EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.12.2020

COM(2020) 791 final

2020/0350(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās groza attiecībā uz Eiropola ievadītiem brīdinājumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Noziedzība un terorisms darbojas pāri robežām, jo noziedznieki un teroristi izmanto globalizācijas un mobilitātes sniegtās priekšrocības. Līdz ar to informācija par noziedzīgām un teroristiskām darbībām, ar kuru trešās valstis dalās ar ES, kļūst arvien svarīgāka ES iekšējai drošībai pie ES ārējām robežām, kā arī Savienības teritorijā. Tomēr pašlaik ir ierobežotas iespējas apmainīties ar informāciju, kas iegūta no trešām valstīm, par personām, kuras ir turētas aizdomās vai notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem un teroristu nodarījumiem Eiropas Savienībā 1 . Konkrētāk, pastāv ierobežojumi attiecībā uz informācijas, kas iegūta no trešām valstīm, apmaiņu ar priekšposteņa darbiniekiem dalībvalstīs (policijas ierēdņiem un robežsargiem) vienmēr un visur, kad viņiem tā ir nepieciešama. Tas pats attiecas uz informāciju, ar ko starptautiskās organizācijas apmainās ar Eiropolu.

Piemēram, šī problēma rodas saistībā ar pašreizējiem centieniem atklāt ārvalstu kaujiniekus teroristus. Eiropola 2020. gada jūnija ziņojumā par terorisma situāciju un tendencēm 2 norādīts, ka, lai gan tiek uzskatīts, ka daudzi ārvalstu kaujinieki teroristi ir nogalināti vai aizturēti izraidīšanas nolūkā vai atrodas bēgļu nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumos, par ievērojamu skaitu ārvalstu kaujinieku teroristu joprojām nav informācijas. Ziņojumā teikts, ka haosa un informācijas trūkuma no konflikta zonas rezultātā dalībvalstīm pieejamā informācija par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem ir ierobežota un nepārbaudāma. Tāpat Padomes 2020. gada jūnija secinājumos par ES ārējo darbību terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai ir atzīts, ka “ārvalstu kaujinieki teroristi turpmākajos gados joprojām būs liels kopējās drošības izaicinājums”, aicinot uz pastiprinātu un savlaicīgu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, ar Eiropolu un citiem attiecīgiem ES dalībniekiem 3 . Tomēr informācija, ko Eiropols ievieto savās informācijas sistēmās, it īpaši Eiropola veiktā to datu analīze, kuri iegūti no trešām valstīm, galalietotājus nesasniedz tādā pašā veidā kā informācija, ko dalībvalstis sniedz Šengenas Informācijas sistēmai (SIS).

Eiropols lēš, ka pašlaik SIS nav iekļauta informācija par aptuveni 1000 ārvalstu kaujiniekiem teroristiem no trešām valstīm, kuru uzticamas trešās valstis ir sniegušas Eiropolam un atsevišķām dalībvalstīm. SIS kā visplašāk izmantotā informācijas apmaiņas datubāze ES nodrošina priekšposteņa darbiniekiem reāllaikā tiešu piekļuvi brīdinājumiem par personām un priekšmetiem, ieskaitot brīdinājumus par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem. Tā kā SIS nav brīdinājumu par 1000 ārvalstu kaujiniekiem teroristiem no trešām valstīm, pastāv risks, ka robežsargi viņus neatklāj, kad viņi mēģina ieceļot ES vai kad policijas ierēdņi viņus pārbauda ES teritorijā. Tas rada ievērojamu drošības nepilnību.

Šajā saistībā Padomes 2018. gada jūnija secinājumos par sadarbības un SIS izmantošanas stiprināšanu rīcībai attiecībā uz personām, kas iesaistītas terorismā vai ar terorismu saistītās darbībās, jau ir atgādināts, ka nepieciešams “nodrošināt, lai Eiropas sistēmās un platformās tiktu konsekventi un sistemātiski augšupielādēta informācija par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem” 4 . Padome atsaucās uz “trīskāršu informācijas apmaiņas pieeju attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, optimāli un konsekventi izmantojot SIS un Eiropola datus, kurus Eiropols apstrādā salīdzinošas pārbaudes nolūkā un analīzes nolūkā attiecīgos analīzes projektos”. Tomēr dalībvalstis ne vienmēr spēj ievadīt trešo valstu vai starptautisku organizāciju sniegto informāciju par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem SIS, lai tā būtu pieejama priekšposteņa darbiniekiem citās dalībvalstīs. Pirmkārt, dažas trešās valstis apmainās ar datiem par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem tikai ar Eiropolu un, iespējams, dažām dalībvalstīm. Otrkārt, pat ja dalībvalsts informāciju par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem saņem tieši no trešās valsts vai ar Eiropola starpniecību, tā varētu nespēt izdot brīdinājumu par attiecīgo personu valsts tiesību aktos noteikto ierobežojumu dēļ (piemēram, nepieciešamība izveidot saikni ar valsts jurisdikciju). Treškārt, dalībvalstij var nebūt līdzekļu, lai pietiekami analizētu un pārbaudītu saņemto informāciju. Tas rada plaisu starp tādas informāciju par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem, ko trešās valstis dara pieejamu Eiropolam un dalībvalstīm, un šādas informācijas pieejamību priekšposteņa darbiniekiem vienmēr un visur, kad viņiem tā ir nepieciešama.

Attiecībā uz iespējamu ES līmeņa risinājumu ir plaši atzīts, ka Eiropola rīcībā ir vērtīga informācija par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem, ko tas ir saņēmis no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Pēc tam, kad Eiropols ir analizējis no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saņemto informāciju par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem, t. sk. salīdzinot to ar informāciju, kas jau ir tā datubāzēs, lai apstiprinātu informācijas precizitāti un papildinātu to ar citiem datiem, Eiropolam savas analīzes rezultāti ir jādara pieejami visām dalībvalstīm. Šajā nolūkā Eiropols izmanto savas informācijas sistēmas, lai dalībvalstīm darītu pieejamu analīzi par informāciju, kas iegūta no trešām valstīm, par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem. Eiropols arī ievadīs no trešām valstīm iegūto informāciju kontrolsarakstā, kas ir daļa no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir atbrīvoti no prasības saņemt vīzu pirms ES ārējo robežu šķērsošanas 5 . Kontrolsaraksts palīdzēs dalībvalstīm novērtēt, vai persona, kas iesniedz ceļošanas atļaujas pieteikumu, rada drošības risku.

Tomēr Eiropols nevar tieši un reāllaikā sniegt priekšposteņa darbiniekiem dalībvalstīs tā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no trešām valstīm, par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem. Priekšposteņa darbiniekiem nav tūlītējas piekļuves Eiropola informācijas sistēmām vai datiem, ko Eiropols ievadījis ETIAS kontrolsarakstā. Eiropola informācijas sistēmas atbalsta izmeklētāju, kriminālizlūkošanas darbinieku un analītiķu darbu dalībvalstīs. Lai gan katras dalībvalsts ziņā ir izlemt, kuras kompetentās valsts iestādes drīkst tieši sadarboties ar Eiropolu 6 , priekšposteņa darbiniekiem parasti nav iespējas piekļūt Eiropola informācijas sistēmām.

Lai gan Eiropols var pārbaudīt personas SIS un no 2021. gada marta tiks informēts par informācijas atbilsmi saistībā ar citu dalībvalstu izdotiem brīdinājumiem saistībā ar terorismu, Eiropols nevar izdot brīdinājumus SIS, kas ir ES visplašāk izmantotā informācijas apmaiņas datubāze, kura ir tieši pieejama robežsargiem un policijas ierēdņiem. Tādēļ Eiropola rīcībā esošā būtiskā informācija par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem, kas iegūta no trešām valstīm, varētu nenonākt pie galalietotājiem valsts līmenī vienmēr un visur, kad viņiem tā ir nepieciešama. Tas ietver Eiropola analīzi par datiem, ko tas saņēmis no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kā arī par personām, kas iesaistītas organizētajā noziedzībā (piemēram, narkotiku tirdzniecībā) vai smagos noziegumos (piemēram, seksuālā vardarbībā pret bērniem).

Eiropola informācijas sistēmu un SIS aptvēruma būtiskās atšķirības atspoguļo šo sistēmu atšķirīgos nolūkus.

