanas mehānisms, kas ļauj savlaicīgi ziņot par visiem incidentiem, kuri radušies operacionālās darbības gaitā, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

Aģentūra un [trešā valsts] palīdz viena otrai veikt visu nepieciešamo izmeklēšanu un pārbaudes par visiem incidentiem, kas paziņoti, izmantojot šo mehānismu, piemēram, identificēt lieciniekus un vākt un sniegt pierādījumus, arī lūgumus iegūt un attiecīgā gadījumā nodot priekšmetus, kuri saistīti ar paziņoto incidentu. Jebkurai šādu priekšmetu nodošanai var piemērot prasību par atdošanu atpakaļ saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi kompetentā iestāde, kura šos priekšmetus sniedz.

6. pants 
Vietējie biroji

1.Aģentūra var izveidot vietējus birojus [trešās valsts] teritorijā, lai veicinātu un uzlabotu operacionālo darbību koordināciju un nodrošinātu Aģentūras cilvēkresursu un tehnisko resursu efektīvu pārvaldību. Vietējā biroja atrašanās vietu nosaka Aģentūra.

2.Vietējos birojus izveido saskaņā ar operacionālajām vajadzībām, un tie darbojas tik ilgi, cik vajadzīgs, lai Aģentūra varētu veikt operacionālās darbības [trešā valstī] un kaimiņreģionā. Ar [trešās valsts] piekrišanu Aģentūra var pagarināt minēto laikposmu.

3.Katru vietējo biroju vada Aģentūras pārstāvis, kuru izpilddirektors iecēlis par vietējā biroja vadītāju un kurš pārrauga biroja vispārējo darbu.

4.Vajadzības gadījumā vietējie biroji:

(a)sniedz operacionālu un loģistikas atbalstu un nodrošina Aģentūras darbību koordināciju attiecīgajās operāciju norises vietās;

(b)nodrošina operacionālu atbalstu [trešai valstij] attiecīgajās operāciju norises vietās;

(c)uzrauga vienību darbības un regulāri ziņo Aģentūras galvenajam birojam;

(d)sadarbojas ar [trešo valsti] visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras [trešā valstī] organizēto operacionālo darbību praktisko īstenošanu, tostarp visos papildjautājumos, kas varētu būt radušies šo darbību gaitā;

(e)atbalsta koordinatoru viņa sadarbībā ar [trešo valsti] visos jautājumos, kas saistīti ar to ieguldījumu Aģentūras organizētajās operacionālajās darbībās, un vajadzības gadījumā sazinās ar Aģentūras galveno biroju;

(f)atbalsta koordinatoru un pamattiesību uzraudzības speciālistu(-s), kurš(-i) norīkots(-i) operacionālas darbības uzraudzībai, vajadzības gadījumā atvieglojot koordināciju un saziņu starp Aģentūras vienībām un attiecīgajām [trešās valsts] iestādēm, kā arī visus attiecīgos uzdevumus;

(g)organizē loģistikas atbalstu saistībā ar vienības dalībnieku izvietošanu un tehniskā aprīkojuma izvietošanu un izmantošanu;

(h)sniedz visu citu loģistikas atbalstu attiecībā uz operācijas norises vietu, par kuru konkrēts vietējais birojs ir atbildīgs, lai veicinātu Aģentūras organizēto operacionālo darbību raitu norisi;

(i)nodrošina Aģentūras pašas aprīkojuma efektīvu pārvaldību jomās, uz kurām attiecas tās darbības, tostarp minētā aprīkojuma iespējamo reģistrāciju un ilgtermiņa uzturēšanu, un jebkādu nepieciešamo loģistikas atbalstu;

(j)atbalsta pārējo Aģentūras personālu un/vai darbības [trešā valstī] saskaņā ar nolīgumu starp Aģentūru un [trešo valsti].

5.Aģentūra un [trešā valsts] nodrošina pēc iespējas labākus nosacījumus vietējam birojam uzticēto uzdevumu izpildei.

6. [Trešā valsts] sniedz Aģentūrai palīdzību, lai nodrošinātu vietējā biroja operacionālo spēju.

7. pants 
Koordinators

1.Neskarot vietējo biroju lomu, kas aprakstīta 6. pantā, izpilddirektors no saviem štata darbiniekiem norīko vienu vai vairākus ekspertus, kurus izvieto kā koordinatoru(-us) katrai operacionālajai darbībai. Izpilddirektors informē [trešo valsti] par šādu norīkošanu.

