Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ziņojums par šķēršļiem vienotajā tirgū un vienotā tirgus īstenošanas rīcības plāns”

(2020/C 440/06)

Ziņotājs: Tadeusz TRUSKOLASKI (PL/EA), Bjalistokas pilsētas mērs Atsauces dokumenti: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana” COM(2020) 93 final Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei” COM(2020) 94 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīga informācija

1.

uzskata, ka Eiropas vienotais tirgus ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības (ES) sasniegumiem un ir pasaulē unikāls integrācijas modelis, kas garantē personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti gan visā ES, gan asociētajās valstīs un reģionos;

2.

uzsver, ka Eiropas vienotā tirgus politikas veidošanai ir būtiska nozīme tādas stratēģijas īstenošanā, kas rada ilgtspējīgu izaugsmi un stiprina Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Eiropas vienotā tirgus izveide stimulē tirdzniecību un padara Eiropu pievilcīgāku ārvalstu ieguldījumiem;

3.

uzstājīgi norāda, ka Eiropas vienotais tirgus ir ES ekonomiskās un politiskās integrācijas kodols, jo to veido 450 miljoni patērētāju un 22,5 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas ir aptuveni 99 % no visiem ES uzņēmumiem;

4.

uzsver, ka Eiropas vienotais tirgus gadā nodrošina 14 triljonu euro iekšzemes kopprodukta (IKP), kas garantē Eiropas ekonomikas darbību un nodrošina attīstību Eiropas iedzīvotājiem;

5.

norāda uz preču tirdzniecības nozīmi Eiropas vienotajā tirgū, jo tā nodrošina ceturto daļu no ES kopējā IKP un veido gandrīz vienu sesto daļu no pasaules preču tirdzniecības;

6.

piekrīt Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai (IMCO), ka Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšana un līdz ar to – šķēršļu novēršana var radīt dalībvalstīm papildu ieguvumus vismaz 183 miljardu euro apmērā gadā, kas ir 1,2 % no ES IKP;

7.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) centienus apzināt šķēršļus Eiropas vienotajā tirgū. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka 2020. gada 10. marta ziņojumā ir izklāstītas galvenās problēmas, kas skar uzņēmējus un kuras jārisina nekavējoties; Tomēr pauž nožēlu par to, ka abos Komisijas paziņojumos galvenā uzmanība ir pievērsta šķēršļiem, ko saskata uzņēmumi, bet nav aplūkotas pārējo sociālo partneru bažas, savukārt ar patērētājiem saistītie aspekti skarti tikai garāmejot;

8.

norāda, ka vienotā tirgus rezultātu apkopojuma 2020. gada izdevumā, kas publicēts 2020. gada 3. jūlijā, ir secināts: neraugoties uz uzlabojumiem ES tiesību aktu transponēšanā, it īpaši patērētāju tiesību jomā (transponēšanas deficīta samazināšanās par 15 %), pārkāpuma procedūru skaits nemazinās, jo transponēšana joprojām ir nepilnīga vai nepareiza. RK pauž bažas arī par to, ka lielākā daļa tirgus pārkāpumu lietu (28 %) attiecas uz vidi (apsteidzot tādas jomas kā transports (17 %) un nodokļi (10 %));

9.

atzīst, ka pašreizējie noteikumi un instrumenti, kas darbojas vienotajā tirgū, pēc formas ir labāk pielāgoti preču tirdzniecībai, nevis pakalpojumiem. Komiteja uzsver, ka ir jāizstrādā elastīgi instrumenti, kurus var ātri pielāgot mainīgajiem un jaunizveidotajiem produktiem un pakalpojumiem;

10.

uzskata, ka Eiropas vienotā tirgus jaunās stratēģijas prioritātei jābūt faktiskai šķēršļu likvidēšanai un labākai informācijas pieejamībai;

Šķēršļi vienotajā tirgū – avoti un to sekas

11.

norāda, ka juridiskās atšķirības starp dalībvalstīm ir tiešs iemesls ieilgušajam Eiropas vienotā tirgus šķēršļu likvidēšanas procesam;

12.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka regulējuma atšķirības rada īpaši smagu regulatīvo slogu uzņēmumiem, it sevišķi MVU, tostarp jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, novatoriem un jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicinātājiem, tādēļ aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai atceltu nevajadzīgu regulējumu;

