Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020PC0459

Grozīts priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

COM/2020/459 final

Briselē, 29.5.2020

COM(2020) 459 final

2018/0224(COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,
ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi plaša mēroga un nopietnu sabiedrības veselības krīzi. Tā visā pasaulē smagi skar iedzīvotājus, sabiedrību un ekonomiku. Veselības krīzes apmērs un rīcībpolitiskie risinājumi tās kontrolei ir līdz šim nepieredzēti. Tāpēc krīzes sociālekonomiskās ietekmes dziļums ir pilnīgi neskaidrs. Jau šajā posmā ir skaidrs, ka tā rada vēl nepieredzētus un lielus izaicinājumus dalībvalstu finanšu un ekonomikas sistēmām. Saskaņā ar Komisijas pavasara ekonomikas prognozēm 1 ES IKP šogad samazināsies par aptuveni 7,5 %, kas ir daudz vairāk nekā pasaules finanšu krīzes laikā 2009. gadā, un 2021. gadā tas pieaugs tikai par 6 %.

Reaģējot uz to, dalībvalstis ir pieņēmušas ārkārtas diskrecionārus ekonomiskus un finansiālus pasākumus. Kopā ar tā saukto “automātisko stabilizatoru” ietekmi, t. i., maksājumiem, kas paredzēti bezdarba apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma sistēmās, apvienojumā ar nodokļu ieņēmumu zaudējumu, šie pasākumi ievērojami ietekmē dalībvalstu publiskās finanses, liekot kopējam vispārējam valdības budžeta deficītam gan eurozonā, gan ES pieaugt no 0,6 % no IKP 2019. gadā līdz 8,5 % no IKP šogad.

Covid-19 pandēmijas krīze visā pasaulē būtiski ietekmē arī sabiedrību, sākot ar veselības aprūpes sistēmām un beidzot ar smagām globālām sociālām un ekonomiskām sekām. Mūsu atbildes stratēģijai jābūt visaptverošai, saskaņotai un integrētai, un tai jāaptver gan sabiedrības veselības, gan sociālekonomiskās problēmas. Ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu vājās, nenoturīgās veselības aprūpes sistēmas un sarežģītās sociālekonomiskās un pārvaldības problēmas, tās ir visneaizsargātākās pret Covid-19. Jau tagad ir skaidrs, ka Covid-19 būtiski ietekmēs mūsu partnervalstu ekonomikas un makroekonomikas sistēmas. Valdības būs spiestas stiprināt makroekonomikas stabilitāti un uzturēt fiskālo telpu, lai aizsargātu visneaizsargātākos iedzīvotājus, savus uzņēmumus un darba ņēmējus un turpinātu nodrošināt sociālos pamatpakalpojumus.

Šai ārkārtas situācijai ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī.

Visaptverošam Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam būs vajadzīgas milzīgas publiskā un privātā sektora investīcijas Eiropas līmenī, lai aktivizētu ekonomiku, radītu kvalitatīvas darbvietas un veiktu ieguldījumus koronavīrusa postījumu tūlītējā novēršanā. Tāpēc Komisija ierosina pilnībā izmantot ES budžeta iespējas, lai piesaistītu investīcijas un ātrāk sniegtu finansiālo atbalstu izšķirošajos pirmajos atveseļošanas gados, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem instrumentiem.

Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments kā ārkārtas pasākums, kura pamatā ir

LESD 122. pants un kura finansēšana balstīsies uz priekšlikumā lēmumam par pašu resursiem paredzēto pilnvarojumu.  Līdzekļi ļaus īstenot tūlītējus pasākumus, kas vajadzīgi, lai, reaģējot uz krīzi, aizsargātu iztikas līdzekļus, uzlabotu profilaksi un stiprinātu noturību un atveseļošanu.

·Uzlabota daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam

Atveseļošanas un noturības pasākumi Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta ietvaros tiks īstenoti, izmantojot jau esošus īstenošanas instrumentus, kas ir vairākās īpašās Savienības programmās, kuras Komisija ir ierosinājusi daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ietvaros, t. sk.:

pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un tās īpašā īstenošanas programma,

Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments,

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

Tāpēc ar iepriekš minētajām Savienības programmām saistītie Komisijas priekšlikumi ir jāgroza.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

ES rīcība ir pamatota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 182. panta 1. un 4. punktu, 183., 188., 209. un 212. pantu.

·Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

[EAI] paskaidrojuma rakstā ir sīki izklāstīti subsidiaritātes un proporcionalitātes apsvērumi.

Turklāt attiecīgajām programmām piemērojamie subsidiaritātes un proporcionalitātes apsvērumi ir sīki izklāstīti šādu Komisijas priekšlikumu paskaidrojuma rakstos:

COM(2018) 392: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk “Komisijas priekšlikums COM(2018) 392”),

COM (2018) 435: priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (turpmāk “Komisijas priekšlikums COM(2018) 435”),

COM(2018) 436: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (turpmāk “Komisijas priekšlikums COM(2018) 436”),

COM (2018) 460: priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (turpmāk “Komisijas priekšlikums COM(2018) 460”).

·Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums groza Komisijas priekšlikumus COM(2018) 392, COM(2018) 435, COM(2018) 436 un COM(2018) 460.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Īstenotā sabiedriskā apspriešana un apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir sīki izklāstīta šādu Komisijas sākotnējo priekšlikumu paskaidrojuma rakstos: COM (2018) 392, COM (2018) 435, COM (2018) 436 un COM (2018) 460.

·Izvērtējumi un ietekmes novērtējums

Priekšlikuma atbalstam veikto ex post un starpposma izvērtējumu rezultāti ir sīki izklāstīti šādu Komisijas sākotnējo priekšlikumu paskaidrojuma rakstos: COM (2018) 392, COM (2018) 435, COM (2018) 436 un COM (2018) 460.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Savienība darīs pieejamus kopumā 14 647 miljonus EUR pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, kopumā 16 483 miljonus EUR Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un kopumā 11 448 miljonus EUR Ārējās darbības garantijas palielināšanai Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros. Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) I pielikumā iekļautie saņēmēji būs tiesīgi saņemt šādu palielinājumu. Papildu finansējums tiks darīts pieejams, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, pamatojoties uz jaunajā lēmumā par pašu resursiem paredzēto pilnvarojumu. 

Sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu ir sniegta tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

·Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar šo priekšlikumu tiek ierosināti mērķtiecīgi grozījumi šādos Komisijas priekšlikumos: COM (2018) 392, COM (2018) 435, COM (2018) 436 un COM (2018) 460.

Galveno ieviesto grozījumu mērķis ir:

nodrošināt to pasākumu īstenošanu, kas izklāstīti priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, izmantojot Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai īstenošanas mehānismus;

nodrošināt finansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

nodrošināt atbilstību paredzētajiem termiņiem, kas noteikti 4. pantā priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, izmantojot pienācīgas savstarpējas atsauces.

2018/0224 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”,


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu,


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

Komisijas priekšlikumus COM(2018) 435, COM(2018) 436, COM(2018) 460, COM(2018) 392 groza šādi:

1.Komisijas priekšlikumu COM(2018) 435 — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem — groza šādi:

(1)iekļauj šādu 15.a apsvērumu:

“(15.a)    Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un atbilstoši tajā piešķirto resursu ierobežojumiem šīs programmas ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai novērstu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi.  Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EAI] paredzēto termiņu ievērošanu.”;

(2)iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants
Resursi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta

Regulas [EAI] 2. pantā norādītos pasākumus šīs programmas ietvaros īsteno, izmantojot summas, kas norādītas minētās Regulas [EAI] 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktā, ievērojot tās 4. panta 4. un 8. punktu.

Šīs summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.”

2.Komisijas priekšlikumā COM(2018) 436 — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, — iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants
Resursi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta

Saskaņā ar Regulas [Pamatprogrammas regula] 9.a pantu Regulas [EAI] 2. pantā norādītos pasākumus īsteno šīs īpašās programmas ietvaros, izmantojot summas, kas norādītas minētās Regulas [EAI] 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktā, ievērojot tās 4. panta 4. un 8. punktu.”

