Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku”

(COM(2020) 746 final)

(atzinuma papildinājums)

(2022/C 105/28)

Ziņotāja:

Kristi SÕBER

Komitejas Biroja lēmums	26.4.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 1. punkts un Reglamenta piemērošanas noteikumu 29. panta a) punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	166/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) labi apzinās, ka pandēmija vēl nav beigusies, tās ekonomiskā ietekme turpināsies vēl vairākus gadus un tās pārvarēšanai būs vajadzīgs īpašs, jauns ārkārtas ekonomikas politikas pasākumu kopums. EESK atzinīgi vērtē jaunāko Eiropas Komisijas prognozi, kurā norādīts, ka no 2021. gada ES un eurozonas ekonomikas izaugsme atkal strauji paātrināsies (provizoriskie dati to apstiprina), galvenokārt pateicoties ieguldījumu atsākšanai, ko spēcīgi atbalsta NextGenerationEU (NGEU) un it īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma izmantošana.

1.2.

Vienlaikus EESK atzīst, ka ES piedzīvo vissmagāko Eiropas integrācijas ekonomiskās vēstures posmu, kas ietekmē privāto patēriņu un ieguldījumus, kā arī ārējās tirdzniecības rādītājus. Šajā kritiskajā laikā situāciju var atvieglot tikai ar valdības izdevumiem.

1.3.

Šajā specifiskajā un unikālajā situācijā bija nepieciešams izveidot jaunu ārkārtas ekonomikas politikas pasākumu kopumu krīzes pārvarēšanai. EESK atzinīgi vērtē ātro reakciju gan ES, gan dalībvalstu līmenī un to, ka par būtisku atveseļošanas centienu un stratēģijas daļu ir kļuvis divējādās pārkārtošanās process.

1.4.

Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu īpaši 2020. gada pirmajā pusē palīdzēja atvieglot ļoti sarežģītos ekonomiskos apstākļus, galvenokārt stabilizējot tirgus, darbvietas un iedzīvotāju ienākumus. Šim pirmajam solim sekoja NGEU – stabilais un pats inovatīvākais fiskālais ieguldījums, kas tieši reaģē uz pandēmijas sekām. EESK ļoti atzinīgi vērtē abas iniciatīvas, kas ir ātra un elastīga reakcija uz pandēmiju.

1.5.

EESK labi apzinās nevienādās pozīcijas un pandēmijas ietekmi, kas izraisīja lielākas atšķirības starp dalībvalstīm. EESK aicina pievērst uzmanību tādai parādībai kā atšķirības eurozonā un piesardzīgi reaģēt uz fiskālo rādītāju ievērojamo pasliktināšanos, un vienotā sistēmā Komiteja atzinīgi vērtē elastību, kas ieviesta īpaši pielāgotos valstu ekonomikas politikas pasākumos un atveseļošanas programmās, kurās ņemtas vērā dalībvalstu konkrētās vajadzības. Šāda elastība ir ieteicama arī atveseļošanas un noturības programmu īstenošanā.

1.6.

EESK uzsver, ka jāpanāk jauns monetārās un fiskālās politikas līdzsvars un nākamajā periodā jānovērš konstatētā makroekonomiskā nelīdzsvarotība. EESK apzinās, ka pagājušajā gadā parāda attiecība pret IKP ievērojami pieauga. Pēc tam, kad ekonomikas atveseļošana būs atsākusies, valsts parāda attiecības pret IKP samazināšana jāveic tā, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi, nepieļautu sociālu netaisnību un negatīvu ietekmi uz uzņēmumiem un darba tirgu.

1.7.

EESK respektē un saprot to, ka atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas lielā mērā papildinās struktūrpolitikas pasākumi (1), kas galvenokārt būs saistīti ar ES zaļo kursu. Tāpēc EESK atbalsta saikni starp atveseļošanas procesu, fiskālo konsolidāciju un zaļo budžeta plānošanu.

1.8.

EESK ir pārliecināta, ka pandēmijas laikā gūtā pieredze būtu jāņem vērā vispārējos centienos veicināt ekonomiski efektīvu, sociāli taisnīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu ES un eurozonas ilgtermiņa attīstību.