13.

uzsver, ka galvenokārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ierobežotas administratīvās un cilvēkresursu iespējas, lai pārvarētu sarežģīto birokrātiju; kā būtisku šķērsli pārrobežu sadarbībai vienotajā tirgū var minēt tā saukto A1 sertifikātu, kas arī tādā gadījumā, kad darba ņēmējus regulāri norīko īstermiņa darbā uz kaimiņvalsti, prasa laikietilpīgu formalitāšu kārtošanu. Tādēļ varētu ievērojami samazināties pārrobežu darbība, tādējādi būtiski ietekmējot vienotā tirgus darbību. Šajā sakarā Komisija tiek aicināta rīkoties un kopā ar ES likumdevējiem gādāt par to, ka pašreizējā procedūra attiecībā uz A1 sertifikātu pierobežas reģionos tiek vienkāršota;

14.

vērš uzmanību uz nepieciešamību efektīvāk īstenot Līguma noteikumus, kas aizliedz importa un eksporta kvantitatīvos ierobežojumus (LESD 34.–36. pants), kā arī uz nepieciešamību pārvaldīt paziņošanas procedūras attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (1)) un tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā;

15.

sagaida, ka EK izveidos jaunu instrumentu, kas ļaus novērot tirgus darbības traucējumus, piemēram, sekos produktam un novērtēs šķēršļus visā ražošanas, izplatīšanas un pārdošanas, kā arī patēriņa un likvidēšanas ķēdē;

Eiropas nākotnes ekonomika

16.

atbalsta Eiropas rūpniecības stratēģijas prioritātes, kas līdz šim ir noteiktas, piemēram, pielāgošanās Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas mērķiem un vienlaikus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana, kas it īpaši pēc Covid-19 pandēmijas nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu;

17.

atzīst, ka joprojām nopietni izaicinājumi ir tādās jomās kā lielie dati, 5G tīkli, inovāciju attīstība (tostarp it īpaši IT, realitātes radīšana un mašīnu autonomija), vienlaikus uzmanību koncentrējot uz rūpniecības datu suverenitātes veidošanu un aizsardzību;

18.

mudina paplašināt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pilnvaras un ģeogrāfisko struktūru. Garantija Eiropas uzņēmumu attīstībai ir efektīva intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iestāde ar pietiekami lielu budžetu un cilvēkresursiem, kas dod iespēju darboties visā pasaulē;

19.

atzīst, ka vides aizsardzības politikai ir jāuzņemas vadošā loma rūpniecības attīstībā. Tādēļ Komiteja vērš uzmanību uz to, ka šā mērķa sasniegšanai darbības, tostarp zinātniskās, ir jānovirza uz videi draudzīgas sabiedrības un uzņēmējdarbības pamatu izveidi;

20.

norāda, ka ir visaptveroši jāatbalsta rūpniecības energoietilpīgo nozaru modernizācija un dekarbonizācija. Tomēr to nevar darīt, pārceļot ražošanu uz citām valstīm vai izmantojot apakšuzņēmējus no trešām valstīm, kas neievēro ES tiesiskos regulējumus;

21.

uzsver nepieciešamību atbalstīt (finansiāli un informatīvi) ilgtspējīgas un viedas nozares energoefektivitātes, mobilitātes un piesārņojuma emisiju ierobežošanas modeļu jomā;

22.

saprot nepieciešamību dažādot ražošanu un samazināt izmaksas, taču vērš uzmanību uz to, ka ir jāsamazina Eiropas uzņēmumu atkarība no komponentiem, kas ievesti no citām pasaules daļām; pašreizējā Covid-19 pandēmija liecina, ka dažās rūpniecības nozarēs būtu jāturpina stiprināt vietējo ekonomiku. Jo īpaši medicīnas produktu jomā būtu svarīgi palielināt ražošanu Eiropā un tādējādi nodrošināt neatkarību, piemēram, no Āzijas tirgiem;

Pakalpojumi vienotajā tirgū

23.

uzsver pakalpojumu tirdzniecības nozīmi Eiropas vienotajā tirgū, jo tie veido aptuveni 70 % no visas saimnieciskās darbības Eiropas Savienībā un nodrošina procentuāli līdzīgu nodarbinātības līmeni;

