(1)

Lai sasniegtu vislielāko iespējamo Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [XXXX] (10) (“Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula”) tika izveidots politiskais un tiesiskais regulējums Eiropas partnerībām ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem. Eiropas partnerības ir nozīmīgs pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas pieejas elements. Tās tiek izveidotas, lai īstenotu Savienības prioritātes, uz kurām vērsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, un nodrošinātu skaidru ietekmi ES un tās iedzīvotājiem, kuru var efektīvāk sasniegt nevis partnerība viena pati, bet gan partnerībā, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu, ko partneri apņemas īstenot.

(1)

Lai sasniegtu vislielāko iespējamo Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [XXXX] (10) (“Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula”) tika izveidots politiskais un tiesiskais regulējums Eiropas partnerībām ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem. Eiropas partnerības ir nozīmīgs pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas pieejas elements. Tās tiek izveidotas, lai īstenotu Savienības saistības un prioritātes, uz kurām vērsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, un nodrošinātu skaidru ietekmi ES, tās iedzīvotājiem un videi , kuru var efektīvāk sasniegt nevis partnerība viena pati, bet gan partnerībā, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu, ko partneri apņemas īstenot.

(2)

Jo īpaši Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ir svarīga nozīme stratēģisko mērķu sasniegšanā , piemēram, virzības uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un pārejas uz zaļu un digitālu Eiropu paātrināšanā , un tām būtu jāveicina atgūšanās no līdz šim nepieredzētās ar Covid-19 saistītās krīzes. Eiropas partnerības risina sarežģītus pārrobežu jautājumus, kam vajadzīga integrēta pieeja. Tās nodrošina iespēju pievērsties ar pārveidi saistītajām, sistēmiskajām un tirgus nepilnībām, kas aprakstītas šai regulai pievienotajos ietekmes novērtējumos, pulcējot plašu dalībnieku loku no vērtības ķēdēm un ekosistēmām, lai virzītos uz kopēja redzējuma īstenošanu un to pārvērstu konkrētos ceļvežos un koordinētā darbību īstenošanā. Turklāt tās ļauj mērķtiecīgi vērst centienus un resursus uz kopējām prioritātēm, lai risinātu minētos sarežģītos jautājumus.

(2)

Jo īpaši Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ir svarīga nozīme tādu stratēģisko mērķu sasniegšanā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām kontekstā  (1a) (“Parīzes nolīgums”), un pāreja uz zaļu un digitālu Eiropu, un tām būtu jāveicina sociāli, ekonomiski un vidiski noturīga atgūšanās no līdz šim nepieredzētās ar Covid-19 saistītās krīzes , vienlaikus sekmējot Eiropas rūpniecības vadošo pozīciju . Eiropas partnerības risina sarežģītus pārrobežu jautājumus, kam vajadzīga integrēta pieeja. Tās nodrošina iespēju pievērsties ar pārveidi saistītajām, sistēmiskajām un tirgus nepilnībām, kas aprakstītas šai regulai pievienotajos ietekmes novērtējumos, pulcējot plašu dalībnieku loku no vērtības ķēdēm un ekosistēmām, lai virzītos uz kopēja redzējuma īstenošanu un to pārvērstu konkrētos ceļvežos un koordinētā darbību īstenošanā. Turklāt tās ļauj mērķtiecīgi vērst centienus un resursus uz kopējām prioritātēm, lai sabiedrības interesēs risinātu minētos sarežģītos jautājumus..

(2a)

Lai nodrošinātu zinātnisko izcilību, ir jānodrošina zinātniskās pētniecības brīvība un jāveicina visaugstākie zinātniskās godprātības standarti saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 13. pantu.

(2b)

Ir svarīgi, lai visās Eiropas partnerībās tiktu ievērota ētikas prakse un ētikas pamatprincipi, ievērojot arī ētikas standartus, kas noteikti dažādos valstu, nozaru vai iestāžu ētikas kodeksos. To pētniecības darbībām vienmēr būtu jāpiemēro principi, kas noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 19. pantā un Komisijas paziņojumā par ētiku un cilmes šūnu izpēti attiecībā uz minēto pantu.

(3)

Lai īstenotu prioritātes un panāktu ietekmi, Eiropas partnerības būtu jāveido, plaši iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no visas Eiropas, tostarp rūpniecības nozari, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, fondus, kas atbalsta un/vai veic pētniecību un inovāciju. Tām arī vajadzētu būt vienam no pasākumiem, kas nostiprina sadarbību starp privātā un/vai publiskā sektora partneriem starptautiskā līmenī, arī apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, tādējādi nesot kopēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai un vienlaikus nodrošinot, ka Savienība var īstenot savas intereses stratēģiskās jomās .

(3)

Lai īstenotu prioritātes un panāktu ietekmi, Eiropas partnerības būtu jāveido, plaši iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas Eiropas, tostarp rūpniecības nozari, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un jaunuzņēmumus, universitātes, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā nevalstiskās organizācijas (NVO) un fondus, kas atbalsta un/vai veic pētniecību un inovāciju. Tām arī vajadzētu būt vienam no pasākumiem, kas nostiprina sadarbību starp privātā un/vai publiskā sektora partneriem starptautiskā līmenī, arī apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, tādējādi nesot kopēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai un vienlaikus nodrošinot, ka Savienība var attīstīt gan savu stratēģisko autonomiju, gan atvērtu ekonomiku .

(6)

Ar Regulu (ES) 2020/852 (11) ir izveidots vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru ilgtspējīgu ieguldījumu noteikšanas kontekstā konstatē, vai saimnieciska darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Ar to ir izveidota vienota atsauce, kuru ieguldītāji, bankas, nozare un pētnieki var izmantot, ieguldot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi un kas nerada būtisku kaitējumu ne klimatam, ne videi. Tā ir atsauce zaļiem ieguldījumiem Savienībā.

(6)

Ar Regulu (ES) 2020/852 (11) ir izveidots vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru ilgtspējīgu ieguldījumu noteikšanas kontekstā konstatē, vai saimnieciska darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Ar to ir izveidota vienota atsauce, kuru ieguldītāji, bankas, nozare un pētnieki var izmantot, ieguldot projektos un darbībās, kas ir tā darbības jomā un kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi un kas nerada būtisku kaitējumu ne klimatam, ne videi. Tā ir atsauce zaļiem ieguldījumiem Savienībā.

(7)

Attiecīgā gadījumā partnerībām būtu jāņem vērā tehniskās pārbaudes kritēriji atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 3. pantam un princips “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši regulas 17. pantam kā instruments, ar kuru uzlabot savu projektu gatavību un piekļuvi zaļajam finansējumam, kam būs būtiska nozīme to nodrošināto inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanā tirgū un plašākā izvēršanā. Tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir zinātniski pierādījumi. Partnerību īstenotajai pētniecībai un inovācijai vajadzētu būtiski palīdzēt uzņēmējiem sasniegt vai pārsniegt regulā noteiktos standartus un robežvērtības un pastāvīgi nodrošināt tehniskās pārbaudes kritēriju aktualitāti un atbilstību Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(7)

Attiecīgā gadījumā partnerībām būtu jāņem vērā tehniskās pārbaudes kritēriji atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 3. pantam un princips “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši regulas 17. pantam , ja kopuzņēmuma darbība ir minētās regulas darbības jomā, kā instruments, ar kuru uzlabot savu projektu gatavību un piekļuvi zaļajam finansējumam, kam būs būtiska nozīme to nodrošināto inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanā tirgū un plašākā izvēršanā. Tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir zinātniski pierādījumi. Partnerību īstenotajai pētniecībai un inovācijai vajadzētu būtiski palīdzēt uzņēmējiem sasniegt vai pārsniegt regulā noteiktos standartus un robežvērtības un pastāvīgi nodrošināt tehniskās pārbaudes kritēriju aktualitāti un atbilstību Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(10)

Kopuzņēmumu veiktās pētniecības un inovācijas darbības būtu jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Lai sasniegtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumiem būtu jāattīsta cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un finansējuma instrumentiem, jo īpaši tiem, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālo attīstību, lai palielinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazinātu nelīdzsvarotību.

(10)

Kopuzņēmumu veiktās pētniecības un inovācijas darbības būtu jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Lai sasniegtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumiem būtu jāattīsta cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un finansējuma instrumentiem, jo īpaši tiem, kas atbalsta inovatīvu , ilgtspējīgu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālo attīstību, lai reaģētu uz globālām problēmām un palielinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazinātu nelīdzsvarotību un ietekmi uz vidi .

(11)

Ņemot vērā jauno politikas pieeju attiecībā uz Eiropas partnerībām, un jo īpaši institucionalizētām Eiropas partnerībām, ir vajadzīgs jauns veids, kā izveidot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tās darbotos. Lai gan uz LESD 187. panta pamata pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vajadzībām izveidoto kopuzņēmumu īstenošana ir izrādījusies veiksmīga, tā ir vēl vairāk jāuzlabo. Tāpēc šīs regulas mērķis ir palielināt īstenošanas saskaņotību, efektivitāti, lietderību un vērstību uz ietekmi, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus un pieredzi, kas gūta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanā, saskaņotā veidā pārvēršot noteikumos, kas ir kopīgi visiem kopuzņēmumiem. Tās mērķis ir veicināt sadarbības un sinerģijas izveidi starp Eiropas partnerībām, tādējādi pilnībā izmantojot to savstarpējās saiknes organizatoriskā līmenī. Kopuzņēmumiem būtu jāmeklē iespējas, kā iesaistīt citu Eiropas partnerību pārstāvjus apspriedēs to darba programmu izstrādē, jāapzina jomas, kurās ar papildinošām vai kopīgām darbībām problēmas tiktu risinātas efektīvāk un lietderīgāk, jāizvairās no pārklāšanās, jāsaskaņo savu darbību termiņi un jānodrošina piekļuve rezultātiem un citiem attiecīgiem zināšanu apmaiņas līdzekļiem.

(11)

Ņemot vērā jauno politikas pieeju attiecībā uz Eiropas partnerībām, un jo īpaši institucionalizētām Eiropas partnerībām, ir vajadzīgs jauns veids, kā izveidot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tās darbotos. Lai gan uz LESD 187. panta pamata pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vajadzībām izveidoto kopuzņēmumu īstenošana ir izrādījusies veiksmīga, tā ir vēl vairāk jāuzlabo. Tāpēc šīs regulas mērķis ir palielināt īstenošanas saskaņotību, efektivitāti, lietderību, vērstību uz ietekmi un pievienoto vērtību sabiedrībai , pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus un pieredzi, kas gūta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanā, saskaņotā veidā pārvēršot noteikumos, kas ir kopīgi visiem kopuzņēmumiem. Tās mērķis ir veicināt sadarbības un sinerģijas izveidi starp Eiropas partnerībām, tādējādi pilnībā izmantojot to savstarpējās saiknes organizatoriskā līmenī. Kopuzņēmumiem būtu jāmeklē iespējas, kā iesaistīt citu Eiropas partnerību pārstāvjus apspriedēs to darba programmu izstrādē, jāapzina jomas, kurās ar papildinošām vai kopīgām darbībām problēmas tiktu risinātas efektīvāk un lietderīgāk, jāizvairās no pārklāšanās, jāsaskaņo savu darbību termiņi un jānodrošina piekļuve rezultātiem un citiem attiecīgiem zināšanu apmaiņas līdzekļiem.

(12)

Pēc tam kad ir noteiktas sinerģijas starp kopuzņēmumiem, tiem būtu jātiecas noteikt budžeta daļas, kas būtu jāizmanto papildinošām vai kopīgām darbībām starp kopuzņēmumiem. Šīs regulas mērķis ir arī uzlabot noteikumu efektivitāti un saskaņotību, pastiprinot operatīvo sadarbību un izpētot iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus, tostarp , izveidojot kopēju atbalsta biroju, kam būtu jānodrošina kopuzņēmumiem horizontāla atbalsta funkcijas. Kopējam atbalsta birojam būtu jāatvieglo lielākas ietekmes un saskaņotības panākšana kopējos jautājumos, vienlaikus saglabājot noteiktu elastīguma pakāpi, lai apmierinātu katra kopuzņēmuma īpašās vajadzības. Šī struktūra būtu jāizveido, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās, kas kopīgi jānoslēdz kopuzņēmumiem. Kopējā atbalsta biroja funkcijām būtu jāaptver koordinācijas un administratīvā atbalsta funkcijas jomās, kurās atbilstoši tā izvērtējumam tas ir atzīts par efektīvu un izmaksu ziņā lietderīgu, un būtu jāņem vērā nepieciešamība izpildīt katram atsevišķajam kredītrīkotājam piemērojamo pārskatatbildības prasību. Juridiskajai struktūrai vajadzētu būt tādai, lai pēc iespējas labāk tiktu apmierinātas kopuzņēmumu kopējās vajadzības , nodrošināta to cieša sadarbība un izpētītas visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas partnerībām un līdz ar to starp dažādajām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī starp pārējām kopuzņēmumu pārvaldītajām programmām.

(12)

Pēc tam kad ir noteiktas sinerģijas starp kopuzņēmumiem, tiem būtu jātiecas noteikt budžeta daļas, kas būtu jāizmanto papildinošām vai kopīgām darbībām starp kopuzņēmumiem. Šīs regulas mērķis ir arī uzlabot noteikumu efektivitāti un saskaņotību, pastiprinot operatīvo sadarbību un izpētot iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus, tostarp vajadzības gadījumā dot iespēju veidot kopējas atbalsta biroju funkcijas , kam būtu jānodrošina kopuzņēmumiem horizontāla atbalsta funkcijas. Kopuzņēmumu kopējo funkciju skaita palielināšana atvieglo lielākas ietekmes un saskaņotības panākšanu kopējos jautājumos, vienlaikus saglabājot noteiktu elastīguma pakāpi, lai apmierinātu katra kopuzņēmuma īpašās vajadzības. Kopējā atbalsta biroja funkcijas var aptvert koordinācijas un administratīvā atbalsta funkcijas jomās, kurās atbilstoši tā izvērtējumam tas ir atzīts par efektīvu un izmaksu ziņā lietderīgu, un tajās būtu jāņem vērā nepieciešamība izpildīt katram atsevišķajam kredītrīkotājam piemērojamo pārskatatbildības prasību. Kopuzņēmumiem būtu jāspēj kopīgi noslēgt pakalpojumu līgumus , nodrošināt to ciešu sadarbību un izpētīt visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas partnerībām un līdz ar to starp dažādajām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī starp pārējām kopuzņēmumu pārvaldītajām programmām.

(13a)

(14)

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir ieviesta stratēģiskāka, saskaņotāka un vairāk uz ietekmi vērsta pieeja Eiropas partnerībām, izmantojot atziņas, kas gūtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā. Atbilstoši jaunajam vērienam šīs regulas mērķis ir efektīvāk izmantot institucionalizētas Eiropas partnerības, jo īpaši, pievēršoties skaidriem mērķiem, rezultātiem un ietekmei, ko var sasniegt līdz 2030. gadam, un nodrošinot skaidru ieguldījumu saistītajās Savienības politikas prioritātēs un rīcībpolitikās. Ciešai sadarbībai un sinerģijai ar citām attiecīgām iniciatīvām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, ir svarīga nozīme lielākas ietekmes panākšanā un rezultātu pārņemšanas nodrošināšanā. Novērtējot kopējo ietekmi, papildus partneru ieguldījumiem un kopuzņēmumu piesaistītajiem ieguldījumiem būtu jāņem vērā plašāki ieguldījumi, kas palīdz sasniegt to mērķus.

(14)

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir ieviesta stratēģiskāka, saskaņotāka un vairāk uz ietekmi vērsta pieeja Eiropas partnerībām, izmantojot atziņas, kas gūtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā. Atbilstoši jaunajam vērienam šīs regulas mērķis ir efektīvāk izmantot institucionalizētas Eiropas partnerības, jo īpaši, pievēršoties skaidriem mērķiem, rezultātiem un ietekmei, ko var sasniegt līdz 2030. gadam, un nodrošinot skaidru ieguldījumu saistītajās Savienības politikas prioritātēs un rīcībpolitikās. Ciešai sadarbībai un sinerģijai ar citām attiecīgām iniciatīvām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, ir svarīga nozīme lielākas zinātniskās, sociālekonomiskās ietekmes un ietekmes uz vidi panākšanā un rezultātu pārņemšanas nodrošināšanā. Komisijai būtu jāizstrādā skaidras, vienkāršas un konkrētas pamatnostādnes, lai varētu īstenot dažādus sinerģijas veidus, piemēram, resursu nodošanu, alternatīvu finansējumu, kumulatīvu finansējumu un integrētu finansējumu. Dalībvalstīm un reģioniem ir īpaši svarīgi pārdomātas specializācijas stratēģijas un darbības programmas maksimāli saskaņot ar kopuzņēmumu darba programmām, lai varētu piemērot mehānismu 5 % pārvietošanai no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem uz kopuzņēmumiem, kā paredzēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 15. panta 5. punktā, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060  (1a) (“Kopīgo noteikumu regula”) noteikumos. Būtu jāizpēta arī sinerģija un papildināmība ar Eiropas finanšu iestādēm, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī kopuzņēmumu starpā un ar citām Savienības finansējuma programmām un atbilstīgajām rūpniecības nozares aliansēm, kā arī labdarības fondiem un trastiem. Novērtējot kopējo ietekmi, papildus partneru ieguldījumiem un kopuzņēmumu piesaistītajiem ieguldījumiem būtu jāņem vērā plašāki ieguldījumi, kas palīdz sasniegt to mērķus , lai sekmētu inovatīvu risinājumu ātrāku ieviešanu tirgū .

