Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056”

(COM(2021) 709 final – 2021/0367 (COD))

(2022/C 275/15)

Ziņotājs:

Anastasis YIAPANIS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 22.11.2021. Padome, 1.12.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	160/2/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu jaunai regulai un pievienoto paziņojumu un uzskata, ka cilvēku veselības un vides aizsardzība ir viena no svarīgākajām ES prioritātēm. Kad vien tas ir tehniski iespējams, Eiropas Savienībā radītie atkritumi būtu jāpārstrādā tās teritorijā, to darot videi, ekonomikai un sabiedrībai nekaitīgā veidā.

1.2.

EESK aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pieņemt elektronisko datu apmaiņas sistēmu (EDI), vienoties par saskaņotu kritēriju pieņemšanu attiecībā uz iepriekšējas piekrišanas procedūrām un pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētos aktus par kopīgu atkritumu klasifikāciju. Nekavējoties būtu jānodrošina līdzekļi un tehniskā palīdzība darbības spēju palielināšanai.

1.3.

Steidzami ir vajadzīga pāreja uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kas planētai dod vairāk, nekā no tās ņem. Veselībai, drošībai un darba apstākļiem ir jābūt labi aizsargātiem un uzraudzītiem. EESK aicina veikt ieguldījumus darba ņēmēju apmācībā, izmantojot īpašu piešķīrumu no ESF+.

1.4.

EESK aicina uzlabot finansēšanas iespējas, lai Eiropas Savienībā izveidotu un/vai modernizētu reciklēšanas iekārtas un atklātu inovatīvas tehnoloģijas atkritumu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai. Reciklēšanas jaudas palielināšana Eiropas Savienības iekšienē veicinās oglekļa dioksīda un vidiskās pēdas samazināšanos un palielinās nodarbinātību šajā nozarē.

1.5.

EESK uzskata, ka saskaņotos finanšu garantiju aprēķinos būtu skaidri jāaptver visi riski, kas saistīti ar atkritumu sūtījumiem, taču tie nedrīkst radīt pārmērīgu slogu uzņēmumiem, it īpaši MVU.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par trešo personu veiktām gan iestāžu, gan valstu līmeņa revīzijām, ko vada ES paziņoto struktūru iecelts vai pilnvarots revidents ar attiecīgu kvalifikāciju, un uzskata, ka procedūras būtu jānovēro sociālajiem partneriem un attiecīgajām NVO. Būtu jāpastiprina uzraudzības, sūdzību un sankciju mehānisms.

1.7.

Pēc regulas pieņemšanas EESK aicina noteikt pārejas periodu, kas nebūtu ilgāks par diviem gadiem. Turklāt termiņš, kurā kompetentās tranzīta iestādes var celt motivētus iebildumus pret plānotiem atkritumu sūtījumiem atgūšanas nolūkā, būtu jāsamazina līdz 10 dienām, un iespējai iebilst pret vienu un to pašu sūtījumu vajadzētu būt tikai vienu reizi.

1.8.

Komiteja aicina paplašināt EDI sistēmu, attiecinot to uz visiem atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti eksportam, importam un tranzītam. Sistēmai jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk, pat pirms Eiropas Komisijas ierosinātā divu gadu termiņa. Tādēļ ir vajadzīgi atbilstoši cilvēkresursi un tehniskie resursi.

1.9.

EESK uzskata, ka kvalitatīvu reciklējamu atkritumu eksports un it īpaši tādu atkritumu eksports, kuros ir augsts kritiski svarīgo izejvielu saturs, kaitē ES ilgtspējai un mazina tās globālo konkurētspēju. Ir vajadzīgi ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, it īpaši valstīs, kurās tiek sāktas pārkāpuma procedūras. Būtu jāveic atkritumu eksporta apjomu pamatnovērtējums, lai konstatētu izmaiņas atkritumu sūtījumos un tādējādi aizsargātu Eiropas Savienību un atbalstītu to ES mērķu sasniegšanu, kas aprakstīti zaļajā kursā un aprites ekonomikas rīcības plānā.

1.10.

Visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm un valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, attiecībā uz saistībām vides jomā būtu jāievēro tie paši stingrie Eiropas Savienībā noteiktie kritēriji un būtu jāsniedz pierādījumi, ka visas saņēmējas valstis pašas savus sadzīves atkritumus jau apsaimnieko tādā videi nekaitīgā veidā, kas līdzinās ES standartiem, kā arī SDO pamatkonvencijām un darba standartiem.

1.11.

EESK atbalsta pārbaužu un izmeklēšanas procedūru izpildi un aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties savā starpā un ar Eiropas Savienību, kā arī izveidot saskaņotu sankciju sistēmu, kas būtu efektīva un samērīga ar pārkāpumu. Nekonfidenciāli dati būtu jādara publiski pieejami visām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem.

1.12.

Ražošanas uzņēmumi ir jāmudina izstrādāt savus ražojumus tā, lai tie būtu piemēroti atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai. Ir vajadzīgas valstu un Eiropas stratēģijas, kurās iesaistīti sociālie partneri, MVU pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un tās ir jāveicina, izmantojot sadarbības platformas. Šajā ziņā lielisks piemērs ir Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma (1).

1.13.

EESK aicina Eiropas Komisiju izvērtēt iespēju izveidot otrreizējo izejvielu tirgus novērošanas centru, kas varētu konsultēt Eiropas Komisiju, proti, analizēt un ieteikt nozaru attīstības politiku un veidus, kā novērst pašreizējos trūkumus un atgūt vērtīgas otrreizējās izejvielas ES iekšienē.

1.14.

Visbeidzot Komiteja aicina piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā veikt rūpīgu regulas īstenošanas ietekmes novērtējumu.

2.   Ievads un vispārīgas piezīmes

2.1.

Paredzams, ka līdz 2060. gadam divkāršosies tādu materiālu patēriņš kā metāli, minerāli, biomasa un fosilais kurināmais (2), kas savukārt līdz 2050. gadam par 70 % gadā palielinās atkritumu rašanos (3). Valstis ar augstiem ienākumiem ir lielākās atkritumu eksportētājas pasaulē, savukārt jaunattīstības valstis ir lielākās importētājas (4).

2.2.

Ražošanas uzņēmumi izejvielām tērē aptuveni 40 % no kopējām ražošanas izmaksām. Pašlaik tikai 12 % no ES rūpniecībā izmantotajiem materiālajiem resursiem tiek iegūti no reciklētiem produktiem un atgūtajiem materiāliem (5). Lielākais šķērslis otrreizējo izejvielu plašākai izmantošanai ir to augstā cena salīdzinājumā ar primārajām izejvielām.

2.3.

Eiropas Komisija 2021. gada 17. novembrī publicēja priekšlikumu regulai par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 (6) un (ES) 2020/1056 (7) (Regula). Ar to aizstāj 15 gadus veco Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (8), ņemot vērā Eiropas Parlamenta (9) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājumus to pārskatīt (10), un tā balstās uz Eiropas zaļajā kursā (11) un aprites ekonomikas rīcības plānā paziņotajiem mērķiem (12).

2.4.

Pieaugošā atkritumu daudzuma un ekonomikas attīstības dēļ ir palielinājies atkritumu eksports no ES uz trešām valstīm, šādā veidā savukārt radot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un veselību galamērķa valstīs. Regulas mērķis ir atvieglot un paātrināt procedūras ES iekšējiem sūtījumiem atkalizmantošanai un reciklēšanai, ieviest dažus skaidrus noteikumus atkritumu eksportam, importam un tranzītam un īstenot pašreizējo ES regulējumu nelikumīgu sūtījumu apkarošanai.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu jaunai regulai un pievienoto paziņojumu un uzskata, ka cilvēku veselības un vides aizsardzība ir viena no svarīgākajām ES prioritātēm. ES kā līderei cīņā pret klimata pārmaiņām būtu jāspēj pašai apsaimniekot tās teritorijā radītos atkritumus, nevis tie jāeksportē uz citām valstīm. Steidzami ir vajadzīga pāreja uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kas planētai dod vairāk, nekā no tās ņem, un kurus papildina ilgtspējīga visu ieinteresēto personu rīcība. Ieguldījumiem atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, kas ir vidi saudzējoša, arī turpmāk vajadzētu būt prioritātei, it īpaši valstīs, kurās ir uzsāktas pārkāpuma procedūras.

