52020IP0240

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020IP0240 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52020IP0240

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Covid-19: veselības novērtējumu un riska klasifikācijas koordinēšana ES un ietekme uz Šengenas zonu un vienoto tirgu (2020/2780(RSP))

OV C 385, 22.9.2021, p. 159–166 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/159

P9_TA(2020)0240

Covid-19: ES veiktā veselības jomas novērtēšanas un riska klasifikācijas koordinēšana, un ietekme uz Šengenu un vienoto tirgu

(2021/C 385/19)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, kā arī tā 4., 6., 9., 21., 67., 114., 153., 169. un 191. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 35. un 45. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (1) (“Šengenas Robežu kodekss”),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2) (Brīvas pārvietošanās direktīva), un tajā iekļauto nediskriminācijas principu,

—	ņemot vērā Komisijas vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (3) un par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā (4),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. maija paziņojumu par Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. jūnija paziņojumu par pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES piemērošanas trešo novērtējumu (COM(2020)0399),

—	ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (7),

—	ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu ES veselības jomas īstermiņa sagatavotību turpmākiem Covid-19 uzliesmojumiem (COM(2020)0318),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 4. septembra priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (COM(2020)0499),

—	ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) jaunāko pārnēsājamo slimību draudu ziņojumu (CDTR) un ECDC sabiedrības veselības pamatnostādnes un ziņošanas protokolus attiecībā uz Covid-19,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Covid-19 pandēmija ir pārgājusi no akūta riska uz hroniska riska pārvaldības stadiju; tā kā šķiet, ka vīruss pastāvēs, līdz tiks izstrādāta efektīva un droša vakcīna, kas tiks piegādāta pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību ļoti lielai daļai pasaules iedzīvotāju; tā kā tas nozīmē, ka mēs turpināsim dzīvot sarežģītos apstākļos vismaz vēl vairākus turpmākos mēnešus;

B.	tā kā Covid-19 izplatība, izplatīšanās intensitāte un ilgums dažādās dalībvalstīs un vienas dalībvalsts dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga;

C.	tā kā vairākas vakcīnas ir testēšanas beigu stadijā, taču vēl neviena no tām nav izgājusi ES tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru;

D.	tā kā parastajā gripas sezonā, visticamāk, būs vairāk cilvēku ar viegliem simptomiem, kuri būs jātestē;

E.	tā kā testēšanas kapacitāte dažās dalībvalstīs joprojām nav pietiekama; tā kā cilvēkiem dažkārt ir jāgaida vairākas dienas, lai saņemtu Covid-19 testu rezultātus; tā kā tas būtiski ietekmē viņu spējas strādāt un ceļot;

F.	tā kā dažas dalībvalstis atsakās atzīt to Covid-19 testu rezultātus, kas veikti citā dalībvalstī; tā kā šāda neuzticēšanās ievērojami sarežģī cilvēku dzīvi;

G.	tā kā atšķirīgās pieejas ar Covid-19 saistīto datu vākšanai visā ES apgrūtina datu salīdzināšanu;

tā kā joprojām nav saskaņotas metodikas inficēto cilvēku skaita noteikšanai un novērtēšanai un nav arī saskaņotas metodikas attiecībā uz krāsu kodiem Covid-19 skarto teritoriju apzīmēšanai; tā kā šādas saskaņošanas trūkuma dēļ dalībvalstīs dati par inficētajām personās bieži tiek interpretēti ļoti atšķirīgi un tā rezultātā citu dalībvalstu pilsoņi var tikt nepamatoti diskriminēti;

