52020DC0520

(4)Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Visiem ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt pilnībā samērīgiem, nepieciešamiem, ierobežotiem laikā un atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Turklāt uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 5 . Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas būtu piemērojamas parastā situācijā, vienlaikus ļaujot Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus saskaņā ar paktu.

(6)Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietā nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādi tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāsadarbojas, sagatavojot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu sabiedrības un ekonomikas normālu darbību un ilgtspējīgu izaugsmi, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)Covid-19 krīze ir apliecinājusi ka vienotais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atlabšanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, ir jāatceļ steidzamie ārkārtas pasākumi, kas kavē vienotā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze rāda, ka veselības nozarē ir vajadzīgi krīzes gatavības plāni, kas jo īpaši ietver uzlabotas iepirkuma stratēģijas, diversificētas piegādes ķēdes un būtiskāko materiālu stratēģiskās rezerves. Tie ir galvenie elementi plašāku krīzes gatavības plānu izstrādāšanai.

(8)Savienības likumdevējs jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus 6 , lai ļautu dalībvalstīm mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtējās sekas. Šie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis arī drīkst 2020.–2021. grāmatvedības gadā izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Austrija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu personām un nozarēm, ko šīs problēmas skar visvairāk.

(9)Paredzams, ka pandēmijas sociālekonomiskās sekas dažādos reģionos izpaudīsies nevienādi, jo tiem ir atšķirīgi specializācijas modeļi; sevišķi tas attiecas uz reģioniem, kuri lielā mērā paļaujas uz tūrismu. Tas rada risku, ka Austrijā palielināsies reģionālās atšķirības. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)Austrija 2020. gada 14. aprīlī iesniedza 2020. gada valsts reformu programmu, bet 2020. gada 30. aprīlī – 2020. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)Austrija šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā, un tai piemēro noteikumu par parādu.

(12)Valdība savā 2020. gada stabilitātes programmas tehniskajā papildinājumā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma, kas bija 0,7 % no IKP 2019. gadā, līdz deficītam 8,0 % apmērā no IKP 2020. gadā. Paredzams, ka 2021. gadā deficīts samazināsies līdz 1,9 % no IKP. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 70,4 % no IKP, taču saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu ir paredzams, ka 2020. gadā tā palielināsies līdz 81,4 %. Makroekonomikas un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība Covid-19 pandēmijas dēļ.

(13)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un īstenojot saskaņotu Savienības pieeju, Austrija ir noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmām minētie budžeta pasākumi sasniedz 5,0 % no IKP. Šie pasākumi ietver veselības aprūpes pakalpojumu stiprināšanu, ārkārtas palīdzību grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un saīsināta darba laika režīmu. Turklāt Austrija ir paziņojusi par pasākumiem, kuri, lai gan bez tiešas ietekmes uz budžetu, palīdzēs nodrošināt uzņēmumu likviditāti; saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmas prognozi tie sasniegs 5,0 % no IKP. Šie pasākumi ietver nodokļu atlikšanu iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem (2,6 % no IKP) un aizdevumu garantijas (2,4 % no IKP). Kopumā Austrijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Minēto pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(14)Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Austrijas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta -6,1 % apmērā no IKP 2020. gadā un -1,9 % apmērā no IKP 2021. gadā. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP sasniegs 78,8 % 2020. gadā un 75,8 % 2021. gadā.