2.Koordinatora uzdevums ir:

(a)īstenot saskarnes funkcijas starp Aģentūru, [trešo valsti] un vienības dalībniekiem, Aģentūras vārdā sniedzot palīdzību visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem dalībnieku izvietošanai vienībās;

(b)uzraudzīt operacionālā plāna pareizu īstenošanu, tostarp sadarbībā ar pamattiesību uzraudzības speciālistu(-iem) attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un par to ziņot izpilddirektoram;

(c)rīkoties Aģentūras vārdā visos vienību izvietošanas aspektos un ziņot Aģentūrai par visiem šiem aspektiem;

(d)veicināt sadarbību un koordināciju starp [trešo valsti] un iesaistītajām dalībvalstīm.

3.Saistībā ar operacionālajām darbībām izpilddirektors var atļaut koordinatoram palīdzēt risināt jebkādas domstarpības par operacionālā plāna izpildi un vienību izvietošanu.

4.[Trešā valsts] vienības dalībniekiem tikai sniedz operacionālajam plānam atbilstīgus norādījumus Ja koordinators uzskata, ka vienības dalībniekiem sniegtie norādījumi nav atbilstīgi operacionālajam plānam vai piemērojamajiem juridiskajiem pienākumiem, viņš par to nekavējoties paziņo [trešās valsts] darbiniekiem, kas veic koordinatora pienākumus, un izpilddirektoram. Izpilddirektors var veikt piemērotus pasākumus, tostarp apturēt vai izbeigt operacionālo darbību saskaņā ar šā nolīguma 18. pantu. [Trešā valsts] var vienības dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.

8. pants 
Pamattiesības

1.Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo nolīgumu, Puses apņemas rīkoties saskaņā ar visiem piemērojamajiem instrumentiem cilvēktiesību jomā, tostarp [pēc vajadzības ievietot/svītrot 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu, 1965. gada Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1984. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, ANO 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, ANO 2006. gada Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu] 4 .

2.Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, vienības dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības, tostarp patvēruma procedūru pieejamību, un cilvēka cieņu un pievērš īpašu uzmanību mazāk aizsargātām personām. Visiem pasākumiem, ko darbinieki veic, pildot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, jābūt samērīgiem ar šo pasākumu mērķiem. Pildot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras, viņi saskaņā ar Hartas 21. pantu nedrīkst diskriminēt personas, balstoties, piemēram, uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

Pasākumus, kas skar pamattiesības un brīvības, vienības dalībnieki var veikt tikai, veicot savus uzdevumus un/vai īstenojot savas pilnvaras, ja tie ir nepieciešami un samērīgi ar šādu pasākumu mērķiem un atbilst šo pamattiesību un pamatbrīvību būtībai saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Savienības un valsts tiesību aktiem.

Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro visiem [trešās valsts attiecīgo valsts iestāžu] darbiniekiem, kas piedalās operacionālajā darbībā.

3.Aģentūras pamattiesību amatpersona uzrauga katras operacionālās darbības atbilstību piemērojamajiem pamattiesību standartiem. Pamattiesību amatpersona vai tās vietnieks var veikt apmeklējumus uz vietas trešā valstī; viņš sniedz arī atzinumus par operacionālajiem plāniem un informē Aģentūras izpilddirektoru par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem saistībā ar operacionālo darbību. [Trešā valsts] pēc pieprasījuma atbalsta pamattiesību amatpersonas uzraudzības centienus.

4.Puses vienojas nodrošināt konsultatīvajam forumam savlaicīgu un efektīvu piekļuvi visai informācijai par pamattiesību ievērošanu saistībā ar jebkuru operacionālo darbību, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp apmeklējot operācijas norises vietas.

5.Katrai no pusēm ir sūdzību mehānisms, lai izskatītu iespējamos pamattiesību pārkāpumus, ko tās personāls veicis, pildot savas oficiālās funkcijas operacionālās darbības laikā saskaņā ar šo nolīgumu.

9. pants 
Pamattiesību uzraudzības speciālisti

1.Aģentūras pamattiesību amatpersona katrai operacionālajai darbībai nozīmē vismaz vienu pamattiesību uzraudzības speciālistu, lai tas inter alia palīdzētu koordinatoram un konsultētu viņu.

2.Pamattiesību uzraudzības speciālists uzrauga atbilstību pamattiesībām un sniedz konsultācijas un palīdzību saistībā ar pamattiesībām attiecīgās operacionālās darbības sagatavošanā, izpildē un novērtēšanā. Tas jo īpaši ietver:

(a)sekošanu līdzi operacionālo plānu sagatavošanai un ziņošanu pamattiesību amatpersonai, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, kā paredzēts Regulā (ES) 2019/1896;

(b)apmeklējumu veikšanu vietās, kur notiek operacionālā darbība, tostarp ilgtermiņa apmeklējumus;

(c)sadarbošanos un sazināšanos ar koordinatoru un konsultāciju un palīdzības sniegšanu viņam;

(d)koordinatora informēšanu un ziņošanu pamattiesību amatpersonai par jebkādām bažām par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem saistībā ar operacionālo darbību; un

(e)ieguldījuma sniegšanu 4. panta 3. punkta i) apakšpunktā minētās operacionālās darbības izvērtēšanā.

