EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.9.2020

COM(2020) 476 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un
Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

{SWD(2020) 169 final}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un
Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

Izturētspējīga infrastruktūra ir Enerģētikas Savienības pamats. Pagājušajā 2019. gadā sākās svarīgu starpsavienojumu projektu ekspluatācija un tika būtiski pastiprināta reģionālā sadarbība.

Šajā kontekstā EEPEA bija būtiska nozīme, proti, tā finansiāli atbalstīja svarīgākos kopīgu interešu infrastruktūras objektus, kuru mērķis ir integrēt elektroenerģijas un gāzes tirgus un pastiprināt energoapgādes drošību.

I. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS GAITA

Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) dzinējspēki — enerģētikas infrastruktūra un inovācija — vēl arvien ir tikpat svarīgi kā 2009. gadā, kad programma tika izveidota.

Šajā ziņojumā attiecībā uz katru EEPEA daļu ir raksturota projektu un Eiropas Energoefektivitātes fonda (EEF) īstenošanas gaita. Tam par pamatu likts 2020. gadā pieņemtais ziņojums 1 . Tas aptver projektu īstenošanu laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim un minētajā periodā veiktos maksājumus.

II. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU ĪSTENOŠANU

Līdz 2019. gada decembra beigām no 59 projektiem ir pabeigti 45 projekti (+2 salīdzinājumā ar 2018. gadu) un saņēmējiem kopumā izmaksāti 2 546 249 263 EUR (atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas 198 823 897 EUR apmērā) (sk. pielikumu).

Situācija attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru ir šāda: vairums projektu ir pabeigti, bet divi projekti vēl turpinās.

Projektu virzītājiem labi veicies ar atkrastes vēja enerģijas (AVE) integrāciju elektrotīklā, bet pēdējā atlikušā oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (Carbon Capture and Storage — CCS) projekta virzītāji nolēma apturēt finansiālā atbalsta sniegšanu projektam.

Komisija ir izvēlējusies saglabāt savu finansiālo atbalstu investoriem, kamēr ir skaidri zināms, ka var būt gaidāms galīgais investēšanas lēmums un projekts turpina nodrošināt būtisku vērtību sabiedrībai.

1.    Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūra

EEPEA infrastruktūras apakšprogrammā ir atbalstīti 44 projekti trīs galvenajās darbības jomās (gāzes starpsavienotāji, gāzes reversā plūsma un elektroenerģija).

Kopumā piešķirti 2 267 574 462 EUR, bet saņēmējiem no šīs summas līdz 2019. gada 31. decembrim ir izmaksāti 1 669 370 233 EUR. Maksājumu priekšnoteikums ir saņēmēju stingrā apņemšanās projektu īstenot, kas izpaudās, pieņemot galīgo investēšanas lēmumu.

1.1. Līdzšinējie panākumi 

Līdz šim no 44 infrastruktūras projektiem ir pabeigti 38 projekti (bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2018. gadu, jo 2019. gadā netika pabeigts neviens projekts), četri tika pārtraukti, bet divi projekti vēl turpinās.

Elektroenerģijas nozarē ir pabeigti visi 12 projekti.

Gāzes starpsavienotāju nozarē ir pabeigti 13 no 18 projektiem; divi rit saskaņā ar jaunu grafiku, bet trīs ir pārtraukti.

Centrāleiropā un Austrumeiropā īstenoto reversās plūsmas un starpsavienojumu projektu jomā ir pabeigti 13 projekti, bet vienu Rumānijas projektu Komisija pārtrauca 2014. gada septembrī.

Kopš pēdējā EEPEA īstenošanas ziņojuma jo īpaši var uzsvērt šādus panākumus:

-starpsavienotājs Grieķija–Bulgārija (SGB) ir galvenais ceļš gāzes pārvadei no Adrijas jūras cauruļvada (TAP) un Grieķijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa uz ziemeļiem un svarīgs projekts gāzes piegādes diversifikācijai Dienvidaustrumeiropas reģionā. Tas ir kopīgu interešu projekts (KIP 6.8.1) un Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas enerģētiskās savienotības (Central and South Eastern Europe energy connectivity — CESEC) prioritārais projekts. Komisija kopš paša sākuma ir sniegusi projektam politisku un finansiālu atbalstu. Šis projekts ir saņēmis 45 miljonus EUR no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un 39 miljonus EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. 2018. gadā projekta attīstība turpinājās. Projekta būvniecība sākās 2019. gada oktobra beigās un ilgs 18 mēnešus. Lēš, ka komerciāla ekspluatācija sāksies 2021. gada 2. ceturksnī.

