EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.4.2020

COM(2020) 175 final

2020/0056(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko aktivizē ārkārtas atbalstu saskaņā ar Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 un groza tās noteikumus attiecībā uz Covid-19 uzliesmojumu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas Savienība saskaras ar iepriekš nebijušu situāciju, tās dēļ tiek zaudētas dzīvības un rodas nepieredzētas grūtības Eiropas iedzīvotājiem. Dalībvalstis ievieš ārkārtas pasākumus, kuri ierobežo personas brīvību, ar mērķi ierobežot cilvēku bojāeju un vīrusa izplatīšanos. Tā rezultātā tiek traucēta saimnieciskā darbība, radot likviditātes ierobežojumus un ekonomikas dalībnieku finanšu stāvokļa būtisku pasliktināšanos.

Dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas ir pakļautas ārkārtīgam spiedienam, ko rada vīrusa straujā izplatīšanās un lielais to pacientu skaits, kuriem nepieciešama hospitalizācija. Visas dalībvalstis ir spiestas ieguldīt papildu līdzekļus savās veselības aprūpes sistēmās, lai finansētu pieaugošās vajadzības, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, vienlaikus turpinot sniegt medicīniskos pamatpakalpojumus visiem pārējiem pacientiem. Tajā pašā laikā ES valstīm ir jāpiešķir cilvēkresursi, lai apzinātu, iepirktu un nodrošinātu laicīgu apgādi ar tik ļoti nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un ar to saistītajām precēm.

Lai gan situācija dažādās dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga, tā strauji attīstās, skaidri apliecinot, ka tā skar Eiropas Savienību kopumā un ka ir vajadzīga kolektīva, koordinēta un steidzama reakcija, lai efektīvi cīnītos pret vīrusa izplatīšanos un pēc iespējas ātrāk mazinātu tā ietekmi. Lai efektīvi risinātu šo ārkārtas situāciju, ir vajadzīga koordinēta stratēģija, kas ietver dažādus pasākumus, kuru mērķis ir glābt cilvēku dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un aizsargāt cilvēku cieņu.

Koordinēta rīcība ES līmenī ļautu gan risināt pašreizējo krīzes situāciju, gan nodrošināt pienācīgu reakciju pēc tās, inter alia,

–ātrāk un plašāk veidot krājums un koordinēt svarīgāko resursu sadali visā Eiropā;

–apmierināt vajadzību transportēt no starptautiskajiem partneriem importētus aizsarglīdzekļus, kā arī transporta vajadzības ES teritorijā;

–transportēt pacientus uz tādām pārrobežu slimnīcām, kurās ir brīvas gultasvietas;

–nodrošināt pārrobežu sadarbību nolūkā mazināt spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām visvairāk skartajos ES reģionos;

–organizēt centralizētu pirmās nepieciešamības medicīnas preču iepirkumu un piegādi slimnīcām, kā arī nodrošināt aizsargaprīkojuma ārkārtas piegādi slimnīcu personālam (attiecīgās preces ir, piemēram, respiratori, plaušu ventilatori, individuālie aizsardzības līdzekļi, atkārtoti lietojamas maskas, zāles, terapeitiskie līdzekļi un laboratorijas piederumi un dezinfekcijas līdzekļi);

–palielināt un pārveidot ES uzņēmumu ražošanas jaudu, lai nodrošinātu tādu iekārtu un materiālu ātru ražošanu un ieviešanu, kas vajadzīgi, lai steidzami novērstu pirmās nepieciešamības preču un zāļu trūkumu;

–palielināt aprūpes iestāžu skaitu un to resursus, tostarp ierīkot pagaidu un daļēji pastāvīgas lauka slimnīcas un atbalstīt citu telpu pārveidi par aprūpes iestādēm;

–palielināt testēšanas komplektu ražošanas apjomu un atbalstu galveno pamatizejvielu iegādei;

–veicināt zāļu un testēšanas metožu ātru izstrādi;

–izstrādāt, iegādāties un izplatīt testēšanas materiālus (testēšanas komplektus, reaģentus, aparatūru).

Pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu/rescEU, Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un kuru mērķis ir izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 1 un citus Savienības instrumentus, palīdz daļēji risināt pašreizējo ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Tomēr problēmas mēroga un apjoma dēļ ir vajadzīga stingrāka reakcija, kas vērsta tieši uz ES veselības aprūpes nozari. Tāpēc Komisija ierosina izmantot Ārkārtas atbalsta instrumentu, lai nodrošinātu ES plašāku instrumentu kopumu, kas atbilst pašreizējās Covid-19 pandēmijas plašajam mērogam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsts saskaņā ar Ārkārtas atbalsta regulu (Nr. 2016/369) būtu jāaktivizē pēc iespējas ātrāk. Papildinot ar citiem ES instrumentiem sniegto palīdzību, tas ļaus Savienībai veikt pasākumus smagu seku novēršanai un mazināšanai vienā vai vairākās dalībvalstīs un koordinēti apmierināt ar Covid-19 katastrofu saistītās vajadzības.

Ārkārtas atbalsta regula piedāvā konkrētus līdzekļus, kā paust solidaritāti ES līmenī, iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību cīņā ar krīzi. Attiecībā uz izdevumiem instruments ļauj iesaistīt NVO, kā arī starptautiskās organizācijas, reģionālās un valsts iestādes (piemēram, veselības aprūpes nozares). Attiecībā uz ieņēmumiem tas paredz ne tikai papildu iemaksas no dalībvalstīm, bet arī ziedojumus no privātpersonām, fondiem un pat kolektīvo finansēšanu. Komisija apsver iespēju ieviest visus vajadzīgos pasākumus, lai varētu ātri ievākt iemaksas un ziedojumus.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ierosina aktivizēt ārkārtas palīdzības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 2016/369 2. pantu un grozīt dažus tās noteikumus, lai apmierinātu īpašās vajadzības, kas saistītas ar Covid-19 uzliesmojumu. Komisija ierosina:

–aktivizēt ES atbalstu no 2020. gada 1. februāra uz divu gadu laikposmu;

–paplašināt atbalsttiesīgo darbību jomu un atbilstīgo īstenošanas partneru darbības tvērumu, ņemot vērā Covid-19 krīzes situācijas risināšanai nepieciešamo pasākumu plašo darbības jomu, un sīkāk definēt attiecināmo izmaksu tvērumu;

–piemērot šo regulu ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 1. februāra, piešķirot attiecīgajām darbībām atbalsttiesīgumu no minētā datuma, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm;

–pagarināt laikposmu juridisko saistību noslēgšanai, lai nodrošinātu elastību ārkārtas atbalsta īstenošanā;

–piešķirt Komisijai iespēju veikt tiešus ārkārtas atbalsta iepirkumus nolūkā reaģēt uz dalībvalstu vajadzībām saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tostarp izmantojot kopīgu iepirkumu un centralizētu iepirkumu dalībvalstu vārdā.

Koordinētā rīcība un pasākumi, kas atļauti saskaņā ar ierosināto regulu, papildinās atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem ES instrumentiem.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ārkārtas atbalsta instrumenta aktivizēšanas pamatā Covid-19 apkarošanai ES ir subsidiaritātes princips. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas globālo dimensiju, tās ekonomisko un sociālo seku lielo mērogu un veselības aprūpes sistēmu augsto noslodzi visās dalībvalstīs, Savienība ir labākā pozīcijā nekā dalībvalstis atsevišķi, lai visaptveroši un koordinēti risinātu krīzes radītās problēmas visās jomās.

