This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021AR0718
Opinion of the European Committee of the Regions – Proposal for a Regulation establishing the Brexit Adjustment Reserve
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi”
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi”
COR 2021/00718
OV C 175, 7.5.2021, p. 69–88
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
7.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 175/69 |
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums regulai, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi”
(2021/C 175/07)
|
I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM
Grozījums1
1. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2020. gada 1. februārī izstājās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom), turpmāk abas kopā “Savienība”, un sākās pārejas periods. Par šo laikā ierobežoto periodu vienošanās tika panākta izstāšanās līgumā (1), un tas ilga līdz 2020. gada 31. decembrim . Pārejas periodā Savienība un Apvienotā Karaliste sāka oficiālas sarunas par turpmākajām attiecībām. |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2020. gada 1. februārī izstājās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom), turpmāk abas kopā “Savienība”, un sākās pārejas periods. Par šo laikā ierobežoto periodu vienošanās tika panākta izstāšanās līgumā (1), un tas beidzās 2020. gada 31. decembrī . Pārejas periodā Savienība un Apvienotā Karaliste sāka oficiālas sarunas par turpmākajām attiecībām. |
2. grozījums
Pievienot jaunu 2.a apsvērumu
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātā 2020. gada 24. decembrī tika noslēgts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (turpmāk “tirdzniecības un sadarbības nolīgums”) (1), kurā ir noteiktas to turpmākās attiecības un kurš provizoriski stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošana attiecībā uz zvejniecību paredz piecu ar pusi gadu pārejas periodu līdz 2026. gada 30. jūnijam, pakāpeniski samazinot zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos. Paredzams, ka tas radīs būtiskas pārmaiņas visā zvejniecības vērtību ķēdē un dažu reģionu piekrastes ekonomikas struktūrā. |
3. grozījums
3. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Savienība ir apņēmusies mīkstināt ekonomisko ietekmi, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un apliecināt solidaritāti ar visām dalībvalstīm, jo īpaši tām , kas šajos ārkārtas apstākļos cieš visvairāk . |
Savienība ir apņēmusies mīkstināt negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un apliecināt solidaritāti ar visām dalībvalstīm, visiem reģioniem un ekonomikas nozarēm , kas cieš šajos ārkārtas apstākļos. |
4. grozījums
5. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir lietderīgi, lai dalībvalstis atbalsta pasākumu izstrādē īpaši koncentrētos uz tiem reģioniem, apgabaliem un pašvaldībām – tostarp tām, kas atkarīgas no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos –, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās, domājams, skars vissmagāk. Dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu izstāšanās skartos uzņēmumus un ekonomikas nozares. Tāpēc ir lietderīgi sniegt neizsmeļošu to pasākumu veidu sarakstu, ar kuriem, visticamāk, varētu sasniegt šo mērķi. |
Lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ir lietderīgi, lai dalībvalstis atbalsta pasākumu izstrādē īpaši koncentrētos uz tiem reģioniem, apgabaliem un pašvaldībām – tostarp tām, kas atkarīgas no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos –, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās, domājams, skars vissmagāk , un vienlaikus rūpētos par atbalsta taisnīgu sadalījumu starp visiem cietušajiem reģioniem . Dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu izstāšanās skartos uzņēmumus un ekonomikas nozares. Tāpēc ir lietderīgi sniegt neizsmeļošu to pasākumu veidu sarakstu, ar kuriem, visticamāk, varētu sasniegt šo mērķi. |
5. grozījums
5. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
