Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecības politikas pārskatīšana – atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika””

(COM(2021) 66 final)

(2021/C 374/12)

Ziņotājs:	Timo VUORI
Līdzziņotājs:	Christophe QUAREZ

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 26.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	208/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē jaunās ES tirdzniecības politikas stratēģijas uzsākšanu. Papildus globālajai pandēmijai pastāv ar pasaules tirdzniecību un Eiropas ekonomiku saistītas iespējas un riski. Ir īstais laiks pārdomāt globālos un ES tirdzniecības noteikumus. Lai izstrādātu pareizos instrumentus, Eiropas Savienībai vispirms ir jāanalizē un kvantitatīvi jāuzskaita tirdzniecības izmaiņas, nošķirot pagaidu un ar Covid-19 saistītās izmaiņas no pastāvīgām izmaiņām.

1.2.

EESK atbalsta atvērtas, stratēģiskas un pārliecinošas tirdzniecības politikas veicināšanas principu, kas ļaus uzlabot tirgus pieejamību un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Praksē tam Eiropā jāveicina ilgtspējīga izaugsme, konkurētspēja, pienācīgas kvalitātes darbvietas un labāka patērētājiem piedāvātā izvēle. Pozitīvai ekonomikas attīstībai ir vajadzīga stabila ārpolitikas un iekšpolitikas kombinācija. Tirdzniecības politika ir tikai daļa no risinājuma (1).

1.3.

EESK piekrīt, ka visaugstākā prioritāte ir modernizēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), jo tā veic centrālo funkciju, izstrādājot efektīvu daudzpusēju matricu mūsdienīgai tirdzniecības programmai, kurā ietverti vides un sociālie jautājumi. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāvada vērienīgas PTO reformas un jāveicina mūsdienīga PTO darba kārtība, atceļot vairākus tabu (t. i., tirdzniecības sociālie aspekti) un ilgtspējīgi risinot gan pašreizējās, gan gaidāmās problēmas. Šajā nolūkā EESK aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis izveidot stratēģisku sadarbību ar galvenajiem tirdzniecības partneriem vairākos prioritāros daudzpusējos jautājumos (2).

1.4.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāveicina labāki daudzpusējās un divpusējās tirdzniecības režīmi un standarti saistībā ar izaicinājumiem klimata un sociālo pārmaiņu, lauksaimniecības, korupcijas apkarošanas, ekonomikas un nodokļu jautājumu, digitalizācijas, vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības, aprites ekonomikas un veselības aizsardzības jomā (3).

1.5.

EESK jau sen aicina padarīt ilgtspēju par vienu no tirdzniecības politikas virzītājiem, jo tirdzniecībai var būt nozīmīga loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ES tirdzniecības politika koncentrējas uz ilgtspēju un ka Parīzes nolīgums kļūs par būtisku elementu turpmākos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos. EESK atkārtoti aicina šo būtiski svarīgo raksturu paplašināt, attiecinot to arī uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijām (4).

1.6.

EESK aicina ES divpusējos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ievērojami pastiprināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļas un to efektīvu izpildi. Neatņemama ES tirdzniecības stratēģijas daļa ir gaidāmā TIA sadaļu pārskatīšana (5).

1.7.

EESK pilnībā atbalsta ilgtspējas stiprināšanu globālajās vērtības ķēdēs (6). Ar ES tirdzniecības politiku ir jāatbalsta starptautiskais darbs vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā globālajās piegādes ķēdēs, izstrādājot instrumentus pret korupciju un vides, darba, sociālo un cilvēktiesību pārkāpumiem. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā vērienīgi ES tiesību akti, piemēram, par pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs un par ilgtspēju publiskajā iepirkumā.

1.8.

EESK pauž nožēlu par to, ka trūkst atsauces uz pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu tirdzniecībā, un uzsver, ka sadarbība ar pilsonisko sabiedrību ir jāpastiprina – no tirdzniecības instrumentu un nolīgumu izstrādes līdz to uzraudzībai. Tā aicina atjaunot brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ekspertu grupu, kas nodrošināja nesalīdzināmu un ļoti vajadzīgu pamatīgu un regulāru iedziļināšanos konkrētos tirdzniecības jautājumos. Tā arī uzsver, ka jāstiprina vietējās konsultantu grupas (VKG), kas ir būtiski mūsdienu BTN institucionālās uzraudzības pīlāri.