Tikai koordinēta rīcība, kuras pamatā ir dalībvalstu solidaritātes gars, var nodrošināt, ka Covid-19 izplatīšanās tiek apturēta efektīvi un ātri, ka katastrofas ietekme tiek pēc iespējas mazināta un ka tās sekas tiek novērstas, lai nepieļautu tās atkārtošanos. Ņemot vērā steidzamās prasības piesaistīt resursus pietiekamā apjomā un izmantot tos visās ES dalībvalstīs, pamatojoties uz šo valstu vajadzībām, ir nepieciešams, lai ES rīkotos sadarbībā ar visām dalībvalstīm, kuras skārusi Covid-19 pandēmija.

•Proporcionalitāte

Tas, ka ES piesaistītu un izmantotu visus resursus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, palīdzētu ievērojami pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku dzīvību, cilvēku veselību un cieņu, un revitalizēt dalībvalstu ekonomiku. Ņemot vērā Covid-19 nepieredzēto ietekmi uz visiem ES iedzīvotājiem un visām ekonomikas nozarēm un ņemot vērā vajadzību pēc ātras un efektīvas rīcības, priekšlikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu pašreizējā instrumentā noteiktos mērķus.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas mērogu un tās sociālo, ekonomisko un finansiālo ietekmi, Komisija uzskata par piemērotu izmantot regulu, kurai ir vispārēja darbības joma un kura ir tieši un nekavējoties piemērojama. Tā rezultātā tiktu izveidots ātrs, vienots un Savienības mēroga finansiālās palīdzības mehānisms.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tā kā priekšlikums ir sagatavots steidzami, lai Padome to varētu laikus pieņemt, apspriešanās ar ieinteresētajām personām nav notikusi.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma steidzamības dēļ ietekmes novērtējums netika veikts.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

2020. gadam ir ierosināts piešķīrums 2,7 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu to darbību finansēšanu, kas paredzētas atkārtoti aktivizētajā Ārkārtas atbalsta instrumentā. Finansējuma avoti ir sīkāk aprakstīti tiesību akta finanšu pārskatā, kas iesniegts kopā ar šo priekšlikumu, un atspoguļoti budžeta grozījuma projektā Nr. 2/2020.

Papildu finansējumu var piešķirt atkarībā no krīzes attīstības un saistītajām vajadzībām, kuras nevar segt ar citiem instrumentiem.

5.CITI ELEMENTI

Neattiecas.

2020/0056 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko aktivizē ārkārtas atbalstu saskaņā ar Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 un groza tās noteikumus attiecībā uz Covid-19 uzliesmojumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 krīze, ko Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2020. gada 11. martā atzina par pandēmiju, ir dramatiski ietekmējusi Eiropas Savienības sabiedrību un ekonomiku, liekot dalībvalstīm pieņemt ārkārtas pasākumu kopumu.

(2)Papildus pandēmijas ekonomiskajai un sociālajai ietekmei krīze rada smagu slogu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām. Visas dalībvalstis saskaras ar pieaugošu pieprasījumu, jo īpaši attiecībā uz medicīnas aprīkojumu un precēm, sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem un šādu materiālu ražošanas jaudu.

(3)Ir vajadzīgi ātri un dažādoti pasākumi, kas ļautu Savienībai kā vienotam veselumam risināt krīzes situāciju solidaritātes gaisotnē un ņemot vērā ierobežojumus, ko rada vīrusa straujā izplatīšanās. Šādiem pasākumiem jo īpaši vajadzētu būt vērstiem uz dzīvību glabāšanu, cilvēku ciešanu novēršanu un atvieglošanu un cilvēka cieņas saglabāšanu visos gadījumos, kuru iemesls ir pašreizējā Covid-19 krīze.

(4)Covid-19 uzliesmojuma būtība un sekas ir plaša mēroga un starptautiskas, un tādēļ uz to ir jāreaģē visaptveroši. Pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“rescEU”), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES 4 , un citi spēkā esošie Savienības instrumenti ir tvēruma ziņā ierobežoti un tāpēc neļauj pietiekami reaģēt vai neļauj efektīvi novērst Covid-19 krīzes plaša mēroga sekas Savienībā.

