Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021AE1368

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā” (pārstrādāta redakcija) (COM(2021) 85 final – 2021/0045 (COD))

    EESC 2021/01368

    OV C 374, 16.9.2021, p. 28–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    16.9.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 374/28

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā” (pārstrādāta redakcija)

    (COM(2021) 85 final – 2021/0045 (COD))

    (2021/C 374/06)

    Ziņotājs:

    Christophe LEFÈVRE

    Apspriešanās

    Eiropas Parlaments, 24.3.2021.

    Eiropas Savienības Padome, 11.3.2021.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    15.6.2021.

    Pieņemts plenārsesijā

    7.7.2021.

    Plenārsesija Nr.

    562

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    204/0/1

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) norāda, ka Komisijas priekšlikums ir saistīts ar

    —

    tādas infrastruktūras izvēršanu, kas paredzēta, lai likvidētu baltās zonas, nodrošinātu platjoslas savienojamību un izvērstu nākamās paaudzes (5G) tehnoloģijas,

    —

    mērķi panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un mobilo sakaru tīklu operatoru konkurenci,

    —

    apņemšanos veidot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, lai novērstu šķēršļu atgriešanos vienotajā tirgū.

    1.2.

    		 Komiteja norāda, ka priekšlikums palielinās pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī, piemēram, līguma nosacījumos informējot par

    —

    viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā,

    —

    paziņojumiem par papildvērtības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kuriem var piemērot augstāku maksu, un līdzīgas informācijas sniegšanu “sveiciena īsziņā”, ko nosūta iebraucot citā valstī,

    —

    dažādām iespējām sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā.

    Vispārīgāk runājot, šis priekšlikums paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

    1.3.

    		 Kādā pētījumā norādīts, ka viesabonēšanai pieejamais vietējais tīkls ir ierobežots, tāpēc priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai viesabonēšanas pakalpojumi (viesabonēšana kā mājās) tiktu sniegti saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iekšzemes patēriņam paredzētie pakalpojumi, nodrošinot neierobežotu piekļuvi jaunākās paaudzes tīkla tehnoloģijām, kas pieejamas viesabonēšanai. Ja vietējās infrastruktūras kvalitāte ir nepietiekama, EESK iesaka palielināt investīcijas šajās infrastruktūrās, jo īpaši balto zonu pārklājuma uzlabošanas nolūkā, kā arī ieviest minimālos kritērijus, kas operatoriem pakāpeniski jāsasniedz, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot šos pakalpojumus.

    1.4.

    		 Atzinīgi vērtējams arī tas, ka ir samazināti maksimālie tarifi (pricecaps), ko apmeklētie tīkli var piemērot viesabonēšanas operatoriem, taču samazinājuma apmērs nav pietiekams, ņemot vērā atšķirību starp piemēroto tarifu un faktiskajām viesabonēšanas izmaksām apmeklētajā tīklā. Tas palielina abonēšanas pamatmaksu patērētājiem un vājina virtuālā mobilo sakaru tīkla operatoru (mobile virtual network operator) konkurētspēju, jo tiem nākas iegādāties viesabonēšanas pakalpojumus no galvenajiem mobilo sakaru operatoriem. Īpaši strauji palielinās datu patēriņš. Lai nepieļautu, ka mērogošana negatīvi ietekmē virtuālā mobilo sakaru tīkla operatorus un mazos mobilo sakaru tīklu operatorus, vairumtirdzniecības tarifu griestiem ir jāpazeminās tādā pašā tempā kā pieaug patēriņš.

    1.5.

    		 EESK būtu jāatbalsta “3. risinājums – ilgtspējīga un īstena viesabonēšana kā mājās (Roam-Like-At-Home, RLAH) (vēlamais risinājums)” un jāpanāk lielāks maksimālo tarifu samazinājums nekā priekšlikumā norādīts.

    1.6.

    		 Kaut arī regulas priekšlikums uzlabo papildvērtības tarifu pārredzamību, izveidojot papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazonus un to centralizētu ES datubāzi, kas pieejama operatoriem, Komiteja iesaka tajā iekļaut iespēju pārtraukt pakalpojumu, ja tas tiek ieviests krāpnieciskā nolūkā (ping-call), pēc tiesu vai policijas iestāžu brīdinājuma, paredzot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo pakalpojumu sniedzējiem.

