52020IP0372

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020IP0372 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52020IP0372

Help

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību (2020/2137(INI))

OV C 445, 29.10.2021, p. 94–101 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

29.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 445/94

P9_TA(2020)0372

Ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību (2020/2137(INI))

(2021/C 445/12)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO 2011. gada vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (UNGP) (1),

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (2),

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem (3),

—	ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas atbildīgai uzņēmējdarbībai (4) un atbildīgai uzņēmējdarbībai institucionāliem investoriem (5),

—	ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku (6),

—	ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko pieņēma 2015. gada 12. decembrī (7),

—	ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu 1,5o C apmērā (8),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 4. marta regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020)0080),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (9),

—	ņemot vērā ES rīcības plānu — ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana (COM(2018)0097),

—	ņemot vērā Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Pielāgoto Komisijas darba programmu 2020. gadam (COM(2020)0440),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (10) (Grāmatvedības direktīva),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (11) (direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu, NFRD),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (12),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu (13) (Akcionāru tiesību direktīva),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (14),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (15) (Informācijas atklāšanas regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (16) (Taksonomijas regula),

—	ņemot vērā Komisijas pamatnostādnes par nefinanšu pārskatu sniegšanu (nefinanšu informācijas ziņošanas metodika) (17) un Komisijas pamatnostādnes par nefinanšu pārskatu sniegšanu — papildinājums ziņošanai par informāciju, kas saistīta ar klimatu (18),

—	ņemot vērā Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā galīgo ziņojumu “Jauns redzējums attiecībā uz Eiropas kapitāla tirgiem” (19),

—	ņemot vērā Komisijai 2020. gada jūlijā sagatavoto pētījumu par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību,

—	ņemot vērā ANO 2008. gada koncepciju par uzņēmumiem un cilvēktiesībām: “aizsargāt, respektēt un piedāvāt tiesiskās aizsardzības līdzekļus” (20),

—	ņemot vērā Komisijai 2020. gada maijā sagatavoto pētījumu “Improving financial security in the context of the Environmental Liability Directive” (Finansiālās drošības uzlabošana saistībā ar direktīvu par atbildību vides jomā) (21),

—	ņemot vērā Oslo globālā līmeņa principus par pienākumu samazināt klimata pārmaiņas (22),

—	ņemot vērā Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas 2017. gada jūnija ieteikumus,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0240/2020),

A.	tā kā Eiropas Savienība ir dibināta uz vērtībām, kuras noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, un tā kā tās vides politika ir balstīta uz piesardzības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā;

B.	tā kā korporatīvā kontekstā ilgtspējīga pieeja nozīmē, ka uzņēmumi pienācīgi ņem vērā sabiedrības un vides problēmjautājumus, piemēram, darbinieku tiesības un planētas iespējas, lai risinātu vislielākos riskus, kurus rada šo uzņēmumu darbības;

tā kā daudzās starptautiskās iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ir tikai brīvprātīgi ieteikuma tiesību instrumenti un lielākoties bijušas neefektīvas uzņēmumu attieksmes izmainīšanā pret ilgtspēju; tā kā Komisijai sagatavotajā pētījumā par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību saskaņā ar rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai ir uzsvērts, ka būtu lietderīgi precizēt direktoru pienākumus attiecībā pret ilgtspēju un ilgtermiņa apsvērumiem; uzsver ar īstermiņa pieeju saistītās problēmas un atgādina, ka uzņēmumiem ir jāintegrē ilgtermiņa intereses, lai ES spētu virzīties uz savu ilgtspējas saistību izpildi; tā kā pētījumā ir skaidri norādīts, ka šajā saistībā ir nepieciešams pieņemt ES tiesību aktus;

tā kā iepriekšējā sasaukuma laikā ES uzsāka vairākas iniciatīvas, lai veicinātu finanšu un saimnieciskās darbības pārredzamību un ilgtermiņa redzējumu, piemēram, Akcionāru tiesību direktīvu, rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, Informācijas atklāšanas regulu un Taksonomijas regulu; tā kā šī tendence cita starpā sākās ar direktīvas par nefinanšu informācijas atklāšanu (NFRD) pieņemšanu; tā kā nefinanšu informācijas atklāšana ir nepieciešama, lai novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu uzņēmumu rezultātus un to ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību un vidi;