(5)Tāpēc ir nepieciešams aktivizēt ārkārtas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2016/369.

(6)Lai nodrošinātu elastību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgstošu koordinētu reaģēšanu neparedzētos apstākļos, kā tas ir Covid-19 krīzes gadījumā, piemēram, attiecībā uz medicīnas preču un zāļu piegādi, atjaunošanas pasākumiem, attiecīgiem medicīniskiem pētījumiem, ir jānodrošina, ka budžeta saistības, kas uzņemtas aktivizēšanas periodā, var izmantot juridisko saistību noslēgšanai visā aktivizēšanas periodā, neskarot vispārējos finanšu noteikumus, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 114. panta 2. punktā 5 . Izmaksām, kas radušās saistībā ar šādām juridiskām saistībām, vajadzētu būt attiecināmām visā to īstenošanas periodā.

(7)Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām dalībvalstīm, ir arī nepieciešams atļaut izmaksu attiecināmību ar atpakaļejošu datumu no atbalsta aktivizēšanas dienas, tostarp attiecībā uz jau pabeigtām darbībām, ja tās ir sāktas pēc minētā datuma.

(8)Lai saglabātu ārkārtas atbalsta subsidiāro raksturu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/369, šādam atbalstam vajadzētu vienīgi papildināt jebkādu palīdzību, kas darīta pieejama saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem.

(9)Saistībā ar Covid-19 krīzi ir kļuvis skaidrs, ka ir jāpaplašina Regulas (ES) 2016/369 darbības joma, lai nodrošinātu finansējumu, ar ko apmierināt neatliekamas vajadzības pēc medicīniskām iekārtām un materiāliem, piemēram, plaušu ventilatoriem un aizsargaprīkojuma, testiem paredzētu ķīmisko vielu krājumiem, kā arī segt zāļu, citu preču un materiālu izstrādes, ražošanas un izplatīšanas izmaksas. Būtu jāparedz arī iespēja finansēt darbības, lai atbalstītu pasākumus, kas vajadzīgi, lai saņemtu apstiprinājumu zāļu lietošanai.

(10)Lai mazinātu akūto slogu medicīniskajam personālam un valsts resursiem, kurš rodas sabiedrisko pamatpakalpojumu nepietiekamas kapacitātes dēļ, un lai saglabātu veselības aprūpes sistēmas dzīvotspēju, finansiāli vai organizatoriski būtu jāatbalsta medicīnas speciālistu skaita pagaidu palielināšana un apmaiņa ar speciālistiem, kā arī citu dalībvalstu pacientu ārstēšana.

(11)Veselības aprūpes un loģistikas speciālisti būtu jāapmāca arī attiecībā uz veselības aprūpes preču viltošanas apkarošanu.

(12)Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma plašās sekas, ir vajadzīga ātra un visaptveroša visu attiecīgo partneru, tostarp valsts iestāžu, publisko un privāto primārās un stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju, aprūpes iestāžu u. c., iesaiste. Ir jāveic pasākumi, lai mazinātu spiedienu uz veselības aprūpes infrastruktūru un atbalstītu apdraudētās neaizsargāto personu grupas.

(13)Lai risinātu preču trūkuma problēmu, būtu jāatbalsta svarīgāko zāļu, diagnostikas testu, laboratorijas preču, aizsarglaprīkojuma u. c., ražošanas jaudas palielināšana un jānodrošina finansējums šo produktu krājumu uzturēšanai.

(14)Ar finansiāliem un/vai organizatoriskiem līdzekļiem būtu jāatbalsta tādu papildu vai alternatīvu testēšanas metožu izstrāde, ar kurām palielināt kapacitāti, kā arī attiecīgi medicīniski pētījumi.

