EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.4.2021

COM(2021) 213 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi
2020. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem,
aptverot 2014.–2019. gada īstenošana periodu

{SWD(2021) 86 final}

2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi
2020. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem,
aptverot 2014.–2019. gada īstenošana periodu

1.Ievads

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) sastāv no šādiem pieciem instrumentiem, kurus kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un dalībvalstis: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). ESI fondi finansē investīcijas, kas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

ESI fondi veido 44 % no ES budžeta 2014.–2020. gadā un veicina saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Savienības attīstību, spēcīgi palielina Savienības pievienoto vērtību un sekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci, kas visi ir svarīgi priekšnosacījumi ekonomiskās un monetārās savienības sekmīgai darbībai.

ESI fondi ir galvenais finansējuma avots vairākiem Ursulas fon der Leienas vadītās Komisijas pamatuzstādījumiem. Atbalsts mazoglekļa ekonomikai, kā arī videi, klimata pārmaiņu mazināšanai un klimatadaptācijai palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus. Investīcijas, kas atbalsta platjoslas izvēršanu, digitālo ekonomikas pārveidi un tehnoloģijas, pakalpojumus un prasmes, palīdz sasniegt mērķi padarīt Eiropu gatavu digitālajam laikmetam. Atbalsts, kas tiek sniegts uzņēmumiem, lai tie kļūtu produktīvāki un konkurētspējīgāki, investīcijas veselības un sociālajā aprūpē, izglītībā, prasmēs un mājokļos, kā arī risinājumi īpašām problēmām, ar kurām saskaras lauku apvidi un to iedzīvotāji, palīdz veidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā. ESI fondi nodrošina ilgstošus uzlabojumus ekonomikā un dzīves kvalitātē visiem, neatstājot nevienu cilvēku un nevienu reģionu novārtā pārejā uz zaļo un digitālo ekonomiku.

Lai gan ESI fondi atbalstu galvenokārt sniedz ilgtermiņa investīciju stratēģijām, tos var izmantot arī, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām. Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma radītās veselības un ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi, no ESI fondiem pieejamie līdzekļi ātri tika novirzīti krīzes radīto seku novēršanai. Ar atpakaļejošu spēku, ko piemēro izdevumiem, kuri radušies, sākot no 2020. gada februāra, ESI fondi nodrošināja būtisku ārkārtas reakciju uz krīzi, atbalstot medicīniskā aprīkojuma iegādi un palīdzot uzņēmumiem, darba ņēmējiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām pārvarēt krīzi, un tādējādi demonstrēja savu elastību un spēju ātri reaģēt neparedzamos apstākļos. Tādējādi līdz 2020. gada beigām tika piesaistīti aptuveni 20 miljardi EUR, un tie tika novirzīti jaunām akūtām vajadzībām.

Šajā ziņojumā ir izvērtēta ESI fondu īstenošana 2014.–2019. gadā. Tajā ir sniegta informācija par finansiālajā īstenošanā gūto progresu un par to, ko fondi ir sasnieguši līdz 2019. gada beigām fizisko iznākumu un rezultātu ziņā. Tā pamatā ir uzraudzības informācija, kura sniegta 2019. gada īstenošanas ziņojumos, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai par savām investīciju programmām. Programmu gada īstenošanas ziņojumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts no 2020. gada 30. jūnija līdz 30. septembrim saskaņā ar Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) grozījumu Kopīgo noteikumu regulā 1 . Tāpēc šā ziņojuma publicēšana tika attiecīgi atlikta, dodot Komisijai iespēju jau tagad sniegt daļēju informāciju par ESI fondu finansiālo īstenošanu 2020. gadā un to piesaisti Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

Šajā 2020. gada kopsavilkuma ziņojumā ir izvērtēts paātrinātais finansiālās īstenošanas temps, kas tika uzturēts 2019. gadā visās tematiskajās jomās. Tas parāda, ka finansiālās īstenošanas līmenis atbilst no ESI fondiem finansētās politikas daudzgadu raksturam. Līdz 2019. gada beigām tika iztērēti vairāk nekā 260 miljardi EUR, kas ir 41 % no kopējā piešķīruma. Progress, kas gūts finansiālajā īstenošanā, dažādās tematiskajās jomās atšķiras; vislabākā izpilde panākta, atbalstot MVU konkurētspēju, pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanu, kā arī transporta un enerģētikas tīklu infrastruktūras. Daudzos gadījumos sasniegumi 2019. gadā rādītāju izteiksmē ievērojami pārsniedza 2014.–2018. gada kumulatīvos sasniegumus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka ESI fondu atbalstīto līdzfinansēto darbību sasniegumi ir cieši saistīti ar finansiālās īstenošanas līmeni dalībvalstīs.

2.Pārskats par īstenošanu

2.1.Finansiālā īstenošana 2

ESI fondu līdzekļi 461 miljarda EUR apjomā ir piesaistīti 2014.–2020. gadam, bet par izmaksām, kas rodas projektu atbalsta saņēmējiem, var saņemt līdzfinansējumu no fondiem līdz 2023. gada beigām (ELFLA gadījumā līdz 2025. gada beigām). Tādējādi ESI fondiem ir 10 gadu īstenošanas periods, no kuriem 2019. gads bija 6. gads. Kopā ar valstu līdzfinansējumu fondi 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināja kopējās investīcijas 643 miljardu EUR apmērā.

To projektu finanšu summa, kurus dalībvalstis atlasījušas atbalsta saņemšanai no ESI fondiem līdz 2019. gada beigām, ir 570,6 miljardi EUR, un tā veido 89 % no kopējā piešķīruma. Tas ir ievērojams 17 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar situāciju 2018. gada beigās un apstiprina, ka projektu atlases paātrinājums, kas sākās 2016. gadā, turpinājās arī 2019. gadā. Lai gan starp fondiem pastāv atšķirības, vispārējā tendence ir pārliecinoša un liecina, ka dalībvalstis gūst labu progresu projektu atlasē, virzoties uz to, lai pilnībā izmantotu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo piešķīrumu.

