EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.1.2020

COM(2020) 5 final

2020/0004(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (ES) 2018/1977, ar ko laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padome 2018. gada 14. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2018/1977, ar ko laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas (ATK) konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību

Regulas mērķis ir, garantējot zvejas produktu pietiekamu piegādi rūpniecības nozarei, nodrošināt Savienības apstrādes rūpniecības konkurētspēju un nepieļaut to, ka tiek apdraudēta Savienības zvejas produktu ražošana. Šim nolūkam regula atbilstīgā apmērā noteiktu tarifa kvotu robežās samazina ievedmuitas nodokļus vai aptur to piemērošanu vairākiem zvejas produktiem. Tajā arī noteikts, kuru apstrādes darbību (“atbilstīgās darbības”) gadījumā tarifa kvotas var izmantot un kuru – nevar.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI

Pēc Padomes Regulas (ES) 2018/1977 pieņemšanas daži ES apstrādes uzņēmumi un kāda dalībvalsts informēja Komisiju, ka – tā kā KN kods 1604 32 00 (kaviāra aizstājēji) no iepriekšējā Padomes regulā (Regula (ES) 2015/2265) noteiktās ATK 09.2750 ir svītrots, apstrādes uzņēmumi apstrādātus zivju ikrus ar šo konkrēto KN kodu vairs nevar importēt, kā tie bija darījuši saskaņā ar iepriekšējo režīmu. Spēkā esošajā ATK regulā (2019–2020) KN kods 1604 32 00 (kaviāra aizstājēji) ir aizstāts ar KN kodu 0305 20 00 (zivju aknas, ikri un pieņi, kaltēti, kūpināti, sālīti vai sālījumā), kas precīzāk atbilst produkta aprakstam (zivju ikri, mazgāti, attīrīti no blakusesošajiem orgāniem un vienkārši sālīti vai sālījumā, kaviāra aizstājēju izgatavošanai).

Pēc KN koda 1604 32 00 svītrošanas šiem produktiem piemērojamais nodoklis ir palielinājies no 0 % līdz 20 %, jo tiem vairs nevar piemērot ATK režīmu. Attiecīgo summu un spēkā esošu ilgtermiņa līgumu dēļ ir radušies ievērojami zaudējumi. Uzņēmumi apgalvo, ka – tā kā Komisijas priekšlikumā KN kods 1604 32 00 bija saglabāts un jaunā regula, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, tika pieņemta tikai 2018. gada 14. decembrī, minētās izmaiņas nebija paredzamas un tiem nebija pietiekama laika pielāgoties, jo līgumi, kas noslēgti ar to piegādātājiem, ir ilgstoši.

Padziļinātā analīze ir apstiprinājusi, ka koda maiņas dēļ attiecīgā importa apjoms ir ievērojami samazinājies (ir izmantotas tikai 400 tonnas no 1500 ATK tonnām; salīdzinājumam – 2018. gadā tika izmantotas 958 tonnas).

No otras puses, ATK mērķis ir radīt pievienoto vērtību un darbvietas. No šīs perspektīvas raugoties, atkausēšanu, pārpakošanu un pasterizēšanu nevar uzskatīt par apstrādi, kas rada būtisku pievienoto vērtību. Tādēļ KN kods 1604 32 00 (kaviāra aizstājēji) tika aizstāts ar KN kodu 0305 20 00 (zivju aknas, ikri un pieņi, kaltēti, kūpināti, sālīti vai sālījumā).

Laikā, kad 2019.–2020. gada ATK regula tika apspriesta attiecībā uz zivju ikriem, Muitas kodeksa komiteja pieņēma jaunus Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (KNS) par apakšpozīciju 0305 20 00, kuros precizēts minētās apakšpozīcijas tvērums un sniegtas papildu definīcijas. Jaunajos KNS paskaidrots, ka minētajā apakšpozīcijā ir klasificēti sālīti zivju ikri, kurus piedāvātajā apstrādes stadijā bez turpmākas apstrādes tieši lietot uzturā kā kaviāru vai kaviāra aizstājējus nevar, bet tie ir paredzēti kaviāra aizstājēju izgatavošanai.

Tāpēc var secināt, ka KN koda 1604 32 00 aizstāšana ar KN kodu 0305 20 00 jaunajā ATK regulā (2019–2020) atbilst ATK mērķiem. Tomēr tas, ka regula tika pieņemta novēloti un tajā iekļautais KN kods attiecībā uz to pašu ATK 09.2750 atšķiras no Komisijas priekšlikumā un iepriekšējā tiesību aktā minētā KN koda un nozarē nav skaidras izpratnes par atšķirību starp abiem KN kodiem (vēl jo vairāk tāpēc, ka tiem ir vienāds kārtas numurs), ir radījis būtisku negatīvu ietekmi uz zivju ikru rūpniecības nozari ES. Šīs KN koda maiņas dēļ nedrīkstētu pēkšņi apstāties tirdzniecības plūsmas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums ietekmē budžeta ieņēmumus.

2020/0004 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (ES) 2018/1977, ar ko laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Ar Padomes Regulu (ES) 2018/1977 1 laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību. Lai laikposmā no 2019. gada līdz 2020. gadam Savienības rūpniecības nozarei nodrošinātu pietiekamu piegādi, katrai tarifa kvotai ir noteikti atbilstīgi apjomi.