(15)Dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes saskaras ar ievērojamām juridiskām un praktiskām grūtībām, iepērkot preces vai pakalpojumus ārkārtas situācijās. Lai līgumslēdzējas iestādes varētu gūt maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla attiecībā uz apjomradītiem ietaupījumiem un riska un ieguvumu sadali, ir ārkārtīgi svarīgi paplašināt Komisijas iespējas iegādāties preces vai pakalpojumus dalībvalstu vārdā. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt attiecīgās iepirkuma procedūras. Ja dažas procedūras daļas rīko dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, minētā līgumslēdzēja iestāde būtu atbildīga par tās rīkotajiem procedūras posmiem.

(16)Ārkārtas situācijās, kad ir nepieciešams veikt kopīgu iepirkumu starp Komisiju un vienu vai vairākām dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm, būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis pilnībā iegādājas, īrē vai nomā kopīgi iepirktās spējas.

(17)Komisijai būtu jāļauj pirkt, uzkrāt, pārdot tālāk un ziedot preces un pakalpojumus (tostarp nomas pakalpojumus) dalībvalstīm vai Komisijas izraudzītām partnerorganizācijām.

(18)Tādēļ Regula (ES) 2016/369 būtu attiecīgi jāgroza.

(19)Ņemot vērā situāciju saistībā ar Covid-19 krīzi, šai regulai ir jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(20)Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām dalībvalstīm un nodrošinātu aptvērumu neatkarīgi no tā, kad epidēmijas uzliesmojums noticis katrā dalībvalstī, šī regula jāpiemēro no 2020. gada 1. februāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek aktivizēts ārkārtas atbalsts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/369, lai finansētu izdevumus, kas vajadzīgi ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas risināšanai laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim.

2. pants

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 114. panta 2. punkta un neskarot to, vispārējās budžeta saistības, kuru rezultātā radušies izdevumi šajā regulā paredzētajam atbalstam, sedz kopējās izmaksas par attiecīgajām juridiskajām saistībām, kuras noslēgtas līdz 1. pantā minētā aktivizēšanas perioda beigām.

Izdevumi ir attiecināmi no 1. pantā minētā atbalsta aktivizēšanas dienas.

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 193. panta 3. punkta, dotācijas var piešķirt darbībām, kas jau ir pabeigtas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ar noteikumu, ka darbības ir sāktas pēc 1. pantā minētās aktivizēšanas dienas.

3. pants

Regulu (ES) 2016/369 groza šādi:

(1)regulas 3. un 4. pantu aizstāj ar šādiem:

“3. pants

Atbalsttiesīgās darbības

1. Saskaņā ar šo regulu sniedzamais ārkārtas atbalsts nodrošina uz vajadzībām pamatotu ārkārtas reakciju, kas papildina skarto dalībvalstu reaģēšanas darbības, kuru mērķis ir saglabāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un uzturēt cilvēka cieņu, kur vien rodas šāda vajadzība 1. panta 1. punktā minētās katastrofas rezultātā. Neskarot 2. panta 1. punktā minēto aktivizēšanas periodu, atbalstu var piešķirt arī, lai apmierinātu vajadzības, kas radušās pēc katastrofas, vai lai novērstu katastrofas atkārtošanos.

2. Ārkārtas atbalsts, kā minēts 1. punktā, var ietvert jebkuru humānās palīdzības darbību, kas būtu tiesīga saņemt Savienības finansējumu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1257/96 2., 3. un 4. pantu, un tādējādi tas var ietvert atbalsta, palīdzības un, ja nepieciešams, aizsardzības operācijas dzīvības glābšanai un saglabāšanai katastrofu laikā vai tūlīt pēc tām. Ar to var arī finansēt jebkurus citus izdevumus, kas ir tieši saistīti ar ārkārtas atbalsta īstenošanu saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši atbalstu var izmantot, lai finansētu 1. pielikumā noteiktās darbības.

3. Neskarot 4. punktu, ārkārtas atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir un īsteno saskaņā ar humānās palīdzības pamatprincipiem – cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību.