Ilgtermiņa investīciju politikai parasti ir raksturīgs starplaiks starp tās dažādajiem posmiem: plānošanu, darbību atlasi, īstenošanu un izdevumiem. Līdzšinējie pierādījumi liecina, ka ESI fondu finansiālā īstenošana parasti ir lēna pirmajos īstenošanas gados, bet ievērojami paātrinās pēc tam. 2014.–2020. gada periods nav izņēmums. Izdevumu rādītājs 2016. gada beigās bija tikai 7 %, bet 2017. gadā izdevumu temps ievērojami paātrinājās, izdevumu apjomam līdz 2019. gada beigām sasniedzot 41 % (un pat 53 % attiecībā uz ELFLA). Sagaidāms, ka turpmākajos gados izdevumu temps pieaugs vēl vairāk.

Jaunākie dalībvalstu paziņotie finanšu dati par 2020. gadu apstiprina pozitīvās tendences gan atlases, gan izdevumu rādītāja jomā — tie līdz 2020. gada beigām bija sasnieguši attiecīgi 101 % un 56 % 3 . Izdevumu pieaugums par 15 procentpunktiem 2020. gadā ir lielāks nekā pieaugums 2019. gadā. Tas liecina, ka īstenošanas temps Covid-19 pandēmijas izraisītajos ārkārtējos krīzes apstākļos nav samazinājies.

Neto maksājumos no ES budžeta dalībvalstīm līdz 2019. gada beigām tika izmaksāti kopumā 182,2 miljardi EUR (39,5 %, ieskaitot priekšfinansējumu un deklarēto izdevumu starpposma maksājumus un atņemot atgūtās summas), kas līdz 2020. gada beigām pieauga līdz 253,7 miljardiem EUR (55 %). 2019. gadā tika atceltas saistības attiecībā uz 130,3 miljoniem EUR 4 .

2.2.ESI fondu galvenie sasniegumi

2014.–2020. gada tiesiskais regulējums, kas reglamentē ESI fondus, paredz kopēju rādītāju kopumu, kas ļauj Komisijai uzticami un saskaņoti uzraudzīt investīciju darbību un rezultātu sniegumu.

Līdz 2019. gada beigām atbalstam no fondiem tika atlasīti vairāk nekā 13 miljoni projektu.

Galvenie paziņotie šo projektu izpildes rādītāji līdz 2019. gada beigām ir šādi:

·ESI fondu atbalsta saņemšanai tika atlasīts 2,1 miljons uzņēmumu 5 , no kuriem 1,6 miljoni uzņēmumu jau bija saņēmuši atbalstu,

·ar ERAF atbalstu tika radītas 184 000 jaunu darbvietu,

·ESF un JNI atbalstītos projektos palīdzību ir guvuši 36,4 miljoni dalībnieku,

·līdz šim ir atbalstīti 1,5 miljoni projektu ar mērķi palīdzēt lauksaimniecības nozarei un lauku uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem un radīt un saglabāt darbvietas lauku apvidos, zemes apsaimniekošanas atbalstam ir atlasīts 31 miljons hektāru lauksaimniecības zemes jeb 18 % no izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP), lai labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību,

·aptuveni 3500 LEADER vietējo rīcības grupu (VRG), ko atbalsta ELFLA, aptver 61 % no kopējā lauku iedzīvotāju skaita (176 miljoni iedzīvotāju),

·2019. gada beigās EJZF bija sniedzis atbalstu 367 zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (ZVRG). No tām faktiski darbojās gandrīz 93 %.

2.3.Finansiālā pārplānošana pēc izpildes rezultātu izvērtēšanas

Saskaņā ar to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ESI fondi bija pastiprināti orientēti uz izpildes rezultātiem, tika atlicināta izpildes rezerve 6 % 6 apmērā no šiem fondiem, un tās galīgais piešķīrums bija atkarīgs no tā, vai ir sasniegti 2018. gadam noteiktie izpildes starpposma mērķi, par kuriem bija panākta vienošanās plānošanas perioda sākumā. Komisija 2019. gadā izvērtēja ESI fondu līdzfinansēto programmu izpildes rezultātus. Izvērtējumā rezultāti, ko programmas nodrošinājušas līdz 2018. gada beigām, tika salīdzināti ar izpildes starpposma mērķiem. Pēc tam izpildes rezerve tika piešķirta prioritātēm, kas atbilda to izpildes starpposma mērķiem. Kopumā lielākā daļa prioritāšu, kas veidoja 84 % no izpildes rezerves piešķīruma, tika novērtētas kā izpildes rādītājus sasniegušas. Tas ir 22 miljardi EUR no kopējās 26,1 miljarda EUR izpildes rezerves summas. Attiecībā uz pārējām prioritātēm, kas nesasniedza starpposma mērķus, dalībvalstīm bija jāierosina attiecīgās izpildes rezerves (4,1 miljards EUR) pārdale prioritātēm, kuras sasniedza izpildes rādītājus. Iemesli prioritāšu nespējai sasniegt starpposma mērķus galvenokārt bija saistīti ar īstenošanas grūtībām un trūkumiem, piemēram, pieprasījums pēc finansējuma bija mazāks, nekā paredzēts, administratīvās procedūras bija lēnas, kas izraisīja kavējumus projektu īstenošanā, tika ieviesti izdevīgāki valsts instrumenti, kuri izstūma ESI fondus, un ārējiem faktoriem, kas bija ārpus programmas vadības iestāžu kontroles.

Izpildes rezultātu izvērtēšanas rezultātā tikta veikta būtiska pārplānošana, kas dažos gadījumos bija vairāk nekā tikai izpildes rezerves pārdale un izvērtās par turpmāku finanšu pārdali starp programmu tematiskajām jomām. Pēc dalībvalstu pārplānošanas priekšlikumu izvērtēšanas Komisija 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā pieņēma pārveidotās programmas. Izpildes rezultātu pārskatīšanas rezultātā kopumā tika optimizēts fondu piešķīrums tematiskajām jomām, kas uzrādīja labus izpildes rādītājus. Pārplānošana nodrošina lielāku pievienoto vērtību un to, ka ESI fondu ieguldījums programmu mērķu sasniegšanā ir efektīvāks.