I.	tā kā ES reakcijā uz Covid-19 pandēmiju līdz šim bijis vērojams tas, ka dalībvalstis savā starpā un ar ES iestādēm nepietiekami koordinē sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, tostarp cilvēku pārvietošanās ierobežojumus valstu iekšienē un pāri robežām;

tā kā visā ES nesen ir pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, dalībvalstis atkal ir pieņēmušas atšķirīgus un nekoordinētus pasākumus attiecībā uz to personu brīvu pārvietošanos, kuras ieceļo no citām ES dalībvalstīm, un dažos gadījumos ir slēgušas savas robežas; tā kā katra dalībvalsts ir ieviesusi savus valsts pasākumus, tos nekoordinējot ES līmenī, tostarp noteikusi obligātu vai ieteicamu karantīnu (ar atšķirīgiem noteiktās karantīnas periodiem), prasību par negatīvas polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) testiem ierašanās brīdī ar atšķirīgu maksimālo derīguma termiņu, dažādu valsts veidlapu izmantošanu ceļotāju atrašanās vietas noteikšanai, atšķirīgu kritēriju izmantošanu riska zonu noteikšanai un atšķirīgas prasības par masku lietošanu;

tā kā daudziem Eiropas iedzīvotājiem tika piemēroti atšķirīgi noteikumi ne vien atkarībā no viņu valstspiederības un dzīvesvietas, bet arī no vietas, uz kuru viņi ir ceļojuši; tā kā šis koordinācijas trūkums vasaras periodā noveda pie neorganizētām kontrolēm un pasākumiem pie robežām, kā arī lidostās un dzelzceļa stacijās;

L.	tā kā Covid-19 krīzei ir bijusi liela ietekme uz veselības aprūpi, bet daudzos gadījumos arī ļoti būtiska nelabvēlīga ietekme uz pamattiesībām un sakariem ekonomikas, zinātnes, sociālajā, tūrisma un kultūras jomā;

M.	tā kā veselības aprūpes nodrošināšana ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, bet sabiedrības veselība ir joma, kas atrodas dalītā kompetencē starp dalībvalstīm un Savienību;

tā kā Eiropas Savienībai vēl arvien ir iespējas gūt lielākus panākumus sabiedrības veselības politikas jomā saskaņā ar esošajiem Līgumu nosacījumiem; tā kā Līgumos paredzētie noteikumi par sabiedrības veselības aizsardzību vēl arvien lielā mērā netiek pietiekami izmantoti attiecībā uz saistībām, kuru īstenošanai tie varētu būt noderīgi; tā kā Parlaments vēlreiz atkārto prasību izveidot Eiropas veselības savienību, ko tas pauda savā 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā;

O.	tā kā pārrobežu apdraudējumu var novērst tikai ar kopīgiem spēkiem un tādējādi ir vajadzīga sadarbība un solidaritāte Savienībā un vienota Eiropas pieeja;

tā kā kopš Covid-19 plašākas izplatīšanās Savienībā sākuma Parlaments ir atkārtoti aicinājis Komisiju un dalībvalstis pieņemt saskaņotus pasākumus attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū; tā kā personu brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite ir būtiski četru brīvību pīlāri, uz kuriem balstās iekšējā tirgus darbība;

tā kā dalībvalstu veiktie pasākumi, tostarp iekšējās robežkontroles atjaunošana, negatīvi ietekmē Savienības tiesību aktos noteiktās cilvēku tiesības un brīvības; tā kā dalībvalstu vai Savienības veiktajos pasākumos vienmēr būtu jāievēro pamattiesības; tā kā šiem pasākumiem vajadzētu būt nepieciešamiem, samērīgiem, pagaidu rakstura un ar ierobežotu darbības jomu;

R.	tā kā dalībvalstu solidaritāte nav izvēles jautājums, bet gan Līgumā noteikts pienākums un viena no mūsu Eiropas vērtībām;

S.	tā kā nesaskaņoti personu pārvietošanās brīvības ierobežojumi ES ievērojami sadrumstalo iekšējo tirgu;

T.	tā kā Komisija jau ir nākusi klajā ar dažādām iniciatīvām koordinēšanas uzlabošanai, pieņemot vadlīnijas, paziņojumus, administratīvas vēstules un priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju;