E.	tā kā NFRD ir savstarpēji saistīta ar ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un ir ievērojama virzība attiecībā uz nefinanšu informācijas atklāšanas veicināšanu ES; tā kā tajā joprojām ir nopietnas nepilnības, kas ir jārisina, lai šī direktīva būtu investoriem un ieinteresētajām personām lietderīgāka;

tā kā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu uzņēmumiem un finanšu iestādēm ir aktīvāk jāatklāj klimata un vides dati, lai investori būtu pilnībā informēti par savu ieguldījumu ilgtspēju; tā kā Komisija ir šajā nolūkā apņēmusies pārskatīt NFRD; tā kā saskaņā ar Pielāgoto darba programmu 2020. gadam Komisija 2021. gada pirmajā trimestrī plāno nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt NFRD;

tā kā ieinteresētās personas bieži ir paudušas viedokli, ka nefinanšu informācija, ko uzņēmumi sniedz saskaņā ar NFRD, ir nepietiekama, neuzticama un nav salīdzināma; tā kā personas, kuru uzdevums ir sagatavot šo informāciju, ir norādījušas, ka tām nav skaidrs, kāds ir brīvprātīgās informācijas atklāšanas satvara apjoms, un ir pieprasījušas juridisku precizējumu un standartizāciju; tā kā ir nepieciešams atklāt pilnīgāku un uzticamāku informāciju, lai samazinātu jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi uz klimatu, vidi un sabiedrību; tā kā nefinanšu informācijas atklāšanas uzlabošana varētu palielināt uzņēmumu pārskatatbildību un uzticēšanos šiem uzņēmumiem; tā kā uzlabojumi nedrīkstētu radīt negodīgus konkurences apstākļus; tā kā šajā nolūkā informācijas atklāšanas pienākumos būtu jāņem vērā administratīvās izmaksas, un tiem vajadzētu būt samērīgiem ar uzņēmuma lielumu un atbilstīgiem citiem tiesību aktiem, kas piemērojami darījumdarbībai, piemēram, komercnoslēpumu glabāšanas ievērošana un trauksmes cēlēju aizsardzība;

tā kā Komisijai sagatavotajā pētījumā par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību ir atklāta biržā kotētu uzņēmumu pieaugoša tendence Eiropas Savienībā koncentrēt uzmanību uz savu akcionāru īstermiņa interesēm; tā kā pētījumā ir ierosināti vairāki ES līmeņa likumdošanas varianti, kas ievērojami uzlabotu korporatīvo ilgtspēju; tā kā ir jāpieņem Eiropas uzņēmumiem paredzēts tiesiskais regulējums, vienlaikus pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu un novēršot pārmērīgu administratīvo slogu šiem Eiropas uzņēmumiem; tā kā šim regulējumam ir jānodrošina atbilstība iekšējam tirgum un ir jāuzlabo juridiskā noteiktība tajā, turklāt tas nedrīkst radīt konkurencei nelabvēlīgus apstākļus;

tā kā ilgtspējas pieeja korporatīvajai pārvaldībai ietver gan cilvēktiesības, gan vides aizsardzību; tā kā juridiska prasība atklāt informāciju saistībā ar vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem un cilvēktiesībām, kukuļošanu un korupciju būtu jāuzskata par “korporatīvās atbildības” aspektu, kā noteikts ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību vadošajos principos;

J.	tā kā Parīzes nolīguma mērķis ir noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

K.	tā kā augošā globālā konkurence par piekļuvi dabas resursiem bieži izraisa neilgtspējīgu dabiskās un cilvēka radītās vides korporatīvo ekspluatāciju;

L.	tā kā korporatīvajai pārvaldībai ir jāuzņemas būtiska loma, lai izpildītu ES apņemšanos īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu;

tā kā klimata pārmaiņas nopietni apdraud nodrošinātību ar pārtiku, proti, pārtikas pieejamību, piekļūstamību un izmantošanu, kā arī pārtikas sistēmu stabilitāti; tā kā lauksaimniecībā strādājošās sievietes, kas pašreiz nodrošina 45–80 % no visas pārtikas produkcijas jaunattīstības valstīs, tiek nesamērīgi pakļautas klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmei;