3.Komisijas priekšlikumu COM(2018) 460 — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, — groza šādi:

(1)iekļauj šādu 36.a apsvērumu:

“(36.a) Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un atbilstoši tajā piešķirto resursu ierobežojumiem Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai novērstu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi.  Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EAI] paredzēto termiņu ievērošanu.”;

(2)iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants
Resursi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta

(1)Saskaņā ar Ārējās darbības garantiju 26. panta 3. punkta otrajā daļā norādīto summu piešķir atbilstoši Regulas [EAI] 4. panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, izņemot makrofinansiālās palīdzības operācijas, kurām resursus piešķir, kā noteikts minētās Regulas [EAI] 4. panta 7. punktā. Ar šo summu atbalsta arī operācijas IPA III regulas I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās.

(2)Regulas [EAI] 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā norādīto summu izmanto Ārējās darbības garantijas nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu (papildus resursiem, kas minēti Finanšu regulas 211. panta 4. punkta pirmajā daļā) un pasākumiem, kas norādīti Regulas [EAI] 2. panta 2. punkta otrajā teikumā, ievērojot tās 4. panta 8. punktu.

Papildus Finanšu regulas 211. panta 4. punkta otrajā daļā norādītajiem resursiem, aprēķinot no Finanšu regulas 211. panta 1. punktā norādītās uzkrājumu likmes izrietošo nodrošinājumu, ņem vērā summu, kas nepārsniedz 11 285 762 000 EUR. 

Pirmajā daļā norādītā summa ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.”;

(3)regulas 26. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Saskaņā ar Ārējās darbības garantiju Savienība var garantēt operācijas, kas parakstītas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kopsummā līdz 130 000 000 000 EUR.

Summu līdz 70 000 000 000 EUR no šīs summas piešķir operācijām, ar kurām īsteno Regulas [EAI] 2. panta 1. punkta otrajā daļā norādītos pasākumus, un tā ir pieejama tikai no minētās regulas 4. panta 3. punktā norādītās dienas.”;

(b)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. EFIA+ un Ārējās darbības garantija var atbalstīt finansēšanas un investīciju operācijas partnervalstīs 4. panta 2. punktā minētajās ģeogrāfiskajās zonās. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus finansē no attiecīgo ģeogrāfisko programmu budžeta, kuras izveidotas ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, neskarot 6.a pantu, un pārceļ kopējā uzkrājuma fondā. No EFIA+ un Ārējās darbības garantijas var arī atbalstīt operācijas Regulas [IPA III] I pielikumā uzskaitītajās saņēmējās. Finansējumu šīm operācijām saskaņā ar EFIA+ un Ārējās darbības garantijas uzkrājumiem finansē saskaņā ar Regulu [IPA], neskarot šīs regulas 6.a panta 1. punktu. Ārējās darbības garantijas uzkrājumus aizdevumiem EINS regulas 10. panta 2. punktā minētajām trešām valstīm finansē saskaņā ar minēto regulu.”;

(4)regulas 39. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lēmumu Nr. 466/2014/ES un Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 atceļ no 2021. gada 1. janvāra. Regulu (ES) 2017/1601 atceļ no 2021. gada 31. decembra.”

4.Komisijas priekšlikumu COM(2018) 392 — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, — groza šādi:

(1)iekļauj šādu jaunu (71.a) apsvērumu:

“(71.a) Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un atbilstoši tajā piešķirto resursu ierobežojumiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai novērstu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi.  Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EAI] paredzēto termiņu ievērošanu.”;

(2)iekļauj šādu jaunu 84.a pantu:

“84.a pants
Resursi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta

(1)Regulas [EAI] 2. pantā norādītos pasākumus ELFLA ietvaros īsteno, izmantojot summu 16 483 miljonu EUR apmērā pašreizējās cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.

Šī summa ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

To dara pieejamu kā papildu resursus budžeta saistībām ELFLA ietvaros 2022., 2023. un 2024. gadam papildus 83. pantā noteiktajiem kopējiem resursiem šādi:

2022. g.: 8 117 miljoni EUR;

2023. g.:  4 140 miljoni EUR;

2024. g.: 4 226 miljoni EUR.

(2)Šā panta 1. punktā minēto papildu resursu sadalījumu katrai dalībvalstij nosaka saskaņā ar 83. panta 3. punktu.

(3)Budžeta saistībām, kuru pamatā ir šā panta 1. punktā minētie papildu resursi, piemēro saistību atcelšanas noteikumus, kas izklāstīti [Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību] 32. pantā.