3.Pamattiesību uzraudzības speciālistiem ir piekļuve visām vietām, kurās notiek operacionālā darbība, un visiem dokumentiem, kas attiecas uz minētās darbības īstenošanu.

4.Kamēr pamattiesību uzraudzības speciālisti atrodas operācijas norises vietā, viņi valkā atšķirības zīmes, kas ļauj viņus skaidri identificēt kā pamattiesību uzraudzības speciālistus.

10. pants 
Vienības dalībnieki

1.Vienības dalībniekiem ir tiesības veikt operacionālajā plānā aprakstītos uzdevumus.

2.Veicot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras, vienības dalībnieki ievēro [trešās valsts] normatīvos aktus, kā arī piemērojamās Savienības un starptautiskās tiesības.

3.Vienības dalībnieki var veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras [trešās valsts] teritorijā tikai saskaņā ar [trešās valsts] robežu pārvaldības iestāžu norādījumiem un to klātbūtnē. [Trešā valsts] var atļaut vienības dalībniekiem veikt konkrētus uzdevumus un/vai īstenot konkrētas pilnvaras tās teritorijā, ja nav robežu pārvaldības iestāžu, saņemot attiecīgi Aģentūras vai piederības dalībvalsts piekrišanu.

4.Vienības dalībnieki, kas ir Aģentūras štata darbinieki, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, ir ģērbti Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa formastērpos, ja vien operacionālajā plānā nav noteikts citādi.

Vienības dalībnieki, kas nav Aģentūras štata darbinieki, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, ir ģērbti valsts formastērpos, ja vien operacionālajā plānā nav noteikts citādi.

Dienesta laikā visi vienības dalībnieki pie uniformas nēsā arī redzamu personas identifikāciju un zilu rokas apsēju ar Eiropas Savienības un Aģentūras atšķirības zīmēm.

5.[Trešā valsts] atļauj attiecīgajiem vienības dalībniekiem veikt uzdevumus tādas operacionālas darbības laikā, kurā nepieciešams pielietot spēku, tostarp nēsāt un lietot dienesta ieročus, munīciju un citu aprīkojumu, saskaņā ar attiecīgajiem operacionālā plāna noteikumiem.

-Vienības dalībnieki, kas ir Aģentūras štata darbinieki, ar Aģentūras piekrišanu var nēsāt aprīkojumu, dienesta ieročus, munīciju un citus piespiedu līdzekļus.

-Vienības dalībnieki, kas nav Aģentūras štata darbinieki, ar attiecīgās piederības dalībvalsts piekrišanu var nēsāt aprīkojumu, dienesta ieročus, munīciju un citus piespiedu līdzekļus.

6.Spēka pielietošana, tostarp dienesta ieroču, munīcijas un cita aprīkojuma nēsāšana un pielietošana notiek saskaņā ar [trešās valsts] tiesību aktiem un [trešās valsts] robežu pārvaldības iestāžu klātbūtnē. [Trešā valsts] var atļaut vienības dalībniekiem pielietot spēku bez [trešās valsts] robežu pārvaldības iestāžu klātbūtnes. 

-Attiecībā uz vienības dalībniekiem, kas ir Aģentūras štata darbinieki, šādai atļaujai pielietot spēku bez [trešās valsts] robežu pārvaldības iestāžu klātbūtnes ir nepieciešama Aģentūras piekrišana.

-Attiecībā uz vienību dalībniekiem, kas nav Aģentūras štata darbinieki, šādai atļaujai pielietot spēku bez [trešās valsts] robežu pārvaldības iestāžu klātbūtnes ir nepieciešama attiecīgās piederības dalībvalsts piekrišana.

Jebkādam spēka pielietojumam, ko veic vienības dalībnieki, jābūt nepieciešamam un samērīgam un pilnībā jāatbilst piemērojamām Savienības, starptautiskajām un valsts tiesībām, tostarp jo īpaši Regulas (ES) 2019/1896 V pielikumā noteiktajām prasībām.