    1.7.

    		 Regula “norāda uz godīgu izmantošanu”, aprakstot viesabonēšanas izmantošanu, tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka tajā nav precizēti limiti un nav apskatīti ne godīgas izmantošanas politikas noteikumi attiecībā uz neierobežotiem tarifu plāniem, ne arī starptautisko zvanu tarifi neatkarīgi no tā, vai klients izmanto viesabonēšanu vai ne. Komiteja ierosina svītrot vārdkopu “ar nosacījumu, ka tas tiek godīgi izmantots”, jo nav precizēta darbības joma, un pašlaik šo argumentu operatori izmanto, lai stingri ierobežotu tarifu plānu izmantošanu viesabonēšanā.

    1.8.

    		 Attiecībā uz brīdinājumiem par to, ka drīz tiks sasniegta robežvērtība, ko noteicis patērētājs vai operators, Komiteja iesaka noteikt operatoram pienākumu atkārtoti brīdināt patērētāju ikreiz, kad ir patērēts datu apjoms, kura dēļ tika nosūtīts pirmais brīdinājums, it īpaši tajā pašā zvana vai datu izmantošanas reizē.

    1.9.

    		 Komiteja īpašu uzmanību pievērš situācijām, kad mobilās ierīces tiek izmantotas pierobežā ar trešām valstīm, un iesaka:

    —

    pieprasīt, lai operatori, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā, paredzētu iespēju ES viesabonēšanas kā mājās tarifus attiecināt uz šīm valstīm vai kaimiņos esošo ģeogrāfisko teritoriju,

    —

    noslēgt starptautiskus nolīgumus ar mērķi paplašināt ES viesabonēšanu kā mājās, iekļaujot tajā valstis, kas robežojas ar ES valstīm.

    1.10.

    		 Komiteja norāda, ka ar ES regulas pārskatīšanu saistītais pētījums un konsultācijas daļēji notikušas pirms Covid-19 krīzes. Krīzes dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana Eiropas robežās, plaši tiek izmantots tāldarbs un augstskolu lekciju teletranslācija, īpaši Erasmus+ studentiem.

    1.11.

    		 Komiteja konstatē, ka daudzās Eiropas Savienības teritorijās joprojām netiek nodrošināti platjoslas pakalpojumi vietējā sakaru līnijā, un īpaši norāda, ka ātrums nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu, ko rada šīs videokonferences, kas patērē datus lielā apjomā neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota viesabonēšana vai ne.

    1.12.

    		 Komiteja iesaka ļoti būtiski stiprināt gan platjoslas optiskās šķiedras teritoriālā pārklājuma stratēģiju, gan spēju nodrošināt platjoslu kā vietējā sakaru līnijā, tā arī mobilajos sakaru tīklos.

    1.13.

    		 EESK iesaka ES regulu īstenot tā, lai Eiropas Savienība kļūtu par vienotu tarifikācijas zonu vienotajā tirgū, kas dotu iespēju patērētājiem, kuriem ir tālruņa abonements Eiropā, zvanīt uz visiem mobilo un stacionāro tālruņu numuriem un izmantot datus saskaņā ar “vietējo” tarifu un ar vienādu ātrumu un piekļuvi infrastruktūrai neatkarīgi no izejošā vai ienākošā zvana valsts.

    1.14.

    		 Komiteja pauž bažas par ierosinātajām izmaiņām maksimālo vairumtirdzniecības tarifu pārskatīšanas metodē, proti, izmantot deleģēto aktu, un iesaka veikt visaptverošu leģislatīvu pārskatīšanu, ņemot vērā viesabonēšanas attīstības sociālos aspektus.

    2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

    2.1.