(4)Šā panta 1. punktā minētajiem papildu resursiem 86. pantu nepiemēro.

(5)Līdz 4 % no 1. punktā minētajiem kopējiem papildu resursiem pēc dalībvalstu iniciatīvas var piešķirt tehniskajai palīdzībai atbilstoši ELFLA iemaksām dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos.

(6)Šā panta 1. punktā minētos papildu resursus izmanto atbilstoši jaunajam konkrētajam mērķim, kas papildina 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus un kā nolūks ir atbalstīt darbības, ar kurām sagatavo ekonomikas atveseļošanu.”

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

   1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

   1.2.    Attiecīgā rīcībpolitikas joma ABM/ABB struktūrā

   1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

   1.4.    Mērķi

   1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

   1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

   1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

   2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

   2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

   2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

   3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

   3.2.    Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

   3.2.1.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

   3.2.2.    Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

   3.2.3.    Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

   3.2.4.    Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

   3.2.5.    Trešo personu iemaksas

   3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem



TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Grozīti priekšlikumi attiecībā uz EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018) 435); EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMU, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (COM(2018) 436); EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) (COM(2018) 392); EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu.

Attiecīgā rīcībpolitikas joma (programmu kopa)

01 Pētniecība un inovācija

15 Ārējā darbība

08 Lauksaimniecība un jūrlietu politika

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 2  

 esošas darbības pagarināšanu 

X vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šie mērķtiecīgie grozījumi pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, īpašajā pētniecības un inovācijas programmā un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI) un ELFLA intervencēs saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem ir ierosināti pārskatītā DFS priekšlikuma ietvaros, tostarp saistībā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (ESAI). Ar šo jauno instrumentu minētajām programmām uz ierobežotu laiku līdzekļi, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu, tiks nodrošināti kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta nozīmē.

Parasti finansiālais atbalsts un Komisijas veiktās attiecīgās darbības būtu jāplāno līdz 2024. gada beigām un attiecībā uz neatmaksājamo finansiālo atbalstu vismaz 60 % apjomā no kopējā apjoma jāuzņemas līdz 2022. gada beigām. Tāpēc atlikušie gadi pēc 2024. gada līdz DFS beigām Komisijai būtu jāizmanto, lai atbalstītu attiecīgo darbību īstenošanu uz vietas, sasniegtu paredzēto atveseļošanu attiecīgajās ekonomikas un sociālajās jomās un veicinātu noturību un konverģenci.

Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

(1)    Lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19) izplatīšanos, ko Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja par pandēmiju, dalībvalstis un trešās valstis ir pieņēmušas līdz šim nepieredzētu pasākumu kopumu. Šie pasākumi ir izraisījuši būtiskus saimnieciskās darbības traucējumus. Konkrētāk, šie pasākumi ir izraisījuši piegādes ķēžu un ražošanas traucējumus un cilvēku prombūtni no darba. Plašākā kontekstā, šie pasākumi jau ir izraisījuši vai izraisīs daudzu uzņēmumu finansiālā stāvokļa krasu pasliktināšanos Savienībā un trešās valstīs.

(2)    Krīze ir strauji izpletusies Savienības teritorijā un trešās valstīs. Tagad tiek prognozēts, ka Savienībā 2020. gadā būs straujš izaugsmes kritums, un tas var ilgt līdz 2021. gadam. Pastāv risks, ka atveseļošana dažādās dalībvalstīs būs ļoti nevienāda, un tas palielinās atšķirības starp valstu ekonomikām. Dalībvalstu atšķirīgā fiskālā spēja nodrošināt finansiālu atbalstu tur, kur tas ekonomikas atveseļošanai visvairāk ir vajadzīgs, un valstu pasākumu atšķirības apdraud vienoto tirgu.

(3)    Ir vajadzīgs visaptverošs ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopums, un tam ir nepieciešamas milzīgas publiskā un privātā sektora investīcijas, lai aktivizētu ekonomiku, radītu kvalitatīvas darbvietas un veiktu ieguldījumus Covid-19 pandēmijas izraisīto postījumu tūlītējā novēršanā.

