Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā apzinātās rūpniecības ekosistēmas veicinās ES stratēģisko autonomiju un Eiropas iedzīvotāju labklājību?”

(izpētes atzinums)

(2022/C 194/06)

Ziņotāja:

Sandra PARTHIE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Francija, 21.9.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	13.12.2021.
Pieņemts plenārsesijā	19.1.2022.
Plenārsesija Nr.	566
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	244/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai Eiropas valstu ekonomika saglabātu konkurētspēju pasaules mērogā, daudzu nozaru uzņēmumiem ir jāpielāgojas jauniem globāliem konkurentiem, jāievieš jauni uzņēmējdarbības modeļi un jāpārvērtē piegādes ķēdes. Notiekošās pārmaiņas ir strukturālas un dažkārt pat revolucionāras ne tikai uzņēmumos, bet arī cilvēku dzīvē un viņu darba apstākļos. EESK norāda uz principu “nevienu neatstāt novārtā” un aicina par šo strukturālo pārmaiņu pārvaldību risināt dialogu ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem.

1.2.

Atvērtība tirdzniecībai, ieguldījumiem un citiem starptautiskās sadarbības veidiem ir ES spēks un izaugsmes un labklājības avots. EESK atbalsta ES ieceri uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, samazināt vienpusējas atkarības kritiski svarīgās jomās un stiprināt savu spēju noteikt un īstenot pašai savas prioritātes, virzoties uz ekonomikas konkurētspējas stāvokli un lielāku noturību.

1.3.

Nepieļaujot protekcionismu, ir jārīkojas Eiropas līmenī, gan izmantojot regulējumu, gan nosakot standartus, lai samazinātu stratēģiska vai strukturāla deficīta risku, dažādotu un aizsargātu intelektuālo īpašumu un nodrošinātu uz noteikumiem balstītu un godīgu konkurenci starp dalībvalstīm un ar citiem globāliem partneriem. Starptautiskajās un globālajās aliansēs Eiropas Savienībai jāspēj identificēt cilvēktiesību, pamatbrīvību, kā arī cilvēku un vides veselības un drošības pārkāpumus visā vērtības un piegādes ķēdē.

1.4.

Lai stiprinātu ražošanas bāzi, EESK iesaka Eiropas Savienībai palielināt pētniecības, izstrādes un inovācijas izdevumus un citus saistītus finansēšanas instrumentus, piemēram, starpreģionālo investīciju inovācijā instrumentu (1), lai Savienību padarītu vismaz līdzvērtīgu citiem pasaules reģioniem un nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo inovāciju.

1.5.

Vēl EESK iesaka Prasmju programmu pielāgot nākotnes darba tirgus vajadzībām. Rūpniecisko ekosistēmu pieejai būtu arī jāizpaužas kā ES iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai kvalitatīvu darbvietu, atalgojuma un mūžizglītības pieejamības veidā. Šajā saistībā EESK uzsver savu atbalstu ES Prasmju pilnveides paktam, kam ir izšķiroša nozīme ilgtermiņa nodarbinātības izredžu nodrošināšanā Eiropas iedzīvotājiem.

1.6.

EESK uzskata, ka ir svarīgi panākt reālu augšupēju ES ekonomikas konverģenci, it īpaši attiecībā uz produktivitāti, sociālajiem standartiem, arodveselību un darba drošību, kā arī vidi saudzējošu ražošanu. Eiropas vienotā tirgus konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no visu to valstu tautsaimniecību pilnīga potenciāla attīstības un pieejamības, kuras joprojām atrodas ļoti dažādos līmeņos un kurām tādēļ ir vajadzīga atšķirīga un mērķēta politika. Par mērķi jāizvirza likvidēt dalībvalstu ekonomiskās atšķirības. Izšķiroša nozīme ir ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un jaunās tehnoloģijās.

1.7.

