Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Stratēģija Eiropas digitālajai nākotnei un stratēģija datu jomā”

(2020/C 440/13)

Ziņotājs: Mark WEINMEISTER (DE/PPE), Hesenes federālās zemes valsts sekretārs Eiropas lietās Atsauces dokumenti: Eiropas digitālās nākotnes veidošana (COM(2020) 67 final) Eiropas programma migrācijas jomā (COM(2020) 66 final) Droša 5G ieviešana ES – ES rīkkopas īstenošana (COM(2020) 50 final)

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Kopsavilkums

1.

uzsver, ka ar digitalizāciju ir jānodrošina jūtams ieguvums un konkrētas priekšrocības iedzīvotājiem, un tādēļ, izstrādājot digitālās tehnoloģijas, ir jāņem vērā arī juridiskie, sociāli politiskie, sociālie, vides, kultūras un jo īpaši ētiskie aspekti;

2.

norāda, ka digitalizācija ir transversāls starpnozaru jautājums, kas skar visas ekonomikas un dzīves jomas un mainīs tās ilgtspējīgā veidā, tādējādi vienīgi starpnozaru digitalizācija paver principiāli jaunu potenciālu problemātiskiem uzņēmējdarbības modeļiem, inovatīviem digitāliem pakalpojumiem un produktiem, un norāda, ka jo īpaši jaunuzņēmumiem ir būtiska nozīme digitālo inovāciju veicināšanā Eiropā;

3.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo ieguldījumu ES digitālās programmas praktiskā īstenošanā, jo īpaši “viedajās pilsētās” un “viedajos reģionos”, un vienlaikus uzsver vietējās pārvaldes nozīmi piekļuves datiem un to pieejamības nodrošināšanā;

4.

jo īpaši vērš uzmanību uz vajadzību veicināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu, jo īpaši MVU, kā arī publisko dienestu prasmes. Ir daudz iespēju, kā izmantot darba vides digitalizāciju, lai samazinātu darba slodzi, veicinātu kvalitatīvu nodarbinātību un vienlaikus uzlabotu ekonomikas un sociālā nodrošinājuma sistēmu noturību;

5.

uzsver, ka digitalizācijas iespējas ir īpaši svarīgas izglītībai, darba dzīvei, ekonomikai un labi funkcionējošai valsts pārvaldei, lai pārvarētu sociālās, klimata politikas un vides problēmas, kā arī konkrētas krīzes situācijas, kā to parāda pašreizējā Covid-19 krīze;

6.

uzsver, ka ir svarīgi piemērot Eiropas vērtības un ētikas normas, kā arī sociālos un ekoloģiskos standartus arī digitālajā telpā; ES aktīvi veicinās šīs Eiropas vērtības un ētikas normas visā pasaulē;

7.

uzsver individuālo un visas Eiropas datu suverenitātes nozīmi. Tas ir svarīgi vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada 16. jūlija spriedumā (Lieta C-311/18) pasludināja, ka Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu privātuma vairogs ir nelikumīgs. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk precizēt šā sprieduma ietekmi, jo uzņēmumiem ir vajadzīgas juridiski garantētas datu plūsmas pāri Eiropas Savienības robežām;

8.

uzskata digitālo kohēziju par svarīgu papildu dimensiju tradicionālajai ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas koncepcijai, kas nostiprināta ES Līgumā;

Digitalizācija un ar to saistītās iespējas

9.

piekrīt Komisijas viedoklim, kas pausts trijos paziņojumos par ES digitālo paketi, proti, ka digitālās tehnoloģijas izraisa būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ikdienas dzīvē un tādējādi ietekmē arī dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes un uzņēmumus;

10.

izprot datu pieaugošo nozīmi un ar to saistītās iespējas un uzsver nepieciešamību aizsargāt iedzīvotājus un uzņēmumus pret jebkādu risku, ko var radīt datu apmaiņa, apstrāde un glabāšana; piekrīt, ka trūkst tehnisku līdzekļu un standartu, kuru izmantošana nebūtu pārāk apgrūtinoša, lai varētu vienkārši īstenot indivīdu privātuma tiesības;

11.

