a)

rūpīgi analizēt izmeklēšanas, kas liecina, ka ir pārkāpti vai apieti svarīgi vēlēšanu noteikumi, jo īpaši spēkā esošie noteikumi par kampaņu finansējuma pārredzamību, un ir ziņots par dažādu likumīgu un nelikumīgu starpnieku un fiktīvu līdzekļu devēju politiskajiem izdevumiem, kuru avots ir trešās valstis;

b)

apzināt iespējamās jomas, kurās būtu vajadzīgi leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi, ar kuriem varētu panākt, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, neapdraudot vārda brīvību, sāk marķēt saturu, ar ko dalās boti, pārskatīt algoritmus, lai tos padarītu pēc iespējas pārskatāmākus attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē to, kā rāda, prioritizē un koplieto saturu, pazemina tā vietu ranžējumā un to dzēš, un slēgt tādu personu kontus, kas iesaistās koordinētā neautentiskā rīcībā tiešsaistē vai nelikumīgās darbībās, kuru mērķis ir sistemātiski apdraudēt demokrātiskos procesus vai kurināt naida runu;

c)

dot ieguldījumu notiekošajās debatēs par to, kā ne tikai valsts iestādēs, bet arī sadarbībā ar tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem un privāto sektoru kopumā palielināt atbildību par cīņu pret ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, lai palielinātu informētību par to lomu, pienākumiem un atbildību cīņā pret ārvalstu iejaukšanos, vienlaikus neapdraudot vārda brīvību;

d)

izvērtēt valstu pasākumus, kas spēj nodrošināt stingrus ierobežojumus attiecībā uz politiskā finansējuma avotiem, jo ārvalstu aktori ir atklājuši likumīgus un nelikumīgus veidus, kā apiet valsts tiesību aktus, un ir piedāvājuši slēptu atbalstu saviem sabiedrotajiem, ņemot aizdevumus ārvalstu bankās, ar atbalstu natūrā nodrošinot vērtīgus priekšmetus, izmantojot pirkuma līgumus un komerclīgumus, pastkastītes uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas, fiktīvus līdzekļu devējus no pilsoņu vidus, jaunās tehnoloģijas, kas sniedz iespēju nodrošināt anonimitāti, tiešsaistes reklāmu, ar ekstrēmistu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu starpniecību un finanšu darbību veicināšanu; apzināt iespējamās jomas, kurās būtu nepieciešami pasākumi attiecībā uz politisko partiju un politisko kampaņu finansēšanu;

e)

ierosināt koordinētu rīcību ES līmenī, lai novērstu hibrīddraudus, tostarp kiberuzbrukumus militāriem un nemilitāriem mērķiem, uzlaušanas un informācijas noplūdes operācijas, kas vērstas pret likumdevējiem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, politiskajām partijām un kandidātiem, kā arī kiberspiegošanu korporatīvā intelektuālā īpašuma zādzības un sensitīvu iedzīvotāju datu zādzības nolūkā, jo šos draudus nevar novērst tikai valstu iestādes, darbojoties atsevišķi, vai tikai ar privātā sektora pašregulāciju, bet tiem ir vajadzīga vairāku līmeņu dažādu ieinteresēto personu pieeja; izvērtēt drošības aspektu saistībā ar šiem draudiem, kas var radīt nopietnas politiskas, ekonomiskas un sociālas sekas Eiropas iedzīvotājiem;

f)

izpētīt ES atkarību no ārvalstu tehnoloģijām kritiskās infrastruktūras piegādes ķēdēs, tostarp attiecībā uz interneta infrastruktūru, kas cita starpā ietver aparatūru, programmatūru, lietojumprogrammas un pakalpojumus, kā arī apsvērt nepieciešamās darbības, lai stiprinātu spējas vērsties pret naidīgu trešo pušu stratēģisko komunikāciju un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi šajā jomā; atbalstīt un veicināt koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz informācijas, zināšanu un labas prakses apmaiņu, lai novērstu draudus un pašreizējos trūkumus;

g)

apzināt, izvērtēt un ierosināt veidus, kā novērst drošības pārkāpumus ES iestādēs;

h)

vērsties pret naidīgi noskaņotu trešo valstu informācijas kampaņām un stratēģisko komunikāciju, tostarp tām, ko īsteno ar Eiropas vietējo aktoru un organizāciju starpniecību, kas kaitē Eiropas Savienības mērķiem un ir izveidotas, lai ietekmētu Eiropas sabiedrības viedokli nolūkā apgrūtināt ES kopējās nostājas panākšanu, cita starpā KĀDP un KDAP jautājumos;

i)

vērsties pie visiem attiecīgajiem ES līmeņa un tās dalībvalstu dienestiem un iestādēm, ko tā uzskata par būtiskiem un efektīviem, lai īstenotu savas pilnvaras;