7.Aģentūra pirms vienības dalībnieku izvietošanas informē [trešo valsti] par dienesta ieročiem, munīciju un citu aprīkojumu, ko vienības dalībnieki var nēsāt saskaņā ar šā panta 5. punktu. [Trešā valsts]var aizliegt nēsāt noteiktus dienesta ieročus, munīciju un citu aprīkojumu ar noteikumu, ka tās tiesību aktos tas pats aizliegums tiek piemērots pašas robežu pārvaldības iestādēm. [Trešā valsts] pirms vienības dalībnieku izvietošanas informē Aģentūru par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu, kā arī par to izmantošanas nosacījumiem. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm.

[Trešā valsts] veic vajadzīgos pasākumus, lai izsniegtu visas vajadzīgās ieroču atļaujas, un atvieglo vienības dalībnieku rīcībā esošo ieroču, munīcijas un cita aprīkojuma importu, eksportu, transportēšanu un glabāšanu, kā to pieprasa Aģentūra.

8.Dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu var pielietot likumīgai pašaizsardzībai un likumīgai vienības dalībnieku vai citu personu aizsardzībai saskaņā ar [trešās valsts] tiesību aktiem atbilstīgi attiecīgajiem starptautisko un Savienības tiesību principiem.

9.[Trešā valsts] var atļaut vienības dalībniekiem piekļūt savām datubāzēm, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu operacionālajā plānā noteiktos operacionālos mērķus. [Trešā valsts] nodrošina, ka tā sniedz šādu piekļuvi datubāzēm efektīvā un iedarbīgā veidā.

[Trešā valsts] pirms vienības dalībnieku izvietošanas informē Aģentūru par valsts datubāzēm, kurām var piekļūt.

Vienības dalībnieki piekļūst tikai tādiem datiem, kas ir nepieciešami to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Šādu piekļuvi veic saskaņā ar [trešās valsts] datu aizsardzības tiesību aktiem un šo nolīgumu.

10.Operacionālo darbību īstenošanai [trešā valsts] izvieto [par robežkontroli atbildīgo trešās valsts iestāžu] darbiniekus, kuri spēj un vēlas sazināties Aģentūras darba valodā, lai veiktu koordinatora pienākumus [trešās valsts] vārdā.

11. pants 
Aģentūras īpašuma, līdzekļu, aktīvu un operāciju privilēģijas un imunitāte

1.Aģentūras telpas un ēkas [trešā valstī] ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt.

2.Aģentūras īpašums un aktīvi, ieskaitot transportlīdzekļus, sakarus, arhīvus, visu saraksti, dokumentus, personu apliecinošus dokumentus un finanšu aktīvus, ir neaizskarami.

3.Aģentūras aktīvi ietver aktīvus, kuri pieder dalībvalstij vai kuru līdzīpašnieks ir dalībvalsts, vai kurus fraktē vai nomā dalībvalsts un kurus piedāvā Aģentūrai. Kompetento valsts iestāžu pārstāvim(-jiem) dodoties ceļā, šos aktīvus uzskata par aktīviem, kas atrodas valdības dienestā un ir pilnvaroti šim nolūkam.

4.Attiecībā uz Aģentūru nevar veikt izpildes pasākumus. Uz Aģentūras īpašumu un aktīviem neattiecas nekādi administratīvi vai juridiski piespiedu pasākumi. Aģentūras īpašumu nevar arestēt, izpildot tiesas spriedumu, lēmumu vai rīkojumu.

5.[Trešā valsts] ļauj ievest un izvest priekšmetus un aprīkojumu, ko Aģentūra izvietojusi [trešā valstī] operacionālos nolūkos.

6.Aģentūra ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu.

12. pants 
Vienības dalībnieku privilēģijas un imunitāte

1.Vienības dalībniekiem [trešā valstī] vai [trešās valsts] iestādes nepiemēro nekāda veida arestu vai aizturēšanu.

2.Vienības dalībniekiem [trešā valstī] vai [trešās valsts] iestādes nepiemēro nekāda veida izmeklēšanu vai tiesvedību, izņemot šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos.

3.Vienības dalībniekiem vienmēr ir imunitāte pret [trešās valsts] krimināltiesisko jurisdikciju.

To vienības dalībnieku, kas ir Aģentūras štata darbinieki, imunitāti pret [trešās valsts] krimināltiesisko jurisdikciju, var atcelt Aģentūras izpilddirektors.

To vienības dalībnieku, kas nav Aģentūras štata darbinieki, imunitāti pret [trešās valsts] krimināltiesisko jurisdikciju var atcelt dalībnieka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Šādai imunitātes atcelšanai ir jābūt konkrētai un rakstiskai.

4.Vienības dalībniekiem ir imunitāte pret [trešās valsts] civiltiesisko un administratīvo jurisdikciju saistībā ar visām darbībām, ko tie veikuši, pildot savas oficiālās funkcijas.