atzinīgi vērtē pasākumus, kas palīdz Eiropai uzņemties vadību pārejā uz veselīgu planētu un ceļā uz digitālo pasauli, nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību, vienlaikus ievērojot Eiropas kopējās vērtības un uz tām balstītu stabilu tiesisko regulējumu attiecībā uz datu aizsardzību, pamattiesībām, drošību un kiberdrošību;

12.

konstatē, ka mākslīgajā intelektā balstītajiem pakalpojumiem, kā arī citām inovatīvām datu apstrādes, digitalizācijas un procesu automatizācijas tehnoloģijām piemīt milzīgs potenciāls dot labumu patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem, taču tie ir saistīti ar izaicinājumiem saistībā ar nediskriminēšanas, pārredzamības un algoritmu izskaidrojamības atbildīgu nodrošināšanu, atbildību, kā arī privātās dzīves aizsardzību, tādēļ uzsver, ka mākslīgā intelekta un citu jauno digitālo tehnoloģiju izmantošana jāpārvalda atbildīgi; konstatē arī, ka līdzšinējās atbildības privilēģijas, ko bauda tirgū dominējošas platformas, būtu jāpārskata, ņemot vērā Eiropas vērtības, un tas attiecas it īpaši uz tādām platformām, kuru darījumu politiku vada trešās valstis, un ka attiecībā uz pamattiesību ievērošanas ziņā sensitīvām algoritmiskām sistēmām būtu jāpiemēro ES tirdzniecības vietas princips;

13.

norāda uz digitalizācijas iespējām saistībā ar Covid-19 krīzi, piemēram, strādājot mājas birojā un izmantojot digitālo izglītību, un uzsver, ka saistībā ar koronavīrusa izraisīto krīzi un tās laikā noteiktajiem saskarsmes ierobežojumiem digitālās lietotnes un infrastruktūra ievērojami sekmēja to, ka publiskā pārvalde spēja funkcionēt arī neparedzētas krīzes apstākļos;

14.

uzskata to par labu sākumpunktu, lai ar digitālajām tehnoloģijām veicinātu zaļā kursa ieviešanu;

15.

uzsver, ka saskaņā ar prognozēm 2025. gadā ar digitālajām lietotnēm saistīto CO2 emisiju apjoms jau varētu pārsniegt visas pasaules transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju apjomu. Aplēsts, ka komunikācijas un informācijas nozare vien patērē 5–9 % elektroenerģijas un rada vairāk nekā 2 % no visām emisijām. No otras puses, jānorāda, ka digitālie risinājumi var atbalstīt ekoloģisko pārveidi. Vides dati dod iespēju, piemēram, izstrādāt risinājumus atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves izvēršanai, mežu atjaunošanai vai atkritumu rašanās novēršanai. Saistībā ar aprites ekonomiku jāatzīmē, ka iespējama būtu e-mazumtirgotāju brīvprātīga apņemšanās savos meklēšanas algoritmos iekļaut vides kritērijus vai “produkta digitālā pase”, kas ietvertu informāciju par produkta piegādes ķēdes radīto materiālo ietekmi un ietekmi uz klimatu, lai klienti varētu izdarīt ilgtspējīgu patēriņa izvēli;

16.

uzsver, ka, ņemot vērā krīzes radītās ekonomiskās problēmas, nedrīkst atstāt novārtā digitālās pārmaiņas un ar tām saistītos ieguldījumus; gluži pretēji – ievērojami publiskie un privātie ieguldījumi digitalizācijā ir efektīvākais veids, kā atjaunot ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā;

Digitālās sabiedrības vīzija

17.

pauž bažas par to, ka ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā ir paredzēts samazināt programmas “Digitālā Eiropa” finansējumu. Finansējuma samazināšana var ietekmēt programmas darbību;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus izmantot digitālās tehnoloģijas, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas personīgi attīstīties, brīvi un droši izdarīt izvēli un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, kā arī izstrādāt satvaru uzņēmumiem, kas ļauj ieviest inovācijas un godīgi konkurēt vai sadarboties;

19.

uzsver kvantiskās datošanas potenciālu un aicina pievērst uzmanību šajā jomā pastāvošajām Eiropas iniciatīvām, piemēram, Kvantu tehnoloģiju pamatiniciatīvai. Komiteja aicina arī pastāvīgi atbalstīt kvantu pētniecības projektus Eiropas Savienībā ar mērķi iegūt globāla mēroga līderpozīcijas kvantu tehnoloģiju potenciāla atraisīšanā;