(15)

Šīs regulas pamatā ir Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktie principi un kritēriji, tostarp atvērtība un pārredzamība, spēcīgs sviras efekts un visu iesaistīto pušu ilgtermiņa saistības. Viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt iniciatīvu atvērtību plašam subjektu lokam, tostarp jaunpienācējiem. Partnerībām vajadzētu būt atvērtām jebkuram subjektam, kas vēlas un spēj strādāt, lai sasniegtu kopējo mērķi, un veicināt ieinteresēto personu plašu un aktīvu dalību to darbībās, dalībnieku sastāvā un pārvaldībā, un nodrošināt, ka rezultāti nāk par labu visiem eiropiešiem, jo īpaši, plaši izplatot rezultātus un īstenojot pirmsizvēršanas darbības visā Savienībā.

(15)

Šīs regulas pamatā ir Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktie principi un kritēriji, tostarp atvērtība un pārredzamība, spēcīgs sviras efekts un visu iesaistīto pušu ilgtermiņa saistības. Viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt iniciatīvu atvērtību plašam subjektu lokam, tostarp jaunpienācējiem. Partnerībām vajadzētu būt atvērtām jebkuram subjektam, kas vēlas un spēj strādāt, lai sasniegtu kopējo mērķi, un veicināt ieinteresēto personu plašu un aktīvu dalību to darbībās, dalībnieku sastāvā un pārvaldībā, un nodrošināt, ka rezultāti nāk par labu visiem eiropiešiem un vienlaikus veicina arī ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē, jo īpaši, plaši izplatot rezultātus un pēc iespējas plaši īstenojot pirmsizvēršanas darbības visā Savienībā.

(17a)

Daļa no 5,4  miljardiem EUR, kas pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” piešķirti no Next Generation EU saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS”), var palīdzēt palielināt kopuzņēmumu līdzekļus. Papildus minētajam ieguldījumam var paredzēt arī saistību atcelšanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (1a) (“Finanšu regula”) 15. panta 3. punktā, un šādu ieguldījumu var pielāgot, lai atspoguļotu asociēto valstu iemaksas. Papildu iemaksas no Savienības saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 13. pantu, Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (“DFS regula”)  (1b) 5. pantu un Finanšu regulas 15. panta 3. punktu taisnīgi jāsadala pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlāra kopās, ņemot vērā Savienības pētniecības prioritātes, kā arī tās politikas mērķus. Visas Savienības papildu iemaksas būtu jāsedz no to dalībnieku iemaksām, kas nav Savienība.

(18)

Atbilstoši Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktajiem mērķiem viens no institucionalizētu partnerību izveides priekšnosacījumiem ir nodrošināt partneru ieguldījumu visā iniciatīvu pastāvēšanas laikā. Šajā saistībā privātiem partneriem ievērojama daļa to ieguldījuma būtu jāsniedz kā ieguldījumi natūrā kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai. Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai īstenot pasākumus, lai veicinātu šos ieguldījumus, izmantojot savas darba programmas , jo īpaši samazināt finansējuma likmes . Šiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz kopuzņēmuma īpašajām vajadzībām un pamatā esošajām darbībām. Pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai ieviest papildu nosacījumus, kas paredz kopuzņēmuma dalībnieka vai tā sastāvā esošo vai saistīto subjektu dalību, pievēršoties darbībām, kurās kopuzņēmuma industriālie partneri var ieņemt svarīgu lomu , piemēram, plaša mēroga demonstrējumiem un paraugprojektiem, un ieguldīt vairāk samazinātu finansējuma likmju dēļ . Izpilddirektoram būtu jāuzrauga dalībnieku dalības līmenis, lai valde varētu veikt attiecīgas darbības, nodrošinot līdzsvaru starp partneru saistībām un atvērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos kapitāla izmaksas, kas saistītas ar, piemēram, liela mēroga demonstrējumiem vai paraugprojektiem, var uzskatīt par attiecināmām izmaksām atbilstoši piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

(18)

Atbilstoši Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktajiem mērķiem viens no institucionalizētu partnerību izveides priekšnosacījumiem ir nodrošināt partneru ieguldījumu visā iniciatīvu pastāvēšanas laikā. Šajā saistībā privātiem partneriem ievērojama daļa to ieguldījuma būtu jāsniedz kā ieguldījumi natūrā kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai. Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai īstenot pasākumus, lai veicinātu šos ieguldījumus, izmantojot savas darba programmas. Šiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz kopuzņēmuma īpašajām vajadzībām un pamatā esošajām darbībām. Pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai ieviest papildu nosacījumus, kas paredz kopuzņēmuma dalībnieka vai tā sastāvā esošo vai saistīto subjektu dalību, pievēršoties darbībām, kurās kopuzņēmuma industriālie partneri var ieņemt svarīgu lomu , vai iespējai ieviest integrētu sistēmas programmu . Izpilddirektoram būtu jāuzrauga dalībnieku dalības līmenis, lai valde varētu veikt attiecīgas darbības, nodrošinot līdzsvaru starp partneru saistībām un atvērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos kapitāla izmaksas, kas saistītas ar, piemēram, liela mēroga demonstrējumiem vai paraugprojektiem, var uzskatīt par attiecināmām izmaksām atbilstoši piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

(19)

Saskaņā ar principu par ieguldījuma godīgu sadalījumu starp kopuzņēmumu dalībniekiem finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu administratīvajās izmaksās būtu vienādi jāsadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība. Atkāpes no šā principa būtu jāapsver tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja, ņemot vērā kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, lielumu vai dalībnieku struktūru, ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) , būtu tik augsts, ka tas ievērojami mazinātu stimulu kļūt vai palikt par kopuzņēmuma dalībnieka sastāvā esošu vai ar to saistītu subjektu. Šādos gadījumos dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma minimālajam īpatsvaram kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, un MVU ieguldījumam vajadzētu būt ievērojami mazākam nekā lielāku sastāvā esošu vai saistītu subjektu ieguldījumam. Kad ir sasniegta dalības kritiskā masa, kas ļauj ieguldīt vairāk nekā 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, gada ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu būtu jāsaglabā vai jāpalielina, lai pakāpeniski palielinātu dalībnieku, kas nav Savienība, daļu kopējā ieguldījumā kopuzņēmuma gada administratīvajās izmaksās. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā.

(19)

Administratīvo izmaksu attiecībai pret kopējo budžetu vajadzētu būt salīdzināmai vērtībai visos kopuzņēmumos, un tā nedrīkstētu pārsniegt 5 % no to budžeta. Turklāt saskaņā ar principu par ieguldījuma godīgu sadalījumu starp kopuzņēmumu dalībniekiem finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu administratīvajās izmaksās būtu vienādi jāsadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība. Dalībniekiem, izņemot Savienību, būtu savstarpēji jāvienojas par savu attiecīgo kopuzņēmumu administratīvo izdevumu daļas taisnīgu sadali. Atkāpes no šā principa būtu jāapsver tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja, ņemot vērā kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, lielumu vai dalībnieku struktūru, ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu, jo īpaši MVU, pētniecības organizācijām vai universitātēm , būtu tik augsts, ka tas ievērojami mazinātu stimulu kļūt vai palikt par kopuzņēmuma dalībnieka sastāvā esošu vai ar to saistītu subjektu. Šādos gadījumos dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma minimālajam īpatsvaram kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, un MVU , pētniecības organizāciju un universitāšu ieguldījumam vajadzētu būt ievērojami mazākam nekā lielāku sastāvā esošu vai saistītu subjektu ieguldījumam. Kad ir sasniegta dalības kritiskā masa, kas ļauj ieguldīt vairāk nekā 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, gada ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu būtu jāsaglabā vai jāpalielina, lai pakāpeniski palielinātu dalībnieku, kas nav Savienība, daļu kopējā ieguldījumā kopuzņēmuma gada administratīvajās izmaksās. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā.

(20)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula nosaka, ka partneriem ir jāapliecina savas ilgtermiņa saistības, tostarp jānodrošina publisko un/vai privāto ieguldījumu minimums. Attiecīgi Savienībai šajā regulā ir jānosaka dibinātāji, kas ir dalībvalstīs vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs iedibināti subjekti vai starptautiskas organizācijas. Tomēr vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai pēc kopuzņēmumu izveidošanas papildināt to dalībnieku bāzi ar asociētiem dalībniekiem, kas atlasīti atklātās un pārredzamās procedūrās, jo īpaši ņemot vērā jaunās tehnoloģiskās norises vai papildu valstu pievienošanos programmai “Apvārsnis Eiropa”. Arī tiesību subjektiem, kas ir ieinteresēti atbalstīt kopuzņēmumu mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, nekļūstot par dalībniekiem, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par šo kopuzņēmumu ieguldījuma partneriem.

(20)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula nosaka, ka partneriem ir jāapliecina savas ilgtermiņa saistības, tostarp jānodrošina publisko un/vai privāto ieguldījumu minimums. Attiecīgi Savienībai šajā regulā ir jānosaka dibinātāji, kas ir dalībvalstīs vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs iedibināti subjekti vai starptautiskas organizācijas. Attiecīgā gadījumā tomēr vajadzētu būt iespējai pēc kopuzņēmumu izveidošanas papildināt to dalībnieku bāzi ar asociētiem dalībniekiem, kas atlasīti regulāros, atklātos, taisnīgos un pārredzamos uzaicinājumos paust ieinteresētību un tiem sekojošās atlases procedūrās, ņemot vērā zinātniskās padomdevējas struktūras atzinumu, kā arī jaunās tehnoloģiskās norises un inovatīvas pieejas vai papildu valstu pievienošanos programmai “Apvārsnis Eiropa”. Arī tiesību subjektiem, kas ir ieinteresēti atbalstīt kopuzņēmumu mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, nekļūstot par dalībniekiem, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par šo kopuzņēmumu ieguldījuma partneriem.

(21)

Kopuzņēmuma izveide nodrošina savstarpēji izdevīgu publiskā un privātā sektora partnerību iesaistītajiem dalībniekiem, arī veicinot noteiktību par būtiskiem budžeta piešķīrumiem attiecīgajām nozarēm septiņu gadu periodā . Kļūšana par dibinātāju vai asociēto dalībnieku , vai par vienu no to sastāvā esošajiem vai saistītajiem subjektiem ļauj tieši vai ar nozares pārstāvju starpniecību iegūt ietekmi kopuzņēmuma valdē . Valde ir kopuzņēmuma lēmumu pieņēmēja struktūra, kas lemj par partnerības ilgtermiņa stratēģisko virzienu, kā arī tās gada prioritātēm. Tāpēc dibinātājiem un asociētajiem dalībniekiem — kas attiecīgā gadījumā pārstāv to sastāvā esošos subjektus — vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma darba programmu un prioritāšu noteikšanā, pieņemot un, iespējams, grozot stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kā arī pieņemot gada darba programmu, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam un saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām.

(21)

Kopuzņēmuma izveide nodrošina savstarpēji izdevīgu publiskā un privātā sektora partnerību iesaistītajiem dalībniekiem, arī veicinot noteiktību par būtiskiem budžeta piešķīrumiem attiecīgajām nozarēm septiņu gadu periodā un dodot politisko signālu , sekmējot plānošanu un nodrošinot noteiktību investoriem . Valde ir kopuzņēmuma lēmumu pieņēmēja struktūra, kas lemj par partnerības ilgtermiņa stratēģisko virzienu, kā arī tās gada prioritātēm , pamatojoties uz partneru, tostarp privātā sektora, zinātnieku aprindu, dalībvalstu pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības bezpeļņas organizāciju, kas darbojas attiecīgā kopuzņēmuma jomā, ieguldījumu . Tāpēc dibinātājiem un asociētajiem dalībniekiem — kas attiecīgā gadījumā pārstāv to sastāvā esošos subjektus — kopā ar visām ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma darba programmu un prioritāšu noteikšanā, pieņemot un, iespējams, pārskatot stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kā arī pieņemot gada darba programmu, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam un saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām.

(22)

Ir lietderīgi, ka dalībnieki, kas nav Savienība, savu apņemšanos īstenot šo regulu apliecina ar saistību vēstuli. Minētajām saistību vēstulēm vajadzētu būt juridiski spēkā esošām visā iniciatīvas pastāvēšanas laikā, un kopuzņēmumam un Komisijai tās būtu cieši jāuzrauga. Kopuzņēmumiem būtu jārada tāda juridiskā un organizatoriskā vide, kas ļauj dalībniekiem īstenot savas saistības, un vienlaikus būtu jānodrošina pastāvīga iniciatīvas atvērtība un pārredzamība tās īstenošanā , jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un dalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

(22)

Kopuzņēmumiem būtu jāspēj strādāt veikli, vienkārši un elastīgi, un tiem būtu jāievieš skaidri noteikumi, ar kuriem tie veicina savu pievilcību visām ieinteresētajām personām, jo īpaši rūpniecības nozarei, MVU, pētniecības organizācijām un iesaistītajām valstīm. Ir lietderīgi, ka dalībnieki, kas nav Savienība, savu apņemšanos īstenot šo regulu apliecina ar saistību vēstuli. Minētajām saistību vēstulēm vajadzētu tikt laikus publicētām attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē, vienlaikus nodrošinot konfidencialitātes noteikumu ievērošanu, un būt juridiski spēkā esošām visā iniciatīvas pastāvēšanas laikā, un kopuzņēmumam un Komisijai tās būtu cieši jāuzrauga. Kopuzņēmumiem būtu jārada tāda juridiskā un organizatoriskā vide, kas ļauj dalībniekiem īstenot savas saistības, un vienlaikus tās īstenošanā būtu jānodrošina pastāvīga iniciatīvas atvērtība , pārredzamība un noteikumu par interešu konfliktu ievērošana , jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un dalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus , veicinot dalību, kas ir dzimumu ziņa līdzsvarota un ģeogrāfiskā ziņā daudzveidīga. Vajadzības gadījumā kopuzņēmumiem būtu jāapzina uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuri veicina MVU dalībnieku koordinējošo lomu.

(23)

Turpmāka vienkāršošana ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stūrakmens. Šajā saistībā vajadzētu būt vienkāršotam ziņošanas mehānismam partneriem, kuriem vairs nav jāziņo par neattiecināmām izmaksām. Ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai būtu jāuzskaita, pamatojoties tikai uz attiecināmajām izmaksām. Tas ļauj automātiski aprēķināt ieguldījumus natūrā darbības izmaksu segšanai, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” IT rīkus, samazina administratīvo slogu partneriem un palielina ieguldījuma paziņošanas mehānisma efektivitāti. Kopuzņēmumiem būtu cieši jāuzrauga ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai, un valdes izpilddirektoram būtu jāsagatavo regulāri ziņojumi, lai noteiktu, vai progress mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz ieguldījumiem natūrā ir pietiekami apmierinošs. Valdei būtu jānovērtē dalībnieku, kas sniedz ieguldījumu darbības izmaksu segšanai, centieni un sasniegtie rezultāti, kā arī citi faktori, piemēram, MVU dalības līmenis un iniciatīvas pievilcīgums jaunpienācējiem. Vajadzības gadījumā tai būtu jāveic atbilstoši stāvokļa uzlabošanas un korektīvi pasākumi, ņemot vērā atvērtības un pārredzamības principus.

(23)

Turpmāka vienkāršošana ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stūrakmens. Šajā saistībā vajadzētu būt vienkāršotam ziņošanas mehānismam partneriem, kuriem vairs nav jāziņo par neattiecināmām izmaksām. Ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai būtu jāuzskaita, pamatojoties tikai uz attiecināmajām izmaksām. Tas ļauj automātiski aprēķināt ieguldījumus natūrā darbības izmaksu segšanai, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” IT rīkus, samazina administratīvo slogu partneriem un palielina ieguldījuma paziņošanas mehānisma efektivitāti. Kopuzņēmumiem būtu cieši jāuzrauga ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai, un valdes izpilddirektoram būtu jāsagatavo regulāri ziņojumi un tie laicīgi jāpublicē attiecīgā kopuzņēmuma tīmekļa vietnē , lai noteiktu, vai progress mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz ieguldījumiem natūrā ir pietiekami apmierinošs. Valdei būtu jānovērtē dalībnieku, kas sniedz ieguldījumu darbības izmaksu segšanai, centieni un sasniegtie rezultāti, kā arī citi faktori, piemēram, MVU dalības līmenis, iniciatīvas pievilcīgums jaunpienācējiem un ģeogrāfiskā daudzveidība . Vajadzības gadījumā tai būtu jāveic atbilstoši stāvokļa uzlabošanas un korektīvi pasākumi, ņemot vērā atvērtības un pārredzamības principus.