(2)Autonomajā tarifa likmes kvotā ar kārtas numuru 09.2750, kas norādīta sarakstā Regulas (ES) 2018/1977 pielikumā, aprakstam “zivju ikri, mazgāti, attīrīti no blakusesošajiem orgāniem un vienkārši sālīti vai sālījumā, kaviāra aizstājēju izgatavošanai” atbilst tikai produkts ar KN kodu ex 0305 20 00 (TARIC kods 35).

(3)Tomēr Padomes Regulā (ES) 2015/2265 2 , kas bija spēkā pirms Regulas (ES) 2018/1977, attiecīgā tarifa kvota bija noteikta citādi un aprakstam “zivju ikri, mazgāti, attīrīti no blakusesošajiem orgāniem un vienkārši sālīti vai sālījumā, kaviāra aizstājēju gatavošanai” atbilda tikai produkts ar KN kodu ex 1604 32 00 (TARIC kods 20).

(4)Kārtas numuram 09.2750 atbilstošā KN koda maiņas dēļ rūpniecības nozarei ir radušās grūtības interpretēt attiecīgos noteikumus un tai nav skaidras izpratnes par atšķirību starp abiem minētajiem KN kodiem (vēl jo vairāk tāpēc, ka tiem ir vienāds kārtas numurs), kas savukārt ir negatīvi ietekmējis ES apstrādes rūpniecību.

(5)To produktu sarakstu, uz kuriem attiecas tarifa kvota ar kārtas numuru 09.2750, ir lietderīgi grozīt, lai uz ierobežotu periodu (viens gads) iekļautu arī KN kodu ex 1604 32 00 (TARIC kods 20), kā arī zemsvītras piezīmi attiecībā uz minētajiem KN un TARIC kodiem, kurā norādīts laikposms no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim.

(6)Tāpēc Regula (ES) 2018/1977 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)Ar Regulu (ES) 2018/1977 atvērto kvotu piemērošanas periods pirmajā gadā ilgst no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim. Tā kā ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem un tarifa kvota ar kārtas numuru 09.2752 vēl nav izsmelta, šī regula būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. janvāra, lai ekonomikas dalībniekiem, kuri izmanto zivju ikrus (gatavi produkti), dotu iespēju uz ierobežotu laiku bez pārtraukuma izmantot labvēlīgo kvotas nodokļa likmi. To pašu iemeslu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Padomes Regulas (ES) 2018/1977 pielikuma trešo rindu (kārtas Nr. 09.2750) groza šādi:

(1)ierakstu slejā “KN kods” aizstāj ar šādu:

“ex 0305 20 00

ex 1604 32 00”;

(2)ierakstu slejā “TARIC kods” aizstāj ar šādu:

“35

    20”;

(3)slejā “Apraksts” pēc vārdiem “kaviāra aizstājēju izgatavošanai” pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“Attiecībā uz TARIC kodu 1604 32 00 20 šo tarifa kvotu piemēro no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.1.PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums grozīt Padomes Regulu (ES) 2018/1977, ar ko laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību

2.BUDŽETA POZĪCIJAS

Ieņēmumu pozīcija: 1 2. nodaļa un 1 2 0. pants – Muitas nodokļi un citas nodevas, kas minētas Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā (budžetā plānotā summa 2019. finanšu gadam – 21 471,2 milj. EUR)

(tikai piešķirto ieņēmumu gadījumā). Ieņēmumi tiks piešķirti šādā izdevumu nodaļā:

3.FINANSIĀLĀ IETEKME

◻    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

X Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem.

◻    Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz piešķirtajiem ieņēmumiem, un tā ir šāda:

(EUR)

4.KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Pārbaudes attiecībā uz dažu to produktu galīgo izmantošanu, uz kuriem attiecas šī regula, veiks saskaņā ar 254. pantu Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.

5.CITAS PIEZĪMES

1.Regulas galvenā ietekme ir Eiropas Savienības ieņēmumu zaudējums sakarā ar to, ka tarifa kvota ar kārtas numuru 09.2750 tiek grozīta, lai uz ierobežotu periodu (viens gads) iekļautu arī KN kodu ex 1604 32 00 (TARIC kods 20), kā arī zemsvītras piezīmi attiecībā uz minētajiem KN un TARIC kodiem, kurā norādīts laikposms no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim.

2.Bruto summa ir aprēķināta, pamatojoties uz ATK 09.2750 atlikumu (pieņemot, ka kvota tiks izmantota maksimālā apjomā), produkta vidējo cenu pēdējos divos gados un produktam piemērojamo VLR nodokļa likmi 20 %:

1 097 066,78 (apjoms kilogramos)* 20,29 (vidējā cena/kg) * 20 % (tarifs)

Šādā veidā ir aprēķināta maksimālā ieņēmumu zaudējuma vērtība, jo Kopiena piešķir labvēlīgākas tirdzniecības preferences dažādām trešo valstu grupām (VPS režīma valstis, VPS+ režīma valstis, BTN valstis).

(1)    Padomes Regula (ES) 2018/1977 (2018. gada 14. decembris), ar ko laikposmam no 2019. gada līdz 2020. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 317, 14.12.2018., 2. lpp.).

(2)    Padomes Regula (ES) 2015/2265 (2015. gada 7. decembris), ar ko laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 322, 8.12.2015., 4. lpp.).

(3)    Tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) gadījumā jānorāda neto summas, t. i., bruto summas, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.