20.

norāda uz datu pārvaldības aizvien pieaugošo ekonomisko nozīmi notiekošās digitalizācijas laikā, un tāpēc tā ir nozīmīgs līdzeklis nākotnes vērtības radīšanai;

21.

atbalsta Eiropas datu ekonomikas mērķtiecīgu izveidi un paplašināšanu un centienus panākt tehnoloģisko neatkarību, tostarp ar attiecīgām rūpniecības politikas saistībām atbalstīt Eiropas vadošos uzņēmumus;

22.

vērš uzmanību uz datu dalīšanu personas datos un tādos datos, kas nav personas dati, to atšķirīgajiem lietošanas un izmantošanas veidiem, kā arī ar tiem saistīto atšķirīgo tiesisko regulējumu, apstrādi un procedūras;

23.

uzsver, cik nozīmīgi ir atklātā pirmkoda (Open Source) piedāvātie risinājumi, kas ļaus dažādot piedāvājumu un stiprināt pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un sabiedrības tehnoloģisko neatkarību, un uzskata, ka svarīgs ir atbalsts atvērtā pirmkoda kopienām Eiropā, kurās sadarbojas uzņēmumi un pārvaldes iestādes;

Uzticama infrastruktūra un digitālie pamati

24.

uzsver piektās paaudzes mobilo sakaru (5G) sociālo un ekonomisko nozīmi un aicina veikt informētības palielināšanas pasākumus, kas būtu balstīti uz pārredzamu šo tehnoloģiju novērtējumu, lai iedzīvotājus vispusīgi informētu par digitālās infrastruktūras priekšrocībām un trūkumiem, tostarp saistībā ar pētījumiem par ietekmi uz vidi un veselību, un lai nepieļautu, ka viņi kļūst par dezinformācijas upuriem;

25.

uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja, lai stiprinātu 5G tīklu drošību un noturību, un norāda, ka ir lietderīgi izmantot vienotu ES pieeju, turklāt vienots Eiropas minimālais drošības standarts rada pozitīvu kopējo efektu;

26.

atzinīgi vērtē rīkkopas īstenošanas pieeju, ņemot vērā mērķi nodrošināt daudzveidīgu un uz nākotni vērstu 5G piegādes ķēdi un novērst “ieslēgšanas efektu” (Lock-in-Effekt);

27.

aicina dalībvalstis ņemt vērā ES instrumentu kopumu attiecībā uz drošiem 5G tīkliem, lai nodrošinātu Eiropas kiberdrošību un aizsargātu Eiropas ģeopolitiskās intereses pret novērošanas un spiegošanas draudiem, kas saistīti ar 5G tīklu izvēršanu, izmantojot tehnoloģiju no trešām valstīm;

28.

atzīst, ka optiskās šķiedras tehnoloģija ir būtiski svarīga digitālā infrastruktūra un pamatpakalpojums, kam vajadzētu būt pieejamam ikvienam Eiropas Savienībā, jo īpaši lauku apvidos, kur ir apgrūtināta citu tehnoloģiju pieejamība;

29.

nevar pilnībā piekrist argumentam, ka Eiropas datu stratēģija balstītos uz plaukstošu ekosistēmu; šajā saistībā norāda, ka stratēģijas īstenošanas nolūkā ir ļoti svarīgi nodrošināt atbalstu jo īpaši jaunuzņēmumiem, un tas nav saistīts tikai ar pašreizējo situāciju;

30.

atzinīgi vērtē paziņojumu par investīcijām lielas ietekmes projektā par Eiropas datu telpām un savienotu mākoņdatošanas infrastruktūru;

31.

šajā saistībā norāda uz “viedo pilsētu” un jaunuzņēmumu kā inovācijas virzītāju nozīmi un nepieciešamību nodrošināt tiem atbalstu;

32.

atzinīgi vērtē plānus noslēgt nolīgumus ar dalībvalstīm par mākoņsavienību un izveidot ES (paš)regulācijas mākoņdatošanas noteikumu krājumu;

33.

saskata risku, ka nekonsekventa piekļuve datiem un datu izmantošanas prakse varētu izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību, tādēļ tas ir noteikti jānovērš;

34.