(24)

Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina sistemātiska iespēja un stimuls dalībniekiem, kas nav Savienība, apvienot to pētniecības un inovācijas darbības ar kopuzņēmuma darbībām. Papildu darbībām nebūtu jāpiešķir finansiāls atbalsts no kopuzņēmuma. Tomēr tās var uzskaitīt kā dalībnieku ieguldījumu natūrā, ja tās sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā un tām ir tieša saikne ar tā darbībām. Šādu saikni var konstatēt, ja tiek pārņemti rezultāti no netiešām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums vai tā priekšteces iniciatīvas, vai tiek pierādīta ievērojama Savienības pievienotā vērtība. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētāki noteikumi par papildu darbību jomu katram kopuzņēmumam, ciktāl tas ir nepieciešams vēlamā virzieniskuma un ietekmes sasniegšanai. Kopuzņēmumu valdei turklāt būtu jāizlemj, vai ieguldījumu vērtības noteikšanai ir nepieciešams izmantot vienkāršošanas metodes, piemēram, fiksētas summas vai vienības izmaksas, lai panāktu vienkāršošanu, izmaksu lietderību un konfidenciālu komerciālu datu aizsardzību atbilstošā līmenī.

(24)

Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina sistemātiska iespēja un stimuls dalībniekiem, kas nav Savienība, apvienot to pētniecības un inovācijas darbības ar kopuzņēmuma darbībām. Papildu darbībām nebūtu jāpiešķir finansiāls atbalsts no kopuzņēmuma. Tomēr tās var uzskaitīt kā dalībnieku ieguldījumu natūrā, ja tās sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā un tām ir tieša saikne ar tā darbībām. Šādu saikni var konstatēt, ja tiek pārņemti rezultāti no netiešām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums vai tā priekšteces iniciatīvas, vai tiek pierādīta ievērojama Savienības pievienotā vērtība. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētāki noteikumi par papildu darbību jomu konstatēšanu katram kopuzņēmumam vispārredzamākajā veidā , ciktāl tas ir nepieciešams vēlamā virzieniskuma un ietekmes sasniegšanai. Kopuzņēmumu valdei turklāt būtu jāizlemj, vai ieguldījumu vērtības noteikšanai ir nepieciešams izmantot vienkāršošanas metodes, piemēram, fiksētas summas vai vienības izmaksas, lai panāktu vienkāršošanu, izmaksu lietderību un konfidenciālu komerciālu datu aizsardzību atbilstošā līmenī.

(24a)

Lai atbalstītu gados jauno pētnieku karjeru un veicinātu izcilību pētniecībā un inovācijā, kopuzņēmumiem būtu jāsniedz jaunākā informācija un regulāri jāpublicē atklāti uzaicinājumi doktorantūras un pēcdoktorantūras studentiem attiecīgā kopuzņēmuma uzdevumā, kas vajadzības gadījumā sekmē papildināmību un sinerģiju ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

(25)

Kopuzņēmumu vadībai būtu jānodrošina, ka to lēmumu pieņemšanas procesi ir piemēroti strauji mainīgajai sociālekonomiskajai un tehnoloģiju videi un globālajiem izaicinājumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto zinātība, padoms un atbalsts no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai efektīvi īstenotu savus uzdevumus un nodrošinātu sinerģiju Savienības un valstu līmenī. Tāpēc kopuzņēmumiem vajadzētu būt pilnvarotiem izveidot padomdevējas struktūras, kas tiem sniedz speciālistu konsultācijas un veic jebkādus citus konsultatīvus uzdevumus, kuri nepieciešami kopuzņēmumu mērķu sasniegšanai. Izveidojot padomdevējas struktūras, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina līdzsvarota ekspertu pārstāvība kopuzņēmuma darbību jomā , arī dzimumu līdzsvars . Šo struktūru sniegtajās konsultācijās būtu jāatspoguļo zinātniskais skatījums, kā arī valsts un reģionālo iestāžu un citu kopuzņēmuma ieinteresēto personu redzējums.

(25)

Kopuzņēmumu vadībai būtu jānodrošina, ka to lēmumu pieņemšanas procesi ir pārredzami un piemēroti strauji mainīgajai sociālekonomiskajai un tehnoloģiju videi un globālajiem izaicinājumiem. Kopuzņēmumu vadības struktūrām būtu jāņem vērā dzimumu līdzsvara un ģeogrāfiskās daudzveidības princips. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto zinātība, padoms un atbalsts no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp, bet ne tikai, no universitātēm un citām pētniecības organizācijām, nozares pārstāvjiem un MVU, lai efektīvi īstenotu savus uzdevumus un nodrošinātu sinerģiju Savienības , dalībvalstu un reģionālajā līmenī. Tāpēc kopuzņēmumiem vajadzētu būt pilnvarotiem izveidot padomdevējas struktūras, kas tiem sniedz speciālistu konsultācijas un veic jebkādus citus konsultatīvus uzdevumus, kuri nepieciešami kopuzņēmumu mērķu sasniegšanai. Izveidojot padomdevējas struktūras, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina līdzsvarota ekspertu pārstāvība kopuzņēmuma darbību jomā. Šo struktūru sniegtajās konsultācijās būtu jāatspoguļo zinātniskais skatījums, kā arī valsts un reģionālo iestāžu un citu kopuzņēmuma un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieinteresēto personu redzējums.

(26)

Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot padomdevēju struktūru ar zinātnisko konsultāciju funkciju. Minētajai struktūrai vai tās locekļiem būtu jāspēj sniegt neatkarīgas zinātniskās konsultācijas un atbalstu attiecīgajam kopuzņēmumam. Zinātniskajām konsultācijām jo īpaši būtu jāattiecas uz gada darba plāniem, papildu darbībām, kā arī vajadzības gadījumā uz jebkuru citu kopuzņēmuma uzdevumu aspektu.

(26)

Kopuzņēmumiem vajadzētu izveidot padomdevēju struktūru ar zinātnisko konsultāciju funkciju. Minētajai struktūrai vai tās locekļiem būtu jāsniedz zinātniskās konsultācijas un atbalsts attiecīgajam kopuzņēmumam neatkarīgi no citu kopuzņēmuma vadošo struktūru locekļiem . Zinātniskajām konsultācijām jo īpaši būtu jāattiecas uz stratēģisko pētniecību un inovāciju programmu, gada darba plāniem, papildu darbībām , ilgtermiņa sociālekonomisko, vidisko un klimatisko ietekmi, potenciāli jauniem dalībniekiem , kā arī vajadzības gadījumā uz jebkuru citu kopuzņēmuma uzdevumu aspektu.

(26a)

Valdei būtu laikus jāsniedz zinātniskajai padomdevējai struktūrai informācija par lēmumiem, kas attiecas uz zinātniskās padomdevējas struktūras ierosinātajiem ieteikumiem un atzinumiem. Šādi ziņojumi būtu jādara publiski pieejami.

(28)

Lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi ir informēti par visas vērtības ķēdes ieinteresēto personu nostāju un viedokļiem to attiecīgajās jomās, kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot savas attiecīgās ieinteresēto personu padomdevējas grupas, ar kurām apspriesties par horizontāliem aspektiem vai īpašiem jautājumiem atbilstoši katra kopuzņēmuma vajadzībām. Šādām grupām vajadzētu būt atvērtām visām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp organizētām interešu grupām un starptautiskām interešu grupām no dalībvalstīm, asociētajām valstīm, kā arī no citām valstīm, kas aktīvi darbojas kopuzņēmuma jomā.

(28)

Lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi ir informēti par visas vērtības ķēdes ieinteresēto personu nostāju un viedokļiem to attiecīgajās jomās, kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot savas attiecīgās ieinteresēto personu padomdevējas grupas, ar kurām apspriesties par horizontāliem aspektiem vai īpašiem jautājumiem atbilstoši katra kopuzņēmuma vajadzībām. Šādām grupām vajadzētu būt atvērtām visām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp organizētām interešu grupām , pilsoniskās sabiedrības organizācijām un starptautiskām interešu grupām no dalībvalstīm, asociētajām valstīm, kā arī no citām valstīm, kas aktīvi darbojas kopuzņēmuma jomā.

(29)

Kopuzņēmumiem būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot savām attiecīgajām struktūrām visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus.

(29)

Kopuzņēmumiem būtu jādarbojas vienkārši, elastīgi, atklāti , taisnīgi un pārredzami, savlaicīgi sniedzot savām attiecīgajām struktūrām visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus , iesaistoties izpratnes veicināšanas kampaņās un veicinot izglītības un informācijas izplatīšanas pasākumus, iesaistot akadēmiskos, zinātniskos un zināšanu tīklus, sociālos un ekonomiskos partnerus, organizācijas, kas pārstāv medijus, rūpniecību un MVU, un citus dalībniekus. Visiem kopuzņēmumiem ir īpaši jātiecas nodrošināt pietiekamu un savlaicīgu sabiedrības informēšanu par kopuzņēmumu darbību un attiecīgās tīmekļa vietnēs būtu jāsniedz atbilstoša informācija, tostarp saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem jāpublicē attiecīga dokumentācija, piemēram, gada atskaites, progresa ziņojumi, valdes sēžu darba kartības un protokoli. Tiem būtu jāuzlabo dialogs ar sabiedrību, jāpalielina informētība, jāveicina aktīva līdzdalība visos zinātniskās izpētes posmos, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem piedalīties risinājumu izstrādē, dot savu ieguldījumu ideju attīstībā un radīt konstruktīvu attieksmi pret kopuzņēmumu darbībām un rezultātiem un tādā veidā palielinot uzticēšanos pašreizējo un turpmāko problēmu tehnoloģiskajiem risinājumiem.

(30)

Kopuzņēmumi būtu jāievieš, izmantojot tādu struktūru un noteikumus, kas veicina efektivitāti un nodrošina vienkāršošanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumiem būtu jāpieņem to vajadzībām atbilstoši finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 71. pantu (2).

(30)

Kopuzņēmumu unikālās iezīmes veido to pārvaldības struktūra un īpašais programmu birojs, un šīm iezīmēm būtu jāļauj īstenot augstāka līmeņa uz uzticību balstītas darbības. Kopuzņēmumi būtu jāievieš, izmantojot tādu struktūru un noteikumus, kas veicina to ietekmi un efektivitāti un nodrošina maksimālu administratīvo vienkāršošanu saņēmējiem, kā arī samazina viņu administratīvo slogu . Šajā nolūkā kopuzņēmumiem būtu jāpieņem to vajadzībām atbilstoši finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 71. pantu (2). Lai kopuzņēmumi varētu veikt savus uzdevumus un papildu darbības, būtu jānodrošina pietiekams skaits darbinieku un amata kategoriju.

(32)

Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāatbilst Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā izklāstītajiem noteikumiem. Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, pamatojoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto Komisijas sagatavotais korporatīvā dotāciju nolīguma paraugs. Attiecībā uz termiņu, kurā var iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu, kā minēts Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [36. panta 4. punktā], būtu jāņem vērā inovācijas ciklu ilgums jomās, ko aptver attiecīgie kopuzņēmumi.

(32)

Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāatbilst Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši MVU var trūkt resursu, lai aktīvi iesaistītos Eiropas projektos, un visiem kopuzņēmumiem būtu jāatbalsta to dalība kopuzņēmumu darbībās. Tomēr, lai veicinātu MVU līdzdalību, kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai Savienības finansējumam konkrētā darbībā piemērot dažādas atmaksājuma likmes atkarībā no dalībnieka veida. Atmaksājuma likmes būtu jānorāda darba programmā. Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, pamatojoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto Komisijas sagatavotais korporatīvā dotāciju nolīguma paraugs. Attiecībā uz termiņu, kurā var iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu, kā minēts Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [36. panta 4. punktā], būtu jāņem vērā inovācijas ciklu ilgums jomās, ko aptver attiecīgie kopuzņēmumi.

(32a)

Tā kā prasmju trūkums ir galvenais šķērslis konkurētspējai, kopuzņēmumiem būtu aktīvi jāpalīdz mazināt īpašās prasmju atšķirības visā Savienībā un jāpieņem pasākumi, ar kuriem uzlabo dzimumu līdzsvaru un pievēršas dzimumu dimensijai, tostarp STEM jomās, palīdzot veidot jaunas zināšanas un cilvēkkapitālu, iesaistoties izpratnes veicināšanas kampaņās un veicinot izglītības un informācijas izplatīšanas pasākumus, tajos iesaistot akadēmiskos, zinātniskos un zināšanu tīklus, sociālos un ekonomikas partnerus, organizācijas, kas pārstāv medijus, rūpniecību un MVU, kā arī citus dalībniekus. Kopuzņēmumiem būtu jāmeklē iespējas informēt studentus, kuri varētu vēlēties turpināt karjeru zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar kopuzņēmumu pamatdarbību. Kopuzņēmumiem vajadzētu būt vienam no instrumentiem, ar kuru piesaista talantīgas personas un mazina intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu, saglabājot līdzsvarotu pētnieku un specializēto zināšanu apriti.

(33)

Viens no kopuzņēmumu galvenajiem mērķiem ir sekmēt Savienības ekonomiskās spējas un jo īpaši tās zinātnisko un tehnoloģisko suverenitāti. Turklāt atgūšanās pēc pandēmijas izgaismo vajadzību ieguldīt svarīgās tehnoloģijās, tādās kā 5G, mākslīgais intelekts, mākoņdatošana, kiberdrošība un zaļās tehnoloģijas, un palielināt šo tehnoloģiju vērtību Savienībā. Šajā saistībā svarīga loma būs visu dalībnieku radītajiem rezultātiem, un visi dalībnieki — pat tie, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu, — gūs labumu no Savienības finansējuma, izmantojot projektā radītos rezultātus un ar tiem saistītās piekļuves tiesības. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības intereses, kopuzņēmumu tiesības iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem būtu jāattiecina arī uz dalībniekiem, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu. Īstenojot šīs tiesības iebilst, kopuzņēmumam būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp Savienības interesēm un finansējumu nesaņēmušo dalībnieku pamattiesību aizsardzību attiecībā uz rezultātiem saskaņā ar samērīguma principu, ņemot vērā, ka šie dalībnieki nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu darbībai, kurā radīti attiecīgie rezultāti.

(33)

Kopuzņēmumu galvenie mērķi paredz sekmēt Savienības ekonomiskās spējas un jo īpaši tās rūpniecisko, zinātnisko un tehnoloģisko suverenitāti , kā arī klimata neitralitāti un veidot ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku, izmantojot zinātniskas, digitālas un tehnoloģiskas inovācijas . Turklāt atgūšanās pēc pandēmijas izgaismo vajadzību ieguldīt vajadzīgajā infrastruktūrā un svarīgās tehnoloģijās, tādās kā jaunās komunikāciju tehnoloģijas, 5G un 6G , mākslīgais intelekts, mākoņdatošana, kiberdrošība un zaļās tehnoloģijas, kā arī šo tehnoloģiju vērtības palielināšana, izvēršana un komercializēšana Savienībā . Kopuzņēmumiem būtu jāveicina atvērtā zinātne saskaņā ar principiem, kas noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 14. un 39. pantā, kuros noteikts, ka piekļuve pētniecības datiem ir saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”, ņemot vērā saņēmēju likumīgās intereses . Šajā saistībā svarīga loma būs visu dalībnieku radītajiem rezultātiem, un visi dalībnieki — pat tie, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu, — gūs labumu no Savienības finansējuma, izmantojot projektā radītos rezultātus un ar tiem saistītās piekļuves tiesības. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības intereses, kopuzņēmumu tiesības iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem būtu jāattiecina arī uz dalībniekiem, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu. Īstenojot šīs tiesības iebilst, kopuzņēmumam būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp Savienības interesēm un finansējumu nesaņēmušo dalībnieku pamattiesību aizsardzību attiecībā uz rezultātiem saskaņā ar samērīguma principu, ņemot vērā, ka šie dalībnieki nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu darbībai, kurā radīti attiecīgie rezultāti.

(38)

Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. panta 2. punkta c) apakšpunktu] kopuzņēmumiem vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai. Lai pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, kopuzņēmumi būtu jāizveido uz laiku līdz 2031. gada 31. decembrim, lai tie varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai.

(38)

Kopuzņēmumi būtu jāfinansē no Savienības programmām saskaņā ar DFS un attiecīgā gadījumā — no Next Generation EU. Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. panta 2. punkta c) apakšpunktu] kopuzņēmumiem vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai. Lai pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, kopuzņēmumi būtu jāizveido uz laiku līdz 2031. gada 31. decembrim, lai tie varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai.

(38a)

Savu darbību īstenošanā kopuzņēmumam, tā struktūrām un darbiniekiem būtu jāizvairās no jebkāda interešu konflikta. Valdei un izpilddirektoriem būtu jāpieņem noteikumi par interešu konfliktu novēršanu, izvairīšanos no tiem un to pārvaldīšanu. Zinātniskās komitejas locekļiem būtu jāpublisko un jāuztur atjaunināta deklarācija par visu savu profesionālo darbību, finanšu interesēm un interešu konfliktiem.

(39)

Saistībā ar Eiropas Komisijas prioritāti “Eiropas zaļais kurss” (3), ko atbalsta ar pārskatīto Savienības Bioekonomikas stratēģiju (4), ES Biodaudzveidības stratēģiju (5), paziņojumu “Tīru planētu — visiem!” (6), aprites ekonomikas rīcības plānu (7) un jauno paziņojumu “No lauka līdz galdam” (8), Eiropas biobāzētu produktu nozarei, tostarp MVU, reģioniem un primārajiem ražotājiem, būtu jākļūst klimatneitrālai, apritīgākai un ilgtspējīgākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules mērogā. Spēcīga, resursefektīva un konkurētspējīga biobāzēta inovāciju ekosistēma var mazināt atkarību no neatjaunojamām fosilajām izejvielām un minerālresursiem un paātrināt to aizstāšanu. Tā var attīstīt atjaunojamus biobāzētus produktus, materiālus, procesus un barības vielas no atkritumiem un biomasas, īstenojot uz ilgtspēju un apriti vērstu inovāciju. Šāda ekosistēma var arī radīt vērtību no vietējām izejvielām, tostarp atkritumiem, atlikumiem un blakusplūsmām, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un attīstību visā Savienībā — ne tikai pilsētu teritorijās, bet arī lauku un piekrastes teritorijās, kur tiek ražota biomasa un kas bieži vien ir perifērie reģioni, kuri reti gūst labumu no rūpnieciskās attīstības.