N.	tā kā Orhūsas konvencijā sabiedrībai un apvienībām ir noteiktas vairākas vides jomas tiesības, tostarp tiesības piekļūt ar vidi saistītai informācijai, tiesības piedalīties vides lēmumu pieņemšanā un iespēja vērsties tiesā;

O.	tā kā ANO Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja 2017. gadā atzina, ka ES pārkāpj Orhūsas konvenciju, liedzot sabiedrības locekļiem apstrīdēt ES iestāžu lēmumus ES tiesās;

P.	tā kā Komisija 2019.–2024. gadam ir paaugstinājusi ambīcijas, izklāstot programmu Eiropas zaļais kurss, kurā noteikts, ka Eiropai ir jāvada pārkārtošanās uz veselīgu planētu,

tā kā uzņēmumu direktoriem ir juridisks un likumīgs pienākums rīkoties sava uzņēmuma interesēs; tā kā šis pienākums dažādās jurisdikcijās tiek interpretēts dažādos veidos un tā kā uzņēmuma intereses nereti tiek vienādotas ar akcionāru interesēm; tā kā uzņēmuma interesēm būtu jāietver arī attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp darbinieku un plašākas sabiedrības, intereses; tā kā šā pienākuma šaura interpretācija, koncentrējot uzmanību uz peļņas īstermiņa maksimizāciju, kaitē uzņēmuma ilgtermiņa rezultātiem un ilgtspējai un tādējādi arī tās akcionāru ilgtermiņa interesēm;

tā kā ES tiesību aktu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību konsekvence būtu jāpanāk, nosakot konkrētus pienākumus to darīt un paredzot attiecīgus stimulus, nevis tikai prasot atklāt informāciju; tā kā tādēļ ir vajadzīga papildu sistēma, ar ko nosaka uzņēmumu valžu pienākumus attiecībā uz ilgtspēju,

tā kā, lai Eiropas Savienībā panāktu korporatīvās pārvaldības lielāku ilgtspēju, pārredzamību un pārskatatbildību, Komisijai papildus priekšlikumiem pārskatīt NFRD būtu jāievieš jauni tiesību akti par pienācīgu rūpību un direktoru pienākumiem; tā kā, ja pienācīgas rūpības pienākumus un direktoru pienākumus plāno ietvert vienā tiesību aktā, tie būtu skaidri jānošķir divās atšķirīgās daļās; tā kā šīs saistības un pienākumi ir papildinoši, bet nav savstarpēji aizstājami un nav arī cits citam pakārtojami,

Nefinanšu informācijas atklāšanas pienākumi

aicina Komisiju, ierosinot jaunu rīcību uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, panākt atbilstīgu līdzsvaru, no vienas puses, starp nepieciešamību atvieglot īstermiņa spiedienu uz uzņēmumu direktoriem un veicināt ilgtspējas problēmjautājumu integrēšanu uzņēmumu lēmumu pieņemšanā un, no otras puses, nepieciešamību pēc pietiekama elastīguma, vienlaikus nodrošinot saskaņošanu; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt direktoru lomu uzņēmumu ilgtermiņa interešu virzīšanā turpmākas ES līmeņa rīcības kontekstā un uzņēmumu pārvaldības struktūrās radīt kultūru, kas ņem vērā ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un to īsteno;

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt NFRD; uzsver, ka šādai pārskatīšanai būtu pilnībā jāatbilst prasībām, kas noteiktas Informācijas atklāšanas regulā un Taksonomijas regulā; aicina Komisiju ņemt vērā šajā rezolūcijā iekļautos ieteikumus;