1.9.

EESK norāda, ka Eiropas Savienībai ir labāk jāizprot globālo vērtības ķēžu nozīmīgums un to ietekme uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Piegādes avotu dažādošana varētu būt spēcīgāks noturības instruments nekā to ierobežošana. Lietderīga būtu arī uzraudzības mehānismu izveide ar mērķi novērst piegādes avotu koncentrāciju uzņēmumu līmenī un publiskajā iepirkumā.

1.10.

EESK atbalsta vērtības ķēžu noturības palielināšanu, it īpaši ar to ilgtspējas palīdzību. No globālajām piegādes ķēdēm ir atkarīga ES ekonomika, un šī situācija ir jāatspoguļo “ES autonomijā”. Covid-19 krīze ir parādījusi, ka ir jāstiprina ES autonomija kritiskās un stratēģiskās jomās, un ir svarīgi, lai ES vispirms izvērtētu autonomijas vājās vietas. EESK atbalsta ES darbu virzībā uz obligātu pienācīgo rūpību piegādes ķēdēs kā līdzekli to noturības uzlabošanai, palīdzot uzņēmumiem apzināt riskus, kas saistīti ar sociālajiem un vides standartiem. Šajā kontekstā EESK atbalsta darbu pie jauna ANO līguma par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un SDO konvenciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs (7).

1.11.

EESK norāda, ka ir svarīgi gūt labumu no plaša ES BTN klāsta, kuros atspoguļotas gan ES vērtības, gan starptautiskie standarti. Ja PTO nevar rīkoties vai pilnībā ievērot ES intereses, Eiropas Savienībai vajadzētu paļauties uz šādiem nolīgumiem ar vadošajām un jaunietekmes ekonomikas valstīm starptautiskajā tirdzniecībā. Kaut arī tīkls ir plašs, vairāk nekā 60 % ES ārējās tirdzniecības joprojām notiek ārpus preferenciālas tirdzniecības nolīgumiem, pamatojoties uz vispārīgiem PTO noteikumiem.

1.12.

EESK aicina Eiropas Savienību nodrošināt vērienīgus ES brīvās tirdzniecības nolīgumus ar tirdzniecības partneriem, it īpaši Āzijā un Amerikā. Veidojot stratēģiskas partnerības ar ES kaimiņvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, tostarp Vidusjūras reģiona un Āfrikas valstīm, EESK uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi padziļināt partnerattiecības, it īpaši ar ASV. Turklāt Eiropas Savienībai ir jāturpina uzlabot tirdzniecības attiecības un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar Āziju un Latīņameriku.

1.13.

EESK norāda, ka Eiropas Savienībai savas kā tirdzniecības partnera reputācijas labad ir jānodrošina raitāka norise starp ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu sarunām un to ratifikāciju. Ar mandāta saņemšanas brīdi un visā sarunu gaitā (8) Komisijai ir jāsadarbojas ar Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību, it īpaši ar EESK starpniecību, lai ņemtu vērā bažas un, pievēršoties tām, nodrošinātu raitāku ratifikācijas procesu.

1.14.

EESK atzinīgi vērtē konkrētus pasākumus, ar kuriem īstenot un virzīt pašreizējos ES brīvās tirdzniecības nolīgumus un nodrošināt efektīvu to īstenošanu. Tie Eiropas Savienībai ir vērtīgs instruments, ar ko sekmēt preču un pakalpojumu plūsmu globālajās piegādes ķēdēs un uzlabot ES noturību. Galvenajam tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugam būtu jāveicina ES un PTO nolīgumu, tostarp TIA sadaļu, īstenošanas un izpildes konsekvence.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES vienpusēji pārliecinoši aizstāv ES vērtības un tirdzniecības saistības, kad visas citas iespējas ir izsmeltas. Būtu jāņem vērā arī visas iespējamās politiskās un ekonomiskās šādu lēmumu sekas.