1.9.

Atšķirībā no iepriekšējās krīzes 2009.–2011. gadā, kad banku un finanšu sektors bija viens no tai sekojošās lejupslīdes izraisītājiem, šoreiz EESK atzinīgi vērtē banku un finanšu sektora labo un veselīgo struktūru, kas ir palīdzējusi šo sarežģīto situāciju pārvarēt raitāk.

1.10.

EESK lūdz saglabāt vienotā tirgus integritāti un novērst jebkādas tā sadrumstalotības pazīmes, jo tas ir pamatnosacījums turpmākai pozitīvai ES un eurozonas ekonomikas attīstībai. Šī integritāte būtu vēl vairāk jāatbalsta ar atbilstošu progresu banku savienības un kapitāla tirgus savienības izveidē.

1.11.

EESK ar atzinību un respektu konstatē, ka iepriekšējās krīzes laikā ir gūtas vairākas nozīmīgas atziņas, kas izmantotas makroekonomiskās stabilitātes atbalstam, un aicina atbildīgās ES iestādes uzlabot ES ekonomikas politikas pārvaldību un nodrošināt, ka pandēmijas laikā gūtā pieredze turpmāk tiek atspoguļota nepārtrauktos reformu centienos.

2.   Vispārīga informācija un konteksts

Pašreizējie makroekonomiskie rādītāji un perspektīvas

2.1.

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi pēkšņu un dziļu ekonomikas lejupslīdi, bet 2020. gadā IKP kritums galu galā bija nedaudz mazāks, nekā sākotnēji prognozēts. Samazinājums bija lielāks nekā iepriekšējās ekonomikas krīzes laikā (2020. gadā eurozonas tautsaimniecība samazinājās par 6,5 % salīdzinājumā ar 4,5 % 2009. gadā; 2020. gadā ES ekonomikas kritums bija 6,0 %, salīdzinot ar 4,3 % 2009. gadā; tiek prognozēts, ka 2021. gadā ES un eurozonas ekonomikas izaugsme būs 4,8 %). Tāpēc mēs piedzīvojam ārkārtēju ekonomisko situāciju un Eiropas sliktākos ekonomiskos rādītājus kopš Otrā pasaules kara.

2.2.

2020. gadā ievērojami samazinājās gan privātais patēriņš, gan ieguldījumi (abi par 7,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), un smagi ietekmēta ir arī ārējā tirdzniecība. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2020. gadā nedaudz pieauga tikai valdību izdevumi (1,3 %). Pašlaik varam atzīt, ka ārkārtas pasākumu dēļ nav pieredzēts ne darbvietu masveida zudums, ne lieli ienākumu zaudējumi, kā tas bija 2008. gada krīzes laikā. Tomēr, tā kā ievērojami kritusies ekonomiskā aktivitāte, tas nozīmē, ka ir samazinājies arī ražīgums.

2.3.

2021. gads kopumā tiek uzskatīts par atveseļošanas gadu (īpaši pateicoties ieguldījumu aktivitāti, kas saskaņā ar Eiropas Komisija prognozi pieaugs par 6,2 %), tomēr pandēmijas ietekmes un ekonomikas dalībnieku rīcības izmaiņu dēļ joprojām valda neskaidrība.

Ārkārtas gadījumiem paredzētu ekonomikas politikas pasākumu kopums

2.4.

Pandēmijas dēļ bija jāizveido jauns ārkārtas gadījumiem paredzētu ekonomikas politikas pasākumu kopums, lai nodrošinātu gan tūlītēju, gan arī vidēja termiņa reakciju uz satricinājumu. Tā galvenā prioritāte ir novērst, likvidēt un mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un noturēt Eiropu uz konkurētspējas un ilgtspējas ceļa.

2.5.

Vēl viena neatņemama sastāvdaļa vidēja termiņa un ilgtermiņa reakcijā uz pandēmiju un atveseļošanas, atjaunošanas un izturētspējas (recovery, reconstruction, resilience) centienos (3R stratēģija) ir dubultais (zaļais un digitālais) pārkārtošanās process, kurā liela uzmanība pievērsta sociālajiem apsvērumiem un tiesiskuma un citu ES pamatvērtību respektēšanai. EESK arī aicina pievērst lielāku uzmanību nevienlīdzības apkarošanai un krīzes seku novēršanai, it īpaši, lai palīdzētu visneaizsargātākajām personām.