atkārto savu aicinājumu paplašināt NFRD darbības jomu, lai aptvertu visus biržā kotētos un nekotētos lielos uzņēmumus, kas veic darījumdarbību Savienības teritorijā, kā noteikts Grāmatvedības direktīvas 3. panta 4. punktā; uzsver, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nefinanšu informācijas atklāšanas prasības ir jāpiemēro arī ārpussavienības uzņēmumiem, kas darbojas ES tirgū; aicina Komisiju konstatēt augsta riska saimnieciskās darbības nozares ar būtisku ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kas varētu pamatot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šajās nozarēs iekļaušanu NFRD darbības jomā; šajā saistībā uzskata, ka Komisijai būtu jāizmanto ārējas neatkarīgas zināšanas, lai sagatavotu indikatīvu, neizsmeļošu un regulāri atjauninātu sarakstu ar konflikta un augsta riska jomām, kā arī lai izstrādātu īpašus norādījumus MVU; jo īpaši uzskata, ka būtu jāpievēršas tieši tādiem ieguldījumiem un nozarēm, kas bieži ir saistīti ar nelikumīgu darījumdarbību, piemēram, noziedzību vides jomā, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, korupciju vai finanšu noziegumiem; uzsver, ka NFRD pārskatīšana ir nepieciešama arī, lai finanšu tirgus dalībniekiem darītu pieejamus attiecīgos datus un viņi spētu pildīt Informācijas atklāšanas regulā noteiktos pienākumus;

uzsver, ka ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība ir svarīgs pīlārs, kas ļauj ES izveidot gan noturīgu, gan ilgtspējīgu ekonomiku, nostiprināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai saglabātu un veicinātu ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un aizsargātu ES darba ņēmējus un uzņēmumus pret negodīgu konkurenci ar trešām valstīm, un tāpēc tā var labvēlīgi ietekmēt ES tirdzniecības un ieguldījumu politiku, ja tā ir pienācīgi izstrādāta un ir samērīga;

norāda, ka Covid-19 pandēmija ir atklājusi globālo piegādes ķēžu neaizsargātību un ir parādījusi, ka ar brīvprātīgiem noteikumiem vien nepietiek, kā tas bija vērojams, piemēram, gatavo apģērbu ražošanas nozarē, kur krīzes laikā ražošana tika pārtraukta, radot negatīvas sekas visā piegādes ķēdē; konstatē, ka uzņēmumi, kuriem ir labāk noteikti vides, sociālā un pārvaldības prakse un riska mazināšanas procesi, krīzi pārvar labāk; atzīst, ka ESAO ir paziņojusi (23), ka uzņēmumi, kas savlaicīgi veic piesardzības pasākumus, ar kuriem novērš ar Covid-19 saistīto krīzi tā, lai mazinātu tās nelabvēlīgo ietekmi uz darba ņēmējiem un piegādes ķēdēm, visticamāk, izveidos ilgtermiņa vērtību un gūs noturību, uzlabojot savu īstermiņa izdzīvotspēju un savas atveseļošanās izredzes vidējā termiņā un ilgtermiņā;

norāda, ka Taksonomijas regulā ir noteikti vairāki vides mērķi, proti, attiecībā uz klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un biodaudzveidību un ekosistēmām; uzskata, ka vides jautājumu jēdziens NFRD būtu jāinterpretē saskaņā ar Taksonomijas regulu un ka tam būtu jāietver visi piesārņojuma veidi; aicina Komisiju ņemt vērā Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumus un sekmēt inovatīvu uzskaites paņēmienu izstrādi, kuri atspoguļo ekosistēmu vērtību; uzskata, ka tikpat svarīgi ir precīzi noteikt citus ilgtspējas jautājumus, uz kuriem attiecas NFRD, piemēram, sociālos un ar darbiniekiem saistītos jautājumus, cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas un kukuļošanas apkarošanu; uzskata, ka ar darbiniekiem saistītie jautājumi varētu ietvert informācijas atklāšanu par uzņēmumu atalgojuma politiku, kas varētu ietvert algu informāciju dalījumā pa decilēm un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības;

uzskata, ka ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība ir būtiska uzņēmumu ilgtermiņa virzībai nolūkā savas darbības pielāgot ES vispārējo vides mērķu sasniegšanai, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, kā arī ES saistībām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, virzoties uz 2050. gada klimatneitralitātes mērķi; uzsver, ka šā mērķa sasniegšanā būtu jāiesaistās visām nozarēm;

uzskata, ka būtiskuma definīcijai būtu jāattiecas uz jebkādu nozīmīgu vides un cilvēktiesību ietekmi, kā arī pārvaldības ietekmi uz sabiedrību kopumā, skatoties plašāk, nevis tikai uz vērtības veidošanu un jautājumiem, kas saistīti vienīgi ar uzņēmumu finanšu rādītājiem; aicina šo definīciju pārskatīt saskaņā ar divkāršā būtiskuma principu, kas ietverts NFRD un plašāk skaidrots Komisijas pamatnostādnēs par klimatiskās informācijas atklāšanu; uzskata, ka būtiskums būtu jānovērtē procesā, kurā ir iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas;