1.16.

EESK atbalsta ieceri, ka ES turpina izmantot tirdzniecības atbalstu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm īstenot tirdzniecības nolīgumus un sekmēt atbilstību noteikumiem un standartiem, it īpaši saistībā ar ilgtspējīgu attīstību.

1.17.

EESK uzsver, ka jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas lauksaimniecības nozarei. Eiropas lauksaimniecības produktiem būtu vajadzīga labāka piekļuve trešo valstu tirgiem, un abpusēji importētajiem produktiem no trešām valstīm jābūt atbilstošiem Eiropas standartiem ilgtspējas un pārtikas nekaitīguma jomā. ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir jānodrošina atbilstība ES sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem un jāievēro piesardzības princips (9).

1.18.

EESK atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas jaunajā tirdzniecības politikā visos līmeņos ir pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (10). Tā atkārtoti aicina vairāk informēt par starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz uzņēmumiem un cilvēkiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu dalīties ar viedokļiem un domām par to, kā nodrošināt, ka jauna ES tirdzniecības politika kalpo uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tā it īpaši piekrīt, ka šai pārskatīšanai jānotiek steidzami, jo tirdzniecībai var būt konkrēta loma, atgūstoties no Covid-19 pandēmijas. Tirdzniecība ir EESK prioritāte, tāpēc Komiteja visaptveroši piedalījās plašajā sabiedriskajā apspriešanā (11).

2.2.

Starptautiskā tirdzniecība ir vitāli svarīga Eiropas ekonomikai un tās iedzīvotājiem. Eiropas Savienībā tā nodrošina vairāk nekā 35 miljonus darbvietu, no kurām 45 % ir atkarīgas no ārvalstu ieguldījumiem. Turklāt vairāk nekā 85 % no visiem ES eksportētājiem ir MVU. Starptautiskā tirdzniecība veido 43 % no ES iekšzemes kopprodukta. ES vienotais tirgus ar 450 miljoniem patērētāju un IKP uz vienu iedzīvotāju 25 000 EUR apmērā padara Eiropas Savienību par lielāko un pievilcīgāko patēriņa tirgu pasaulē. ES ir globālais līderis lauksaimniecības pārtikas tirdzniecībā un viens no vadošajiem tirdzniecības partneriem vairāk nekā 80 valstīm. Tas viss kopā padara Eiropas Savienību par lielāko starptautisko tirgotāju. ES ekonomika ir dziļi integrēta pārējā pasaulē.

Atvērtas un iekļaujošas starptautiskās tirdzniecības nozīmīgums Eiropas ekonomikai un iedzīvotājiem

2.3.

EESK atbalsta to, ka ES turpina savu galveno tirdzniecības politikas uzdevumu – atvērt tirgu Eiropas precēm, pakalpojumiem, ieguldījumiem un publiskajam iepirkumam, samazinot un novēršot nepamatotus tirdzniecības ierobežojumus trešās valstīs un radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar starptautisku un divpusēju tirdzniecības režīmu. Turklāt EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai tirdzniecības politika popularizētu ES vērtības un starptautiskos standartus, sekmētu ilgtspējīgu attīstību, cīnītos pret klimata pārmaiņām un stiprinātu drošību.

2.4.

EESK ir gandarīta, ka tirdzniecības stratēģijā ir ņemtas vērā dažu ieinteresēto personu paustās bažas sabiedriskajā apspriešanā. Tomēr tajā pietrūkst pārdomu par to, kā uzlabot pilsoniskās sabiedrības iesaisti tirdzniecības politikā (12). EESK uzsver, ka valstu un ES līmenī sadarbība ar pilsonisko sabiedrību ir jāturpina, neaprobežojoties tikai ar uzsāktā pilsoniskās sabiedrības dialoga pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika sniedz pievienoto vērtību mūsu ikdienas dzīvē.

2.5.

Covid-19 krīze ir parādījusi vājās vietas globālajā tirdzniecības sistēmā un darba ņēmēju neaizsargātību piegādes ķēdēs (13), saskaroties ar veselības krīzi. Kontroles pār vērtības ķēdēm zaudēšana un ES rūpnieciskās atkarības apzināšanās lika uzdot jautājumus par savstarpējām saiknēm starp veselību un tirdzniecību.

