EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.2.2021

COM(2021) 70 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību

1. Ievads

Šis piemērs parāda, ko tieši priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena domāja, uzdodot 1 Komisijai “nodrošināt savstarpēju bagātināšanos starp civilo, aizsardzības un kosmosa nozari” un “koncentrēties uz to, lai tiktu uzlabota būtiskā saikne starp kosmosu un aizsardzību un drošību”. Šajā nolūkā 2020. gada martā Eiropas industriālajā stratēģijā 2 tika izziņots “rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, kosmosa un aizsardzības industriju, tostarp programmu, tehnoloģiju, inovāciju un jaunuzņēmumu līmenī”, kuru atzinīgi novērtēja Padome 3 .

Šis rīcības plāns (“Trīspunktu drošības jostas plāns”) ir pamats konkrētu politikas darbību īstenošanai saskaņā ar trīs galvenajiem mērķiem:

·uzlabot papildināmību starp attiecīgajām ES programmām un instrumentiem, lai palielinātu ieguldījumu lietderību un rezultātu efektivitāti (“sinerģija”);

·veicināt, ka ES finansējums pētniecībai un izstrādei, tostarp aizsardzībai un kosmosam, dod ekonomiskus un tehnoloģiskus ieguvumus ES iedzīvotājiem (“nodošana”) 4 ;

·sekmēt civilās nozares pētniecības sasniegumu un civilā sektora virzītu inovāciju izmantošanu Eiropas aizsardzības sadarbības projektos (“pārņemšana”).

Sinerģija: sarežģītā starptautiskā vidē, kurā ES ir jāsaglabā tās tehnoloģiskā izcilība un jāatbalsta tās rūpnieciskā bāze, ES daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam (DFS) ievērojami palielina ieguldījumus tehnoloģijās, ko paredzēts izmantot aizsardzībā vai ar to saistītām civilām vajadzībām, piemēram, drošībai, mobilitātei, veselībai, informācijas pārvaldībai, kiberjomai un kosmosa nozarei. Attiecīgās DFS programmas papildinošā veidā aptver pētniecību, izstrādi, demonstrēšanu, prototipu veidošanu un ieviešanu (inovatīvu produktu un pakalpojumu iepirkums).

Jaunu un revolucionāru tehnoloģiju izplatība civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēs rada jaunas iespējas ES programmu un instrumentu sinerģijai 5 . Strukturēta pieeja, izveidojot piemērotus procesus un mehānismus starp šiem instrumentiem, vienlaikus ņemot vērā to īpašos mērķus un ierobežojumus, radīs efektīvāku finansējumu, samazinās dublēšanās riskus un maksimāli palielinās pievienoto vērtību ES nodokļu maksātājiem.

Nodošana: lielākiem ieguldījumiem aizsardzībā ir jānodrošina arī ieguvumi ekonomikai kopumā, vienlaikus pilnībā ievērojot aizsardzības nozarei raksturīgos ierobežojumus (piemēram, valsts iestāžu loma pieprasījuma virzīšanā, informācijas apstrāde vai īpaši intelektuālā īpašuma tiesību noteikumi). Sabiedrības informētības vairošana par ES drošības, aizsardzības un kosmosa izdevumu būtisko veicinošo ietekmi uz pētniecību un izstrādi arī palīdz nostiprināt sabiedrības atbalstu šīm iniciatīvām.

Šie izdevumi ir paredzēti, lai risinātu sabiedrības vajadzību pēc lielākas drošības, un tie veido ilgtermiņa ieguldījumu ilgtspējīgā tehnoloģiju attīstībā, ekonomikas noturībā un izaugsmē. Vairāki pasaules līmeņa Eiropas uzņēmumi savu stāvokli ir ieguvuši tieši Eiropas aizsardzības pētniecības rezultātā radīto tehnoloģiju nodošanas rezultātā — no šķiedru tehnoloģijām līdz civilajiem gaisa kuģiem vai pat pārtikas konserviem. Tāpat daudzas inovācijas, kas pirmo reizi izmantotas kosmosā, ir kļuvuši par civilās nozares veiksmes stāstiem, piemēram, digitālās attēlveidošanas sensori, insulīna sūkņi vai bezvadu austiņas. Galileo, EGNOS un Copernicus ģenerētie kosmosa dati un pakalpojumi tiek izmantoti daudzās jomās gan ES, gan ārpus tās, nodrošinot ievērojamus ieguvumus ekonomiskās labklājības un vispārējās dzīves kvalitātes ziņā.

Pārņemšana: daudzos gadījumos ir arvien grūtāk noteikt skaidru robežu starp civilajiem un aizsardzības pētījumiem, jo īpaši attiecībā uz pamattehnoloģijām (zemi tehnoloģiju gatavības līmeņi — TRL). Tehnoloģiju izmantošana civiliem mērķiem kļūst arvien lētāka, ko veicina zināšanu globalizācija, pieejamība plašākai sabiedrībai un vispārēja piekļuve datiem. Tajā pašā laikā daudzām jaunām un digitālām tehnoloģijām, tostarp mākslīgajam intelektam, mikroelektronikai, mākoņdatošanas infrastruktūrai un robotikai, piemīt ievērojams potenciāls aizsardzības jomā.

Inovācijas šajās jomās bieži nodrošina jaunuzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas (RTO). Ja iespējams, Eiropas aizsardzības nozarei vajadzētu spēt izmantot ES civilās rūpniecības pētniecības sasniegumus, lai izvairītos no dārgas pētījumu dublēšanas 6 .

Sinerģijas veicināšana starp attiecīgajiem ES finansētajiem instrumentiem un civilās, kosmosa un aizsardzības nozaru savstarpējās bagātināšanās sekmēšana (pārņemšana un nodošana) var sekmēt Eiropas ekonomikas izaugsmi, turpināt attīstīt vienoto tirgu un uzlabot drošību Eiropas pilsoņiem.

Balstoties uz speciālām zināšanām no visas Savienības, ko nodrošina ne tikai vispāratzīti civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozaru vadošie uzņēmumi, bet arī MVU un jaunuzņēmumi, tiks veicināta Eiropas sadarbība, konkurētspēja un noturība.

Ņemot to vērā, šajā rīcības plānā ir norādītas 11 darbības 7 , kas paredzētas, lai: a) stiprinātu uz spējām balstītu pieeju drošības nozarē; b) uzlabotu sinerģiju starp ES programmām un instrumentiem; c) atbalstītu jaunuzņēmumus, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas; d) uzraudzītu kritiskās tehnoloģijas, lai samazinātu atkarību; e) veicinātu civilās/aizsardzības rūpniecības hibrīdstandartu standartizāciju; f) atbalstītu inovāciju un savstarpējo bagātināšanos starp civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēm un g) uzsāktu trīs pamatprojektus, kas var nest ievērojamas pārmaiņas.

Lai gan šis rīcības plāns attiecas tikai uz ES programmām un instrumentiem 8 , sinerģijas veicināšana ES līmenī var izraisīt līdzīgas darbības valstu un reģionālā līmenī, tostarp, izmantojot ES projektu valsts līdzfinansējumu, tādējādi vairojot gaidāmo pozitīvo ietekmi.

Lai gan tas neietilpst šā rīcības plāna darbības jomā, tiks ņemtas vērā arī attiecīgas dalībvalstu virzītas drošības un aizsardzības iniciatīvas 9 , jo īpaši Stratēģiskais kompass, koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD), pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un Civilās KDAP pakts 10 . Vajadzības gadījumā tiks ņemta vērā arī ES un NATO sadarbība, tostarp attiecībā uz sadarbspēju. Komisijas dienesti turpinās cieši sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), kuru attiecīgās darbības tiks ņemtas vērā, cenšoties panākt sinerģiju un savstarpēju bagātināšanos 11 .