uzsver starpnozaru pasākumu nozīmi attiecībā uz piekļuvi datiem un datu izmantošanu, atzinīgi vērtē elastīgo procedūru modeli un atturēšanos no detalizēta priekšregulējuma un aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem Direktīvas par elektronisko tirdzniecību noteikumiem arī turpmāk nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, vispārējas nozīmes pakalpojumu aizsardzību, konkurences izkropļojumu novēršanu un valsts pārvaldes efektivitāti;

35.

tomēr norāda, ka šajā saistībā izvirzītajām prasībām, jo īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vajadzētu būt samērīgām un izstrādātām, pienācīgi ņemot vērā īstenošanas centienus;

Cilvēki digitālajā pasaulē

36.

norāda, ka ir nepieciešami ievērojami publiskie līdzekļi, lai veicinātu digitalizāciju, atbalstītu augstskolas un pētniecības iestādes, jaunuzņēmumus, MVU, kā arī reģionus, pirmām kārtām tos, ko var dēvēt par “viediem reģioniem”, un jo īpaši lai izveidotu augsto tehnoloģiju kopēju digitālo jaudu un tādējādi nodrošinātu Eiropas tehnoloģisko neatkarību;

37.

uzsver, ka Eiropas regulējumā vienmēr ir jāņem vērā primārajos tiesību aktos nostiprinātās vietējās un reģionālās pašpārvaldes garantijas, kas paredzētas LES 4. panta 2. punktā. Sekundārajos tiesību aktos izvirzīta prasība, ka vietējām un/vai reģionālajām pašvaldībām ir jādalās ar datiem, pārkāptu minētās garantijas un tāpēc tā nebūtu pieļaujama;

38.

uzskata, ka ES daudzgadu finanšu shēmā jāparedz atbilstoši resursi, un aicina tos nodrošināt, neraugoties uz iespējamiem izaicinājumiem saistībā ar Covid-19 krīzes seku pārvarēšanu, jo īpaši programmā “Digitālā Eiropa”;

39.

atbalsta arī iedzīvotājiem piedāvāto apraides pakalpojumu strauju digitalizāciju, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku plurālismu;

40.

uzsver, ka digitālo produktu un pakalpojumu drošība ir nozīmīgs uzticības veidošanas un tādējādi to sekmīgas izvēršanas faktors, atgādina par Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) iesaistīšanos un atbalsta ciešāku sadarbību ar dalībvalstu un attiecīgā gadījumā ar reģionālajām kiberdrošības pētniecības iestādēm un starp tām;

41.

uzsver, ka digitālās prasmes ir būtiskas gan attiecībā uz to izmantojamību darba tirgū, it īpaši lielo datu un analītikas kompetences jomās, lai varētu realizēt uz mākslīgo intelektu balstīto pakalpojumu potenciālu, gan Eiropas ekonomikas, sociālā nodrošinājuma un izglītības sistēmu noturības uzlabošanai, un lai nodrošinātu, ka cilvēki var pienācīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, jo neatkarīgi no sava vecuma vai dzīvesvietas viņi spēj sekmīgi izmantot digitalizāciju;

42.

uzsver izglītības, galvenokārt digitālo un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, nozīmi digitālajā pasaulē, ne tikai izglītības iestādēs, kā priekšnoteikumu tam, lai visi iedzīvotāji varētu ar pārliecību piedalīties digitalizācijā;

43.

atbalsta “persondatu lietotņu” izveidošanu, nodrošinot indivīdiem lielāku kontroli pār to, kas var piekļūt datiem un tos izmantot, kā arī indivīda paplašināto tiesību uz datu pārnesamību pārbaudi saskaņā ar VDAR 20. pantu;

44.

aicina Komisiju nesamazināt centienus pienācīgi aizsargāt privātumu un jo īpaši atbalstīt ierosinātās E-privātuma regulas drīzu pieņemšanu, lai novērstu neatbilstības attiecīgajā tiesiskajā regulējumā un palielinātu juridisko noteiktību;

45.