Ja [trešās valsts] tiesā pret vienības dalībnieku tiek ierosināta civillieta vai administratīvs process, [trešās valsts] kompetentās iestādes par to nekavējoties paziņo Aģentūras izpilddirektoram.

Pirms šādas tiesvedības ierosināšanas Aģentūras izpilddirektors tiesai apliecina, vai vienības dalībnieki attiecīgo darbību ir veikuši, pildot oficiālās funkcijas. Ja darbība veikta, pildot oficiālās funkcijas, tiesvedību nesāk. Ja darbība nav veikta, pildot oficiālās funkcijas, tiesvedība var turpināties. Aģentūras izpilddirektora apliecinājums ir saistošs [trešās valsts] jurisdikcijai, kura to nevar apstrīdēt.

Ja tiesvedību sāk vienības dalībnieks, viņš zaudē imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.Vienības dalībnieku telpas, mājokļi, transportlīdzekļi un komunikācijas līdzekļi, un valdījumi, ieskaitot visu saraksti, dokumentus, personu apliecinošus dokumentus un aktīvus, ir neaizskarami, izņemot gadījumus, kad tiek veikti izpildes pasākumi, kas atļauti saskaņā ar šā panta 9. punktu.

6.[Trešā valsts] ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko vienības dalībnieki nodarījuši trešām personām, pildot savas oficiālās funkcijas.

7.Ja kaitējumu nodarījis vienības dalībnieks, kas ir Aģentūras štata darbinieks, rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, vai to nodarījis, nepildot oficiālās funkcijas, [trešā valsts] ar Aģentūras izpilddirektora starpniecību var pieprasīt, lai Aģentūra izmaksā kompensāciju.

Ja kaitējumu nodarījis vienības dalībnieks, kas nav Aģentūras štata darbinieks, rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, vai to nodarījis, nepildot oficiālās funkcijas, [trešā valsts] ar Aģentūras izpilddirektora starpniecību var pieprasīt, lai attiecīgā piederības dalībvalsts izmaksā kompensāciju.

8.Vienības dalībniekiem nav pienākuma liecināt kā lieciniekiem tiesvedībā [trešā valstī].

9.Vienības dalībniekiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civilprocesu, kas nav saistīts ar viņu oficiālajām funkcijām. Vienības dalībnieku īpašumu, par ko Aģentūras izpilddirektors apliecina, ka tas ir vajadzīgs minētā personāla oficiālo funkciju izpildei, nevar arestēt, izpildot tiesas nolēmumu, lēmumu vai rīkojumu. Uz vienības dalībniekiem civilprocesā neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežojoši pasākumi.

10.Attiecībā uz vienības dalībnieku sniegtiem pakalpojumiem Aģentūrai vienības dalībnieki ir atbrīvoti no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas var būt spēkā [trešā valstī].

11.Alga un atalgojums, ko Aģentūra un/vai piederības dalībvalstis maksā vienības dalībniekiem, kā arī visi ienākumi, ko vienību dalībnieki saņem no valstīm ārpus [trešās valsts], nekādā veidā netiek aplikti ar nodokli [trešā valstī].

12.[Trešās valsts] iestādes ļauj ievest priekšmetus vienības dalībnieku personiskām vajadzībām un atbrīvo šādus priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem un saistītiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem. [Trešā valsts] atļauj arī šādu priekšmetu eksportu.

13.Vienības dalībnieku personiskā bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav paredzēti vienības dalībnieka personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports [trešā valstī] ir aizliegts ar likumu vai uz kuriem attiecas tās karantīnas noteikumi. Šādas personīgās bagāžas pārbaudi veic vienīgi attiecīgā vienības dalībnieka vai Aģentūras pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

14.Aģentūra un [trešā valsts] ieceļ kontaktpunktus, kas ir pieejami jebkurā laikā un atbild par informācijas apmaiņu un tūlītējām darbībām, kas jāveic gadījumā, ja vienības dalībnieka veikta darbība var būt krimināltiesību pārkāpums, kā arī par informācijas apmaiņu un operacionālajām darbībām saistībā ar jebkuru civillietu un administratīvu procesu pret vienības dalībnieku.

Līdz brīdim, kad piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veic pasākumus, Aģentūra un [trešā valsts] palīdz viena otrai veikt visu nepieciešamo izmeklēšanu un pārbaudes par jebkādiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem vai nu Aģentūra, vai [trešā valsts], vai arī abas ir ieinteresētas, kā arī identificēt lieciniekus un vākt un sniegt pierādījumus, ieskaitot lūgumu iegūt un attiecīgā gadījumā nodot priekšmetus, kas saistīti ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Jebkurai šādu priekšmetu nodošanai var piemērot prasību par atdošanu atpakaļ saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi kompetentā iestāde, kura šos priekšmetus sniedz.

