EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.8.2020

COM(2020) 353 final

2020/0162(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Apvienotās Karalistes pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Savienības vārdā jāieņem sakarā ar Apvienotās Karalistes pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.1995. gada Graudu tirdzniecības konvencija

1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas (“konvencija”) mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību visos graudu tirdzniecības aspektos, veicināt starptautiskās graudu tirdzniecības paplašināšanos un nodrošināt pēc iespējas brīvāku šo preču tirdzniecības plūsmu. Turklāt konvencijas nolūks ir visu dalībnieku interesēs dot pēc iespējas plašāku ieguldījumu starptautiskā graudu tirgus stabilitātē, uzlabot pasaules pārtikas nodrošinājumu un izveidot forumu, kur apmainīties ar informāciju un apspriest dalībnieku bažas, kas saistītas ar graudu tirdzniecību.

Konvencija stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā.

Savienība ir konvencijas Puse 1 .

2.2.Starptautiskā Graudu padome

Starptautiskā Graudu padome (IGC), kas pārvalda konvenciju, ir Londonā bāzēta starpvaldību organizācija, kura tiecas īstenot konvencijas 1. pantā noteiktos mērķus. Konkrētāk, IGC mērķi ir:

(a)veicināt starptautisko sadarbību visos graudu tirdzniecības aspektos;

(b)veicināt graudu nozares starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos, atvērtību un taisnīgumu;

(c)veicināt starptautiskā graudu tirgus stabilitāti, uzlabot pasaules pārtikas nodrošinājumu un veicināt to valstu attīstību, kuru ekonomika ir atkarīga no graudu tirdzniecības.

Šie mērķi tiek īstenoti ar tirgus pārredzamības uzlabojumiem, ko panāk, izmantojot informācijas apmaiņu, analīzi un konsultācijas par tirgus un politikas attīstības tendencēm.

Patlaban IGC ir 29 locekļi, kuru vidū ir daudzi pasaules lielākie labības ražotāji, kā arī importētāji. Līdztekus Savienībai citu locekļu vidū ir Argentīna, ASV, Austrālija, Ēģipte, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija un Ukraina. Pēdējā valsts, kas pievienojās organizācijai, ir Serbijas Republika, kura par tās locekli kļuva 2020. gada 1. aprīlī. Tomēr Ķīna un Brazīlija nav tās locekles.

29 IGC locekļiem kopā ir 2000 balsu.

Budžeta procedūru vajadzībām (sk. konvencijas 11. pantu), t. i., lai noteiktu locekļu ikgadējās finansiālās iemaksas, Savienībai 2019./20. gadā ir 372 balsis 2 .

Lēmumu pieņemšanā, proti, kad tiek balsots (sk. konvencijas 12. pantu), 1000 balsu tiek sadalīts 11 eksportētājiem locekļiem (tai skaitā 245 balsis Savienībai) un 1000 balsu – 18 importētājiem locekļiem. Jāuzsver, ka principā IGC darbojas uz vienprātības pamata un gadījumi, kad tiek faktiski balsots, ir ļoti reti.

Starptautiskās Graudu padomes sanāksmēs Savienību uz LES 17. panta pamata pārstāv Komisija. IGC sanāksmēs, jo īpaši padomes sesijās, var piedalīties dalībvalstis.

2.3.Paredzētais Starptautiskās Graudu padomes akts

2020. gada 9. aprīlī Apvienotā Karaliste 3 oficiāli pieteicās uz pievienošanos konvencijai. Par Apvienotās Karalistes pieteikumu IGC sekretariāts tās locekļus informēja 2020. gada 14. aprīlī. Apvienotā Karaliste piesakās uz dalību IGC no 2021. gada 1. janvāra, t. i., no dienas, kad būs beidzies pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

Saskaņā ar konvencijas 27. panta 2. punktu visu valstu valdības tai var pievienoties ar nosacījumiem, kādus padome uzskata par piemērotiem. Saskaņā ar Graudu tirdzniecības konvencijas reglamenta (“reglaments”) 33. noteikuma d) punktu administratīvā komiteja izskata un iesaka padomei pievienošanās pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar konvencijas 27. panta 2. punktu.

Saskaņā ar reglamenta 33. noteikuma b) punktu konvencijas 11. panta piemērošanas (t. i., locekļu ikgadējās finansiālās iemaksas noteikšanas) vajadzībām balsu skaitu valstij, kas pievienojas, nosaka, ņemot vērā šīs valsts graudu tirdzniecības kopapjoma attiecību pret visu IGC locekļu graudu tirdzniecības kopapjomu.

Saskaņā ar konvencijas 12. panta 1. punktu locekļi, kas būs eksportētāji locekļi, un locekļi, kas būs importētāji locekļi, konvencijas īstenošanas vajadzībām padomei jānosaka, ņemot vērā minēto locekļu graudu tirdzniecības modeļus un viedokļus. Saskaņā ar tā paša noteikuma 2. un 3. punktu padome noteiks arī to balsstiesības.

Diskusija par Apvienotās Karalistes pieteikumu IGC administratīvajā komitejā sākās 2020. gada 11. maijā un turpinājās IGC padomes 51. sesijā 2020. gada 8. jūnijā (videokonferencē). Šajā sesijā padome vienojās, ka oficiāls lēmums par Apvienotās Karalistes pieteikumu būtu jāpieņem rakstiskā procedūrā (balsošana pa pastu) un IGC locekļiem savi komentāri būtu jāiesūta sekretariātam līdz 2020. gada 30. oktobrim. Ja neviens IGC loceklis līdz 2020. gada 30. oktobrim rakstiskus iebildumus IGC sekretariātam neiesūtīs, Apvienotās Karalistes dalība IGC tiks uzskatīta par apstiprinātu no 2021. gada 1. janvāra.