Lai iegūtu samērīgu priekšstatu par labklājību, EESK piekrīt ESAO vērtējumam, ka mums ir vajadzīgi visaptveroši statistikas infopaneļi, kas atspoguļo cilvēkiem svarīgus jautājumus un aptver plaša spektra rezultātus, piemēram, iedzīvotāju ienākumus, veselību, sociālos sakarus, drošību un vidi. Lai saprastu ne tikai to, vai dzīves apstākļi uzlabojas, bet arī to, kuriem tie uzlabojas, ir jāraugās tālāk par valstu vidējiem rādītājiem. Turklāt ir jāmēra ne tikai labklājība šodien, bet arī resursi, kas palīdzēs to uzturēt nākotnē. Visbeidzot, neraugoties uz ekonomiskās analīzes rezultātiem, cilvēki strukturālās pārmaiņas var uztvert kā draudīgas. Gan populistisko partiju panākumi vēlēšanās visā Eiropas Savienībā, gan arī Brexit balsojums ir skaidrojami ar vēlētāju sajūtu, ka globalizācija viņiem atņēmusi balsstiesības un ka viņi zaudē kontroli pār lēmumiem attiecībā uz savu dzīvi. Ar statistikas datiem to nevar izlīdzināt. Politikas veidotājiem daudz aktīvāk jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas savā darbā, izskatot sūdzības un novēršot bailes no sociālām grūtībām, kā arī izstrādājot un īstenojot praktiskus risinājumus. EESK atbalsta atvērtāku un uz līdzdalību orientētu ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, tostarp darbinieku informēšanu, konsultēšanos ar viņiem un viņu līdzdalību uzņēmumu līmenī.

2.   Atzinuma konteksts, tostarp vispārīga informācija par izskatāmo leģislatīvo priekšlikumu

2.1.

EESK norāda uz Eiropadomes 2020. gada 1.–2. oktobra secinājumiem, kuros stratēģiskās autonomijas jēdziens noteikts par iekšējā tirgus, rūpniecības politikas un digitālā sektora galveno iezīmi. Tā norāda arī uz Konkurētspējas padomes 2020. gada 13. novembra secinājumiem, kuros teikts, ka tas ietver stratēģiskās atkarības apzināšanu un mazināšanu un noturības palielināšanu visjutīgākajās rūpniecības ekosistēmās un tādās konkrētās jomās kā, piemēram, veselības aprūpe, aizsardzības nozare, kosmoss, digitālā nozare, enerģētika, mobilitātes nozares un kritiski svarīgas izejvielas.

2.2.

Atvērtas stratēģiskās autonomijas mērķi ir stabilitāte, Eiropas standartu izplatīšana un ES vērtību popularizēšana. Tie ir atspoguļoti vairākās nesenās iniciatīvās, piemēram, 2020. gada februāra Paziņojumā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu; 2020. gada martā pieņemtajā Paziņojumā par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI izvērtēšanas regula); 2019. gadā pieņemtajā ES ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas mehānismā, kas pilnībā sāka darboties 2020. gada oktobrī; 2020. gada novembra Datu stratēģijā; 2021. gada februāra tirdzniecības politikas pārskatā par atvērtu stratēģisko autonomiju un darbu, kas norisinās, izstrādājot pret piespiešanu vērstu instrumentu. Vēl jāmin 2021. gada jūlija priekšlikums regulai par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu; tas ir viens no piemēriem, kas pierāda, ka Eiropas Savienibā pieaug informētība par vides jautājumiem.

2.3.

2000. gadā pieņemtā Lisabonas stratēģija bija vērsta uz to, lai ES kļūtu par zināšanās balstītu ekonomiku un sabiedrību, noteica kvantitatīvus rādītājus un pastiprināti norādīja uz vajadzību atbalstīt cilvēkus mūžizglītības ieguvē. Prasmju pakts ir nozīmīgs izglītības, ekspertzināšanu un zinātības ziņā, ņemot vērā to, ka dažas rūpniecības nozares divējādās digitālās un ekoloģiskās pārkārtošanās dēļ saskaras ar ievērojamām pārmaiņām. Turklāt, kā minēts Prasmju plānā, galvenās ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmumi, arodbiedrības, pētniecības, izglītības un apmācības iestādes un publiskās iestādes, ir neaizstājami dalībnieki nozaru prasmju vajadzību apmierināšanā. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un nozaru partneru, piemēram, Kompetenču padomes un Eiropas nozaru prasmju apvienību darbu, kas veikts, lai novērstu prasmju neatbilstību starp nozaru pieprasījumu pēc prasmēm un izglītības piedāvājumu (2).