13. pants 
Ievainotie vai mirušie vienības dalībnieki

1.Neskarot 12. pantu, izpilddirektoram ir tiesības uzņemties atbildību un veikt piemērotus pasākumus, lai repatriētu ikvienu ievainoto vai mirušo vienības dalībnieku, kā arī viņu personīgo īpašumu.

2.Mirušam vienības dalībniekam autopsiju veic tikai ar attiecīgās piederības dalībvalsts nepārprotamu piekrišanu un Aģentūras un/vai attiecīgās piederības dalībvalsts pārstāvja klātbūtnē.

3.[Trešā valsts] un Aģentūra, cik vien iespējams, sadarbojas, lai pēc iespējas drīz repatriētu ievainotos vai mirušos vienības dalībniekus.

14. pants 
Akreditācijas dokuments

1.Aģentūra katram vienības dalībniekam izsniedz dokumentu [trešās valsts oficiālajā(-s) valodā(-s)] un vienā no Aģentūras darba valodām identificēšanas nolūkos attiecībā pret [trešās valsts] iestādēm un nolūkā apliecināt šāda dokumenta turētāja tiesības veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras, kas minētas šā nolīguma 10. pantā un operacionālajā plānā (“akreditācijas dokuments”).

2.Akreditācijas dokumentā ir iekļauti šādi dati par štata darbinieku: vārds, uzvārds un valstspiederība; dienesta pakāpe vai amata nosaukums; nesen uzņemta fotogrāfija digitālā formātā un uzdevumi, kurus viņš ir pilnvarots veikt izvietošanas laikā.

3.Identificēšanas nolūkos attiecībā pret [trešās valsts] iestādēm vienības dalībniekiem ir pienākums vienmēr nēsāt līdzi akreditācijas dokumentu.

4. [Trešā valsts] atzīst akreditācijas dokumentu kopā ar derīgu ceļošanas dokumentu par tādu, kas attiecīgajam vienības dalībniekam ļauj līdz tā derīguma termiņa beigām ieceļot un uzturēties [trešā valstī] bez vīzas, iepriekšējas atļaujas vai jebkāda cita dokumenta.

5.Akreditācijas dokumentu izvietošanas beigās atdod atpakaļ Aģentūrai. Par to informē [trešās valsts] kompetentās iestādes.

15. pants 
Piemērošana Aģentūras personālam, kuru neizvieto vienības dalībnieku statusā

Nolīguma 12., 13. un 14. pantu mutatis mutandis piemēro visiem [trešā valstī] izvietotiem Aģentūras darbiniekiem, kas nav vienības dalībnieki, t. sk. pamattiesību uzraudzības speciālistiem un Aģentūras štata darbiniekiem, kuri izvietoti vietējos birojos.

16. pants 
Personas datu aizsardzība

1.Personas datus paziņo tikai tad, ja šāda datu paziņošana vajadzīga [trešās valsts] kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai šā nolīguma īstenošanai. Uz personas datu apstrādi, ko konkrētā gadījumā veic iestāde, arī šādu personas datu nosūtīšanu otrai Pusei, attiecas minētajai iestādei piemērojamie datu aizsardzības noteikumi. Kā priekšnoteikumu jebkādai datu nosūtīšanai Puse nodrošina šādus minimālos aizsardzības pasākumus:

(a)personas dati ir jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā;

(b)personas dati jāvāc konkrētā, skaidrā un leģitīmā nolūkā īstenot šo nolīgumu, un ne paziņotāja iestāde, ne saņēmēja iestāde nedrīkst tos turpmāk apstrādāt veidā, kas nav saderīgs ar minēto nolūku;

(c)personas datiem jābūt adekvātiem un atbilstīgiem un jāietver tikai tas, kas nepieciešams to vākšanas un/vai turpmākās apstrādes nolūkos; jo īpaši tie personas dati, kas paziņoti saskaņā ar paziņotājas iestādes piemērojamajiem tiesību aktiem, var atbilst tikai šādiem aspektiem:

– [To datu kategoriju saraksts, ar kuriem var apmainīties, un nolūki, kādos tos var apstrādāt un nosūtīt]

(d)personas datiem jābūt precīziem un vajadzības gadījumā atjauninātiem; 

(e)personas dati jāglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas vajadzīgs nolūkam, kādam datus vāca vai turpmāk apstrādāja;