4. Komisija vai Komisijas izraudzītas partnerorganizācijas veic 2. punktā minētās darbības. Komisija par partnerorganizācijām var izraudzīties nevalstiskās organizācijas, dalībvalstu specializētos dienestus, valsts iestādes un citas publiskās struktūras, starptautiskās organizācijas un to aģentūras un, ja tas ir lietderīgi un vajadzīgs darbības īstenošanai, – citas organizācijas un struktūras, kurām ir vajadzīgā pieredze vai kuras darbojas katastrofas seku likvidēšanai svarīgās nozarēs, piemēram, privātu pakalpojumu sniedzējus, iekārtu ražotājus, kā arī zinātniekus un pētniecības iestādes. Šajā procesā Komisija turpina ciešu sadarbību ar skarto dalībvalsti.

4. pants

Finansiālās palīdzības veidi un īstenošanas procedūras

1. Komisija īsteno Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 6 . Jo īpaši Savienības finansējumu, kas paredzēts atbalsta darbībām saskaņā ar šo regulu, īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā atbilstīgi minētās regulas 62. panta 1. punkta attiecīgi a) un c) apakšpunktam.

2. Saskaņā ar šo regulu sniedzamo ārkārtas atbalstu finansē no Savienības vispārējā budžeta, kā arī no iemaksām, ko dalībvalstis un citi publiskā vai privātā sektora dalībnieki var veikt kā ārējos piešķirtos ieņēmumus atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 21. panta 5. punktam.

3. Savienības finansējumu, kas paredzēts atbalsta darbībām saskaņā ar šo regulu un īstenojams tiešā pārvaldībā, Komisija atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 195. pantam var piešķirt tieši, nepublicējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Šajā nolūkā Komisija var noslēgt partnerības pamatnolīgumus vai izmantot esošos partnerības pamatnolīgumus, kas noslēgti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1257/96.

4. Gadījumos, kad Komisija īsteno ārkārtas atbalsta operācijas ar nevalstisko organizāciju starpniecību, finansiālo un operatīvo spēju kritērijus uzskata par izpildītiem, ja starp minēto organizāciju un Komisiju ir spēkā partnerības pamatnolīgums, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1257/96.

5. Ārkārtas atbalstu saskaņā ar šo regulu var piešķirt jebkurā no turpmāk norādītajiem veidiem:

a) kopējais iepirkums ar dalībvalstīm, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 165. panta 2. punktā, ar kura palīdzību dalībvalstis var pilnībā iegādāties, īrēt vai nomāt kopējā iepirkuma rezultātā iegūtās spējas;

b) iepirkums, ko Komisija veic dalībvalstu vārdā, pamatojoties uz nolīgumu starp Komisiju un dalībvalstīm;

c) iepirkums, ko Komisija veic kā vairumtirgotājs, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot tālāk vai ziedojot dalībvalstīm vai Komisijas izraudzītām partnerorganizācijām preces un pakalpojumus, tostarp nomas pakalpojumus.

6. Šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās iepirkuma procedūras gadījumā attiecīgos līgumus slēdz:

a) vai nu Komisija – šajā gadījumā pakalpojumi vai preces tiek sniegti vai piegādāti dalībvalstīm vai Komisijas izraudzītām partnerorganizācijām;

b) vai arī iesaistītās dalībvalstis, kuras tiešā veidā iegādājas, nomā vai ņem līzingā spējas, ko tām iepērk Komisija.

7. Šā panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā minēto iepirkuma procedūru gadījumā Komisija attiecībā uz savu iepirkumu ievēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 noteikumus.”