    		 Priekšlikuma mērķis ir pagarināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 531/2012 (1), kuras darbības termiņš beidzas 2022. gada 30. jūnijā, piemērošanu. Priekšlikumā paredzēts koriģēt maksimālās vairumtirdzniecības cenas, lai nodrošinātu, ka viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana par iekšzemes cenām ir ilgtspējīga. Priekšlikumā paredzēti arī jauni pasākumi, kas palielinātu pārredzamību un nodrošinātu, ka viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāte un piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir tāda pati kā mājās. Tā kā Regula (ES) Nr. 531/2012 ir grozīta vairākkārt, izskatāmā priekšlikuma mērķis ir regulu pārstrādāt, lai tā būtu skaidrāka un lai aizstātu tajā ietvertos grozošos aktus.

    2.2.

    		 Galveno ierosināto grozījumu mērķis ir panākt, lai operatori nodrošinātu “viesabonēšanu kā mājās” un atpelnītu izmaksas ilgtspējīgā veidā vairumtirdzniecības līmenī. Priekšlikumā paredzēts noteikt ES mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības maksimālās maksas par veiktajiem zvaniem, īsziņām un datiem zemākā līmenī nekā tās, kas ir spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

    2.3.

    		 Papildus piemērojamo vairumtirdzniecības maksimālo tarifu samazināšanai priekšlikumā iekļauti grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt galalietotājiem reālu “viesabonēšanu kā mājās”, veicināt inovāciju un piekļuvi tīkliem, vienlaikus izveidojot nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu patērētāju un operatoru interesēs.

    2.4.

    		 Kopumā priekšlikums veicina digitālajam laikmetam gatavas Eiropas veidošanu un digitālās pārkārtošanās maksimālu izmantošanu, lai dotu cilvēkiem lielākas iespējas veidot kontaktus, sazināties un veikt profesionālo darbību un uzņēmējdarbību vienotajā tirgū. Priekšlikuma mērķis ir nepieļaut, ka vienotajā tirgū no jauna tiek radīti šķēršļi, kas tika novērsti līdz ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanu.

    3.   Juridiskais pamats

    3.1.

    		 Izskatāmā priekšlikuma juridiskais pamats ir 114. pants, parastās likumdošanas procedūras satvars, kura mērķis ir veidot vai uzlabot iekšējā tirgus darbību (LESD 26. pants).

    4.   Vispārīgas piezīmes

    4.1.

    		 Komiteja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu ES regulai un uzskata, ka priekšlikumam galu galā būtu jānodrošina patērētājiem tāds pats pakalpojumu līmenis ārzemēs un mājās, kā arī tāds pats patērētāju tiesību aizsardzības līmenis. Tomēr operatoriem jābūt iespējai apspriest viesabonēšanas vairumtirdzniecības līgumus atbilstīgi savām komerciālajām vajadzībām. Regula nedrīkstētu ierobežot iespēju slēgt vienošanos par vairumtirdzniecības piekļuvi arī ar tādiem operatoriem, kuriem nav vismodernāko tīklu.

    4.2.

    		 Komiteja norāda, ka Komisijas priekšlikums ir saistīts ar

    —

    tādas infrastruktūras izvēršanu, kas paredzēta, lai likvidētu baltās zonas, nodrošinātu platjoslas savienojamību un izvērstu nākamās paaudzes (5G) tehnoloģijas,

    —

    mērķi panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un mobilo sakaru tīklu operatoru konkurenci,

    —

    apņemšanos veidot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, lai novērstu šķēršļu atgriešanos vienotajā tirgū.

    4.3.

    		 EESK konstatē, ka Komisija kopš 2018. gada ir veikusi ietekmes novērtējumus, tostarp 12 nedēļas ilgu sabiedrisko apspriešanu 2020. gadā par 1) viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumiem (precizējumi un pasākumi, kas saistīti ar pakalpojumu kvalitāti, papildvērtības pakalpojumiem un ārkārtas saziņu viesabonēšanas gadījumā; 2) vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu; 3) administratīvo slogu, kas saistīts ar Regulu (ES) Nr. 531/2012, un iespējamo vienkāršošanas pasākumu ietekmi.

    4.4.