šajā saistībā uzskata, ka arī Eiropas Savienības Padomei ir jāsekmē pārredzamība un tādējādi arī juridiskā noteiktība;

46.

uzskata, ka gaidāmajā Eiropas MVU stratēģijā ir obligāti jāiekļauj pasākumi MVU un jaunuzņēmumu spēju attīstīšanai, lai tie varētu pilnībā izmantot daudzās iespējas, ko piedāvā datos balstīti uzņēmējdarbības modeļi;

47.

atbalsta plānoto un koordinēto Eiropas digitālās inovācijas centru (European Digital Innovation Hubs) izveidi un popularizēšanu un šajā saistībā aicina nodrošināt ciešu un savlaicīgu apmaiņu starp ES Komisiju, dalībvalstīm un it īpaši reģioniem, un uzsver, ka ir jānodrošina pārredzams un saprotams atlases process un vienlīdzīgas iespējas starp Eiropas reģioniem;

Eiropas digitālo vērtību kopiena

48.

apzinās, ka dati ir digitālo produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu un tādējādi arī Eiropas ekonomiskās attīstības pamats un ka tie var uzlabot lēmumu pieņemšanu indivīdu, uzņēmumu, organizāciju, pārvaldes un politikas līmenī;

49.

brīdina, ka lēmumi, kuru pamatā ir tikai dati, jo īpaši saistībā ar automatizētu apstrādi, ne vienmēr var būt lietderīgi un piemēroti, un tādēļ tie vienmēr ir jāizvērtē vispārējā kontekstā;

50.

uzsver, ka digitālajai sabiedrībai jābūt iekļaujošai, taisnīgai, pieejamai visiem un orientētai uz cilvēkiem;

51.

aicina īstenot stingrus pasākumus, lai aizstāvētu pilsonisko brīvību un demokrātiju arvien digitalizētākā laikmetā, tostarp samazināt visaptverošas digitālās uzraudzības risku un apkarot nepatiesus ziņojumus, dezinformācijas kampaņas, naida runu un diskrimināciju, īpaši rasismu, digitālajā jomā neatkarīgi no tā, vai šīs nevēlamās norises ir izcēlušās Eiropas Savienībā vai ārpus tās;

52.

norāda, ka digitālās tehnoloģijas un datos balstīti risinājumi ir svarīgi līdzekļi, lai pārvarētu sociālās, attīstības politikas, klimata politikas un vides problēmas, un tāpēc tie ir nozīmīgi arī zaļā kursa mērķu un ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai;

53.

atzinīgi vērtē elektroierīču aprites aprites iniciatīvu, kā arī iniciatīvas, kuru mērķis ir ne vēlāk kā līdz 2030. gadam izveidot klimatneitrālus, ļoti energoefektīvus un ilgtspējīgus datu centrus;

54.

norāda, ka šie izaicinājumi ir cieši saistīti un sniedz iespēju Eiropa uzņemties vadošo lomu;

Dati kā digitālā degviela uzņēmējdarbībai un lēmumu pieņemšanas pamats

55.

piekrīt viedoklim, ka Eiropas datu stratēģija ir orientēta uz cilvēku un ka šī pieeja ir jāsaglabā; tāpēc digitālās politikas uzdevums ir nemitīgi uzraudzīt norises, izvērtēt to priekšrocības un trūkumus un attiecīgā gadījumā iejaukties, lai koriģētu to virzienu;

56.

piekrīt viedoklim, ka datu izmantošana ir ārkārtīgi svarīga sabiedrības interesēm, lai pārvarētu ārkārtas situācijas (epidēmijas, dabas katastrofas), labāk izprastu vides degradāciju un klimata pārmaiņas un spētu veikt atbilstošus pasākumus to apkarošanai, un lai varētu uzlabot cīņu pret noziedzību un terorismu;

57.

atbalsta vienotu Eiropas datu telpu attīstību stratēģiskās ekonomikas nozarēs un sabiedrībai nozīmīgās jomās un uzsver, ka dinamiskas rīcības nodrošināšanai ir jābūt iespējai izveidot papildu datu telpas;

58.

atkārtoti apstiprina Eiropas vienoto datu telpu, kuras pamatā ir Eiropas noteikumi un vērtības, lai mazinātu pārmērīgu atkarību no citur radītiem digitālajiem risinājumiem;

59.

aicina Komisiju vēl vairāk nostiprināt Eiropas tehnoloģisko neatkarību galveno tehnoloģiju un infrastruktūru jomā;

60.

uzsver, cik svarīgi ir izmantot datus, lai nodrošinātu pierādījumos balstītas politikas veidošanu un uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar datu aizsardzības-, drošības un ētikas standartiem;

61.

