Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Rīcības plāns kritiski svarīgo izejvielu jomā”

(2021/C 175/03)

Ziņotāja: Isolde RIES (DE/PSE) Zāras federālās zemes landtāga priekšsēdētāja pirmā vietniece Atsauces dokuments: COM(2020) 474 final

IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

uzsver, ka sabiedrība un tautsaimniecība mūsdienās nevar ilgstoši darboties bez drošas, konkurētspējīgas un videi nekaitīgas izejvielu piegādes. Turklāt kritiskās izejvielas ir tādas izejvielas, kurām ir liela ekonomiskā nozīme, taču pašreiz Eiropas Savienībā nav pieejama droša un pastāvīga šo izejvielu piegāde no vietējiem avotiem;

2.

uzskata, ka, lai izpildītu saistības pārkārtošanās procesā uz mazoglekļa ekonomiku un aizvien plašāku digitalizāciju, ES ir vajadzīgs spēcīgs rūpnieciskais pamats, kas daudzējādā ziņā ir atkarīgs no pienācīgas izejvielu piegādes un šo izejvielu efektīvas izmantošanas un atkalizmantošanas;

3.

norāda uz Eiropas Komisijas pētījumu (1), kurā konstatēts, ka, pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, līdz 2030. vai 2050. gadam krasi pieaugs kritisko izejvielu pieprasījums stratēģiskajās tehnoloģijās un jomās un, piemēram, elektrotransportlīdzekļu akumulatoru un enerģijas uzkrāšanas vajadzībām vien 2030. gadā ES vajadzēs 18 reižu vairāk litija un 5 reizes vairāk kobalta, nekā pašreiz, bet 2050. gadā šim nolūkam vajadzēs 60 reižu vairāk litija un 15 reižu vairāk kobalta;

4.

norāda, ka ES iegūst vai ražo mazāk nekā 5 % no pasaules kritiskajiem resursiem, lai gan uz ES rūpniecību ir attiecināmi aptuveni 20 % no šo resursu kopējā patēriņa pasaules mērogā. ES sevišķi lielā mērā ir atkarīga no importētām kritiskajām izejvielām, kurām ir izšķiroša nozīme nākotnes tehnoloģiju izmantošanā un kuras, piemēram, retzemju metāli un elementi, ir vajadzīgas, lai ieviestu novatoriskus tehnoloģiskus lietojumus. Tādējādi tās būs vajadzīgas ražošanas un vērtības radīšanas procesā, kurā Eiropas ekonomika tiecas ieņemt vadošo lomu pasaulē. Tas attiecas, piemēram, uz izejvielu izmantošanu, lai īstenotu Eiropas zaļajā kursā paredzēto pārkārtošanos uz drošāku, tīrāku un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi virzībai uz tīrāku un apritīgāku ekonomiku, kā arī to energoefektīvāku un resursefektīvāku izmantošanu mobilitātes un būvniecības jomā;

5.

konstatē, ka izejvielu nozare Eiropas Savienībā nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu un vairāk nekā 30 miljoni darbvietu ir pakārtotajās apstrādes nozarēs, kuras ir atkarīgas no drošas un nediskriminējošas izejvielu pieejamības;

6.

uzsver, ka cita starpā arī Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka kritisko izejvielu jomā Eiropa ir pārmērīgi atkarīga no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un ka piegādes traucējumi var negatīvi ietekmēt ne tikai rūpnieciskās vērtības ķēdes, bet arī citas nozares;

Ietekme uz rūpniecību

7.

uzsver, ka pārmērīga atkarība kritisko izejvielu jomā no valstīm ārpus ES rada negatīvu ietekmi un ir jāpalielina kritisko piegādes ķēžu noturība, lai garantētu energoapgādes drošību, enerģētikas pārkārtošanu, kā arī drošu pārkārtošanos uz digitālo ekonomiku;

8.

norāda, ka kritiski svarīgās izejvielas galvenokārt ir nepieciešamas daudzās Eiropas svarīgākajās nākotnes nozarēs, piemēram, autobūves, tērauda, aviācijas, IT, veselības un atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarēs. Inovatīvi produkti un jaunas tehnoloģijas, piemēram, elektromobilitāte, digitalizācija, rūpniecība 4.0 un enerģētikas pārkārtošana, maina un palielina pieprasījumu pēc izejvielām. Pieprasījumu pēc izejvielām pasaulē palielinās arī iedzīvotāju skaita pieaugums, industrializācija un transporta un enerģētikas nozares pakāpeniska dekarbonizācija;