konstatē, ka NFRD nodrošina uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās darbības joma, ievērojamu rīcības brīvību atklāt attiecīgo informāciju tādā veidā, kādu tie uzskata par vislietderīgāko; norāda, ka uzņēmumi pašreiz pēc saviem ieskatiem var balstīties uz vairākiem atšķirīgiem regulējumiem; konstatē, ka uzņēmumi joprojām nav pārliecināti, kā tie varētu optimāli pildīt savus informācijas atklāšanas pienākumus; uzskata, ka ir jāizstrādā vispusīgs ES regulējums, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, lai aptvertu visus ilgtspējas jautājumus, kuri ir būtiski vispusīgai nefinanšu informācijas atklāšanai; šajā saistībā uzsver, ka ES tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina, ka informācijas atklāšana ir skaidra, līdzsvarota, saprotama, salīdzināma starp vienas nozares uzņēmumiem, pārbaudāma un objektīva un ietver noteiktā termiņā sasniedzamus ilgtspējas mērķrādītājus; uzsver, ka šim regulējumam būtu jāietver arī obligāti standarti — gan vispārēji, gan attiecināmi uz konkrētu nozari; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt ES nefinanšu informācijas atklāšanas standartu izstrādes procesu; uzsver, ka NFRD pārskatīšanā būtu jānosaka konkrēti obligāti informācijas atklāšanas pienākumi un standarti, pienācīgi iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, pilsonisko sabiedrību, vides aizsardzības organizācijas un sociālos partnerus;

10.

uzskata, ka nefinanšu pārskati būtu jāiekļauj gada vadības ziņojumā, lai uzņēmumiem neradītu papildu slogus; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā (COM(2020)0590) līdz 2021. gada trešajam ceturksnim ierosināt tiesību akta priekšlikumu par publiski pieejamu, ES mēroga tiešsaistes digitālo platformu, kas nodrošina bezmaksas piekļuvi gan uzņēmumu atklātajai finanšu, gan nefinanšu informācijai; uzskata, ka šai platformai būtu lietotājiem jāsniedz iespēja salīdzināt uzņēmumu atklātos datus, iekļaujot tādas kategorijas kā temati, nozares, valstis, apgrozījums un darbinieku skaits;

11.

norāda, ka NFRD attiecībā uz nefinanšu pārskatiem izslēdz prasību par satura ticamības apliecināšanu, kura ir piemērojama uzņēmumu finanšu pārskatiem; uzskata, ka nefinanšu pārskati būtu obligāti jārevidē atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma un darbības jomas; uzskata, ka ticamības apliecinājuma pakalpojumu sniedzējam, ievērojot objektivitātes un neatkarības prasības, būtu jāveic revīzija saskaņā ar turpmāko ES regulējumu; ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uzsver, ka ir jāpārskata Tiesību aktos noteiktās revīzijas direktīva (24), lai risinātu radušos neatbilstīgos stimulus attiecībā uz tiesību aktos noteiktu revīziju; apstiprina, ka tas arī sniegtu iespēju risināt četru lielo grāmatvedības uzņēmumu, kuri parasti revidē lielākos biržā kotētos uzņēmumus, kvazimonopolu;

12.

uzsver, ka nefinanšu informācijas atklāšanas procesa noteikšanā, jo īpaši attiecībā uz sociālās ilgtspējas mērķiem un jautājumiem saistībā ar piegādes ražošanas ķēdi, tostarp ārpakalpojumiem un apakšuzņēmējiem, būtu jāiesaista darba ņēmēju pārstāvji;

13.

uzsver, cik svarīgi ir ieviest pienākumu konkrētiem ES uzņēmumiem katru gadu iesniegt pārskatu par katru valsti katrā nodokļu jurisdikcijā, kurā tie darbojas; aicina Padomi pēc iespējas ātrāk pieņemt savu vispārējo pieeju, lai sāktu sarunas ar Parlamentu par Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (COM(2016)0198);

14.