Monetārā politika

2.6.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina savu ļoti ekspansīvo politiku kā mērķtiecīgu atbildes reakciju uz pandēmiju. Nesen ECB paziņoja, ka labvēlīgus finansējuma nosacījumus gan varētu saglabāt, tomēr, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem ceturkšņiem, ar mēreni zemāku neto aktīvu iegādes apjomu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PEPP) ietvaros.

Fiskālā nostāja un fiskālā konsolidācija

2.7.

Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+), kas pārvirzīja un pārdalīja kohēzijas politikas līdzekļus, lielā mērā palīdzēja kompensēt un novērst negatīvās sekas, stabilizēt tirgus un aizsargāt darbvietas un iedzīvotāju ienākumus.

2.8.

Novatoriskākais instruments, kas izstrādāts, ieviests un pašlaik tiek izmantots, lai tieši reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, neapšaubāmi ir NextGenerationEU programma, kuras galvenais mērķis ir mazināt pandēmijas negatīvo ietekmi.

2.9.

Ļoti ekspansīvā NextGenerationEU fiskālā nostāja tika izņēmuma kārtā un uz laiku atbalstīta, aktivizējot Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu.

2.10.

Tomēr līdztekus valstu līmenī veiktajiem pasākumiem fiskālās saistības ir radījušas lielas ar izmaksas un izraisījušas fiskālo rādītāju pasliktināšanos.

2.11.

Valsts parāda attiecības pret IKP praktiski īstenojama samazināšana jāveic tā, lai nepieļautu sociālu netaisnību un pārmērīgi negatīvu ietekmi uz darba tirgu. Lai uzlabotu fiskālos rādītājus, izšķiroša nozīme ir iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmes stratēģijai.

Struktūrpolitikas un reglamentējoši pasākumi

2.12.

Covid-19 pandēmija ir atklājusi dažas nopietnas strukturālas nepilnības Eiropas valstu ekonomikā un sabiedrībā. Tāpēc atziņas, kas jāapgūst pēc Covid-19, ietver ne tikai “jaunas normalitātes” radīšanu, bet arī pasākumus, kas padarītu ekonomikas un sabiedrības sistēmas noturīgākas (tas jau nozīmē mazāku nestabilitāti un neaizsargātību). Tas ietver ne tikai starpposma mērķus sociāli taisnīgam divējādās pārkārtošanās procesam un efektīvākas un savstarpēji saistītas veselības aprūpes sistēmas un medicīnas pakalpojumu izplatīšanu visā Eiropā, bet arī atbalstu konkurētspējīgākai eurozonai Eiropā un ārpus tās, tostarp stratēģiskus ieguldījumus Eiropas rūpniecības atbalstam un ES globālās pozīcijas stiprināšanai.

2.13.

Pandēmijas pirmajā posmā tika nopietni ietekmēts vienotais tirgus, un stingro ierobežojošo pasākumu dēļ tika pārtrauktas tradicionālās tirdzniecības plūsmas starp ES dalībvalstīm un pat to iekšienē. Situāciju atrisināja Eiropas Komisijas iejaukšanās, izveidojot zaļos koridorus.

Finanšu starpniecība

2.14.

Pateicoties jaunajiem noteikumiem, kas pieņemti pēc iepriekšējās krīzes, ES un eurozonas banku un finanšu nozare ir pierādījusi savu stiprumu un noturību. Pašlaik, ja vērtējam nozares pamatlīdzekļus un ieguldījumu portfeļa veselību, varam secināt, ka nozare ir stiprāka. Tomēr saistībā ar klientu maksātspēju, iespējams, pastāv daži riski, kas varētu izraisīt ienākumus nenesošu aizdevumu pieaugumu.

Pārvaldība

2.15.