9.

uzsver, ka taisnīga un nediskriminējoša piekļuve izejvielām, droša izejvielu piegāde, kā arī stabilas un prognozējamas izejvielu cenas ir ļoti svarīgas Eiropas rūpniecības un MVU attīstības iespējām un konkurētspējai, inovācijai un rūpniecības centru saglabāšanai Eiropas Savienībā;

10.

pauž pārliecību, ka ir vajadzīga stratēģiska pieeja, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kritisko izejvielu piegādi un mazinātu atkarību no trešām valstīm vai izejvielu importa; uzsver, ka tas veicinās diversificētu vērtības ķēžu izveidi, samazinās atkarību no izejvielām, stiprinās aprites ekonomiku, veicinās inovācijas attiecībā uz alternatīviem risinājumiem un pasaules tirgū nodrošinās vidi saudzējošus un sociāli atbildīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir iesniegusi rīcības plānu kritiski svarīgo izejvielu jomā un pirmo stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kurā norādīts, ka ES atkarība no kritiski svarīgu izejvielu importa ir stratēģiska nepilnība;

12.

atbalsta rīcības plānā izvirzītos mērķus – izveidot ES noturīgākas rūpnieciskās vērtības ķēdes; pateicoties apritīgai resursu izmantošanai, ilgtspējīgiem ražojumiem un inovācijai, mazināt atkarību no kritiski svarīgām izejvielām; stiprināt izejvielu piegādi pašā Eiropas Savienībā; diversificēt piegādes no trešām valstīm, kā arī atbilstīgi PTO noteikumiem izskaust starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus;

13.

uzsver, ka atkarība no kritiskajām izejvielām visos reģionos nav vienāda; tādēļ aicina apzināt reģionālo atkarību no kritiskajām izejvielām un no tās izrietošo iespējamo rīcību, lai izveidotu ilgtspējīgas un inovatīvas vērtības ķēdes;

14.

uzsver, ka saskaņā ar rīcības plānu vietējās un reģionālās pašvaldības ir svarīgs līmenis, kurā panākt atbalstu ES stratēģiskajiem mērķiem izejvielu jomā un rūpniecības projektiem;

15.

ņemot vērā ES taksonomijas kritēriju piemērošanas jomas iespējamo attiecināšanu arī uz līdz šim neiekļautām tautsaimniecības nozarēm, aicina gādāt par to, ka kritērijus, ko piemēro attiecībā uz izejvielu ieguvi, ražošanu un pārstrādi, pamato ar aprites cikla novērtējumu, izmantojot resursu aprites pieeju (no šūpuļa līdz šūpulim) un sociālekonomiskus apsvērumus; turklāt, vērtējot uzņēmumu, būtu jānošķir ieguldījumi esošajās ražošanas iekārtās un ieguldījumi jaunās iekārtās, lai novērstu to, ka par ilgtspējīgiem tiek uzskatīti tikai ļoti nedaudzi ieguldījumi, tādējādi palielinot būtiskai ekonomikas pārkārtošanai nepieciešamā finansējuma izmaksas;

Industriālo vērtības ķēžu saglabāšana Eiropas Savienībā

16.

prasa ar stratēģisku pieeju izskaust nepilnības un trūkumus pašreizējās izejvielu piegādes ķēdēs. Lietderīgi būtu, piemēram, izveidot pietiekamus krājumus, lai nepieļautu negaidītus ražošanas un apgādes pārtraukumus. Svarīga nozīme ir arī alternatīviem piegādes avotiem, ko izmantot piegādes pārtraukumu gadījumā, kā arī ciešākai sadarbībai starp kritiski svarīgo izejvielu un pakārtoto patēriņa nozaru dalībniekiem, lai piesaistītu ieguldījumus stratēģiskām vajadzībām;