24.

uzskata, ka EK būtu jāatvēl vairāk resursu ar mērķi palielināt pakalpojumu tirdzniecības apjomu un tādējādi efektīvāk īstenot Pakalpojumu direktīvu;

25.

rosina turpmākajā darbā pie stratēģijas izmantot iespējas un zinātību, kas ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras katru dienu tiekas ar mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu kategorijas uzņēmējiem;

26.

aicina EK izlēmīgāk rīkoties attiecībā uz monopoliem, jo īpaši digitālo pakalpojumu tirgū, kurā dominē struktūras no trešām valstīm;

27.

atzinīgi vērtē paziņojumu par jaunu digitālo pakalpojumu tiesību aktu, kas cita starpā aizstātu 20 gadus veco Direktīvu par elektronisko tirdzniecību (2). Tomēr uzstāj, ka plānoto tiesību aktu darbības jomā jāiekļauj ne tikai tiešsaistes platformās pārdodamo produktu atbilstība, bet arī jānovērš risks, ka varētu tikt apieti nodarbinātības, sociālie, patērētāju aizsardzības, nodokļu un nodevu noteikumi un līdz ar to rastos negodīga konkurence ar bezsaistes sektora uzņēmumiem. Īpaši satraucoši ir nestabilie digitālo platformu darbinieku darba apstākļi;

28.

vērš uzmanību uz nepieciešamību koncentrēties uz inovāciju, ieguldījumiem un prasmēm, lai jaunā prasmju pakete atspoguļotu darba tirgus reālās vajadzības un lai kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija notiktu saskaņā ar tās pamatnostādnēm, arī projektos, ko līdzfinansē no ES budžeta;

Eiropas Komisijas iepriekšējās darbības novērtējums

29.

atzinīgi vērtē vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas (Single Market Enforcement Task-Force (SMET)) izveidi, taču pauž nožēlu, ka līdz šim tās sastāvā ļauts būt tikai dalībvalstu pārstāvjiem;

30.

atzīst REFIT platformas darbībā gūtās pieredzes augsto vērtību;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus padarīt SOLVIT par standarta alternatīvu instrumentu strīdu izšķiršanai;

32.

uzskata, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pārkāpj saistošus tiesību aktus, ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai pārkāpuma procedūru sākšana, īstenošana un izpilde būtu neizbēgama;

33.

aicina brīvai preču apritei rūpīgāk piemērot savstarpējas atzīšanas principu, kura potenciāls praksē nav ticis pilnībā izmantots, un pēc iespējas piemērot šo principu arī pakalpojumu jomā; šajā saistībā aicina rūpīgi piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/515 (3);

34.

gaida no Komisijas skaidru un stingru nostāju attiecībā uz negodīgām tirdzniecības darbībām, tostarp uz eksportu orientētu nozaru veicināšanu no trešo valstu puses;

35.

ar nepacietību gaida baltās grāmatas par pretmonopola noteikumiem publicēšanu un turpmākās konsultācijas, kurām vajadzētu parādīt problēmas mērogu;

36.

prasa paātrināt rīcību ES tiesiskā regulējuma koordinācijai vienotā tirgus jomā tā, lai būtiski nepieciešamu preču grupu (piemēram, pārtikas, medikamentu utt.) plūsma netiktu traucēta;

37.

cer, ka tiks veikta robežkontrole, pamatojoties uz nepieciešamības un proporcionalitātes principu;

38.

aicina intensīvāk informēt par modernu IKT rīku izmantošanas iespējām. Modernai rūpniecībai un pārrobežu tirdzniecības attīstībai ir vajadzīgi atbilstoši risinājumi, kas ļauj samazināt ģeogrāfisko attālumu, jo īpaši pārrobežu reģionos;

39.

cer, ka tiks izstrādāta vienotā tirgus stratēģija ar vērienīgu, bet reālistisku ceļvedi priekšlikumiem, kuru mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus, nevis tikai tās analītiskā sadaļa, kurā norādīti šķēršļi un virzieni;

40.