Plašākā ģeopolitiskā kontekstā ES ir apņēmusies izstrādāt kopēju transatlantisko pieeju kritisko tehnoloģiju aizsardzībai, ņemot vērā globālās ekonomikas un drošības problēmas, un sadarboties tehnoloģiju, tirdzniecības un standartu jomā. Transatlantiskā partnerība un sadarbība ar citām līdzīgi domājošām valstīm var atbalstīt ES centienus šajā jomā. 

2. Uz spējām balstīta pieeja

Kosmosa, aizsardzības un drošības nozares Eiropai ir stratēģiskas jomas. 2020. gada februārī pieņemtajā ES digitālajā stratēģijā 12 ir uzsvērta ES līderības nozīme digitālo tehnoloģiju un kiberdrošības jomā un ir paredzēts nākamo septiņu gadu laikā ES digitālās pārkārtošanās procesam nodrošināt vēl nepieredzētus ieguldījumus. Eiropadome 2020. gada oktobrī uzsvēra 13 , ka viens no Savienības galvenajiem mērķiem ir panākt stratēģisku autonomiju, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku, un aicināja veidot ES autonomiju kosmosa nozarē un integrētāku aizsardzības rūpniecisko bāzi. 2020. gada jūlijā ES Drošības savienības stratēģijā 14 tika uzsvērta vajadzība vēl vairāk stiprināt pētniecību un inovāciju drošības nozarē; ar šo rīcības plānu arī varētu nodrošināt šo vajadzību un atbalstīt ES drošības nozares ar moderniem, inovatīviem risinājumiem, kas izriet no savstarpējas bagātināšanās un efektīvas sinerģijas starp civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēm. Ar ES zaļo kursu noteica toni vērienīgai pārejai uz transformatīvu sabiedrību, kas prasīs būtiskus pētniecības un inovācijas centienus tehnoloģiju un sociālās pārkārtošanās jomā un izraisīs izrāvienus daudzās nozarēs.

Aviācijas un kosmosa nozares un aizsardzības rūpniecības ekosistēma ietver aeronautikas, kosmosa un aizsardzības nozares. Tās gada apgrozījums ir 376 miljardi EUR, tajā darbojas 44 000 uzņēmumu un ir nodarbināti 1,5 miljoni darba ņēmēju 15 . Saskaņā ar 2015. gada datiem 16 drošības nozarē Eiropā strādā 4,7 miljoni cilvēku, un tās gada apgrozījums ir 200 miljardi EUR vairāk nekā 20 Eiropas ekonomikas apakšnozarēs. Lielākā daļa uzņēmumu bija ziņojuši par izaugsmi un sagaidīja, ka izaugsme turpināsies, bet Covid-19 šo tendenci mainīja.

Šis rīcības plāns attiecas uz šīs ekosistēmas kosmosa un aizsardzības nozarēm, kā arī uz to mijiedarbību ar civilajām nozarēm (piemēram, drošību). Šīs nozares cenšas atgūties no krīzes un arī reaģēt uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un to paātrināt. Tās ir augsto tehnoloģiju nozares, kurās ir nodarbināti augsti kvalificēti darbinieki un kuras mēdz eksportēt lielu daļu savu produktu. Kosmosa, aizsardzības, kā arī daudzās civilajās nozarēs (piemēram, drošības, aeronautikas vai digitālajā nozarē) bieži darbojas vieni un tie paši lielie rūpniecības nozares dalībnieki. Šie dalībnieki iesaistās starptautiskajā sadarbībā, cenšas kļūt noturīgāki un radīt dinamiskas vērtības ķēdes. Nesenā tehnoloģiju attīstība liecina par mainīgu tendenci, kur inovācijas civilajās nozarēs, it īpaši jaunuzņēmumu un MVU ieviestas, aizvien vairāk veicina aizsardzības inovāciju izstrādi.

Kosmosa, aizsardzības un drošības nozarēs ir iespējama sinerģija un savstarpēja bagātināšanās starp pašām nozarēm un ar citām civilajām nozarēm. Šīs nozares saskaras ar daudziem izaicinājumiem un ierobežojumiem, tostarp normatīvajiem šķēršļiem, vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu starptautiskajos tirgos, pieejamās pētniecības un testēšanas infrastruktūras dārdzību, vajadzību pēc specializētām prasmēm, nepietiekamu pievilcību it īpaši sieviešu un jauniešu vidū, kritiski svarīgo izejvielu vai komponentu pieejamības problēmām un nepieciešamību pēc Eiropas standartiem un sertifikācijas. Tām ir jāatbilst īpašām eksporta kontrolēm attiecībā uz aizsardzības un divējāda lietojuma 17 precēm. Attīstot tehnoloģijas vai infrastruktūru, kam ir potenciāla ietekme uz drošību, uz tām var attiekties ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana 18 .

Lai labāk izprastu šo un citu civilo nozaru mijiedarbību, Komisija turpinās konsultēties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Jo īpaši Komisija mēģinās risināt tās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas MVU, jaunuzņēmumi, pētniecības un tehnoloģiju organizācijas un akadēmiskās aprindas un kuras traucē tiem uzņemties aktīvāku lomu. Šīs problēmas ir augstas drošības prasības, darbības paplašināšana tirgū, piekļuve finansējumam (fondu līdzekļi, privāti ieguldījumi), piekļuve trešo valstu tirgiem, piekļuve testēšanas infrastruktūrai un nepietiekama riska mazināšana ieguldījumiem pētniecībā.

Viens no veidiem, kā risināt šīs problēmas, ir veicināt uz spējām balstītu pieeju (CDA). Uz spējām balstītai pieejai ir divas galvenās iezīmes: pirmkārt, lietotāji definē, kādas spējas tiem ir nepieciešama, un, otrkārt, tie pauž nodomu iegādāties produktus, kas pēc to izstrādes nodrošinās vēlamās spējas. Šī pieeja ir izrādījusies noderīga kosmosa un aizsardzības nozarēs, jo tā nodrošina skaidru politikas virzienu, uz nākotni vērstu domāšanu, ilgtermiņa plānošanu, starpdisciplināru pieeju, kas aptver visas ieinteresētās puses, un dažādu procesu sinhronizāciju.

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) un tā priekšgājēju programmu 19 pamatā ir uz spējām balstītas pieejas, jo īpaši ņemot vērā esošos ES aizsardzības prioritāšu noteikšanas rīkus un procesus 20 , ar kuriem atbalsta lēmumu pieņemšanu valstu un ES līmenī. Tas palīdz palielināt konverģenci starp dalībvalstu aizsardzības plānošanu un nodrošina atsauces materiālus Eiropas aizsardzības spēju saskaņotākai attīstībai.

Izveidotā kosmosa pārvaldības sistēma un stabils dalībvalstu finansējums ar Eiropas Kosmosa aģentūras un Savienības budžeta starpniecību arī ļāva īstenot uz spējām balstītu pieeju kosmosa nozarei. Uz spējām balstīta pieeja nodrošina, ka nākotnes kosmosa sistēmas spēj piedāvāt spējas, kas vislabāk var nodrošināt ES vides vai drošības uzraudzības, drošu sakaru, pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates vai citas vajadzības.

Izņemot integrēto robežu pārvaldību 21 , ES drošības nozarē nav līdzīga visaptveroša uz spējām balstītas pieejas procesa. Liela ģeogrāfiskā, tematiskā un lietotāju daudzveidība rada dažādas “drošības apakšnozares” ar dažādām pieejām, kas individuāli pielāgotas to īpašajām vajadzībām. Koordinētas plānošanas trūkums var izraisīt pārmērīgu atkarību no importētajām tehnoloģijām, kas ir pieejamas kā gatavi izstrādājumi. Saglabājot nepieciešamo elastību katrai drošības apakšnozarei, uz spējām balstīta pieeja var palīdzēt veidot mūsdienīgu un uz nākotni vērstu drošības nozari. Tas var atvieglot inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu, lai risinātu tiesībaizsardzības iestāžu (piemēram, policijas, muitas un citu kontroles iestāžu) drošības problēmas, un tādējādi palīdzēt dalībvalstu iestādēm, veicinot arī atbilstību Eiropas datu aizsardzības un ētikas standartiem.