Lai novērstu šo drošības nepilnību, šā priekšlikuma mērķis ir izveidot jaunu brīdinājuma kategoriju īpaši Eiropolam, lai tieši un reāllaikā sniegtu informāciju priekšposteņa darbiniekiem. Šajā nolūkā ir jāgroza gan Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) 9 , gan Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās 10 . Mainīgās ģeometrijas dēļ, jo šajās divās regulās piedalās dažādas dalībvalstis, grozījumi ir iesniegti divos atsevišķos, bet loģiski saistītos priekšlikumos.

Šis priekšlikums attiecas uz grozījumu Regulā (ES) 2018/1862. Priekšlikuma mērķis ir ļaut Eiropolam izdot “informatīvus brīdinājumus” par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem – tā būtu jauna brīdinājumu kategorija SIS, un tos varētu izmantot tikai Eiropols konkrētos un skaidri noteiktos gadījumos un apstākļos. Tā ir būtiska paradigmas maiņa attiecībā uz SIS, jo līdz šim tikai dalībvalstis varēja ievadīt, atjaunināt un dzēst datus SIS, un Eiropolam bija piekļuve visām brīdinājumu kategorijām tikai lasīšanai. Eiropols varētu izdot brīdinājumus, pamatojoties uz tā veikto analīzi par informāciju, kas iegūta no trešām valstīm, vai informāciju no starptautiskām organizācijām, saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ietilpst Eiropola pilnvaru jomā, un tikai par tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas tiesības brīvi pārvietoties.

Jaunās brīdinājumu kategorijas nolūks ir tāds, ka informācijas atbilsmes gadījumā brīdinājums informētu priekšposteņa darbinieku, ka attiecīgā persona tiek turēta aizdomās par iesaistīšanos noziedzīgā nodarījumā, kas ir Eiropola kompetencē. Veicamā darbība būtu paziņošana Eiropolam (ar valsts SIRENE biroja starpniecību) par to, ka persona ir atrasta, un par pārbaudes vietu, laiku un iemeslu. Izņemot šo paziņošanu, dalībvalstij, kurā informācijas atbilsme ir konstatēta, nebūtu nekādu citu pienākumu. Tomēr brīdinājuma izpildītāja dalībvalsts, izskatot katru gadījumu atsevišķi, t. sk. pamatojoties uz vispārīgo informāciju, kas saņemta no Eiropola, varētu noteikt, vai attiecībā uz šo personu ir jāveic turpmāki pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

Tā kā apmaiņa ar informāciju, kas saņemta no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem, ietver personas datu apstrādi, novērtējumā par politikas risinājumiem identificētās problēmas risināšanai pilnībā ņemts vērā pienākums ievērot pamattiesības un it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā un ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar citām Savienības politikas jomām un papildina tās, proti:

(1)iekšējā drošība, it īpaši terorisma apkarošanas tiesību aktu kopums, kura ietilpst šis priekšlikums;

(2)datu aizsardzība, ciktāl šis priekšlikums nodrošina pamattiesību aizsardzību personām, kuru personas dati tiek apstrādāti SIS;

(3)Savienības ārpolitika, it īpaši ES delegāciju darbs un terorisma apkarošanas vai drošības politika trešās valstīs.

Tāpat šis priekšlikums ir cieši saistīts ar citiem Savienības tiesību aktiem un papildina tos; tie ir tiesību akti par:

(1)Eiropolu, ciktāl priekšlikums piešķir Eiropolam papildu tiesības apstrādāt SIS ievadītos datus un apmainīties ar tiem Eiropola pilnvaru ietvaros;

(2)ārējo robežu pārvaldību: priekšlikums papildina Šengenas Robežu kodeksa 11 principu par visu ceļotāju sistemātiskām pārbaudēm attiecīgajās datubāzēs, kad tie ieceļo Šengenas zonā vai izceļo no tās, kas iedibināts, lai vērstos pret ārvalstu kaujiniekiem teroristiem;

(3)Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kura nodrošina visaptverošu drošības novērtējumu, ieskaitot pārbaudes SIS, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri plāno ieceļot Eiropas Savienībā;

(4)Vīzu informācijas sistēmu (VIS) 12 , t. sk. pārbaudēm SIS attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz vīzas pieteikumu.

Turklāt priekšlikumā ir iekļauti papildu grozījumi Regulā (ES) 2018/1862, lai tās noteikumus par datu aizsardzību, it īpaši par tiesībām uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un atbildību, saskaņotu ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (ES) 2018/1725, ciktāl šāda saskaņošana ir nepieciešama to jaunās kategorijas brīdinājumu dēļ, kurus ievadīs Eiropols.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Valstu atšķirīgās nostājas

Šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kas saistīti ar policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Tāpēc ir jāņem vērā šādas sekas saistībā ar dažādajiem protokoliem un nolīgumiem ar asociētajām valstīm.

Dānija: saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveidos Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

Īrija: Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19, kas pievienots LES un LESD, 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK 13 un saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1745 14 . 

Islande un Norvēģija: saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 15 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 16 1. panta G punktā. 

Šveice: saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 17 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI 3. pantu 18 . 

Lihtenšteina: saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 19 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES 20 3. pantu. 

Bulgārija un Rumānija: šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES 21 un (ES) 2018/934 22 . 

Horvātija: šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 23 . 

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts LES 5. panta 3. punktā, ES līmeņa rīcība būtu jāpiemēro tikai tad, ja dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt plānotos mērķus, un tādēļ, ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, tos var labāk sasniegt ES.

Šis priekšlikums izstrādās un pilnveidos esošo SIS, kas darbojas kopš 1995. gada. Sākotnējo starpvaldību instrumentu 2013. gada 9. aprīlī aizstāja Savienības instrumenti (Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmums 2007/533/TI). 2018. gada 28. novembrī par SIS tika pieņemtas trīs jaunas regulas: Regula (ES) 2018/1860 24 par SIS izmantošanu atgriešanas jomā, Regula (ES) 2018/1861 25 par SIS izmantošanu robežpārbaužu jomā un Regula (ES) 2018/1862 par SIS izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās. Ar šīm regulām 2021. gada beigās atcels un aizstās iepriekšējo tiesisko regulējumu, kas reglamentē SIS.

Pilnīga subsidiaritātes analīze tika veikta iepriekšējos gadījumos; šīs iniciatīvas mērķis ir, – grozot Regulu (ES) 2018/1862, – ieviest jaunu tādu brīdinājumu kategoriju, ko Eiropols ievadīs SIS.

Šāds ievērojams informācijas apmaiņas līmenis starp dalībvalstīm un Eiropolu, izmantojot SIS, nav sasniedzams ar decentralizētiem risinājumiem. Darbības mēroga, seku un ietekmes dēļ šo priekšlikumu var labāk sasniegt Savienības līmenī. Šā priekšlikuma mērķi cita starpā ietver procedurālas un juridiskas prasības, lai Eiropols varētu ievadīt brīdinājumus SIS, kā arī tehniskas prasības Eiropolam izveidot tehnisku saskarni, ar kuras palīdzību tas varētu ievadīt, atjaunināt un dzēst brīdinājumus.

Ja pastāvošie SIS ierobežojumi netiks atrisināti, pastāv risks, ka vairākas iespējas palielināt efektivitāti un ES pievienoto vērtību netiks izmantotas, un trūkumi saistībā ar drošības apdraudējumiem kavēs kompetento iestāžu darbu.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu konkrētā pasākuma būtībai un intensitātei ir jāatbilst konstatētajai problēmai. Visas šajā iniciatīvā risinātās problēmas tādā vai citādā veidā prasa ES līmeņa atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu efektīvi risināt šīs problēmas.

Ar ierosināto iniciatīvu tiek veiktas izmaiņas SIS attiecībā uz policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Attiecībā uz tiesībām uz personas datu aizsardzību šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas paredz konkrētas procedūras un aizsardzības pasākumus, Eiropolam ievadot brīdinājumus, kā arī konkrētus brīdinājumu dzēšanas noteikumus un neparedz datu vākšanu un glabāšanu ilgāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams, lai sistēma varētu darboties un pildīt savus mērķus. Eiropola ievadītajos SIS brīdinājumos būs tikai tie dati, kas ir vajadzīgi personas identificēšanai. Visa veida papildu informācija tiek nodrošināta ar SIRENE biroju starpniecību, kas ļauj apmainīties ar papildinformāciju. Turklāt ar priekšlikumu paredzēts ieviest visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus un mehānismus, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizsargātu datu subjektu pamattiesības, it īpaši viņu privāto dzīvi un personas datus.