uzsver, ka dažas ekonomikas nozares ir īpaši apdraudētas. Dažās teritorijās, kas ir ļoti atkarīgas no britu klientiem, jāgatavojas tūrisma aktivitātes kritumam. Pilsoņu uzturēšanās noteikumi var mainīt pārvietošanās paradumus un apmaiņu starp teritorijām, kā arī izjaukt dažu teritoriju demogrāfisko līdzsvaru. Tirdzniecības darbība ir pakļauta uzņēmumu un vērtības ķēžu spējai ievērot nolīgumā paredzētās jaunās prasības. Dažās jomās sekas jau ir redzamas, bet citās, piemēram īpaši svaigo pārtikas produktu jomā daudzas Brexit sekas vēl aizēno ar Covid-19 saistītais sanitārais stāvoklis vai arī tas, ka visi noteikumi vēl netiek reāli piemēroti; |
6. grozījums
6. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Tajā pašā laikā ir svarīgi skaidri noteikt jebkādus izņēmumus no rezerves nodrošinātā atbalsta. No rezerves būtu jāizslēdz atbalsts par pievienotās vērtības nodokli, jo tas veido dalībvalsts ieņēmumus, kuri kompensē attiecīgās izmaksas dalībvalsts budžetam. Lai ierobežotos resursus varētu izlietot pēc iespējas efektīvāk, atbalstu no rezerves nedrīkstētu piešķirt tehniskajai palīdzībai, ko izmanto par rezerves īstenošanu atbildīgās struktūras. Atbilstīgi kohēzijas politikas vispārējai pieejai atbalsts nebūtu piešķirams par izdevumiem, kas saistīti ar pārcelšanos vai kas ir pretrunā jebkādiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
Tajā pašā laikā ir svarīgi skaidri noteikt jebkādus izņēmumus no rezerves nodrošinātā atbalsta. No rezerves būtu jāizslēdz atbalsts par pievienotās vērtības nodokli , ja vien tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem PVN jomā , jo PVN veido dalībvalsts ieņēmumus, kuri kompensē attiecīgās izmaksas dalībvalsts budžetam. Atbilstīgi kohēzijas politikas vispārējai pieejai atbalsts nebūtu piešķirams par izdevumiem, kas saistīti ar pārcelšanos vai kas ir pretrunā jebkādiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. |
7. grozījums
14. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ir nepieciešams izvērtēt rezervi, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīm prasībām vajadzētu ietvert izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata rezervi izvērtē. |
Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ir nepieciešams izvērtēt rezervi, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām . Attiecīgā gadījumā šīm prasībām vajadzētu ietvert izmērāmus rādītājus, uz kuru pamata rezervi izvērtē. |
8. grozījums
15. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un saskanību pieteikumu izvērtēšanā, Komisijai pieteikumi būtu jāizvērtē kā kopums. Jo īpaši tai būtu jāraugās uz deklarēto izdevumu attiecināmību un pareizību, uz tiešo saikni starp izdevumiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu izstāšanās sekas, un uz pasākumiem, ko attiecīgās dalībvalstis ieviesušas, lai nepieļautu dubultu finansējumu. Izvērtējot pieteikumus finanšu iemaksas saņemšanai no rezerves, Komisijai būtu jādzēš priekšfinansējums un jāatgūst neizmantotā summa. Lai atbalstu koncentrētu uz izstāšanās visvairāk skartajām dalībvalstīm, gadījumos, kad attiecīgās dalībvalsts izdevumi, kurus Komisija atzinusi par attiecināmiem, pārsniedz kā priekšfinansējumu izmaksāto summu un 0,06 % no attiecīgās dalībvalsts nominālā nacionālā kopienākuma (NKI) 2021. gadā, vajadzētu būt iespējai šai dalībvalstij piešķirt papildu līdzekļus no rezerves pieejamo finanšu resursu robežās. Ņemot vērā gaidāmā ekonomikas satricinājuma apmēru, būtu jāparedz iespēja no priekšfinansējuma atgūtās summas izmantot dalībvalstu papildu izdevumu atmaksāšanai. |
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un saskanību pieteikumu izvērtēšanā, Komisijai pieteikumi būtu jāizvērtē kā kopums. Jo īpaši tai būtu jāraugās uz deklarēto izdevumu attiecināmību un pareizību, uz tiešo saikni starp izdevumiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu izstāšanās sekas, un uz pasākumiem, ko attiecīgās dalībvalstis ieviesušas, lai nepieļautu dubultu finansējumu. Ir arī jānodrošina izdevumu sadalījums pa nozarēm un ģeogrāfiskais sadalījums NUTS 2 līmenī, tostarp attiecībā uz tālākajiem reģioniem . Izvērtējot pieteikumus finanšu iemaksas saņemšanai no rezerves, Komisijai būtu jādzēš priekšfinansējums un jāatgūst neizmantotā summa. Lai atbalstu koncentrētu uz izstāšanās visvairāk skartajām dalībvalstīm, gadījumos, kad attiecīgās dalībvalsts izdevumi, kurus Komisija atzinusi par attiecināmiem, pārsniedz kā priekšfinansējumu izmaksāto summu un 0,06 % no attiecīgās dalībvalsts nominālā nacionālā kopienākuma (NKI) 2021. gadā, vajadzētu būt iespējai šai dalībvalstij piešķirt papildu līdzekļus no rezerves pieejamo finanšu resursu robežās. Ņemot vērā gaidāmā ekonomikas satricinājuma apmēru, būtu jāparedz iespēja no priekšfinansējuma atgūtās summas izmantot dalībvalstu papildu izdevumu atmaksāšanai. |