Pašreizējā krīze ir atgādinājusi, ka ES ekonomikas pārvaldības sistēmas struktūra ir nepilnīga. Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu Eiropas pusgada būtība ir būtiski mainījusies: tā kā līdzekļu izmaksa ir saistīta ar konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, tie ir kļuvuši politiski saistošāki. Eiropas pusgada procesā būtu vairāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. Kā efektīva pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas rīka modelis būtu jāizmanto partnerības princips, kas ir sena kohēzijas politikas tradīcija.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzīst, ka atveseļošanas scenāriji ļoti lielā mērā būs atkarīgi no pandēmijas intensitātes un no vakcinācijas kampaņu panākumiem, strukturāliem aspektiem (piemēram, visvairāk vai pilnībā skarto nozaru, tādu kā tūrisma, viesmīlības, transporta, kultūras un atpūtas darbības rezultātiem un to nozīmes ekonomikā). Būtiska nozīme būs arī iespējamajai fiskālās politikas elastībai, kas ļautu īstenot kompensācijas pasākumus, un šo pasākumu efektivitātei.

3.2.

EESK pauž nožēlu, ka pandēmijas ekonomiskā ietekme ir palielinājusi ekonomisko rādītāju, fiskālo rādītāju, inflācijas un ārējā līdzsvara atšķirības starp eurozonas tautsaimniecībām. Tas varētu būtiski ietekmēt atsevišķu tautsaimniecību un visas eurozonas ekonomisko un sociālo stāvokli un konkurētspēju, kā arī radīt iekšēju un ārēju nelīdzsvarotību.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē ļoti visaptverošo un samērā elastīgo reakciju uz pandēmiju, ko īsteno ES ekonomikas politikas galvenie dalībnieki, proti, Eiropas Centrālā banka (ar tās iepirkuma programmām un bāzes procentu likmēm), Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM – ar tā makroekonomiskās stabilitātes atbalsta instrumentiem) un Komisija (ar tās ļoti novatorisko NextGenerationEU iniciatīvu, ko papildina citi ārkārtas pasākumi, piemēram, CRII(+), SURE, fiskālā un valsts atbalsta noteikumu, kā arī finanšu regulējuma elastīgums un citi izņēmuma pasākumi, kuri dalībvalstīm nodrošina vajadzīgo reaģētspēju, lai pieņemtu vajadzīgos krīzes pārvarēšanas pasākumus).

3.4.

EESK ir pārliecināta, ka ļoti svarīgs ir, lai ārkārtas gadījumiem paredzētais ekonomikas politikas pasākumu kopums dotu rezultātu. Būtībā ir jāpanāk kopīgs un koordinēts līdzsvars starp monetārās politikas un fiskālās politikas pasākumiem. Jāveic attiecīgas reformas, lai atbalstītu ilgtspējīgu atveseļošanu (cita starpā ar pasākumiem tīras enerģijas, digitalizācijas, inovācijas un aprites ekonomikas jomā). NextGenerationEU ietekme un tā mijiedarbība ar citiem ekonomikas politikas pasākumiem ir svarīga, it īpaši valstīs, kas saņem daudz līdzekļu.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ārkārtas ekonomikas politikas pasākumu kopumā ir iekļauti arī daži ierobežojumi, kuru mērķis ir nepieļaut pašlaik īstenotās ekspansīvās politikas turpmāku negatīvu ietekmi uz cenu stabilitāti un fiskālās disciplīnas rādītājiem vidējā termiņā un ilgtermiņā. Īpaši liels risks ir saistīts ar turpmākajām publisko finanšu attīstības tendencēm. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir vajadzīga taisnīga un ilgtspējīga nodokļu politika, kas cita starpā apkaro krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu agresīvu plānošanu.

3.6.

EESK pauž cerību, ka NextGenerationEU ne tikai atjaunos eurozonas un ES tautsaimniecības pirmspandēmijas līmeni, bet arī atbalstīs svarīgus struktūrpolitikas pasākumus, galvenokārt virzībā uz zaļu un digitālu pārkārtošanos, kurā pienācīgi tiek ņemti vērā nodarbinātības un sociālās aizsardzības aspekti. Attiecībā uz NGEU EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienībai tik īsā laikā izdevies spert tik lielu soli, taču uzskata, ka ir arī jācenšas novērst iespējamās nepilnības, piemēram, nepietiekamu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādes procesā.