2.4.ESI fondu atbalsts Covid-19 izraisītās krīzes novēršanai

Covid-19 izraisītā krīze ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai kopumā. Valsts, reģionālās un vietējās kopienas atrodas frontes pirmajā līnijā cīņā pret slimību un tās radītās sociālekonomiskās ietekmes novēršanā.

2020. gada martā un aprīlī Komisija sāka divas pasākumu paketes — Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) —, lai piesaistītu ES kohēzijas politiku krīzes novēršanai. Eiropas Parlaments un ES Padome ātri pieņēma abus priekšlikumus 7 , 8 . Kaut arī CRII paketes nepiedāvā jaunus ES finanšu līdzekļus, tās nodrošina likviditāti un elastību, lai neiztērētos līdzekļus novirzītu tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami.

Elastības pasākumi ietver, piemēram, nesadalītā ES finansējuma pārvietošanu starp fondiem un reģionu kategorijām, tūlītēju likviditātes palielināšanu, lai uzlabotu naudas plūsmu, iespēju palielināt ES līdzfinansējuma likmi līdz 100 % 2020.–2021. grāmatvedības gadam un iespēju iesniegt atlīdzības pieprasījumus par izdevumiem, kas Covid-19 dēļ radušies kopš 2020. gada 1. februāra.

Dalībvalstu veiktās investīcijas ir vērstas uz veselības aprūpes nozari, lai nodrošinātu individuālos aizsardzības līdzekļus, finansētu testēšanu un atbalstītu slimnīcas, iegādājoties papildu medicīnisko aprīkojumu; uzņēmējdarbības nozari, lai MVU nodrošinātu apgrozāmo kapitālu, veicinātu digitalizāciju un izveidotu vai pārveidotu finanšu instrumentus; un atbalstu iedzīvotājiem, lai īstenotu nodarbinātības saglabāšanas shēmas un palīdzētu neaizsargātām grupām.

Līdz 2020. gada beigām galvenie rādītāji par līdzekļu apjomu, kas pārvirzīts kohēzijas politikas fondu ietvaros (ERAF, ESF un Kohēzijas fonds), bija šādi:

pārplānošana:

·7 miljardi EUR rīcībai veselības jomā,

·11 miljardi EUR uzņēmējdarbības atbalstam,

·3,1 miljards EUR tiešam atbalstam iedzīvotājiem, tostarp darba ņēmējiem un neaizsargātajām grupām;

finansējums un izmainītie noteikumi:

·7,6 miljardi EUR tūlītējai likviditātes palielināšanai,

·166 kohēzijas politikas programmām bija izvēlēts 100 % ES līdzfinansējums, tādējādi samazinot valstu līdzfinansējumu par 6,2 miljardiem EUR, ko varēja izmantot citiem valstu pasākumiem reaģēšanai krīzes situācijā,

·5,5 miljardi EUR tika pārvietoti starp fondiem un starp reģionu kategorijām.

Līdz 2020. gada beigām kohēzijas politikas līdzekļos kopumā 19,7 miljardi EUR tika piesaistīti/pārplānoti krīzes novēršanai.

Jaunākā informācija par šiem skaitļiem ir sniegta Koronavīrusa infopanelī 9 , kas pieejams Atvērto datu platformā.

Lai palīdzētu mazināt pandēmijas sociālekonomisko ietekmi uz lauksaimniecību un lauku apvidiem, tika ieviests jauns ELFLA pasākums, ar ko nodrošina pagaidu likviditātes atbalstu lauksaimniekiem un lauku uzņēmumiem, kurus īpaši skārusi Covid-19 krīze. Līdz 2020. gada beigām jaunais pasākums tika aktivizēts vairāk nekā 40 valsts vai reģionālajās lauku attīstības programmās 14 dalībvalstīs. Pasākumam tika piešķirti vairāk nekā 700 miljoni EUR.

Turklāt ar CRII+ tika ieviestas jaunas iespējas izmantot ELFLA atbalstītos finanšu instrumentus atsevišķu apgrozāmā kapitāla aizdevumu un garantiju finansēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz 2020. gada beigām ar Covid-19 saistīto lauku attīstības programmas (LAP) grozījumu kontekstā šādas iespējas tika ieviestas septiņos ELFLA atbalstītajos finanšu instrumentos.

Turklāt tika ieviestas dažādas elastības iespējas, lai palīdzētu dalībvalstīm un saņēmējiem novērst pandēmijas ietekmi. Piemēram, tika izmainītas reģionālo lauku attīstības programmu grozīšanas procedūras un kontroles noteikumi un dažos gadījumos maksājumi atbalsta saņēmējiem tika veikti priekšlaikus, kā arī tika pagarināti atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņi.

Tāpat arī Covid-19 kontekstā EJZF ieviesa ārkārtas atbalstu, ar ko kompensē zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu un ražošanas un apstrādes apturēšanu vai samazināšanu.

Paredzams, ka šie pasākumi palīdzēs uzturēt pietiekamu īstenošanas līmeni 2020. gadā, saglabājot investīcijas un darbības pandēmijas kontekstā un atbalstot vispārējo uzlabošanās tendenci, kas minēta 2.1. iedaļā.

3.Īstenošana galvenajās tematiskajās jomās

Turpmākajās iedaļās ir sniegts pārskats par fondu sasniegumiem 10 pa galvenajām politikas jomām.

Šā 2020. gada kopsavilkuma ziņojuma publikācija sakrīt ar ESI fondu Atvērto datu platformas 11 atjauninājumu, kurā norādīts projektu atlases un izdevumu finanšu apjoms un kopējo rādītāju prognozes un sasniegumi, ko par 2019. gadu paziņojušas programmas vadības iestādes. Platformā ir redzamas jaunākās paziņotās vērtības, kas var atšķirties no datiem, kuri bija pieejami šā dokumenta pabeigšanas laikā.