ES ir labas iespējas veicināt uz spējām balstītu pieeju visā drošības nozarē. Uz spējām balstītas pieejas stiprināšana, piemēram, ES aģentūrās, var palīdzēt strukturēt lietotāju vajadzības, identificēt ievainojamības gadījumus, novērst spēju nepilnības, noteikt tehnoloģiju ceļvežus un pētniecības iespējas, nodrošināt veiksmīgu pāreju no pētniecības un izstrādes uz darbībām un radīt kopīgas iepirkuma iespējas. Tiks ņemta vērā arī iespējamā sinerģija ar krīžu civilas pārvarēšanas misiju.

3. Sinerģija starp ES programmām un instrumentiem

Saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam ES palielinās ieguldījumus tehnoloģijās civilajiem, aizsardzības un kosmosa lietojumiem, izmantojot: a) pētniecības, izstrādes un ieviešanas programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa” (DEP), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Iekšējās drošības fondu, EAF un kosmosa programmu; b) inovatīvu starpnozaru tehnoloģisko risinājumu iepirkumu 22 .

Pētniecība un izstrāde aizsardzības jomā ir paredzēta EAF. Ar aizsardzību saistītā pētniecībā un izstrādē ieguldījumu var dot arī kohēzijas politikas programmas, ja šāda pētniecība un izstrāde atbilst attiecīgajiem dalītās pārvaldības noteikumiem. Citi finansēšanas instrumenti ir vērsti uz civilajiem lietojumiem, savukārt attiecīgajās regulās bieži ir iekļauti noteikumi par divējādu lietojumu 23 . Piemēram, civilās aizsardzības jomā no rescEU 24 piešķirs finansējumu dalībvalstīm un iesaistītajām valstīm, lai attīstītu ES spēju reaģēt uz ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolkatastrofām (CBRN), ja izrādās, ka valsts spējas nav pietiekamas.

DFS ietver arī horizontālus instrumentus, ar kuriem atbalsta jūrlietu un transporta politiku. Īpaši būtiskas ir programmas (piemēram, Integrētās robežu pārvaldības fonds) vai ES aģentūras (piemēram, FRONTEX, ES Robežu un krasta apsardzes aģentūra), kuru mērķis ir uzlabot ES iekšējo un ārējo drošību un aizsardzību. Turklāt ar ES Atveseļošanas un noturības mehānismu un tehniskā atbalsta instrumentu tiks atbalstītas dalībvalstu reformas un ieguldījumi, ja vien tie atbildīs noteiktajām ES prioritātēm, jo īpaši tām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Šo ieguldījumu, ko nodrošina dažādas ES programmas un instrumenti, palielinātais apjoms rada iespēju veidot sinerģiju, kas var novērst dublēšanās risku un nodrošināt ērtāk lietojamas finansēšanas iespējas (piemēram, dotācijas, publiskais iepirkums, garantijas). Tas palīdzēs projektiem, sākot no pētniecības un izstrādes līdz ieviešanai — vai nu ar ieviešanu tirgū, vai ar publisko iepirkumu inovāciju jomā. 

DFS ietver arī instrumentus, ar kuriem atbalsta: ieguldījumus (piemēram, InvestEU); reģionālos pētniecības, inovācijas, tehnoloģiju un MVU projektus (piemēram, izmantojot ERAF vai Eiropas Sociālo fondu — ESF); tehnoloģiskās inovācijas, jaunuzņēmumus un MVU (piemēram, “Apvārsnis Eiropa” sadarbības pētījumi, tostarp partnerības un misijas, un jo īpaši Eiropas Inovācijas padomes instrumenti Pathfinder un Accelerator) un Eiropas digitālās inovācijas centrus.

Ja ES programmās būs paredzēti drošības izņēmumi, Komisija un ES aģentūras pienācīgi pamatotu iemeslu gadījumā iepirkumos ļaus piedalīties tikai tādām juridiskām personām, kuras iedibinātas dalībvalstīs vai kuras nekontrolē trešās valstis.

Pasākumi DFS programmu ietvaros, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi finansējumam un sinerģijai, var ietvert:

·finansējuma apvienošanas mehānismus ES līmenī, kas ietver dažādu veidu ieguldījumu atbalsta no ES budžeta (piemēram, dotācijas un atmaksājamos resursus) apvienošanu ar citiem finansēšanas avotiem nolūkā panākt lielāku ietekmi;

·Eiropas Inovācijas padomes instrumentus Pathfinder un Accelerator, kuru mērķis būs maksimāli izmantot Eiropas spēcīgo pētniecības bāzi un censties atbalstīt inovācijas, kas var radīt būtiskas pārmaiņas;

·sinerģiju starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un citām tieši pārvaldītām DFS programmām (ja to pieļauj attiecīgais juridiskais pamats), kas sniedz plašu līdzekļu stratēģiskas piesaistīšanas risinājumu klāstu, izmantojot iespēju apvienot finansējumu. Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem (brīvprātīgi pārvedumi starp fondiem vai uz tieši un netieši pārvaldītiem instrumentiem, kā arī izcilības zīmoga mehānisms) var apsvērt arī dalītas pārvaldības programmu (piemēram, ERAF) izmantošanu.

Papildus šiem pasākumiem Komisija arī atgādina par tās sniegto atbalstu Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu kritēriju pielāgošanai aizsardzības nozarei Līgumu ietvaros, kā norādīts 2016. gada Eiropas Aizsardzības rīcības plānā 25 un Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumos 26 .

4. Atbalsts jaunuzņēmumiem, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijām

Ar dažiem izņēmumiem jaunuzņēmumu, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizāciju līdzdalības līmenis aizsardzības un drošības tirgos joprojām ir zems. Ņemot vērā šāda veida organizāciju potenciālu, ir jārada iespējas civilās rūpniecības nozaru tehnoloģiju pārņemšanai aizsardzības nozarē. Lai to panāktu, MVU un jaunuzņēmumiem visā Savienībā

·būtu labāk jāapzinās potenciālās uzņēmējdarbības iespējas, jo īpaši aizsardzības tirgū;

·būtu jāiegūst visaptverošs pārskats par iespējām, ko piedāvā uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kas izsludināti saskaņā ar ES kosmosa, aizsardzības un saistīto civilo nozaru programmām;

·ir jāpielāgo savi produkti / uzņēmējdarbības modeļi šo tirgu specifikai.

Pētniecības un tehnoloģiju organizācijām varētu būt liela nozīme MVU atbalstīšanā, jo tās var dot novatoriskas idejas un pieejas. Šādai inovācijai ir potenciāls veidot esošos tīklus un radīt jaunus mijiedarbības modeļus starp aizsardzības iestādēm, rūpniecības nozari un pētniecības un tehnoloģiju organizācijām. Spēja iesaistīt MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas visā Savienībā būs izšķiroša, lai nodrošinātu nepieciešamo dažādību attiecībā uz inovāciju un specializāciju.