piekrīt viedoklim, ka datu sadarbspējai (piemēram, izmantojot standartus) un datu kvalitātei ir izšķiroša nozīme, un tāpēc atzinīgi vērtē piemērotu organizatorisko koncepciju un struktūru attīstību;

62.

norāda uz progresa ziņojumu (1) par ekonomikas rādītājiem un platformu ekonomikas mērīšanu, kuru publicējusi ES tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra ekspertu grupa un kurā atzīts, ka trūkstošie dati par daudziem platformu uzņēmumu ekonomiskās lomas un darbības aspektiem rada problēmas politikas veidotājiem un pētniekiem. Eksperti pamatoti uzstāj arī uz to, ka platformu ekonomika ir jāuzrauga, it īpaši šādi aspekti: platformu ekonomiskā nozīme, platformu vara pār to lietotājiem un pārredzamības noteikumi;

63.

norāda, ka, izstrādājot standartus, vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāpatur prātā savietojamība ar esošajām IT-vidēm;

64.

piekrīt, ka Eiropā ir maz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju un pastāv liela tehnoloģiskā atkarība no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem;

65.

piekrīt viedoklim, ka mākoņdatošanas izmantojums, jo īpaši Eiropas publiskajā sektorā, ir zems, tāpēc netiek izmantotas IT izmaksu samazināšanas iespējas;

66.

uzsver, cik svarīgi ir ieguldījumi tādās nākotnes tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (blokķēde) un kvantu skaitļošana. Tāpēc galvenokārt vajadzīgi centieni pētniecības un izstrādes jomā;

67.

šajā saistībā norāda, ka pastāv trūkumi dažādu mākoņdatošanas pakalpojumu savietojamībā un specializētu procedūru izstrādē valsts iestādēm, kas izmanto mākoņdatošanu;

68.

atzinīgi vērtē ieceri panākt, lai dažu tiešsaistes platformu sistēmiskā nozīme un iegūtā tirgus vara neapdraud mūsu tirgu taisnīgumu un atvērtību;

69.

uzskata, ka attiecībā uz tiešsaistes platformu darbinieku darba apstākļiem ir vajadzīgs regulējums, kas ļautu šo darba veidu attīstīt tā, lai tas nodrošinātu sociālo aizsardzību un pilnvērtīgus iztikas līdzekļus, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas ieceri nākt klajā ar iniciatīvu, ar ko uzlabot tiešsaistes platformu darbinieku darba apstākļus, taču aicina tās publicēšanu pārcelt no 2021. gada uz 2020. gadu; it īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos esam pārliecinājušies, ka vairākas tiešsaistes platformas gūst ekonomisku labumu no ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt platformas darbinieku nodarbinātības situācija joprojām ir nestabila;

70.

atzinīgi vērtē Eiropas sociālo partneru panākto vienošanos par digitālās pārveides uzraudzību (2) ar mērķi kopīgi veidot digitalizācijas attīstību un tās ietekmi uz darbu, darba ņēmējiem un uzņēmumu darbību;

71.

uzsver, ka tas, kas aizliegts ārpus interneta, nedrīkst būt atļauts internetā, un šajā saistībā uzskata, ka būtu jāprecizē tiešsaistes platformu operatoru loma un pienākumi;

72.

ar nožēlu norāda, ka bezrobežu digitālajā pasaulē lielāko daļu peļņas no vērtības, kas tiek radīta uz datiem balstītā ekonomikā, gūst daži uzņēmumi ar lielāko tirgus daļu un ka bieži vien šī pelņa netiek aplikta ar nodokļiem valstī, kur tā gūta, jo tiek piemēroti novecojuši uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumi, un tas kropļo konkurenci;

73.

ņemot vērā digitālās platformu ekonomikas tīkla pašreizējo ietekmi, aicina pārbaudīt, vai un kā būtu jāturpina attīstīt Eiropas konkurences tiesības;

74.

norāda, ka digitalizācija rada izaicinājumus visos Eiropas reģionos, tādēļ ir nepieciešamas atšķirīgas risinājumu stratēģijas, tādēļ aicina visaptverošu stratēģiju izstrādē ņemt vērā šo aspektu;

75.

aicina vienkāršot procedūras piekļuvei Eiropas finansējumam, lai nodrošinātu to pēc iespējas vairāk uzņēmumiem, augstskolām un pētniecības iestādēm un mudinātu tos aktīvi iesaistīties digitalizācijas veidošanā;