3.1.Gudra izaugsme: pētniecība un inovācija, IKT un MVU konkurētspēja

Kopumā 189 miljardi EUR, kas veido 30 % no kopējā finansējuma, ir paredzēti gudriem mērķiem, kas aptver pētniecību, tehnoloģisko attīstību un inovācijas, IKT un MVU konkurētspēju. Līdz 2019. gada beigām šiem mērķiem atlasītie projekti veidoja 144 miljardus EUR, kas ir 88 % no kopējā piešķīruma (tālāk tabulā “piešķirts projektiem”), bet 64,5 miljardi EUR, kas atbilst 40 % no piešķīruma, jau bija izmaksāti projektu atbalsta saņēmējiem (“iztērēts projektos”).

Ir svarīgi izmantot ESI fondus pētniecības un inovācijas veicināšanai, lai palīdzētu dalībvalstīm un reģioniem radīt apstākļus, kas nepieciešami inovācijai, pētniecībai un attīstībai praksē. Inovācijas atbalstīšanai ar pārdomātas specializācijas stratēģiju palīdzību ir būtiska loma daudzās Komisijas prioritātēs, jo īpaši Eiropas zaļajā kursā, tādas ekonomikā radīšanā, kas darbojas cilvēku labā, un digitālajam laikmetam gatavas Eiropas veidošanā.

Līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti būtiski sasniegumi pētniecības un inovācijas jomā. Piemēram, ERAF atbalsta rezultātā vairāk nekā 34 000 uzņēmumu sadarbojās ar pētniecības iestādēm (53 % no mērķa) un vairāk nekā 17 000 uzņēmumu ieviesa tirgū jaunus produktus (59 % no mērķa un pieaugums par 20 procentpunktiem kopš 2018. gada).

ESI fondi sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikas digitālajā pārveidē, uzlabojot IKT infrastruktūru un uzlabojot iedzīvotāju, uzņēmumu un publiskā sektora iestāžu iespējas, nodrošinot tiem jaunās paaudzes tehnoloģijas un prasmes. 2019. gadā projektu atlase būtiski palielinājās, t. i., par 3 miljardiem EUR, sasniedzot 83 % no kopējā piešķīruma. Maksājumi, kas atpaliek no maksājumiem citās politikas jomās (27 % no kopējā piešķīruma), strauji aug, veidojot 12 procentpunktu pieaugumu 2019. gadā. Tā kā paredzams, ka lielākā daļa investīciju tiks īstenotas 2020. gadā un vēlāk, ESI fondi palīdzēs veidot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu.

Pateicoties ERAF atbalstītajiem projektiem, vairāk nekā 4,5 miljoni mājsaimniecību jau gūst labumu no uzlabotas piekļuves platjoslai. Paredzams, ka līdz plānošanas perioda beigām labumu gūs gandrīz 12 miljoni mājsaimniecību. Lauku apvidos vairāk nekā 1400 investīciju darbību saņēma ELFLA atbalstu kopumā vairāk nekā 830 miljonu EUR apmērā, kas tika piešķirts, lai uzlabotu IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. Vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju lauku apvidos ir guvuši labumu no uzlabotas IT infrastruktūras vai pakalpojumiem.

Tā kā 16 % no ESI fondu kopējā piešķīruma ir paredzēti MVU, ERAF, ELFLA un EJZF ir lielākais MVU paredzētā ES finansējuma avots un sniedz ieguldījumu Komisijas prioritātē veicināt “ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā”. Fondi sniedz uzņēmumiem būtisku atbalstu izaugsmei un produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanai, kā arī inovatīvu risinājumu ieviešanai.

Tā kā 90 % no plānotā apjoma jau ir piešķirti projektiem un gandrīz 50 % ir iztērēti, šī joma ir viena no jomām, kurās līdz 2019. gada beigām ir panākti visaugstākie atbalsta izpildes rādītāji. Tajā pašā laikposmā ERAF atbalstam, kas sniegts dotāciju, finanšu instrumentu vai nefinansiāla atbalsta veidā, tika atlasīts 1,1 miljons uzņēmumu. Vairāk nekā 600 000 no tiem jau bija saņēmuši atbalstu un īstenojuši projektus; tas ir ievērojams pieaugums (42 procentpunkti) salīdzinājumā ar sasniegto 2018. gada beigās. Pateicoties ERAF atbalstam, atbalsta saņēmējos uzņēmumos jau ir izveidotas 184 000 darbvietu (46 % no mērķa), un paredzams, ka jau atlasīto projektu ietvaros tiks izveidotas vēl 190 000 darbvietu. Gandrīz 45 % no EJZF piešķirtā atbalsta ir veltīti mazo un vidējo uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa darbojas attālās kopienās, konkurētspējas uzlabošanai.

3.2.Ilgtspējīga izaugsme: mazoglekļa ekonomika, klimata pārmaiņas, vide un transporta un enerģētikas tīkli

Atbalstot investīcijas klimatneitrālā, tīrā aprites ekonomikā, kā arī investīcijas, kas saistītas ar vidi un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ESI fondi (jo īpaši ELFLA, ERAF un Kohēzijas fonds) sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Programmu ietvaros 250,6 miljardi EUR tika piešķirti ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, kas ir 39 % no kopējā piešķīruma. Līdz 2019. gada beigām projektiem tika piešķirti 208,6 miljardi EUR (92 % no paredzētā finansējuma) un izdevumi sasniedza 101,4 miljardus EUR (45 % no plānotā kopējā finansējuma).