9. grozījums
16. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Lai nodrošinātu dalītās pārvaldības pareizu darbību, dalībvalstīm būtu jāizveido pārvaldības un kontroles sistēma, jānorīko un jāpaziņo Komisijai struktūras, kas ir atbildīgas par rezerves pārvaldību, kā arī atsevišķa neatkarīga revīzijas struktūra. Vienkāršošanas labad dalībvalstis var izmantot esošās norīkotās struktūras un sistēmas, kas izveidotas kohēzijas politikas finansējuma vai Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārvaldībai un kontrolei. Ir jānosaka dalībvalstu pienākumi un jānosaka īpašas prasības norīkotajām iestādēm. |
Lai nodrošinātu dalītās pārvaldības pareizu darbību, dalībvalstīm būtu jāizveido pārvaldības un kontroles sistēma, jānorīko un jāpaziņo Komisijai valsts vai reģionālā līmeņa struktūras, kas ir atbildīgas par rezerves pārvaldību, kā arī atsevišķa neatkarīga revīzijas struktūra. Vienkāršošanas labad dalībvalstīm būtu jāizmanto esošās norīkotās struktūras un sistēmas, kas izveidotas kohēzijas politikas finansējuma vai Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārvaldībai un kontrolei. Ir jānosaka dalībvalstu pienākumi un jānosaka īpašas prasības norīkotajām iestādēm. Dalībvalstīm jānodrošina attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana finansējuma apgūšanā un uzraudzībā, piemēram, ar pārraudzības struktūru starpniecību, ja minētās pašvaldības vēl nav šo struktūru locekles. |
10. grozījums
19. apsvērums
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
11. grozījums
2. pants
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: |
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: |
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
12. grozījums
4. pants
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||
1. Atbalstu no rezerves ir tiesīgas saņemt visas dalībvalstis. |
1. Atbalstu no rezerves ir tiesīgas saņemt visas dalībvalstis. |
||||||||
2. Rezerves resursu maksimālais apjoms pašreizējās cenās ir 5 370 994 000 EUR. |
2. Rezerves resursu maksimālais apjoms pašreizējās cenās ir 6 370 994 000 EUR. |
||||||||
3. Šā panta 2. punktā minētos resursus sadala šādi: |
3. Šā panta 2. punktā minētos resursus sadala šādi: |
||||||||
|
|
||||||||
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās summas uzskata par priekšfinansējumu Finanšu regulas 115. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē. |
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās summas uzskata par priekšfinansējumu Finanšu regulas 115. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē. |
||||||||
|
4. Resursi, kas piešķirti no rezerves priekšfinansējuma, pamatojoties uz zvejniecības kritēriju (I pielikuma 2. punkts), jāizmanto vienīgi pasākumiem, ar kuriem atbalstīt vietējos un reģionālos uzņēmumus un kopienas, kas ir atkarīgas no zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ekskluzīvas ekonomikas zonas (EEZ) ūdeņos saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto. 5. Nosakot atbalsta pasākumus, ko finansē no resursiem, kuri piešķirti saskaņā ar kritēriju par tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti (I pielikuma 2. punkts), dalībvalstis ņem vērā neto tirdzniecības apjoma relatīvo nozīmi katrā reģionā (NUTS 2). Šāda tirdzniecība jebkurā gadījumā ietver tūrisma pakalpojumus; |
13. grozījums
Pievienot 4.a pantu
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Apspriešanās process 1. Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu izveido daudzlīmeņu dialogu, tostarp vismaz ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām vissmagāk skartajās teritorijās. Apspriešanās procesa pamatā ir partnerības princips kohēzijas politikas ietvaros. Apspriešanās process attiecas uz rezerves atbalstīto pasākumu noteikšanu un īstenošanu. 2. Apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to iesaistīšanas kārtību dalībvalsts norāda [jaunajā IV pielikumā]. |
Pamatojums
Apspriešanās procesam vajadzētu būt būtiskai daļai lēmumu pieņemšanā par to, kā šis finansējums tiek piešķirts. Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista konsultāciju procesā saskaņā ar kohēzijas politikas procedūrām.