(4)    Šai ārkārtas situācijai ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī, lai novērstu turpmāku ekonomikas pasliktināšanos un atbalstītu saimnieciskās darbības līdzsvarotu atveseļošanu, nodrošinot nepārtrauktību un ieguldījumu palielināšanu zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Tāpēc šajā nolūkā ir jāizveido ES Atveseļošanas instruments, kas novērstu Covid-19 pandēmijas sekas un nodrošinātu tūlītējas finansējuma vajadzības, lai izvairītos no tās atkārtošanās.

(5) Saskaņā ar šādu loģiku instrumentam ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību būtu jāspēcina atbalsts ar veselību un klimatu saistītām pētniecības un inovācijas darbībām. Tas palīdzēs stiprināt gatavību efektīvi un ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām un ieguldīt zinātniski pamatotos risinājumos, kā arī nodrošināt saskaņotību ar Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(6) Tirdzniecība un ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm, arī Rietumbalkāniem, Eiropas kaimiņreģiona valstīm un Āfrikas valstīm, Savienības ekonomikai ir ļoti svarīgas. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar Savienības lomu pasaules mērogā, atbildību, kā arī tās vērtībām Atveseļošanas instrumenta finanšu resursi ar NDICI starpniecību būtu jāizmanto arī, lai nodrošinātu atbalstu minēto valstu centieniem cīņā pret Covid-19 pandēmijas ietekmi un atveseļošanā no tās.

(7) Instrumentam būtu arī jāspēcina ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) starpniecību nodrošinātais atbalsts, ar ko dalībvalstīm dara pieejamus ārkārtas papildu resursus, lai sniegtu palīdzību smagi skartajām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm nolūkā atbalstīt ar Covid-19 uzliesmojumu saistītās krīzes novēršanu un sagatavoties ekonomikas atveseļošanai.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ārējo attiecību jomā Starpposma pārskatīšanas ziņojumā par ārējās finansēšanas instrumentiem 3  ir secināts, ka pašreizējos daudzo krīžu un konfliktu apstākļos ES daudzgadu finanšu shēmai ir jāspēj ātri pielāgoties mainīgām prioritātēm un neparedzētiem notikumiem un ātri sniegt tūlītējus rezultātus. Turklāt instrumentiem ir jābūt pietiekami elastīgiem finansiālā un citādā ziņā, lai ar ārējo darbību varētu reaģēt uz daudzajām problēmām, kas ES jārisina pasaules mērogā. Šis elastīgums jāuzlabo dažādos līmeņos. Tas nozīmē, ka jāsāk ar budžetu, kurā jāiekļauj lielākas rezerves, un jāturpina ar daudzgadu plānošanu un intensīvāku vienkāršošanu īstenošanas līmenī, lai palielinātu lietderīgumu un efektivitāti. Šis priekšlikums ir atbilde uz šo secinājumu, jo tas palielina papildu resursu pieejamību, lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisīto neparedzēto krīzi.

Pētniecība un inovācija un jo īpaši Eiropas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbilst pilsoņu prioritātēm, uzlabo Savienības darba ražīgumu un konkurētspēju un ir būtiski svarīgas, lai saglabātu mūsu sociālekonomisko modeli un vērtības, un sniedz risinājumus, kas problēmām pievēršas sistemātiskāk. Pašreizējos ārkārtējos apstākļos Eiropai ir vajadzīgi ātri pētniecības un inovācijas virzīti risinājumi un padziļināta zinātniskā izpratne par pārnēsājamām slimībām. Spēcināšana ļautu veikt lielas pētniecības un inovācijas investīcijas izmaksu ziņā pieejamos un inovatīvos aizsardzības pasākumos, virusoloģijā, vakcīnu izstrādē, ārstēšanā un diagnostikā, kā arī pārveidot pētniecības rezultātus sabiedrības veselības rīcībpolitikas pasākumos. Ir būtiski atvēlēt vairāk resursu pētniecībai un inovācijai klimata jomā, lai atbalstītu ES rūpniecības konkurētspēju saistītajās ekonomikas jomās un nodrošinātu ekonomikas atveseļošanu saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Investīcijas pētniecībā un inovācijā var palīdzēt novērst krasu emisiju palielināšanos un dabas degradāciju, kam ir liela ietekme uz veselību (piemēram, zoonotiskās slimības). Spēcināšana atbalstītu uzņēmumus, kas nodarbojas ar pētniecību un inovāciju nolūkā pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu un ieguldīt revolucionārās tehnoloģijās Eiropas zaļā kursa jomās. Tā nodrošinātu vairāk finansiālu līdzekļu jaunām un revolucionārām inovācijām, ko īsteno MVU, jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu. Priekšlikums papildina citus īpašus pasākumus, kas jau ir veikti, lai sniegtu atspaidu lauksaimniecības nozarei. Ir veikti regulatīvi pasākumi, piemēram, valsts atbalsta noteikumu pielāgošana vai sezonas darbinieku pieejamības atvieglošana.