uzskata, ka ES būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi, par kuriem tiek panāktas vienošanās, ietver klauzulas, kas partnervalstīm prasa saviem uzņēmumiem noteikt salīdzināmus pienākumus, lai nerastos jauni konkurences izkropļošanas veidi;

Direktoru rūpības pienākums un papildu pasākumi, lai korporatīvā pārvaldība būtu vairāk orientēta uz ilgtspēju

15.

uzsver daudzveidības un iekļautības nozīmīgumu uzņēmumos, kas nodrošina labākus darījumdarbības rezultātus; aicina Padomi pēc iespējas ātrāk pieņemt savu vispārējo pieeju, lai sāktu sarunas ar Parlamentu par priekšlikumu par sievietēm valdēs (25), kura mērķis ir panākt, ka tiek izbeigta izteiktā nelīdzsvarotība starp sievietēm un vīriešiem uzņēmumu lēmumu pieņemšanas augstākajos līmeņos; aicina Komisiju izskatīt papildu priekšlikumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru augstākā līmeņa vadītāju un ietekmīgu amatu ieņēmēju vidū uzņēmumos;

16.

uzsver, ka darbinieki ir vairāk jāiesaista uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesos, lai labāk integrētu viņu uzņēmumu ilgtermiņa mērķus un ietekmi; aicina Komisiju izskatīt iespēju pārskatīt Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvu (26) un izstrādāt jaunu regulējumu par darbinieku informāciju, apspriešanos ar darbiniekiem un darbinieku iesaistīšanu Eiropas uzņēmumos;

17.

uzsver, ka ekoloģiskā pārkārtošanās un arvien augošā digitalizācija atstās dziļu ietekmi uz darbaspēku; tāpēc uzskata, ka jebkādā ilgtspējīgā korporatīvajā pārvaldībā būtu jāatzīst un efektīvi jāgarantē darba ņēmēju tiesības uz profesionālo tālākizglītību un mūžizglītību darba laikā;

18.

norāda, ka uzņēmumi nav abstraktas struktūras, kas ir nošķirtas no mūsdienu vides un sociālajām problēmām; uzskata, ka tiem būtu aktīvāk jāveicina ilgtspēja, jo to ilgtermiņa darbība, noturīgums un pat izdzīvošana var būt atkarīga no to pienācīgas reaģēšanas uz vides un sociālajiem jautājumiem; šajā saistībā uzsver, ka direktoru rūpības pienākums pret savu uzņēmumu būtu jānosaka ne tikai saistībā ar akciju īstermiņa peļņas maksimizāciju, bet arī saistībā ar ilgtspējas apsvērumiem; norāda uz izpilddirektoru nozīmīgo lomu uzņēmuma stratēģijas noteikšanā un tā darbības pārraudzībā; uzskata, ka izpilddirektoru likumīgais pienākums rīkoties uzņēmuma interesēs būtu jāsaprot kā pienākums uzņēmuma vispārējā stratēģijā integrēt tā ilgtermiņa intereses un ilgtspējas riskus, ietekmi, iespējas un atkarības faktorus; uzsver, ka šis prioritāšu noteikšanas pienākums varētu nozīmēt pāreju no neilgtspējīgiem ieguldījumiem uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem;

19.

aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka direktoru pienākumus nav iespējams nepareizi interpretēt kā vienu vienīgu pienākumu īstermiņā maksimizēt vērtību, kas attiecas uz akcionāriem, un lai tā vietā šie pienākumi ietvertu uzņēmuma un plašākas sabiedrības, kā arī darbinieku un citu attiecīgu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses; turklāt uzskata, ka šādam priekšlikumam būtu jānodrošina, ka administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, rīkojoties saskaņā ar pilnvarām, kas tiem piešķirtas ar valsts tiesību aktiem, ir likumīgs pienākums noteikt, atklāt un uzraudzīt uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju;

20.

