—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (D069145/02,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2020. gada 26. oktobra balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada 25. septembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 11. novembrī (3),

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (tālāk tekstā — “ĢMO”) (4),

—

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2015. gada 17. decembrīMonsanto Europe N.V. Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Monsanto uzņēmuma (ASV) vārdā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (tālāk tekstā — “ĢM”) kukurūzu MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražota no tās (tālāk tekstā — “pieteikums”); tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski ĢM sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788 (tālāk tekstā — “saliktā transformācijā iegūtas ĢM sojas pupas”) vai sastāv no tās un kurus nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā saliktā transformācijā iegūtas ĢM sojas pupas iegūst, krustojot četrus ĢM sojas pupu transformācijas notikumus (MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788), kas nodrošina aizsardzību pret glifozātu, glufosinātu un dikambu saturošiem herbicīdiem un ģenerē trīs insekticīdus proteīnus (Cry1A.105, Cry2Ab2 un Cry1Ac, ko sauc arī par Bt toksīniem), kuri ir toksiski konkrētiem tauriņu kārtas (tauriņu un naktstauriņu) kāpuriem (5);

C.

tā kā iepriekšējie novērtējumi par četriem vienkāršiem saliktā transformācijā iegūtu un jau atļautu ĢM sojas pupu transformācijas notikumiem tika izmantoti par pamatu četru transformācijas notikumu saliktā transformācijā iegūtu ĢM sojas pupu novērtēšanai (6);

D.

tā kā 2019. gada 25. septembrīEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2019. gada 11. novembrī (7);

E.

tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedza EFSA daudzas kritiskas piezīmes (8); tā kā šajās kritiskajās piezīmēs ir norādīts, ka par saliktā transformācijā iegūtām ĢM sojas pupām nav veikta analīze attiecībā uz glifosāta vai glifosāta metabolītu atliekām, ka nav tikusi testēta Bt toksīnu ar herbicīdu atliekām iespējamā sinerģiskā vai antagonistiskā ietekme, ka jautājumi par saliktā transformācijā iegūtām ĢM sojas pupām un iegūtās pārtikas un barības nekaitīgumu joprojām ir neatbildēti, ka nav novērtēta pārtikas vai barības iespējamā ilgtermiņa reproduktīvā vai attīstības ietekme un ka informācijas trūkuma dēļ nav iespējams pilnībā novērtēt saliktā transformācijā iegūtu ĢM sojas pupu nekaitīgumu;

F.

tā kā neatkarīgā zinātniskā analīzē ir cita starpā konstatēts, ka nav iespējams izdarīt galīgu secinājumu par saliktā transformācijā iegūtu ĢM sojas pupu nekaitīgumu, ka toksikoloģiskais novērtējums un vides riska novērtējums ir nepieņemami un ka riska novērtējums neatbilst prasībām attiecībā uz imūnsistēmai radītā riska novērtēšanu (9);

G.

tā kā ir pierādījies, ka pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie plašākas herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek dēļ tā, ka rodas pret herbicīdiem noturīgas nezāles (10); tā kā tā rezultātā ir sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūtu ĢM sojas pupu kultūraugi tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām komplementāro herbicīdu (glufozināta, dikambas and glifozāta) devām, kas, iespējams, radīs lielāku atlieku daudzumu ražas novākšanā;

H.

tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji (11); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (12);

I.

tā kā zinātniski recenzētā pētījumā tika atklāts, ka glifosāts uzkrājas ĢM sojas pupās, kam ir attiecīgi nelabvēlīga ietekme uz uztura sastāvu salīdzinājumā ar nemodificētām sojas pupām (13); tā kā izmēģinājuma projektā, kas tika veikts Argentīnā, tika konstatēts pārsteidzoši augsts glifozāta atlieku līmenis uz ĢM sojas pupām (14);

J.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā, gluži pretēji tam, 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina glifozāta kancerogēno potenciālu (15);

K.

tā kā 2020. gada augustā publicētajā zinātniskajā pētījumā tika atklāts, ka dikambas lietošana var palielināt aknu un intrahepatisko žultsvadu vēža attīstības risku (16);

L.

tā kā ĢM augos veidu, kādā augs noārda papildu herbicīdus, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija (17);

M.