No tādiem kosmosa datu nodrošinātājiem kā Galileo vai Copernicus līdz jauniem datu atveides un analīzes risinājumiem, piemēram, “Galamērķis Zeme” 27 , Eiropas digitālās inovācijas centri var apvienot novatoriskus MVU visā datu vērtības ķēdē. Lai turpinātu atbalstīt Eiropas Savienības MVU, jaunuzņēmumus un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, kā arī nodrošinātu savstarpēju bagātināšanos starp civilo, aizsardzības un kosmosa nozari, Komisija plāno

·pastiprināt informētības veicināšanas pasākumus, iesaistot arī ar aizsardzību saistītu reģionu Eiropas tīklu, Eiropas aizsardzības pētniecības un inovāciju tīklu, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un rūpniecības klasterus, piemēram, tos, kas iesaistīti Eiropas Klasteru kopdarbības programmā 28 ;

·izmantot esošos ES informācijas sniedzējus, piemēram, Komisijas pārstāvniecības, kā arī dalībvalstīs esošos ES informatīvos tīklus, lai palīdzētu izplatīt galvenos vēstījumus un veidot partnerības;

·balstīties uz esošajiem tīkliem un ES struktūrām, lai attīstītu rūpnieciskās un zinātniskās partnerības kritisko tehnoloģiju jomā;

·atvieglot piekļuvi ES atbalstam, izmantojot daudzvalodu interaktīvu rīku, kas uzņēmumiem palīdz iegūt labāko ES finansējumu savam projektam;

·novērtēt iespējas izveidot valstu kontaktpunktus attiecībā uz visiem līdzdalības aspektiem EAF, meklējot sinerģiju ar citām struktūrām, kas veicina ES finansēšanas iespējas;

·turpināt veicināt kosmosa uzņēmējdarbības iniciatīvas CASSINI piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstības paātrināšanai, inkubācijai, darbības uzsākšanas finansējumam un pirmskomercializācijas iepirkumam, kā arī inovācijas partnerībai un inovāciju iepirkumam;

·sadarboties ar Eiropas Inovācijas padomi, lai sniegtu uzņēmējdarbības attīstības paātrināšanas pakalpojumus civilās nozares augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumiem/MVU, lai tie sasniegtu aizsardzības un drošības tirgus;

·kā paredzēts ES industriālajā stratēģijā, atbalstīt tādu Eiropas digitālo inovāciju centru izveidi, kas var darboties kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumiem, lai nodrošinātu piekļuvi tehnoloģiju testēšanai un popularizētu inovatīvus risinājumus aizsardzības, drošības vai kosmosa nozaru tirgos;

·nodrošināt tehnisko atbalstu un praktiskas apmācības jaunuzņēmumiem, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, kas ir ieinteresēti pieteikties attiecīgajām ES programmām un instrumentiem;

·organizēt informēšanas pasākumus, piemēram, sacensības, hakatonus, jaunuzņēmumu laboratorijas, tehnoloģiju dienas, inovāciju forumus, apmācības uz izglītojošu videospēļu bāzes, prognozēšanas un prasmju attīstīšanas darbseminārus.

5. Kritiskās tehnoloģijas un tehnoloģiju ceļveži

Savās 2019. gada politiskajās pamatnostādnēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka “Eiropai nav par vēlu panākt tehnoloģisko suverenitāti dažās kritiskās tehnoloģiju jomās”. 2020. gada ES industriālajā stratēģijā bija noteikts: “Eiropas stratēģiskā autonomija nozīmē, ka ir jāsamazina atkarība no citiem lietās, bez kurām mēs nevaram iztikt: tās ir kritiskie materiāli un tehnoloģijas, pārtika, infrastruktūra, drošība un citas stratēģiskas jomas. Eiropas rūpniecībai te paveras iespējas attīstīt pašai savus tirgus, produktus un pakalpojumus, kuri veicinās konkurētspēju”. Tāpēc ES atbalstīs to kritisko tehnoloģiju attīstību, kas Eiropai ir stratēģiski svarīgas.

Attiecībā uz dažām no šīm tehnoloģijām Komisija ir izmantojusi savas sasaukšanas spējas, lai izveidotu industriālās alianses 29 . Šādas alianses jau pastāv attiecībā uz enerģētikas tehnoloģijām (baterijas un akumulatori, tīrs ūdeņradis) un izejvielām, bet par vairākām citām aliansēm tiek domāts.

Ja tiks noteikts, kuras kritiskās tehnoloģijas dod izšķirošu ieguldījumu galvenajās spējās, tas var palīdzēt izlemt: i) kuras tehnoloģijas ir svarīgas tehnoloģiskajai suverenitātei (t. i., kur nepieciešams samazināt atkarības risku); ii) kur apvienots/koordinēts atbalsts no dažādām ES programmām un instrumentiem var palīdzēt risināt šādas problēmas. Lai stiprinātu savu tehnoloģisko suverenitāti, ES ir jāsaglabā spēcīga rūpniecības kompetence un, ja iespējams, jāmēģina panākt vadošā loma kritisko tehnoloģiju jomā. Līdztekus kritiskajām tehnoloģijām ES jāņem vērā arī

·vērtības ķēdes, tostarp kritisko izejvielu piegādes drošība, kas ir nozīmīgs civilo, aizsardzības un kosmosa kritisko tehnoloģiju pamatelements 30 , 31 , 32 ,

·saistītā pētījumu un testēšanas infrastruktūra, kas ir ļoti svarīga standartizācijai un sertificēšanai.

Šā rīcības plāna kontekstā kritiskās tehnoloģijas ir tehnoloģijas 33 , kas ir būtiskas visās aizsardzības, kosmosa un saistītajās civilajās nozarēs un veicina Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, samazinot pārmērīgas atkarības risku no citiem attiecībā uz risinājumiem, kas mums vajadzīgi visvairāk. Turpmāk tabulā ir sniegts tādu kritisko tehnoloģiju piemēru saraksts 34 35 , kas ir nozīmīgas visās attiecīgajās civilajās (tostarp drošības), aizsardzības un kosmosa nozarēs (tehnoloģijas, kas ir nozīmīgas tikai vienai no šīm nozarēm, nav iekļautas).

Kritiskās tehnoloģijas noteikti mainīsies, parādoties jaunām tehnoloģijām. Komisija savu dienestu ietvaros izveidos ES Kritisko tehnoloģiju observatoriju. 37 Tas nodrošinās regulāru kritisko tehnoloģiju, to iespējamo lietojumu, vērtības ķēžu, nepieciešamās pētniecības un testēšanas infrastruktūras, vēlamā ES kontroles līmeņa pār tām, kā arī esošo nepilnību un atkarību uzraudzību un analīzi 38 . Katru otro gadu observatorija, konsultējoties ar galvenajām ieinteresētajām personām, sagatavos klasificētu ziņojumu par kritiskām tehnoloģijām, atkarībām, vērtības ķēdēm un aizsardzības, kosmosa un ar tām saistīto civilo nozaru testēšanas infrastruktūru 39 .

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija izstrādās tehnoloģiju ceļvežus, lai sekmētu kritisko tehnoloģiju savstarpēju bagātināšanos starp civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēm. Komisija arvien vairāk izmanto tehnoloģiju ceļvežus 40 kā elastīgu paņēmienu stratēģiskās plānošanas atbalstam, īstermiņa un ilgtermiņa mērķus saskaņojot ar konkrētiem tehnoloģiju risinājumiem.

Izmantojot tehnoloģiju ceļvežus, Komisija balstīsies uz identificētajām kritiskajām tehnoloģijām un a) pievērsīsies visiem attiecīgajiem finansēšanas instrumentiem, politikas vajadzībām un finansējuma pieejamības iespējām, lai radītu sinerģijas starp visām ES darbībām, b) mērķtiecīgāk pievērsīsies plašākām tehnoloģiskām un sociālekonomiskām vajadzībām, lai veicinātu savstarpēju bagātināšanos, c) pulcēs visas attiecīgās ieinteresētās puses, tostarp valdību, rūpniecības nozares pārstāvjus, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību.