(15)Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Austrija 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(16)Austrijas valdība ir veikusi vēl nepieredzētus pasākumus, lai kontrolētu Covid-19 izplatību. Valsts ir ieviesusi stingrus karantīnas un sociālās distancēšanās noteikumus un piešķīrusi veselības aprūpes sistēmai ievērojamus līdzekļus aprīkojuma un krājumu iegādei, laboratoriju kapacitātes palielināšanai un personālresursu nostiprināšanai. Slodze primārajā veselības aprūpē ir krasi pieaugusi, jo ir nepieredzēti palielinājusies nepieciešamība pēc telekonsultācijām, ārsta apmeklējumiem un mājas vizītēm. Straujais Covid-19 uzliesmojums ir spēcīgi ietekmējis Austrijas ekonomiku. Valsts un starptautiskie vīrusa ierobežošanas pasākumi ir ietekmējuši gan pieprasījumu, gan piedāvājumu, izraisot plašu lejupslīdi. Tāpēc tiek prognozēts, ka IKP 2020. gadā samazināsies par 5,5 %, kas ir vairāk nekā ekonomikas un finanšu krīzes laikā 2008.–2009. gadā. Ņemot vērā salīdzinoši straujo jaunu inficēšanās gadījumu skaita samazināšanos, Austrija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas paziņoja par ierobežošanas pasākumu atvieglošanu, sākot no aprīļa vidus. Lai izvairītos no ilgstoša ekonomiskā kaitējuma un mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu, valdība ir pieņēmusi visaptverošu pasākumu kopumu Austrijas ekonomikas atbalstam (pašlaik 43 miljardi EUR jeb aptuveni 10 % no IKP). Piemēram, ir ieviests saīsināta darbalaika režīms (Kurzarbeit), kas ļauj darba laiku noteiktā laikposmā samazināt vidēji par līdz pat 90 % un darba devējiem atkarībā no pēdējiem bruto ienākumiem atlīdzina 80 % līdz 90 % no darbinieka pēdējiem neto ienākumiem. Uzņēmumiem paredzētā visaptverošā pasākumu kopuma mērķis ir novērst īslaicīgas likviditātes problēmas un sniegt tiešu atbalstu, īpaši smagi cietušiem uzņēmumiem un nozarēm, sevišķi koncentrējoties uz maziem un vidējiem uzņēmumiem MVU. Ir runa par tādiem pasākumiem kā pārvedumi, likviditātes atbalsts ar aizdevumu palīdzību, garantijas, kapitāla iepludināšana un nodokļu maksājumu atlikšana. Izstrādājot un īstenojot šos pasākumus, jāņem vērā banku nozares noturība.

(17)Austrijas veselības aprūpes sistēma līdz šim veiksmīgi tiek galā ar Covid-19 pandēmiju. Iedzīvotāju veselību vēl vairāk palīdzētu uzlabot primārās un ambulatorās aprūpes pakalpojumu paplašināšana, galveno uzmanību pievēršot veselības veicināšanai un slimību profilaksei. Saglabājot augstus kvalitātes standartus, izmaksu efektivitāti varētu palielināt efektīvāks publiskais iepirkums un ģenēriskās zāles. Turklāt Austrijas ilgtermiņa aprūpes sistēmai ir strukturālas un fiskālas problēmas, kas līdz šim nav pienācīgi risinātas. Šī sistēma sniedz salīdzinoši augstas kvalitātes pakalpojumus, bet saskaras ar personāla trūkumu, kas pašreizējā krīzē kļūst vēl jūtamāks un acīmredzamāks. Ilgtermiņa aprūpes nozare balstās uz darbu, ko veic darba ņēmēji no citām dalībvalstīm, kas liecina par nepieciešamību nodrošināt brīvu pārrobežu darba ņēmēju plūsmu. Turklāt pienācīgs atalgojums varētu palīdzēt padarīt pievilcīgāku medicīnas māsu darbu.