17.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija jaunākajā kritisko izejvielu sarakstā atkal ir apstiprinājusi, ka koksa ogles ir viena no svarīgākajām tērauda rūpniecības izejvielām; norāda, ka, kamēr plašā mērogā nebūs iespējams ieviest tehnoloģiski un ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas, šī izejviela tērauda rūpniecībai joprojām būs neaizstājama; turklāt aicina Eiropas Komisiju, ņemot vērā to, kā attīstās ūdeņraža izmantošana metalurģijā, izvērtēt iespēju ES kritisko izejvielu sarakstā iekļaut karsti briketēto dzelzi (hot briquetted iron – HBI) un tieši reducēto dzelzi (direct reduced iron – DRI);

18.

atbalsta tādas industriālās alianses kā Eiropas Akumulatoru alianse, ar kuru iecerēts piesaistīt plašus publiskā un privātā sektora ieguldījumus, kas pēc iespējas nodrošinās plašu Eiropas litija pieprasījuma segumu; turklāt prasa arī atbalstīt uz nākotni vērstas pamatnozaru alianses;

19.

jo īpaši atbalsta jauno Eiropas Izejvielu aliansi, kas izveidota, lai palielinātu ES noturību kopējā retzemju metālu un magnētu vērtības ķēdē; atzinīgi vērtē to, ka aliansei varēs pievienoties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp arī reģioni, un tās ievadpasākumā tika aicināta piedalīties arī Reģionu komiteja (2);

20.

pozitīvi vērtē Eiropas Investīciju bankas neseno paziņojumu par paredzēto finansiālo atbalstu projektiem, kas saistīti ar mazoglekļa procesiem nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanu Eiropas Savienībā;

21.

prasa nodrošināt, lai šie projekti neradītu konkurences izkropļojumus, būtu resursefektīvi un ilgtspējīgi, kā arī vairotu ES stratēģisko noturību;

Izejvielu reciklēšana un aizstāšana

22.

konstatē, ka Eiropā nepietiekami izmanto vietējās kritiskās izejvielas un ka ES dalībvalstu izejvielu ieguves, pārstrādes, reciklēšanas, rafinēšanas un separēšanas jaudas līdz šim nav bijušas pietiekamas;

23.

uzsver, ka patēriņa mazināšanai, atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai jābūt pamatelementiem, kas veidos pārkārtošanos uz resursefektīvu ekonomiku; prasa sniegt patērētājiem pietiekamu un pārredzamu informāciju par izejvielu stāvokli mūsu pārpilnības sabiedrībā, kas radusi lietas izmest, kā arī par reciklēšanas nozarē pastāvošajiem tirgus apstākļiem; Tomēr patērētājiem ir tikai sekundāra loma tādu produktu veicināšanā, kuriem ir augsta reciklējamības pakāpe, un patēriņa samazināšanā. Galvenā atbildība gulstas pirmām kārtām uz ražotājiem, un tāpēc pienākumi ir jāattiecina uz viņiem. Ražotājiem ir jānodrošina, ka Eiropas Savienībā ražotie produkti atbilst noteiktajām prasībām. Tādām pašām prasībām jāattiecas arī uz produktiem, kuri tiek ievesti ES tirgū;

24.

uzsver, ka izejvielu ieguvē un to efektīvā izmantošanā svarīga nozīme ir uz pielietojumu un praktisko izmantošanu vērstai pētniecībai un izstrādei;

25.

prasa kopumā stiprināt un ilgtspējīgi veicināt pētniecību un izstrādi izejvielu ieguves un aprites ekonomikas jomā, kā arī metalurģijas nozarē, ko uzskata par svarīgu pamattehnoloģiju; mudina gādāt par to, ka pētniecības atbalsta noteikumos jaunu materiālu izstrādes jomā turpmāk vienmēr iekļauj arī prasību par reciklējamību;

26.

uzsver, ka šajā ziņā ir jātiecas panākt, ka, piemērojot ilgtspējīga ekodizaina principu un kritiskās izejvielas aizstājot ar vieglāk pieejamiem materiāliem, ievērojami pagarinās tādu ražojumu kalpošanas laiks un remontējamība, kuru izgatavošanai ir vajadzīgas kritiskās izejvielas, jo īpaši gadījumos, kad tehnoloģiju attīstība un plānotais nolietojums ierobežo to kalpošanas laiku. Komiteja aicina atjaunināt prasības attiecībā uz CE marķējumu, nosakot vērienīgus reciklējamības kritērijus produktiem, kuri satur kritiski svarīgas izejvielas;