2014.–2020. gadā 25 % ESI fondu līdzekļu ir iztērēti projektiem, kuru mērķi ir saistīti ar rīcību klimata politikas jomā. Tie ietver ļoti daudz dažādu darbību tādās jomās kā mazoglekļa ekonomika, aprites ekonomika, riska novēršana, vides aizsardzība, tīra mobilitāte pilsētās un saistītos pētniecības un inovācijas pasākumus. ESI fondu ieguldījums klimata mērķos ir atšķirīgs — sākot ar 57 % no kopējā ELFLA budžeta finansējuma un beidzot ar 27 % no kopējā Kohēzijas fonda piešķīruma, 19 % no kopējā EJZF piešķīruma un 17 % no kopējā ERAF piešķīruma. Summas, kas tika piešķirtas projektiem, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana, un kas tika iztērētas šādos projektos, ievērojami palielinājās 2019. gadā, jo programmas īstenošana paātrinājās, pat ja to daļa no kopējām summām joprojām ir mazāka par Kohēzijas fonda, ERAF un EJZF plānoto apjomu. ELFLA un ESF klimata mērķiem ir piešķīruši vairāk, nekā bija plānots. Ziņojuma 3. pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par fondu piešķīrumiem un izdevumiem klimata jomā.

Finanšu progress dažādās tematiskajās jomās būtiski atšķiras. Pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana ir viens no visstraujāk progresējošajiem tematiskajiem mērķiem atbalsta saņēmēju jau iztērēto summu ziņā. Tai pašā laikā investīcijas mazoglekļa ekonomikā atpaliek, jo plānošanas perioda pirmajos gados bija ļoti lēns sākums, ko vēl nav atsvēris pēdējos trīs gados vērojamais paātrinājums. Tas ir skaidrojams ar to, ka liela daļa ESI fondu atbalsta investīcijas infrastruktūrā, piemēram, ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos, viedajos sadales elektrotīklos vai ilgtspējīgā pilsētas transportā, kur projekta īstenošanas cikls parasti ir ilgāks.

Līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti šādi taustāmi sasniegumi:

· atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda tiks palielināta par 5800 MW (81 % no mērķa), no tiem 2100 MW jau ir uzstādīti; tas ir gandrīz divas reizes vairāk salīdzinājumā ar jaudu, kas tika uzstādīta līdz 2018. gada beigām,

·598 000 mājsaimniecību (96 % no mērķa) energoefektivitāte uzlabosies; līdz 2019. gada beigām uzlabotos apstākļus jau izmantoja 285 000 mājsaimniecību, kas ir par 100 000 vairāk nekā 2018. gada beigās,

·katru gadu sabiedrisko ēku enerģijas patēriņš tiks samazināts par 6,1 teravatstundu (92 % no mērķa), no kurām 1,2 teravatstundas gadā jau tiek ietaupītas, kas ir divreiz lielāks sasniegums salīdzinājumā ar 2018. gada beigām,

·21 miljons cilvēku gūs labumu no uzlabotas ūdensapgādes (jau pārsniedzot mērķi par 80 %), no kuriem 2,5 miljoni cilvēku jau to izmanto (divreiz lielāks sasniegums salīdzinājumā ar to, kas sasniegts līdz 2018. gada beigām),

·pretplūdu pasākumi samazinās gandrīz 40 miljonu cilvēku neaizsargātību (161 % no mērķa), no kuriem 7,5 miljoni cilvēku vairs nav pakļauti plūdu riskam, pateicoties investīcijām, ko atbalsta ESI fondi,

·tīra pilsētas transporta projekti nodrošināja 102 km jaunu vai uzlabotu tramvaju un metro līniju (21 % no mērķa), un vēl 400 km tiek būvēti projektos, kas pašlaik tiek īstenoti,

·labāk apsaimniekojot lauksaimniecības un meža zemi, ES ir sasniegusi 99 % no 2023. gada ELFLA mērķiem attiecībā uz oglekļa sekvestrēšanu un saglabāšanu, kā arī siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju samazināšanu lauksaimniecībā,

·40 % no EJZF atbalsta, kas sniegts zvejniecības un akvakultūras nozarēm saskaņā ar tematisko mērķi “saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti”, ir piesaistīti vides saglabāšanai un aizsardzībai, piemēram, nodrošinot Natura 2000 teritoriju aizsardzību, un resursu efektīvas izmantošanas un atkritumu samazināšanas veicināšanai.

3.3.Integrējoša izaugsme: nodarbinātība, sociālā iekļaušana un izglītība

ES turpina nodrošināt izšķirīgu stimulu savai sociālajai programmai, jo īpaši kopš Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšanas. Šajā kontekstā ESI fondi ir bijuši par pamatu strukturālajām reformām, tajā skaitā arī sabiedrisko pakalpojumu modernizācijai, jauniešu nodarbinātības veicināšanai, nabadzības un nevienlīdzības samazināšanai un tādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un tādiem sociālās iekļaušanas aspektiem kā bezpajumtniecība un atstumtība mājokļa jomā.

Šajā jomā ir plānoti vairāk nekā 174 miljardi EUR, jo īpaši no ESF. Līdz 2019. gada beigām atbalstam atlasītie projekti veidoja 123 miljardus EUR jeb 85 % no kopējā piešķīruma un kopējie izdevumi bija 57,5 miljardi EUR jeb 40 % no plānotās kopējās summas.

Tika atlasīti projekti 49 miljardu EUR vērtībā, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, un to rezultātā ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI) atbalstīja 36,4 miljonus dalībnieku, tostarp gandrīz 14,6 miljonus bezdarbnieku un 13,9 miljonus neaktīvu dalībnieku. Līdz 2019. gada beigām 4,5 miljoni cilvēku bija atraduši darbu, pateicoties ESF un JNI atbalstam.

No šiem visiem dalībniekiem 49 % dalībnieku bija mazprasmīgi, 15 % dalībnieku bija migranti, ārvalstu izcelsmes vai pie minoritātēm piederošas personas. Sieviešu un vīriešu īpatsvars ESF atbalstīto pasākumu dalībnieku vidū ES līmenī ir gandrīz vienāds (52 % ir sievietes). ESF un JNI dalībnieku skaita pieaugums kopš 2016. gada beigām skaidri liecina, ka projektu praktiskā īstenošana strauji paātrinās.