Tehnoloģiju ceļvežos izmantos tehnoloģiju prognozēšanu, lai identificētu piemērotas jaunās tehnoloģijas, izvairītos no izmaksu dublēšanās, veicinātu tirgus stabilitāti Eiropā, sekmētu pārrobežu sadarbību un stimulētu jaunuzņēmumus un MVU radīt inovācijas. Katram ceļvedim būs noteikts konkrēts laikposms, starpposma mērķrādītāji un konkrēts galīgais mērķis.

Pamatojoties uz darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar tehnoloģiju ceļvežiem, Komisija var nolemt uzsākt pamatprojektus, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz ES tehnoloģisko suverenitāti un līderību, to finansēšanas avotus un to pārvaldību (skatīt 8. iedaļu).

6. Standartizācija

Kopīgu standartu veicināšana un piemērošana visās nozarēs var sekmēt izmaksu ietaupījumus attiecībā uz ražošanas cikliem un izmaksu pārvaldību un arī uzlabot darbības efektivitāti, stiprinot sadarbspēju, jo īpaši daudznacionālā vidē.

Labāka standartu sasaiste ar iepirkuma programmām, kas saistītas ar sabiedrisko drošību, var palīdzēt ES rūpniecībai saglabāt vadošo lomu kritisko tehnoloģiju jomā, kas ir svarīgas ES tehnoloģiskajai suverenitātei. Kopumā vienoti standarti var veicināt inovāciju un sinerģiju.

Ciešā sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām personām Komisija apzinās esošos standartus un paraugpraksi un uzdos izstrādās tādus jaunus standartus, kurus var izmantot civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēs, un veicinās to izmantošanu attiecīgajās ES programmās un instrumentos jomās, kur standartizācijas joprojām trūkst. Piemēram:

·plānotais darbs rescEU ietvaros, kas var darboties kā katalizators, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību nolūkā panākt vienotus ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro (CBRN) draudu standartus lietotāju līmenī (civilās aizsardzības aģentūras) un rūpniecības līmenī vai

·plānotā iniciatīva saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa” par Eiropas drošības datu telpu, kas veicinās kvalitātes standartu noteikšanu ES līmenī.

Var būt nepieciešams rīkoties, lai izstrādātu tehnoloģiskos hibrīdstandartus 41 un paraugpraksi, kas piemērojama civilajā (piemēram, tiesībaizsardzības) un aizsardzības nozarē. Tas var ietvert standartu, kopīgi saskaņotu testēšanas protokolu, paraugprakses un ES rīcības kodeksu noteikšanu un saskaņošanu, lai samazinātu izmaksas, palielinātu sadarbspēju, palielinātu sinerģijas potenciālu un uzlabotu izpratni. ES vislabāk var kalpot savām interesēm, uzņemoties vadību standartu izstrādē starptautiskā līmenī (piemēram, kiberdrošības jomā), ņemot vērā ES vērtības un prioritātes (piemēram, ES datu aizsardzības tiesību aktus).

7. Inovācijas un savstarpēja bagātināšanās starp civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēm

Inovācija 42 ir Eiropas centienu vadīt digitālo pārkārtošanos un stiprināt konkurētspēju pamatu pamats. Idejas un tehnoloģijas var rasties no lieliem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām un MVU jebkurā ekosistēmā, un tām ir vispārēja ietekme uz spējām. Civilo, kosmosa un aizsardzības nozaru savstarpējās bagātināšanās (pārņemšanas un nodošanas) veicināšana novērsīs pašreizējo civilo un aizsardzības nozaru inovāciju vides sadrumstalotību. Tas var vēl vairāk stiprināt inovācijas un veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, padziļinātāk attīstīt vienoto tirgu un uzlabot drošību Eiropas pilsoņiem.

Inovāciju inkubators, kas spēj izstrādāt tehnoloģijas un paātrināt to attīstību divējāda lietojuma inovāciju jomā, varētu kļūt par galveno līdzekli, ar ko veicināt inovācijas un radīt transformatīvas tehnoloģijas minētajās trīs rūpniecības nozarēs un uzlabot savstarpējo bagātināšanos ar citām ekosistēmām. Šis inovāciju inkubators varētu darboties kā virtuāls tīkls, pamatojoties uz ciešu Komisijas sadarbību ar Eiropas Inovācijas padomi un EAA. Tas, piemēram, var i) pārbaudīt attiecīgu ES finansētu pētījumu veiksmīgus rezultātus un ieteikt tos papildu finansējumam vai izmantošanai lietotājiem, ii) atbalstīt jaunās tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot divējāda lietojuma inovācijām, ko radījuši jaunuzņēmumi, MVU un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas un iii) sasaistīt un papildināt nozaru iniciatīvas, piemēram, Eiropola uzturēto Eiropas drošības centru.

Komisija arī izveidos Aizsardzības inovāciju tīklus ar mērķi nodrošināt tehnoloģiskus demonstrējumu pakalpojumus (ko sniedz pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, universitātes vai citas pētniecības infrastruktūras), lai pārbaudītu civilās nozares radīto tehnoloģiju nozīmi potenciāliem aizsardzības lietojumiem. Darbojoties kā inovāciju starpnieki starp dažāda lieluma un dažādu nozaru dalībniekiem, šādi tematiskie tīkli atbalstīs inovāciju konkrētās aizsardzības vērtības ķēdēs, veicinot to, ka aizsardzības nozares dalībnieki ievieš civilās tehnoloģijas, vienlaikus sniedzot civilās nozares uzņēmumiem iespēju celt savu tehnoloģiju vērtību jaunu aizsardzības nozares partneru acīs.

Divas turpmāk aprakstītās kritisko tehnoloģiju jomas sniedz daudzsološas savstarpējas bagātināšanās iespējas.

Kiberdrošība un kiberaizsardzība. 2021. gadā Komisija izveidos Kiberdrošības kompetenču centru 43  (CCC) un Nacionālo koordinācijas centru tīklu. CCC palīdzēs aizsargāt Eiropas ekonomiku un sabiedrību pret kiberuzbrukumiem, uzturēt un veicināt pētniecības izcilību un stiprināt ES rūpniecības nozares konkurētspēju kiberdrošības jomā. Resursus šim centram nodrošinās programma “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”, kā arī dalībvalstis. Paralēli tam Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) atbalstīs Eiropas kiberaizsardzības risinājumu izpēti un izstrādi, piemēram, tādās jomās kā kiberdraudu situācijas izpratne un operatīvās spējas, kiberjomas apmācība un praktiskās mācības. Ar ES Kosmosa programmu turpinās izstrādāt risinājumus kiberdrošības problēmām (piemēram, Galileo).

Komisija centīsies uzlabot savstarpēju bagātināšanos un sinerģiju starp kiberdarbu civilajā, aizsardzības un kosmosa jomā, lai samazinātu ievainojamību un uzlabotu efektivitāti 44 .

Revolucionārās tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts 45 . Termins “revolucionāras tehnoloģijas” attiecas uz tehnoloģijām, kas izraisa krasus attīstības pavērsienus vai paradigmas maiņu, t. i., radikālas, nevis pakāpeniskas izmaiņas. Šādu tehnoloģiju attīstībai ir “augsts risks, liela potenciāla ietekme”, un šī koncepcija vienlīdz attiecas uz civilo, aizsardzības un kosmosa nozari. Revolucionārās tehnoloģijas 46 aizsardzības jomā var balstīt uz netradicionālu aizsardzības dalībnieku radītām koncepcijām vai idejām, kas pārņemtas no civilās nozares.