ņemot vērā pašreiz notiekošo direktīvas par atbildību vides jomā (27) pārskatīšanu, uzsver, ka uzņēmumu rīcībā jābūt finansiālam nodrošinājumam vides saistību segšanai gadījumā, ja tiek radīts ekoloģisks kaitējums personām un ekosistēmām;

21.

uzskata, ka saskaņā ar uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumiem uzņēmumu ilgtspējas stratēģijās būtu jāapzina un jāapsver, no vienas puses, būtiski jautājumi atbilstīgi nefinanšu informācijas atklāšanas prasībām un, no otras puses, šo uzņēmumu iespējamā būtiskā ietekme uz vidi, klimatu, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī ietekme saistībā ar cilvēktiesībām, kukuļošanu un korupciju, kas izriet no to darījumdarbības modeļiem, darbībām un piegādes ķēdēm, arī ārpus ES; uzskata, ka direktoriem, pildot pienākumu rūpēties par uzņēmumu, ir jāievēro arī pienākums nenodarīt kaitējumu ekosistēmām un aizsargāt attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp darbinieku, intereses, kurus uzņēmuma darbības var negatīvi ietekmēt;

22.

uzskata, ka turpmāko tiesību aktu darbības jomai ir jāaptver visi biržā kotētie un nekotētie lielie uzņēmumi, kas veic darījumdarbību Savienības teritorijā, kā noteikts Grāmatvedības direktīvas 3. panta 4. punktā; uzsver, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šie tiesību akti ir jāpiemēro arī ārpussavienības uzņēmumiem, kas darbojas ES tirgū; aicina Komisiju konstatēt augsta riska saimnieciskās darbības nozares ar būtisku ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kas varētu pamatot šo tiesību aktu piemērošanu šīs nozares MVU; turklāt uzskata, ka pēc ietekmes novērtējuma, kuru Komisija pašreiz veic, ilgtspējas stratēģijās būtu jāiekļauj novērtējami, konkrēti, laikā ierobežoti un zinātniski pamatoti mērķrādītāji, kā arī pārkārtošanās plāni, kas saskaņoti ar ES saistībām starptautiskā līmenī attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām, jo īpaši ar Parīzes nolīgumu, Biodaudzveidības konvenciju un starptautiskiem nolīgumiem par atmežošanas novēršanu; uzskata, ka stratēģijas varētu ietver arī iekšējo politiku par taisnīgu darba samaksu, balstoties uz katras valsts iztikas minimumu, dzimumu līdztiesības politiku un politiku, kas nodrošina darbinieku tiesību labāku integrēšanu darījumdarbībā; uzsver, ka šo iekšējās politikas dokumentu saturs būtu jānosaka pašiem uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā savus darbiniekus un apspriežoties ar viņiem; uzskata, ka šajos iekšējās politikas dokumentos būtu jāņem vērā uz konkrēto nozari attiecināmi un/vai ģeogrāfiski jautājumi, kā arī to personu tiesības, kuras ir no īpaši neaizsargātām grupām vai kopienām; uzskata, ka izpilddirektoru atalgojuma mainīgās daļas sasaistīšana ar stratēģijā noteikto novērtējamo mērķrādītāju sasniegšanu palīdzētu saskaņot direktoru intereses ar viņu uzņēmumu ilgtermiņa interesēm; aicina Komisiju turpināt sekmēt šādas atalgojuma shēmas augstākā līmeņa vadītājiem;

23.

norāda, ka dažas dalībvalstis savos tiesību aktos ir ieviesušas “lojalitātes akciju” jēdzienu, saskaņā ar ko ilgtermiņa akcionāriem tiek piešķirtas balsstiesības un nodokļu atvieglojumi; aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest jaunus mehānismus, lai sekmētu uzņēmumu ilgtspējīgu peļņu un ilgtermiņa rezultātus; uzsver, ka nesadalītā peļņa var palīdzēt uzkrāt atbilstīgas rezerves;

24.

uzskata, ka būtu jāgroza Akcionāru tiesību direktīva, lai motivētu akcionāru “pacietību”, jo īpaši ar stimuliem ilgtermiņa akcionāriem, proti, ar balsstiesībām un nodokļu atvieglojumiem;

25.

pauž bažas, ka atsevišķi starptautiski ieguldījumu nolīgumi, piemēram, Enerģētikas hartas nolīgums, nosaka multinacionālo korporāciju finanšu interešu pārākumu pār vides un klimata prioritātēm; mudina Komisiju strauji rīkoties, lai visi spēkā esošie un turpmākie tirdzniecības nolīgumi pilnībā atbilstu ES vides un klimata mērķiem, un nākt klajā ar priekšlikumiem, ar kuriem gaidāmajā NFRD pārskatīšanā vērstos pret uzņēmumu veikto zemes sagrābšanu un atmežošanu;