U.	tā kā Padomei būtu jāatbalsta šis ieteikums un jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koordinē savus lēmumus un darbības, lai apturētu vai ierobežotu vīrusa izplatīšanos;

V.	tā kā atgriešanās pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas ir ārkārtīgi svarīga tam, lai varētu saglabāt pārvietošanās brīvības principu un iekšējā tirgus darbību, kas ir divi galvenie Eiropas integrācijas sasniegumi un būtisks priekšnoteikums ES ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas;

W.	tā kā atšķirīgo ceļošanas ierobežojumu dēļ daudzu iedzīvotāju lidojumi tika atcelti un par tiem viņi vēl nav saņēmuši kompensāciju;

X.	tā kā, lai novērstu šo veselības krīzi, Parlaments kā viens no likumdevējiem un vienīgā iestāde, ko tieši ievēl ES pilsoņi, ir kā neatņemams un svarīgs dalībnieks jāiesaista visās diskusijās par ES līmeņa koordināciju;

Y.	tā kā šķiet, ka dalībvalstis nav guvušas mācības no krīzes sākuma; tā kā nav izstrādāta kopēja Eiropas veselības politika, bet tikai daudzas dalībvalstu politikas nostādnes;

Z.	tā kā, lai stātos pretī iespējamam Covid-19 pandēmijas turpinājumam un/vai citām līdzīgām iespējamajām krīzēm, ES ir jāplāno uz priekšu;

pauž bažas par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un tā ilgtermiņa sekām cilvēku labklājībai visā pasaulē, jo īpaši ietekmi uz neaizsargātākajām grupām un cilvēkiem nelabvēlīgās situācijās, tostarp vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem jau ir slikts veselības stāvoklis;

pauž bažas par Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu vairākās dalībvalstīs kopš jūnija un stingri uzsver nepieciešamību pēc kopīgas un koordinētas veselības pārvaldības, lai efektīvi cīnītos pret šo pandēmiju;

norāda, cik svarīgi ir iedrošināt iedzīvotājus, ka dažādu dalībvalstu veiktie pasākumi ir savstarpēji saskaņoti, jo tas palīdzēs pārliecināt viņus ievērot šos pasākumus;

atgādina, ka Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvība ir pamattiesības, kas nostiprinātas ES Līgumos un ES Pamattiesību hartā;

uzsver, ka šīs tiesības var ierobežot tikai īpašu un stingri noteiktu sabiedrības interešu dēļ, proti, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību; uzstāj, ka minētie ierobežojumi jāpiemēro saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu un ES tiesību vispārīgajiem principiem, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminācijas principu;

norāda, ka kontrole pie iekšējām robežām ir galējs līdzeklis, un atgādina, ka dalībvalstīm būtu jāpārbauda, vai citi pasākumi šī paša mērķa sasniegšanai var būt tikpat labi vai labāk piemēroti; mudina dalībvalstis atzīt iespēju noteikt obligātas veselības pārbaudes un/vai samērīgas policijas pārbaudes kā labāku alternatīvu iekšējās robežkontroles ieviešanai un pieņemt tikai tādus pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami, koordinēti un samērīgi;

uzskata, ka ir svarīgi saglabāt ES iekšējās robežas atvērtas precēm un pakalpojumiem ES un Eiropas Ekonomikas zonā, jo iekšējo robežu slēgšana varētu negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu; norāda, ka būtiska ir apņemšanās pieņemt kopīgus pasākumus, kas atjaunos uzticēšanos starp dalībvalstīm, lai atsāktu preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū;

atkārto savu steidzamo aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm turpināt mērķtiecīgu, strukturētu un efektīvu sadarbību šajā sakarā, lai definētu un paredzētu vajadzību pēc kopīgiem pasākumiem;

norāda, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) turpina uzsvērt atšķirības starp dalībvalstīm datu vākšanas un paziņošanas jomā; pauž nožēlu par to, ka šāds saskaņošanas trūkums liedz gūt skaidru un pilnīgu priekšstatu par vīrusa izplatīšanos Eiropā kādā noteiktā laikā;