-Kipras Republikā Enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija pašlaik gatavojas ieviest dabasgāzes saņēmējtermināli, kas sekmēs Kipras energoresursu struktūras diversifikāciju, veicinās salas energoizolācijas izbeigšanu, kā arī attiecībā uz neatkarīgiem ražotājiem sekmēs konkurenci no gāzveida kurināmā iegūtās enerģijas ražošanas jomā. Sagaidāms, ka dabasgāze ienāks Kipras tirgū līdz 2022. gadam.

Līdz šim paredzēts, ka šie divi pašlaik īstenotie projekti attiecīgi būtu jāpabeidz līdz 2021. gada beigām un 2022. gada beigām.

2. Atkrastes vēja enerģijas (AVE) projekti

2.1. Līdzšinējie panākumi

Atkrastes vēja enerģijas apakšprogrammā ietilpst deviņi projekti, kas saņem atbalstu 565 miljonu EUR apmērā divās galvenajās darbības jomās:

 — novatorisku turbīnu un atkrastes pamatņstruktūru liela mēroga testēšana, ražošana un ieviešana (6 projekti); kā arī

— modulāru risinājumu izstrāde lielu atkrastes vēja enerģijas pārvades jaudu integrācijai elektrotīklā (3 projekti).

Seši no deviņiem projektiem ir pabeigti, savukārt divu projektu atbalstīšana pārtraukta priekšlaicīgi. Šo projektu īstenošanai tika izmaksāti 376 188 345 EUR (atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas). Vēl norit viena atlikušā projekta īstenošana (Kriegers Flak).

2.2. Līdzšinējie panākumi pa nozarēm

2.2.1. Panākumi ar novatoriskām turbīnām un atkrastes struktūrām

Projektā “Aberdīnas atkrastes vēja enerģijas parks” 2018. gada 1. jūlijā uzņēmuma Vattenfall atkrastes vēja enerģijas parkā “Aberdeen Bay” sāka darboties vienpadsmit pasaulē jaudīgākās vējturbīnas (tobrīd katras turbīnas jauda bija 8,8 MW, bet pašlaik jau 12 MW). 2018. gada septembrī notika Eiropas Atkrastes vēja enerģijas attīstības centra (Aberdīnas atkrastes vēja enerģijas parka) oficiāla atklāšana. Pēdējais ziņojums par projektu un galīgais maksājums ir gaidāmi 2020. gada II ceturksnī.

2.2.2. Panākumi vēja enerģijas integrēšanā elektrotīklā

Abu pārējo projektu — “Kriegers Flak” un “COBRAcable” — izpilde kopumā norit, kā plānots.

2019. gada septembrī ekspluatācijā tika nodots starpsavienotājs “COBRAcable” starp Dāniju un Nīderlandi. Projekts “COBRAcable” noslēdzās 2019. gada decembrī. Noslēguma ziņojums jāsagatavo 3 mēnešu laikā pēc pasākuma noslēguma, t. i., līdz 2020. gada marta beigām.

Plānots, ka starpsavienotāju “Kriegers Flak - the Combined Grid Solution” ekspluatācijā nodos 2020. gada otrā ceturkšņa beigās, kad ir arī projekta pabeigšanas termiņš. Galīgais ziņojums jāsagatavo līdz 2020. gada septembra beigām.

3. Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

EEPEA apakšprogrammā ietilpst seši projekti, un tā nodrošina atbalstu EUR 1 miljarda apmērā ar mērķi demonstrēt visu oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas procesu.