Komisija ir arī pielāgojusi noteikumus un ieviesusi izmaiņas divos īpašajos lauksaimniecības fondos – ELGF un ELFLA –, lai nodrošinātu ārkārtēju elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu), kā arī visus citus pasākumus, kuru nolūks ir risināt pašreizējo bezprecedenta situāciju. Pasākumi ir saderīgi ar Komisijas priekšlikumu par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, kas izklāstīts ierosinātajā Regulā (ES) XXX/XX.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Papildus sinerģijai, kas attiecībā uz programmu “Apvārsnis Eiropa”, NDICI un ELFLA intervencēm saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem jau ir minēta iepriekšējās Komisijas 2018. gada priekšlikumos, šī īpašā iniciatīva pārskatītā DFS priekšlikuma kontekstā veido spēcīgu sinerģiju starp šīm programmām un jauno Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, kas izklāstīts ierosinātajā Regulā (ES) XXX/XX. Minētais instruments ļaus ierobežotā laikposmā nodrošināt šīm nozaru programmām līdzekļus, kas pārsniegs DFS noteiktos maksimālos apjomus, pamatojoties uz šo instrumentu mērķu papildināmību un darbību un atbilstoši pamatojumam un pievienotajai vērtībai, kas izklāstīta iepriekš 1.4.2. iedaļā.



Ilgums un finansiālā ietekme 

 Ierobežots ilgums

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam.

X Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2021. gada,

pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi 4  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

X    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

X trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

X EIB un Eiropas Investīciju fondam;

X Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

X publisko tiesību subjektiem;

X privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

X dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

X personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes.

Komisija var nolemt daļu no pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētās spēcināšanas izpildes deleģēt izpildaģentūrai saskaņā ar pārvaldības veidu, kas noteikts darbībām, kuras tiks pastiprinātas.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Sk. Komisijas tiesību aktu priekšlikumu finanšu pārskatus: COM(2018) 460 final, COM(2018) 435 final, COM(2018) 436 final, (COM(2018) 392) final.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Sk. Komisijas tiesību aktu priekšlikumu finanšu pārskatus: COM(2018) 460 final, COM(2018) 435 final, COM(2018) 436 final, (COM(2018) 392) final.

Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Sk. Komisijas tiesību aktu priekšlikumu finanšu pārskatus: COM(2018) 460 final, COM(2018) 435 final, COM(2018) 436 final, (COM(2018) 392) final.

 PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un jaunas ierosinātās budžeta izdevumu pozīcijas

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu  
veids

Iemaksas

1. izdevumu kategorija. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

Dif./nedif. 5

no EBTA valstīm 6

no kandidātvalstīm 7

no trešām valstīm

Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē

1

01 01 01 01, 01 01 01 02, 01 01 01 03, 01 01 01 61, 01 01 01 62, 01 01 01 62, 01 01 01 63, 01 01 01 64 Atbalsta izdevumi pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, t. sk. iemaksas izpildaģentūrām, kas īsteno programmu

Nedif.

1

01 02 02 10 Kopa “Veselība”

Dif.

1

01 02 02 40 Kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”

Dif.

1

01 02 02 50 Kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”

Dif.

1

01 02 03 01 Eiropas Inovācijas padome

Dif.

3. izdevumu kategorija. Dabas resursi un vide

Dif./nedif. 8

no EBTA valstīm 9

no kandidātvalstīm 10

no trešām valstīm

Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē

3

08 01 02 Atbalsta izdevumi, kas saistīti ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)

Nedif.

3

08 03 01 03 Lauku attīstības intervenču veidi atbilstoši KLP stratēģiskajiem plāniem, ko finansē no ESAI

Dif.