3.   Īpašas piezīmes

Atvērtas stratēģiskās autonomijas prasmīga izmantošana

3.1.

EESK atbalsta ideju par atvērtu ES stratēģisko autonomiju. Eiropas Savienībai ir vajadzīga stratēģiska pieeja, lai saglabātu atvērtību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, izmantojot mūsdienīgu ES tirdzniecības un ieguldījumu politiku. Tai jāveicina uz noteikumiem balstīta atvērta un godīga tirdzniecība un jāaizsargā uzņēmumi, darba ņēmēji un patērētāji no jebkādas negodīgas tirdzniecības prakses.

3.2.

Noturības un ilgtspējas uzlabošana Eiropas Savienībai ir stratēģisks lēmums. Ir jāatrod pareizais līdzsvars starp Eiropas ekonomikas atvērtību un autonomiju. Noturība ir panākama tikai ar ilgtspējas palīdzību.

Labāka izpratne par noturības un ilgtspējas uzlabošanu vērtības ķēdēs

3.3.

Ņemot vērā mūsu ekonomikas dziļo integrāciju globālajās vērtības ķēdēs, ES tirdzniecības politikai var būt izšķiroša loma atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes.

3.4.

Eiropas Savienībai ir rūpīgi jāizvērtē sava atkarība no pasaules un globālajām piegādes ķēdēm. Imports var nodrošināt noturību, dažādojot piegādes avotus (14).

3.5.

Ir jāuzlabo koordinācija un noturība daudzpusējā līmenī, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, tostarp SDO, PTO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO). Piemēram, Eiropas Savienībai labāk jāizmanto tādi starptautiskie instrumenti kā SDO deklarācija par daudznacionāliem uzņēmumiem (15) un jaunie ESAO ārvalstu tiešo ieguldījumu kvalitātes rādītāji par ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību (16). Tai ir jāatbalsta PTO Farmācijas nolīguma paplašināšana, iekļaujot vairāk produktu un valstu. Turklāt būtu jāturpina tirdzniecības liberalizācija veselības aprūpes tehnoloģiju un produktu jomā.

3.6.

ES joprojām būs atkarīga no dažādu preču un pakalpojumu importa – no izejvielām līdz augstajām tehnoloģijām. Ir kritiski svarīgi nodrošināt, ka ES tirgus paliek atvērts. Digitālajā ekonomikā Eiropas Savienībai ir jāatbalsta “vieda tehnoloģiskā suverenitāte”, kurā digitālā tirdzniecība ļauj netraucēti plūst inovācijām un augsto tehnoloģiju precēm un pakalpojumiem, aizsargājot Eiropas vērtības un standartus datu privātuma un kiberdrošības jomā.

3.7.

ES var atbalstīt ražošanas repatriāciju uz Eiropu, radot labāku uzņēmējdarbības vidi ieguldījumiem, inovācijai un ražošanai. Piegādes ķēžu dažādošana var būt nozīmīgs veids, kā stiprināt noturību. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpalīdz uzņēmumiem pieņemt komerciālus lēmumus, ar divpusējiem ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem un ES vienoto tirgu radot stabilus un taisnīgus uzņēmējdarbības nosacījumus.

Vajadzība reformēt PTO un globālos noteikumus, iestājoties par ilgtspējīgāku un taisnīgāku globalizāciju

3.8.

EESK atbalsta ES aktīvo lomu globālo noteikumu veidošanā (17). 2021. gads varētu būt pavērsiena punkts tirdzniecības pārvaldībā, līdz ar to EESK atbalsta ES apņemšanos veidot atvērtu, noteikumos balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ar reformētu PTO (18). Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāizmanto sava sviras ietekme un aktīvi jāiesaistās, veidojot stratēģiskas alianses ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu SDO noteikto un uzraudzīto starptautisko darba standartu ievērošanu, kas ir daļa no PTO reformas debatēm. Kā pozitīvu piemēru un izdevību nostiprināt šo vērienīgo jauno pieeju EESK atzinīgi vērtē ASV neseno priekšlikumu notiekošajās PTO sarunās par zivsaimniecības subsīdijām pievērsties globālajai problēmai – piespiedu darbam uz zvejas kuģiem (19).