Vienā projektā (“Compostilla” Spānijā) vairs netiek nodrošinātas operacionālas uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas pilotiekārtas. Četri projekti izbeidzās priekšlaicīgi pēc projekta virzītāju lēmuma neinvestēt, bet viens projekts noslēdzās nepabeigts. Šo projektu īstenošanai tika izmaksāti 387 099 179 EUR (kopumā atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas 145 294 400 EUR apmērā).

III. EIROPAS ENERGOEFEKTIVITĀTES FONDS (EEF)

2010. gada decembrī 146,3 miljoni EUR no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) tika piešķirti finanšu mehānismam, kas paredzēts ilgtspējīgas enerģijas projektiem 2 . ES iemaksa Eiropas Energoefektivitātes fondā (EEF) bija 125 miljoni EUR. EEF tika izveidots 2011. gada jūlijā, tā kopējais līdzekļu apmērs sasniedzis 265 miljonus EUR 3 , un to atbalsta tehniskās palīdzības dotāciju mehānisms ar 20 miljonu EUR lielu budžetu un 1,3 miljonus EUR vērtiem informētības veicināšanas pasākumiem.

EEF sniedz īpaši pielāgotu finansējumu (gan parāda, gan pašu kapitāla instrumentos) energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas un mazāk piesārņojoša pilsētas transporta projektiem. Saņēmēji ir pašvaldības un reģionu pārvaldes iestādes vai privāti uzņēmumi, kas rīkojas to vārdā.

1.Līdzšinējie panākumi

2019. gadā fonda portfelim pievienots viens jauns darījums –

projekts “Catfoss” Apvienotajā Karalistē, kurā tiek finansēta jauna koģenerācijas stacija ar kopējo uzstādīto jaudu 28 MW. Koģenerācijas stacija tiks izbūvēta tajā pašā vietā, kur atrodas atkritumu pārstrādes rūpnīca (Derwenthaugh Eco Parc, Gateshead, Apvienotā Karaliste). Projekts nodrošinās ilgtspējīgu siltumenerģiju vietējam centralizētas siltumapgādes tīklam, kā arī privātiem siltuma un elektroenerģijas patērētājiem. Lēsts, ka pēc pabeigšanas projekts aiztaupīs 52 500 t CO2e emisiju gadā salīdzinājumā ar atskaites punktu, jeb 97 %. Turklāt, kad koģenerācijas stacija būs sākusi pilnībā darboties, primārās enerģijas ietaupījumi varētu pārsniegt 315 000 MWh gadā, kas ir līdzvērtīgi 100 % ietaupījumam salīdzinājumā ar atskaites punktu, jo pašlaik organiskais kurināmais nonāk poligonā (EEF investīcijas ir 25 miljoni EUR, kopējās projekta izmaksas ir 48 miljoni EUR).

No EEF izveides līdz 2019. gada 31. decembrim fonds ir noslēdzis līgumus par 17 projektiem, kuru kopējā vērtība ir 195 miljoni EUR, un galīgo piesaistīto investīciju apjoms ir sasniedzis 349,5 miljonus EUR.

Balstoties uz EEF projektu novērtēšanas un ziņošanas satvaru par CO2 ekvivalentā izteikto emisiju aiztaupījumiem un primārās enerģijas ietaupījumiem, 2016. gada beigās tā investīcijas bija ļāvušas aiztaupīt gandrīz 388 478 tonnu CO2 un ietaupīt 794 124 MWh primārās enerģijas 4 .

2.EEF tehniskās palīdzības mehānisms

2016. gada novembrī Eiropas Energoefektivitātes fonds uzsāka jaunu tehniskās palīdzības (TP) mehānismu. Par pamatu ņemot EEF pārvaldīto Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības mehānismu, fonds ir izveidojis jaunu instrumentu, ar ko atbalstīt enerģijas publiskā sektora struktūras, kas vēlas īstenot pelnošus investīciju projektus ilgtspējīgas enerģijas nozarē. Šādi projekti attiecas uz energoefektivitātes nozari, maza apjoma atjaunojamo energoresursu enerģiju un/vai sabiedriskā transporta iniciatīvām. EEF atbalsta saņēmējus — reģionus, pilsētu domes, universitātes, valsts slimnīcas un citas publiskā sektora struktūras, kas atrodas ES dalībvalstīs, — sniedzot konsultāciju pakalpojumus par plānotajā, investīcijām, piemēram, veicot realizējamības pētījumus, energoauditu, nodrošinot juridiskos pakalpojumus un ekonomiskās dzīvotspējas analīzi. EEF TP mehānisms ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētā mehānisma ELENA (Eiropas vietējais enerģijas atbalsts). Līdz 2019. gada decembrim tas jau bija atbalstījis sešus saņēmējus Itālijā, Spānijā un Lietuvā.

