EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.5.2020

COM(2020) 502 final

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Bulgārijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Bulgārijas 2020. gada konverģences programmu

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Bulgārijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Bulgārijas 2020. gada konverģences programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 2 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Bulgārija bija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)2020. gada ziņojums par Bulgāriju 3 tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Bulgārija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā 4 , turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Bulgārijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļināts pārskats, kurš veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu un kura rezultāti arī tika publicēti 2020. gada 26. februārī. No Komisijas veiktās analīzes secināms, ka Bulgārijā vairs nepastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Pēdējos gados konstatētas nepilnības finanšu sektorā, kā arī liels uzņēmumu parādu līmenis un ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Nelīdzsvarotība vairs nav konstatēta, jo konsekventa politikas rīcība un labvēlīga makroekonomikas vide ir vēl vairāk samazinājusi risku un neaizsargātību.

(3)2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija oficiāli pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, nestabilitāti finanšu tirgos un patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus un uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Eiropas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu 5 , kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(4)Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Turklāt uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 6 . Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā paziņojumā pauda Padomei viedokli, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir pieļaujams iedarbināt šo klauzulu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietā nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāsadarbojas, sagatavojot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu sabiedrības un ekonomikas normālu darbību un ilgtspējīgu izaugsmi, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka vienotais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atlabšanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, ir jāatceļ steidzamie ārkārtas pasākumi, kas kavē vienotā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze ir parādījusi, ka veselības aprūpes sistēmai jābūt sagatavotai krīzei, kas jo īpaši ietver uzlabotas iepirkuma stratēģijas, dažādotas piegādes ķēdes un nepieciešamo krājumu stratēģiskās rezerves. Tie ir galvenie elementi, uz kuru pamata tiks izstrādāti plašāki krīzes gatavības plāni.

(8)Savienības likumdevējs jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus 7 , lai ļautu dalībvalstīm mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtas sekas. Minētie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis arī var 2020.–2021. grāmatvedības gadā izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Bulgārija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu personām un nozarēm, ko šīs problēmas skar visvairāk.

(9)Paredzams, ka pandēmijas sociālekonomiskā ietekme Bulgārijas reģionos izpaudīsies nevienādi, jo tiem ir dažādi specializācijas modeļi, jo īpaši reģionos, kas izteikti balstīti uz tiešas saskares darījumiem ar patērētājiem. Tas rada būtisku risku, ka Bulgārijā palielināsies reģionālās atšķirības, pastiprinot jau novēroto tendenci, ka palielinās atšķirības starp galvaspilsētu un pārējo valsti, kā arī starp pilsētām un lauku apvidiem. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)Bulgārija savu 2020. gada valsts reformu programmu un 2020. gada konverģences programmu iesniedza 2020. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)Uz Bulgāriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa.

(12)Valdība savā 2020. gada konverģences programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma, kas bija 2,1 % no IKP 2019. gadā, līdz deficītam 3,1 % apmērā no IKP 2020. gadā. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 20,4 % no IKP, taču saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu ir paredzams, ka 2020. gadā tā palielināsies līdz 25,8 %. Makroekonomikas un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība Covid-19 pandēmijas dēļ.

(13)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un īstenojot saskaņotu Savienības pieeju, Bulgārija ir noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 1,3 % no IKP. Pasākumi ietver lielākus izdevumus veselības aprūpei un sociālās aizsardzības pakalpojumiem un nodarbinātības atbalsta shēmai grūtībās nonākušajām nozarēm. Turklāt Bulgārija ir paziņojusi par pasākumiem, kuri, neradot tiešu ietekmi uz budžetu, palīdzēs atbalstīt uzņēmumu likviditāti, kas saskaņā ar 2020. gada konverģences programmām tiek lēsta 0,6 % apmērā no IKP. Minētie pasākumi ietver valsts īpašumā esošās Bulgārijas Attīstības bankas garantijas un uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanas atlikšanu. Kopumā Bulgārijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Minēto pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(14)Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Bulgārijas vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 2,8 % apmērā no IKP 2020. gadā un 1,8 % apmērā no IKP 2021. gadā. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP joprojām būs zem 60 % gan 2020. gadā, gan 2021. gadā.