2.6.

Ekonomikas aspektā atkritumiem var būt ievērojama vērtība otrreizējo izejvielu atgūšanas ziņā, veicinot ES aprites ekonomiku, mazinot atkarību no dažām primārajām izejvielām, vienlaikus samazinot arī enerģijas patēriņu, kas vajadzīgs, lai Eiropā ražotu primārās izejvielas, un samazinot CO2 emisijas. Turklāt EESK uzskata, ka kvalitatīvu reciklējamu atkritumu eksports un it īpaši tādu atkritumu eksports, kuros ir augsts kritiski svarīgo izejvielu saturs, kaitē ES ilgtspējai un mazina tās globālo konkurētspēju, piegādājot vērtīgus resursus ārējiem konkurentiem.

3.   Atkritumu sūtījumi Eiropas Savienībā

3.1.

Komisijai apspriežoties ar ieinteresētajām personām, tika konstatētas šādas vajadzības: — paziņošanas procedūru digitalizācija, — paātrināto procedūru sistēmas atjauninājums, — kopīgi un pārredzami noteikumi atkritumu klasifikācijai un finanšu garantiju aprēķināšana, — saskaņotība ar tuvuma principu un atkritumu hierarhija.

3.2.

Sadrumstalota 2006. gada regulas īstenošana visā Eiropas Savienībā ir radījusi ilgstošas procedūras attiecībā uz ES iekšējiem atkritumu sūtījumiem un pastāvīgu birokrātiju. Tas rada kavējumus un finansiālus zaudējumus ekonomikas dalībniekiem, kuri tiek atturēti no atkritumu sūtīšanas materiālu atgūšanai Eiropas Savienībā.

3.3.

EESK uzskata, ka tad, kad vien tas ir tehniski iespējams, Eiropas Savienībā radītie atkritumi būtu jāreciklē tās teritorijā, to darot videi, ekonomikai un sabiedrībai nekaitīgā veidā, vienlaikus vienmēr ievērojot vides, veselības un drošības standartus. Lielāks iekšēji nosūtīto atkritumu apjoms un ātrākas procedūras veicinās aprites ekonomikas nostiprināšanos Eiropas Savienībā, uzlabos ES konkurētspēju un stratēģisko autonomiju un radīs pamatu jaunām darbvietām.

3.4.

Reciklēšanas jaudas palielināšana Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīga, un tā palīdzēs samazināt oglekļa un vidiskās pēdas nospiedumu. Tā varētu arī palielināt nodarbinātību šajā nozarē; Eiropas Komisijas minētie skaitļi, saskaņā ar kuriem reciklēšanas un atkalizmantošanas nozarēs tiks radīts no 9 000 līdz 23 000 jaunu darbvietu, ir daudzsološi un varētu būt vēl lielāki, ja tiks pienācīgi palielināta reciklēšanas jauda.

3.5.

Komitejai nekādā mērā nav pieņemami, ka dažas dalībvalstis joprojām izmanto papīra formāta procedūras un ka dažkārt pat vienas dalībvalsts dažādos reģionos ir atšķirīgas izpildes procedūru interpretācijas. Tāpēc EESK aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk izmantot Eiropas Komisijas ierosinātos digitālos risinājumus un nodrošināt raitu pāreju uz saskaņotu un pārredzamu Eiropas regulējumu, vienoties par saskaņotu kritēriju pieņemšanu iepriekšējas piekrišanas procedūrām un pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētos aktus par kopīgu atkritumu klasifikāciju. Būtu nekavējoties jānodrošina līdzekļi un tehniskā palīdzība darbības spēju palielināšanai.

3.6.

