—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2019. gada 31. janvāra rezolūciju (1), ar ko Juan Guaidó tiek atzīts par Venecuēlas pagaidu prezidentu,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Venecuēlu, jo īpaši 2020. gada 9. janvāra deklarāciju ES vārdā par jaunākajām norisēm Venecuēlā un viņa runaspersonas 2020. gada 5. janvāra paziņojumu par notikumiem Venecuēlas Nacionālajā asamblejā,

—

ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas Venecuēlas jautājumos 2020. gada 9. janvāra paziņojumu,

—

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) Nr. 2019/1893 (2019. gada 11. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) Nr. 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (2), un ar kuru līdz 2020. gada 14. novembrim pagarina šo pašlaik spēkā esošo mērķtiecīgo ierobežojošo pasākumu piemērošanu,

—

ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālsekretariāta 2020. gada 5. janvāra paziņojumu par stāvokli Venecuēlā un OAS Pastāvīgās padomes 2020. gada 10. janvārī pieņemto rezolūciju ar nosaukumu “Par nesenajiem notikumiem Venecuēlā”,

—

ņemot vērā Limas grupas 2020. gada 5. janvāra paziņojumu,

—

ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

—

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā ES, dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir atkārtoti norādījuši, ka Nacionālā asambleja ir vienīgā leģitīmā un demokrātiski ievēlētā struktūra Venecuēlā; tā kā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 194. pantu Nacionālā asambleja no savu deputātu vidus uz viena gada pilnvaru termiņu ievēlē vienu priekšsēdētāju un izpildprezidiju;

B.

tā kā 2019. gada janvārī Juan Guaidó tika ievēlēts par Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un vēlāk viņš nodeva zvērestu, stājoties Venecuēlas pagaidu prezidenta amatā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 233. pantu; tā kā vairāk nekā 50 valstis, tostarp 25 ES dalībvalstis, un ES kā tāda ir atzinušas viņu par Venecuēlas pagaidu prezidentu;

C.

tā kā saistībā ar ieplānotajām 2020. gada 5. janvāra Venecuēlas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vēlēšanām nelikumīgais Maduro režīms mēģināja sarīkot parlamentāra apvērsuma mēģinājumu, kas noveda pie smagiem pārkāpumiem un vēršanās pret Nacionālās asamblejas demokrātisko un konstitucionālo darbību;

D.

tā kā bruņoti spēki brutāli liedza Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam Juan Guaidó vadīt sesiju, vairākiem opozīcijas deputātiem neļāva iekļūt Nacionālajā asamblejā un tika bloķēta arī preses piekļuve šai ēkai;

E.

tā kā mēģinājumi par jaunā Prezidija vadītāju iecelt Maduro režīmam labvēlīgo Luis Parra neizdevās, jo sesija tā arī netika oficiāli atklāta, sanāksmei nebija vadītāja, netika veikta klātesošo skaitīšana, lai konstatētu kvorumu, un netika oficiāli pārbaudīta balsošana pēc saraksta, kā noteikts Nacionālās asamblejas reglamenta 7., 8. un 11. pantā un Venecuēlas Konstitūcijas 221. pantā;

F.

tā kā vairākas stundas vēlāk, apstākļu spiesti, pārliecinošs vairākums deputātu noturēja ārkārtas sanāksmi laikraksta El Nacional redakcijas telpās, kas bija saskaņā ar Venecuēlas Konstitūciju un Nacionālās asamblejas reglamentu, jo tajos ir pieļauta sesiju organizēšana ārpus likumdevējas iestādes telpām; tā kā 100 no 167 deputātiem, kas atbilst Venecuēlas Konstitūcijas 221. panta prasībām par kvorumu un balsošanu pēc saraksta, atkārtoti ievēlēja Juan Guaidó par priekšsēdētāju un atkārtoti nobalsoja par viņa Prezidiju, uzticot viņiem parlamenta vadību 2020.–2015. gada sasaukuma pēdējā gadā;

G.

tā kā Nacionālās asamblejas 2020. gada 7. janvāra oficiālā sēde noslēdzās ar J. Guaidó zvērestu, stājoties priekšsēdētāja amatā, un tas notika, neraugoties uz Maduro režīmam lojālo spēku mēģinājumiem nepieļaut sesijas norisi, tostarp kavējot iekļūšanu ēkā un atslēdzot tai elektrības padevi;

H.

tā kā Nacionālās asamblejas locekļiem ir jāspēj bez jebkādas iebiedēšanas vai represijām īstenot savas parlamentārās pilnvaras, kas saņemtas no Venecuēlas iedzīvotājiem;

I.

tā kā 2018. gada 20. maijā rīkotās prezidenta vēlēšanas notika, neievērojot minimālos starptautiskos standartus uzticama vēlēšanu procesa nodrošināšanai; tā kā ne ES, ne citas reģionālās organizācijas un demokrātiskās valstis nav atzinušas nedz vēlēšanas, nedz šajā nelikumīgajā procesā ieceltās amatpersonas;

J.

tā kā turpinās vēršanās pret Nacionālās asamblejas locekļiem, tostarp 59 deputātu vajāšana un iebiedēšana, ko veic gan neoficiāli grupējumi, gan drošības struktūras, 29 deputāti ir patvaļīgi aizturēti un 27 devušies piespiedu trimdā un tā kā tas kavē Nacionālās asamblejas konstitucionālo darbu;

K.

tā kā cilvēktiesību, likuma varas un demokrātijas situācija Venecuēlā daudzus gadus ir turpinājusi būtiski pasliktināties, jo īpaši pēc Maduro nākšanas pie varas apstrīdētajās 2013. gada vēlēšanās; tā kā valstī ir būtiski saasinājusies politiskā, ekonomiskā, institucionālā, sociālā un daudzdimensionālā humanitārā krīze,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.