Lai gan īpaši noteikumi par balsošanu pa pastu (vai rakstisko procedūru) konvencijā nav paredzēti, konvencijas 14. pantā par padomes lēmumiem nav prasīts šādus lēmumus pieņemt padomes sesijā.

Izstāšanās līgums

Saskaņā ar 129. panta 2. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 4 (“Izstāšanās līgums”) pārejas periodā Savienība turpinās pārstāvēt Apvienoto Karalisti visu to struktūru darbā, kas izveidotas ar Savienības noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem. Pārejas periodā Apvienotajai Karalistei būtu jāatturas no jebkādas rīcības vai iniciatīvas, kas varētu skart Savienības intereses. Tomēr Izstāšanās līguma 129. panta 4. punktā noteikts, ka Apvienotā Karaliste pārejas periodā drīkst risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kurus tā noslēdz pati par sevi Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, kā arī parakstīt un ratificēt tos, ar nosacījumu, ka minētie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nesāk piemērot pārejas perioda laikā.

3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru.

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Ar paredzēto IGC aktu tiek paplašināts IGC locekļu sastāvs. Paredzētajam IGC aktam ir juridiskas sekas, jo tas noteiks attiecīgās pievienošanās nosacījumus, it īpaši tāpēc, ka tas ietekmēs lēmumu pieņemšanas līdzsvaru IGC, kuras lēmumiem ir vajadzīgs eksportētāju un importētāju locekļu balsu vairākums un kuras lēmumi tās locekļiem ir saistoši, kā noteikts konvencijas 14. pantā. Tiks ietekmētas arī Pušu attiecīgās finansiālās iemaksas. Tālab būs jānosaka Savienības nostāja.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2020/0162 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Apvienotās Karalistes pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju (“konvencija”), kas stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā, Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK 7 . Sākotnēji konvencija tika noslēgta uz trim gadiem.

(2)Saskaņā ar konvencijas 33. pantu Starptautiskā Graudu padome var pagarināt konvencijas termiņu uz secīgiem periodiem, kas nevienu reizi nav ilgāki par diviem gadiem. Kopš konvencijas noslēgšanas tās termiņš ticis regulāri pagarināts uz turpmākiem divu gadu periodiem. Iepriekšējoreiz konvencijas termiņu ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja 2019. gada 10. jūnijā 8 , un konvencija būs spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(3)Uz konvencijas 27. panta 2. punkta pamata visu valstu valdības tai var pievienoties ar nosacījumiem, kādus Starptautiskā Graudu padome uzskata par piemērotiem.

(4)2020. gada 9. aprīlī Apvienotā Karaliste oficiāli pieteicās uz pievienošanos konvencijai no 2021. gada 1. janvāra.

(5)Apvienotā Karaliste ir lielākais labības, jo īpaši miežu un kviešu, ražotājs. Ja Apvienotās Karalistes pieteikums pievienoties konvencijai un attiecīgi piedalīties padomē tiks apstiprināts, Apvienotā Karaliste saskaņā ar konvencijas 12. pantu būs importētāja locekle. Savienība ir eksportētāja locekle, tāpēc balsu skaitu, kas Savienībai iedalīts balsošanas vajadzībām saskaņā ar konvencijas 12. pantu, Apvienotās Karalistes pievienošanās neietekmēs. Tomēr Apvienotās Karalistes pievienošanās no 2021./22. finanšu gada samazinās balsu skaitu, kas Savienībai iedalīts saskaņā ar konvencijas 11. pantu un ko izmanto, lai noteiktu locekļu finansiālo iemaksu.

(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē jāieņem Savienības vārdā, un apstiprināt Apvienotās Karalistes pievienošanos konvencijai, pamatojoties uz gaidāmajiem nosacījumiem, kas detalizēti izklāstīti šim lēmumam pievienotajā finanšu pārskatā, ar noteikumu, ka pievienošanās nestājas spēkā un ka konvencija attiecībā uz Apvienoto Karalisti netiek provizoriski piemērota, pirms ir beidzies pārejas periods, kas minēts 126. pantā Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Starptautiskajā Graudu padomē jāieņem Savienības vārdā, ir apstiprināt Apvienotās Karalistes pievienošanos 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijai, pamatojoties uz gaidāmajiem nosacījumiem, kas detalizēti izklāstīti šim lēmumam pievienotajā finanšu pārskatā, ar noteikumu, ka pievienošanās nestājas spēkā un ka konvencija attiecībā uz Apvienoto Karalisti netiek provizoriski piemērota, pirms ir beidzies pārejas periods, kas minēts 126. pantā Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 21, 27.1.1996., 47. lpp.

(2)    Starptautiskās Graudu padomes darbība balstās uz finanšu gadu, kas ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

(3)    Ar DEFRA, DFID un FCO valsts ministra vēstuli.

(4)    Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas.

(5)    OV L 21, 27.1.1996., 47. lpp.

(6)    Padomes Lēmums (ES) 2019/813 (2019. gada 17. maijs) (OV L 133, 21.5.2019., 19. lpp.).

(7)    Padomes Lēmums 96/88/EK (1995. gada 19. decembris), ar ko Eiropas Kopiena apstiprina Graudu tirdzniecības konvenciju un Pārtikas atbalsta konvenciju, kas veido 1995. gada Starptautisko līgumu par graudiem (OV L 21, 27.1.1996., 47. lpp.).

(8)    Padomes Lēmums (ES) 2019/813 (2019. gada 17. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Graudu padomē attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu (OV L 133, 21.5.2019., 19. lpp.).