10.

uzsver, ka ECDC veic nenovērtējamu darbu un tam nekavējoties jāpiešķir vairāk resursu, tostarp vairāk pastāvīgā personāla, lai turpinātu darbu saistībā ar Covid-19, vienlaikus spējot turpināt un atsākt darbu ar citām slimībām; aicina Komisiju ierosināt pārskatīt ECDC pilnvaras, lai ievērojami palielinātu tā ilgtermiņa budžetu, personālu un kompetenci un tas jebkurā brīdī, tostarp epidēmiju laikā, varētu nodrošināt pasaules līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību;

11.

norāda, ka katra dalībvalsts ievēro savas zinātniskās padomes ieteikumus, tos tikai daļēji koordinējot ar pārējām dalībvalstīm vai Komisiju;

12.

uzskata, ka ECDC būtu jāspēj pienācīgi un efektīvi novērtēt vīrusa izplatīšanās risku un reizi nedēļā publicēt atjauninātu riska karti, pamatojoties uz kopīgu krāsu kodu, kas noteikts saskaņā ar dalībvalstu apkopoto un sniegto informāciju;

13.

atbalsta krāsu kodu, ko Komisija ierosinājusi savā nesenajā priekšlikumā Padomes ieteikumam; uzskata, ka ierosinātie kategoriju apzīmējumi (zaļā, oranžā, sarkanā un pelēkā krāsa) atvieglos pārvietošanos ES un nodrošinās iedzīvotājiem pārredzamāku informāciju;

14.

tādēļ mudina Padomi ātri pieņemt un īstenot Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju; uzstāj, ka šāda kopēja sistēma ir būtiska tam, lai novērstu jebkādus traucējumus iekšējā tirgū, jo īpaši paredzot skaidrus noteikumus ceļotājiem, kam ir būtiskas funkcijas, piemēram, transporta darbiniekiem un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem tādās jomās kā veselības un vecāku cilvēku aprūpe, kā arī sezonas darbiniekiem;

15.

uzsver, ka pieņemtajai kopīgajai metodikai un kritērijiem, kā arī ECDC sagatavotajām kartēm būtu jāveicina saskaņota pieeja dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesiem un jānodrošina, ka visi dalībvalstu pieņemtie lēmumi ir konsekventi un pienācīgi saskaņoti;

16.

atzīst, ka vīrusa izplatības novērtēšanā liela nozīme ir kumulatīvajiem saslimstības rādītājiem un pozitīvu testu rādītājiem, taču uzskata, ka būtu jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, hospitalizācijas rādītāji un intensīvās aprūpes vienību noslogotības rādītāji;

17.

aicina Komisiju atbalstīt kopēju metodoloģiju veselības datu vākšanai, kā arī nāves gadījumu uzskaitei un ziņošanai par tiem;

18.

mudina dalībvalstis vienoties par to, kas uzskatāms par pozitīvu Covid-19 gadījumu, kas par Covid-19 izraisītu nāves gadījumu un kā nosaka, vai cilvēks ir atveseļojies;

19.

uzsver, ka vienotās definīcijas, veselības kritēriji un metodoloģijas ļaus dalībvalstīm un Komisijai veikt kopīgu epidemioloģiskā riska analīzi ES līmenī;

20.

ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto reģionālo pieeju; uzskata, ka ECDC veiktajai riska kartēšanai būtu jānotiek reģionālā līmenī, nevis tikai valsts līmenī; tāpēc aicina dalībvalstis ECDC nosūtīt datus, ko savākušas reģionālās valsts iestādes;

21.

atgādina, ka ECDC nolūkā nepieļaut vīrusa izplatīšanos ir ieteicis dalībvalstīm ievērot minimālos pamata pasākumus, piemēram, higiēnas pasākumus, fizisku norobežošanos un pulcēšanās ierobežojumus, sejas masku izmantošanu noteiktā vidē, tāldarba iespējas, plašu testēšanu, inficētu personu izolēšanu, ciešu kontaktpersonu karantīnu un neaizsargātu iedzīvotāju aizsardzību;

22.

aicina dalībvalstis ievērot iepriekš minētos ECDC ieteikumus un noteikt kopīgu veselības aizsardzības pasākumu sistēmu, kas publiskajām iestādēm skartajās teritorijās būtu jāievieš, lai apturētu pandēmijas izplatīšanos;

23.

atzīst, ka gadījumā, ja vīrusa izplatīšanās ātrums pieaugs, publiskajām iestādēm būs jāapsver un kopīgi jāievieš papildu pasākumi, tostarp pasākumi, kas ierobežo iedzīvotāju pārvietošanos, samazina kontaktu skaitu uz vienu personu un nepieļauj masveida pulcēšanos, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska teritorijām;

24.

uzskata, ka šāds regulējums stiprinātu uzticēšanos starp dalībvalstīm un starp skartajām teritorijām un ļautu izvairīties no ierobežojošiem reaģēšanas pasākumiem;

25.

norāda, ka pārrobežu reģionu ekonomiku un iedzīvotāju ikdienas dzīvi robežu slēgšana ir ietekmējusi negatīvi un ka vairākas dalībvalstis ir ieviesušas īpašus izņēmumus un pielāgojušas noteikumus attiecībā uz šiem reģioniem; tādēļ aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību to pārrobežu reģionu īpatnībām, kuros pārrobežu svārstmigrācija ir izplatīta, un uzstāt, ka šādās teritorijās ir jāsadarbojas vietējā un reģionālā līmenī, kopīgi veidojot veselības aprūpes mehānismus, lai reāllaikā koordinētu un apmainītos ar informāciju, un ieviest tā sauktās “zaļās joslas” kritiski svarīgam personālam;

26.

prasa pieņemt un īstenot kopīgu testēšanas stratēģiju, saskaņā ar kuru testu rezultāti tiktu atzīti visās dalībvalstīs un tiktu nodrošinātas atbilstīgas testēšanas spējas, lai nodrošinātu, ka ikviens, kam nepieciešams veikt testu, to varētu izdarīt bez nesamērīga gaidīšanas laika; uzskata, ka testu veikšanu ceļošanas nolūkā nepieciešamības gadījumā būtu vēlams veikt izcelsmes valstī; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsagatavo saraksts ar pilnvarotajām iestādēm, kuras izsniedz testa apliecinājumu šajos nolūkos, lai nepieļautu minētā procesa ļaunprātīgu izmantošanu;

27.

aicina Komisiju un ECDC izvērtēt iespēju izmantot uzticamus, bet lētus 15 minūšu testus;

28.

atgādina, ka lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas Covid-19 izsekošanas lietotnes, izmantojot vienādu decentralizēto arhitektūru; sagaida, ka līdz oktobrim ES līmenī tiks panākta šo lietotņu sadarbspēja, lai Covid-19 izsekošanu varētu veikt ES mērogā; mudina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk mudināt iedzīvotājus izmantot šīs lietotnes un to darīt, pilnībā ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

29.

aicina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā ECDC atzinumu, vienoties par kopēju karantīnas periodu attiecībā uz būtiskiem un nebūtiskiem ceļojumiem ES iekšienē un būtiskiem un nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm uz ES;

30.

aicina dalībvalstis pieņemt kopīgu protokolu par asimptomātisku pacientu uzraudzību, pasākumiem attiecībā uz to pacientu izolēšanu, kuru Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvi, un minēto pacientu kontaktpersonu izolēšanu;

31.