apšauba principa “viens pieņemts – viens atcelts” mērķi un lietderību, proti, ka līdz ar katra jauna ES tiesību akta pieņemšanu ir jāatceļ kāds no vecajiem. Tā vietā, lai īstenotu šādu kvantitatīvu pieeju tiesību aktiem, kura var negatīvi ietekmēt plašu sabiedrības daļu un arī nodarbinātību, patērētāju aizsardzību un vidi, un kura turklāt var būt pretrunā LES 3. panta 3. punktam, par ikviena jauna tiesību akta pamatprincipu būtu jāizvirza tiesību aktu kvalitāte un to atbilstība tehnoloģiju attīstībai un sabiedrības vajadzībām;

41.

vērš uzmanību uz nepieciešamību izveidot integrētu farmācijas drošības sistēmu, kas krīzes situācijās ļautu novirzīt resursus atbilstoši kritiskajam pieprasījumam;

Valsts pārvaldes un pašvaldību darbība

42.

informē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā atbalsta EK centieniem novērst šķēršļus Eiropas vienotajā tirgū;

43.

vērš uzmanību uz nepieciešamību izglītot par iespējām, kas rodas Eiropas vienotā tirgus jomā, jo īpaši to vietējo pašvaldību struktūru izglītošanu, kurām ir tiešs kontakts ar Eiropas uzņēmējiem un patērētājiem;

44.

atbalsta ideju izveidot centrālo informācijas punktu par vienotajā tirgū saistošajiem noteikumiem dalībvalstu ierēdņiem ar mērķi maksimāli palielināt informācijas plūsmu starp ES un vietējo līmeni;

45.

atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir palielināt zināšanas un informētību, tostarp vienoto digitālo vārteju, kas nodrošinās piekļuvi visaptverošai informācijai par vienotā tirgus noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kā arī novirzīs lietotājus uz vispiemērotākajiem atbalsta pakalpojumiem un kontaktpunktiem;

46.

paredz labāk izmantot esošos Eiropas vienotā tirgus IT rīkus, piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), un piekrīt nepieciešamībai izveidot vienotu tiešsaistes platformu tiesībaizsardzībai;

47.

mudina Komisiju apsvērt iespēju izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālu ierosināto tiesībaizsardzības pasākumu ex-ante novērtēšanā, jo minētās pašvaldības daudzos gadījumos pēc šo noteikumu pieņemšanas ir atbildīgas par to īstenošanu. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir arī piemēroti apstākļi, lai izmēģinātu attiecīgos risinājumus, un to rīcībā ir tieša informācija par to, kā noteikumus var ievērot;

48.

ierosina paātrināt darbu pie tehnisko standartu saskaņošanas un pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas vienotajā tirgū un pabeigt šo procesu līdz 2023. gada beigām;

Globālās tirdzniecības izaicinājumi

49.

kritiski vērtē līdzsvara trūkumu pasaules tirgū attiecībā uz līmeni un apmēru atbalstam (juridiskajam un finansiālajam), ko dažādas valstis sniedz privātajiem un publiskajiem ekonomikas dalībniekiem, kuri sniedz pakalpojumus un izplata ražojumus Eiropas Savienībā;

50.

vērš uzmanību uz nepieciešamību ES vērtības, tostarp vērtības, kas skar preču un pakalpojumu tirdzniecību, pārliecinošāk popularizēt pasaulē. ES un tās iestādēm ir jāatbalsta atvērta pasaules tirdzniecības sistēma, kuras pamatā ir starptautiski noteikumi;

51.

lai cīnītos pret cenu dempingu, mudina izmantot iespējas, ko sniedz digitalizācija un gandrīz tūlītēja piekļuve informācijai;

52.

norāda, ka liela nozīme ir uz noteikumiem balstītai starptautiskai tirdzniecības sistēmai ar spēcīgu PTO, un iebilst pret protekcionismu un izolāciju. ES mērķim jābūt PTO darbības atjaunošanai un stiprināšanai, piemēram, modernizēt tās darba metodes svarīgākajās jomās un novērst trūkumus tās tiesiskajā regulējumā, lai PTO varētu pienācīgi reaģēt uz pašreizējām tirdzniecības politikas problēmām;

53.

ierosina izstrādāt un ieviest politiku piegādes ķēžu reorganizācijai Eiropā, lai nākotnē Eiropas uzņēmumi neciestu globālās tirdzniecības samazināšanās un komponentu trūkuma dēļ un lai ES iedzīvotājiem netiktu ierobežota piekļuve kādai daļai no ražojumu klāsta;