2.4.

EESK arī norāda uz Komisijas darbu saistībā ar noturību kritiski svarīgo izejvielu jomā (3), kura mērķis ir iezīmēt ceļu uz lielāku ilgtspēju un drošību, un uz saistīto EESK atzinumu (4), kā arī uz EESK veiktajiem novērtējumiem par dažādām rūpniecības ekosistēmām un nozarēm (5).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Savienības pamatā ir atvērts ekonomikas modelis, proti, ES ieved 14 % no pasaules importa un no ES tiek izvesti 16 % no pasaules eksporta. EESK atbalsta uzskatu, ka Eiropas rūpniecības politikai ir svarīgi atrast veidus un līdzekļus, kā mazināt vienpusēju atkarību no citiem vairākās stratēģiski svarīgās jomās, piemēram, tādās kā tehnoloģija, pārtika un veselība. Rūpniecības politikai ar spēcīgu rūpnieciskās ražošanas bāzi būtu jānovērš traucējumu iespējamās negatīvās sekas. Piegādes drošību var panākt arī ar partnerībām ar “līdzīgi domājošām valstīm”. Piemēram, ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes mērķis ir nodrošināt šādas partnerības. Lai pasargātu sevi no tirdzniecības asimetrijas, EESK atbalsta arī ES centienus ieviest un uzlabot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, piemēram, ES ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu (6), ES Starptautiskā iepirkuma aktu (7) un regulu, ar ko novērst izkropļojumus, ko vienotajā tirgū rada ārvalstu subsīdijas, un ko Eiropas Komisija ierosināja 2021. gada maijā (8).

3.2.

Komisijas veiktā stratēģisko atkarību augšupēja analīze liecina, ka atkarības visjutīgākajās ekosistēmās veido tikai 0,6 % no to preču vērtības, kas importētas no valstīm ārpus ES. Tādējādi pandēmijas laikā daudzas vērtības ķēdes ir pierādījušas ievērojamu noturību. EESK stingri atbalsta Komisijas darbu, proti, kartēt stratēģiskās atkarības un spējas. Analīze arī parāda, ka no 5 200 Eiropas Savienībā importētajiem produktiem 137 produkti pieder jutīgām ekosistēmām, no kurām ES ir ļoti atkarīga – galvenokārt energoietilpīgās nozarēs (piemēram, izejvielu) un veselības ekosistēmās (piemēram, aktīvās farmaceitiskās vielas), kā arī attiecībā uz produktiem, kas ir būtiski zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam. 52 % no šo atkarību veidojošo ražojumu importa izcelsmes valsts ir Ķīna. 34 produkti ir potenciāli neaizsargātāki, jo tiem, iespējams, ir zems potenciāls tālākai diversifikācijai un aizstāšanai ar ES produkciju. Lai uzlabotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, ir vajadzīga stabila ilgtspējīgas enerģētikas un digitālo tehnoloģiju politika. EESK vēlas uzsvērt, ka Eiropas digitālās veselības aprūpes un atjaunojamo energoresursu nozares dalībnieki ir starp globālajiem līderiem.

3.3.

Atvērtai stratēģiskajai autonomijai ir raksturīga ražošanas jauda nozarēs, kuras Eiropas vienotajā tirgū orientētas uz nākotni, it īpaši attiecībā uz augstvērtīgām precēm – sektoru, kurā ir svarīgi saglabāt ES tehnoloģisko un inovatīvo potenciālu. Piemēram, Komisijas veiktajā novērtējumā redzams, ka pasaules līmenī Eiropas tirgus daļa robotikā ir 33 %, iegulto sistēmu sektorā – 30 %, automobiļu pusvadītāju sektorā – 55 %, pusvadītāju aprīkojuma sektorā – 20 % un fotonikas komponentu sektorā – 20 % (9). Stratēģiskā autonomija ietver tirdzniecības aizsardzības instrumentus pieaugošas starptautiskās konkurences un nelikumīgas konkurences apstākļos. Tāpēc ES rūpniecības politika ir cieši jāsaista ar spēcīgu tirdzniecības un konkurences politiku.

3.4.