(18)Nodokļu politika ir būtiska mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstīšanā ierobežojumu laikā, un tai būs izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanās veicināšanā pēc krīzes. Austrijas nodokļu struktūru raksturo liels slogs darbaspēkam, savukārt ienākumu potenciāls no īpašuma un vides nodokļiem joprojām ir lielā mērā neizmantots, bet patēriņa nodokļus varētu padarīt efektīvākus. Nodokļu reformas varētu palīdzēt novirzīt nodokļu slogu uz avotiem, kas mazāk kaitē iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, un nodrošināt stabilu pamatu ekonomikas atveseļošanai. Īpaši nepietiekami izmantotie nodokļi alkoholam un tabakai, piesārņojumam un resursu patēriņam slēpj sevī neizmantotu patērētāju izvēles ietekmes un ieņēmumu potenciālu. Nevienmērīgais, bet kopumā zemais enerģijas nodokļu līmenis mazina šā politikas instrumenta efektivitāti un lietderību videi labvēlīga patēriņa stimulēšanā. Proti, konsekventa CO2 emisiju aplikšana ar nodokļiem padarītu klimatam nekaitīgus enerģijas avotus konkurētspējīgākus un nodrošinātu fiskālo telpu kropļojošāku nodokļu samazināšanai. Augstāki enerģijas nodokļi, kas saistīti ar CO2, palīdzētu internalizēt piesārņojuma sociālās izmaksas, rosinātu patērētājus vairāk paļauties uz atjaunojamiem energoresursiem un mudinātu investorus ieguldīt klimatam draudzīgās tehnoloģijās. Visbeidzot, vairāk izmantojot nodokļus, kas saistīti ar labklājības līmeni, būtu iespējams padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku, sevišķi ņemot vērā Austrijas nemainīgi kraso ekonomisko nevienlīdzību. Proti, ir pierādījies, ka regulāri īpašuma un mantojuma nodokļi ir salīdzinoši labvēlīgi izaugsmei un progresīvi, un tos nevajadzētu ignorēt, apsverot, kur ņemt nodokļu ieņēmumus publisko finanšu papildināšanai.

(19)Lai gan Austrija ir guvusi labas sekmes sociālo rezultātu pārskata rādītājos, kas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatā, nepilnības segumā, iespējams, nozīmē, ka Covid-19 krīzes laikā neaizsargātajām grupām pietrūks ienākumu aizsardzības un var būt nepieciešami papildu pasākumi. Pieaug jauniešu bezdarbs, un nabadzības riskam īpaši ir pakļauti bezdarbnieki, ilgstošie bezdarbnieki, nestandarta darba ņēmēji un ārvalstīs dzimušas personas. Būtiska nozīme joprojām būs aktīvai darba tirgus politikai, kas nodrošina mūžizglītības iespējas un prasmju pilnveidi. Apstākļos, kad jāizmanto tālmācība, īpaši cieš nelabvēlīgā situācijā esoši studenti, tostarp studenti ar invaliditāti. Lai gan aptuveni 10 % skolēnu, kas jaunāki par 15 gadiem, nav piekļuves virtuālajai mācību videi, Austrijas valdība, reaģējot uz Covid-19 krīzi, ir veikusi riska mazināšanas pasākumus, nodrošinot riskam pakļautajiem skolēniem datorus. Tomēr pastāv risks, ka var saasināties jau esošā nevienlīdzība attiecībā uz izglītības iegūšanu, kas saistīta ar sociālekonomisko un migrantu izcelsmi. Atveseļošanas stratēģija, kas uzlabo piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (kas, kā pierādīts, kompensē sociālo neaizsargātību), radītu sociālekonomiskus ieguvumus vidējā termiņā un ilgtermiņā un sniegtu sievietēm iespējas pilnībā piekļūt darba tirgum. Vispārējais sieviešu nodarbinātības līmenis pirms krīzes bija augsts, taču gandrīz puse no viņām strādāja nepilnu darba laiku (sakarā ar īso darba laiku skolās un bērnu aprūpes iestādēs), tādējādi radot būtiskas nekoriģētas vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.

(20)To Covid-19 atbalsta pasākumu efektivitāte, kuru mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, saglabāt uzņēmējdarbības vidi un izvairīties no maksātnespējas, ir atkarīga no tā, cik ātri un nebirokrātiski tos ievieš valsts iestādes un starpnieki. Jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, iespējams, būs vajadzīgs īpašs atbalsts, piemēram, valsts iestādēm iegādājoties tajos pašu kapitāla daļas un stimulējot riska kapitāla fondus vairāk ieguldīt šajos uzņēmumos. Tas ir nepieciešams, lai stiprinātu uzņēmumus, kas ir būtiski svarīgi ekonomikas atveseļošanai, kā arī lai izvairītos no stratēģiski svarīgu Eiropas uzņēmumu ārkārtas pārdošanas. Grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, sevišķi mazākajiem, ir vajadzīga ne tikai finansiāla palīdzība, bet arī atbalstoša uzņēmējdarbības vide. Administratīvais slogs un tiesību aktu blīvums rada izmaksas, kuras uzņēmumi tagad var atļauties mazāk nekā jebkad agrāk. Centieni samazināt nevajadzīgu slogu un sniegt efektīvus digitālos publiskos pakalpojumus ļauj veiksmīgi nodrošināt uzņēmumiem tūlītējus, taustāmus atvieglojumus, neradot slogu nodokļu maksātājiem. Maksātnespējas regulējumu vajadzētu vērst ne tikai uz maksātnespējas novēršanu, bet arī uz ātru likvidāciju un “otrās iespējas” nodrošināšanu. Tādi strīdu izšķiršanas tīkli kā SOLVIT palīdz uzņēmumiem laikā, kad vienotā tirgus darbība ir traucēta, un tiem ir vajadzīgi pietiekami resursi.