(15)Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Bulgārija 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Pēc visu attiecīgo faktoru izvērtēšanas ziņojumā tika secināts, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/1997 noteiktais deficīta kritērijs ir izpildīts.

(16)Bulgārija 2020. gada 13. martā izsludināja ārkārtas stāvokli no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 13. aprīlim, ko pēc tam pagarināja līdz 2020. gada 13. maijam un pēc tam līdz 2020. gada 14. jūnijam. Parlaments 2020. gada 6. aprīlī pieņēma valdības iesniegto priekšlikumu par 2020. gada valsts budžeta grozījumiem. Jaunajā budžetā paredzēts deficīts 3,5 miljardu BGN apmērā (2,9 % no IKP), kas saistīts ar izdevumu palielināšanu krīzes pārvarēšanas pasākumiem un gaidāmo ieņēmumu samazinājumu par 2,4 miljardiem. Ir paredzēts pieckārt palielināt jauno valdības emitēto parāda instrumentu apjoma limitu no 2,2 miljardiem BGN līdz 10 miljardiem BGN. Kopumā Bulgārija mobilizēja vairāk nekā 870 miljonu BGN finansējumu no vairākām darbības programmām, kas finansētas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam, ar mērķi atbalstīt veselības aprūpes sistēmu un risināt pandēmijas sociālekonomiskās sekas.

(17)Reaģējot uz krīzi, Bulgārija ieviesa nodarbinātības atbalsta pasākumu, ar kuru valsts apņemas uz laiku līdz trim mēnešiem maksāt 60 % no darba ņēmēju ienākumiem un ar tiem saistītajām sociālā nodrošinājuma iemaksām, ar nosacījumu, ka darba devējs apmaksā starpību un apņemas paturēt darba ņēmējus darbā. Minēto pasākumu var izmantot uzņēmumi, kurus tieši ietekmē ārkārtas stāvokļa dēļ noteiktie ierobežojumi. To var izmantot arī uzņēmumi no citām nozarēm, kuri var pierādīt, ka to ieņēmumi 2020. gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ir samazinājušies par 20 %.

(18)Bulgārijas Attīstības bankas kapitāls tika palielināts, lai atbalstītu ekonomikas likviditāti. Bankām tika piešķirti 500 miljoni BGN portfeļa garantijām, lai tās nodrošinātu elastīgākus darījumu aizdevumu nosacījumus uzņēmumiem, savukārt 200 miljoni BGN tika piešķirti garantijām bezprocentu aizdevumiem līdz 4500 BGN personām, kuras uzņēmumi nosūtījuši bezalgas atvaļinājumā, vai pašnodarbinātām personām. Bulgārijas Attīstības banka arī īstenos 100 miljonu EUR garantiju shēmu aizdevumiem MVU, ko finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Inovācija un konkurētspēja”. Finanšu instrumentu fonda pārvaldītājs Bulgārijā ir pārskatījis portfeli un pielāgo uzņēmumu atbalsta instrumentus pašreizējai ekonomiskajai realitātei. Bulgārijas Valsts banka ieviesusi pasākumu kopumu 9,3 miljardu BGN apmērā, kuru mērķis ir saglabāt banku sistēmas noturību un palielināt tās elastību, lai samazinātu ierobežojumu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

(19)Krīze smagi skārusi Bulgārijas ekonomiku, ietekmējot gan pakalpojumu, gan ražošanas nozares. Negatīvo ietekmi pastiprinājusi pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanās un traucējumi globālajās vērtības ķēdēs. Valdības veiktie pasākumi ārkārtas stāvokļa pārvarēšanai var palīdzēt mazināt krīzes sekas, bet to ātra un efektīva īstenošana būs svarīga nodarbinātības saglabāšanai un uzņēmumu, jo īpaši MVU, un neatkarīgo darba ņēmēju, likviditātes uzlabošanai. Izstrādājot un īstenojot minētos pasākumus, ir jāņem vērā banku nozares noturība. Saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm Bulgārija atcēla individuālo aizsardzības līdzekļu eksporta aizliegumus un izveidoja “zaļās joslas” ātrām pārbaudēm robežšķērsošanas vietās.