3

08 03 02 ELFLA – Operatīvā tehniskā palīdzība

Dif.

6. izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule

Dif./nedif. 11

no EBTA valstīm 12

no kandidātvalstīm 13

no trešām valstīm

Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē

6

15 01 01 Atbalsta izdevumi Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam

Nedif.

6

15 02 01 07 Finansējuma nodrošināšana no ESAI Ārējās darbības garantijai

Dif.

Aplēstā ietekme uz izdevumiem

Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu 
kategorija

< 1., 3. un 6. >

 [1. izdevumu kategorija – Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija, 3. izdevumu kategorija – Dabas resursi un vide, 6. izdevumu kategorija – Kaimiņattiecības un pasaule]

Papildus finansējumam, kas noteikts ierosinātās regulas COM(2018) 435 (Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula) 9. pantā un ierosinātā lēmuma par “Apvārsnis Eiropa” īpašo programmu 4. pantā, 14 647 miljoni EUR (pašreizējās cenās) kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē būs pieejami kā finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. No šīs summas līdz 689,160 miljoniem EUR var atvēlēt administratīviem izdevumiem, t. sk. izmaksām par ārštata darbiniekiem.

No ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem nodrošināto izdevumu indikatīvais sadalījums ir šāds:

[Apvārsnis Eiropa]

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Darbības izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Saistības

(1)

4 919,020

4 739,320

2 558,890

1 740,610

13 957,840

Maksājumi

(2)

433,668

3 479,853

2 708,187

2 475,285

1 978,160

1 860,712

909,443

112,532

13 957,840

Administratīvā atbalsta izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Saistības = maksājumi

(3)

126,980

197,680

132,110

106,390

51,000

37,000

38,000

689,160

Kopā ārējie piešķirtie ieņēmumi

Saistības

=1+3

5 046,000

4 937,000

2 691,000

1 847,000

51,000

37,000

38,000

14 647,000

Maksājumi

=2+3

560,648

3 677,533

2 840,297

2 581,675

2 029,160

1 897,712

947,443

112,532

14 647,000

Papildus finansējumam, kas noteikts ierosinātās regulas COM(2018) 392 (ELFLA intervences saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem) 83. pantā, 16 483 miljoni EUR (pašreizējās cenās) kā ārējie piešķirtie ieņēmumi 2022.–2024. gadam 14 Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē būs pieejami kā finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. No šīs summas līdz 6,000 miljoniem EUR var atvēlēt administratīviem izdevumiem, t. sk. izmaksām par ārštata darbiniekiem. Operatīvā tehniskā palīdzība ir iekļauta darbības izdevumiem paredzētajā summā un to aprēķinās, tiklīdz saskaņā ar COM(2018) 392 83. panta 3. punktu tiks noteikts 1. punktā minēto papildu resursu sadalījums pa dalībvalstīm.

No ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem nodrošināto izdevumu indikatīvais sadalījums ir šāds:

[ELFLA]

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Darbības izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Saistības

(1)

8 116,000

4 139,000

4 222,000

16 477,000

Maksājumi

(2)

2 029,000

3 875,350

4 938,950

3 531,000

1 680,500

422,200

16 477,000

ELFLA – Operatīvā tehniskā palīdzība (iemaksas no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem)

Saistības

(1)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Maksājumi

(2)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Administratīvā atbalsta izdevumi (iemaksas no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem)

Saistības = maksājumi

(3)

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

6,000

Kopā ārējie piešķirtie ieņēmumi

Saistības

=1+3

8 117,000

4 140,000

4 223,000

1,000

1,000

1,000

16 483,000

Maksājumi

=2+3

2 030,000

3 876,350

4 939,950

3 532,000

1 681,500

423,200

16 483,000

Papildus finansējumam, kas noteikts Regulas COM(2018) 460 final (NDICI) 6. pantā, 11 448,070 miljoni EUR (pašreizējās cenās) kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē būs pieejami kā finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. No šīs summas līdz 162,308 miljoniem EUR var atvēlēt administratīviem izdevumiem, t. sk. izmaksām par ārštata darbiniekiem.

No ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem nodrošināto izdevumu indikatīvais sadalījums ir šāds:

[Ārējās darbības garantija – NDICI]

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

Darbības izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Saistības

(1)

3 265,383

3 331,093

2 274,063

2 320,063

27,383

33,389

34,389

11 285,762

Maksājumi

(2)

23,133

1 883,383

1 883,383

1 883,383

1 883,383

1 888,389

1 840,709

11 285,762

Administratīvā atbalsta izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Saistības = maksājumi

(3)

24,617

24,617

24,617

24,617

24,617

19,611

19,611

162,308

Kopā ārējie piešķirtie ieņēmumi

Saistības

=1+3

3 290,000

3 355,710

2 298,680

2 344,680

52,000

53,000

54,000

11 448,070

Maksājumi

=2+3

47,750

1 908,000

1 908,000

1 908,000

1 908,000

1 908,000

1 860,320

11 448,070



Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu 
kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

Cilvēkresursi

Citi administratīvie izdevumi

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gadi

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

7. IZDEVUMU KATEGORIJA 
daudzgadu finanšu shēmā

Cilvēkresursi

Citi administratīvie izdevumi

Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA 
daudzgadu finanšu shēmā

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 15  
of the multiannual financial framework

Cilvēkresursi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (pētniecība)

6,000

6,000

6,000

4,800

2,400

1,600

1,200

28,000

Pārējie administratīvie 
izdevumi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (pētniecība)

120,980

191,680

126,110

101,590

48,600

35,400

36,800

661,160

Starpsumma – ārējie piešķirtie ieņēmumi (pētniecība)

126,980

197,680

132,110

106,390

51,000

37,000

38,000

689,160

Cilvēkresursi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) - NDICI

16,440

16,440

16,440

16,440

16,440

11,434

11,434

105,068

Pārējie administratīvie 
izdevumi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) - NDICI

8,177

8,177

8,177

8,177

8,177

8,177

8,177

57,240

Cilvēkresursi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) - ELFLA

0,000

0,720

0,720

0,720

0,720

0,720

0,000

3,600

Pārējie administratīvie 
izdevumi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) - ELFLA

0,000

0,280

0,280

0,280

0,280

0,280

1,000

2,400

Starpsumma – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti)

24,617

25,617

25,617

25,617

25,617

20,611

20,611

168,307

Starpsumma – 
ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 
daudzgadu finanšu shēmā

151,597

223,297

157,727

132,007

76,617

57,611

58,611

857,467

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu darbinieki būs tikai ārštata darbinieki, kas tiks finansēti tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.

Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gadi

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības

Delegācijas

Pētniecība

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) – AC, AL, END, INT un JED  16

7. izdevumu kategorija

Finansē no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 

– galvenajā mītnē

– delegācijās

Finansē no programmas piešķīruma 17

– galvenajā mītnē

– delegācijās

Citi: ārējie piešķirtie ieņēmumi (pētniecība) 18  

75

75

75

60

30

20

15

Citi: ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) - NDICI

150

150

150

150

150

105

105

Citi: ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) - ELFLA

0

9

9

9

9

9

KOPĀ

225

234

234

219

189

134

120

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu darbinieki būs tikai ārštata darbinieki, kas tiks finansēti tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ārštata darbinieki

Ārštata darbinieki palīdzēs ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem īstenot EAI regulā minētos pasākumus un tos pasākumus, kas jāīsteno saskaņā ar attiecīgajām programmām.

Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām X    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 19

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

………….pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[…]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija). 

[…]

(1)    Eiropas ekonomikas prognoze, iestāžu dokuments Nr. 125, 2020. gada maijs.
(2)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(3)    COM(2017) 720 final.
(4)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(5)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.
(6)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(7)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(8)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.
(9)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(10)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(11)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.
(12)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(13)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(14)    Attiecībā uz tādām darbībām kā īstenošanas uzraudzība, arī revīzija un finanšu pārvaldība, līdzdalība programmu slēgšanas procesā, ko finansē no administratīvajiem izdevumiem, saistības varētu uzņemties līdz 2027. gadam (sīkāk skatīt tabulā iepriekš).
(15)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(16)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(17)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(18)    Šīs aplēses neskar papildu darbiniekus, kas vajadzīgi izpildaģentūrās un ko finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu par ietekmi uz resursiem.
Top