3.Galvenie secinājumi un perspektīva

EEF ir pakāpeniski sevi pierādījis kā peļņu nesošu investīciju mehānisms un pēc 8 darbības gadiem jau atbalstījis 19 ļoti atšķirīgus projektus (2 no kuriem ir jau atmaksāti ar fondā reinvestētiem ieņēmumiem) dažādu tehnoloģiju jomā 8 dažādās dalībvalstīs.

IV. Vispārīgie secinājumi

EEPEA ir labi sasniegumi. Visu 12 elektroenerģijas projektu un vairuma gāzes projektu infrastruktūra ir pabeigta, savukārt divi gāzes projekti vēl turpinās un to pabeigšana sagaidāma 2021. un 2022. gadā. Eiropas Komisijas īstenotā stingrā projektu īstenošanas un uzraudzības kontrole ir palīdzējusi kāpināt instrumenta efektivitāti.

Atkrastes vēja enerģijas projekti bija sarežģītāki, nekā gaidīts, taču projekta virzītājiem un konstruktoriem izdevās rast risinājumus to pabeigšanai — reizēm pagarinot līgumu darbības laiku. Vairāk nekā 10 gadus ilgā darbības laikā EEPEA palīdzēja gūt tehnoloģiskas zināšanas un veicināja atkrastes vēja enerģijas starpsavienojuma tehnoloģiju attīstību.

Lai gan EEPEA finansiālais atbalsts nebija pietiekams, lai pamudinātu uzņēmumus īstenot komerciāla mēroga CCS demonstrējumu projektus, Komisija joprojām uzskata CCS par svarīgu dekarbonizācijas jomā (tikai droša tehnoloģija oglekļa ilgtermiņa uzglabāšanai), ES kopumā un jo īpaši energoietilpīgās un oglekļietilpīgās nozarēs.

EEF ir investējis vairākos energoefektivitātes projektos un turpinās paplašināt savu portfeli, nodrošinot finanšu risinājumus un nesot peļņu saviem akcionāriem. EEF ir arī paraugs novatoriskiem finanšu instrumentiem, jo investē izmaksefektīvos un labi izstrādātos ilgtspējīgos enerģētikas projektos, kuri var piesaistīt privāto kapitālu, demonstrējot šo investīciju pamatā esošo komerciālo izdevīgumu un veidojot ticamu rezultātu uzskaiti.

(1)

2018. gada ziņojums, COM(2020) 38 final, 2020. gada 10. februāris.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010 ( 2010. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

(3)

Bez Eiropas Komisijas fondā iemaksas veikuši šādi investori: Eiropas Investīciju banka — 75 miljonus EUR, Cassa Depositi e Prestiti SpA (CDP) — 60 miljonus EUR un investīciju pārvaldniece Deutsche Bank (DB) — 5 miljonus EUR.

(4)

Kumulatīvi primārās enerģijas ietaupījumi ir norādīti tikai energoefektivitātes un mazāk piesārņojoša pilsētas transporta tehnoloģiju jomā; tajos ietilpst aprēķini par laikposmu no finansiālas vienošanās līdz aizdevuma atmaksas termiņam, pamatojoties uz aplēsēm tādu projektu gadījumā, kas tiek īstenoti un darbojas mazāk nekā vienu gadu, un uz faktiskajiem datiem tādu projektu gadījumā, kas darbojas vairāk nekā vienu gadu. Ietaupījumi attiecas uz projekta kopējo investīciju apmēru (t. i., EEF un citu investoru investīcijām).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.9.2020

COM(2020) 476 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un
Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

{SWD(2020) 169 final}