EAF regulā līdz 8 % no tās budžeta ir paredzēti, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas, veicinātu netradicionālu aizsardzības dalībnieku dalību un piesaistītu jaunuzņēmumus aizsardzības projektos, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai balvas par inovatīviem lietojumiem aizsardzības jomā. Šie novatoriskie finansēšanas mehānismi būs praktisks solis nolūkā popularizēt inovatīvas idejas un veicināt inovāciju savstarpēju bagātināšanos civilajā un aizsardzības jomā. Ļoti ievērojama programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļu daļa būs novirzīta atbalstam revolucionārām tehnoloģijām civilo lietojumu jomā. Līdzīgus ieguldījumus paredz arī citi ES finansēšanas instrumenti, tostarp kosmosa programma un Eiropas Inovācijas padome.

Lai veicinātu inovāciju un nodrošinātu ES rūpniecības nozares konkurētspēju, būs nepieciešama arī vērienīga politika attiecībā uz prasmēm. Komisija veiks mērķtiecīgus pasākumus, lai identificētu iespējamos trūkumus, visatbilstošākās prasmes un sinerģijas potenciālu civilo, aizsardzības un kosmosa nozaru mijiedarbībā.

Sieviešu un citu nepietiekami pārstāvētu grupu līdzdalība aizsardzības un drošības nozarēs joprojām ir zema. Ņemot vērā to, ka daudzveidība ir svarīgs inovāciju stimulēšanas faktors, tiks veicināta šo grupu ciešāka iesaiste. Komisija arī centīsies panākt lielāku sieviešu-novatoru līdzdalību un pievērsīsies vienlīdzības un iekļaušanas mērķiem (piemēram, digitālajai pieejamībai) 47 .

8. Sinerģijas un savstarpējas bagātināšanās veicināšana, izmantojot pamatprojektus

Veids, kā uzlabot sinerģiju starp civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozarēm, ir pamatprojektu uzsākšana, ar kuriem tiks atbalstītas kritiskās tehnoloģijas un sniegti risinājumi svarīgām sabiedrības vai stratēģiskām problēmām. Pamatprojektiem ir liels sinerģijas un savstarpējas bagātināšanās potenciāls: programmas līmenī (piemēram, papildu uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kas vērsti uz līdzīgām jomām, iepirkumu vajadzību sasaiste ar pētniecību, finansējuma avotu sinerģija), izmantojot tehnoloģijas (piemēram, divējāda lietojuma tehnoloģijas, jo īpaši zemā tehnoloģiskās gatavības līmenī) un izmantojot inovācijas un MVU (piemēram, veicinot jaunu mijiedarbību ar aizsardzības un drošības nozari).

Vairākas ES finansētas iniciatīvas liek pamatus starpnozaru sinerģijai, tostarp:

·Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, ar ko līdzfinansēs divējāda lietojuma transporta infrastruktūras projektus, lai uzlabotu gan civilo, gan militāro mobilitāti;

·Galileo, kas nodrošina publiski regulētus pakalpojumus, kurus varētu izmantot aizsardzības vajadzībām;

·Copernicus, kas nodrošina vides un drošības pakalpojumus, kurus dažādas lietotāju kopienas regulāri izmanto civiliem un aizsardzības mērķiem, jo​īpaši tādiem lietojumiem kā atbilstības pārbaude un izpilde saskaņā ar ES tiesību aktiem (piemēram, par vides atbilstības nodrošināšanu un noziedzību);

·SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programma), kurā tiek pētīti tehniski risinājumi elastīgai civilajai un militārajai sadarbībai, lai maksimāli izmantotu gaisa telpu;

·ES kosmosa novērošanas un uzraudzības (SST) pakalpojumi valsts un komerciālajiem satelītu operatoriem, kuri izmanto valsts līdzekļus;

·uz aizsardzību vērsta pētniecība attiecībā uz drošiem un ilgtspējīgiem enerģijas modeļiem (piemēram, enerģijas ražošana, uzkrāšana, energoefektivitāte un pārvaldība), kā rezultātā palielinās noturība un darbības efektivitāte klimata pārmaiņu kontekstā;

·apspriežu forums par ilgtspējīgu enerģiju aizsardzības un drošības nozarē 48 , kā arī plānotā kopīgā darbība ar EAA, lai identificētu šķēršļus atkrastes atjaunīgās enerģijas attīstībai teritorijās, kas paredzētas aizsardzības darbībām, un uzlabotu līdzāspastāvēšanu 49 ;

·medicīniskā reaģēšana un ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro (CBRN) draudu novēršanas darbības, kuras i) atbalsta ar rescEU (piemēram, kontaminētu un infekciozu pacientu pārvadāšana), ii) plāno EAF vai iii) atbalsta ar ES veselības programmu (piemēram, kopīga rīcība nolūkā stiprināt veselības gatavību un reaģēšanu uz teroristu bioloģiskiem un ķīmiskiem uzbrukumiem).

Lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantots šo iniciatīvu potenciāls, Komisija uzraudzīs to īstenošanu un apzinās iespējas uzlabot ieguldījumu atdevi. Piemēram,

·Komisija, veicot sagatavošanas darbības, kuras tiks uzsāktas 2021. gadā, lai izveidotu ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) 50 , nodrošinās sinerģiju ar esošajām ES struktūrām, programmām un instrumentiem, tostarp saistībā ar jauniem bioloģiskiem draudiem cilvēku veselībai un darbu pie Eiropas bioloģiskās aizsardzības reaģēšanas;

·Komisija nodrošinās sinerģiju starp aizsardzības un civilajiem ieguldījumiem kibertehnoloģijās, mākoņdatošanas, procesoru un kvantu tehnoloģijās;

·lai labāk reaģētu uz mūsdienu drošības izaicinājumiem 51 , Komisija centīsies paātrināt ievērojamo ieguldījumu ieviešanu Eiropas drošajā komunikācijas infrastruktūrā (TESTA). TESTA nodrošina ES mēroga drošu savienojamību (tostarp videokonferences) starp ES iestādēm, ES struktūrām un aģentūrām, kā arī valstu iestādēm aizsardzības un drošības jomā;

·saistībā ar Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju (ESJDS) 52 Komisija turpinās veicināt sadarbību starp aģentūrām, kurām ir civilā un aizsardzības darba virzieni (t. i., FRONTEX, EMSA — Eiropas Jūras drošības aģentūra, EFCA — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra) un atbalstīt saskaņotas civilmilitārās jūras drošības pētniecības programmas ieviešanu. Sadarbība civilajā un aizsardzības jomā ir daļa no ESJDS rīcības plāna 53 pamatprincipiem, kas ietver darbības starpsavienojumu un informācijas apmaiņas veicināšanai starp civilajām un militārajām iestādēm, izmantojot jūrniecības vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE) 54 , satvara izveides veicināšanai ar civilmilitāro jomu saistītai kuģu būves nozarei un civilmilitārās sadarbības uzlabošanai meklēšanas un glābšanas darbos uz jūras (SAR).

Turklāt, pamatojoties uz provizorisko analīzi un balstoties uz iniciatīvām, kuras paredzēts finansēt ar ES instrumentiem, Komisija uzsāk trīs turpmāk aprakstītos pamatprojektus.

·ES dronu tehnoloģijas. Šā pamatprojekta mērķis būs uzlabot ES rūpniecības konkurētspēju šajā kritisko tehnoloģiju jomā. Tajā noteiks savstarpējas bagātināšanās jomas, lai aizsardzības projekti gūtu labumu no inovatīviem sasniegumiem, ko rada MVU, kuri aktīvi darbojas civilo dronu jomā, un lai civilā aeronautika gūtu labumu no attīstības aizsardzības jomā. Jo īpaši projekts būs vērsts uz bezpilota lidaparātiem kā tādiem, kā arī uz tehnoloģisko pamatelementu izstrādi, kas nepieciešami dronu satiksmes turpmākai automatizēšanai. Šis pamatprojekts būs daļa no vispārējā mērķa, ko paredzēts izklāstīt plašāk dokumentā “ES dronu stratēģija 2.0”, kas plānots 2022. gadā 55 , lai veicinātu un paātrinātu šīs tehnoloģijas turpmāku attīstību un izmantošanu Eiropā, tādējādi uzlabojot tehnoloģisko suverenitāti.