tā kā, lai gan EFSA savā atzinumā norāda, ka “EFSA Pesticīdu nodaļa ir izmeklējusi herbicīdu atlieku novērtējumu, kas attiecas uz šo pieteikumu”, ar to vien vēl nav pietiekami, jo nav ņemts vērā komplementāro herbicīdu un metabolītu kombinatoriskais toksiskums, kā arī to iespējamā mijiedarbība ar pašām saliktā transformācijā iegūtām ĢM sojas pupām;

N.

tā kā vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes savos komentāros par EFSA riska novērtējumu pauda bažas par to, ka nav analīzes par herbicīdu atliekām ĢM kultūraugos un ar to iespējamajiem veselības apdraudējumiem;

O.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (18), kuras mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem (MAL), būtu rūpīgi jākontrolē un jāuzrauga importēto kultūraugu tādu aktīvo vielu atliekas pārtikā un barībā, kuras nav atļauts izmantot Savienībā, piemēram, glufozināts (19);

P.

tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta atlieku daudzumu jebkādos produktos, tostarp sojas pupās (20);

Q.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt proteīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt proteīni var iedarboties kā palīgvielas (21), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo proteīnu alergēniskums;

R.

tā kā saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas un tās apakškombināciju novērtēšanas procesā EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, paužot mazākuma viedokli, konstatējis, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu lietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme uz imūnsistēmu, šos proteīnus nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos, ko EFSA patlaban iesaka un veic ĢM augu nekaitīguma novērtēšanas mērķiem, jo šajos pētījumos nav paredzētas šim nolūkam veiktas atbilstīgas pārbaudes (22);

S.

tā kā nav iespējams secināt, ka saliktā transformācijā iegūtu ĢM sojas pupu patēriņš ir nekaitīgs cilvēku un dzīvnieku veselībai;

T.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2020. gada 26. oktobra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

U.

tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

V.

tā kā 8. sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā līdz šim 9. sasaukumā Parlaments ir pieņēmis 11 iebildumus; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

W.

tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 Komisija var izlemt neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta (23); tā kā šajā saistībā nav nepieciešami tiesību aktu grozījumi;

X.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, sagatavojot lēmuma projektu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;

Y.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku nesen sagatavotajā ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (24); tā kā IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju (25);

Z.

tā kā EFSA savās aplēsēs konstatēja, ka operatora saskare ar glufozinātu, ko izmanto nezāļu apkarošanai ĢM kukurūzā, pārsniedz operatora pieļaujamo eksponētības līmeni pat gadījumos, kad tika izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi (26); tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par operatora lielāku eksponētību saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

AA.

tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas (27); tā kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus (28); tā kā IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu (29); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu IAM (30);

AB.

tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja (31)

AC.

tā kā lielāko daļu ĢM sojas pupu, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā un Argentīnā, ir atļauts arī importēt Savienībā (32); tā kā saliktā transformācijā iegūtas ĢM sojas pupas jau ir atļauts audzēt Brazīlijā (33);

AD.

tā kā Komisijas analīzē ir konstatēts, ka soja vēsturiski ir bijusi lielākais Savienības veicinātās globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju izraisītājs, esot par iemeslu gandrīz pusei no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa (34);

AE.

tā kā nesenā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā atklājās, ka Savienībai ir pasaulē lielākā oglekļa pēda, kas saistīta ar tās sojas importu no Brazīlijas un ir par 13,8 % lielāka nekā Ķīnai — lielākajai sojas importētājai —, jo tās materializētās atmežošanas emisiju daļa ir lielāka (35); tā kā vēl kādā nesen veiktā pētījumā atklājās, ka aptuveni piektā daļa sojas, ko uz Savienību eksportē no Brazīlijas Amazones un Cerrado reģioniem, galvenokārt dzīvnieku barībai, var būt saistīta ar nelikumīgu atmežošanu (36);

AF.

tā kā mežu ugunsgrēkus Amazonē sekmē lielais atmežošanas apjoms; tā kā Komisija 2019. gada paziņojumā norādīja, ka vēlas aizsargāt un atjaunot pasaules mežus (37); tā kā bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežu, globāla aizsardzība ir Komisijas nesen publicētās Biodaudzveidības stratēģijas galvenais mērķis (38);

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), sastāv vai ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293).