Veidi, kā veicināt zaļo pārkārtošanos ar atbildīgām un ilgtspējīgām vērtības ķēdēm

3.9.

ES tirdzniecības politikai būtu jāatbilst ES zaļā kursa politikai un jāietver jaunas prasības attiecībā uz digitālo, zaļo un taisnīgo pārkārtošanos. Tāpēc ir svarīgi veikt sagatavošanas darbu saistībā ar jauniem instrumentiem, piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kam jābūt saderīgam ar PTO noteikumiem, efektīvam cīņā pret klimata pārmaiņām un noderīgam ES rūpniecības konkurētspējai (20). EESK atbalsta dialoga sākšanu ar tādām ES neietilpstošām valstīm un lieliem tirdzniecības partneriem kā ASV un Ķīna (21).

3.10.

Globālās piegādes ķēdes ir būtiski starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas elementi. Tās ir sarežģītas, daudzveidīgas un sadrumstalotas un ietver gan visas iespējas, gan riskus. EESK aicina Eiropas Savienību savākt vairāk datu par globālo piegādes ķēžu pozitīvo un negatīvo ietekmi Eiropas Savienībā (22).

ES regulatīvās ietekmes priekšrocību izmantošana

3.11.

ES ir lielākais pakalpojumu tirgotājs pasaulē. ES tirdzniecības politika var atbalstīt šādu globālu uzņēmējdarbības vidi, kurā ES pakalpojumu sniedzēji var augt, ieviest jauninājumus un konkurēt. Digitālajai tirdzniecībai ir ļoti liela nozīme globālā līmenī, galvenokārt Covid-19 izraisīto pārmaiņu dēļ. Eiropas Savienībai ir jācenšas īsā laikā panākt vērienīgu PTO nolīgumu par digitālo tirdzniecību.

3.12.

ES tirdzniecības politikai būtu jāpapildina pasākumi, ko veic citas starptautiskās regulatīvās organizācijas, piemēram, ESAO darbs ekonomikas un nodokļu režīmu jomā. Ar to būtu jāatbalsta efektīvu sadarbības sistēmu izveide starp nodokļu, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm partnervalstīs.

3.13.

Ar ES stratēģiju vajadzētu optimizēt ES spēju aktivizēt visus savus vienpusējos, divpusējos un daudzpusējos instrumentus – tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu “ilgtspējīgas attīstības” sadaļu saistošo raksturu, tirdzniecības aizsardzības instrumentus, ārvalstu ieguldījumu filtrēšanu, cīņu pret tirdzniecības šķēršļiem, PTO strīdu izšķiršanas struktūras izmantošanu un divpusējos tirdzniecības nolīgumos paredzētos konsultāciju un strīdu izšķiršanas mehānismus.

3.14.

Eiropas Savienībai ir vajadzīgi tirdzniecības aizsardzības instrumenti: īsāki periodi pagaidu pasākumu noteikšanai, izmeklēšanas sloga atvieglošana ES rūpniecības nozarēm un spēcīgāki ārvalstu subsīdiju instrumenti. Papildus Izpildes regulai ES varētu apsvērt ad hoc instrumentu, kas ļautu pielāgot piekļuves tirgum nosacījumus gadījumos, kad nav savstarpēju saistību, ja prakse ievērojami kaitē ES komerciālajām interesēm.

3.15.

Jaunām ES BTN partnervalstīm kā priekšnosacījums tirdzniecības nolīguma noslēgšanai būtu jādemonstrē, ka tās pilnībā ievēro SDO darba pamatkonvencijas. Šīm konvencijām jābūt būtiskam elementam visos brīvās tirdzniecības nolīgumos. Ja partnervalsts nav ratificējusi vai pienācīgi īstenojusi minētās konvencijas vai nav pierādījusi līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, EESK aicina izstrādāt saistošu un izpildāmu ceļvedi konvenciju ratifikācijai ar SDO tehnisko palīdzību. Ceļvedim arī vajadzētu būt arī daļai no TIA sadaļām, lai nodrošinātu minēto saistību savlaicīgu izpildi.