14. grozījums
5. panta 1. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||||||||
Attiecināmība |
Attiecināmība |
||||||||||||||
1. Ar finanšu iemaksu no rezerves atbalsta tikai tos publiskos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pasākumiem, ko dalībvalstis konkrēti veikušas, lai sekmētu 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un no tās var segt šādus pasākumus: |
1. Ar finanšu iemaksu no rezerves atbalsta tikai tos publiskos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pasākumiem, ko dalībvalstis konkrēti veikušas, lai sekmētu 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un no tās var segt šādus pasākumus: |
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
||||||||||||||
|
|
15. grozījums
5. panta 2. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
2. Izdevumi ir attiecināmi tad, ja tie ir radušies un samaksāti atsauces periodā par attiecīgajā dalībvalstī vai par labu attiecīgajai dalībvalstij veiktajiem pasākumiem. |
2. Izdevumi ir attiecināmi tad, ja tie ir radušies un samaksāti atsauces periodā par attiecīgās dalībvalsts skartajos reģionos un nozarēs veiktajiem pasākumiem. |
16. grozījums
5. panta 3. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Izstrādājot atbalsta pasākumus, dalībvalstis ņem vērā dažādo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības atstāj uz dažādiem reģioniem un vietējām kopienām un attiecīgi atbalsta sniegšanā no rezerves koncentrējas uz tiem, ko izstāšanās skar vissmagāk. |
Izstrādājot atbalsta pasākumus, dalībvalstis ņem vērā dažādo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības atstāj uz dažādiem reģioniem un vietējām kopienām un attiecīgi atbalsta sniegšanā no rezerves koncentrējas uz tiem, ko izstāšanās skar vissmagāk , un vienlaikus tās rūpējas par atbalsta taisnīgu sadalīšanu, ņemot vērā katrā reģionā radušās sekas . |
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ņemta vērā Brexit ekonomiskā ietekme uz katru no skartajiem reģioniem, un attiecīgi rūpējas, lai, piešķirot rezerves līdzekļus, atbalsts tiktu sadalīts taisnīgi, balstoties uz reālajām ekonomiskajām sekām.