Komisija ierosina saskaņot aprēķinu procedūru finanšu garantijai par atkritumu sūtījumiem. EESK atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumiem tas uzlabos prognozējamību, taču aicina šīs summas aprēķināt samērīgi, lai neradītu papildu slogu ekonomikas dalībniekiem. EESK uzskata, ka finanšu garantijai būtu skaidri jāaptver visi ar atkritumu sūtījumiem saistītie riski, taču tā nedrīkst pārslogot uzņēmumus, īpaši tāpēc, ka šajā procesā ir iesaistīti daudzi MVU, kam ir ierobežota pieejamā likviditāte.

3.7.

Visbeidzot EESK aicina uzlabot Eiropas Savienības un dalībvalstu sniegtās finansēšanas iespējas, lai Eiropas Savienībā izveidotu un/vai modernizētu reciklēšanas iekārtas un atklātu inovatīvas atkritumu atkalizmantošanas un reciklēšanas tehnoloģijas. Nekavējoties ir jāattīsta reciklēšanā iegūto izejvielu galamērķa tirgi, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu otrreizējo izejvielu tirgu, pārveidojot nolietotos produktus par jaunām ražošanas izejvielām. Eiropas Savienībai būtu jāpalielina arī reciklētā materiāla pieejamība un kvalitāte, galveno uzmanību pievēršot materiāla spējai pēc reciklēšanas saglabāt raksturīgās īpašības un spējai nākotnē aizstāt primārās izejvielas. Tas Savienībā palielinās pārstrādes jaudu, radīs jaunas kvalitatīvas un zaļas darbvietas un pavērs iespēju noteikt, kāda veida izejvielas rada bezvērtīgus atkritumus, un ilgtermiņā tās likvidēt vai aizstāt.

4.   Eksports, imports un atkritumu sūtījumi tranzītā

4.1.

Pēdējo 17 gadu laikā uz trešām valstīm eksportēto atkritumu daudzums ir pieaudzis par 75 %, sasniedzot aptuveni 33 miljonus tonnu gadā (13), un ļoti bieži nav vai gandrīz nav ņemts vērā tas, kā darbojas galamērķa valsts iekārtas un kā tās apstrādā atkritumus. Eiropas Savienībā importēto atkritumu apjoms ir 16 miljoni tonnu gadā, savukārt Eiropas Savienības iekšienē tiek pārdoti 70 miljoni tonnu atkritumu.

4.2.

ES ir iesaistījusies vairāk nekā 80 brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN), no kuriem aptuveni 40 vēl nav noslēgti vai tiek apspriesti. EESK uzskata, ka ir ļoti nepienācīgi, ka tikai divos no tiem ir skaidri minēta aprites ekonomika (14), un aicina visos pašreizējos un turpmākajos BTN pievērst lielāku uzmanību ilgtspējīgas attīstības sadaļas stiprināšanai un nodrošināt tās efektīvu īstenošanu.

4.3.

Salīdzinoši nesenie plastmasas atkritumu tirdzniecības ierobežojumi, ko noteica Ķīna, Indija, Taizeme, Vjetnama un Malaizija, ir atklājuši ES pārmērīgo atkarību no atkritumu apstrādes ārvalstīs. Nepieņemamā paļaušanās uz atkritumu eksportu padara ES ekonomiku neaizsargātu pret traucējumiem piegādes ķēdēs.

4.4.

Eksportējot atkritumus, būtu jāievēro pilnīgas pārredzamības noteikumi un jāsniedz publiski pieejama informācija par videi nekaitīgas apsaimniekošanas standartiem galamērķa valstī. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par atkritumu apsaimniekošanas ārējo kompleksu revīziju, ko veic trešās personas, un uzskata, ka tajā jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi par vidisko pēdu un darba apstākļiem. Attiecībā uz produktiem, kas nosūtīti atkalizmantošanai, būtu jāsaglabā princips “piesārņotājs maksā”, un paplašinātas ražotāja atbildības nodevām būtu jāseko produktam, jo patērētāji tās ir samaksājuši, lai segtu atkritumu apsaimniekošanu neatkarīgi no vietas, kur tā notiek. Turklāt revīzijas procedūrās būtu jāiesaista sociālie partneri un attiecīgās NVO, savukārt atvērto datu infrastruktūra būtu jāfinansē un jādara pieejama. Būtu jāstiprina NVO un citu attiecīgo ieinteresēto personu sūdzību izskatīšanas mehānismi.