(f)personas datus apstrādā tā, lai nodrošinātu atbilstošu personas datu drošību, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, tostarp aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“datu aizsardzības pārkāpums”); saņēmēja Puse veic piemērotus pasākumus, lai novērstu jebkādu datu aizsardzības pārkāpumu, un bez nepamatotas kavēšanās un 72 stundu laikā ziņo paziņotājai Pusei par šādu pārkāpumu;

(g)gan paziņotāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nekavējoties nodrošinātu personas datu labošanu vai dzēšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, īpaši, ja minētie dati nav adekvāti, atbilstīgi vai precīzi vai ja tie nav samērīgi ar apstrādes nolūku. Tas paredz to, ka otra Puse tiek informēta par jebkādu datu labošanu vai dzēšanu;

(h)pēc pieprasījuma saņemšanas saņēmēja iestāde informē paziņotāju iestādi par paziņoto datu izmantošanu;

(i)personas datus drīkst paziņot tikai šādām kompetentajām iestādēm:

–[Iestāžu saraksts un to kompetences joma]

Tālāka paziņošana citām struktūrām notiek tikai ar paziņotājas iestādes iepriekšēju atļauju;

(j)paziņotājām un saņēmējām iestādēm ir pienākums rakstiski reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu;

(k)ir ieviesta neatkarīga pārraudzība, lai pārraudzītu atbilstību datu aizsardzības prasībām, tostarp lai pārbaudītu šādus reģistrus; datu subjektiem ir tiesības iesniegt sūdzības pārraudzības struktūrai un bez liekas kavēšanās saņemt atbildi;

(l)datu subjektiem ir tiesības saņemt informāciju par savu personas datu apstrādi, piekļūt šādiem datiem un labot vai dzēst neprecīzus vai nelikumīgi apstrādātus datus, ievērojot nepieciešamus un samērīgus ierobežojumus svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

(m) datu subjektiem ir tiesības uz efektīviem administratīvās un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja tiks pārkāpti iepriekš minētie aizsardzības pasākumi.

2.Katra Puse periodiski pārskata savu politiku un procedūras, ar ko īsteno šo noteikumu. Pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas saņēma pieprasījumu, pārskatīs savu personas datu apstrādes politiku un procedūras, lai pārliecinātos un apstiprinātu, ka šajā noteikumā paredzētie aizsardzības pasākumi tiek efektīvi īstenoti. Pārskatīšanas rezultātus saprātīgā termiņā paziņos tai Pusei, kas pieprasījusi pārskatīšanu.

3.Datu aizsardzības mehānismus saskaņā ar šo nolīgumu pārraudzīs Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un [neatkarīga valsts iestāde vai cita kompetenta pārraudzības struktūra trešā valstī]. 

4.Puses sadarbosies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju kā Aģentūras uzraudzības iestādi.

5.Katras operacionālās darbības beigās Puses sagatavo kopīgu ziņojumu par šā panta piemērošanu. Šo ziņojumu nosūta Aģentūras pamattiesību amatpersonai un datu aizsardzības inspektoram, kā arī [attiecīgajai trešās valsts iestādei].

17. pants 
Klasificētas un sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņa

1.Uz jebkādu klasificētas informācijas apmaiņu, dalīšanos ar to vai tās izplatīšanu šā nolīguma ietvaros attiecas atsevišķa administratīva vienošanās, kas noslēgta starp Aģentūru un [trešo valsti] un ko iepriekš apstiprinājusi Eiropas Komisija. 

2.Jebkādas apmaiņas ar sensitīvu neklasificētu informāciju satvarā saskaņā ar šo nolīgumu: 

(a)Aģentūra rīkojas saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/443 5 9. panta 5. punktu;

(b)saņēmēja Puse nosaka tādu aizsardzības līmeni, kas attiecībā uz konfidencialitāti, integritāti un pieejamību ir līdzvērtīgs tādam aizsardzības līmenim, kādu sniedz pasākumi, kurus minētajai informācijai piemēro paziņotāja Puse,

(c)apmaiņu veic, izmantojot informācijas apmaiņas sistēmu, kas atbilst sensitīvas neklasificētas informācijas pieejamības, konfidencialitātes un integritātes kritērijiem, piemēram, Regulas 14. pantā minēto sakaru tīklu.

3.Puses ievēro intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar datiem, kurus apstrādā saskaņā ar šo darba nolīgumu.

18. pants 
Lēmums apturēt, izbeigt un/vai atsaukt operacionālas darbības finansējumu

1.Ja nosacījumi operacionālas darbības veikšanai vairs netiek izpildīti, Aģentūras izpilddirektors izbeidz minēto operacionālo darbību, pirms tam rakstiski par to informējot [trešo valsti].