EESK uzsver, ka palielināt atvērtu stratēģisko autonomiju nozīmē arī stiprināt vienotā tirgus noturību, ieguldīt ES pašas zināšanās un tehnoloģiskajās spējās un pētniecības un izstrādes resursos, dažādot ražošanas un piegādes ķēdes, nodrošināt digitālo suverenitāti, veidot stratēģiskos uzkrājumus, veicināt un piesaistīt ieguldījumus un ražošanu Eiropā, uzlabojot uzņēmumu darbības apstākļus, izpētīt alternatīvus risinājumus un aprites ekonomikas modeļus un veicināt plašu rūpniecisko sadarbību visās dalībvalstīs, kā arī tiekties uz mērķi panākt vadošo lomu tehnoloģiju jomā, kā 2020. gada novembrī norādījusi Konkurētspējas padome.

3.5.

vienotais tirgus ir Eiropas lielākais resurss, un Komisijai būtu jāturpina koncentrēt savu darbību nolūkā uzlabot tā noturību, īstenojot un izpildot noteikumus un likvidējot šķēršļus, lai sasniegtu mērķi – inovatīvu, pārticīgu un uz nākotni orientētu Eiropas ekonomiku. Spēcīgs vietējais tirgus ir priekšnoteikums, lai Eiropas uzņēmumi tiktu izveidoti, attīstītos, plauktu un izvairītos no turpmākiem traucējumiem, piemēram, ar vienotā tirgus ārkārtas instrumenta palīdzību.

3.6.

EESK savā atzinumā “Zaļajam kursam bez sociālā kursa – nē!” norāda, cik svarīgs ir spēcīgs, uz nākotni vērsts sociālais dialogs un uz līdzdalību orientēta ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība. EESK arī uzskata, ka darba ņēmējiem jātiek informētiem un ar viņiem jāapspriežas, un atbalsta viņu līdzdalību uzņēmumu līmenī, lai sekmētu inovāciju darbavietā (10). Eiropas Parlaments 2020. gada decembra rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos pārskatīt Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu un izstrādāt nefinanšu pārskatu standartus (11). Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana ir nozīmīgs veids, kā popularizēt Eiropas vērtības ārvalstīs, un Eiropas uzņēmumiem nodrošina konkurences priekšrocības.

3.7.

Sociālekonomiskā situācija ES dalībvalstīs un reģionos joprojām ir ļoti atšķirīga, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka mērķtiecīgi reģionālie pārkārtošanās ceļi tiek izstrādāti, ņemot vērā dažādu ekosistēmu īpašo pārvaldības procesu, cita starpā atbalstot piekļuvi jauniem tirgiem, it īpaši attiecībā uz MVU, un ilgtspējīgas vērtības ķēdes. EESK atbalsta tādas pārvaldības pieejas kā reģionālās pārveides komisijas vai pārveides mezgli, kas ciešā sadarbībā ar vietējiem un reģionālajiem ekonomikas dalībniekiem nosaka konkrētus vietējos un reģionālos risinājumus gaidāmajām ekonomiskajām pārmaiņām.

3.8.

Attiecībā uz ES dalībvalstu rūpnieciskās sadarbības uzlabošanu EESK atzinīgi vērtē analītisko darbu, ko Komisija ir paveikusi, lai definētu un iezīmētu 14 rūpnieciskās ekosistēmas. Analīzē atspoguļoti līdzīgi pasākumi ASV un Ķīnā. Tās iedala divās kategorijās: ekosistēma, kas definēta kā konkrētā darbības jomā ietilpstošu klasteru tīkls un reģionāla ekosistēma, kas aplūko ekonomikas dalībnieku mijiedarbību konkrētā reģionā. Kopā tās nodrošina interaktīvu platformu, kas palīdz optimizēt iestāžu un ieinteresēto personu sadarbību un atvieglot dalībnieku saziņu. EESK uzskata, ka reāla pievienotā vērtība var būt uzņēmumiem, kuri var paziņot konkrētu vajadzību visai ekosistēmai, kas ir spējīga reaģēt uz to. Jo dziļāka un blīvāka ir ekosistēma, jo tā būs noderīgāka visiem iesaistītajiem dalībniekiem un jo lielāku pievienoto vērtību tā sniegs.

3.9.