4.5.

EESK mudina revidentu, ko iecēlusi vai pilnvarojusi Eiropas Savienība (ES paziņotās struktūras ar attiecīgu kvalifikāciju) iestāžu un valstu līmenī veikt revīzijas procedūras, lai nodrošinātu, ka atkritumu galamērķa valstī tiek ievēroti ES valstu standarti attiecībā uz cilvēku veselību, vidi un sociālo jomu. Ir vajadzīgas gan detalizētākas revīzijas procedūras, kuras jāapraksta, gan arī precīzāki uzraudzības kritēriji, sūdzības un sankcijas. Jāapraksta arī ievaddati (pamatojoties uz apjomu un pamatojoties uz risku), kas var izraisīt revīzijas.

4.6.

Komiteja mudina mazos un vidējos uzņēmumus iekārtu revīzijas trešās valstīs veikt ar ražotāju atbildības organizāciju starpniecību, jo tādējādi būtu jāsamazinās šādu darbību radītajam finansiālajam slogam. Veselībai un drošībai, kā arī darba apstākļiem ir jābūt labi aizsargātiem un uzraudzītiem. Ieguldījumi darba ņēmēju apmācībā un izglītošanā būtu jāsedz no īpaša piešķīruma ESF+ ietvaros.

4.7.

EESK atzīst, ka iestādēm un ekonomikas dalībniekiem ir vajadzīgs zināms pielāgošanās laiks, lai piemērotu un izpildītu jaunos noteikumus. Tomēr EESK uzskata, ka ierosinātais triju gadu termiņš pēc regulas stāšanās spēkā nav pietiekami vērienīgs, un aicina noteikt pārejas periodu, kas nebūtu ilgāks par diviem gadiem.

4.8.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi 30 dienu termiņu, kurā kompetentās tranzīta iestādes var izteikt pamatotus iebildumus pret plānotiem sūtījumiem atgūšanas nolūkos. EESK uzskata, ka termiņš būtu jāsaīsina līdz 10 dienām, lai nodrošinātu darbības spējas un novērstu lieku kavēšanos. Turklāt EESK aicina skaidri noteikt ierobežojumus šādām iestādēm, lai tās nevarētu pret vienu un to pašu sūtījumu iebilst vairāk nekā vienu reizi.

4.9.

Komiteja aicina paplašināt EDI sistēmu, attiecinot to uz visiem atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti eksportam, importam un tranzītam. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt šo procesu izsekojamību un pārredzamību tā, lai tajos tiktu ievēroti tādi paši noteikumi kā attiecībā uz iekšējiem sūtījumiem. Komisijai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai šo sistēmu ieviestu pēc iespējas ātrāk, pat pirms ierosinātā divu gadu termiņa beigām. Tādēļ EESK aicina nodrošināt atbilstošus cilvēkresursus un tehniskos resursus.

4.10.

Fakts, ka dažas galamērķa valstis var tikt atbrīvotas no pienākuma pierādīt, cik lielā mērā tās nodrošina atbilstību svarīgākajiem cilvēku veselības aizsardzības un vides nosacījumiem, tikai tāpēc, ka tās ir ESAO locekles, ir pretrunā reformas garam un var apdraudēt visu sistēmu. EESK prasa, lai atkritumu eksporta nolūkā gan ESAO dalībvalstis, gan valstis, kas nepieder pie ESAO, ievērotu tos pašus stingros kritērijus attiecībā uz saistībām vides jomā, ko piemēro Eiropas Savienībā. Turklāt EESK aicina pierādīt, ka visas saņēmējas valstis pašas savus sadzīves atkritumus jau apsaimnieko tādā videi nekaitīgā veidā, kas līdzīgs ES praksei, un ievērojot SDO pamatkonvencijas un darba standartus.

5.   Atkritumu kontrabanda

5.1.