17. grozījums
5. panta 4. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Šā panta 1. punktā minētie pasākumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem. |
Šā panta 1. punktā minētie pasākumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem , ievērojot [jaunajā 6. pantā] minētos izņēmumus . |
18. grozījums
5. panta 5. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Pasākumi, kas ir attiecināmi saskaņā ar 1. punktu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas. |
Pasākumi, kas ir attiecināmi saskaņā ar 1. punktu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas. Lai izvairītos no finansējuma pārklāšanās, ir jākonsultējas ar attiecīgajām reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas veic ES līdzekļu pārvaldības iestāžu vai starpniekstruktūras funkcijas, un tās ir pilnībā jāiesaista. Lēmums izmantot struktūrfondus, nevis rezervi ir jāapspriež ar attiecīgajiem dalībniekiem, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz citu ES programmu un finansēšanas programmu īstenošanu. |
19. grozījums
Pievienot jaunu 5.a pantu
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
|
Valsts atbalsts 1. Zvejniecības nozarē un primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā Līguma par Eiropas Savienības darbību 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. panta darbības jomā attiecībā uz piešķirto atbalstu, kas pārskata periodā piešķirts vienīgi saskaņā ar 5. pantu. 2. Valsts noteikumus, ar kuriem nosaka publisko finansējumu, pārsniedzot šīs regulas noteikumus par 1. punktā minētajiem maksājumiem, izvērtē kopumā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107., 108. un 109. pantu. |
20. grozījums
6. pants
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
Izslēgšana no atbalsta |
Izslēgšana no atbalsta |
||||
Atbalstu no rezerves nesaņem par: |
Atbalstu no rezerves nesaņem par: |
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
21. grozījums
7. panta 5. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta, saskaņā ar šo regulu piešķirtās neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas tiek automātiski pārnestas un var tikt izmantotas līdz 2025 . gada 31. decembrim. Pārnestās apropriācijas nākamajā finanšu gadā iztērē pirmās. |
Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta, saskaņā ar šo regulu piešķirtās neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas tiek automātiski pārnestas un var tikt izmantotas līdz 2026 . gada 31. decembrim. Pārnestās apropriācijas nākamajā finanšu gadā iztērē pirmās. |
22. grozījums
8. panta 3. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Komisija priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā no 2. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas. To dzēš saskaņā ar 11. pantu. |
Komisija priekšfinansējumu izmaksā 45 dienu laikā no 2. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas. To dzēš saskaņā ar 11. pantu. |
23. grozījums
10. panta 1. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
Pieteikuma pamatā ir II pielikumā iekļautais paraugs. Pieteikumā iekļauj informāciju par kopējiem publiskajiem izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm un ko tās samaksājušas, un atbalstīto pasākumu iznākuma rādītāju vērtībām. Tam pievieno Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. pantā minētos dokumentus un īstenošanas ziņojumu. |
Pieteikuma pamatā ir II pielikumā iekļautais paraugs. Pieteikumā iekļauj informāciju par kopējiem publiskajiem izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm , precizējot izdevumu teritoriālo sadalījumu NUTS 2 līmenī, un ko tās samaksājušas, un atbalstīto pasākumu iznākuma rādītāju vērtībām. Tam pievieno Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. pantā minētos dokumentus un īstenošanas ziņojumu. |
24. grozījums
10. panta 2. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
2. Īstenošanas ziņojumā iekļauj: |
2. Īstenošanas ziņojumā iekļauj: |
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
25. grozījums
13. panta 1. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
Pārvaldība un kontrole |
Pārvaldība un kontrole |
||||
1. Pildot ar rezerves īstenošanu saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti: |
1. Pildot ar rezerves īstenošanu saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti: |
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
(..) |
(..) |
26. grozījums
13. panta 3. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
Struktūra, kas atbildīga par no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību: |
Struktūra vai struktūras , kas atbildīga(-as) par no rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību: |
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
27. grozījums
16. panta 2. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
2. Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par rezerves īstenošanu. |
2. Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par rezerves īstenošanu. |
28. grozījums
I pielikuma 3. punkts
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
29. grozījums
Pievienot jaunu IIIa pielikumu
Eiropas Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||||||
|
|||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
||||||||||||
|
|
II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
1. |
atzinīgi vērtē Brexit korekcijas rezerves (BKR) izveidi ar mērķi mazināt Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības teritoriālo ietekmi. BKR ir konkrēta ES iekšējās solidaritātes izpausme un tās mērķis ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā norādīts Komisijas priekšlikuma juridiskajā pamatā (LESD 175. pants); |
2. |
uzskata, ka ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīguma panākšana ir pozitīvs sarunu rezultāts. Tomēr jaunajam regulējumam attiecībām ar Apvienoto Karalisti ir spēcīgas teritoriālas sekas. Tā kā tirdzniecības un sadarbības nolīgums nav pilnībā atbilstošs BTN scenārijam, Brexit ekonomiskās un sociālās sekas joprojām būtiski ietekmē daudzus ES reģionus. Īpaši spēcīgi šī ietekme skar reģionus, kas ģeogrāfiski atrodas Apvienotās Karalistes tuvumā, vai reģionus, kuriem bija ļoti ciešas attiecības ar Apvienotās Karalistes partneriem. Vietējās un reģionālās pašvaldības, ekonomikas dalībnieki (piemēram, tūrisms), izglītības un pētniecības nozares, kā arī iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība saskaras ar sekām, ko rada jaunas robežas, jaunas administratīvās procedūras, jauni sarežģījumi vērtības ķēdēs un sadarbības programmu pārtraukšana; |
3. |
vērš uzmanību uz tirdzniecības un sadarbības nolīguma ģeopolitiskajām sekām, kas skar vairākas vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras tagad atrodas pie jaunajām Eiropas Savienības ārējām robežām. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtējama tādu pasākumu attiecināmība, kas uzlabo kontroles un preču tirdzniecības un personu pārvietošanās raitu norisi. RK uzsver, ka šajos jaunajos pierobežas reģionos vietējās un reģionālās investīcijas, kas saistītas ar kontroli, palīdzēs nodrošināt visu ES iedzīvotāju aizsardzību jaunajās Eiropas Savienības robežās. RK prasa gan Parlamentam, gan Padomei noteikt šiem reģioniem taisnīgu minimālo seguma slieksni; |
4. |
prasa par 1 miljardu EUR palielināt papildu līdzekļus, kas pieejami otrajā posmā saskaņā ar 11. pantu, lai labāk reaģētu uz vidēja termiņa vajadzībām saskaņā ar Komitejas prasību pagarināt BKR attiecināmības periodu. |
5. |
īpaši uzsver ietekmi uz zvejniecības un jūras produktu nozari, uz kuru attiecas piecu ar pusi gadu pārejas periods. Papildus jaunajiem ierobežojumiem, kas kopīgi visām ES nozarēm, zvejniecības nozare saskaras ar tiešu apdraudējumu vienai tās darbības daļai. Šajā situācijā ir vajadzīgs ietekmes novērtējums, kurā tiktu ņemti vērā reģionālie apstākļi, neveicot valsts indeksāciju. Jāpanāk taisnīgāks finanšu sadalījums starp skartajiem ES reģioniem neatkarīgi no dalībvalsts lieluma; |
6. |
vēlas, lai šā jaunā finanšu instrumenta izveidē tiktu iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības. RK iesaka ieviest kritērijus, kuros tiktu ņemta vērā ietekmes reģionālā intensitāte un kuri dotu iespēju nodrošināt resursu taisnīgu sadalījumu atkarībā no ekonomiskajām sekām katrā konkrētajā reģionā; kā liecina RK pētījumi par Brexit sekām, ietekmes vērā ņemšana valstu līmenī neatspoguļo tās ļoti lielo intensitāti vietējā līmenī. Vietējām pašvaldībām jāpiedalās ietekmes novērtēšanā un pasākumu izstrādē. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām atkarībā no to kompetences būs pašām iepriekš jāfinansē daži pasākumi, jāizstrādā teritoriālās stratēģijas Brexit ietekmes mazināšanai un jāmobilizē daļa no ES līdzekļiem, ko tās pārvalda. Šāda pašvaldību iesaiste veicinās vajadzību mērķtiecīgu apzināšanu un BKR efektīvu īstenošanu; |
7. |
tāpat uzsver ietekmi, ko reģioniem rada tirdzniecības ar Apvienoto Karalisti iespēju zaudēšana, un to, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgums nav pilnībā atbilstošs BTN scenārijam. Tas ietekmē daudzas nozares un dažādas vērtības ķēdes, piemēram, tūrisma, viesmīlības un lauksaimniecības pārtikas jomā, un tas nozīmē vietējo darbvietu zudumu. RK uzskata, ka ietekmei, visticamāk, būs ilgstošas sociālekonomiskas sekas dažādu reģionu kopienās, un tāpēc ir nekavējoties jāīsteno atbilstoši pasākumi. Turklāt Komiteja uzsver, ka Brexit korekcijas rezerve ir vienīgais ES finanšu instruments, kas palīdz dalībvalstīm, reģioniem un nozarēm, kuras cieš no Brexit negatīvajām sekām; |
8. |
prasa attiecināmības periodu pagarināt līdz 2026. gada jūnijam, uzskatot, ka ES solidaritātei nebūtu jāaprobežojas ar 2021. un 2022. gadu, un konstatējot, ka nav paredzēti līdzekļi Brexit seku mazināšanai no 2023. gada.