ES un tās dalībvalstis koncentrējas uz publiskā sektora programmām progresīvajā pētniecībā ES līmenī. Tāpat arī pētniecības un inovācijas budžeti ir pārvietoti no valsts uz ES līmeni un ir lielāki nekā jebkad agrāk, lai gan tie joprojām ir mazāki nekā stratēģiskajiem konkurentiem, piemēram, Ķīnai; ceturtās liela vēriena programmu kārtas mērķis ir atjaunot ES globālo līderību pētniecības un inovācijas jomā. Tajā būtu jāietver lielo uzņēmumu mākslīgā intelekta modeļi (LEAM), kopējās rūpniecības datu telpas un jaunas videi nekaitīgas tehnoloģijas, kā arī jāpastiprina pētniecība, izstrāde un inovācija, lai radītu sintētiskus aizstājējus kritiski svarīgām izejvielām.

3.10.

Pētniecības un izstrādes izdevumi Eiropas Savienībā 2019. gadā bija 2 % no IKP. Salīdzinājumam – Ķīna 2019. gadā pētniecībai un izstrādei iztērēja 2 % no IKP un ASV – 3 %. Lai stiprinātu ražošanas bāzi, EESK iesaka Eiropas Savienībai palielināt pētniecības un izstrādes izdevumus un pauž nožēlu par to, ka, izņemot pamata publiskos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un spēcīgus privātos konglomerātus klimata pārmaiņu mazināšanas un veselības nozarēs, ES inovācijas ekosistēmās nav vērojams pietiekams uzplaukums (12). Lai gan efektīva konkurence Eiropas Savienībā ir lielisks stimuls uzņēmumiem ieviest jauninājumus, tomēr tie būtu jāatbalsta labāk, pilnībā izmantojot citus ES līmeņa pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas instrumentus, lai ES kļūtu vismaz līdzvērtīga citiem pasaules reģioniem un tādējādi nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo inovāciju. Patlaban ES ieguldījumu galvenais mērķis ir atbalstīt iekšzemes, t. i., dalībvalstu, intereses, nevis meklēt Eiropas pieejas un risinājumus, lai uzlabotu un padziļinātu saiknes starp ekonomikas dalībniekiem un izmantotu to sniegtās priekšrocības.

3.11.

EESK stingri atbalsta aicinājumus uzlabot ekosistēmas un vērtības ķēdes un to savstarpējo sadarbību un uzskata, ka tās ir jāpiesaista divējādajai, zaļajai un digitālajai, pārkārtošanai, lai paaugstinātu Eiropas iedzīvotāju labklājību. Pārkārtošanās procesi radīs pievienoto vērtību, ierosinot jēgpilnu politikas pasākumu secību, un nodrošinās paredzamību, kas ir svarīga uzņēmumiem un iedzīvotāju labklājībai, piemēram, attiecībā uz prasmju pilnveidi. Šajā kontekstā Komiteja vēlas norādīt uz ekonomikas modeļiem, kuru centrā ir ieinteresētās personas un kuru galvenais virzītājspēks ir klimata pārmaiņu un vides iznīcināšanas mazināšana, un aicina dalībvalstis un Komisiju šos modeļus lielākā mērā izmantot savos politikas pasākumos un ietekmes novērtējumos.

3.12.

Ieguldījumiem, kuru mērķis ir izveidot noturīgākas un ilgtspējīgas vērtības ķēdes, kas nodrošina piekļuvi pamatpakalpojumiem un precēm, ir jārada rezultāti ekonomiskās izaugsmes un labklājības veidā. Būtu jāizstrādā nozaru rīcības plāni, kas būtu saistīti ar pašreizējo lielāko ekonomikas dalībnieku iniciatīvām un stiprinātu esošās ekonomiskās grupas Eiropā, tostarp MVU. Tajos būtu jāietver institucionāls atbalsts, lai tie varētu labāk kontrolēt vērtības ķēdes un prognozēt krīzes, īstenojot stresa testus vai riska novērtējumus, lai novērstu deficītu.

3.13.