Nodarbinātībā ieguldīto investīciju izpildes rādītāji ir labi. Papildus ESF arī JNI turpināja piešķirt būtisku finansiālu atbalstu jauniešiem dalībvalstīs, kurām ir tiesības saņemt atbalstu. JNI uzrāda labu progresu, proti, līdz 2019. gada beigām 227 000 projektiem tika piešķirti 10,4 miljardi EUR. Deklarētie izdevumi liecina par stabilu praktisku īstenošanu; līdz 2019. gada beigām pasākumos, kurus atbalstīja JNI, bija piedalījušies apmēram 3 miljoni jauniešu:

·aptuveni 2 miljoni dalībnieku bija pabeiguši JNI intervenci,

·vairāk nekā 900 000 dalībnieku vai nu bija saņēmuši darba piedāvājumus, vai tiem tika piedāvāta turpināmizglītība, māceklība vai apmācība, un

·aptuveni 1,4 miljoni dalībnieku, kas guva izglītību vai piedalījās apmācībā, saņēma kvalifikāciju vai sāka strādāt, tajā skaitā kā pašnodarbinātie.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu, kas ir joma, kurā ESF sniedz vislielāko ieguldījumu, jānorāda, ka līdz šim atlasītajiem projektiem piešķirti gandrīz 57 miljardi EUR. Līdz 2019. gada beigām, pateicoties ESF atbalstam, 2,5 miljoni dalībnieku ar invaliditāti, 5,6 miljoni migrantu, ārvalstu izcelsmes vai pie minoritātēm piederošu dalībnieku un 6,5 miljoni citu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku bija saņēmuši palīdzību savu nodarbinātības iespēju palielināšanai un darba tirgū pieprasītu prasmju attīstīšanai.

Attiecībā uz izglītību un apmācību jānorāda, ka tika piešķirti 41,8 miljardi EUR konkrētiem projektiem. Līdz 2019. gada beigām ar ESF atbalstu sniegta palīdzība 17,8 miljoniem mazprasmīgu cilvēku, 5,5 miljoni cilvēku ir saņēmuši kvalifikāciju un 1,8 miljoni cilvēku bija iesaistījušies izglītībā vai apmācībā.

Ar ERAF atbalstu bērnu aprūpes un izglītības infrastruktūras jauda tika palielināta 15 miljoniem cilvēku (par 8,7 miljoniem vairāk nekā 2018. gada beigās), un 39 miljoni cilvēku tagad gūst labumu no uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem visā ES (par 11,3 miljoniem vairāk nekā 2018. gada beigās).

ELFLA atbalstīja vairāk nekā 63 000 darbību, kas veicina sociālo iekļaušanu lauku apvidos. Tas arī sniedza atbalstu vietējām lauku kopienām to vietējo attīstības stratēģiju īstenošanā. Gandrīz 3500 vietējo rīcības grupu aptver vairāk nekā 60 % ES lauku iedzīvotāju un apvieno publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas attiecīgā teritorijā.

3.4.Institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes nostiprināšana

Līdz 2019. gada beigām aptuveni 5,2 miljardi EUR tika piešķirti uz institucionālajām spējām un reformām vērstiem projektiem, kas ir 83 % no plānotajiem 6,2 miljardiem EUR (galvenokārt no ESF programmām). Faktiskie izdevumi ir sasnieguši 1,8 miljardus EUR (30 % no kopējās plānotās summas). Šie centieni tika papildināti ar atbalstu, ko papildus ESI fondiem sniedza Strukturālo reformu atbalsta programmā, kas tagad pārveidota par tehniskā atbalsta instrumentu 12 .

Šā mērķa ietvaros:

·ESF ir atbalstījis 487 782 dalībniekus,

·ESF ir atbalstījis 2331 projektu, kas attiecas uz valsts, reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm vai sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Tādu projektu īstenošana, kuru mērķis ir spēju veidošana ieinteresētajām personām, kas īsteno izglītības, mūžizglītības, apmācības, nodarbinātības un sociālo politiku, atpaliek — projektu atlases rādītājs joprojām ir mazāks par 40 %. Kavēšanās iemesli dažādās dalībvalstīs ir dažādi, to vidū jāmin juridiskas izmaiņas, kas ietekmē īstenošanu, vai grūtības, kas saistītas ar inovatīviem un sarežģītiem intervences aspektiem.

3.5. Teritoriālā un pilsētu attīstība

2014.–2020. gadā integrētai teritoriālajai attīstībai un ilgtspējīgai pilsētu attīstībai ir piešķirti aptuveni 32 miljardi EUR. Šo stratēģiju īstenošana plānošanas perioda pirmajos gados nedaudz aizkavējās, jo aizkavējās stratēģiju pabeigšana un tādu administratīvo procedūru izveide, kas nodrošina decentralizētu īstenošanu. No kohēzijas politikas fondiem līdz 2019. gada beigām projektiem tika piešķirti 23 miljardi EUR, kas ir 73 % no plānotā piešķīruma. Projektu izdevumu līmenis ievērojami pieauga, līdz 2019. gada beigām sasniedzot 8,3 miljardus EUR (26 % no plānotā piešķīruma). Tas ir ārkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 1,2 miljardiem EUR 2017. gada beigās.

Projekti, kas atlasīti integrētas attīstības stratēģiju ietvaros līdz 2019. gada beigām, nodrošinās atjaunotas vai jaunuzbūvētas pilsētu atvērtās telpas (141 % no mērķa), kas pieejamas sabiedrībai, 42 miljonu kvadrātmetru platībā, atjaunotas vai jaunuzbūvētas sabiedriskās ēkas (111 % no mērķa) 2,6 miljonu kvadrātmetru platībā un gandrīz 21 000 atjaunotu mājokļu (88,1 % no mērķa). Tāpat kā finansiālā īstenošana, arī fiziskā īstenošana atpaliek un ir 15–30 % robežās no mērķvērtībām.