(20)Covid-19 radīja papildu slodzi Bulgārijas veselības aprūpes sistēmai, kura jau pirms tam bija ierobežoti pieejama mazā publiskā finansējuma, ierobežotā veselības apdrošināšanas seguma, medmāsu trūkuma un veselības aprūpes darbinieku nevienmērīgā ģeogrāfiskā sadalījuma dēļ. Tāpēc ir jomas, kurās iespējams stiprināt Bulgārijas veselības aprūpes sistēmas vispārējo noturību, pieejamību un spējas. Ambulatorās (vispārējās un specializētās) aprūpes paplašināšana, izmantojot arī konsultācijas pa tālruni, atslogotu slimnīcas, savukārt testēšanai un ārstēšanai vajadzētu būt pieejamai visiem neatkarīgi no veselības apdrošināšanas statusa. Visā teritorijā būtu jānodrošina veselības aprūpes darbinieku un viņu pakalpojumu pietiekama pieejamība. Primārās, ilgtermiņa un ambulatorās aprūpes integrācija ir svarīga vecāka gadagājuma cilvēkiem un visneaizsargātākajām grupām.

(21)Saskaņā ar Komisijas prognozi paredzams, ka bezdarba līmenis pieaugs līdz 7,0 % 2020. gadā un samazināsies līdz 5,8 % 2021. gadā. Kopš ārkārtas stāvokļa sākuma ir strauji pieaudzis bezdarbs viesmīlības nozarē, lielās pilsētās un to cilvēku vidū, kuru izglītība nav augstāka par vidējo. Valdība ir veikusi pasākumus nodarbinātības aizsardzībai, piemēram, ieviesusi saīsināta darba laika shēmas, kas būtu ātri jāīsteno un vēl vairāk jāpastiprina. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem pašreizējos apstākļos ir vajadzīgs plašs atbalsts darba devējiem un darba ņēmējiem, ieskaitot pašnodarbinātās personas, lai novērstu turpmāku darba zaudēšanu. Būs jāstiprina Valsts nodarbinātības aģentūras spējas un īstenotie pasākumi, lai reaģētu uz negatīvo ietekmi uz darba tirgu. Būs noderīgi turpināt iesaistīšanu darba tirgū, prasmju uzlabošanu un pārkvalifikāciju, lai sekmētu cilvēku atgriešanos darbā, vienlaikus sagatavojot ekonomiski aktīvos iedzīvotājus digitalizācijas radītajiem izaicinājumiem un iespējām. Krīze varētu arī būtiski ietekmēt neoficiāli nodarbinātos darba ņēmējus, kuriem nav pilnībā pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aizsardzība. Ar mērķtiecīgiem politikas pasākumiem varētu novērst neaizsargāto darba ņēmēju un visneaizsargātāko grupu ieslīgšanu dziļākā nabadzībā un uzlabot viņu iztikas līdzekļus atlabšanas laikā.

(22)Covid-19 krīze nesamērīgi ietekmē neaizsargātas grupas un saasina pašreizējās sociālās problēmas. Jau pirms krīzes bija liels nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars, jo īpaši bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar spēju traucējumiem un romu vidū, savukārt sociālie pārvedumi tikai nedaudz palīdzēja samazināt nabadzību. Ienākumu nevienlīdzība bija viena no visaugstākajām ES, un nodokļu un pabalstu sistēmu ietekme uz tās samazināšanu bija viena no vājākajām salīdzinājumā ar citām valstīm. Krīzes pārvarēšanai jāveic pasākumi jau iepriekšējos gados konstatēto nepilnību novēršanai, jo īpaši minimālo ienākumu shēmā, kura ES mērogā ir viena no visnepiemērotākajām, lai palīdzētu saņēmējiem izkļūt no nabadzības. Joprojām aktuāli ir tādi jautājumi kā sociālās aizsardzības nodrošināšana visiem, arī nestandarta nodarbinātības formu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, ienākumu atbalsta, pārtikas un piemērotu sociālo pakalpojumu nodrošināšana, kā arī ārkārtas izmitināšana un atbalsts bezpajumtniekiem. Sociālo pakalpojumu reforma palīdzētu stabilizēt sistēmu, savukārt ciešāka sadarbība starp veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem ļautu vēl vairāk palīdzēt tiem, kuri paši nespēj par sevi parūpēties, un cilvēkiem ar spēju traucējumiem. Daudzām romu mājsaimniecībām, kuras jau pirms krīzes bija ļoti nabadzīgas, ir vajadzīgi starpniecības pakalpojumi, pamatpakalpojumi un atbalsts.