Atšķirīgās 2006. gada regulas īstenošanas procedūras dalībvalstīs ir izraisījušas ar nelikumīgiem atkritumu sūtījumiem saistītu darbību pieaugumu. To gan ir grūti izteikt skaitļos, taču tiek uzskatīts, ka nelikumīgi ir 30 % no visiem atkritumu sūtījumiem Eiropā un to vērtība ir aptuveni 9,5 miljardi EUR gadā (15).

5.2.

Apspriedes ar ieinteresētajām personām atklāja, ka tās pārliecinoši atbalsta stingrākas procedūras nelikumīgu atkritumu sūtījumu apkarošanai. Pastiprināta atkritumu eksporta, importa un tranzīta kontrole ir nepieciešama, lai apkarotu noziegumus pret vidi un nelikumīgu tirdzniecību ar atkritumiem. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta pārbaužu un izmeklēšanas procedūru izpildi un aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību pilnībā sadarboties saskaņā ar jauno ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (16). OLAF iesaistīšanās var kompensēt cilvēkresursu deficītu dažās dalībvalstīs un nodrošināt efektīvāku sadarbības sistēmu.

5.3.

Atkritumu kontrabanda joprojām ir viens no smagākajiem noziegumiem pret vidi, un to uzskata par augstas peļņas un zema riska darbību, kas postoši ietekmē cilvēku veselību un vidi. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka atklāto atkritumu kontrabandas gadījumu skaits joprojām ir neliels un ka kriminālvajāšanas līmenis ir zemāks nekā citu veidu noziegumiem, savukārt piemērotās sankcijas nav samērīgas un atturošas (17). Tas galvenokārt ir tāpēc, ka atkritumu sūtījumu ķēdes ir ļoti sarežģītas, un pierādīt, ka iesaistītās personas zināja par nelikumīgo darbību, ir grūti, īpaši tāpēc, ka atkritumiem, pirms tie tiek nelikumīgi likvidēti, vairākas reizes var mainīties īpašnieki un valstis.

5.4.

Rūpniecības nozares ieinteresētās personas un NVO ir spējīgas sekot līdzi iespējamiem nelikumīgajiem atkritumu sūtījumiem un ziņot par tiem, tiklīdz tām ir piekļuve datiem. Tāpēc EESK aicina nekonfidenciālus datus darīt pieejamus visām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem. EESK uzskata, ka visaptveroša datu vākšana un lielāka pārredzamība veicinās pastiprinātu kontroli un nelikumīgu atkritumu sūtījumu skaita samazināšanu.

5.5.

Tomēr EESK uzskata, ka ir skaidri jānošķir identificētie nelikumīgie tirgotāji no operatoriem, kuri atzīti par vainīgiem cilvēku izraisītās kļūdās dokumentācijā, it īpaši saistībā ar VII pielikumu (18), kā tas ir bijis iepriekš. EESK aicina izveidot saskaņotu sodu sistēmu, kas būtu efektīva un samērīga ar pārkāpumu.

6.   Noslēguma piezīmes

6.1.

Tagad visiem vajadzētu apzināties, ka mēs ražojam pārāk daudz atkritumu, un tam pievienojas jaunu dabas resursu trūkums. EESK aicina izstrādāt tiesisko regulējumu, kas stimulētu reciklētu materiālu izmantošanu, kura savukārt palīdzētu samazināt oglekļa emisijas un novērst vērtīgu atkritumu nonākšanu atkritumu poligonos. Atkritumu kā resursa izmantošana ir aprites ekonomikas rīcības plāna pamatā, un EESK jau ir norādījusi: “Lai nošķirtu ekonomisko attīstību no dabas resursu patēriņa un ar to saistīto ietekmi uz vidi, Savienībai ir jānosaka vērienīgāki mērķi (..)” (19).

6.2.