|
9. |
uzskata, ka rezervei būs būtiska nozīme, lai atbalstītu jaunā ES un Apvienotās Karalistes attiecību tiesiskā regulējuma īstenošanu, kura ietekmi nevar pilnībā apzināt, jo īpaši Brexit un Covid-19 pandēmijas kombinēto seku dēļ. Tas attiecas arī uz īpašiem jautājumiem, par kuriem vēl jāvienojas, piemēram, par finanšu pakalpojumiem vai Apvienotās Karalistes dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Būs jāņem vērā gan nelabvēlīgās, gan labvēlīgās tendences; |
10. |
vēlas noskaidrot, kāda pievienotā vērtība no labas pārvaldības viedokļa ir Eiropas Komisijas 2021. gada 24. februārī uzsāktajai astoņas nedēļas ilgajai sabiedriskajai aptaujai par Brexit korekcijas rezervi (1), ņemot vēra, ka leģislatīvais priekšlikums ir iesniegts jau pirms diviem mēnešiem un iestāžu sarunas jau ir pavirzījušās uz priekšu tā, lai tās būtu iespējams pabeigt 2021. gada pirmajā pusē; |
11. |
uzskata, ka Brexit ir sui generis situācija un ka paralēļu vilkšana ar pašreizējiem mehānismiem, piemēram, Eiropas Solidaritātes fondu, var būt visai ierobežota. RK pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav atspoguļots kohēzijas politikai piemērojamais partnerības princips un nav paredzētas nekādas garantijas attiecībā uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķirto lomu pārvaldībā. Tam, kādā veidā pasākumi tiek izstrādāti un pārvaldīti, vajadzētu labāk atspoguļot noteikto pieeju teritoriālās ietekmes noteikšanai; |
12. |
uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādod rīcības brīvība pārvaldības sistēmu noteikšanā: struktūru skaits un pārvaldības līmeņi (valsts, reģionālais vai starpreģionālais). Savukārt dalībvalstīm būs jāpamato sava izvēle attiecībā uz subsidiaritāti un jo īpaši spēju reaģēt uz vajadzībām, kas koncentrētas dažos reģionos un/vai ekonomikas nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas riskam; jebkurā gadījumā vadības procedūrā ir jānodrošina reģionālā līmeņa līdzdalība; |
13. |
uzskata, ka Brexit būtiski ietekmēs visdažādākās jomas, piemēram, zivsaimniecību un jūras produktus, iedzīvotāju mobilitāti, apmācību, sadarbības projektus pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, zināšanu nodošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, ekosistēmu saglabāšanu un publiskā un privātā sektora partnerības. Tā kā decentralizācijas līmenis dalībvalstīs ir atšķirīgs, dažādu administrācijas līmeņu sadarbība būtu uzskatāma par nepieciešamu vai pozitīvu faktoru, kas dažādām teritorijām ļautu pārvarēt Brexit negatīvo ārējo ietekmi. Komiteja aicina konkrēti piemērot partnerības principu un Brexit korekcijas rezervi pārvaldīt saskaņā ar vispārīgajiem kritērijiem, kas paredzēti Komisijas, dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību dalītās pārvaldības programmām; |
14. |
ierosina dalībvalstīm veicināt reģionālu stratēģiju izstrādi, lai vidējā termiņā paredzētu pasākumu īstenošanas grafiku un pārmaiņas. Tas būtu jādara saskaņā ar visām attiecīgajām vietējām un reģionālajām politikām. Saņemot priekšfinansējumu, dalībvalstīm būtu jāinformē Eiropas Komisija par to, kā tās saskaņā ar “partnerības pienākumu” nodrošinās reģionālo un vietējo pašvaldību līdzdalību un apspriešanos ar tām; |
15. |