Tādējādi paredzamais pasākums ir proporcionāls, jo tas ES mēroga rīcības ziņā nepārsniedz nepieciešamo, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Eiropola ievadītais brīdinājums būs galējais risinājums gadījumos, kad dalībvalstis nespēj vai neplāno ievadīt brīdinājumus par attiecīgo personu, un tā izmantošana būs iespējama tikai gadījumos, kad brīdinājuma ievadīšana ir nepieciešama un samērīga. Veicamā darbība aprobežosies ar informācijas sniegšanu par tās pārbaudes vietu un laiku, kuras ietvaros ir konstatēta informācijas atbilsme saistībā ar Eiropola brīdinājumu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātā pārskatīšana notiks ar regulu, ar ko tiks grozīta Regula (ES) 2018/1862, lai ieviestu jaunu tādu brīdinājumu kategoriju, ko Eiropols ievadīs SIS. Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 88. panta 2. punkta a) apakšpunkts, kas ir arī juridiskais pamats Regulai (ES) 2018/1862, kuru ar to grozīs.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula ir jāizvēlas, jo noteikumiem ir jābūt saistošiem un tieši piemērojamiem visās dalībvalstīs, kā arī Eiropolam. Priekšlikums pilnveidos pašreizējo centralizēto sistēmu, ar kuras starpniecību dalībvalstis sadarbojas cita ar citu, tādēļ tam ir nepieciešama kopīga arhitektūra un saistoši darbības noteikumi.

Juridiskais pamats prasa izmantot parasto likumdošanas procedūru.

Turklāt priekšlikums paredz tieši piemērojamus noteikumus, kas ļauj datu subjektam piekļūt saviem datiem un tiesību aizsardzības līdzekļiem, neprasot papildu īstenošanas pasākumus šajā sakarā. Tādējādi par juridisko instrumentu var izvēlēties vienīgi regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·sākotnējā ietekmes novērtējuma apspriešana, kurā lūdza viedokļus no visām ieinteresētajām personām;

·mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām, izmantojot anketu;

·ekspertu intervijas; un

·mērķorientēti tematiski ieinteresēto personu darbsemināri, kuros galvenokārt tika iesaistīti jomas eksperti, t. sk. praktiķi valstu līmenī. Ņemot vērā šā temata tehniskos aspektus un specifiku, Komisijas dienesti koncentrējās uz mērķorientētām apspriedēm, kas bija vērstas uz plašu ieinteresēto personu loku valstu un ES līmenī.

•Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar labāka regulējuma prasībām ir sagatavots ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), ar ko groza Regulu (ES) 2016/794. Šajā ziņojumā ir izvērtēts jautājums par jaunas brīdinājumu kategorijas ieviešanu SIS, ko izmantotu tikai Eiropols, atspoguļojot Eiropola lomu un kompetenci, kā arī nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

Ir izskatīti vairāki likumdošanas politikas risinājumi. Sīkāk novērtēti šādi iespējamie politikas risinājumi:

·1. risinājums: dot Eiropolam iespēju izdot “diskrētas pārbaudes” brīdinājumus SIS;

·2. risinājums: ieviest SIS jaunu brīdinājumu kategoriju, kuru izmantos tikai Eiropols.

Vēlamais 2. politikas risinājums efektīvi reaģē uz konstatētajām problēmām un uzlabotu Eiropola spēju sniegt priekšposteņa darbiniekiem analīzi par informāciju, kas iegūta no trešām valstīm par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem.

•Pamattiesības

Ar šo priekšlikumu pašreizējai sistēmai pievieno jaunu tādu brīdinājumu kategoriju, ko ievadīs Eiropols, un tādējādi tas balstās uz svarīgiem un iedarbīgiem aizsardzības pasākumiem, kas jau ir ieviesti. Tomēr, tā kā sistēma apstrādās datus jaunam nolūkam, ir iespējama ietekme uz personas pamattiesībām. Šī ietekme ir rūpīgi apsvērta, un ir ieviesti papildu aizsardzības pasākumi, lai ierobežotu Eiropola veikto datu apstrādi līdz tādam līmenim, kas ir absolūti nepieciešams un vajadzīgs operatīvos nolūkos.

Šajā priekšlikumā attiecībā uz jauno brīdinājumu kategoriju ir noteikti skaidri datu pārskatīšanas termiņi. Pārskatīšanas periods ir ne vairāk kā viens gads, kas ir īsākais pārskatīšanas periods, ko piemēro SIS. Indivīdiem ir skaidri atzītas un nodrošinātas tiesības uz piekļuvi datiem attiecībā uz sevi, tiesības uz datu labošanu un tiesības pieprasīt dzēst datus saskaņā ar viņu pamattiesībām.

SIS uzlabošana un pastāvīga efektivitāte veicinās ikviena drošību sabiedrībā.

Priekšlikums nodrošina datu subjekta tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai apstrīdētu jebkuru lēmumu, kas jebkurā gadījumā ietver efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šajā priekšlikumā ir paplašināta pašreizējās SIS piemērošanas joma, ieviešot jaunu brīdinājumu kategoriju Eiropolam.

Šim priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā ir atspoguļotas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai ES aģentūra eu-LISA, kura atbild par centrālās SIS pārvaldību un pilnveidi, ieviestu šo jauno brīdinājumu kategoriju centrālajā SIS. Pamatojoties uz novērtējumu par dažādiem aspektiem saistībā ar eu-LISA darbu, kas nepieciešams attiecībā uz centrālo SIS, regulas priekšlikumam būs nepieciešama kopējā summa 1 820 000 EUR laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam.

Priekšlikums ietekmēs arī dalībvalstis, pieprasot tām atjaunināt savas valsts sistēmas, kuras savienotas ar centrālo SIS, lai tās varētu parādīt saviem galalietotājiem Eiropola brīdinājumu. Izdevumi, kas saistīti ar to valsts sistēmu pilnveidi, kuras savienotas ar centrālo SIS, jāsedz no līdzekļiem, kuri dalībvalstīm saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam pieejami SIS pilnveidei un uzturēšanai.

Saskaņā ar priekšlikumu Eiropolam būs arī jāizveido tehniska saskarne datu ievadīšanai, atjaunināšanai un dzēšanai centrālajā SIS. Finanšu pārskats, kas pievienots priekšlikumam grozīt Eiropola regulu, aptver izdevumus, kuri saistīti ar šīs saskarnes izveidi, ko veiks Eiropols.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Balstoties uz Regulu (ES) 2018/1862, Komisija, dalībvalstis un eu-LISA regulāri pārskatīs un uzraudzīs SIS izmantošanu, lai nodrošinātu, ka tā turpina darboties efektīvi un iedarbīgi.

Tehnisko un operatīvo pasākumu īstenošanā, kā aprakstīts šajā priekšlikumā, Komisijai palīdzēs SIS-SIRENE komiteja (policijas apmācība), grozot attiecīgos Komisijas īstenošanas lēmumus.

Regulas (ES) 2018/1862 51. pantā paredzēts, ka Komisija ne retāk kā reizi piecos gados izvērtē to, kā Eiropols, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izmanto SIS. Šis izvērtējums aptvers Eiropola procedūras datu ievadīšanai SIS. Eiropolam būs jānodrošina pienācīgi turpmākie pasākumi saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no izvērtējuma. Ziņojumu par izvērtējuma rezultātiem un turpmākiem pasākumiem nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.

Turklāt Regulas (ES) 2018/1862 74. panta 9. punktā ir iekļauti noteikumi par oficiālu, regulāru pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu, kas būs piemērojams arī jaunajai brīdinājumu kategorijai, kura ieviesta ar šo grozījumu.