    		 Komiteja norāda, ka priekšlikums palielinās pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī, piemēram, līguma nosacījumos informējot par

    —

    viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā,

    —

    paziņojumiem par papildvērtības pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, kuriem var piemērot augstāku maksu, un līdzīgas informācijas sniegšanu “sveiciena īsziņā”, ko nosūta iebraucot citā valstī,

    —

    dažādām iespējām sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā, tostarp “sveiciena īsziņā”.

    4.5.

    		 Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) 2019. gadā veiktajā pētījumā norādīts, ka viesabonēšanas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, kaut gan visā teritorijā tiek īstenota tehnisko uzlabojumu stratēģija. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka viesabonēšanas pakalpojumus sniedz ar tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādu pašu pakalpojumu kvalitāti kā šo pakalpojumu iekšzemes patēriņam un ka mobilo sakaru tīklu operatori var nodrošināt piekļuvi visām pieejamajām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm.

    4.6.

    		 Tātad ierosinātie pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek atbildēts uz patērētāju leģitīmajām cerībām un tiek sasniegti Viesabonēšanas regulas sākotnējie mērķi. Ja vietējās infrastruktūras kvalitāte ir nepietiekama, EESK iesaka palielināt investīcijas šajās infrastruktūrās, jo īpaši balto zonu pārklājuma uzlabošanas nolūkā, kā arī ieviest minimālos kritērijus, kas operatoriem pakāpeniski jāsasniedz, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot šos pakalpojumus.

    4.7.

    		 Atzinīgi vērtējams arī tas, ka ir samazināti maksimālie tarifi (pricecaps), ko apmeklētie tīkli var piemērot viesabonēšanas operatoriem, taču samazinājuma apmērs nav pietiekams, ņemot vērā atšķirību starp piemēroto tarifu un faktiskajām viesabonēšanas izmaksām apmeklētajā tīklā. Tas palielina abonēšanas pamatmaksu patērētājiem un vājina virtuālā mobilo sakaru tīkla operatoru konkurētspēju, jo tiem nākas iegādāties viesabonēšanas pakalpojumus no galvenajiem mobilo sakaru operatoriem.

    4.8.

    		 EESK būtu jāatbalsta “3. risinājums – ilgtspējīga un īstena viesabonēšana kā mājās (vēlamais risinājums)” un jāpanāk lielāks maksimālo tarifu samazinājums nekā priekšlikumā norādīts.

    4.9.

    		 Ar priekšlikumu tiek palielināta pārredzamība vairumtirdzniecības līmenī attiecībā uz papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem, izveidojot centralizētu, operatoriem pieejamu ES datubāzi par papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem.

    4.10.

    		 Komiteja iesaka priekšlikumā iekļaut iespēju pārtraukt pakalpojumu, ja tas tiek ieviests krāpnieciskā nolūkā (ping-call), pēc tiesu vai policijas iestāžu brīdinājuma, paredzot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo pakalpojumu sniedzējiem.

    4.11.

    		 Priekšlikums nodrošina viesabonentiem brīvu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, veicot īpašus pasākumus vairumtirdzniecības līmenī, tostarp paredzot bezmaksas zvanus un ģeolokāciju.

    4.12.

    		 Lai gan regulas priekšlikuma mērķis ir novērst traucējumus, kas konstatēti saistībā ar piekļuvi viesabonēšanas tīklam (nestabils savienojums, ierobežota piekļuve 3G vai 4G utt.) salīdzinājumā ar patērētāju, kuram viesabonēšanas valstī ir abonements, EESK tomēr norāda, ka priekšlikums nenovērš Komitejas skatījumā nepieņemamu praksi, piemēram,

    —

    ierobežot ārvalstīs megabaitu apjomu, kas iekļauts abonementā, ja tas tiek patērēts viesabonēšanā, un

    —

    joprojām pārāk augsta maksa patērētājam, kurš neizmanto viesabonēšanu, bet sazinās personu, kurai ir mobilo sakaru abonements citā valstī.

    4.13.