ierosina ar Eiropas Komisijas informēšanas mehānismu nodrošināt visus noteikumus, kas paredz vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību. Konkrēti, RK iesaka dalībvalstīm izdevumu palielināšanās brīdī iesniegt Eiropas Komisijai jaunu pielikumu, kurā ietverts izdevumu sadalījums pa nozarēm un NUTS 2 reģionu līmenī, vienlaikus iekļaujot šo dalībvalstu ieguldījumu klimata un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā. Šī kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija arī palīdzēs novērtēt BKR un pirms papildu summu piešķīruma otrajā posmā saskaņā ar 11. pantu dos iespēju novērtēt BKR izmantošanu katrā dalībvalstī un nodrošināt ieteiktās partnerības pieejas īstenošanu; |
16. |
vēlas panākt, ka reģionālās un vietējās pašvaldības, kas atbild par ES fondu pārvaldības iestādēm vai starpniekstruktūrām, īsteno centienus, kas virzīti uz to, lai finansējums nepārklātos. Savukārt lēmums par struktūrfondu, nevis BKR izmantošanu būs jāapspriež ar attiecīgajiem dalībniekiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz citu ES politiku īstenošanu; |
17. |
aicina darīt pieejamu noteiktu daļu no līdzekļiem, kuru pēc sadales un priekšfinansējuma kritēriju apstiprināšanas varētu pārskaitīt dalībvalstīm un reģioniem, lai nepieciešamības gadījumā finansētu attiecīgos atbalsta pasākumus, neradot vajadzību pēc iepriekšējas pašu kapitāla izmantošanas; |
18. |
aicina ieviest elastību valsts atbalsta jomā, lai nodrošinātu pasākumu ātru īstenošanu un dotu spēju reaģēt visvairāk skarto ekonomikas dalībnieku interesēs. Visā BKR izdevumu attiecināmības periodā ar Covid saistītie pagaidu pasākumi ir jāpaplašina, iekļaujot tajos arī Brexit tiešās sekas. Zvejniecības un lauksaimniecības nozarē noteikumi, ko piemēro EJZAF un ELFLA, būtu jāpiemēro arī Brexit korekcijas rezervei; |
19. |
uzsver, ka mazos un vidējos uzņēmumus, kas tirgojas ar Apvienoto Karalisti, salīdzinājumā ar to apgrozījumu nesamērīgi ietekmē jauno administratīvo procedūru izmaksas, kas saistītas ar eksportu uz Apvienoto Karalisti. Tāpēc BKR resursu sadalē būtu jāņem vērā relatīvās izmaksas uzņēmumiem; |
20. |
prasa, lai neatgūstamais PVN būtu attiecināms, kā paredzēts Eiropas Solidaritātes fondā. Bez šīs attiecināmības daudzi pasākumi, ko finansē vietējās un reģionālās pašvaldības, nevarēs izmantot Eiropas solidaritāti 100 % apmērā; |
21. |
aicina papildu pabalstu izmaksu 2023. gadā daļēji saistīt ar ES novērtējumu par Brexit faktisko ietekmi laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam, lai padziļinātu visvairāk skarto reģionu un nozaru mērķtiecīgu atlasi, kā arī apzinātu reģionus un nozares, kuras ir bijušas noturīgākas vai ir guvušas labumu no pārmaiņām; |
22. |
atkārtoti apliecina atbalstu Apvienotās Karalistes un ES dalībnieku sadarbības turpināšanai un aicina ar BKR atbalstīt ES partnerus dialogā, kas ir jāsaglabā, lai izvairītos no strīdus situācijām, kas rodas saistībā ar tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošanu, kā arī lai veidotu turpmāku sadarbību. |
Briselē 2021. gada 19. martā
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs
Apostolos TZITZIKOSTAS
(1) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).
(1) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.).
(1) Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.).
(1) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12917-Proposal-for-a-Regulation-Regional-and-urban-Policy