2.Ja [trešā valsts] neievēro šā nolīguma vai operacionālā plāna noteikumus, Aģentūras izpilddirektors var atsaukt attiecīgās operacionālās darbības finansējumu un/vai to apturēt vai izbeigt, pirms tam rakstiski par to informējot [trešo valsti].

3.Ja nav iespējams garantēt kāda [trešā valstī] izvietota operacionālās darbības dalībnieka drošību, Aģentūras izpilddirektors var apturēt vai izbeigt attiecīgo operacionālo darbību vai tās aspektus.

4.Ja Aģentūras izpilddirektors uzskata, ka saistībā ar operacionālo darbību, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, ir notikuši vai varētu notikt vai turpināties nopietni pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, viņš atsauc attiecīgās operacionālās darbības finansējumu un/vai aptur vai izbeidz to pēc tam, kad ir informēta [trešās valsts].

5.[Trešā valsts] var pieprasīt Aģentūras izpilddirektoram apturēt vai izbeigt operacionālo darbību, ja vienības dalībnieks neievēro šā nolīguma vai operacionālā plāna noteikumus. Šādu pieprasījumu iesniedz rakstiski, un tajā norāda tā iemeslus.

6.Finansējuma apturēšana, izbeigšana vai atsaukšana saskaņā ar šo pantu stājas spēkā dienā, kad par to paziņo [trešai valstij]. Tas neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, piemērojot šo nolīgumu vai operacionālo plānu pirms šādas finansējuma apturēšanas, izbeigšanas vai atsaukšanas.

19. pants 
Krāpšanas apkarošana

1.[Trešā valsts] nekavējoties paziņo Aģentūrai, Eiropas Prokuratūrai un/vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, ja tai kļūst zināms, ka pastāv ticami apgalvojumi par krāpšanu, korupciju vai jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas var ietekmēt Eiropas Savienības intereses.

2.Ja šādi apgalvojumi attiecas uz Eiropas Savienības līdzekļiem, kas izmaksāti saistībā ar šo nolīgumu, [trešā valsts] sniedz visu nepieciešamo palīdzību Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un/vai Eiropas Prokuratūrai saistībā ar izmeklēšanas darbībām tās teritorijā, tostarp veicinot intervijas, pārbaudes un apskates uz vietas (tostarp piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm [trešā valstī]); un atvieglo piekļuvi jebkurai attiecīgai informācijai par tehnisko un finanšu pārvaldību jautājumos, ko daļēji vai pilnībā finansē Eiropas Savienība.

20. pants 
Šā nolīguma īstenošana

1.Attiecībā uz [trešo valsti] šo nolīgumu īsteno [...].

2.Attiecībā uz Eiropas Savienību šo nolīgumu īsteno Aģentūra.

21. pants 
Domstarpību izšķiršana

1.Visas domstarpības, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izskata Aģentūras pārstāvji un [trešās valsts] kompetentās iestādes.

2.Ja iepriekš nav panākts izlīgums, domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu izšķir vienīgi Pušu sarunās.

22. pants 
Nolīguma stāšanās spēkā, grozīšana, ilgums, apturēšana un izbeigšana

1.Šo nolīgumu Puses ratificē, pieņem vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām juridiskajām procedūrām. Puses paziņo viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2.Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā, kad sākas otrais mēnesis pēc dienas, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka iekšējās juridiskās procedūras ir pabeigtas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.Šo nolīgumu var grozīt tikai ar Pušu rakstisku savstarpēju piekrišanu.

4.Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Nolīgumu var izbeigt vai apturēt, Pusēm rakstiski vienojoties vai vienpusēji pēc jebkuras Puses iniciatīvas.

Vienpusējas izbeigšanas vai apturēšanas gadījumā Puse, kas vēlas to izbeigt vai apturēt, par to rakstiski paziņo otrai Pusei. Šā nolīguma vienpusēja izbeigšana vai apturēšana stājas spēkā pirmajā dienā, kad sākas otrais mēnesis pēc tā mēneša, kurā sniegts paziņojums.

5.Paziņojumus, kas sniegti saskaņā ar šo pantu, nosūta Eiropas Savienības gadījumā – Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un [trešās valsts] gadījumā – [jāprecizē].

Sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un [trešās valsts oficiālajā(-s) valodā(-s)], un visi teksti ir vienlīdz autentiski. 

Paraksti.

(1)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.lpp.).

(2)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(3)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(4)

     Instrumentu sarakstā ir iekļautas svarīgākās ANO konvencijas un ECTK, kuru dalībnieces ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un tas būtu jāpielāgo atkarībā no to piemērojamības trešā valstī.

(5)

Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).