·ES kosmosā balstīta globāla drošu sakaru sistēma. Šā pamatprojekta mērķis ir nodrošināt piekļuvi ātrgaitas savienojamībai, izmantojot vairāku orbītu kosmosa infrastruktūru, tostarp zemas Zemes orbītas satelītus, un papildināt Galileo/EGNOS un Copernicus kā trešajai ES satelītu sistēmai. Integrējot kvantu šifrēšanas tehnoloģijas, tas nodrošinās ļoti drošu valsts un komercpakalpojumu savienojamību un sakarus (piemēram, labāk savienojot galveno infrastruktūru, atbalstot krīzes pārvarēšanu, uzraudzību un potenciālus plaša patēriņa platjoslas lietojumus). Tas ļaus ikvienam Eiropā piekļūt ātrgaitas savienojamībai un nodrošinās noturīgu savienojamības sistēmu, kas ļaus Eiropai uzturēt savienojumus neatkarīgi no apstākļiem, tostarp liela mēroga kiberuzbrukumu gadījumiem internetā. Visbeidzot, tā būs ģeostratēģiska infrastruktūra, kas būs konkrētu partnerību (piemēram, ar Āfriku) nozīmīgs elements.

·ES Kosmosa satiksmes pārvaldības stratēģija (STM). Šajā pamatprojektā tiks izstrādāti kosmosa satiksmes pārvaldības standarti un noteikumi, kas vajadzīgi, lai izvairītos no sadursmēm, kas var rasties satelītu un kosmosa atkritumu skaita pieauguma dēļ un kas varētu izraisīt katastrofālus notikumus attiecībā uz ES kosmosa resursiem. Kosmosa satiksmes pārvaldība arī novērsīs risku, ka par normu kļūst standarti, kas nav ES standarti, jo šai atkarībai būtu negatīva ietekme uz Eiropas centieniem sasniegt tehnoloģisko suverenitāti. Šim pamatprojektam vajadzētu arī palīdzēt izveidot starptautisku pieeju kosmosa satiksmes pārvaldībai.

Katrs no šiem pamatprojektiem varētu ieviest ievērojamas pārmaiņas, ņemot vērā to lielumu vai ietekmi, kā arī iespējamos ieguvumus Eiropas tehnoloģiskajai suverenitātei un plašākai sabiedrībai. Lai turpinātu attīstīt katru projektu, Komisija turpinās analizēt lietošanas gadījumus, tehniskos raksturlielumus, izmantojamās kritiskās tehnoloģijas, izmaksas un iespējamos finansēšanas instrumentus, pārvaldības struktūras un inovatīvas idejas (kas saistītas ar tehnoloģiju vai tirgu), šos datus iegūstot no MVU, jaunuzņēmumiem un pētniecības un tehnoloģiju organizācijām. Pamatojoties uz to, Komisija lems par iespējamiem katra projekta turpmākajiem pasākumiem, vajadzības gadījumā arī par tiesību aktu priekšlikumiem.

Tehnoloģiju ceļveži dažām 5. iedaļā norādītajām kritiskajām tehnoloģijām varētu arī vainagoties ar turpmākiem pamatprojektiem.

9. No vārdiem pie darbiem

Komisija ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi pārraudzīs šā rīcības plāna īstenošanu. Tā pievērsīs īpašu uzmanību politikas prioritāšu (tematiskās politikas un vispārējās konkurētspējas un pētniecības un inovācijas veicināšanas politikas) efektīvākai un lietderīgākai īstenošanai, vienlaikus nodrošinot maksimālu saskaņotību un sinerģiju starp ES programmām un instrumentiem.

Lai ilgtermiņā veicinātu civilās, aizsardzības un kosmosa rūpniecības nozaru savstarpēju bagātināšanos, Komisija uzraudzīs progresu, kāds konkrēti panākts attiecībā uz katru no 11 uzskaitītajām darbībām, un reizi divos gados nāks klajā ar progresa ziņojumu. Katras darbības īstenošanas grafiks būs saskaņots ar attiecīgo ES instrumentu plānošanu.

(1) Skatīt pilnvarojuma vēstules priekšsēdētājas izpildvietniecei Margrētei Vestagerei un komisāram Tjerī Bretonam .

(2) Komisijas paziņojums COM(2020)102, 10.3.2020.

(3)

Padomes secinājumi par drošību un aizsardzību 8910/20 (2020. gada 17. jūnijs): “Padome (..) atzinīgi vērtē aicinājumu ES programmās panākt vairāk sinerģijas starp civilo un aizsardzības rūpniecību, tostarp kosmosa nozari, lai efektīvāk izmantotu resursus un tehnoloģijas un radītu apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus ievērojot attiecīgo ES programmu un iniciatīvu dažādos raksturus un juridiskos pamatus, tostarp Eiropas kosmosa programmu civilo raksturu.”

(4) Vidējā termiņā un ilgtermiņā, kad vairs nebūs vajadzības aizsargāt galvenos operatīvā pārākuma aktīvus.

(5)   Regulas par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem IV pielikumā ir ietverti konkrēti noteikumi par sinerģiju ar citām programmām.

(6) Skatīt, piemēram, Kopīgā pētniecības centra ziņojumu “Horizon 2020-funded security research projects with dual-use potential: An overview (2014-2018)” , EUR 30210 EN.

(7) Visām darbībām pilnībā jāatbilst attiecīgajiem valsts, ES un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp konkurences noteikumiem.

(8) ES finansējumam pilnībā jāatbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp Līgumiem, Finanšu regulai un konkrētiem noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā finansēšanas programmas vai instrumenta pamataktā.

(9) Izstrādātas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) / kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros.

(10)  Nesen izveidotā “NIP klastera” (Nacionālā īstenošanas plāna klastera) drošības, tehnoloģiju un pētniecības, attīstības un inovācijas jomā nacionālo spēju attīstīšanai civilajā KDAP mērķis ir noteikt un izmantot attiecīgās ES programmas.

(11) Tas atbilst Komisijas un Padomes, kam palīdz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, pienākumam nodrošināt konsekvenci starp ārējo darbību un iekšējo politiku (LES 21. panta 3. punkts).

(12) Paziņojums COM(2020) 67, 19.2.2020., “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”.

(13) Eiropadomes 2020. gada 2. oktobra secinājumi EUCO 13/20.

(14) COM(2020) 605, 24.7.2020.

(15) Aprēķinu pamatā ir Eurostat “Uzņēmējdarbības strukturālā statistika” un “Nacionālo kontu kopsummas pa nozarēm”. Lielākā daļa vērtību attiecas uz ES-27 2017. gada datiem. Trūkstošās vērtības ir aizstātas ar jaunākajiem pieejamajiem datiem.

(16) 2015. gada pārskatu skatīt šeit . Iespējams, šie dati nav pilnīgi precīzi, jo lielākā daļa rūpniecības organizāciju darbojas gan aizsardzības, gan drošības jomā. Komisija nesen ir uzsākusi jaunu pētījumu.

(17) Saskaņā ar Padomes Regulu par divējāda lietojuma preču tirdzniecību šajā rīcības plānā divējāda lietojuma preces ir definētas kā tās preces, programmatūra un tehnoloģija, ko var izmantot gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām.

(18) Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts). Regulas īstenošana un izpilde var palīdzēt aizsargāt kritiskās tehnoloģijas un infrastruktūru tādā veidā, kas nāk par labu arī tiem ES operatoriem, kas tās izmanto.

(19)  Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma.

(20) Jo īpaši Spēju attīstības plāns (un ar to saistītās stratēģiskā konteksta lietas) un koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību.