Komisijai ir pienākums reizi četros gados veikt vispārēju izvērtējumu par SIS un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un informēt par to Parlamentu un Padomi. Tādējādi tiks:

·pārbaudīta rezultātu atbilstība mērķiem;

·novērtēts, vai sistēmas pamatojums joprojām ir spēkā;

·izskatīts jautājums, kā regula tiek piemērota centrālajai sistēmai;

·novērtēta centrālās sistēmas drošība;

·izpētīta ietekme uz sistēmas turpmāko darbību.

Eu-LISA ir pienākums reizi divos gados ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par SIS un komunikācijas infrastruktūras, kas to atbalsta, tehnisko darbību, t. sk. drošību, un par divpusējo un daudzpusējo papildinformācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī par automatizēto pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēmu.

Eu-LISA ir uzticēts arī pienākums nodrošināt dienas, mēneša un gada statistikas datus par SIS izmantošanu, nodrošinot pastāvīgu sistēmas uzraudzību un tās darbības izvērtēšanu attiecībā pret mērķiem.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikums ļauj Eiropolam izdot “informatīvus brīdinājumus” par aizdomās turētajiem un noziedzniekiem — tā būtu jauna brīdinājumu kategorija SIS, un tikai Eiropols tos varētu izmantot konkrētos un skaidri noteiktos gadījumos un apstākļos. Eiropols varētu izdot šādus brīdinājumus, pamatojoties uz tā veikto analīzi par informāciju, kas iegūta no trešām valstīm, vai informāciju no starptautiskām organizācijām, un attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir Eiropola kompetencē, un tikai par trešo valstu valstspiederīgajiem 27 . Šis konkrētais mērķis ierobežo no trešām valstīm iegūtas informācijas apmaiņu, paredzot to tikai attiecībā uz aizdomās turētajiem un noziedzniekiem.

Jaunās brīdinājumu kategorijas nolūks ir informācijas atbilsmes gadījumā informēt priekšposteņa darbinieku par to, ka Eiropola rīcībā ir informācija par konkrēto personu. Konkrētāk, brīdinājums darītu zināmu, ka Eiropola rīcībā ir informācija, kas dod pamatu uzskatīt, ka persona ir nodomājusi izdarīt vai izdara kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir Eiropola kompetencē, vai ka Eiropolam pieejamās informācijas vispārējs novērtējums ļauj uzskatīt, ka persona var izdarīt šādu noziedzīgu nodarījumu nākotnē.

Priekšlikumā ir sīki izklāstīti noteikumi par procedurālajām prasībām, kas Eiropolam jāizpilda pirms brīdinājuma ievadīšanas SIS. Šie procedūras posmi nodrošina brīdinājuma ievadīšanas likumību, kā arī dalībvalstu ievadīto brīdinājumu prioritāti un to, ka tiek ņemti vērā visi dalībvalstu iebildumi.

Pirmkārt, Eiropolam ir jāanalizē informācija, kas saņemta no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēram, pārbaudot to salīdzinājumā ar citu pieejamo informāciju, lai pārbaudītu tās precizitāti un papildinātu informācijas ainu. Vajadzības gadījumā Eiropolam jāveic turpmāka informācijas apmaiņa ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Eiropolam ir arī jānovērtē, vai brīdinājuma ievadīšana ir vajadzīga, lai sasniegtu mērķus, kas tam noteikti Regulā (ES) 2016/794.

Otrkārt, Eiropolam ir jāpārbauda, vai SIS nav brīdinājuma par šo personu.

Treškārt, Eiropolam ir jāapmainās ar informāciju, kas savākta par attiecīgo personu, ar visām dalībvalstīm un jāveic iepriekšēja apspriešanās, lai apstiprinātu, ka neviena dalībvalsts, pamatojoties uz Eiropola savākto informāciju, neplāno ievadīt brīdinājumu pati, un ka dalībvalstis neiebilst pret to, ka Eiropols ievada brīdinājumu. Šie noteikumi nodrošina, ka gadījumā, ja dalībvalsts uzskata, ka tai ir pietiekama informācija un pamatojums, lai izpildītu Regulas (ES) 2018/1862 prasības, kā arī valsts noteikumus par brīdinājuma ievadīšanu, tai ir iespēja to darīt un ka šis brīdinājums ir prioritārs. Šādā gadījumā dalībvalstīm ir iespēja noteikt tām pieejamo attiecīgo brīdinājumu kategoriju, pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1862, un izdot brīdinājumu. Dalībvalstīm ir arī iespēja pamatotos gadījumos iebilst pret to, ka Eiropols ievada brīdinājumu, it īpaši tad, ja to prasa to valsts drošība vai ja ir iespējams, ka brīdinājums varētu apdraudēt oficiālu vai juridisku pārbaudi, izmeklēšanu vai procedūras, vai ja tās saņem jaunu informāciju par personu, uz kuru attiecas brīdinājums, kas maina lietas novērtējumu.

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga datu aizsardzību, Eiropols veic detalizētu uzskaiti par brīdinājuma ievadīšanu SIS un par šādas ievadīšanas iemesliem, kas ļauj pārbaudīt atbilstību pamatprasībām un procedurālajām prasībām.

Visbeidzot, Eiropolam, apmainoties ar papildinformāciju, ir jāinformē visas dalībvalstis par brīdinājuma ievadīšanu SIS.

Turklāt ar priekšlikumiem tiek saskaņoti Eiropola pienākumi un prasības, ievadot brīdinājumus SIS, ar brīdinājuma izdevējām dalībvalstīm. Šīs prasības attiecas uz datu kategorijām, proporcionalitāti, minimālo ievadāmā brīdinājuma datu saturu, biometrisko datu ievadīšanu, vispārīgajiem datu apstrādes noteikumiem, datu kvalitāti SIS, kā arī noteikumiem par tādu personu atšķiršanu, kurām ir līdzīgas pazīmes, ļaunprātīgi izmantota identitāte un savstarpējās saites.

Veicamās darbības ietvaros priekšposteņa darbiniekam būtu nekavējoties jāziņo par informācijas atbilsmi valsts SIRENE birojam, kas savukārt sazinātos ar Eiropolu. Priekšposteņa darbinieks ziņotu tikai par to, ka ir atrasta persona, uz kuru attiecas brīdinājums, un norādītu veiktās pārbaudes vietu, laiku un iemeslu. Izņemot šo paziņošanas pienākumu, kas nav piespiedu pasākums, dalībvalstij, kurā ir konstatēta informācijas atbilsme, nebūtu nekādu citu pienākumu. “Informatīvs brīdinājums” neuzliktu pienākumu dalībvalstu priekšposteņa darbiniekiem diskrēti pārbaudīt personu, uz kuru attiecas brīdinājums, un vākt detalizētu informāciju, ja viņi ar šo personu saskaras pie ārējās robežas vai ES teritorijā. Tā vietā brīdinājuma izpildītāja dalībvalsts, izskatot katru gadījumu atsevišķi, t. sk. pamatojoties uz vispārīgo informāciju, kas saņemta no Eiropola, varētu brīvi noteikt, vai attiecībā uz šo personu ir jāveic turpmāki pasākumi. Šādi turpmāki pasākumi tiktu veikti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un dalībvalstij būtu pilnīga rīcības brīvība.

Līdzīgi kā citās brīdinājumu kategorijās, priekšlikumā ir noteikts Eiropola ievadīto brīdinājumu pārskatīšanas periods, kā arī šāda veida brīdinājumiem paredzētie brīdinājumu dzēšanas noteikumi. Principā brīdinājums būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kādam tas ievadīts. Brīdinājums, ko Eiropols ievadījis SIS, it īpaši būtu jādzēš, ja persona, uz kuru attiecas brīdinājums, vairs neietilpst šīs brīdinājumu kategorijas darbības jomā, ja dalībvalsts iebilst pret šāda brīdinājuma ievadīšanu, ja dalībvalsts SIS ir ievadījusi citu brīdinājumu vai ja Eiropolam kļūst zināms, ka informācija, kas saņemta no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas, ir nepareiza vai tika paziņota Eiropolam nelikumīgos nolūkos, piemēram, ja informācija par personu paziņota politisku iemeslu dēļ.

Priekšlikumā ir iekļauti grozījumi Regulā (ES) 2018/1862, lai tās noteikumus par datu aizsardzību, it īpaši par tiesībām uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un atbildību, saskaņotu ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (ES) 2018/1725, ciktāl šāda saskaņošana ir nepieciešama to jaunās kategorijas brīdinājumu dēļ, kurus ievadīs Eiropols.