(39)

Saistībā ar Komisijas prioritāti “Eiropas zaļais kurss” (3), ko atbalsta ar pārskatīto Savienības Bioekonomikas stratēģiju (4), ES Biodaudzveidības stratēģiju (5), paziņojumu “Tīru planētu — visiem!” (6), aprites ekonomikas rīcības plānu (7), jauno paziņojumu “No lauka līdz galdam” (8) un ANO IAM , Eiropas biobāzētu produktu nozarei, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem , reģioniem un primārajiem ražotājiem, būtu jākļūst klimatneitrālai, apritīgākai un ilgtspējīgākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules mērogā. Spēcīga, resursefektīva un konkurētspējīga biobāzēta inovāciju ekosistēma var mazināt atkarību no neatjaunojamām fosilajām izejvielām un minerālresursiem un paātrināt to aizstāšanu. Tā var attīstīt atjaunojamus biobāzētus produktus, materiālus, procesus un barības vielas no atkritumiem un biomasas, īstenojot uz ilgtspēju un apriti vērstu inovāciju. Šāda ekosistēma var arī radīt vērtību no vietējām izejvielām, tostarp atkritumiem, atlikumiem un blakusplūsmām, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas un sociālo izaugsmi un attīstību visā Savienībā — ne tikai pilsētu teritorijās, bet arī lauku un piekrastes teritorijās, kur tiek ražota biomasa un kas bieži vien ir perifērie reģioni, kuri reti gūst labumu no rūpnieciskās , ekonomiskās un sociālās attīstības. Tā var arī dot ieguldījumu tādu risinājumu konstatēšanā, kuros izmantotas negatīvu emisiju tehnoloģijas un pieejas.

(40)

Biorūpniecības kopuzņēmums, kas izveidots pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ir pievērsies ilgtspējīgai resursu izmantošanai, jo īpaši resursietilpīgās un lielas ietekmes nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, tekstilizstrādājumu ražošana un būvniecība, jo īpaši pievēršoties arī vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem, ražotnēm un rūpnīcām. Tā starpposma izvērtējumā, kas publicēts 2017. gada oktobrī, bija ietverts stingrs 34 ieteikumu kopums, un šie ieteikumi ir atspoguļoti ar šo regulu izveidotā kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” uzbūvē. Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” nav biorūpniecības kopuzņēmuma tiešs turpinājums, bet drīzāk programma, kuras pamatā ir tās priekšteča panākumi un kurā ir novērstas tā nepilnības. Atbilstoši ieteikumiem kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāiesaista plašāks ieinteresēto personu loks, tostarp primārais sektors (lauksaimniecība, akvakultūra, zvejniecība un mežsaimniecība), kā arī atkritumu, atlikumu un blakusplūsmu nodrošinātāji, reģionālas iestādes un ieguldītāji, lai novērstu tirgus nepilnības un neilgtspējīgus biobāzētus procesus. Lai kopuzņēmums sasniegtu savus mērķus, tam būtu jāfinansē tikai tādi projekti, kuros ievēro apritīguma, ilgtspējas un planētas iespēju robežu principus.

(40)

Biorūpniecības kopuzņēmums, kas izveidots pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ir pievērsies ilgtspējīgai resursu izmantošanai, jo īpaši resursietilpīgās un lielas ietekmes nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, tekstilizstrādājumu ražošana un būvniecība, jo īpaši pievēršoties arī vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem, ražotnēm un rūpnīcām. Tā starpposma izvērtējumā, kas publicēts 2017. gada oktobrī, bija ietverts stingrs 34 ieteikumu kopums, un šie ieteikumi ir atspoguļoti ar šo regulu izveidotā kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” uzbūvē. Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” nav biorūpniecības kopuzņēmuma tiešs turpinājums, bet drīzāk programma, kuras pamatā ir tās priekšteča panākumi un kurā ir novērstas tā nepilnības. Atbilstoši ieteikumiem kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāiesaista plašāks ieinteresēto personu loks, tostarp primārais sektors ( visās tādās jomās kā tehnoloģijas, lauksaimniecība, akvakultūra, zvejniecība un mežsaimniecība), kā arī atkritumu, atlikumu un blakusplūsmu nodrošinātāji, reģionālas iestādes un ieguldītāji, lai novērstu tirgus nepilnības un neilgtspējīgus biobāzētus procesus , kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Jo īpaši tam būtu jānodrošina tā pieejamība mazākiem dalībniekiem . Lai kopuzņēmums sasniegtu savus mērķus, tam būtu jāfinansē tikai tādi projekti, kuros ievēro apritīguma, ilgtspējas un planētas iespēju robežu principus un ar kuriem mazina to iespējamo sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi .

(41)

Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāizveido izvēršanas grupas, kam būtu jādarbojas kā padomdevējām struktūrām un būtu aktīvi jāpiedalās stratēģiskajās apspriedēs, kurās nosaka partnerības darba kārtību. Ir svarīgi iekļaut minētās padomdevējas struktūras pārvaldības struktūrā, lai nodrošinātu plašāku dalību un lielākus privātos ieguldījumus apritīgajā biobāzētu produktu nozarē. Izvēršanas grupām jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts stratēģiskajās valdes sanāksmēs, kurās rūpnieciskie līderi un ieinteresēto personu pārstāvji kopā ar Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem pievienojas pastāvīgajai valdei, lai apspriestu un noteiktu partnerības stratēģisko virzienu.

(41)

Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāizveido izvēršanas grupas, kam būtu jādarbojas kā padomdevējām struktūrām un būtu aktīvi jāpiedalās stratēģiskajās apspriedēs, kurās nosaka partnerības darba kārtību. Ir svarīgi iekļaut minētās padomdevējas struktūras pārvaldības struktūrā, lai nodrošinātu plašāku dalību un lielākus privātos ieguldījumus apritīgajā biobāzētu produktu nozarē. Izvēršanas grupām jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts stratēģiskajās valdes sanāksmēs, kurās rūpnieciskie līderi un ieinteresēto personu pārstāvji kopā ar Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem pievienojas pastāvīgajai valdei, lai apspriestu un noteiktu partnerības stratēģisko virzienu un nodrošinātu tās vidisko un sociālo ilgtspēju .

(42)

Tīras aviācijas kopuzņēmuma galvenajam mērķim vajadzētu būt sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi to pēc iespējas drīzākai izvēršanai, tādējādi būtiski palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa vērienīgos ietekmes uz vidi mazināšanas mērķus, proti, samazināt emisijas par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Šo mērķi var sasniegt tikai, paātrinot un optimizējot pētniecības un inovācijas procesus aeronautikā un uzlabojot Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē. Tīras aviācijas kopuzņēmumam būtu arī jānodrošina, ka tīrāka aviācija joprojām ir droša un efektīva pasažieru un preču pārvadāšanai pa gaisu.

(42)

Tīras aviācijas kopuzņēmuma galvenajam mērķim vajadzētu būt sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi to pēc iespējas drīzākai izvēršanai, tādējādi būtiski palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119  (1a) (“Eiropas klimata akts”) vērienīgos ietekmes uz vidi mazināšanas mērķus, proti, samazināt emisijas par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un saskaņā ar Parīzes nolīgumu panākt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam. Šo mērķi var sasniegt tikai, paātrinot un optimizējot pētniecības un inovācijas procesus aeronautikā un uzlabojot Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē. Tīras aviācijas kopuzņēmumam būtu arī jānodrošina, ka tīrāka aviācija joprojām ir droša un efektīva pasažieru un preču pārvadāšanai pa gaisu.

(44a)

Tīra un ilgtspējīga aviācija, kura Covid-19 pandēmijas dēļ saskaras ar lielām problēmām, ir atzīta par būtisku faktoru Savienības panākumu nodrošināšanai pasaulē, kurā valda sīva konkurence. Tīras aviācijas kopuzņēmums var dažādos veidos paplašināt aeronavigācijas pētījumu atbalsta bāzi. Tas var palīdzēt importēt jaunas zināšanas, risinājumus un inovācijas potenciālu, rodot idejas citās zinātnēs un nozarēs. Tas varētu arī ļaut studentiem dot savu ieguldījumu rūpnieciskajā vidē, jo īpaši MVU. Sekmīgas sadarbības starp kopuzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm rezultātā var panākt sponsorētus pētniecības līgumus, finansētu sadarbību, studentu prakses programmas, kopīgas specializētās iekārtas, ar nozari saistītas programmas, dotācijas, apbalvojumus un balvas, kas stimulē akadēmisko sabiedrību.

(47)

Eiropai ir sarežģīts uzdevums uzņemties vadību to izmaksu internalizēšanā gaisa transporta darbības modelī, kuras sabiedrībai radījušas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vienlaikus turpināt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas produktiem pasaules tirgū. Tāpēc Tīras aviācijas kopuzņēmumam būtu jāatbalsta Eiropas pārstāvji starptautiskajā standartizācijā un starptautiskajos likumdošanas centienos.

(47)

Eiropai ir sarežģīts uzdevums uzņemties globālu vadību to izmaksu internalizēšanā gaisa transporta darbības modelī, kuras sabiedrībai radījušas siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmi uz vidi , un vienlaikus turpināt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas produktiem un pakalpojumiem pasaules tirgū , kā arī tiesības uz savienojamību un nozares konkurētspēju . Tāpēc Tīras aviācijas kopuzņēmumam būtu jāatbalsta Eiropas pārstāvji starptautiskajā standartizācijā un starptautiskajos likumdošanas centienos.

(48)

Pēdējos piecos gados ir ievērojami palielinājusies interese par ūdeņradi — visas dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Pušu konferences (COP21) Parīzes nolīgumu. Komisija 2019. gada beigās iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei. Starp prioritārajām jomām ir tīrs ūdeņradis, kurināmā elementi, citi alternatīvi kurināmā veidi un enerģijas uzglabāšana . Ūdeņradim ir pievērsta liela uzmanība 2020. gada jūlija paziņojumos “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” un “ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”, kā arī nesen izveidotajā Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansē, kurā apvienojušās visas ieinteresētās personas, lai apzinātu tehnoloģiju vajadzības, ieguldījumu iespējas un regulatīvos šķēršļus tīra ūdeņraža ekosistēmas veidošanai Savienībā.

(48)

Pēdējos piecos gados ir ievērojami palielinājusies interese par ūdeņradi — visas dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Pušu konferences (COP21) Parīzes nolīgumu. Komisija 2019. gada beigās iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vēlākais 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei. Starp prioritārajām jomām ir tīrs ūdeņradis, kurināmā elementi, citi alternatīvi kurināmā veidi , enerģijas uzglabāšana un negatīvo emisiju tehnoloģijas . Ūdeņradim ir pievērsta liela uzmanība 2020. gada jūlija paziņojumos “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” un “ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” un Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūcijā par Eiropas Ūdeņraža stratēģiju  (1a), kā arī nesen izveidotajā Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansē, kurā apvienotas visas ieinteresētās personas, lai apzinātu tehnoloģiju , pētniecības un infrastruktūras vajadzības, ieguldījumu iespējas un regulatīvos , kā arī ekonomiskos šķēršļus tīra ūdeņraža ekosistēmas veidošanai Savienībā.

(49)

Kopš 2008. gada ir atbalstītas speciālas pētniecības un inovācijas darbības saistībā ar ūdeņraža lietojumiem, galvenokārt ar kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmumu (kopuzņēmums FCH un kopuzņēmums FCH 2) starpniecību Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī tradicionālos sadarbības projektos, kas aptver visus ūdeņraža vērtības ķēdes posmus/jomas. Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam būtu jānostiprina un jāintegrē Savienības zinātniskā spēja paātrināt tirgum gatavu progresīvu tīra ūdeņraža lietojumu izstrāde un uzlabošana, aptverot tiešos lietojumus enerģijas, transporta, ēku un rūpniecības jomā. Tas būs iespējams tikai tad, ja to apvienos ar Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes, jo īpaši MVU, konkurētspējas nostiprināšanu.

(49)

Kopš 2008. gada ir atbalstītas speciālas pētniecības un inovācijas darbības saistībā ar ūdeņraža lietojumiem, galvenokārt ar kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmumu (kopuzņēmums FCH un kopuzņēmums FCH 2) starpniecību Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī tradicionālos sadarbības projektos, kas aptver visus ūdeņraža vērtības ķēdes posmus/jomas. Tīra ūdeņraža kopuzņēmumam būtu jānostiprina un jāintegrē Savienības zinātniskā spēja paātrināt tirgum gatavu progresīvu tīra ūdeņraža lietojumu izstrāde un uzlabošana, aptverot tiešos lietojumus enerģijas, aviācijas, jūras un lielas noslodzes transporta, ēku un rūpniecības jomā. Tas būs iespējams tikai tad, ja to apvienos ar Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu , konkurētspējas nostiprināšanu.

(51)

Tā kā ūdeņradi var izmantot par degvielu, enerģijas nesēju un arī enerģijas uzglabāšanai, ir svarīgi, lai tīra ūdeņraža partnerība nodibinātu strukturētu sadarbību ar daudzām citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerībām, jo īpaši attiecībā uz tiešo lietojumu. Tīra ūdeņraža partnerībai būtu jāmijiedarbojas jo īpaši ar nulles emisiju autotransporta un ūdens transporta, Eiropas dzelzceļa, tīras aviācijas, planētai draudzīgas pārstrādes rūpniecības un tīra tērauda partnerību. Šajā nolūkā būtu jāizveido struktūra, kas ziņo valdei, lai nodrošinātu sadarbību un sinerģiju starp šīm partnerībām ūdeņraža jomā. Tīra ūdeņraža iniciatīva būtu vienīgā partnerība, kas vērsta uz ūdeņraža ražošanas tehnoloģijām. Sadarbība ar tiešo lietojumu partnerībām būtu jo īpaši jāvērš uz tehnoloģijas demonstrēšanu un specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(51)

Tā kā ūdeņradi var izmantot par degvielu, enerģijas nesēju un arī enerģijas uzglabāšanai, ir svarīgi, lai tīra ūdeņraža partnerība nodibinātu strukturētu sadarbību ar daudzām citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerībām, jo īpaši attiecībā uz tiešo lietojumu , un iesaistītos svarīgos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI) . Tīra ūdeņraža partnerībai būtu jāmijiedarbojas un jāveido sinerģijas jo īpaši ar nulles emisiju autotransporta un ūdens transporta, Eiropas dzelzceļa, tīras aviācijas, planētai draudzīgas pārstrādes rūpniecības un tīra tērauda partnerību. Šajā nolūkā būtu jāizveido struktūra, kas ziņo valdei, lai nodrošinātu sadarbību un sinerģiju starp šīm partnerībām ūdeņraža jomā. Tīra ūdeņraža iniciatīva būtu vienīgā partnerība, kas vērsta uz ūdeņraža ražošanas tehnoloģijām un infrastruktūru . Sadarbība ar tiešo lietojumu partnerībām būtu jo īpaši jāvērš uz tehnoloģijas demonstrēšanu un specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(53)

Eiropas zaļais kurss tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Starp prioritārajām jomām ir pārejas uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti paātrināšana.

(53)

Eiropas zaļais kurss tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, energoefektīvu, resursefektīvu , ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu samazinājušās līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Starp prioritārajām jomām ir pārejas uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti paātrināšana.

(54)

Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju (2020. gada marts) (22) ir uzsvērts, ka ilgtspējīgas un viedas mobilitātes nozarēm, piemēram, dzelzceļa nozarei, ir gan atbildība, gan potenciāls virzīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un uzlabot savienojamību. Tāpēc autotransportam, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportam būtu jāveicina transporta emisiju samazināšanās par 90 % līdz 2050. gadam. Prioritāte ir būtisku daļu no tiem 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem.

(54)

Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju (2020. gada marts) (22) , tostarp tā 2021. gada maija atjaunotajā versijā, ir uzsvērts, ka ilgtspējīgas un viedas mobilitātes nozarēm, piemēram, dzelzceļa nozarei, ir gan atbildība, gan potenciāls virzīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju , veicināt ekonomikas atveseļošanu un uzlabot savienojamību. Tāpēc autotransportam, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportam būtu jāveicina transporta emisiju samazināšanās par 90 % līdz 2050. gadam. Prioritāte ir būtisku daļu no tiem 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem.