27.

norāda, ka šā mērķa sasniegšanai var izmantot programmu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī valstu pētniecības un izstrādes programmas, piemēram, šajā satvarā varētu izstrādāt stratēģisku inovācijas un pētniecības programmu (CICERONE (Circular economy platform for European priorities strategic agenda) – aprites ekonomikas platforma Eiropas prioritāšu stratēģiskajai programmai) un Eiropas GeoMontan reģioni projektā MIREU (Mining and Metallurgy Regions – kalnrūpniecības un metalurģijas reģioni) varētu veicināt savstarpējo tīklu izveidi un pievērst pastiprinātu uzmanību izejvielu nodrošināšanai un šā jautājuma iekļaušanai prioritāšu sarakstā;

28.

uzskata, ka patērētāji būtu pastāvīgi jāinformē par papildu ietekmi, ko rada lētu zemas kvalitātes mājsaimniecības priekšmetu iegāde un bieža nomaiņa; pakāpeniska atgriešanās pie apkalpošanas un remonta kultūras varētu radīt jaunas darbvietas, ko nevar pārcelt uz ārvalstīm;

29.

konstatē, ka Eiropā ir pieejami daudzi nozīmīgi resursi, kas tiek dēvēti par “atkritumiem”; šajā ziņā norāda uz nesen pieņemto Reģionu komitejas atzinumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns” (3);

30.

uzsver, ka reciklētus materiālus var izmantot daudz lielākā apjomā, lai mazinātu primāro izejvielu un kritisko izejvielu izmantošanas apjomu; aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest konkurences noteikumiem atbilstīgus kritērijus, saskaņā ar kuriem ievērojama jaunu ražojumu daļa būtu jāizgatavo no reciklētiem materiāliem, un iesaka šos kritērijus ņemt vērā, izstrādājot pieeju attiecībā uz galvenajām produktu vērtību ķēdēm (4);

31.

aicina izpētīt iespēju reģenerēt kritiskās izejvielas no sadzīves atkritumiem, ņemot vērā to izmantojamību un komerciālo dzīvotspēju, un palielināt reģenerēto apjomu tādā apjomā, kādā tas tehniski un ekonomiski ir iespējams. Pašreiz otrreiz neizmanto vai pavisam maz atkalizmanto jo īpaši tās izejvielas, kas vajadzīgas atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei vai inovatīviem tehniskiem pielietojumiem, piemēram, retzemju elementus, galliju vai indiju, jo līdz šim atkalizmantošana salīdzinoši ir bijusi tehniski un ekonomiski sarežģīta. Komiteja arī uzskata, ka ir svarīgi veicināt efektīvu enerģijas ieguvi apvienojumā ar metālu un sāļu atgūšanu no atkritumiem, kurus nevar citādi reciklēt noteiktu iemeslu (piemēram, piemaisījumu, materiālu noguruma vai sarežģītu materiālu klātbūtnes) dēļ. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis, reģionus un to publiskās pētniecības organizācijas, kā arī uzņēmumus paplašināt pētījumus šajā jomā un nodrošināt iespēju izmantot to rezultātus, lai novērstu to, ka vērtīgas izejvielas ir jāapglabā kā atkritumi;

32.

konstatē, ka ievērojamu daudzumu resursu izved kā atkritumus un lūžņus, lai gan ES tos varētu reciklēt, pārvēršot sekundārajās izejvielās; tādēļ aicina, jo īpaši ņemot vērā ievērojamo katastrofālo kaitējumu videi, ko nodara atkritumu un lūžņu eksports uz jaunattīstības un jaunietekmes valstīm, kurām nav pietiekamu reciklēšanas spēju, ievērojami palielināt reciklēšanas jaudas Eiropas Savienībā;

33.

norāda, ka pašreiz statistiski nav aprēķināts, cik lielu daudzumu izejvielu satur ieguves rūpniecības atkritumi. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Komisiju, iesaistot dalībvalstis, reģionus un pašvaldības, novērtēt un klasificēt glabāto materiālu daudzumu;

34.