2020/0350 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās groza attiecībā uz Eiropola ievadītiem brīdinājumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir būtisks instruments, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot valsts kompetento iestāžu, it īpaši robežsardzes, policijas, muitas dienestu, imigrācijas iestāžu un iestāžu, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, operatīvo sadarbību. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 28 ir SIS juridiskais pamats attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa.

(2)Brīdinājumi par personām un priekšmetiem, kas ievadīti SIS, ir tieši pieejami reāllaikā visiem to dalībvalstu kompetento valsts iestāžu galalietotājiem, kuras izmanto SIS saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1862. SIS brīdinājumi satur informāciju par noteiktu personu vai priekšmetu, kā arī norādes iestādēm par to, kā rīkoties, kad attiecīgā persona vai priekšmets ir atrasts.

(3)Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 29 , ir svarīga nozīme SIS izmantošanā un papildinformācijas apmaiņā ar dalībvalstīm par SIS brīdinājumiem. Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem brīdinājumus SIS var izdot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes.

(4)Ņemot vērā pieaugošās mobilitātes iespējoto smagu noziegumu un terorisma globālo raksturu, informācija, ko trešās valstis un starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija un Starptautiskā Krimināltiesa, iegūst par noziedzniekiem un teroristiem, kļūst arvien svarīgāka Savienības drošībai. Šādai informācijai būtu jāveicina visaptveroši centieni nodrošināt iekšējo drošību Eiropas Savienībā Daļa šīs informācijas tiek sniegta tikai Eiropolam. Lai gan Eiropola rīcībā ir vērtīga informācija, kas saņemta no ārējiem partneriem par smagu noziegumu izdarītājiem un teroristiem, tas nevar izdot brīdinājumus SIS. Arī dalībvalstis ne vienmēr var izdot brīdinājumus SIS, pamatojoties uz šādu informāciju.

(5)Lai novērstu nepilnības informācijas apmaiņā par smagiem noziegumiem un terorismu, it īpaši par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kuru pārvietošanās uzraudzība ir būtiska, būtu jānodrošina, ka Eiropols spēj šo informāciju tieši un reāllaikā darīt pieejamu priekšposteņa darbiniekiem dalībvalstīs.

(6)Tādēļ Eiropols būtu jāpilnvaro ievadīt brīdinājumus SIS saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1862, pilnībā ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības noteikumus.

(7)Šajā nolūkā SIS būtu jāizveido īpaša tādu brīdinājumu kategorija, ko izdod vienīgi Eiropols, lai informētu galalietotājus, kuri veic meklēšanu SIS, par to, ka attiecīgā persona tiek turēta aizdomās par iesaistīšanos noziedzīgā nodarījumā, kas ir Eiropola kompetencē, un lai Eiropols varētu iegūt apstiprinājumu par to, ka ir atrasta persona, uz kuru attiecas brīdinājums.

(8)Lai novērtētu, vai konkrēts gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai ievadītu brīdinājumu SIS, un lai apstiprinātu informācijas avota ticamību un informācijas par attiecīgo personu precizitāti, Eiropolam būtu jāveic katra gadījuma detalizēta individuāla novērtēšana, ieskaitot turpmākas konsultācijas ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kas dalījusies ar datiem par attiecīgo personu, kā arī lietas turpmāka analīze, it īpaši veicot šķērspārbaudi, salīdzinot to ar informāciju, kas jau atrodas tā datubāzēs, lai apstiprinātu, ka informācija ir precīza, un papildinātu to ar citiem datiem, balstoties uz tā datubāzēm. Detalizētajā individuālajā novērtējumā būtu jāiekļauj analīze par to, vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eiropola kompetencē, vai piedalījusies tā izdarīšanā, vai izdarīs šādu noziedzīgu nodarījumu.

(9)Eiropolam vajadzētu būt iespējai ievadīt brīdinājumu SIS tikai tad, ja uz attiecīgo personu jau neattiecas kādas dalībvalsts izdots SIS brīdinājums. Papildu priekšnosacījumam šāda brīdinājuma izveidei vajadzētu būt tam, ka dalībvalstis neiebilst pret brīdinājuma izdošanu SIS. Tādēļ būtu jāparedz noteikumi par Eiropola pienākumiem pirms datu ievadīšanas SIS, it īpaši par pienākumu apspriesties ar dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai lūgt Eiropolu dzēst brīdinājumu, it īpaši tad, ja tās iegūst jaunu informāciju par personu, uz kuru attiecas brīdinājums, ja to valsts drošība to prasa vai ja ir iespējams, ka brīdinājums varētu radīt risku oficiālām vai juridiskām pārbaudēm, izmeklēšanām vai procedūrām.

(10)Eiropolam būtu jāveic uzskaite par katra gadījuma individuālo novērtējumu, iekļaujot brīdinājuma ievadīšanas pamatojumu, lai varētu pārbaudīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību un nodrošināt datu pienācīgu integritāti un drošību. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 Eiropolam būtu jāsadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un pēc pieprasījuma jādara šī uzskaites informācija pieejama, lai to varētu izmantot apstrādes darbību uzraudzībai.

(11)Būtu jāparedz noteikumi par Eiropola SIS ievadīto brīdinājumu dzēšanu. Brīdinājums būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kādam tas ievadīts. Tādēļ ir lietderīgi noteikt detalizētus kritērijus, pēc kuriem noteikt, kad brīdinājums būtu jādzēš. Brīdinājums, ko Eiropols ievadījis SIS, it īpaši būtu jādzēš, ja pret to iebilst kāda dalībvalsts, ja dalībvalsts SIS ir ievadījusi citu brīdinājumu vai ja Eiropolam kļūst zināms, ka informācija, kas saņemta no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas, ir nepareiza vai tika paziņota Eiropolam nelikumīgos nolūkos, piemēram, ja informācija par personu paziņota politisku iemeslu dēļ.

(12)Ievadot brīdinājumus SIS, Eiropolam būtu jāievēro tās pašas prasības un pienākumi, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1862 piemērojami dalībvalstīm, kad tās ievada brīdinājumus SIS. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu datu pārsūtīšanu, Eiropolam jo īpaši būtu jāievēro kopīgie standarti, protokoli un tehniskās procedūras, kas izveidotas, lai nodrošinātu tā tehniskās saskarnes savietojamību ar centrālo SIS. Prasības attiecībā uz vispārīgiem datu apstrādes noteikumiem, proporcionalitāti, datu kvalitāti, datu drošību, ziņošanu un pienākumi saistībā ar statistikas vākšanu, kas piemērojami dalībvalstīm, kad tās ievada brīdinājumus SIS, būtu jāpiemēro arī Eiropolam.

(13)Personas datu apstrādei, ko veic Eiropols, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 30 un Regula (ES) 2016/794. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu periodiski jāveic revīzijas par Eiropola veikto datu apstrādi attiecībā uz SIS un papildinformācijas apmaiņu.

(14)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot un reglamentēt īpašu tādu brīdinājumu kategoriju, kurus SIS ievada Eiropols, lai apmainītos ar informāciju par personām, kas rada apdraudējumu Eiropas Savienības iekšējai drošībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to būtības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šajā regulā tiek pilnībā ievērota personas datu aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, vienlaikus tiecoties nodrošināt drošu vidi visām personām, kas dzīvo Savienības teritorijā.

(16)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(17)Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19, kas pievienots LES un LESD, 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK 31 un saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1745 32 .

(18)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 33 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EKK 34 1. panta G punktā.

(19)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 35 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI 36 3. pantu.

(20)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 37 šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES 38 3. pantu.

(21)Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES 39 un (ES) 2018/934 40 .

(22)Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 41 .

(23)Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā [jāpievieno galīgais Padomes lēmums].

(24)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 41. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju 42 .