(56)

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķim vajadzētu būt nodrošināt lieljaudas integrētu Eiropas dzelzceļa tīku, likvidējot šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un nodrošinot risinājumus pilnīgai integrācijai, aptverot satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru un pakalpojumus. Šajā nolūkā būtu jāizmanto milzīgais digitalizācijas un automatizācijas potenciāls, lai samazinātu dzelzceļa transporta izmaksas, palielinātu jaudu un uzlabotu tā elastīgumu un uzticamību, un šis process būtu jābalsta uz stabilu funkcionālo sistēmu atsauces arhitektūru, kas kopīga visai nozarei, saskaņojot rīcību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(56)

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķim vajadzētu būt nodrošināt lieljaudas integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu , kurš ir vērsts uz augstāko drošības standartu panākšanu gan tiešajiem lietotājiem, tostarp pasažieriem, gan dzelzceļa darbiniekiem , likvidējot šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un nodrošinot risinājumus pilnīgai integrācijai, aptverot satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru un pakalpojumus , tostarp ar vairākveidu transporta biļetēm . Šajā nolūkā būtu jāizmanto milzīgais digitalizācijas un automatizācijas potenciāls, lai samazinātu dzelzceļa transporta izmaksas, palielinātu jaudu un uzlabotu tā elastīgumu un uzticamību , drošību un iekļautību , un šis process būtu jābalsta uz stabilu funkcionālo sistēmu atsauces arhitektūru, kas kopīga visai nozarei, saskaņojot rīcību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(58)

Dzelzceļš ir sarežģīta sistēma ar ļoti ciešu mijiedarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem (vilcienu operatoriem) un to attiecīgo aprīkojumu (infrastruktūru un ritošo sastāvu). Ir neiespējami īstenot inovāciju bez specifikācijām un stratēģijas, kas ir kopējas visai dzelzceļa sistēmai. Tāpēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” sistēmu pīlāram būtu jānodrošina iespēja nozarei vienoties par vienu darbības koncepciju un sistēmas arhitektūru, tostarp dzelzceļa sistēmas darbību pamatā esošo pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu definīciju. Tam būtu jārada vispārējais satvars, kas nodrošina, ka pētniecība tiek vērsta uz tādām klientu prasībām un darbības vajadzībām, kas ir vispāratzītas un kopīgas klientu prasības un darbības vajadzības. Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pārvaldības modelī un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāatspoguļo Komisijas vadošā loma Eiropas dzelzceļa sistēmas apvienošanā un integrēšanā, jo īpaši vienotās darbības koncepcijas un sistēmas arhitektūras ātrā un efektīvā īstenošanā, vienlaikus iesaistot privātos partnerus konsultatīvajās un tehniskā atbalsta funkcijās.

(58)

Dzelzceļš ir sarežģīta sistēma ar ļoti ciešu mijiedarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem (vilcienu operatoriem) un to attiecīgo aprīkojumu ( piemēram, infrastruktūru un ritošo sastāvu) piegādātājiem . Ir neiespējami īstenot inovāciju bez specifikācijām un stratēģijas, kas ir kopējas visai dzelzceļa sistēmai. Tāpēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” sistēmu pīlāram būtu jānodrošina iespēja nozarei vienoties par vienu darbības koncepciju un sistēmas arhitektūru, tostarp dzelzceļa sistēmas darbību pamatā esošo pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu definīciju. Tam būtu jārada vispārējais satvars, kas nodrošina, ka uzlabotu pasažieru tiesību panākšanai pētniecība tiek vērsta uz tādām klientu prasībām un darbības vajadzībām, kas ir vispāratzītas un kopīgas klientu prasības un darbības vajadzības. Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pārvaldības modelī un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāatspoguļo Komisijas vadošā loma Eiropas dzelzceļa sistēmas apvienošanā un integrēšanā, jo īpaši vienotās darbības koncepcijas un sistēmas arhitektūras ātrā un efektīvā īstenošanā, vienlaikus iesaistot privātos partnerus konsultatīvajās un tehniskā atbalsta funkcijās un ņemot vērā galalietotāju, tostarp pasažieru, un darbinieku vajadzības ar īpašu atsauci uz drošību un iekļautību .

(61)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem ( IAM), jo īpaši 3. IAM, un paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (23) Savienība ir apņēmusies sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un veicinātu labklājību visiem, veidot vēl stingrāku partnerību starp šīm abām pasaules daļām un atbalstīt pētniecības un inovācijas spēju attīstīšanu Āfrikā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” citu tā dēvēto veselības tehnoloģiju starpā būtu jāpievēršas pienācīgas diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu trūkumam, lai vērstos pret infekcijas slimībām, piemēram, HIV, malāriju un tuberkulozi, kā arī citām ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām infekcijas slimībām, kas ir izplatītas Āfrikā, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Covid-19 pandēmija ir atklājusi, ka, palielinoties dažādu reģionu savienojamībai pasaulē, ko veicina tirdzniecība un tūrisms, infekcijas slimības var strauji izplatīties visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi attīstīt veselības tehnoloģijas, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību, kā arī tās apkarotu, tiklīdz tās ir izplatījušās, nolūkā aizsargāt iedzīvotāju veselību attiecīgajās valstīs un Savienībā. Lai nodrošinātu spēcīgāku līderību pasaulē veselības jomā, nekā to nodrošina pašreizējā iniciatīva EDCTP2, partnerības darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī reaģēšanu uz jauniem infekcijas slimību draudiem, augošās problēmas, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un nepārnēsājamu slimību komorbiditāti.

(61)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm attiecībā uz ANO IAM, jo īpaši 3. IAM, un paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (23) Savienība ir apņēmusies sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un veicinātu labklājību visiem, veidot vēl stingrāku partnerību starp šīm abām pasaules daļām un atbalstīt pētniecības un inovācijas spēju attīstīšanu Āfrikā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” citu tā dēvēto veselības tehnoloģiju starpā būtu jāpievēršas pienācīgas diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu trūkumam, lai vērstos pret infekcijas slimībām, piemēram, HIV, malāriju un tuberkulozi, kā arī citām ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām infekcijas slimībām, kas ir izplatītas Āfrikā, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Covid-19 pandēmija ir atklājusi, ka, palielinoties dažādu reģionu savienojamībai pasaulē, ko veicina tirdzniecība un tūrisms, infekcijas slimības var strauji izplatīties visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi attīstīt veselības tehnoloģijas, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību, kā arī tās apkarotu, tiklīdz tās ir izplatījušās, nolūkā aizsargāt iedzīvotāju veselību , uzlabot un veicināt veselības aizsardzību attiecīgajās valstīs un Savienībā , atbalstot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, samazinot nevienlīdzību veselības jomā un nodrošinot vienlīdzīgu un pilnīgu piekļuvi veselības aprūpei . Lai nodrošinātu spēcīgāku līderību pasaulē veselības jomā, nekā to nodrošina pašreizējā iniciatīva EDCTP2, partnerības darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī reaģēšanu uz jauniem infekcijas slimību draudiem, augošās problēmas, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un nepārnēsājamu slimību komorbiditāti.

(62)

Lai, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiju rīkus, vērstos pret infekcijas slimībām, kas skar Subsahāras Āfriku, ir vajadzīga plaša rīcībspēku loka iesaiste un ilgtermiņa saistības. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” vajadzētu būt par starpnieku produktīvā un ilgtspējīgā ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu tīklu veidošanā un sadarbībā, veidojot attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām, lai nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izveidot jaunu ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbību, lai veiktu vairākas valstis un vairākas vietas aptverošus pētījumus Subsahāras Āfrikā. Turklāt regulārai starptautiskai konferencei — EDCTP forumam — būtu jānodrošina platforma zinātniekiem un attiecīgajiem tīkliem no Eiropas, Āfrikas un citām vietām konstatējumu un ideju apmaiņai un sadarbības saikņu izveidei.

(62)

Lai, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiju rīkus, vērstos pret infekcijas slimībām, kas skar Subsahāras Āfriku, ir vajadzīga plaša rīcībspēku loka iesaiste un ilgtermiņa saistības. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” vajadzētu būt par starpnieku produktīvā un ilgtspējīgā ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu tīklu veidošanā un sadarbībā, veidojot attiecības ar dažādām privātā , bezpeļņas un publiskā sektora organizācijām, lai nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm . Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāveido cieša saikne un sinerģija ar iniciatīvām, kuras līdz šim ir īstenojis Eiropas Attīstības fonds, un jāuzlabo koordinācija dažādās darbības jomās, sadarbojoties spēju veidošanā un koplietojot iespējas un infrastruktūras, kā arī veicot darbības, kuras atbalsta Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments Āfrikā. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izveidot jaunu ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbību, lai veiktu vairākas valstis un vairākas vietas aptverošus pētījumus Subsahāras Āfrikā. Turklāt regulārai starptautiskai konferencei — EDCTP forumam — būtu jānodrošina platforma zinātniekiem un attiecīgajiem tīkliem no Eiropas, Āfrikas un citām vietām konstatējumu un ideju apmaiņai un sadarbības saikņu izveidei.

(64)

Ir svarīgi, lai pētnieciskās darbības, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” vai ko citādi aptver tā darba programma, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules Medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kas pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās pētnieciskās darbības ir paredzēts veikt. Turklāt kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpieprasa, lai inovācijas un intervences pasākumi, ko izstrādā, pamatojoties uz programmas atbalstīto netiešo darbību rezultātiem, būtu cenas ziņā pieņemami un pieejami neaizsargātiem iedzīvotājiem.

(64)

Ir svarīgi, lai pētnieciskās darbības, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” vai ko citādi aptver tā darba programma, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules Medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kas pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās pētnieciskās darbības ir paredzēts veikt. Turklāt kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpieprasa, lai inovācijas un intervences pasākumi, ko izstrādā, pamatojoties uz programmas atbalstīto netiešo darbību rezultātiem, būtu cenas ziņā pieņemami un pieejami neaizsargātiem iedzīvotājiem , kuri dzīvo resursu nepietiekamības apstākļos . Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” jāatbalsta arī ētikas komiteju izveide Āfrikas valstīs, lai atbalstītu pētniecības un inovāciju darbības.

(65)

Lai kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” gūtu panākumus un stimulētu dalību partnerībā, kopuzņēmuma finansējums būtu jāpiešķir tikai tiem tiesību subjektiem, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un kas iedibināti Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības (EDCTP) sastāvā esošajās valstīs. Arī subjektiem, kas iedibināti citās Savienības dalībvalstīs, asociētajās valstīs un Subsahāras Āfrikas valstīs, tomēr vajadzētu būt iespējai piedalīties uzaicinājumos, nesaņemot finansējumu. Turklāt subjektiem, kas iedibināti citās valstīs, kuras nav EDCTP3 apvienības dalībnieces, vajadzētu būt arī tiesīgiem pretendēt uz finansējumu īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tādā uzaicinājumā, kas attiecas uz ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ja tas ir paredzēts darba programmā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, arī līgumiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Būtu jātiecas noslēgt zinātnes un tehnoloģiju nolīgumus ar trešām valstīm. Pirms to noslēgšanas, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, KU “EDCTP3” būtu jāpiemēro alternatīvi pasākumi Savienības interešu aizsardzībai dalībvalstī vai asociētajā valstī būtu jānorīko darbības finanšu koordinators, un priekšfinansējuma summa, kā arī dotācijas nolīguma noteikumi par atbildību būtu jāpielāgo, lai pienācīgi ņemtu vērā finanšu riskus.

(65)

Lai kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” gūtu panākumus un stimulētu dalību partnerībā, kopuzņēmuma finansējums būtu jāpiešķir tikai tiem tiesību subjektiem, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un kas iedibināti Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības (EDCTP) sastāvā esošajās valstīs. Arī subjektiem, kas iedibināti citās Savienības dalībvalstīs, asociētajās valstīs un Subsahāras Āfrikas valstīs, tomēr vajadzētu būt iespējai piedalīties uzaicinājumos, nesaņemot finansējumu. Turklāt subjektiem, kas iedibināti citās valstīs, kuras nav EDCTP3 apvienības dalībnieces, vajadzētu būt arī tiesīgiem pretendēt uz finansējumu īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tādā uzaicinājumā, kas attiecas uz ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ja tas ir paredzēts darba programmā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, arī līgumiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Būtu jātiecas noslēgt zinātnes un tehnoloģiju nolīgumus ar trešām valstīm. Pirms to noslēgšanas, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, KU “EDCTP3” būtu jāpiemēro alternatīvi pasākumi Savienības interešu aizsardzībai — izņemot projektus, kurus vada Āfrikas izcelsmes subjekti un valstis, dalībvalstī vai asociētajā valstī būtu jānorīko darbības finanšu koordinators, un priekšfinansējuma summa, kā arī dotācijas nolīguma noteikumi par atbildību būtu jāpielāgo, lai pienācīgi ņemtu vērā finanšu riskus.

(66)

Saistībā ar Eiropas Komisijas prioritātēm “ekonomika cilvēku labā” un “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” Eiropas rūpniecībai, tostarp MVU, būtu jākļūst zaļākai , apritīgākai un digitālākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaulē. Komisija ir uzsvērusi medicīnisku ierīču un digitālo tehnoloģiju lomu jaunu problēmu risināšanā un e-veselības pakalpojumu izmantošanas lomu augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī aicinājusi nodrošināt Savienības vajadzībām atbilstošu un cenas ziņā pieņemamu zāļu piedāvājumu, bet tai pašā laikā atbalsta inovatīvu un pasaulē vadošu Eiropas farmācijas nozari. Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķis ir sniegt ieguldījumu Savienības veselības aprūpes nozares  — kas ir Savienības uz zināšanām balstītās ekonomikas stūrakmens — konkurētspējas stiprināšanā un saimnieciskās darbības palielināšanā veselības aprūpes tehnoloģiju, jo īpaši integrētu veselības aprūpes risinājumu, izstrādē un tādējādi būt par instrumentu tehnoloģiskās suverenitātes palielināšanai un mūsu sabiedrības digitālās pārveides veicināšanai . Šādas politikas prioritātes var īstenot, apvienojot svarīgos dalībniekus — akadēmisko aprindu pārstāvjus, dažādu lielumu uzņēmumus un veselības inovāciju tiešos lietotājus — veselības pētniecības un inovācijas publiskā un privātā sektora partnerības paspārnē. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā (9) un Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (10). Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” (11) būtu jāsaskaņo ar jauno Eiropas industriālo stratēģiju (12), Eiropas Zāļu stratēģiju un MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai (13).

(66)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm “ekonomika cilvēku labā” un “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” Eiropas rūpniecībai, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem , būtu jākļūst vidiski ilgtspējīgākai , apritīgākai un digitālākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaulē. Komisija ir uzsvērusi medicīnisku ierīču , uzlabotas diagnostikas, ārstēšanas metožu un digitālo tehnoloģiju lomu jaunu veselības problēmu risināšanā un e-veselības pakalpojumu izmantošanas lomu augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī aicinājusi nodrošināt pacientu vajadzībām atbilstošu un cenas ziņā pieņemamu zāļu piedāvājumu, bet tai pašā laikā atbalsta inovatīvu un pasaulē vadošu Eiropas farmācijas nozari. Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķis ir sniegt ieguldījumu Savienības veselības aprūpes nozares konkurētspējas stiprināšanā un saimnieciskās darbības palielināšanā veselības aprūpes tehnoloģiju, jo īpaši integrētu veselības aprūpes risinājumu, izstrādē un tādējādi stiprināt veselības pakalpojumu kvalitāti un sniegšanu visā Savienībā, būt par instrumentu tehnoloģiskās attīstības un inovatīvu risinājumu palielināšanai un veicināt mūsu sabiedrības digitālo pārveidi . Šādas politikas prioritātes var īstenot, apvienojot svarīgos dalībniekus — publisko sektoru, akadēmisko aprindu pārstāvjus, dažādu lielumu uzņēmumus un veselības inovāciju tiešos lietotājus — veselības pētniecības un inovācijas publiskā un privātā sektora partnerības paspārnē. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā (9) , “Apvārsnis Eiropa” misijā vēža jomā un Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (10) , un tam būtu arī jāuzlabo sadarbība ar dažādām Eiropas iniciatīvām reto slimību jomā . Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” (11) būtu jāsaskaņo ar jauno Eiropas industriālo stratēģiju (12) un tās atjaunināto versiju , Eiropas Zāļu stratēģiju un MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai (13). Būtu jārod sinerģija ar Eiropas Veselības ārkārtas situācijas gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), lai nodrošinātu strukturālas sadarbības sistēmu, kas ļautu Savienībai efektīvāk paredzēt un novērst ar veselību saistītus apdraudējumus. Sadarbības mehānismi un sinerģija ar programmu “ES — veselībai” ir noderīgi arī tam, lai veicinātu Savienības gatavību pārrobežu veselības apdraudējumiem, stiprinātu veselības aprūpes sistēmas un uzlabotu inovatīvu zāļu pieejamību un pieņemamību cenas ziņā. Kopuzņēmumam arī būtu jāveido sinerģija ar Eiropas veselības datu telpu, kā arī ar pētniecības iniciatīvām reto slimību jomā.