3.6.Teritoriālā sadarbība

ERAF sniedz atbalstu teritoriālās sadarbības programmām, kas nodrošina investīcijas pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu projektos. Šīm programmām paredzēti 12,6 miljardi EUR no plānotā piešķīruma, no kuriem 11,8 miljardi EUR līdz 2019. gada beigām jau bija piešķirti projektiem. Šie projekti radīja izdevumus 3,8 miljardu EUR apmērā, kas ir 30 % no plānotās summas. Līdz 2019. gada beigām sadarbības programmu finansiālā īstenošana tātad saglabājās lēnāka nekā valsts/reģionālo programmu īstenošana.

Daži teritoriālās sadarbības programmu sasniegumi ir iekļauti rādītājos, kas apkopoti iepriekš minēto galveno investīciju tematisko jomu ietvaros, bet daži speciāli rādītāji atspoguļo atbalstīto projektu sadarbības aspekta rezultātus:

·17 500 uzņēmumu un 3600 pētniecības iestāžu ir piedalījušies pārrobežu, starpvalstu vai starpreģionu pētniecības projektos,

·107 000 personu ir saņēmušas atbalstu no pārrobežu mobilitātes iniciatīvām,

·vairāk nekā 80 000 cilvēku ir piedalījušies kopīgās vietējās nodarbinātības iniciatīvās un kopīgos mācību kursos.

4.Dalībvalstu veiktais izvērtēšanas darbs

Pagājušajā gadā ir panākts ievērojams progress dalībvalstu izvērtēšanas pasākumos, kuros tika izvērtēta mērķu sasniegšana, īstenošanas pamatā esošie procesi un atbalstīto darbību rezultāti un ietekme. Tajā vērojama liela apņemšanās sniegt politikas veidošanai nepieciešamos pierādījumus saskaņā ar politiku, kas ir vairāk vērsta uz rezultātiem. Salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu izvērtēšanas centieni ir ievērojami palielinājušies, pateicoties arī Komisijas sniegtajam dažādu veidu atbalstam.

Pabeigtie izvērtējumi, kuru skaits ir pieaudzis, ir snieguši plašas zināšanas par programmu īstenošanu un to efektivitāti. Lai gan konstatējumus ir grūti vispārināt, ESI fondi ir bijuši efektīvi daudzās jomās un snieguši konkrētu atbalstu dažādu veidu saņēmējiem publiskajā un privātajā sektorā, kā arī fiziskām personām. Integrējoša izaugsme ir joma, kurā ES pievienotā vērtība ir vairāk redzama un uz kuru ir vērsti lielākā daļa ietekmes izvērtējumu, kas veikti līdz šim.

Izvērtējumi attiecīgajās jomās sniedz dalībvalstīm vērtīgu ieguldījumu politikas izstrādē, kas ietver 2021.–2027. gada programmu sagatavošanu. Pieejamos konstatējumus papildinās aizvien vairāk ietekmes novērtējumu plānošanas perioda pēdējos gados, kad sagaidāms, ka parādīsies vairāk rezultātu. Kad pienāks laiks novērtēt ietekmi, radīsies papildu izaicinājumi. Komisija turpinās sniegt atbalstu dalībvalstīm, izmantojot specializētos tīklus un pakalpojumus.

Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam, ir sniegta sīkāka informācija par konstatējumiem, kuri ietverti dalībvalstu un Komisijas veiktajos izvērtējumos par ESI fondu atbalstītajām programmām.

5.Secinājumi

ESI fondu programmu atbalstītajām investīcijām ir būtiska nozīme reģionu, pilsētu, lauku apvidu un piekrastes kopienu atbalstīšanā, un tās uzlabo dzīves kvalitāti miljoniem eiropiešu ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī un reģionā. Tās nodrošina būtisku atbalstu Komisijas stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši Eiropas ekonomikas zaļajai un digitālajai pārejai un ekonomikai, kas darbojas cilvēku labā, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra vērtībām, neatstājot nevienu novārtā.

2019. gads bija 2014.–2020. gada ESI fondu programmu īstenošanas sestais gads, bet finansējumu par izdevumiem var saņemt līdz 2023. gada beigām. Pēc lēnā sākuma plānošanas perioda pirmajos gados īstenošana paātrinājās, sākot ar 2017. gadu, 2019. gadā sasniedzot ļoti ievērojamus rezultātus. Tādējādi tika gūts progress ceļā uz mērķi piesaistīt visus pieejamos līdzekļus — atlasītajiem projektiem ir piešķirti 89 % (jeb 570,6 miljardi EUR) no pieejamā finansējuma. Līdz 2020. gada beigām projektu atlases rādītājs bija palielinājies vēl vairāk, sasniedzot 101 %. Dažu dalībvalstu un fondu gadījumā esošo projektu vērtība jau pārsniedz to piešķīrumus. Investīciju projektu radītie izdevumi strauji aug un sasniedza 264,1 miljardu EUR, kas ir 41 % no kopējā piešķīruma. Izdevumu rādītājs līdz 2020. gada beigām bija sasniedzis 56 %.

Progress, kas gūts finansiālajā īstenošanā, dažādās tematiskajās jomās atšķiras; vislabākā izpilde panākta, atbalstot MVU konkurētspēju, pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanu, kā arī transporta un enerģētikas tīklu infrastruktūru. Investīcijas dažās galvenajās jomās, tajā skaitā pētniecībā un inovācijā, digitalizācijā un sociālajā iekļaušanā, tiek īstenotas lēnākā tempā, bet paredzams, ka pēdējos divos gados gūtais būtiskais paātrinājums tiks saglabāts atlikušajā īstenošanas periodā.