Svarīga nozīme būs pareizo stratēģisko vērtības ķēžu, piegādes ķēžu un klasteru definēšanai. Veicinot svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI) un izveidojot rūpniecības alianses tādās jomās kā elektrisko transportlīdzekļu baterijas, augstas veiktspējas datošana, mikroelektronika, satīkloti, tīri un autonomi transportlīdzekļi, viedā veselība, mazoglekļa rūpniecība, ūdeņraža tehnoloģijas un sistēmas, industriālais lietu internets un kiberdrošība, Komisija ir skaidri noteikusi, kuras jomas būtu jāattīsta kā prioritāras un ar reālu ES pievienoto vērtību. Kopā ar Eiropas interešu aizsardzību saistībā ar Eiropas izstrādātajiem standartiem un Eiropas intelektuālā īpašuma aizsardzību tas veido spēcīgu pamatu saskaņotam rūpniecības un ekonomikas politikas pasākumu kopumam.

3.14.

Tas ir ne tikai atsevišķs mērķis, bet tā nolūks ir arī saglabāt un uzturēt Eiropas iedzīvotāju labklājību, nodrošinot kvalitatīvas darbvietas uz nākotni orientētās nozarēs, vienlaikus strādājot, lai izdotos īstenot divējādo pārkārtošanos. Lai sasniegtu šos mērķus, jāizmanto pareizie rādītāji un parametri. EESK uzskata, ka “labklājība” ir nobriedusi kā statistikas un mērījumu koncepcija un pārvēršas par “kompasu” politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā.

3.15.

EESK piekrīt ESAO definīcijai, ka “labklājības ekonomika” ir ekonomika, kas: 1) paplašina iespējas, kas cilvēkiem pieejamas augšupējai sociālajai mobilitātei un savas dzīves uzlabošanai dimensijās, kas viņiem ir vissvarīgākās; 2) nodrošina, ka šīs iespējas tiek pārvērstas labklājības rezultātos visām iedzīvotāju grupām, tostarp tām, kuras atrodas sadalījuma skalas apakšējā daļā; 3) mazina nevienlīdzību; un 4) veicina vidisko un sociālo ilgtspēju.

---

(1)  https://eismea.ec.europa.eu/programmes/interregional-innovation-investments-i3-instrument_en

(2)  Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā; Reaģēt uz prasmju neatbilstību nozaru līmenī. Jaunās Prasmju programmas Eiropai pamatdarbība.

(3)  Eiropas Komisija “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”, COM(2020) 474.

(4)  OV C 220, 9.6.2021., 118. lpp.

(5)  EESK atzinums “ES mobilitātes stratēģija un ES rūpniecības vērtību ķēdes: automobiļu ekosistēmu pieeja” (OV C 105, 4.3.2022., 26. lpp.); EESK papildatzinums “Jaunās rūpniecības stratēģijas atjaunināšana – ietekme uz veselības nozares ekosistēmu” (OV C 105, 4.3.2022, 152. lpp.); EESK atzinums “Strukturālo un nozaru pārmaiņu prognozēšana un rūpniecības kultūru pārveidošana – virzība uz jaunu atveseļošanās perspektīvu un noturības līmeni dažādās Eiropas daļās” (EESK atzinums “Ilgtspējas prasības akumulatoriem Eiropas Savienībā” (OV C 220, 9.6.2021., 128. lpp.); EESK atzinums “Eiropas stikla nozare krustcelēs: veidot zaļāku un energoefektīvu nozari, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un saglabājot kvalitatīvas darbvietas” (OV C 105, 4.3.2022, 18. lpp.).

(6)  Eiropas Komisija, “Pilnībā sāk darboties ES mehānisms ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai”, 2020. gada 9. oktobris,

(7)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, “ES starptautiskā iepirkuma instruments”, 2021. gada oktobris.

(8)  Eiropas Komisija, “Komisija ierosina jaunu regulu ārvalstu subsīdiju radīto izkropļojumu novēršanai iekšējā tirgū”, 2021. gada 5. maijs.

(9)  Eiropas Komisija. Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017) 479 final).

(10)  OV C 341, 24.8.2021., 23. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību (2020/2137(INI)).

(12)  JRC ziņojums par zinātni politikas mērķiem, Shaping & Securing the EU’s open strategic autonomy by 2040 and beyond; 2021 (ES atvērtās stratēģiskās autonomijas veidošana un nodrošināšana līdz 2040. gadam un pēc tam), 2021.