uzsver, ka ražotājiem ir svarīga loma virzībā uz aprites ekonomiku. Tiem ir jāizstrādā inovatīvi ražojumi, kuru sastāvā esošos materiālus ir iespējams atdalīt, tādējādi aizsargājot vidi, un kuru izgatavošanai ir vajadzīgs maz fosilo primāro izejvielu. Ražotājiem būtu arī jāpārskata savi pašreizējie uzņēmējdarbības modeļi, lai tos orientētu uz mazāku resursu patēriņu; norāda, ka arī valstij šajā ziņā ir jāpilda savi pamatuzdevumi, piemēram, jāizveido piemēroti pamatnosacījumi un attiecīgs tiesiskais regulējums, kā arī jārada ekonomiski stimuli;

Izejvielu ilgtspējīgas ieguves un pārstrādes stiprināšana Eiropas Savienībā

35.

uzsver, ka ES ilgtermiņā pēc iespējas ir jātiecas nodrošināt izejvielas arī iekšzemē un jāizstrādā uz nākotni vērstas attīstības stratēģijas, tostarp jārada jaunas iespējas kritisko izejvielu ieguvei un pārstrādei ES, kā arī jāizstrādā ilgtspējīgs finansēšanas modelis, lai pārveidotu pašreizējās kalnrūpniecības darbības kritiski svarīgu izejvielu ieguvei;

36.

uzsver, ka pastiprinātai savu izejvielu ieguvei ES ir jānotiek saskaņā ar atzītiem un augstiem vides un darba aizsardzības standartiem; norāda, ka ES projektos šajā ziņā jau tiek ņemti vērā paraugprakses piemēri, tomēr kopumā tie vēl nav ievērojami veicinājuši tādu ieguldījumu projektu skaita pieaugumu, kas palielinātu izejvielu ieguves un apstrādes apjomu. Tautsaimniecības nodrošināšana ar iekšzemē iegūtām kritiskajām izejvielām ietver ne tikai bijušo un pašreizējo ieguves darbību nodrošināšanu, bet arī jaunas ieguves darbības;

37.

šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka joprojām nav ievērojami palielinājusies pētniecības un izstrādes rezultātu ieviešana izejvielu ieguves un pārstrādes uzņēmējdarbības praksē, un uzsver, ka jaunām ieguves darbībām, kas saistītas ar augsto tehnoloģiju izejvielām, Eiropas Savienībā jābūt balstītām uz pētniecības un izstrādes plāniem saistībā ar inovatīvu mazietekmējošu ieguvi; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, no 2021. gada vēl vairāk samazināt ietekmi uz vidi un ierosina īpašu uzmanību pievērst ūdens resursu apsaimniekošanai un neskartās dabas atjaunošanai;

38.

uzsver, ka jaunu raktuvju atļaujās ir jāparedz ne tikai vides un darba aizsardzības standarti, bet arī risinājumi zaudēto vides un atpūtas resursu kompensēšanai, lai izejvielu ieguves laikā un pēc tās pabeigšanas ieguves vietas atkal varētu izmantot atpūtai un citiem mērķiem, kas ir tikpat svarīgi vietējiem iedzīvotājiem;

39.

uzsver, ka reģioniem, kuriem šajā ziņā ir speciālas zināšanas, ir noteicošā loma; norāda, ka akumulatoru ražošanai ES vajadzīgās izejvielas atrodas vairākos ogļu ieguves reģionos, kā arī citos reģionos un daudzi kalnrūpniecības atkritumi ir bagāti ar kritiski svarīgām izejvielām; tādēļ prasa izpētīt, vai izejvielas varētu iegūt bijušajās vai pašreizējās raktuvēs un karjeros, kur ir sastopamas kritiskās izejvielas; norāda, ka šo izejvielu ieguve bijušajos un pašreizējos kalnrūpniecības reģionos varētu radīt jaunas darbvietas;

40.

uzsver, ka bijušajos un pašreiz aktīvajos ES kalnrūpniecības reģionos šajā jomā ir uzkrātas ievērojamas zināšanas; pieredze un zināšanas būtu jānodod nākamajām darbinieku paaudzēm un speciālistu prasmes būtu jāstiprina ar mērķtiecīgiem apmācības un tālākizglītības pasākumiem;

41.