(23)Izglītības un apmācības pakalpojumu sniegšanas uzlabošana un labāk kvalificēts darbaspēks būtu arī stiprs pamats ekonomikas atlabšanai un vidējā termiņā veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Bulgārijā vēl aizvien varētu uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti, atbilstību darba tirgum un iekļautību. Bulgārija viena no dalībvalstīm, kurās sociālekonomiskā izcelsme visvairāk ietekmē mācību rezultātus. Romu iekļaušana izglītībā joprojām ir problēma, un izglītības priekšlaicīga pamešana ir īpaši izplatīta romu vidū un lauku apvidos. Vispārējais digitālo prasmju līmenis iedzīvotājiem (16–74 g. v.) ir zems, arī jauniešiem (16–19 g. v.). Digitālo prasmju uzlabošana, piemēram, piedāvājot vairāk ar digitālo jomu saistītu grādu un mācību programmu, varētu palīdzēt pielāgoties digitalizācijas radītajām pārmaiņām darba tirgū un vajadzībai pēc digitālā attālinātā darba. Tajā pašā laikā joprojām ir 11 % skolēnu, kuriem nav datoru un/vai interneta pieslēguma, un 2000 skolotāju nav datoru. Tādējādi pastāv risks, ka pašreizējie attālinātās mācīšanās apstākļi vēl vairāk pasliktinās jau tā lielo nevienlīdzību izglītībā un apmācībā, tādēļ visu skolēnu digitālo zināšanu uzlabošanai un piemērotas tehniskās infrastruktūras pieejamībai būtu ilgstoša pozitīva ietekme uz šo skolēnu, jo īpaši no tādām neaizsargātam grupām kā romi, piekļuvi izglītībai, un tas palīdzētu samazināt lielo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju.

(24)Krīze ir izgaismojusi efektīvas valsts pārvaldes un labi funkcionējošas digitālās pārvaldības, t. sk. e-veselības un e-iepirkuma, stratēģisko nozīmi. ES ir atbalstījusi reformas šajā jomā, taču to īstenošana norit pārāk lēni, un tas ir negatīvi ietekmējis publiskā sektora efektivitāti ierobežojumu laikā. Tāpēc Bulgārija atpaliek e-pakalpojumu sniegšanā, un būtu jāveicina to izmantošana iedzīvotāju un uzņēmumu vidū. Visos aspektos būs jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras kiberdrošību un drošību. Atlabšanas pasākumu savlaicīgas un efektīvas īstenošanas nodrošināšanai nākotnē izšķiroša nozīme būs efektīvai valsts pārvaldei. Īpaši svarīga joprojām ir sadarbība un koordinācija visos valdības līmeņos, arī tādās jomās kā publiskā iepirkuma līgumi un koncesijas un tirgus uzraudzība. Paredzamāks un stabilāks regulējums, efektīva politikas īstenošanas kontrole un administratīvā sloga samazināšana uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ieguldījumus, pozitīvi ietekmējot atlabšanas ātrumu.

(25)Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, būs svarīgi pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, t. sk. veicot attiecīgas reformas. Krīze ir vēl spilgtāk izgaismojusi digitalizācijas un inovācijas nozīmi, un šajās jomās Bulgārijas un jo īpaši tās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sniegums ir krietni zem ES vidējā rādītāja. Raksturīgs minētās problēmas piemērs ir plānotā 5G sākotnējās radiofrekvenču spektra joslas piešķiršana, kas nav pietiekama savlaicīgai un efektīvai 5G pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Vēl ir jārisina jau zināmās pētniecības un augstākās izglītības sistēmas problēmas, piemēram, sadrumstalotība, mazs finansējums un ierobežota zināšanu un tehnoloģiju nodošana. Tajā pašā laikā Bulgārijas ekonomikai raksturīga vislielākā resursietilpība, energoietilpība un siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, un ir vajadzīgas būtiskas investīcijas enerģētikas un dekarbonizācijas jomā, lai veicinātu pāreju uz klimatneitralitāti, kā paredzēts Bulgārijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