(25)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2018/1862,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants 
Grozījumi Regulā (ES) 2018/1862

(1)Regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Tāpat ar šo regulu paredz noteikumus par SIS tehnisko uzbūvi, par dalībvalstu, Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) un Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) pienākumiem, par datu apstrādi, par attiecīgo personu tiesībām un par atbildību.”;

(2)regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“22)    “trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē, izņemot personas, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties Savienībā saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK vai nolīgumu starp Savienību vai Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses;”;

(3)regulas 24. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 26., 32., 36. vai 37.a pantu ievadīta brīdinājuma īstenošana nav saderīga ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt brīdinājumam pievienot atzīmi, kurā norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Atzīmes par brīdinājumiem, kas ievadīti saskaņā ar 26., 32. vai 36. pantu, pievieno izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs; atzīmes par brīdinājumiem, kas ievadīti saskaņā ar 37.a pantu, pievieno Eiropols.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Ja īpaši steidzamos un nopietnos gadījumos izdevēja dalībvalsts vai Eiropols lūdz izpildīt darbību, izpildītāja dalībvalsts apsver, vai tā var ļaut atcelt pēc tās lūguma pievienoto atzīmi. Ja izpildītāja dalībvalsts var to darīt, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka veicamo darbību var veikt nekavējoties.”;

(4)regulā iekļauj šādu IXa nodaļu:

“IXa NODAĻA

Eiropola ievadītie brīdinājumi par interesējošām personām

37.a pants 
Brīdinājumu ievadīšanas mērķi un nosacījumi

1.    Eiropols var ievadīt brīdinājumus par personām SIS, lai informētu galalietotājus, kas veic meklēšanu SIS, par aizdomām par minēto personu līdzdalību noziedzīgā nodarījumā, kas ir Eiropola kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 3. pantu, kā arī lai iegūtu informāciju saskaņā ar šīs regulas 37.b pantu par to, ka attiecīgā persona ir atrasta.

2.    Eiropols var ievadīt brīdinājumu SIS par personām, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, pamatojoties uz informāciju, kura saņemta no trešās valsts vai starptautiskas organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tikai tad, ja šī informācija attiecas uz:

(a)personām, ko tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 3. pantu, vai kas ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

(b)personām, par kurām ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 3. pantu.

3.    Eiropols brīdinājumu SIS var ievadīt tikai pēc tam, kad tas ir nodrošinājis visu turpmāk minēto:

(a)saskaņā ar 2. punktu sniegto datu analīze ir apstiprinājusi informācijas avota ticamību un informācijas par attiecīgo personu precizitāti, ļaujot Eiropolam – vajadzības gadījumā pēc turpmākas informācijas apmaiņas ar datu sniedzēju saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. pantu – noteikt, ka minētā persona ietilpst 2. punkta darbības jomā;

(b)pārbaude ir apstiprinājusi, ka brīdinājuma ievadīšana ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropola mērķus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/794 3. pantā;

(c)saskaņā ar šīs regulas 48. pantu veiktā meklēšana SIS neatklāja, ka par attiecīgo personu ir izdots brīdinājums;

(d)apspriešanās, kas ietver informācijas apmaiņu par attiecīgo personu ar dalībvalstīm, kuras piedalās Regulā (ES) 2016/794 saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, ir apstiprinājusi, ka:

i)    neviena dalībvalsts nav izteikusi nodomu SIS ievadīt brīdinājumu par attiecīgo personu;

ii) neviena dalībvalsts nav izteikusi pamatotu iebildumu attiecībā uz Eiropola ierosinājumu SIS ievadīt brīdinājumu par attiecīgo personu.

4.    Eiropols veic detalizētu uzskaiti saistībā ar brīdinājuma ievadīšanu SIS un šādas ievadīšanas pamatojumu, lai varētu pārbaudīt atbilstību 1., 2. un 3. punktā noteiktajām pamatprasībām un procedurālajām prasībām. Šo uzskaites informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

5.    Eiropols informē visas dalībvalstis par brīdinājuma ievadīšanu SIS, apmainoties ar papildinformāciju saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.

6.    Eiropolam, apstrādājot datus SIS, piemēro 20., 21., 22., 42., 56., 59., 61., 62. un 63. pantā noteiktās prasības un pienākumus, kas piemērojami izdevējai dalībvalstij.

37.b pants 
Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1.    Ja ir konstatēta informācijas atbilsme ar Eiropola ievadītu brīdinājumu, izpildītāja dalībvalsts:

(a)vāc un paziņo šādu informāciju:

       i) ka ir atrasta persona, uz kuru attiecas brīdinājums;

       ii) pārbaudes vieta, laiks un iemesls;

(b)saskaņā ar valsts tiesību aktiem izlemj, vai ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus.

2.    Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju izpildītāja dalībvalsts paziņo Eiropolam, veicot papildinformācijas apmaiņu.”;

(5)regulas 48. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropola veiktā datu ievadīšana un apstrāde SIS”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Eiropolam, ja tas vajadzīgs tā pilnvaru izpildei, ir tiesības piekļūt datiem un meklēt tos SIS, kā arī ievadīt, atjaunināt un dzēst brīdinājumus saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu. Eiropols ievada, atjaunina, dzēš SIS datus un veic tajos meklēšanu, izmantojot tam paredzētu tehnisko saskarni. Tehnisko saskarni izveido un uztur Eiropols saskaņā ar šīs regulas 9. pantā noteiktajiem kopīgajiem standartiem, protokoliem un tehniskajām procedūrām, un tā ļauj nodrošināt tiešu savienojumu ar centrālo SIS.

Eiropols apmainās ar papildinformāciju saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem. Šajā nolūkā Eiropols nodrošina ar tā brīdinājumiem saistītās papildinformācijas pieejamību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Meklēšanā SIS vai papildinformācijas apstrādē iegūtās informācijas izmantošanai Eiropolam ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kura šo informāciju ir sniegusi kā izdevēja dalībvalsts vai kā izpildītāja dalībvalsts. Ja dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, Eiropola darbības ar šo informāciju reglamentē Regula (ES) 2016/794. Eiropols šādu informāciju sniedz trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišanu un pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus datu aizsardzības jomā.”;

d)    pantā iekļauj šādu 7.a punktu:

“7.a    Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vismaz reizi četros gados veic saskaņā ar šo regulu Eiropola veikto datu apstrādes darbību revīziju saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.”;

(6)regulas 53. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a    Eiropols 37.a panta 1. punkta nolūkos brīdinājumu par personu var ievadīt uz vienu gadu. Minētajā periodā Eiropols pārskata vajadzību saglabāt brīdinājumu. Eiropols attiecīgā gadījumā nosaka īsākus pārskatīšanas periodus.”;

b)    panta 6., 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.    Šā panta 2., 3., 4., 5. un 5.a punktā minētajā pārskatīšanas periodā izdevēja dalībvalsts un – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols pēc visaptveroša individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu par personu saglabāt ilgāk par pārskatīšanas periodu, ja tas ir nepieciešami un samērīgi nolūkos, kādos brīdinājums ievadīts. Šādos gadījumos šā panta 2., 3., 4., 5. vai 5.a punkts attiecas arī uz perioda pagarinājumu. Par jebkādu šādu termiņa pagarināšanu paziņo CS-SIS.”;

“7.    Brīdinājumus par personām automātiski dzēš, tiklīdz ir beidzies 2., 3., 4., 5. un 5.a punktā minētais pārskatīšanas periods, izņemot gadījumu, kad izdevēja dalībvalsts vai – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols ir paziņojis CS-SIS par pagarināšanu, ievērojot šā panta 6. punktu. CS-SIS četrus mēnešus pirms paredzētās datu dzēšanas par to automātiski informē izdevēju dalībvalsti vai Eiropolu.”;

“8.    Dalībvalstis un Eiropols glabā statistiku par to brīdinājumu par personām skaitu, kuru saglabāšanas periods ir pagarināts saskaņā ar šā panta 6. punktu, un pēc pieprasījuma statistiku nosūta 69. pantā minētajām uzraudzības iestādēm.”;

(7)regulas 55. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a    Brīdinājumus par personām, ko Eiropols ievadījis, ievērojot 37.a pantu, dzēš:

(a)beidzoties brīdinājuma termiņam saskaņā ar 53. pantu;

(b)pēc Eiropola lēmuma par to dzēšanu, it īpaši, ja pēc brīdinājuma ievadīšanas Eiropolam kļūst zināms, ka saskaņā ar 37.a panta 2. punktu saņemtā informācija ir nepareiza vai ir paziņota Eiropolam nelikumīgos nolūkos, vai ja Eiropolam kļūst zināms vai dalībvalsts to informē, ka uz personu, uz kuru attiecas brīdinājums, vairs neattiecas 37.a panta 2. punkts;