3.7.

EESK atzīmē, ka vēl viens novatorisks instruments, kas izstrādāts un ieviests, reaģējot uz pandēmiju, ir SURE, kura mērķis ir atbalstīt valdību centienus aizsargāt darbvietas un iedzīvotāju ienākumus.

3.8.

EESK iesaka nākamajā budžeta konsolidācijā paredzēt zaļo budžeta plānošanu (2) un atbalstu zaļajiem publiskā sektora ieguldījumiem, lai sekmētu ES zaļo kursu un nodrošinātu veselīgāku ES fiskālo situāciju. EESK labi apzinās, ka pašreizējā krīze ļoti negatīvi ietekmē publiskās finanses.

3.9.

EESK neiesaka priekšlaicīgi atcelt vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanu (3), taču tad, kad pandēmija būs nepārprotami beigusies un atveseļošana jau kādu laiku atsākusies, īpaša uzmanība būs jāpievērš fiskālajai ilgtspējai. Tad fiskālā politika un instrumenti būtu jāpārorientē tā, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā tiktu īstenotas atbilstošas stratēģijas. EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu 2021. gada rudenī atsākt ES ekonomikas pārvaldības regulējuma pārskatīšanu. Fiskālie noteikumi būtu pilnībā jāpiemēro tikai pēc to pārskatīšanas. Tāpēc EESK iesaka nevis “atgriezties atpakaļ”, bet gan “pagriezties” ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanas virzienā (4). EESK uzskata, ka turpmākajai budžeta struktūrai ir jābūt labvēlīgai investīcijām, to panākot ar līdzsvarota budžeta normas piemērošanu publiskajiem ieguldījumiem un neapdraudot vidēja termiņa fiskālo un finansiālo stabilitāti, jāveicina izaugsme un jādod dalībvalstīm iespēja ekonomikas lejupslīdes laikā īstenot pretciklisku politiku.

3.10.

EESK atbalsta reformas, kuru mērķis ir efektīvākas un taisnīgākas publisko ieņēmumu sistēmas, kas novirza nodokļus no darbaspēka un ienesīgiem ieguldījumiem un lielāku uzsvaru liek uz vides nodokļiem un ārējās ietekmes iekļaušanu cenā, kā arī uz efektīvāku un labāku stimulu struktūru, lai ierobežotu nodokļu apiešanas praksi.

3.11.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES un eurozonas banku un finanšu nozares stāvoklis salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi ir daudz labāks, proti, tās nav tik neaizsargātas un ir elastīgākas. Vienlaikus EESK iesaka nenovērtēt par zemu dažus maksātspējas riskus, kas var rasties nozares klientu ieņēmumu zuduma dēļ. Tādēļ banku bilancēs varētu būt vairāk ienākumus nenesošu aizdevumu. EESK atzinīgi vērtē to, ka eurozonas banku nozare ir pierādījusi savu stabilitāti un līdz šim krīze to nav būtiski ietekmējusi.

3.12.

EESK ir pārliecināta, ka vienotā tirgus netraucēta darbība nozīmē arī noturīgāku un efektīvāku eurozonu un ES ekonomiku kopumā. Komiteja arī uzskata, ka ir īpaši svarīgi pabeigt vienotā tirgus izveidi, lai ierobežotu ekonomisko neelastību un nepilnības.

3.13.

EESK atzinīgi vērtē īpašo ekonomikas politikas pasākumu kopumu, ko pieņēma pagājušajā gadā, lai nekavējoties reaģētu uz pandēmiju, un kas tika pastāvīgi pielāgots, atspoguļojot situācijas dinamiku. EESK uzskata, ka ES reaģēšanas pasākumi varētu efektīvi mazināt krīzes iespējamo negatīvo ilgtermiņa ietekmi uz eurozonas un ES ekonomikas rādītājiem un ES darba tirgiem, kā arī mazināt ekonomisko un sociālo atšķirību pieaugumu. Vienlaikus ir ļoti svarīgi novērst būtisko nelīdzsvarotību, lai varētu efektīvi nosegt ievērojamos makroekonomiskos, tostarp pieaugošās nevienlīdzības riskus.