atzinīgi vērtē to, ka iedzīvotāji izmanto pasažieru lokalizācijas veidlapas; uzskata, ka pasažieru atrašanās vietas informācijas veidlapas saskaņota versija digitālā formātā būtu jāizmanto kā prioritāte, lai vienkāršotu apstrādi, un ka tā būtu jānodrošina analogā formātā, lai nodrošinātu piekļuvi visiem Eiropas iedzīvotājiem; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidlapu, lai radītu uzticēšanos ES mēroga uzraudzības sistēmai;

32.

uzstāj, ka jebkādiem pasākumiem, kas ierobežo privātumu un datu aizsardzību, jābūt likumīgiem, efektīvi izmantojamiem dzīvības apdraudējuma un sabiedrības veselības riska mazināšanai, stingri proporcionāliem un tie jāizmanto tikai sabiedrības veselības nolūkos, nosakot stingrus laika ierobežojumus; uzsver, ka ārkārtas iniciatīvas nedrīkst izraisīt masveida uzraudzību pēc krīzes, un aicina sniegt garantijas šajā saistībā;

33.

norāda, ka pasažieru atrašanās vietas veidlapai un tās izmantošanai pilnībā jāatbilst datu aizsardzības noteikumiem, jo īpaši integritātei un konfidencialitātei; uzstāj, ka saskaņā ar datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principu reģistrētie dati būtu jāizmanto tikai Covid-19 kontaktu izsekošanai, nevis citiem mērķiem; mudina dalībvalstis attiecīgi atjaunināt savus attiecīgos tiesību aktus;

34.

atkārtoti pauž rezolūcijā par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pausto aicinājumu Komisijai ierosināt izveidot Eiropas veselības reaģēšanas mehānismu (EHRM), lai reaģētu uz visu veidu veselības krīzēm, stiprinātu operatīvo koordināciju ES līmenī un uzraudzītu zāļu un medicīnas aprīkojuma stratēģiskās rezerves izveidi un izmantošanu, un nodrošinātu tā pienācīgu darbību; uzskata, ka EHRM būtu oficiāli jānoformē Covid-19 veselības krīzes laikā izveidotās darba metodes, balstoties uz Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā, Lēmumā par pārrobežu veselības apdraudējumiem (10) un Savienības civilās aizsardzības mehānismā paredzētajiem pasākumiem;

35.

aicina izveidot Komisijas vadītu Covid-19 darba grupu EHRM ietvaros; uzskata, ka minētajā darba grupā būtu jābūt pārstāvētai katrai dalībvalstij un no valstu amatpersonu vidus būtu jānorīko kontaktpunkts; ierosina par šīs darba grupas galveno mērķi noteikt regulāru ieteikumu izplatīšanu Eiropas un valstu līmenī; uzskata, ka Parlamentam vajadzētu būt pastāvīgām novērtējuma pilnvarām, lai tas varētu vērtēt šīs darba grupas darbu;

36.

atgādina, ka skaidras, savlaicīgas un visaptverošas informācijas sniegšana sabiedrībai ir būtiska tam, lai mazinātu jebkādu brīvas pārvietošanās ierobežojumu ietekmi un nodrošinātu paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka iedzīvotāji noteikumus ievēro;

37.

uzsver, cik svarīga ir skaidra, pieejama un saprotama informācija par Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo infekciju skaitu, veselības aprūpes sistēmām, ieviestajiem pasākumiem un spēkā esošajiem ceļošanas ierobežojumiem; uzsver, ka šai būtiskajai informācijai ir jābūt pieejamai visās oficiālajās valodās un valodās, ko lieto ievērojama iedzīvotāju daļa, lai tā būtu pieejama arī migrantu izcelsmes cilvēkiem;

38.

uzsver, ka publiski pieejamā informācijā visai informācijai ir jābūt viegli saprotamai visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar zemu rakstpratības līmeni, izmantojot skaidras, saskaņotas krāsas un saprotamus simbolus, un uzsver, ka šī informācija būtu jāsniedz arī analogā formātā atbilstošās vietās, lai iekļautu personas, kurām nav piekļuves internetam vai ir ierobežota piekļuve tam;