(67)

Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” balstās uz pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (kopuzņēmums IMI 2), tostarp darbu, ko šī ierosme veikusi Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Atbilstoši kopuzņēmuma IMI 2 (14) starpposma izvērtējuma ieteikumiem pēctecīgai iniciatīvai ir “jānodrošina iespēja aktīvi iesaistīt farmācijas nozarē citus rūpniecības sektorus, lai izmantotu to zinātību jaunu veselības aprūpes intervences pasākumu izstrādē”. Tāpēc jāaptver tādi rūpniecības sektori kā biofarmācija, biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģijas, tostarp uzņēmumi, kas darbojas digitālajā jomā. Šīs iniciatīvas darbības jomā būtu jāietver profilakse, diagnostika, ārstēšana un slimību pārvaldība, un tai jābūt izveidotai, pienācīgi ņemot vērā lielo slogu, ko pacientiem un/vai sabiedrībai rada slimības smagums un/vai skarto cilvēku skaits, kā arī slimības lielā ekonomiskā ietekme uz pacientiem un veselības aprūpes sistēmām. Finansētajām darbībām jāatbilst Savienības vajadzībām sabiedrības veselības jomā un jāatbalsta tādu turpmāku veselības inovāciju attīstīšana, kas ir drošas, vērstas uz cilvēkiem, iedarbīgas, rentablas un cenas ziņā pieņemamas pacientiem un veselības aprūpes sistēmām.

(67)

Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” balstās uz pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (kopuzņēmums IMI 2), tostarp darbu, ko šī ierosme veikusi Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Atbilstoši kopuzņēmuma IMI 2 (14) starpposma izvērtējuma ieteikumiem pēctecīgai iniciatīvai ir “jānodrošina iespēja aktīvi iesaistīt farmācijas nozarē citus rūpniecības sektorus, lai izmantotu to zinātību jaunu veselības aprūpes intervences pasākumu izstrādē”. Tāpēc jāaptver tādi rūpniecības sektori kā biofarmācija, biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģijas, tostarp uzņēmumi, kas darbojas digitālajā jomā. Jaunajai iniciatīvai būtu jānodrošina aktīva pilsoniskās sabiedrības un pacientu organizāciju iesaistīšanās. Šīs iniciatīvas darbības jomā būtu jāietver profilakse, diagnostika, ārstēšana un slimību pārvaldība, un tai jābūt izveidotai, pienācīgi ņemot vērā lielo slogu, ko pacientiem , viņu tuviniekiem un/vai sabiedrībai rada slimības smagums un/vai skarto vai potenciāli skarto cilvēku skaits, kā arī slimības lielā ekonomiskā ietekme uz pacientiem un veselības aprūpes sistēmām. Finansētajām darbībām jāatbilst Savienības vajadzībām sabiedrības veselības jomā un jāatbalsta tādu turpmāku veselības inovāciju attīstīšana, kas ir drošas, vērstas uz cilvēkiem un pacientiem , iedarbīgas, rentablas , pieejamas un cenas ziņā pieņemamas pacientiem un veselības aprūpes sistēmām , un jāatbalsta pakalpojumi, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti .

(68)

Lai nodrošinātu vislabāko iespēju radīt jaunas zinātniskas idejas un veiksmīgas pētniecības un inovācijas darbības, galvenajiem rīcībspēkiem kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” vajadzētu būt pētniekiem no dažādu veidu publiskām un privātām struktūrām. Tajā pašā laikā tiešajiem lietotājiem, piemēram, Savienības iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes nodrošinātājiem, būtu jāsniedz ieguldījums iniciatīvas stratēģiskajā izstrādē un darbībās , nodrošinot , ka tā atbilst to vajadzībām. Turklāt arī Savienības mēroga un valsts regulatīvajām iestādēm, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un tiem, kas maksā par veselības aprūpi, būtu jāsniedz agrīns ieguldījums partnerības darbībās, vienlaikus nodrošinot interešu konfliktu neesību, lai palielinātu iespējamību, ka finansēto darbību rezultāti atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai tos varētu sākt lietot, un tādējādi panākot cerēto ietekmi. Visam šim ieguldījumam būtu jāpalīdz labāk mērķēt pētniecības centienus uz jomām, kurās ir neapmierinātas vajadzības.

(68)

Lai nodrošinātu vislabāko iespēju radīt jaunas zinātniskas idejas un veiksmīgas pētniecības un inovācijas darbības, galvenajiem rīcībspēkiem kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” vajadzētu būt pētniekiem no dažādu veidu publiskām un privātām struktūrām. Tajā pašā laikā tiešajiem lietotājiem, piemēram, Savienības iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, patērētājiem un pacientu grupām, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes nodrošinātājiem, kā arī pacientu grupām un citām attiecīgu sabiedrības interešu grupām visā Savienībā, būtu jāsniedz ieguldījums iniciatīvas stratēģiskajā izstrādē un darbībās . Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jānodrošina , ka tā veiktās darbības atbilst šīm vajadzībām. Turklāt arī Savienības mēroga un valsts regulatīvajām iestādēm, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un tiem, kas maksā par veselības aprūpi, būtu jāsniedz agrīns ieguldījums partnerības darbībās, vienlaikus nodrošinot interešu konfliktu neesību, lai palielinātu iespējamību, ka finansēto darbību rezultāti atbilst pacientu vajadzībām un prasībām, kas jāizpilda, lai tos varētu sākt lietot, un tādējādi panākot cerēto ietekmi. Visam šim ieguldījumam būtu jāpalīdz labāk mērķēt pētniecības centienus uz jomām, kurās ir neapmierinātas vai nepietiekami finansētas vajadzības.

(70)

Partnerības mērķi būtu jāvērš uz pirmskonkurences posmu, tādējādi radot drošu vidi efektīvai sadarbībai starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās veselības tehnoloģiju jomās. Lai atspoguļotu iniciatīvas integrējošumu, palīdzētu likvidēt nošķirtību starp veselības aprūpes nozares sektoriem un nostiprinātu rūpniecības un akadēmiskās jomas sadarbību, lielākajai daļai iniciatīvas finansēto projektu vajadzētu būt pārnozaru projektiem.

(70)

Partnerības mērķi būtu jāvērš uz bezkonkurences un pirmskonkurences posmu, tādējādi radot drošu vidi efektīvai un lietderīgai sadarbībai starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās veselības tehnoloģiju jomās. Lai atspoguļotu iniciatīvas integrējošumu, palīdzētu likvidēt nošķirtību starp veselības aprūpes nozares sektoriem un nostiprinātu rūpniecības un akadēmiskās jomas sadarbību, lielākajai daļai iniciatīvas finansēto projektu vajadzētu būt pārnozaru projektiem.

(71)

Attiecībā uz elektronikas komponentiem un sistēmām, kas ir pamatā visiem būtiskajiem ekonomikas sektoriem, lieto terminu “svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Komisija ir uzsvērusi vajadzību lietpratīgi izmantot šīs tehnoloģijas Eiropā, jo īpaši saistībā ar Eiropas politikas prioritāšu, piemēram, digitālo tehnoloģiju autonomijas, īstenošanu (30). Tā kā šī joma ir tik svarīga un tā kā ieinteresētās personas Savienībā tajā saskaras ar problēmām, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas inovācijas un vērtību ķēdēs nepaliktu neviena vāja posma. Tāpēc būtu jāizveido Savienības līmeņa mehānisms, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors apvienotu un mērķtiecīgi novirzītu atbalstu pētniecībai un inovācijai elektronikas komponentu un sistēmu jomā.

(71)

Attiecībā uz elektronikas komponentiem un sistēmām, kas ir pamatā visiem būtiskajiem ekonomikas sektoriem, lieto terminu “svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Komisija ir uzsvērusi vajadzību lietpratīgi izmantot šīs tehnoloģijas Eiropā, jo īpaši saistībā ar Eiropas politikas prioritāšu, piemēram, digitālo tehnoloģiju autonomijas, īstenošanu (30). Tā kā šī joma ir tik svarīga un tā kā ieinteresētās personas Savienībā tajā saskaras ar problēmām, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas inovācijas un vērtību ķēdēs nepaliktu neviena vāja posma. Tāpēc būtu jāizveido Savienības līmeņa mehānisms, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors apvienotu un mērķtiecīgi novirzītu atbalstu pētniecībai un inovācijai elektronikas komponentu un sistēmu jomā. Kopuzņēmuma iniciatīvas būtu jāpapildina arī ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi un Rūpniecības datošanas, perifērdatošanas un mākoņdatošanas aliansi.

(72)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas Eiropas rūpniecības nozarēm kopumā sniegtu iespēju elektronisko komponentu un sistēmu jomā izstrādāt, ražot un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas. Lai palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības nozarēm saglabāt to pašreizējās stiprās puses vadošajā pozīcijā starptautiskajā kontekstā, kur valda liela konkurence, un novērst plaisu tehnoloģijās, kas ir būtiskas Eiropas digitālajai pārveidei, kura atspoguļo Savienības pamatvērtības, tostarp privātumu un uzticēšanos, drošību un drošumu, ir vajadzīgs strukturēts un koordinēts finansiāls atbalsts Eiropas līmenī. Sadarbība starp ekosistēmas ieinteresētajām personām, kurā pārstāvēti visi vērtības ķēžu segmenti, ir būtiska jaunu tehnoloģiju izstrādei un inovāciju ātrai pārņemšanai tirgū. Svarīga ir arī atvērtība un elastīgums, lai integrētu attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunās tehnoloģijas jomās un/vai blakusjomās.

(72)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas Eiropas rūpniecības nozarēm kopumā sniegtu iespēju elektronisko komponentu un sistēmu jomā izstrādāt, ražot un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas. Lai palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības nozarēm saglabāt to pašreizējās stiprās puses vadošajā pozīcijā starptautiskajā kontekstā, kur valda liela konkurence, un novērst plaisu tehnoloģijās, kas ir būtiskas Savienības digitālajai pārveidei un tās vadošajai pozīcijai tehnoloģiju jomā , kura atspoguļo Savienības pamatvērtības, tostarp privātumu , datu aizsardzību un uzticēšanos, drošību un drošumu visos vērtības ķēžu līmeņos , ir vajadzīgs strukturēts un koordinēts finansiāls atbalsts Eiropas līmenī. Sadarbība starp ekosistēmas ieinteresētajām personām, kurā pārstāvēti visi vērtības ķēžu segmenti, ir būtiska tādu jaunu tehnoloģiju izstrādei , kuru pamatā iebūvēts privātums un drošība, un to inovāciju ātrai pārņemšanai tirgū. Svarīga ir arī atvērtība un elastīgums, lai integrētu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunās tehnoloģijas jomās un/vai blakusjomās. Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu arī jāizstrādā pētniecības pasākumi, ar kuriem atbalsta mērķus, kas izklāstīti Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”.

(73)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai tiktu līdzi aizvien ātrākajam inovācijas tempam šajā jomā, radītu svarīgu papildu ietekmi sabiedrībai un dalītu riska uzņemšanos , saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus ar kopējām Eiropas interesēm. Tāpēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniekiem vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, kas piedalās brīvprātīgi, un apvienībām kā privātiem dalībniekiem, kas pārstāv to sastāvā esošos uzņēmumus[, un citiem tiesību subjektiem, kas darbojas elektronikas komponentu un sistēmu jomā Eiropā]. Turklāt dalībvalstu dalība veicinās konsekventu saskaņošanu ar valstu programmām un stratēģijām, mazinot centienu pārklāšanos un sadrumstalotību, vienlaikus nodrošinot sinerģiju starp ieinteresētajām personām un darbībām.

(73)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai tiktu līdzi aizvien ātrākajam inovācijas tempam šajā jomā, radītu svarīgu papildu ietekmi sabiedrībai, saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus ar kopējām Eiropas interesēm. Tāpēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniekiem vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, kas piedalās brīvprātīgi, un apvienībām kā privātiem dalībniekiem, kas pārstāv to sastāvā esošos uzņēmumus[, un citiem tiesību subjektiem, kas darbojas elektronikas komponentu un sistēmu jomā Eiropā]. Turklāt dalībvalstu dalība veicinās konsekventu saskaņošanu ar valstu programmām un stratēģijām, mazinot centienu pārklāšanos un sadrumstalotību, vienlaikus nodrošinot sinerģiju starp ieinteresētajām personām un darbībām.

(74)

Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. panta 1. punkta c) apakšpunktu] iesaistītajām valstīm būtu jāuztic kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” īstenot ieguldījumu, ko tās sniedz saviem valsts dalībniekiem netiešajās darbībās. Finansējuma saņēmējiem būtu jāparaksta viens dotācijas nolīgums ar kopuzņēmumu , ievērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus , ieskaitot attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību satvaru, atkarībā no Savienības programmas, kas atbalsta attiecīgo dotācijas darbību. Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapstrādā izmaksu atlīdzināšanas prasījumi un jāveic maksājumi finansējuma saņēmējiem .

(74)

Saskaņā ar Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [8. panta 1. punkta c) apakšpunktu] kopuzņēmumiem jāīsteno visu finansiālo ieguldījumu centralizēta pārvaldība, izmantojot koordinētu pieeju. Attiecīgi katrai iesaistītajai valstij būtu jānoslēdz administratīvs nolīgums ar kopuzņēmumu, kurā pieteikuma iesniedzējiem, kas iedibināti minētajā iesaistītajā valstī, nosaka koordinācijas mehānismu ieguldījumu maksājumiem un ziņošanai par tiem. Lai nodrošinātu saskanību ar valstu stratēģiskajām prioritātēm, atbilstoši pamatotos gadījumos iesaistītajām valstīm vajadzētu būt veto tiesībām attiecībā uz valsts finanšu ieguldījumu piešķiršanu konkrētiem pieteikuma iesniedzējiem .

(77)

Savienības Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskais regulējums (31) tiecas pārveidot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, īstenojot institucionālas, operacionālas, tehniskas un regulatīvas darbības, lai uzlabotu tās veiktspēju jaudas, drošuma, efektivitātes un ietekmes uz vidi ziņā.

(77)

Savienības Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskais regulējums (31) tiecas pārveidot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, īstenojot institucionālas, operacionālas, tehniskas un regulatīvas darbības, lai uzlabotu tās veiktspēju jaudas, drošuma, efektivitātes , klimata un ietekmes uz vidi ziņā.

(78)

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecības un izstrādes projekta (“SESAR projekts”) (32) mērķis ir modernizēt ATM un sakopot tehnoloģisko un darbības inovāciju Eiropas vienotās gaisa telpas atbalstam. Tā mērķis ir arī nodrošināt tehnoloģiskus risinājumus augstas veiktspējas ATM līdz 2035. gadam, lai nodrošinātu nepārslogotu, vēl drošāku un videi draudzīgāku gaisa transporta nozares darbību. SESAR projekts ietver trīs savstarpēji saistītus, nepārtrauktus un mainīgus kopdarbības procesus, kas nosaka, attīsta un izvērš inovatīvas tehnoloģiskās sistēmas un darbības procedūras, kuras ir pamatā Eiropas ATM ģenerālplānā definētajai digitālajai Eiropas gaisa telpai (33).

(78)

Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecības un izstrādes projekta (“SESAR projekts”) (32) mērķis ir modernizēt ATM un sakopot tehnoloģisko un darbības inovāciju Eiropas vienotās gaisa telpas atbalstam. Tā mērķis ir arī nodrošināt tehnoloģiskus risinājumus augstas veiktspējas ATM līdz 2035. gadam, lai nodrošinātu nepārslogotu, vēl drošāku un videi un klimatam draudzīgāku gaisa transporta nozares darbību saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Eiropas klimata tiesību aktu . SESAR projekts ietver trīs savstarpēji saistītus, nepārtrauktus un mainīgus kopdarbības procesus, kas nosaka, attīsta un izvērš inovatīvas tehnoloģiskās sistēmas un darbības procedūras, kuras ir pamatā Eiropas ATM ģenerālplānā definētajai digitālajai Eiropas gaisa telpai (33).

(79)

“Eiropas ATM ģenerālplāns” ir plānošanas rīks ATM modernizācijai visā Eiropā, kas savieno ATM pētniecības un inovācijas darbības ar izvēršanas darbību scenārijiem, lai sasniegtu Eiropas vienotās gaisa telpas veiktspējas mērķus.

(79)

“Eiropas ATM ģenerālplāns” ir plānošanas rīks ATM modernizācijai visā Eiropā, kas savieno ATM pētniecības un inovācijas darbības ar izvēršanas darbību scenārijiem, lai sasniegtu Eiropas vienotās gaisa telpas veiktspējas mērķus , kuri paredz ne tikai uzlabot atsevišķu lidojumu efektivitāti, bet arī nodrošināt nepārtrauktu to vispārējās jaudas pielāgošanu tehnoloģiskajam progresam .