    		 Regula “norāda uz godīgu izmantošanu”, aprakstot viesabonēšanas izmantošanu, tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka tajā nav precizēti limiti un nav apskatīti ne godīgas izmantošanas politikas noteikumi attiecībā uz neierobežotiem tarifu plāniem, ne arī starptautisko zvanu tarifi neatkarīgi no tā, vai klients izmanto viesabonēšanu vai ne. Komiteja ierosina svītrot vārdkopu “ar nosacījumu, ka tas tiek godīgi izmantots”, jo nav precizēta darbības joma, un pašlaik šo argumentu operatori izmanto, lai stingri ierobežotu tarifu plānu izmantošanu viesabonēšanā.

    4.14.

    		 Komiteja īpašu uzmanību pievērš situācijām, kad mobilās ierīces tiek izmantotas pierobežā ar trešām valstīm, un iesaka:

    —

    pieprasīt, lai operatori, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā, paredzētu iespēju ES viesabonēšanas kā mājās tarifus attiecināt uz šīm valstīm vai kaimiņos esošo ģeogrāfisko teritoriju,

    —

    noslēgt starptautiskus nolīgumus ar mērķi paplašināt ES viesabonēšanu kā mājās, iekļaujot tajā valstis, kas robežojas ar ES valstīm.

    4.15.

    		 Komiteja norāda, ka ar ES regulas pārskatīšanu saistītais pētījums un konsultācijas daļēji notikušas pirms Covid-19 krīzes. Krīzes dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana Eiropas robežās, plaši tiek izmantots tāldarbs un augstskolu lekciju teletranslācija, īpaši Erasmus+ studentiem.

    4.16.

    		 Komiteja konstatē, ka daudzās Eiropas Savienības teritorijās joprojām netiek nodrošināti platjoslas pakalpojumi vietējā sakaru līnijā, un īpaši norāda, ka ātrums nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu, ko rada šīs videokonferences, kas patērē datus lielā apjomā neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota viesabonēšana vai ne.

    4.17.

    		 Komiteja iesaka ļoti būtiski un kvalitātes ziņā stiprināt gan platjoslas optiskās šķiedras teritoriālā pārklājuma stratēģiju, gan spēju nodrošināt platjoslu kā vietējā sakaru līnijā, tā arī mobilajos sakaru tīklos.

    4.18.

    		 Attiecībā uz brīdinājumiem par to, ka drīz tiks sasniegta robežvērtība, ko noteicis patērētājs vai operators, Komiteja iesaka noteikt operatoram pienākumu atkārtoti brīdināt patērētāju ikreiz, kad ir patērēts datu apjoms, kura dēļ tika nosūtīts pirmais brīdinājums, it īpaši tajā pašā zvana vai datu izmantošanas reizē. Ja minētie brīdinājumi netiek ņemti vērā vai netiek īstenoti, būtu jāparedz negodīgas maksas atmaksāšanas mehānismi.

    4.19.

    		 Saistībā ar centralizētu datubāzi, kas paredzēta papildvērtības pakalpojumu numuriem, Komiteja iesaka tajā iekļaut iespēju pārtraukt pakalpojumu, ja tas tiek ieviests krāpnieciskā nolūkā (ping-call), pēc tiesu vai policijas iestāžu brīdinājuma, paredzot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šo pakalpojumu sniedzējiem.

    4.20.

    		 EESK iesaka ES regulu īstenot tā, lai Eiropas Savienība veidotu faktisku vienoto tirgu, kas dotu iespēju patērētājiem, kuriem ir tālruņa abonements Eiropā, zvanīt uz visiem mobilo un stacionāro tālruņu numuriem un izmantot datus saskaņā ar “vietējo” tarifu un ar vienādu ātrumu un piekļuvi infrastruktūrai neatkarīgi no izejošā vai ienākošā zvana valsts.

    4.21.

    		 Komiteja pauž bažas par ierosinātajiem grozījumiem maksimālo vairumtirdzniecības tarifu pārskatīšanas metodē, izmantojot šim mērķim deleģēto aktu. Būtu jāizvēlas risinājums – visaptveroša leģislatīva pārskatīšana, kurā tiktu ņemti vērā visi viesabonēšanas attīstības sociālie aspekti. Šajā jomā svarīga nozīme ir Eiropas Parlamenta un organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklim.

    Briselē, 2021. gada 7. jūlijā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

    Top