(c)pēc papildinformācijas apmaiņas ietvaros sniegta dalībvalsts paziņojuma Eiropolam, ka tā gatavojas ievadīt vai ir ievadījusi brīdinājumu par personu, uz kuru attiecas Eiropola izdotais brīdinājums;

(d)pēc dalībvalsts, kas piedalās Regulā (ES) 2016/794, saskaņā ar minētās regulas 7. pantu sniegta paziņojuma Eiropolam par tās pamatotiem iebildumiem pret brīdinājumu.”;

(8)regulas 56. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis apstrādā 20. pantā minētos datus tikai nolūkos, kas noteikti katrai brīdinājumu kategorijai, kas minēta 26., 32., 34., 36., 37.a, 38. un 40. pantā.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.    Attiecībā uz šīs regulas 26., 32., 34., 36., 37.a, 38. un 40. pantā noteiktajiem brīdinājumiem ikvienai SIS informācijas apstrādei citos nolūkos nekā tie, kādēļ tā ievadīta SIS, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītēju un nopietnu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziegumu. Šim nolūkam saņem iepriekšēju atļauju no izdevējas dalībvalsts vai, ja dati ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, no Eiropola.”;

(9)regulas 61. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.    Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, konstatē, ka SIS jau ir brīdinājums par personu ar tādu pašu identitātes aprakstu, SIRENE birojs 12 stundu laikā papildinformācijas apmaiņas ceļā sazinās ar izdevēju dalībvalsti vai Eiropolu, ja brīdinājums ievadīts saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, lai šķērspārbaudē noskaidrotu, vai abu brīdinājumu subjekts ir viena un tā pati persona.”;

 “2.    Ja šķērspārbaudē atklājas, ka jaunā brīdinājuma subjekts un persona, uz kuru attiecas brīdinājums, kas jau ievadīts SIS, patiešām ir viena un tā pati persona, izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs piemēro 23. pantā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Izņēmuma kārtā Eiropols dzēš ievadīto brīdinājumu saskaņā ar minēto 55. panta 6.a punkta c) apakšpunktā.”;

(10)regulas 67. pantu aizstāj ar šādu:

“67. pants 
Tiesības uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu

(1)Datu subjekti var īstenot tiesības, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/679 15., 16. un 17. pantā, valstu noteikumos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2016/680 14. pantu un 16. panta 1. un 2. punktu, un Regulas (ES) 2018/1725 IX nodaļā.

(2)Dalībvalsts, kas nav izdevēja dalībvalsts, datu subjektam informāciju par visiem datu subjekta personas datiem, kas tiek apstrādāti, var sniegt vienīgi tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju izdevējai dalībvalstij darīt zināmu savu nostāju. Ja personas datus SIS ir ievadījis Eiropols, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pieprasījumu nekavējoties un jebkurā gadījumā piecu dienu laikā pēc saņemšanas nosūta Eiropolam, un Eiropols pieprasījumu apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (ES) 2018/1725. Ja Eiropols saņem pieprasījumu par personas datiem, ko SIS ievadījusi dalībvalsts, Eiropols nekavējoties un jebkurā gadījumā 5 dienu laikā pēc saņemšanas nosūta pieprasījumu brīdinājuma izdevējai dalībvalstij. Saziņa starp minētajām dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Eiropolu notiek papildinformācijas apmaiņas ceļā.

(3)Dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem, t. sk. tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2016/680, un – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 IX nodaļu pieņem lēmumu pilnībā vai daļēji nesniegt informāciju datu subjektam tādā apjomā un tik ilgi, cik ilgi šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgā datu subjekta pamattiesības un leģitīmās intereses, lai:

(a)nepieļautu, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras;

(b)nepieļautu, ka tiek traucēta noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai saukšana pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpilde;

(c)aizsargātu sabiedrisko drošību;

(d)aizsargātu valsts drošību; vai

(e)aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

Pirmajā daļā minētajos gadījumos dalībvalsts vai – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols bez liekas kavēšanās rakstiski informē datu subjektu par jebkādu piekļuves atteikumu vai ierobežojumu un par atteikuma vai ierobežojuma iemesliem. Šādu informāciju var nesniegt, ja tās sniegšana apdraudētu jebkuru no šā punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā noteiktajiem iemesliem. Dalībvalsts vai – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols informē datu subjektu par iespēju iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē vai vērsties tiesā.

Dalībvalsts vai – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols dokumentē faktiskos vai juridiskos iemeslus, kuri ir pamatā lēmumam nesniegt datu subjektam informāciju. Minēto informāciju dara pieejamu kompetentajām uzraudzības iestādēm. Šādos gadījumos datu subjekts var arī īstenot savas tiesības ar kompetento uzraudzības iestāžu starpniecību.

(4)Pēc pieteikuma attiecībā uz piekļuvi datiem, to labošanu vai dzēšanu dalībvalsts vai – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē datu subjektu par turpmākiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu tiesības saskaņā ar šo pantu. Vajadzības gadījumā minēto laikposmu var pagarināt vēl uz diviem mēnešiem, ņemot vērā pieprasījumu sarežģītību un skaitu. Dalībvalsts vai – attiecībā uz personas datiem, kas SIS ievadīti saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, – Eiropols viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē datu subjektu par jebkuru šādu pagarinājumu, norādot kavēšanās iemeslus. Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā, informāciju, ja iespējams, sniedz elektroniskā formā, izņemot, ja datu subjekts pieprasa citādi.”;

(11)regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

“68. pants 
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

(1)Neskarot Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas (ES) 2016/680 noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ikviena persona var vērsties jebkurā kompetentajā uzraudzības iestādē vai tiesā saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, lai saistībā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, piekļūtu informācijai, to labotu, dzēstu un iegūtu vai lai saņemtu kompensāciju.

(2)Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ikviena persona var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, lai saistībā ar brīdinājumu, ko attiecībā uz viņu ievadījis Eiropols, piekļūtu informācijai, to labotu, dzēstu, iegūtu vai lai saņemtu kompensāciju.

(3)Neskarot 72. pantu, dalībvalstis un Eiropols savstarpēji apņemas pildīt galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai šā panta 1. un 2. punktā minētās iestādes.

(4)Dalībvalstis un Eiropols katru gadu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai ziņo par:

(a)to piekļuves pieprasījumu skaitu, kas iesniegti datu pārzinim, un to gadījumu skaitu, kad tika piešķirta piekļuve datiem;

(b)to piekļuves pieprasījumu skaitu, kas iesniegti uzraudzības iestādei, un to gadījumu skaitu, kad tika piešķirta piekļuve datiem;

(c)to pieprasījumu skaitu, kas iesniegti datu pārzinim par neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu, un to gadījumu skaitu, kad dati tika laboti vai dzēsti;

(d)to pieprasījumu skaitu, kas iesniegti uzraudzības iestādei par neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu;

(e)uzsākto tiesas procesu skaitu;

(f)to gadījumu skaitu, kad tiesa lēmusi par labu prasītājam;

(g)visiem novērojumiem saistībā ar citu dalībvalstu tiesu vai iestāžu pieņemto galīgo lēmumu attiecībā uz brīdinājumiem, kurus ievadījusi izdevēja dalībvalsts vai Eiropols, savstarpējas atzīšanas gadījumiem.

Šajā punktā minētās ziņošanas veidni iekļauj SIRENE rokasgrāmatā.

(5)Dalībvalstu un Eiropola ziņojumus iekļauj 71. panta 4. punktā minētajā kopīgajā pārskatā.”;

(12)regulas 72. pantu aizstāj ar šādu:

“72. pants 
Atbildība

(1)Neskarot tiesības uz kompensāciju un jebkādu atbildību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, Direktīvu (ES) 2016/680, Regulu (ES) 2018/1725 un Regulu (ES) 2016/794:

(a)jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums tādas nelikumīgas personas datu apstrādes darbības rezultātā, kura veikta, izmantojot N.SIS, vai jebkuras citas ar šo regulu nesaderīgas rīcības rezultātā, ko veikusi dalībvalsts, ir tiesības saņemt kompensāciju no minētās dalībvalsts;

(b)jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums jebkuras ar šo regulu nesaderīgas Eiropola rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju no Eiropola;

(c)jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums jebkuras ar šo regulu nesaderīgas eu-LISA rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju no eu-LISA.