(81)

Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizmanto kopuzņēmuma SESAR pieredze un jāturpina būt par ATM pētniecības koordinatoru Savienībā. Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” galvenajiem mērķiem vajadzētu būt nostiprināt un turpināt integrēt pētniecības un inovācijas spēju Eiropā, palīdzot paātrināt nozares digitalizāciju un padarot nozari noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām. Tam būtu ar inovāciju jāstiprina pilotējama un bezpilota gaisa transporta un ATM pakalpojumu konkurētspēja , lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Tam būtu jāizstrādā inovatīvi risinājumi un jāpaātrina to pārņemšana tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

(81)

Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizmanto kopuzņēmuma SESAR pieredze un jāturpina būt par ATM pētniecības koordinatoru Savienībā. Ar kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” galvenajiem mērķiem vajadzētu spēt atbalstīt darbības, kuru nolūks ir nostiprināt un turpināt integrēt pētniecības un inovācijas spēju Eiropā, kas savukārt palīdzētu paātrināt nozares digitalizāciju un padarītu nozari noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām. Tam būtu jāpalīdz ar inovāciju stiprināt pilotējama un bezpilota gaisa transporta un ATM pakalpojumu konkurētspēju , lai atbalstītu ekonomikas un sociālās jomas atveseļošanos un izaugsmi. Tam būtu jāatbalsta inovatīvu risinājumu izstrāde un jāpaātrina to pārņemšana tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

(83)

Vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” piedalīties pēc iespējas plašākam ieinteresēto personu un to pārstāvju lokam no visām dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, tostarp MVU, izmantojot dažādus sadarbības veidus. Dalībā būtu jo īpaši jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pilotējamu un bezpilota gaisa kuģu aprīkojuma ražotājiem, gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostām, militārā un profesionālā personāla apvienībām un jāpiedāvā iespējas MVU, akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu potenciālajiem dalībniekiem paust ieinteresētību. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(83)

Vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” piedalīties pēc iespējas plašākam ieinteresēto personu un to pārstāvju lokam no visām dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, tostarp MVU, zinātniskajiem ekspertiem un atbilstīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp vides un klimata jomā, izmantojot dažādus sadarbības veidus. Dalībā būtu jo īpaši jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pilotējamu un bezpilota gaisa kuģu aprīkojuma ražotājiem, gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostām, militārā un profesionālā personāla apvienībām un jāpiedāvā iespējas MVU, akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu potenciālajiem dalībniekiem paust ieinteresētību. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(86)

Eirokontroles aģentūras rīcībā ir atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie administratīvie, IT, komunikācijas un loģistikas atbalsta pakalpojumi. Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāgūst labums no šādas Eirokontroles infrastruktūras un pakalpojumiem. Šajā saistībā ir maz potenciālu sinerģiju, ko varētu radīt, apvienojot kopējā atbalsta dienestā administratīvos resursus ar citiem kopuzņēmumiem. Šā iemesla dēļ kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizvēlas nepiedalīties ar šo regulu noteiktajās kopējā atbalsta biroja funkcijās.

(86)

Eirokontroles aģentūras rīcībā ir atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie administratīvie, IT, komunikācijas un loģistikas atbalsta pakalpojumi. Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāgūst labums no šādas Eirokontroles infrastruktūras un pakalpojumiem. Šajā saistībā ir maz potenciālu sinerģiju, ko varētu radīt, apvienojot administratīvos resursus ar citiem kopuzņēmumiem. Šā iemesla dēļ kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizvēlas nepiedalīties ar šo regulu noteiktajās kopējā atbalsta biroja funkcijās.

(88)

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un “ekonomika cilvēku labā” un politikas mērķiem, kas noteikti tās paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, Eiropai ir jāattīsta kritiskās digitālās infrastruktūras, kas balstītas uz 5G tīkliem, un jāvairo savas tehnoloģiskās spējas, lai pārietu uz 6G līdz 2030. gadam. Šajā saistībā Komisija ir uzsvērusi Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu partnerības stratēģisko nozīmi drošu, uz savienojamību balstītu pakalpojumu nodrošināšanā patērētājiem un uzņēmumiem. Šīs prioritātes var sasniegt, apvienojot galvenos dalībniekus, tas ir, rūpniecības nozari, akadēmiskās aprindas un publiskās iestādes, Eiropas partnerībā, kuras pamatā ir panākumi, ko guvusi 5G PPP iniciatīva, kura veiksmīgi izstrādājusi 5G tehnoloģiju un standartus.

(88)

Saskaņā ar Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un “ekonomika cilvēku labā” un politikas mērķiem, kas noteikti tās paziņojumos “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” un “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” , Eiropai ir jāattīsta kritiskās digitālās infrastruktūras, kas balstītas uz 5G tīkliem, un jāvairo sava zināšanu bāze un tehnoloģiskās spējas, lai pārietu uz 6G un attiecīgajām jaunajām komunikāciju tehnoloģijām līdz 2030. gadam. Šajā saistībā Komisija ir uzsvērusi Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu partnerības stratēģisko nozīmi drošu, uz savienojamību balstītu pakalpojumu nodrošināšanā patērētājiem un uzņēmumiem. Šīs prioritātes var sasniegt, apvienojot galvenos dalībniekus, tas ir, rūpniecības nozari, akadēmiskās aprindas , pilsoniskās sabiedrības organizācijas un publiskās iestādes, Eiropas partnerībā, kuras pamatā ir panākumi, ko guvusi 5G PPP iniciatīva, kura veiksmīgi izstrādājusi 5G tehnoloģiju un standartus.

(89)

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmums ir paredzēts, lai risinātu politikas jautājumus digitālās infrastruktūras jomā un paplašinātu ar 6G tīkliem saistītās pētniecības un inovācijas tehnoloģisko tvērumu. Cieši iesaistoties dalībvalstīm, tam būtu jāstiprina reaģēšana uz Savienības politikas un sabiedrības vajadzībām attiecībā uz tīklu energoefektivitāti, kiberdrošību, tehnoloģisko suverenitāti, privātumu un ētiku, un tas paplašinās pētniecības un inovācijas darbības jomu no tīkliem uz mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentiem un ierīcēm, kas ļauj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un plašam ekonomikas nozaru klāstam, piemēram, veselības aprūpei, transportam, ražošanai un plašsaziņas līdzekļiem.

(89)

Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmums ir paredzēts, lai risinātu politikas jautājumus digitālās infrastruktūras jomā un paplašinātu ar 6G un citiem komunikācijas tīkliem saistītās pētniecības un inovācijas tehnoloģisko tvērumu. Cieši iesaistoties dalībvalstīm, tam būtu jāstiprina reaģēšana uz Savienības politikas un sabiedrības vajadzībām attiecībā uz tīklu energoefektivitāti, kiberdrošību, tehnoloģisko suverenitāti un izturētspēju , privātumu un ētiku, un tas paplašinās pētniecības un inovācijas darbības jomu no tīkliem uz mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentiem un ierīcēm, kas ļauj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un plašam ekonomikas un sociālo nozaru klāstam, piemēram, veselības aprūpei, transportam, ražošanai un plašsaziņas līdzekļiem.

(91)

Progresīvas 5G infrastruktūras būs pamats ekosistēmu attīstīšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās vajadzībām, un pēc tam uz tām balstīsies Eiropas iespējas sākt izmantot 6G tehnoloģijas. Programma “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) 2 — Digitalizācija”, kā arī programma “Digitālā Eiropa” un InvestEU piedāvā iespējas uz 5G un vēlāk uz 6G balstītu digitālo ekosistēmu attīstīšanai. Ņemot vērā šādos izvēršanas projektos iesaistīto publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu plašo loku, ir svarīgi koordinēt stratēģiskas darba kārtības izstrādi, ieguldījumu plānošanā, kā arī ieinteresēto personu informēšanu un iesaisti saistībā ar šādām programmām. Lai izveidotu stratēģisku pamatu šiem uzdevumiem, Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumam būtu jākoordinē stratēģisko izvēršanas programmu izstrāde attiecīgajām izvēršanas jomām, piemēram, 5G sistēmām uz ceļiem un dzelzceļiem. Minētajās programmās cita starpā būtu jāizklāsta izvēršanas ceļveži, galvenās sadarbības modeļu iespējas un citi stratēģiski jautājumi.

(91)

Progresīvas 5G infrastruktūras var būt pamats ekosistēmu attīstīšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās vajadzībām, un pēc tam uz tām balstīsies Eiropas iespējas sākt izmantot 6G tehnoloģijas pārredzamā un atklātā veidā, jo globālu un sadarbspējīgu 6G standartu izveidošana samazinātu izmaksas, radītu efektīvākas digitālās piegādes ķēdes un veicinātu inovācijas . Programma “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) 2 — Digitalizācija”, kā arī programma “Digitālā Eiropa” un InvestEU piedāvā iespējas uz 5G un vēlāk uz 6G balstītu digitālo ekosistēmu attīstīšanai. Ņemot vērā šādos izvēršanas projektos iesaistīto publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu plašo loku, ir svarīgi veicināt stratēģiskas darba kārtības izstrādi, ieguldījumu plānošanā, kā arī ieinteresēto personu informēšanu un iesaisti saistībā ar šādām programmām. Lai izveidotu stratēģisku pamatu šiem uzdevumiem, Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmumam būtu jākoordinē stratēģisko izvēršanas programmu izstrāde attiecīgajām izvēršanas jomām, piemēram, 5G sistēmām uz ceļiem un dzelzceļiem. Minētajās programmās cita starpā būtu jāizklāsta izvēršanas ceļveži , tehnoloģiskie ieteikumi , galvenās sadarbības modeļu iespējas un citi stratēģiski jautājumi.

6.a

9.

“papildu darbība” ir ārpus darba programmas galvenās daļas veikta darbība , kura nesaņem finansiālu atbalstu no kopuzņēmuma, bet sniedz ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā un ir tieši saistīta ar to rezultātu pārņemšanu, kas gūti projektos, kuri īstenoti kopuzņēmuma vai tā priekšteču iniciatīvu ietvaros, vai kurai ir būtiska Savienības pievienotā vērtība;

9.

“papildu darbība” ir darbība, kura ir iekļauta papildu darbību gada plānā , kas pievienots darba programmas galvenajai daļai, un kura nesaņem finansiālu atbalstu no kopuzņēmuma, bet sniedz tiešu ieguldījumu tā mērķu sasniegšanā un ir tieši saistīta ar to rezultātu pārņemšanu, kas gūti projektos, kuri īstenoti kopuzņēmuma vai tā priekšteču iniciatīvu ietvaros, vai kurai ir būtiska Savienības pievienotā vērtība un kura veicina Savienības politikas jomas ;

(a)

nostiprināt un integrēt Savienības zinātniskās un tehnoloģiskās spējas, lai atbalstītu jaunu augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un izplatīšanu, jo īpaši ar mērķi risināt globālas problēmas, nodrošināt Savienības konkurētspēju, ilgtspēju un sniegt ieguldījumu nostiprinātā Eiropas Pētniecības telpā;

(a)

nostiprināt un integrēt Savienības , dalībvalstu un reģionu zinātniskās , inovāciju un tehnoloģiskās spējas, lai atbalstītu jaunu augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un izplatīšanu, jo īpaši ar mērķi risināt globālas sabiedrības problēmas, nodrošināt un veicināt Savienības konkurētspēju, Eiropas pievienoto vērtību, izturētspēju un ilgtspēju un sniegt ieguldījumu nostiprinātā Eiropas Pētniecības telpā;

(b)

nodrošināt ilgtspējas virzītu Savienības vērtības ķēžu līderību pasaulē un atvērtu stratēģisku Savienības autonomiju svarīgās tehnoloģijās un rūpniecības nozarēs atbilstoši Eiropas industriālajai stratēģijai;

(b)

nodrošināt ilgtspējas un izturētspējas virzītu Savienības vērtības ķēžu līderību pasaulē un aizsargāt Savienības stratēģisko autonomiju , vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku, svarīgās tehnoloģijās un rūpniecības nozarēs atbilstoši Eiropas industriālajai un MVU stratēģijai , Eiropas zaļajam kursam, citām Savienības rīcībpolitikām un Eiropas Atveseļošanas plānam ;

(c)

izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu visā Savienībā, pievēršoties klimata, vides, veselības un citām globālām sabiedrības problēmām, sniedzot ieguldījumu Savienības stratēģisko prioritāšu īstenošanā, jo īpaši, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un panāktu klimatneitralitāti Savienībā līdz 2050. gadam.

(c)

izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu visā Savienībā, pievēršoties klimata, vides, veselības , digitālajām un citām globālām sabiedrības problēmām, sniedzot ieguldījumu Savienības stratēģisko prioritāšu īstenošanā, paātrinot Savienības ekonomisko izaugsmi un veicinot ekosistēmu inovāciju, vienlaikus sasniedzot ANO IAM un panākot klimatneitralitāti Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam saskaņā ar Parīzes nolīgumu .

(a)

palielināt kritisko masu un zinātniskās spējas starpnozaru un starpdisciplīnu pētniecībā un inovācijā visā Savienībā;

(a)

palielināt kritisko masu un zinātniskās un tehnoloģiskās spējas sadarbspējīgā, starpnozaru un starpdisciplīnu pētniecībā un inovācijā visā Savienībā;

(b)

paātrināt sociālo, ekoloģisko un ekonomisko pārkārtošanos jomās un sektoros, kas ir stratēģiski svarīgi Savienības prioritātēm, jo īpaši, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam saskaņā ar mērķrādītājiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas zaļajam kursam;

(b)

paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos jomās un sektoros, kas ir stratēģiski svarīgi Savienības prioritātēm, jo īpaši, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam saskaņā ar klimata un enerģētikas mērķrādītājiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un Eiropas klimata tiesību aktam, kā arī lai sekmētu nulles piesārņojumu un beztoksisku vidi un vienlaikus nodrošinātu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu ;

(c)

uzlabot esošo un jauno Eiropas pētniecības un inovācijas vērtības ķēžu inovācijas spējas un veiktspēju, tostarp mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) ;

(c)

uzlabot esošo un jauno Eiropas ekosistēmu un vērtības ķēžu pētniecības un inovācijas spējas un veiktspēju, tostarp MVU un jaunuzņēmumos ;

(d)

paātrināt inovatīvu risinājumu izvēršanu, pārņemšanu un izplatīšanu nostiprinātās Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmās, cita starpā īstenojot plašu un agrīnu sadarbību un līdzradīšanu ar tiešajiem lietotājiem un iedzīvotāju , regulatīvajām un standartizācijas struktūrām;

(d)

paātrināt inovatīvu risinājumu , tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju izvēršanu, pārņemšanu un izplatīšanu nostiprinātās Eiropas pētniecības un inovācijas un industriālās ekosistēmās un galu galā arī sabiedrībā , cita starpā īstenojot plašu un agrīnu sadarbību un līdzradīšanu ar tiešajiem lietotājiem , tostarp MVU, jaunuzņēmumiem , patērētāju organizācijām, iedzīvotājiem un regulatīvajām un standartizācijas struktūrām;

(da)

palīdzēt mazināt specifisko prasmju atšķirības visā Savienībā, palielinot izpratni un palīdzot veidot jaunas zināšanas un cilvēkkapitālu konkrētās pētniecības jomās; veicināt Eiropas darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanos un MVU līdzdalību ar kopuzņēmumu darbībām saistītās industriālās ekosistēmās; veicināt attiecīgo zinātnisko un inovāciju prasmju integrēšanu Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmās un vērtību ķēdēs visā Savienībā;

(e)

īstenot vidiskus un produktivitātes uzlabojumus jaunu produktu un pakalpojumu jomā, izmantojot Savienības spējas un resursus.

(e)

īstenot vidiskus , energotaupības, resurstaupības, sabiedriskos un produktivitātes, kā arī aprites uzlabojumus jaunu produktu , tehnoloģiju, lietojumu un pakalpojumu jomā, savstarpēji savienojot un pilnībā izmantojot Savienības spējas un resursus.

(ea)

palīdzēt novērst dzimumu atšķirības zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās Eiropā, kā arī integrēt dzimumu līdztiesību Eiropas partnerību izstrādātajos pētniecības rezultātos, tādējādi panākot Eiropas partnerību labāku saskaņošanu ar dzimumu līdztiesības mērķiem;

(eb)

meklēt iespējas informēt studentus, kuri varētu vēlēties turpināt karjeru zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar kopuzņēmumu pamatdarbību.

(a)

pastiprināt un izplatīt izcilību, arī veicinot plašāku dalību visā Savienībā;

(a)

pastiprināt un izplatīt izcilību, arī veicinot plašāku dalību un ģeogrāfisko daudzveidību visā Savienībā , tostarp to dalībvalstu dalību, kas saskaņā ar Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu pašlaik tiek uzskatītas par pieticīgām un mērenām novatorēm ;

(aa)

veicināt un apbalvot zinātnisko izcilību, tostarp pārliecinoties, ka darbību īstenošanā tiek ņemti vērā jaunāko zinātnisko un fundamentālo pētījumu rezultāti;

(c)

nostiprināt saikni starp pētniecības, inovācijas un — attiecīgā gadījumā — izglītības un citām rīcībpolitikām, tostarp papildināmību ar valstu, reģionālām un Savienības pētniecības un inovācijas rīcībpolitikām un darbībām;

(c)

nostiprināt saikni starp pētniecības, inovācijas un — attiecīgā gadījumā — dzimumu līdztiesības, izglītības un citām rīcībpolitikām, tostarp papildināmību ar valstu, reģionālām un Savienības prasmju, pētniecības un inovācijas rīcībpolitikām un darbībām;

(ca)

veicināt atbildīgu pētniecību un inovāciju, ņemot vērā piesardzības principu;

(cb)

nostiprināt dzimumu dimensiju pētniecībā un inovācijā, tostarp visos kopuzņēmumos;

(e)

pastiprināt starptautisko sadarbību;

(e)

pastiprināt starptautisko sadarbību saskaņā ar Savienības ārpolitikas mērķiem un starptautiskajām saistībām un veicināt Eiropas konkurētspēju un vadošo lomu rūpniecībā, vienlaikus respektējot Savienības stratēģisko autonomiju, bet saglabājot atvērtu ekonomiku ;

(f)

palielināt sabiedrības informētību par jauniem risinājumiem un to atzīšanu, pārņemšanu un pieprasījumu pēc tiem sabiedrībā, iesaistot iedzīvotājus un tiešos lietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

(f)

palielināt sabiedrības informētību par jauniem risinājumiem un to atzīšanu, pārņemšanu un pieprasījumu pēc tiem sabiedrībā, iesaistot iedzīvotājus , pilsoniskās sabiedrības organizācijas, patērētāju organizācijas un tiešos lietotājus , tostarp MVU un jaunuzņēmumus, kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;

(g)

veicināt pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu un aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus , jo īpaši privāto ieguldījumu piesaistīšanai un politikas izstrādei ;

(g)

veicināt pētniecības un inovācijas rezultātu aktīvu izplatīšanu, izmantošanu un piemērošanu, tostarp politikas izstrādei, izmantojot standartizāciju, inovatīvu risinājumu iepirkumus un pirmskomercializācijas posma iepirkumus , lai paātrinātu pētniecības rezultātu un iznākumu ieviešanu tirgū attiecīgajās pētniecības jomās ;

(h)

paātrināt industriālo pārveidi, cita starpā, uzlabojot prasmes inovācijas jomā;

(h)

paātrināt industriālo pārveidi un noturīgumu visās vērtību ķēdēs , cita starpā uzlabojot prasmes inovācijas jomā;

(ha)

paaugstināt studentu, akadēmisko aprindu un ekspertu prasmju un pieredzes līmeni visā Savienībā, veicinot īpašu universitātes grādu un izglītības programmu izstrādi dažādās jomās, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu perspektīvām un nodrošinot visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu Savienībā;

(i)

atbalstīt saistīto Savienības rīcībpolitiku uz pierādījumiem balstītu īstenošanu, kā arī regulatīvās, standartizācijas un ilgtspējīgu ieguldījumu darbības Eiropas un pasaules līmenī.