39.

aicina aviokompānijas pēc iespējas drīzāk atdot naudu pasažieriem, kuru lidojumi pandēmijas dēļ ir atcelti, un izpildīt Regulā (EK) Nr. 261/2004 noteikto pienākumu; prasa Komisijai izmeklēt pasažieru tiesību pārkāpumus šīs pandēmijas laikā;

40.

atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā milzīgus traucējumus pieredzēja vairākas nozares, piemēram, pārtikas, farmācijas un veselības nozare, un to piegādes ķēdes;

41.

uzsver, ka ir jānodrošina efektīvs, noturīgs un nākotnes prasībām atbilstošs iekšējais tirgus, kurā iedzīvotājiem būtiski produkti joprojām tiek ražoti un piegādāti visā ES un ir pieejami visiem;

42.

aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm veikt visaptverošu starpnozaru analīzi par ES dalībvalstu ekonomiku, lai izprastu, cik dziļu ietekmi izraisījusi Covid-19 pandēmija, un novērtētu, kādā mērā ir traucētas pārrobežu vērtību ķēdes; uzskata, ka tas ir būtisks pierādījumu pamats, kuru Komisija varētu izmantot, lai sniegtu atjauninātus ieteikumus un noteiktu galvenos politikas virzienus, kas stiprinātu tādu ilgtermiņa kolektīvo atveseļošanu vienotajā tirgū, kurā neviens netiktu atstāts novārtā;

43.

atgādina, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēku ikdienas dzīvē visu laiku visā ES tiktu piegādātas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtika, medicīnas ierīces vai aizsardzības aprīkojums; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu atjauninātai direktīvai par kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu būtisku preču un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū krīzes laikā, piemēram, pandēmijas laikā;

44.

uzskata, ka šajā sakarā būtu jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai vienmēr nodrošinātu preču brīvu apriti un izvairītos no vienpusējiem ierobežojošiem pasākumiem, vienlaikus ņemot vērā sabiedrības drošības un sabiedrības veselības pasākumus, un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, lai stiprinātu iekšējā tirgus noturību un sagatavotos jaunai krīzei;

45.

stingri atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm atturēties no valsts mēroga pasākumiem, kas aizliedz individuālo aizsardzības līdzekļu vai citu svarīgu medicīnas instrumentu vai farmaceitisko līdzekļu eksportu starp ES valstīm;

46.

uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis varētu apvienot resursus, tostarp ražošanas spējas, lai nodrošinātu, ka ES var tikt apmierināts augošais pieprasījums pēc IAL, ventilatoriem un citām medicīniskām ierīcēm, laboratorijas aprīkojuma un sanitārijas produktiem, kas arī palīdzētu palielināt rescEU stratēģisko krājumu rezerves;

47.

aicina dalībvalstis izmantot spēkā esošo publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai maksimāli izmantotu spēkā esošo elastīguma noteikumu potenciālu attiecībā uz vienkāršāku, ātrāku un elastīgāku iepirkumu, un uzsver, cik svarīgs ir kopīgs zāļu, medicīnas iekārtu un individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums, lai nodrošinātu to pieejamību visos reģionos, tostarp lauku apvidos un nomaļos un attālākajos reģionos;

48.

atgādina, ka Covid-19 krīze ir atklājusi patērētāju aizsardzības trūkumus, jo pieaug krāpniecības gadījumu skaits un nedrošu produktu izplatība, it īpaši tiešsaistē; uzsver nepieciešamību novērst šīs nepilnības un, izmantojot gaidāmo Digitālo pakalpojumu aktu, nodrošināt, ka digitālais vienotais tirgus ir taisnīgs un drošs ikvienam, un piespiest tiešsaistes platformas veikt atbilstīgus pasākumus pret šādiem produktiem;