3.16.

Turklāt katra ES BTN pamatā jābūt efektīvākai ES novērtēšanas politikai, jāpilnveido tās ekonomiskās un ilgtspējas ietekmes novērtējumi un ex post novērtēšana pēc pieciem gadiem (23). Tajā jāparedz kompensācijas pasākumi, ar ko mazināt iespējamo negatīvo ietekmi. Visbeidzot Eiropas Savienībai ir jāstiprina un labāk jāizmanto savi instrumenti, lai nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus ar trešām valstīm.

3.17.

ES publiskajam iepirkumam vajadzētu būt atvērtam tikai uzņēmumiem no tādām valstīm, kas ievēro SDO pamatkonvencijas un Parīzes klimata nolīgumu. ES ir atvērusi savu publisko iepirkumu trešām valstīm, no kurām daudzas vēl nav atbildējušas ar to pašu. Tas kaitē Eiropas uzņēmumiem. Lai nostiprinātu ES pozīciju, ir svarīgi pabeigt regulas par starptautiskā publiskā iepirkuma instrumentu galīgā teksta izstrādi. Ar ES BTN būtu jāpopularizē paraugprakse, kā publiskajā iepirkumā iekļaut vides un sociālos kritērijus (24).

3.18.

Eiropas Savienībai jāturpina izmantot tirdzniecības atbalstu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm īstenot tirdzniecības nolīgumus un sekmēt atbilstību noteikumiem un standartiem, it īpaši saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Tai jāveido taisnīgas un pārticīgas ekonomiskās attiecības starp ES un jaunattīstības valstīm, lai samazinātu nabadzību un radītu pienācīgas darbvietas. Tai ir jāveido ciešāka saikne starp preferenciālu piekļuvi un atbilstību starptautiskajiem standartiem, piemēram, darba tiesībām un cilvēktiesībām.

---

(1)  OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.; OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp.

(2)  OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.

(3)  OV C 364, 28.10.2020., 37. lpp.

(4)  OV C 129, 11.4.2018., 27. lpp.

(5)  2021. gada septembrī paredzēts pieņemt īpašu pašiniciatīvas atzinumu REX/535.

(6)  OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.

(7)  OV C 97, 24.3.2020., 9. lpp.

(8)  2022. gada sākumā paredzēts pieņemt īpašu pašiniciatīvas atzinumu REX/536.

(9)  OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.

(10)  OV C 429, 11.12.2020., 210. lpp.

(11)  EESK Starptautiskās tirdzniecības koordinācijas komiteja – Ieguldījums tirdzniecības politikas pārskatīšanā, 2020. gada septembris.

(12)  2022. gada sākumā paredzēts pieņemt īpašu pašiniciatīvas atzinumu REX/536.

(13)  OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.

(14)  Eiropas Starptautiskās politiskās ekonomikas centra (ECIPE) speciālais pētījums 06/2020 Globalization Comes to the Rescue: How Dependency Makes Us More Resilient; Zviedrijas Valsts tirdzniecības padomes (Kommerskollegium) ziņojums Improving Economic Resilience Through Trade, 2020.

(15)  Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku (Daudznacionālo uzņēmumu deklarācija) (2017).

(16)  https://www.oecd.org/investment/fdi-qualities-indicators.htm

(17)  OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.

(18)  OV C 159, 10.5.2019., 15. lpp.

(19)  The Use of Forced Labor on Fishing Vessels (Piespiedu darba izmantošana uz zvejas kuģiem) ASV iesniegums PTO, 2021. gada 26. maijs, https://ustr.gov/sites/default/files/IssueAreas/Trade%20Organizations/WTO/US.Proposal.Forced.Labor.26May2021.final%5B2%5D.pdf

(20)  OV C 429, 11.12.2020., 122. lpp. Nākamais atzinums – NAT/834 par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

(21)  OV C 364, 28.10.2020., 37. lpp.

(22)  OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.

(23)  OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp.

(24)  OV C 429, 11.12.2020., 197. lpp.