Dalībvalsti, Eiropolu vai eu-LISA pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tie pierāda, ka nav atbildīgi par notikumu, kas izraisījis minēto kaitējumu.

(2)Ja saistībā ar to, ka kāda dalībvalsts vai Eiropols nav ievērojis pienākumus saskaņā ar šo regulu, ir nodarīts kaitējums SIS, minētā dalībvalsts vai Eiropols ir atbildīgs par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl eu-LISA vai cita dalībvalsts, kas piedalās SIS, nav veikusi saprātīgus pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas.

(3)Pret dalībvalsti vērstas kompensācijas prasības par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē minētās dalībvalsts tiesību akti. Pret Eiropolu vērstas kompensācijas prasības par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē Regula (ES) 2016/794, un tām piemēro Līgumos paredzētos nosacījumus. Pret eu-LISA vērstām kompensācijas prasībām par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, piemēro Līgumos paredzētos nosacījumus.”;

(13)regulas 74. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Eu-LISA sagatavo dienas, mēneša un gada statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām gan par katru dalībvalsti un Eiropolu, gan kopumā. Eu-LISA sniedz arī gada ziņojumus par konstatēto informācijas atbilsmju skaitu pa brīdinājumu kategorijām, to, cik reizes notikusi meklēšana SIS, un to, cik reizes piekļūts SIS, lai ievadītu, atjauninātu vai dzēstu brīdinājumu, – gan par katru dalībvalsti un Eiropolu, gan kopumā. Minētajā statistikā neietver personas datus. Gada statistikas ziņojumu publicē.”;

(14)regulas 79. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.    Komisija pieņem lēmumu, ar ko nosaka datumu, kurā Eiropols sāk ievadīt, atjaunināt un dzēst datus SIS saskaņā ar šo regulu, kas grozīta ar Regulu [XXX], pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)saskaņā ar šo regulu pieņemtie īstenošanas akti ir grozīti, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu šo regulu, kas grozīta ar Regulu [XXX];

(b)Eiropols ir paziņojis Komisijai, ka tas veicis tehniskos un procedurālos pasākumus, kas vajadzīgi SIS datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai, ievērojot šo regulu, kas grozīta ar Regulu [XXX];

(c)Eu-LISA ir informējusi Komisiju par to, ka ir sekmīgi pabeigtas visas testēšanas darbības attiecībā uz CS-SIS un mijiedarbību starp CS-SIS un Eiropola tehnisko saskarni, kura minēta šīs regulas, kas grozīta ar Regulu [XXX], 48. panta 1. punktā.

Minēto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”.

2. pants 
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no datuma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1862 79. panta 7. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS – “AĢENTŪRAS”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma pamatojums

1.6.Priekšlikuma ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētais pārvaldības veids

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS – “AĢENTŪRAS”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz:

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 43  

⌧ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu ar citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētais mērķis

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Izpildes rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2021. līdz 2022. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētais pārvaldības veids 49  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☒ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā pārvaldības veida, finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz eu-LISA apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz eu-LISA cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (FTE):

Plānots, ka 2021. gadā tiks pieņemti darbā darbinieki, kas sāks laikus pilnveidot centrālo SIS, lai nodrošinātu jaunizveidotās brīdinājumu kategorijas ieviešanu līdz 2022. gadam.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 67

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

– ◻ Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)    Šajā kontekstā atsauce uz “aizdomās turētajiem un noziedzniekiem” attiecas uz: a) personām, ko tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai kas ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu; b) personām, par kurām ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē.

(2)     https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-terrorism-situation-and-trend-report-te-sat-2020 .

(3)     https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/06/16/preventing-and-countering-terrorism-and-violent-extremism-council-adopts-conclusions-on-eu-external-action/ .

(4)     https://www.consilium.europa.eu/media/36284/st09680-en18.pdf .

(5)    Regula (ES) 2018/1240.

(6)    Regulas (ES) 2016/794 7. panta 5. punkts.

(7)    Šengenas Informācijas sistēmā piedalās 25 dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Īrija un Kipra gatavojas pievienoties sistēmai 2021. gadā. Sistēmai ir pievienotas četras Šengenas asociētās valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice). Eiropolam, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un ES Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) izvietotajām grupām ir piekļuve konkrētām sistēmas daļām, bet tās sistēmā nevar ievadīt brīdinājumus.

(8)    Attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu tabulā norādītas visas pārbaudes, ko 2019. gadā veikuši visi lietotāji, kuriem ir piekļuve sistēmai. Veicot pārbaudi Šengenas Informācijas sistēmā, lietotāji pārbauda datus, salīdzinot tos ar tiem brīdinājumiem, kuriem viņi var piekļūt (kas ne visos gadījumos ietver tiesībaizsardzības iestāžu brīdinājumus).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) 
par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām 
(VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(13)    Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(14)    Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1745 (2020. gada 18. novembris) par Šengenas acquis noteikumu par datu aizsardzību īstenošanu un dažu Šengenas acquis noteikumu provizorisku īstenošanu Īrijā (OV L 393, 23.11.2020., 3. lpp.).

(15)    OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(16)    Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(17)    OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(18)    Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(19)    OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(20)    Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).

(21)    Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.).

(22)    Padomes Lēmums (ES) 2018/934 (2018. gada 25. jūnijs) par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 165, 2.7.2018., 37. lpp.).

(23)    Padomes Lēmums (ES) 2017/733 (2017. gada 25. aprīlis) par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu Horvātijas Republikā (OV L 108, 26.4.2017., 31. lpp.).

(24)    OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.

(25)    OV L 312, 7.12.2018., 14. lpp.

(26)    Jāpiemin, ka izmantotie apspriešanās pasākumi kalpoja informācijas un argumentu apkopošanai. Tie nav apsekojumi, jo tie attiecas uz nereprezentatīvām ieinteresēto personu vai visas sabiedrības izlasēm un tādējādi neļauj izdarīt secinājumus.

(27)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1862 36. pantu tas attiektos uz personām, par kurām ir skaidra norāde, ka tās ir nodomājušas izdarīt vai izdara kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir Eiropola kompetencē, vai personām, par kurām vispārējs novērtējums (īpaši ņemot vērā līdz šim izdarītos noziedzīgos nodarījumus) ļauj uzskatīt, ka tās nākotnē var izdarīt kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē.

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(31)    Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(32)    Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1745 (2020. gada 18. novembris) par Šengenas acquis noteikumu par datu aizsardzību īstenošanu un dažu Šengenas acquis noteikumu provizorisku īstenošanu Īrijā (OV L 393, 23.11.2020., 3. lpp.).

(33)    OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(34)    Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(35)    OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(36)    Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(37)    OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(38)    Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).

(39)    Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.).

(40)    Padomes Lēmums (ES) 2018/934 (2018. gada 25. jūnijs) par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 165, 2.7.2018., 37. lpp.).

(41)    Padomes Lēmums (ES) 2017/733 (2017. gada 25. aprīlis) par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu Horvātijas Republikā (OV L 108, 26.4.2017., 31. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(43)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(44)    COM(2020) 456 (27.5.2020.).

(45)    COM(2020) 440 final, 1.–2. pielikums (27.5.2020.).

(46)    COM(2020) 605 final (24.7.2020.).

(47)     https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf .

(48)    eu-LISA 2019. darbības rādītāji attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu liecina, ka meklējumu un informācijas atbilsmju daudzums ir trīskāršojies no 6 miljoniem 2014. gadā līdz 18 miljoniem 2019. gadā.

(49)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(50)    Komisijas dienestu darba dokuments “Decentralizētās aģentūras un EPPO”.

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) (OV L 295/99, 21.11.2018.).

(52)    Valdes Lēmums Nr. 2019-198 par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) finanšu noteikumiem, 28.8.2019.

(53)    https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_lv.pdf.

(54)    Eu-LISA finanšu regulas 30. pants.

(55)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(56)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(57)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(58)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gadu). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(59)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gadu). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(60)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(61)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais mērķis”.

(62)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gadu). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(63)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gadu). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(64)    AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(65)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(66)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(67)    Sk. 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(68)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.