(21)Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos, būs svarīgi jau agrīnā posmā īstenot rūpīgi izstrādātus publisko investīciju projektus un veicināt privātās investīcijas, tostarp veicot nepieciešamās reformas. Šo investīciju efektivitāte būs vislielākā, ja tās būs vērstas uz inovāciju, digitalizāciju un zaļo pāreju tā, lai palielinātu ražīgumu un nodrošinātu ilgtspējīgu konkurētspēju. Pētniecības un izstrādes intensitāte Austrijā ir viena no augstākajām Savienībā, bet inovācijas rezultātu ziņā valsts atpaliek no inovācijas līderiem. Tā kā daudzu uzņēmumu pētniecības budžets tagad izjutīs spiedienu, ir vēl svarīgāk Austrijas pētniecības un attīstības centienus pārvērst zinātnes izcilībā un progresīvā inovācijā, saglabāt publiskās investīcijas fundamentālajos pētījumos un nodrošināt pašu kapitāla finansējumu inovatīviem augošiem uzņēmumiem. Digitalizācija arī turpmāk lielā mērā palīdzēs atvērt ekonomiku un sagatavoties “jaunajai normālajai situācijai” pēc ierobežojumu atcelšanas. Digitālo tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu nepietiekamā izplatība mazākos uzņēmumos rada šķēršļus ražīguma pieaugumam. Lai gan austriešu digitālās prasmes kopumā pārsniedz ES vidējo rādītāju, datorzinātņu studiju beidzēju nav pietiekami daudz, lai aizpildītu visas pieejamās amata vietas. Izplatītāka e-komercija, darbs no mājām un e-pārvalde (piemēram) prasīs lielākas investīcijas infrastruktūrā (tostarp 5G un platjoslas pieslēgumiem laukos), aprīkojumā un prasmēs.

(22)Austrijas pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ilgtermiņā prasīs apjomīgas privātās un publiskās investīcijas. Austrijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā norādīts uz ievērojamām grūtībām sasniegt valsts 2030. gada mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav ietvertas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Resursu produktivitātes uzlabošana ir galvenais turpmākās izaugsmes dzinējspēks, kas vienlaikus samazina ietekmi uz vidi. Ar transportu saistīto emisiju samazināšanai ir liela nozīme gaisa kvalitātes standartu un klimata mērķu sasniegšanā. Jau sagatavoto investīciju realizācija un jaunu uzsākšana, atbalstot zaļo pāreju, palīdzēs radīt jaunas “zaļās” darbvietas un stimulēs ekonomiku, kad tā sāks iziet no krīzes pārvarēšanas režīma. Investīcijas ekoinovācijās veicinātu ražīguma pieaugumu, vienlaikus samazinot Austrijas ekoloģisko pēdu. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļu 2021.–2027. gada plānojums varētu palīdzēt Austrijai risināt dažas no problēmām, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši teritorijas, kas ietverta valsts ziņojuma D pielikumā. Tas ļautu Austrijai optimāli izmantot minēto fondu.

(23)Šie ieteikumi pievēršas pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atlabšanas veicināšanai, taču Austrijai 2019. gadā adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā, attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. Šie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgada ciklā. Tas attiecas arī uz ieteikumiem, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, t. sk. pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

Choose the experimental features you want to try