(26)Pārkārtošanās darbs Bulgārijas lielās energoietilpības, pārmērīgas paļaušanās uz fosilo kurināmo un enerģijas un resursu neefektīvas izmantošanas mazināšanai ir pašā sākumposmā. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir uzsvērta Bulgārijas apņemšanās līdz 2050. gadam veikt ekonomikas dekarbonizāciju Eiropas zaļā kursa ietvaros, taču pausts arī nodoms 2050. gadā un pēc tam turpināt paļauties uz Bulgārijas iekšējiem lignīta avotiem. Transporta infrastruktūras pārklājums un kvalitāte Bulgārijā joprojām ir zemāka nekā vidēji ES, un Eiropas transporta tīkls joprojām nav pabeigts. Joprojām nav pietiekami attīstīts multimodālo platformu tīkls, daži dzelzceļa un autoceļu posmi, kā arī Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas un intelektiskās transporta sistēmas. Ir jārisina būtiski vides jautājumi, kuri ietekmē ilgtspējīgu izaugsmi un rada papildu veselības apdraudējumu Covid-19 krīzes laikā. Bulgārija ir viena no dalībvalstīm, kurās ir vislielākais ar piesārņojumu saistīto nāves gadījumu skaits un kurās joprojām ir atkritumu apsaimniekošanas un komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pienākumu izpildes problēmas. Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļu 2021.–2027. gada plānojums varētu palīdzēt Bulgārijai risināt dažas no problēmām, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši teritorijās, kas ietvertas ziņojuma par valsti D pielikumā 8 . Tas ļautu Bulgārijai optimāli izmantot minēto fondu.

(27)Reālās ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, kad varētu ievērojami pieaugt bankrotu skaits, būs svarīgi, lai būtu ieviests pareizi funkcionējošs maksātnespējas regulējums. Šāds regulējums arī veicinātu ienākumus nenesošu aizdevumu ātrāku noregulējumu, tādējādi ierobežojot šādu aizdevumu turpmāku uzkrāšanos. Tajā pašā laikā neefektīvā maksātnespējas regulējuma dēļ maksātnespējas procedūras ir lēnas un dārgas. 2019. gada jūnijā tika pieņemts maksātnespējas regulējuma ceļvedis un apzināti attiecīgie trūkumi. Bulgārija ir sākusi to īstenot un gatavo turpmākus pasākumus, kas ietver izmaiņas tiesību aktos un spēju veidošanas pasākumus.

(28)Bulgārija 2019. gadā pieņēma vairākus tiesību aktus, kuru mērķis ir transponēt ceturto un piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kuru īstenošana vēl nav pabeigta. Nesen pabeigtais valsts riska novērtējums liecina par trūkumiem, kas steidzami jānovērš, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Vēl nav pienācīgi novērtēti riski, ko rada pilsonības iegūšana ar investīciju shēmu programmām un virtuāliem aktīviem. Ir jāizstrādā un jāīsteno pasākumi, kas nodrošinātu, ka atbildīgie subjekti efektīvi piemēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma īstenošanas un izpildes efektivitāte bijusi ierobežota, un nav pietiekami izmantota finanšu ziņu vākšana.