Ir reģistrēti daži ievērojami sasniegumi vairākiem kopējiem rādītājiem, kuru 2019. gada sasniegumu vērtības uzrāda strauju pieaugumu salīdzinājumā ar kumulatīvajiem sasniegumiem 2014.–2018. gadā. Kopumā sasniegumu līmenis gandrīz atbilst projektu radīto izdevumu līmenim. Kopējo rādītāju sasniegumu līmenī ir vērojamas dažas būtiskas atšķirības, kas galvenokārt skaidrojamas ar to, ka pamatā esošo investīciju īstenošanas temps un projektu radīto nodevumu veids ir atšķirīgs. Līdzšinējie pierādījumi liecina, ka visos gadījumos lielākā daļa taustāmo sasniegumu parādās plānošanas cikla otrajā pusē.

Pieejamie uzraudzības dati liecina, ka fondi sasniegs noteiktos mērķus. Sākotnējie konstatējumi par 2014.–2020. gada programmu finansēto intervenču ietekmi, kas iegūti, pamatojoties uz dalībvalstu veiktajiem visuzticamākajiem izvērtējumiem, norāda uz pozitīviem rezultātiem un sniedz ieteikumus intervenču uzlabošanai, lai konsolidētu un paplašinātu to sniegtos ieguvumus.

ESI fondi tika veiksmīgi izmantoti 2020. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas radītās veselības un ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi. Noteikumi, kas reglamentē fondus, tika grozīti nepieredzētā ātrumā, un tas ļāva visus nepiešķirtos līdzekļus ātri novirzīt krīzes novēršanai. Ar atpakaļejošu spēku, sākot no 2020. gada februāra, ESI fondi nodrošināja būtisku ārkārtas reakciju uz krīzi, atbalstot medicīniskā aprīkojuma iegādi un palīdzot uzņēmumiem un darba ņēmējiem pārvarēt krīzi, un tādējādi demonstrēja savu elastību un spēju ātri reaģēt neparedzamos apstākļos. Līdz 2020. gada beigām jau vairāk nekā 20 miljardi EUR tika piesaistīti un novirzīti tur, kur tie bija visvairāk vajadzīgi. ESI fondu programmas, kas nostiprinātas ar REACT-EU paketi 47,5 miljardu EUR apmērā un papildu 8,07 miljardiem EUR lauku attīstībai no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, sasaistīs īstermiņa ārkārtas reaģēšanas pasākumus ar ilgtermiņa mērķi panākt zaļu un digitālu pāreju visās dalībvalstīs un reģionos, kas tiks atbalstīti 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis) (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

(2)    Informācija par finansiālo īstenošanu sadalījumā pa ESI fondiem un pa dalībvalstīm ir norādīta pielikumos.

(3)    Kohēzijas fonda dati no 31.12.2020., ELFLA un EJZF dati no 31.12.2019. Attiecas uz visām finanšu datu atsaucēm par 2020. gadu, kas iekļautas šajā dokumentā.

(4)    ELFLA — 16,5 miljoni EUR, EJZF — 61,7 miljoni EUR, ERAF — 21,2 miljoni EUR, ESF — 30,9 miljoni EUR.

(5)

   Visi ESI fondi piešķir atbalstu uzņēmumiem. Atlasītie projekti atbalstīs (vai jau ir atbalstījuši) 1 093 000 uzņēmumu ar ERAF līdzekļiem, 733 100 mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu ar ESF līdzekļiem un 317 600 lauku uzņēmumu ar ELFLA līdzekļiem (jau atbalstīti 127 600 gados jauno lauksaimnieku un veiktas investīcijas 190 000 lauku saimniecību materiālajos aktīvos).

(6)    Plašāku informāciju skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantā.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis) (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

(9)     https://cohesiondata.ec.europa.eu/stories/s/CORONAVIRUS-DASHBOARD-COHESION-POLICY-RESPONSE/4e2z-pw8r/ .

(10)    Norādītās vērtības neatspoguļo Covid pandēmijas ietekmi uz programmas mērķiem un sasniegumiem. Joprojām tiek veikti grozījumi programmā, lai pārdalītu finansējumu pasākumiem, ko izmanto, lai reaģētu uz krīzi. 2020. gadā gūto sasniegumu vērtības dalībvalstis Komisijai paziņos tikai 2021. gadā. Tāpēc Covid krīzes ietekmes pirmo novērtējumu Komisija analizēs nākamajā gada kopsavilkuma ziņojumā, kurš jāsniedz 2021. gada beigās, un tajā ņems vērā atbalstu, kas sniegts, lai reaģētu uz Covid-19 krīzi, un sociālekonomiskās krīzes pirmo ietekmi uz stratēģiskās programmas mērķiem un mērķvērtībām.

(11)    ESI fondu Atvērto datu platforma: https://cohesiondata.ec.europa.eu/ .

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu; pieejama šādā saitē: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/240.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.4.2021

COM(2021) 213 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi


2020. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem,


aptverot 2014.–2019. gada īstenošana periodu

{SWD(2021) 86 final}

1.1. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā īstenošana sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem — programmu dati par laiku līdz 2019. gada 31. decembrim (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi)

Avots: Eiropas Komisija, pamatojoties uz programmu ietvaros ziņotajiem datiem, kas pieejami ESI fondu Atvērto datu platformā https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/99js-gm52.

1.2. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā īstenošana sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem — programmu dati par laiku līdz 2020. gada 31. decembrim (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi)

Kohēzijas fonda dati no 31.12.2020., ELFLA un EJZF dati no 31.12.2019.

Avots: skatīt 1.1. pielikumu.

2.1. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā īstenošana sadalījumā pa dalībvalstīm — programmu dati par laiku līdz 2019. gada 31. decembrim (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi)

Avots: skatīt 1.1. pielikumu.

2.2. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā īstenošana sadalījumā pa dalībvalstīm — programmu dati par laiku līdz 2020. gada 31. decembrim (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi)

Kohēzijas fonda dati no 31.12.2020., ELFLA un EJZF dati no 31.12.2019.

Avots: skatīt 1.1. pielikumu.

3. PIELIKUMS

ESI fondi — klimata mērķiem plānotās summas un atlases
un izdevumu rādītāji 2019. gada beigās

Avots: Eiropas Komisija.