(2)Regulas 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ar Savienības finansējumu var segt visas tiešās izmaksas, kas vajadzīgas 3. pantā noteikto atbalsttiesīgo darbību īstenošanai, tostarp ar minētajām darbībām saistīto preču un pakalpojumu iegādei, sagatavošanai, savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai un izplatīšanai, kā arī ieguldījumu izmaksas darbībām vai projektiem, kas tieši saistīti ar saskaņā ar šo regulu aktivizētā ārkārtas atbalsta mērķu sasniegšanu. ”

2. Arī partnerorganizāciju netiešās izmaksas var segt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. ”

(3)Pievieno šādu 1. pielikumu:

“1. PIELIKUMS

Atbalsttiesīgās darbības

Pandēmijas ar liela mēroga ietekmi gadījumā var tikt finansētas šādas darbības:

a) medicīnas darbaspēka resursu pagaidu pastiprināšana, medicīnas speciālistu apmaiņas pasākumi, ārvalstu pacientu uzņemšana vai cita veida savstarpējais atbalsts;

b) pagaidu veselības aprūpes iestāžu izveide un esošo veselības aprūpes iestāžu pagaidu paplašināšana, lai mazinātu spiedienu uz esošajām struktūrām un palielinātu vispārējo veselības aprūpes kapacitāti;

c) darbības, lai atbalstītu medicīnisko pārbaužu plaša mēroga veikšanu un sagatavotu nepieciešamo zinātnisko izmēģinājumu stratēģijas un protokolus;

d) pagaidu karantīnas punktu izveide un citu atbilstīgu pasākumu veikšana pie Savienības robežām;

e) medicīnisko izstrādājumu izstrāde, ražošana vai iegāde un izplatīšana;

f) šā punkta e) apakšpunktā minēto medicīnisko izstrādājumu ražošanas jaudas palielināšana un pārveidošana, lai novērstu deficītu;

g) šā punkta e) apakšpunktā minēto medicīnisko izstrādājumu krājumu uzturēšana un to iznīcināšana;

h) darbības to pasākumu atbalstam, kuri vajadzīgi, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu apstiprinājumu e) apakšpunktā minēto medicīnisko izstrādājumu lietošanai;

j) darbības, lai izstrādātu piemērotas metodes, kā sekot līdz epidēmijas attīstībai un tās novēršanai īstenoto pasākumu rezultātiem;

k) potenciālo terapiju vai diagnostikas ad hoc klīnisko izmēģinājumu organizēšana atbilstīgi Savienības līmenī saskaņotiem izmēģinājumu veikšanas standartiem;

l) medicīnisko izstrādājumu, tostarp iespējamu jaunu testēšanas metožu zinātniskā validēšana.

Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs.”

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 7  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 8  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums 

–spēkā 24 mēnešus no pieņemšanas dienas (“aktivizēšanas periods”); darbībām, kas šīs aktivizēšanas ietvaros saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/369, īstenošanas periods var beigties pēc aktivizēšanas perioda beigām – ar nosacījumu, ka jebkurš šāds īstenošanas periods nebeidzas vēlāk kā 24 mēnešus pēc aktivizēšanas perioda beigām.

–Finansiālā ietekme: 2020. gadam – saistību apropriācijām un no 2020. līdz 2023. gadam – maksājumu apropriācijām.

1.7.Plānotie pārvaldības veidi 9

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–X publisko tiesību subjektiem;

–X privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

·Jaunas budžeta izdevumu pozīcijas nav jāveido

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva sader ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti vai daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu 18 .

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

(1)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013, Regulu (ES) Nr. 1301/2013 un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu [Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu], 2020. gada 13. marts, COM(2020) 113 final.

(2)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, 2020. gada 13. marts, COM(2020) 112 final.

(3)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija, 2020. gada 13. marts, COM(2020) 114 final.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(7)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(8)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(9)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(10)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(11)    EBTA - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(12)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(13)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(14)    Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)..”

(15)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(16)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(17)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(18)    Padomes Regulas (EK) Nr. 2016/369 4. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem veikt iemaksas Ārkārtas atbalsta instrumentā. Ja šādas iemaksas kļūs pieejamas, tās veidos ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar minēto noteikumu un ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.