26.

uzskata, ka savas ilgtspējas stratēģiju noteikšanas un uzraudzīšanas gaitā uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam informēt attiecīgās ieinteresētās personas un apspriesties ar tām; uzskata, ka ieinteresētās personas jēdziens būtu jāinterpretē plaši un ka tam būtu jāietver visas personas, kuru tiesības un intereses varētu skart uzņēmuma lēmumi, piemēram, darbinieki, arodbiedrības, vietējās kopienas, pirmiedzīvotāji, iedzīvotāju apvienības, akcionāri, pilsoniskā sabiedrība un vides aizsardzības organizācijas; turklāt uzskata, ka ir būtiski apspriesties ar valsts un vietējām publiskā sektora iestādēm, kuras strādā ar ekonomikas lietu ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši tām, kas atbild par sabiedrisko politiku nodarbinātības un vides jomā;

27.

uzskata, ka šai iesaistei būtu jānotiek atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma un darbības jomas, piemērojot izņēmumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nestrādā augsta riska nozarēs, proti, nozarēs, kuras jādefinē Komisijai, un būtu jāizmanto padomdevējas komitejas, kurās ir ieinteresēto personu pārstāvji vai runaspersonas, tostarp darbinieki, kā arī neatkarīgi eksperti, un kuru vispārējais mērķis būtu konsultēt par uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas saturu un īstenošanu; uzskata, ka padomdevējām komitejām vajadzētu būt tiesībām pēc vairākuma apstiprinājuma saņemšanas pieprasīt neatkarīgu revīziju, ja ir paustas bažas par ilgtspējas stratēģijas pienācīgu īstenošanu;

28.

uzskata, ka uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu, ES finansējumu vai citus publiskus līdzekļus, vai uzņēmumiem, kuri īsteno kolektīvā atlaišanas plānus, būtu jācenšas saglabāt savu darba ņēmēju darbvietas un piedāvāt viņiem aizsardzību, attiecīgi koriģēt savu direktoru atalgojumu, samaksāt taisnīgu daļu nodokļu, īstenot savu ilgtspējas stratēģiju saskaņā ar mērķi samazināt savu oglekļa pēdu un atturēties no dividenžu izmaksāšanas vai savu akciju atpirkšanas shēmu piedāvāšanas ar mērķi atalgot akcionārus;

o o

29.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) https://www.ohchr.org/documents/publications/guidingprinciplesbusinesshr_en.pdf

(2) https://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

(3) http://mneguidelines.oecd.org/guidelines/

(4) https://www.oecd.org/investment/due-diligence-guidance-for-responsible-business-conduct.htm

(5) https://mneguidelines.oecd.org/RBC-for-Institutional-Investors.pdf

(6) https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_emp/---emp_ent/---multi/documents/publication/wcms_094386.pdf

(7) https://unfccc.int/files/essential_background/convention/application/pdf/english_paris_agreement.pdf

(8) https://www.ipcc.ch/2018/10/08/summary-for-policymakers-of-ipcc-special-report-on-global-warming-of-1-5c-approved-by-governments/

(9) OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.

(10) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(11) OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.

(12) OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.

(13) OV L 132, 20.5.2017., 1. lpp.

(14) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.

(15) OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.

(16) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(17) OV C 215, 5.7.2017., 1. lpp.

(18) OV C 209, 20.6.2019., 1. lpp.

(19) https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/growth_and_investment/documents/200610-cmu-high-level-forum-final-report_en.pdf

(20) http://www.undocs.org/A/HRC/8/5

(21) https://ec.europa.eu/environment/legal/liability/pdf/Final_report.pdf

(22) https://climateprinciplesforenterprises.files.wordpress.com/2017/12/osloprincipleswebpdf.pdf

(23) http://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/covid-19-and-responsible-business-conduct-02150b06/#:~:text=A%20responsible%20business%20conduct%20(RBC,both%20government%20and%20business%20response

(24) OV L 158, 27.5.2014., 196. lpp.

(25) 2012. gada 14. novembra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem (COM(2012)0614).

(26) OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.

(27) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try