(21) Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 9. pantu ir izveidots īpašs spēju pilnveides plānošanas process ES integrētai robežu pārvaldībai. Tā rezultātā tiks koordinēti dalībvalstu nacionālo spēju pilnveides plāni, kas saistīti ar robežu pārvaldību, un FRONTEX spēju pilnveides plāni. Ar šo spēju pilnveides plānošanas procesu tiks atbalstīta Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izvietošana un vadīta attiecīgo ES instrumentu plānošana.

(22) Tiešs ES iepirkums vai atbalsts dalībvalstu veiktam iepirkumam.

(23) Programma “Apvārsnis Eiropa” paredz, ka sinerģija ar EAF nāks par labu pētniecībai civilajā un aizsardzības nozarē, lai gan darbības saskaņā ar pamatprogrammu būs tieši vērstas uz lietojumiem civilajās nozarēs.

(24)   rescEU ir daļa no ES civilās aizsardzības mehānisma.

(25) COM(2016) 950, 30.11.2016.

(26) Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumos EIB tika aicināta “izskatīt pasākumus, lai atbalstītu ieguldījumus aizsardzības pētniecības un izstrādes darbībās”.

(27)

“Galamērķis Zeme” ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir izstrādāt ļoti augstas precizitātes Zemes digitālo modeli, lai uzraudzītu un simulētu dabiskās aktivitātes un cilvēku darbību, kā arī izstrādāt un pārbaudīt scenārijus, kas ļautu attīstīties ilgtspējīgāk un atbalstītu Eiropas vides politiku.

(28)   https://www.endr.eu/ , https://www.edrin.org/ , https://een.ec.europa.eu/ , https://www.clustercollaboration.eu

(29)

Ar industriālajām aliansēm var sasaukt un pulcēt plašu ieinteresēto personu loku noteiktā ekosistēmā / vērtības ķēdē, ja pastāv i) steidzams pamatojums uzņēmējdarbības modeļa maiņai; ii) risks tikt izspiestam no tirgiem, kas ir svarīgi ES rūpniecības/ekonomikas nākotnei; vai iii) iespēja piesaistīt daudzsološu, nākotnes prasībām atbilstošu tirgu ar plašāku ietekmi.

(30)

 EK, “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”, (COM(2020) 474 final).

(31)  Kopīgais pētniecības centrs (JRC), 2019, Materials dependencies for dual-use technologies relevant to Europe's defence sector , JRC117729. 

(32) EK, 2020, Critical raw materials for strategic technologies and sectors in the EU – a Foresight study .

(33) Tostarp, vajadzības gadījumā, attiecīgās apzinātās   svarīgās pamattehnoloģijas , kas veido atšķirīgu papildkategoriju.

(34) Saraksta pamatā ir kritiskās tehnoloģijas, kas ir minētas 2020. gada paziņojumā par industriālo stratēģiju un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles regulā. Šajā sarakstā ir ņemts vērā ES svarīgo pamattehnoloģiju saraksts, un saraksta veidošanas pieeja atbilst nesenajai ES nozaru analīzei.

(35) Dažas tehnoloģijas var būt saistītas ar vairāk nekā vienu nozari.

(36) Piemēram, izmantošanai profilaktiskos vai ārstnieciskos veselības risinājumos, kriminālistikā utt.

(37) Vajadzības gadījumā tiks strādāts ar esošajiem ES tehnoloģiju uzraudzības rīkiem, piemēram, Komisijas rīcībā esošajiem rīkiem ( https://ati.ec.europa.eu/ ) vai EAA rīkiem.

(38)

Kritiskās atkarības civilo, aizsardzības un kosmosa tehnoloģiju mijiedarbībā ir īpaša visu to rūpniecības kritisko atkarību kopuma apakškopa (un līdz ar to arī pilnībā saskaņota), kas norādītas ES industriālajā stratēģijā, kurai ir daudz plašāka darbības joma.

(39)

Vajadzības gadījumā tiks ņemts vērā EAA darbs ar kritiskām tehnoloģijām, tostarp izmantojot Visaptverošo stratēģiskās pētniecības programmu (OSRA) un saistītos tehnoloģiju veidošanas pamatelementus (TBB).

(40)

Skatīt arī Komisijas paziņojumu “EPT — pētniecības un inovācijas jaunā ēra”, COM(2020) 628, 30.9.2020.

(41)

Par nodomu izdot hibrīdstandartus (piemēram, par programmvadāmiem radio) pirmo reizi paziņots Komisijas paziņojumā COM(2012) 417 un SWD(2012) 233 (26.7.2012.), “Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plāns”.

(42)

Jaunizveidotā ES inovāciju centra iekšējās drošības un tiesiskuma jomā, par ko nesen paziņoja Padome (6158/20, 19.2.2020.), mērķis ir arī apzināt sinerģijas iespējas.

(43)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_2384 . 

(44)

Skatīt Komisijas paziņojumu COM(2020) 18 (16.12.2020.) “ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei”, 13.–19.lpp.: “Novēršanas, atturēšanas un reaģēšanas operatīvo spēju veidošana”.

(45)

Mākslīgā intelekta attīstība ir jāveic atklāti visā ES, un jānodrošina MI balstītu lietojumu drošums, nekaitīgums sabiedrībai un videi, no paša sākuma jāapsver ētiskie aspekti, jānovērtē riski un jāsamazina to ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls un netīša diskriminācija dzimuma, rases vai invaliditātes dēļ. Mākslīgo intelektu attīstīs labi koordinētā satvarā, ievērojot ES vērtības, ētikas principus un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Savienības finansiālais ieguldījums garantēs uz cilvēku vērstu un iekļaujošu pieeju, kas respektē Savienības vērtības un ir saskaņā ar “Balto grāmatu par mākslīgo intelektu — Eiropiska pieeja mākslīgajam intelektam” COM(65) (19.2. 2020.), par kuru Komisija 2021. gadā iesniegs papildu priekšlikumu.

(46)

Saskaņā ar EAF regulu Komisija var finansiāli atbalstīt darbības, kas veicina revolucionāru tehnoloģiju izstrādi aizsardzības vajadzībām. Tomēr, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu starptautisko saistību ievērošanu, finansiāli netiks atbalstītas darbības, kas saistītas ar produktiem vai tehnoloģijām, kuru izmantošanu, attīstību vai ražošanu aizliedz starptautiskie tiesību akti. Tādējādi, nākot klajā ar priekšlikumiem par jauniem aizsardzības jomas ražojumiem vai tehnoloģijām vai esošo ražojumu vai tehnoloģiju modernizāciju, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapņemas ievērot ētikas principus, piemēram, attiecībā uz cilvēku labklājību un cilvēka genoma aizsardzību, kuri ir arī atspoguļoti attiecīgajos valsts, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un attiecīgā gadījumā to protokolos.

(47) Paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam”, COM(2020) 152 final.

(48)

https://cordis.europa.eu/project/id/882171.

(49)

 COM(2020) 741 final, “ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā”.

(50)

Skatīt arī Komisijas paziņojumu COM(2020) 724 (11.11.2020.) “Eiropas veselības savienības veidošana — ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”.

(51)

Saskaņā ar paziņojumā “Pirmais progresa ziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju”, COM(2020) 797, pausto mērķi uzlabot digitālās infrastruktūras izturētspēju un uzlabot sagatavotību valstu un ES līmenī, veidojot noturīgas spējas novērst, konstatēt un mazināt apdraudējumus un reaģēt uz tiem.

(52) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014JC0009&from=LV.

(53) https://ec.europa.eu/maritimeaffairs/sites/maritimeaffairs/files/2018-06-26-eumss-revised-action-plan_en.pdf.

(54) http://emsa.europa.eu/cise.html.

(55)

Skatīt Komisijas paziņojuma COM(2020) 789 (9.12.2020.) “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” 15. lpp.