uzsver, ka izejvielu rezervju izmantošana un jaunu raktuvju un karjeru atvēršana var mazināt ES atkarību no trešām valstīm, tomēr šim nolūkam nepieciešamā izpēte un ieguve Eiropas Savienībā bieži konkurē ar citām zemes izmantošanas iespējām, un tāpēc uz tām attiecas teritorijas plānošanas ierobežojumi; tādēļ aicina konfliktus saistībā ar zemes izmantošanu izejvielu nodrošināšanai pēc iespējas risināt, savstarpēji vienojoties;

42.

konstatē, ka ES valstīs pieaug sabiedrības iebildumi pret kalnrūpniecības projektiem un nozares centieni samazināt to ekoloģisko pēdu līdz šim nav pietiekami atzīti. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis, reģionus un pašvaldības aktīvi sniegt pārredzamu informāciju par atjaunoto un jauno raktuvju un karjeru priekšrocībām un trūkumiem, nodrošināt visu ieinteresēto personu līdzdalību un tādējādi veicināt pilsoniskās sabiedrības atzinību un sapratni;

43.

norāda, ka raktuvju un karjeru atjaunošana un izveidošana ir saistīta ar lieliem ieguldījumiem un darbības izmaksām, ko cita starpā rada ES piemērojamie augstie vides un drošības standarti, kas, salīdzinot pasaules mērogā, ekonomiskā ziņā negatīvi ietekmē Eiropas kalnrūpniecības reģionus; tādēļ aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pārbaudīt, vai un kādā apmērā saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem vai ar Eiropas finansējumu šādus projektus ir iespējams finansiāli atbalstīt;

44.

uzsver, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir jāizmanto, lai atvieglotu sociālekonomiskās sekas, ko pārkārtošanās uz klimatneitralitāti radīs ogļu ieguves un oglekļietilpīgiem reģioniem, un šo reģionu ekonomiku diversificēt arī ar ieguldījumiem aprites ekonomikā. Atbalstu kritiski svarīgo izejvielu reģionālajai apguvei varētu sniegt, arī izmantojot programmas InvestEU ilgtspējīgas infrastruktūras logu;

45.

iesaka Eiropas Savienībā veidot pietiekamas profesionālās prasmes un izmantot tās, lai varētu apstrādāt un bagātināt atsevišķas kritiskās izejvielas, piemēram, litiju; aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības aktīvi iesaistīties attiecīgo prasmju veidošanā un pilnveidošanā;

46.

prasa panākt piemērotāku vienošanos starp attiecīgajām izpētes, ieguves, sadales, apstrādes, atkalizmantošanas un reciklēšanas jomu ieinteresētajām personām; šajā ziņā noteicošā loma ir reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

47.

uzsver, ka dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību stratēģijas un plāni izejvielu jomā var ievērojami palīdzēt nodrošināt vietējo izejvielu pieejamību;

48.

atzīst – lai Eiropas Savienībā ieviestu jaunu, inovatīvu, pieņemamu, drošu un videi nekaitīgu kritisko izejvielu ieguvi, ir vajadzīgas uz juridisko noteiktību balstītas atļaujas, un aicina veidot, organizēt un aprīkot atbildīgās valstu, reģionālās un pašvaldību iestādes, ņemot vērā aizvien pieaugošo tām uzticētās atbildības un uzdevumu nozīmi, lai nodrošinātu iespēju izejvielu ieguvei ES teritorijā ieviest pārredzamas, efektīvas un saskaņotas administratīvās procedūras;

Reģionālā sadarbība

49.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt valsts un reģionālos izejvielu klasterus, kuros ir iesaistīta rūpniecība, iestādes, kas atbild par raktuvēm, ģeoloģiskie dienesti, augšupējo un lejupējo pakalpojumu sniedzēji, iekārtu un aprīkojuma ražotāji, izejvielu ieguves un pārstrādes uzņēmumi, kā arī transporta nozare un sociālie partneri, Eiropas Savienībā veidojot ilgtspējīgas izejvielu ieguves nozari, kurā tiek izmantotas arī jaunas izejvielu ieguves tehnoloģijas;

50.

uzsver, ka vietējam, reģionālajam, valsts un Eiropas līmenim ir jāsadarbojas, lai pārvarētu ietekmi uz vietas un nodrošinātu vajadzīgos ieguldījumus;

51.