3.14.

EESK ir pārliecināta, ka labi funkcionējošas veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un neatliekamās palīdzības sistēmas ir izšķiroši svarīgas pozitīvai ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai ilgākā termiņā. Pandēmija ir atklājusi un pastiprinājusi šo saikni, kas attiecīgi jāatspoguļo arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā.

3.15.

EESK visnotaļ iesaka turpināt centienus, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, tostarp pielāgojot Eiropas pusgadu NextGenerationEU programmai, pabeidzot banku savienības un kapitāla tirgus savienības izveidi un pārskatot ekonomikas pārvaldības sistēmu. Jāapsver, vai NextGenerationEU koncepcija varētu būt arī piemērs tam, kā turpmāk mobilizēt un izmantot kopīgus ES finanšu resursus.

3.16.

EESK norāda, ka galvenais pasākumu kopums pandēmijas negatīvo seku novēršanai tika sagatavots 2020. gada pirmajā pusē, proti, tieši pirms vairumā dalībvalstu bija jūtamas pandēmijas smagākās sekas. Tāpēc varētu apsvērt pieņemto pasākumu atbilstības un lietderības novērtējumu. Plānošanai ir būtiska nozīme prognozēšanā, kas dos iespēju arī turpmāk reaģēt uz jauno realitāti, kuru radījusi pandēmija, kas ne tuvu nav pārvarēta, un tāpēc ir vajadzīga pastāvīga plānošana.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi septiņas pamatiniciatīvas, kas kalpo par pamatnostādnēm Atveseļošanas un noturības mehānisma praktiskai īstenošanai dalībvalstīs. Ir ļoti svarīgi, lai ar šīm iniciatīvām varētu risināt problēmas un lai tās atbilstu prioritātēm, kas noteiktas Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku un kas vērstas uz atveseļošanu pēc Covid-19.

4.2.

EESK atzīst, ka Eiropas Investīciju bankas Viseiropas garantiju fonds ir bijis ļoti liels atbalsts uzņēmējdarbības nozares aizsardzībai un veicināšanai eurozonā un ES kopumā.

4.3.

Runājot par atveseļošanu, EESK ierosina uzsvaru likt uz ekonomikas izaugsmi un sociālo taisnīgumu, jo tas dos iespēju paaugstināt ienākumus un IKP. Lai panāktu ilgtspējīgu fiskālo stāvokli un tādā veidā samazinātu slogu nākamajām paaudzēm un ierobežotu risku, kas saistīts ar augstākām procentu likmēm vai zemāku ražošanas apjomu, ir vajadzīgs lielāks saimnieciskās darbības pieaugums, kuru varētu nodrošināt ar a) publisko ieguldījumu pastiprināšanu un b) reformām, kuras atbalsta pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku.

4.4.

EESK ar atzinību un respektu konstatē, ka pēc iepriekšējās krīzes ir gūtas vairākas nozīmīgas atziņas, kas izmantotas makroekonomiskās stabilitātes atbalstam, un ir pārliecināta, ka pandēmijas laikā gūtā pieredze būtu jāņem vērā pastāvīgos reformu centienos, kas vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem, nodrošinot publiskās pārvaldes, MVU un uzņēmējdarbības digitalizāciju, elektronisko identifikāciju un efektīvākas tiesu iestāžu sistēmas.

---

(1)  ECB sniegtā definīcija. ECB Speciālo pētījumu sērija Structural Policies in the Euro-area; 2018. gada jūnijs: Strukturālā ekonomikas politika – ekonomikas politikas pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz darba tirgu, produktu un finanšu tirgiem, lai uzlabotu institucionālo un tiesisko regulējumu nolūkā stiprināt ilgtermiņa izaugsmes nosacījumus un nodrošinātu vēlamo distributīvo ietekmi.

(2)  Discussion paper, Elva Bova (2021), Green Budgeting Practices in the EU: A First Review.

(3)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.

(4)  OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp. un EESK pašiniciatīvas atzinumu par tematu “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” (ECO/553) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 10. lappusi).