(29)Šie ieteikumi pievēršas pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atlabšanas veicināšanai, taču šai valstij 2019. gadā adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā, attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. Šie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgada ciklā. Tas attiecas arī uz ieteikumiem, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, t. sk. pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(30)Bulgārijas bankas kopumā ir rentablas un labi kapitalizētas. Neskatoties uz nelielu samazinājumu pēdējos gados, ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) īpatsvars 2019. gada trešajā ceturksnī joprojām ir 7,2 %, kas ir viens no augstākajiem ES, jo īpaši attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām un vietējām bankām, un tādēļ joprojām ir svarīgi turpināt veicināt funkcionējošu sekundāro INA tirgu. Ienākumus nenesošu aizdevumu uzkrājumi kopš 2018. gada beigām ir samazinājušies, reizēm vienlaikus ar nepietiekamu uzkrājumu līmeni attiecībā uz esošajiem ienākumus nenesošajiem aizdevumiem ar krietni kavētu termiņu. Eiropas Centrālās bankas veiktajā visaptverošajā novērtējumā atklājās, ka ir nepieciešams palielināt kapitālu divās bankās. Pašlaik tiek pabeigta rekapitalizācija. Lielāka likviditāte, ko bankas nodrošina, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi un atjaunotu ekonomikas izaugsmi, būtu jāapvieno ar to, ka bankas piemērotu kredītriska novērtējumu un piesardzīgus kredītstandartus, pareizu vērtēšanas praksi un precīzu ziņošanu par aktīvu kvalitātes pasliktināšanos.

(31)Komisija sadarbības un pārbaudes mehānisma (SPM) ietvaros uzrauga Bulgārijas progresu tiesu iestāžu reformas un korupcijas apkarošanas jomā. Jaunākajā 2019. gada oktobra SPM ziņojumā tika norādīts, ka Bulgārijas sasniegtais progress ir pietiekams, lai Bulgārija izpildītu saistības, ko tā uzņēmās, pievienojoties ES. Bulgārija ir veikusi plašu korupcijas apkarošanas tiesiskā regulējuma reformu, tomēr, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos, ir vajadzīgi stabili rezultāti attiecībā uz galīgajiem notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa korupcijas lietās. Turklāt joprojām pastāv vairākas problēmas, jo īpaši efektīvas kriminālizmeklēšanas nodrošināšanā, tiesu darba slodzes līdzsvarošanā un vietējo prokuratūru racionalizēšanā. Šie jautājumi tiek uzraudzīti sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros. Komisija minētā mehānisma ietvaros turpina uzraudzīt tiesu iestāžu reformu un cīņu pret korupciju Bulgārijā. Tāpēc minētās jomas nav iekļautas Bulgārijai adresētajos ieteikumos, bet tām ir būtiska nozīme pozitīvas sociālekonomiskās vides izveidei valstī.

(32)Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu. Nodrošinot tālāk sniegto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Bulgārija sekmēs progresu IAM sasniegšanā un kopīgus pūliņus konkurētspējīgas ilgtspējas nodrošināšanai Savienībā.

(33)Komisija 2020. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Bulgārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada konverģences programmu un 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Bulgārijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Bulgārijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(34)Ņemot vērā minēto novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada konverģences programmu, un tās atzinums 9 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Bulgārijai 2020. un 2021. gadā rīkoties šādi:

1.Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi risinātu pandēmijas situāciju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošinās parāda ilgtspēju, veicinot investīcijas. Mobilizēt pietiekamus finanšu resursus, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturību, pieejamību un spējas, un nodrošināt veselības aprūpes darbinieku līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu.

2.Nodrošināt pietiekamu sociālo aizsardzību un pamatpakalpojumus visiem un stiprināt aktīvo darba tirgus politiku. Uzlabot attālinātā darba pieejamību un veicināt digitālās prasmes un visiem vienādu izglītības pieejamību. Novērst minimālo ienākumu shēmas atbilstības nepilnības.

3.Racionalizēt un paātrināt procedūras ar mērķi sniegt efektīvu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām, nodrošinot šiem ekonomikas dalībniekiem arī pastāvīgu piekļuvi finansējumam un elastīgu maksāšanas kārtību. Pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. Koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru un ilgtspējīgu transportu, veicinot ekonomikas pakāpenisku dekarbonizāciju, cita starpā ogļu ieguves reģionos.

4.Līdz minimumam samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti un stiprinot digitālo pārvaldību. Nodrošināt maksātnespējas regulējuma efektīvu darbību. Pastiprināt centienus nodrošināt pietiekamu riska novērtējumu, riska mazināšanu, efektīvu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma izpildi.

Briselē,

(1)    OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)    OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(3)    SWD(2020) 501 final.

(4)    OV C 301, 5.9.2019., 117.–122. lpp.

(5)    COM(2020) 112 final.

(6)    COM(2020) 123 final.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

(8)    SWD(2020) 501 final.

(9)    Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.