prasa pastiprināt savienotību starp reģioniem, kuri ir ļoti atkarīgi no kritiskajām izejvielām, lai rastu kopīgus risinājumus un nodrošinātu reģionu aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Izejvielu aliansē;

Izejvielu ieguve no trešām valstīm

52.

konstatē, ka ES, neraugoties uz visiem centieniem, joprojām daudzējādā ziņā būs atkarīga no trešo valstu kritisko izejvielu importa; norāda, ka pašreiz ļoti daudzās valstīs pastāv intensīva konkurence par kritiskajām izejvielām;

53.

uzsver, ka izejvielu tirdzniecībā aizvien pieaug tirdzniecības ierobežojumi un konkurences izkropļojumi; aicina Eiropas Komisiju konsekventi pārraudzīt un reģionālā, daudzpusējā un divpusējā līmenī risināt jautājumu par eksporta un importa ierobežojumiem; uzskata, ka visaptveroši ir jāizvērtē pasākumi, kas izkropļo ārējo tirdzniecību saistībā ar izejvielām un jo īpaši kritiskajām izejvielām, un vajadzības gadījumā jāveic turpmāki juridiski pasākumi saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem;

54.

uzskata, ka Eiropas Savienībai ļoti svarīga ir uz diplomātiju balstīta politika izejvielu jomā, turklāt ne tikai saistībā ar rūpniecības un enerģētikas politiku un starptautiskās tirdzniecības politiku, bet arī kā transversāls jautājums, kas skar dažādas iekšējās, ārējās un drošības politikas jomas;

55.

konstatē, ka ES ekonomiskajai un finansiālajai noturībai priekšrocības sniegtu arī tas, ja maksājumi par kritiski svarīgajām izejvielām tiktu veikti Eiropas valūtā, jo tas mazinātu cenu svārstīgumu un ES importētāju un trešo valstu eksportētāju atkarību no fondu tirgiem, kuros tirdzniecība notiek ASV dolāros; tādēļ aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai panāktu, ka tirdzniecībā tiek izmantota Eiropas valūta;

56.

prasa ES veidot vairāk stratēģisko partnerību ar trešām valstīm, kurām ir lieli izejvielu krājumi; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pirms partnerību pilotprojektu sākšanas 2021. gadā apspriest prioritātes gan ar dalībvalstīm, gan ar nozares pārstāvjiem, tostarp attiecīgajās valstīs, jo tiem ir zināšanas par vietējiem apstākļiem un dalībvalstu vēstniecību tīkls;

57.

uzsver, ka pastiprināta sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem ir jāsaista ar atbildīgu ieguvi. Ja piedāvājums koncentrējies valstīs ar zemākiem sociālajiem un vides standartiem, tas ne tikai apdraud piegādes drošību, bet var arī saasināt sociālās un vides problēmas. Tādēļ vispirms būtu PTO līmenī jācenšas panākt starptautisku vienošanos, kuras mērķis būtu piegādes un tirdzniecības ķēžu laba pārredzamība un vispārēja izsekojamība saistībā ar izejvielu ieguvē trešās valstīs piemērojamiem sociālajiem un vides standartiem. Pēc tam iespējami ātrāk būtu jāsāk sarunas par šo standartu sistemātisku uzlabošanu, kā tas jau notiek spēkā esošajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos; atzinīgi vērtē regulu par konfliktu izrakteņiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, un mudina Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt līdzsvarotu priekšlikumu par pienācīgu rūpību piegādes ķēdēs;

58.

uzsver, ka atsevišķiem uzņēmumiem aizvien grūtāk būs iegūt izejvielas spēcīgi konsolidētos piegādes tirgos un konkurējot ar tirgiem, kuros ir liels pieprasījums (jo īpaši Ķīnā); prasa mērķtiecīgi atbalstīt tādas uzņēmumu alianses kā iepirkumu apvienības.

---

(1)  Critical Raw Materials for Strategic Technologies and Sectors in the EU – A Foresight Study: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/42881.

(2)  Eiropas Izejvielu alianses tīmekļa vietne un pievienošanās pieteikuma veidlapa: https://erma.eu/about-us/join-erma/.

(3)  RK atzinums “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns” (OV C 440, 18.12.2020., 107. lpp.).

(4)  RK atzinums “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns” (OV C 440, 18.12.2020., 107. lpp.).