76.

norāda, ka tas attiecas arī uz “viedajām pilsētām” un “viedajiem reģioniem”;

77.

piekrīt, ka trūkst tehnisko līdzekļu un standartu, kuru izmantošana nav pārāk apgrūtinoša, lai varētu vienkārši īstenot indivīdu privātuma tiesības;

78.

uzsver, cik svarīgi ir novērst “ieslēgšanas” efektu, piemēram, attiecībā uz lietu interneta ierīcēm, un stiprināt patērētāju pozīcijas; šajā saistībā ir svarīgi nodrošināt lietotājus ar rīkiem un līdzekļiem, lai viņi paši pieņemtu lēmumus par to, kas notiek ar viņu datiem;

Eiropa pasaulē

79.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ievērot Eiropas iedzīvotāju intereses, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas Eiropas uzņēmumiem starptautiskajos tirgos un iestāties par Eiropas vērtībām starptautiskajā uzņēmējdarbībā un datu plūsmā;

80.

atzinīgi vērtē apņemšanos piesaistīt Eiropai datu glabāšanas un datu apstrādes pakalpojumus no citām valstīm un reģioniem, turklāt apzinās Eiropas reģionu atšķirīgās stiprās puses, kas būtu jāizmanto šim nolūkam kā argumenti;

81.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas ar mērķi precizēt un saskaņot nodokļus visu dalībnieku darbībai digitālajā jomā, arī tiem dalībniekiem, kuru uzņēmējdarbības politika tiek noteikta ārpus ES;

Šā Komisijas paziņojuma novērtējums

82.

uzsver, ka pasākumu īstenošanā ir jāizmanto Eiropas Savienības stiprās puses; kā piemēru var minēt ražošanas nozari, kas rada dažādas digitālo tehnoloģiju lietojuma jomas, tostarp rūpniecība 4.0, mākslīgais intelekts, robotika, piedevu ražošana, optika un zondēšana vai lietu internets;

83.

aicina sīki izpētīt galvenos pasākumus, kas ierosināti taisnīgai un konkurētspējīgai ekonomikai, ņemot vērā to ietekmi uz Eiropas datu stratēģiju un ES konkurences noteikumu atbilstības digitālajam laikmetam izvērtēšanu un pārskatīšanu; tas jo īpaši attiecas uz tāda satvara izveidi, kas nodrošinātu 21. gadsimtā piemērotu, konkurētspējīgu un drošu digitālo finansējumu un uzņēmējdarbības nodokļus;

84.

atkārtoti uzsver, ka reģionu digitalizācijai nepieciešama saskaņota un koordinēta stratēģiska pieeja, kas sniedzas pāri digitālās infrastruktūras un savienojamības nodrošināšanai;

85.

aicina izveidot plašu kvalifikācijas ietvarprogrammu, lai novērstu datu ekspertu un digitālo prasmju trūkumu ES;

86.

aicina īstenot atbalsta programmas jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem ne tikai pašreizējās situācijas dēļ, pretējā gadījumā datu stratēģiju nevar īstenot;

87.

aicina īstenot iniciatīvu tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanai (piemēram, savu procesoru, tīkla komponentu izstrāde), lai varētu izveidot un izmantot nepieciešamās infrastruktūras, un aicina nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas pētniecības un izstrādes projektiem;

88.

pamatojoties uz minētajiem izaicinājumiem un ierosinātajiem pasākumiem, atzīst vajadzību arī turpmāk palielināt izturētspēju un suverenitāti digitālajā telpā, lai varētu ilgtspējīgā veidā izmantot jaunāko komunikācijas standartu potenciālu; šajā saistībā īpaša uzmanība ir jāpievērš kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, lai valsts rīcībspēja un sabiedrības apgāde tiktu saglabāta pat ilgtermiņā krīzes situācijā;

89.

aicina apsvērt turpmākos pasākumus, lai panāktu strauju energoefektivitātes uzlabošanu, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, digitalizācijas iespējami labāku izmantošanu vides un klimata aizsardzībā, kā arī klimatam labvēlīgas inovācijas un gigabitu veicināšanu;

---

(1)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/commission-expert-group-publishes-progress-reports-online-platform-economy

(2)  https://bit.ly/2YptFYV