Saskaņā ar aprites ekonomikas principiem Komiteja aicina sagatavot leģislatīvus priekšlikumus, lai stimulētu ražošanas uzņēmumus izstrādāt savus produktus tā, lai tie būtu piemēroti atkalizmantošanai un reciklēšanai, un attīstīt aprites uzņēmējdarbības modeļus. Iesaistot sociālos partnerus, MVU pārstāvjus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jāizstrādā Eiropas un valstu stratēģijas un tiesiskie regulējumi, kas stimulētu šo pārkārtošanos un apkarotu ražojumu priekšlaicīgu novecošanos. Pāreja uz aprites ekonomiku nozīmē, no vienas puses, produktu vērtības ilgāku saglabāšanu ekonomikā un, no otras puses, otrreizējo izejvielu plašāku izmantošanu. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir atvieglot piekļuvi inovatīviem risinājumiem, kas ļauj pārveidot atkritumus otrreizējās izejvielās, un tie ir jāveicina, izmantojot tiešsaistes platformas (piemēram, Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu) un paraugprakses apmaiņu.

6.3.

EESK uzskata, ka EDI ieviešana ir absolūti nepieciešama un atbilst ES Digitālajai stratēģijai (20), un aicina to ātri īstenot, jo tā var samazināt uzņēmumu ekonomiskos zaudējumus, nodrošināt ātrākas procedūras un kvalitātes uzraudzību. EESK arī uzskata, ka elektroniskā sistēma palielinās pārredzamību un efektivitāti, nodrošinās datu labāku izsekojamību, radīs pamatu intensīvai dalībvalstu sadarbībai un veicinās stabilu atkritumu tirgu attīstību. Tā arī ierosina izmantot modernās tehnoloģijas transporta uzraudzībai (lietu internetu un satelītus) un blokķēdes tehnoloģiju datu drošības nolūkos.

6.4.

Ir skaidri jānošķir atkritumu sūtījumi atkalizmantošanai un reciklēšanai un sūtījumi, kas paredzēti mazvērtīgiem pārstrādes veidiem, piemēram, sadedzināšanai. Ir absolūti svarīgi, lai jau no paša sākuma būtu pieejami pareizie izmeklēšanas instrumenti un skaidri kritēriji, kas aizliedz atkritumu sūtījumus ar nepatiesu pamatojumu.

6.5.

Komiteja aicina Eiropas Komisiju izvērtēt iespēju izveidot otrreizējo izejvielu tirgus novērošanas centru, kas varētu analizēt un ieteikt nozaru attīstības politiku un veidus, kā novērst pašreizējos trūkumus. Novērošanas centrā būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas Eiropā, un tam būtu jāsniedz konsultācijas Komisijai.

6.6.

Visbeidzot EESK uzskata, ka piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā Eiropas Komisijai būtu jāveic rūpīgs regulas īstenošanas ietekmes novērtējums.

---

(1)  https://circulareconomy.europa.eu/platform/en

(2)  ESAO (2018), Global Material Resources Outlook to 2060.

(3)  Pasaules Banka, A Global Snapshot of Solid Waste Management to 2050.

(4)  Eiropas Vides rīcībpolitikas institūts, EU circular economy and trade.

(5)  Eurostat, Aprites ekonomika Eiropas Savienībā.

(6)  OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.

(8)  OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(9)  Eiropas Parlaments, Atkritumu sūtījumu regula. Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem pārskatīšana.

(10)  EESK atzinums “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā” (OV C 220, 9.6.2021., 118. lpp.).

(11)  COM(2019) 640 final.

(12)  COM(2020) 98 final.

(13)  Paziņojums “Mūsu atkritumi, mūsu atbildība”.

(14)  Brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Meksiku un ar Jaunzēlandi.

(15)  Jautājumi un atbildes par jauniem ES noteikumiem par atkritumu sūtījumiem.

(16)  ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 2021.–2025. gadam.

(17)  Apskats Nr. 4/2020: ES rīcība plastmasas atkritumu problēmas risināšanai.

(18)  VII pielikums – Atkritumu sūtījumiem pievienojamā informācija.

(19)  EESK atzinums “ES vides tiesību aktu īstenošana gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā” (OV C 110, 22.3.2019.).

(20)  Eiropas Digitālā stratēģija – Eiropas digitālās nākotnes veidošana.