(i)

atbalstīt saistīto Savienības rīcībpolitiku uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu īstenošanu, kā arī regulatīvās, standartizācijas un ilgtspējīgu ieguldījumu darbības dalībvalstu, Eiropas un pasaules līmenī.

(a)

sniedz finansiālu ieguldījumu — galvenokārt dotāciju veidā — netiešām pētniecības un inovācijas darbībām, ko atlasa, izsludinot atklātus konkursus, ja vien to darba programmā nav noteikts citādi ;

(a)

sniedz finansiālu ieguldījumu — galvenokārt dotāciju veidā — netiešām pētniecības un inovācijas darbībām, ko atlasa, izsludinot atklātus , taisnīgus un pārredzamus konkursus, izņemot pamatotos gadījumos, kas jānosaka to darba programmās ;

(b)

attīsta ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar citām Eiropas partnerībām, citstarp, attiecīgā gadījumā atvēlot daļu no kopuzņēmuma budžeta kopīgiem uzaicinājumiem;

(b)

attīsta ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju un sinerģiju ar citām Eiropas partnerībām, citstarp attiecīgā gadījumā atvēlot daļu no kopuzņēmuma budžeta kopīgiem uzaicinājumiem;

(c)

tiecas uz sinerģiju ar attiecīgām darbībām un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī un attiecīgā gadījumā meklē iespējas saņemt papildu finansējumu no šādām darbībām un programmām, jo īpaši tām, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālu attīstību, piemēram, kohēzijas politikas fondiem, atbilstoši pārdomātas specializācijas stratēģijām;

(c)

tiecas un nodrošina efektīvu sinerģiju ar attiecīgām darbībām un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī un attiecīgā gadījumā meklē iespējas saņemt papildu finansējumu no šādām darbībām un programmām, jo īpaši tām, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu un ieviešanu tirgū, apmācību , izglītību un reģionālu attīstību, piemēram, kohēzijas politikas fondiem, atbilstoši pārdomātas specializācijas stratēģijām , kā arī ar Eiropas finanšu iestādēm, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Investīciju banku, atbilstīgajām industriālajām aliansēm un labdarības fondiem un trastiem ;

(ca)

stiprina saikni starp pētniecību, inovāciju un darbībām, kas paredzētas Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumā “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (“Eiropas Prasmju programma”), jo īpaši ar tām, kuru mērķis ir attīstīt prasmes, lai atbalstītu zaļo un digitālo pāreju, un palielināt absolventu skaitu STEM mācību priekšmetos, jo īpaši to industriālo ekosistēmu jomā, kas saistītas ar kopuzņēmumu darbībām;

(d)

nodrošina, ka to darbības sniedz ieguldījumu stratēģiskās daudzgadu plānošanas, ziņošanas, uzraudzības, izvērtēšanas un citu tādu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” prasību izpildē, kas izklāstītas Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. un 47. pantā], piemēram, palīdz ieviest kopēju politikas atgriezeniskās saites sistēmu;

(d)

nodrošina, ka to darbības , nepalielinot administratīvo slogu pašiem vai saņēmējiem, sniedz ieguldījumu stratēģiskās daudzgadu plānošanas, ziņošanas, uzraudzības, izvērtēšanas un citu tādu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” prasību izpildē, kas izklāstītas Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. un 47. pantā], piemēram, palīdz ieviest kopēju politikas atgriezeniskās saites sistēmu;

(e)

veicina MVU iesaisti savās darbībās un veic pasākumus, kas nodrošina informāciju MVU, atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem;

(e)

veicina un nodrošina MVU un jaunuzņēmumu, kā arī to apvienību iesaisti kopuzņēmumu darbībās un nodrošina informāciju MVU un jaunuzņēmumiem , atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem; attiecīgā gadījumā apzina uzaicinājumus, kuros koordinatora loma ir rezervēta MVU vai jaunuzņēmumiem;

(ea)

izstrādā pasākumus, ar kuriem kopuzņēmumu pētniecības un inovācijas darbībām piesaista jaunpienācējus, tostarp MVU, un paplašina sadarbības tīklus, kā arī veicina esošo valsts pētniecības un inovācijas ekosistēmu un tīklu labāku savstarpējo sasaisti un sasaisti Eiropas līmenī;

(eb)

veicina un nodrošina gados jauno pētnieku, doktorantūras un pēcdoktorantūras studentu iesaisti attiecīgā kopuzņēmuma darbībās ciešā sinerģijā ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām;

(f)

piesaista publiskā un privātā sektora resursus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus;

(f)

piesaista publiskā un privātā sektora resursus, kā arī, ja iespējams, papildu resursus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus;

(g)

uzrauga progresu šajā regulā, kā arī Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. pantā] un [V pielikumā] izklāstīto mērķu sasniegšanā;

(g)

uzrauga progresu šajā regulā, kā arī Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [45. pantā] un [ III un  V pielikumā] izklāstīto mērķu sasniegšanā;

(h)

definē un īsteno savu darba programmu;

(h)

izstrādā un īsteno stratēģisku pētniecības un inovācijas programmu, uz kuras pamata tie definē un īsteno savu darba programmu;

(i)

sadarbojas ar visplašāko ieinteresēto personu loku, tostarp decentralizētām aģentūrām, pētniecības organizācijām un universitātēm, tiešajiem lietotājiem un publiskām iestādēm, jo īpaši, lai noteiktu katras iniciatīvas prioritātes un darbības, kā arī nodrošinātu iekļautību;

(i)

sadarbojas ar visplašāko ieinteresēto personu loku, tostarp decentralizētām aģentūrām, pētniecības organizācijām un universitātēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tiešajiem lietotājiem , MVU apvienībām un publiskām iestādēm, jo īpaši, lai noteiktu katras iniciatīvas prioritātes un darbības, kā arī nodrošinātu iekļautību , atklātību un sabiedrisko pievienoto vērtību ;

(j)

iesaistās informēšanas, komunikācijas, reklamēšanas, izplatīšanas un izmantošanas pasākumos, mutatis mutandis piemērojot Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [46. pantu], tostarp kopējā elektroniskā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” datubāzē dara pieejamu un piekļūstamu detalizētu informāciju par finansēto pētniecības un inovācijas darbību rezultātiem;

(j)

iesaistās informēšanas, komunikācijas, reklamēšanas, izplatīšanas un izmantošanas pasākumos, piemērojot šīs regulas 10. un 39. pantu un mutatis mutandis Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas [46. pantu], tostarp kopējā elektroniskā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” datubāzē lietotājam ērtā veidā dara pieejamu plašai sabiedrībai detalizētu informāciju par finansēto pētniecības un inovācijas darbību rezultātiem;

(ja)

atbalsta izpratnes veicināšanas kampaņas, izglītības un informācijas izplatīšanas pasākumus, iesaistot akadēmiskos, zinātniskos un zināšanu tīklus, un sniedz atbilstošu informāciju savās attiecīgajās tīmekļa vietnēs, tostarp publicē attiecīgos dokumentus;

(l)

sniedz ieguldījumu zinātnes un politikas efektīvākas saskares attīstīšanā, atvērtās zinātnes sekmēšanā, nodrošinot rezultātu labāku izmantošanu , un politikas vajadzību apmierināšanā, kā arī rezultātu ātrākas izplatīšanas un pārņemšanas veicināšanā;

(l)

sniedz ieguldījumu zinātnes un politikas efektīvākas saskares attīstīšanā, atvērtās zinātnes sekmēšanā un tās principu ievērošanā , kas izklāstīti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 14. un 39. pantā , un politikas vajadzību apmierināšanā, kā arī rezultātu ātrākas izmantošanas, izplatīšanas un pārņemšanas un lielākas pamanāmības veicināšanā , kā noteikts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 51. panta 1. punktā . Kopuzņēmumi nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz atkāpēm no šīm atvērtās piekļuves prasībām, kas noteiktas “Apvārsnis Eiropa” regulā un Komisija uzrauga praksi, kas saistīta ar atklātu piekļuvi, un visi izņēmumi būtu pārredzami jāuzskaita attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

(n)

atbalsta Komisiju pamatotu, uz zinātni balstītu tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādē un īstenošanā atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 par ilgtspējīgiem ieguldījumiem 3. pantam, uzraugot un novērtējot to īstenošanu ekonomikas nozarēs, kurās tie darbojas, lai vajadzības gadījumā sniegtu ad hoc atgriezenisko saiti politikas veidošanai ;

(n)

atbalsta Komisiju pamatotu, uz zinātni balstītu tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādē un īstenošanā atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 3. pantam, ja kopuzņēmumu darbības ietilpst šīs regulas darbības jomā ;

(o)

ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam un ņem vērā minētās regulas noteikumus, lai attiecīgā gadījumā uzlabotu piekļuvi ilgtspējīgam finansējumam;

(o)

ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam attiecībā uz kopuzņēmumu darbībām, kas ir šīs regulas darbības jomā, un ņem vērā minētās regulas noteikumus, lai attiecīgā gadījumā uzlabotu piekļuvi ilgtspējīgam finansējumam;

(ga)

paraugprakses apmaiņas starp kopuzņēmumiem veicināšana;

(a)

nodrošina kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas un atsevišķu darbību norises ciešu un savlaicīgu uzraudzību saistībā ar Komisijas prioritātēm un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmums sasniedz savus mērķus;

(a)

veic pasākumus, lai nodrošinātu kopuzņēmuma vispārējo, konkrēto un darbības mērķu sasniegšanu, novērtē to efektivitāti un ietekmi, nodrošina kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas un atsevišķu darbību norises ciešu un savlaicīgu uzraudzību saistībā ar Savienības virsmērķiem un politiku, Komisijas prioritātēm un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmums sasniedz savus mērķus;

(b)

izvērtē, apstiprina vai noraida dalības pieteikumus saskaņā ar 7. pantu;

(b)

izvērtē, apstiprina vai noraida dalības pieteikumus saskaņā ar 7. pantu , ņemot vērā zinātniskās padomdevējas struktūras ieteikumus saskaņā ar 19. pantu un iespējamo interešu konfliktu ;

(c)

izvērtē, apstiprina vai noraida potenciālo ieguldījuma partneru pieteikumus saskaņā ar 9. pantu;

(c)

izvērtē, apstiprina vai noraida potenciālo ieguldījuma partneru pieteikumus saskaņā ar 9. pantu , ņemot vērā zinātniskās padomdevējas struktūras ieteikumus saskaņā ar 19. pantu un iespējamo interešu konfliktu ;

(i)

ieceļ, atlaiž izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību;

(i)

pamatojoties uz atklātu un pārredzamu procedūru, ieceļ, atlaiž izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību saskaņā ar 17. pantu, cita starpā nosakot galvenos snieguma rādītājus, pēc kuriem novērtē izpilddirektora sniegumu ;

(j)

iniciatīvas sākumā pieņem stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā to groza visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pastāvēšanas laikā. Stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā nosaka partnerības paredzēto ietekmi, paredzēto darbību portfeli, izmērāmus paredzamos iznākumus, resursus, nodevumus un starpposma mērķus noteiktā termiņā. Tajā arī nosaka pārējās Eiropas partnerības, ar kurām kopuzņēmums nodibina oficiālu un regulāru sadarbību, un iespējas sinerģijai starp kopuzņēmuma darbībām un valsts vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām, pamatojoties uz informāciju, ko saņem iesaistītās valstis vai valstu pārstāvju grupa, kā arī sinerģijai ar citām Savienības programmām;

(j)

iniciatīvas sākumā pieņem stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā , ņemot vērā ieguldījumu, ko sniedz visi partneri, tostarp privātais sektors, zinātniskā kopiena, dalībvalstu pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas attiecīgā kopuzņēmuma darbības jomā, to groza visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pastāvēšanas laikā. Stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā nosaka partnerības paredzēto ietekmi, paredzēto darbību portfeli, izmērāmus paredzamos iznākumus, resursus, nodevumus un starpposma mērķus noteiktā termiņā. Tajā arī nosaka pārējās Eiropas partnerības, ar kurām kopuzņēmums nodibina oficiālu un regulāru sadarbību, un iespējas sinerģijai starp kopuzņēmuma darbībām un valsts vai reģionālām iniciatīvām un rīcībpolitikām, pamatojoties uz informāciju, ko saņem iesaistītās valstis vai valstu pārstāvju grupa, kā arī atbilstoši Komisijas sniegtajām vadlīnijām sinerģijai ar citām Savienības programmām un rīcībpolitikām, kā arī ar darbībām, kas paredzētas Prasmju programmā Eiropai ;

(k)

pēc izpilddirektora ierosinājuma pieņem darba programmu un atbilstošās izdevumu tāmes stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas īstenošanai, ieskaitot administratīvās darbības, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, pētniecības jomas, kurās rīko kopīgus uzaicinājumus, un sadarbību ar citām partnerībām, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam, kā arī saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot prasībām par atgriezenisko saiti attiecībā uz politiku;

(k)

pēc izpilddirektora ierosinājuma pieņem darba programmu un atbilstošās izdevumu tāmes stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas īstenošanai, ieskaitot administratīvās darbības, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, pilnībā nodrošinot, ka vairāki atvērtie uzaicinājumi attiecas arī uz tehnoloģiju gatavības zemākajiem līmeņiem, kā arī kritērijus, kas mudina uz dzimuma ziņā līdzsvarotu un ģeogrāfiskā ziņā daudzveidīgu dalību, pētniecības jomas, kurās rīko kopīgus uzaicinājumus, un sadarbību ar citām partnerībām un sinerģiju ar citām Savienības programmām , piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam, kā arī saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām, tostarp īpašām procedūrām interešu konfliktu konstatēšanai un novēršanai, un īpašu uzmanību pievēršot prasībām par atgriezenisko saiti attiecībā uz politiku;

(ka)

veicina kopuzņēmumu darbību pamanāmību un atvērtību un pieņem pasākumus, ar kuriem kopuzņēmuma darbībām un aktivitātēm piesaistīt jaunpienācējus, jo īpaši MVU, universitātes un pētniecības iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vienlaikus nodrošinot, ka sabiedrība un pilsoniskās sabiedrības organizācijas veic efektīvu kontroli;

(ma)

veic pienācīgus korektīvos pasākumus, ņemot vērā rezultātus, kas iegūti Komisijas īstenotā starpposma izvērtējumā saskaņā ar 171. panta noteikumiem, un ikgadējās revīzijas, ko veikusi Eiropas Revīzijas palāta, rezultātus;

(n)

novērtē konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp atbilstošos izdevumus un budžetu, kas atvēlēts kopīgiem uzaicinājumiem ar citām Eiropas partnerībām;

(n)

novērtē un apstiprina konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp atbilstošos izdevumus un budžetu, kas atvēlēts kopīgiem uzaicinājumiem ar citām Eiropas partnerībām;

(s)

apstiprina finansējumam izraudzīto darbību sarakstu;

(s)

pēc apspriešanās ar zinātnisko padomdevēju struktūru vajadzības gadījumā apstiprina finansējuma saņemšanai izraudzīto darbību sarakstu;

(u)

pieņem noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumiem vai stažieru izmantošanu;

(u)

pieņem noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumiem , tostarp arī viņu atlīdzību, vai stažieru izmantošanu;

(w)

attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumus grozīt šo regulu , kurus ierosinājis kopuzņēmuma dalībnieks ;

(w)

attiecīgā gadījumā saņem un iesniedz Komisijai pieprasījumus grozīt šo regulu;

(y)

pēc izpilddirektora ieteikuma līdz 2022 .  gada beigām pieņem plānu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma piešķiršanas kopuzņēmumam pakāpenisku izbeigšanu;

(y)

ne vēlāk kā vienu gadu pēc pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma novērtējuma, kā minēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 52 . panta 2. punktā, un ne vēlāk kā 2025. gadā pēc izpilddirektora ieteikuma pieņem plānu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma piešķiršanas kopuzņēmumam pakāpenisku izbeigšanu;