49.

uzsver, ka patērētājiem jābūt labi informētiem par savām tiesībām un iespējām, iegādājoties preces vai pakalpojumus, jo īpaši krīzes laikā; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu uzticamu un atbilstīgu informāciju tādā veidā, lai tā būtu viegli pieejama patērētājiem visā Savienībā;

50.

aicina dalībvalstis un Komisiju pēc iespējas ātrāk pilnībā īstenot nākamās paaudzes ES pasākumus, padarot nepieciešamās valstu procedūras pēc iespējas vienkāršas un nebirokrātiskas, lai nodrošinātu, ka ES ekonomikas atveseļošana ir efektīva, risinot dziļāko krīzi, ar ko ES ir saskārusies pēdējā laikā; uzsver, ka Covid-19 krīzi nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu tam, lai atliktu, vājinātu vai atceltu dažādu produktu un rūpniecības standartu īstenošanu, tostarp to standartu īstenošanu, kas paredzēti ilgtspējības veicināšanai, bet tā drīzāk būtu jāuzskata par iespēju uzlabot vienoto tirgu tā, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

51.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi ātri atgriezties pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas, un steidzami aicina dalībvalstis — kopā ar Parlamentu, Padomi un Komisiju — apspriest Šengenas atveseļošanas plānu, tostarp veidus un līdzekļus, kā atjaunot pilnīgu Šengenas zonas bez iekšējās robežkontroles darbību, un ārkārtas rīcības plānus, cik drīz vien iespējams, lai novērstu to, ka pagaidu iekšējā robežkontrole kļūst vidējā termiņā daļēji pastāvīga;

52.

aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai panāktu Šengenas integrācijas pabeigšanu, iekļaujot visas ES dalībvalstis, un veikt koordinētus un saskaņotus pasākumus, kas būtu vienādi piemērojami visā Savienībā un sniegtu vienādu labumu visiem tās iedzīvotājiem;

53.

atgādina, ka ir ieviesti pagaidu ceļošanas ierobežojumi, kas attiecas uz visiem nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm uz Šengenas zonu; uzsver, ka visiem lēmumiem par ieceļošanas atteikšanu pie ārējām robežām ir jāatbilst Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem, tostarp jo īpaši attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kā noteikts tā 4. pantā;

54.

aicina Komisiju un valstu iestādes krīzes laikā un pēc tās aktīvi uzraudzīt tirgu, lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisītu kaitējumu patērētājiem un palīdzētu viņiem izmantot savas tiesības, kas izriet no ES tiesību aktiem;

55.

uzsver, ka jebkuriem ierobežojošiem pasākumiem, ko valstu iestādes noteikušas Covid-19 pandēmijas ietekmē, pēc definīcijas vajadzētu būt ierobežotam ilgumam, jo to vienīgais pamatojums ir pandēmijas apkarošana; sagaida, ka Komisija rūpīgi uzraudzīs, lai pagaidu pasākumi nekļūtu par nepamatotiem un ilgstošiem šķēršļiem preču, pakalpojumu un personu brīvai apritei iekšējā tirgū;

56.

aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju noturīgai Eiropai, kas ietvertu riska novērtējuma karti un iespējas risināt jautājumus saistībā ar pareizu pārvaldību un investīcijām veselības aprūpes sistēmās un reaģēšanu uz pandēmiju Eiropas līmenī, tostarp noturīgām piegādes ķēdēm ES, tādējādi nodrošinot svarīgāko produktu, piemēram, farmaceitisko sastāvdaļu, zāļu un medicīnisko iekārtu, ražošanu;

57.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

(2) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(3) OV C 86 I, 16.3.2020., 1. lpp.

(4) OV C 102 I, 30.3.2020., 12. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(6) OV C 169, 15.5.2020., 30. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0175.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0205.

(9) OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.

(10) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try