54.

vērš uzmanību uz nepieciešamību attīstīt tirdzniecības attiecības starp ES un pārējo pasauli, pamatojoties uz Eiropas stratēģiskajām interesēm (tostarp vienlīdz vērienīgiem vides standartiem visām valstīm), lai stiprinātu ES globālo konkurētspēju un tās lomu starptautiskajā arēnā;

Noslēguma piezīmes – secinājumi un ieteikumi

55.

uzsver, ka ir vajadzīga dažādu dalībvalstu sadarbība un vienota rīcība, jo īpaši starptautisko jautājumu jomā, kas ietekmē visu ES valstu drošu un stabilu darbību (piemēram, palielinot Eiropas neatkarību no trešo valstu izejvielām);

56.

izslēdz ilgtermiņa nelīdzsvarotības rašanos attiecībā uz darbības principiem starp ES dalībvalstīm, kā tas ir bijis līdz šim (piemēram, attiecībā uz maksājumiem ES budžetā, ES valūtas izmantošanu utt.);

57.

uzsver, ka svarīgi ir integrēt privātās un publiskās iestādes, kas darbojas uzņēmēju un patērētāju labā, jo īpaši pārvalstiskā līmenī, jo tās daudz ātrāk pamana problēmas, kas rodas noteikumu daudzveidības dēļ vai atbrīvojumu no ES līmenī pieņemtajiem noteikumiem dēļ;

58.

uzsver, ka Eiropas uzņēmējdarbības un publiskās administrācijas, tostarp vienotā tirgus tehnisko risinājumu, digitalizācija ir ES prioritāte. Jauni risinājumi un pilnveidojumi ir cita starpā vajadzīgi šādās jomās: kiberdrošība, persondatu aizsardzība, informācijas vākšana un apstrāde mākonī;

59.

iesaka: a) stingri saskaņot noteikumus un koordinēt regulatorus nozarēs, kurām ir liela ietekme uz ekonomikas darbību, piemēram, telekomunikācijās, enerģētikā; b) novērtēt izmaksas un ieguvumus, kas rodas saistībā ar noteikumu pilnīgu saskaņošanu īstermiņā (daži gadi) citās nozarēs, kā arī izvērtēt juridiskās un tehnoloģiskās iespējas ieviest risinājumus ekonomikās, kas atrodas dažādos sociālekonomiskās attīstības līmeņos; c) Komisijai ieguldīt lielākas pūles, lai Eiropas Savienībā likvidētu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus, tostarp nepamatotu valsts tehnisko noteikumu un reglamentējošu un nereglamentējošu prasību izmantošanu attiecībā uz produktiem, pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem; d) paplašināt sadarbību ar vietējiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem, lai jaunie noteikumi tiktu ierosināti augšupēji; e) reģionālo un vietējo pašvaldību turpmākajos dokumentos skaidri noteikt to atbildību un darbības jomu Eiropas vienotā tirgus izveides un optimizācijas aspektā; f) veicināt ES ražoto produktu patēriņa kultūru kā kvalitātes un mūsdienīguma sinonīmus;

60.

mudina izstrādāt kopīgas pamatnostādnes publisko portālu izveidei (vismaz NUTS 2. līmeņa reģionos), lai uzņēmēji no dažādām dalībvalstīm varētu viegli atrast vajadzīgo informāciju;

61.

vērš uzmanību uz nepieciešamību stiprināt Eiropas integrāciju, balstoties uz tādām vērtībām kā demokrātija un tiesiskums un saglabājot augstus vides, klimata aizsardzības un veselības standartus, lai sinerģija starp ES valstu kohēziju un ekonomisko ietekmi kļūtu efektīva. vienotā tirgus nepilnības ir jūtamas vietējā un reģionālajā līmenī;

62.

uzsver Eiropas vienotā tirgus rūpnieciskās autonomijas nozīmi, tostarp nepieciešamību izstrādāt stratēģiju, kas nodrošinātu kritiski svarīgo izejvielu piegādi;

63.

aicina rīkoties izlēmīgi, ieviešot jaunus risinājumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar Eiropas ekonomikas klimatneitralitāti vai vienotā tirgus viendabības tiešu stiprināšanu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (OV L 91, 29.3.2019., 1. lpp.).