EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.2.2020

COM(2020) 54 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti

SATURS

1.Ievads

2.Punktualitāte un savlaicīgums

3.Pilnīgums

4.Datu precizitāte

5.Salīdzināmība

6.Uzņēmumu slogs

7.Rādītāju izstrāde

8.Panāktais un turpmākā rīcība

1.Ievads

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulas (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem 1 (turpmāk tekstā “Regula”) mērķis ir sagatavot statistiku par atkritumiem. Atkritumu definīcija atbilst Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem (Atkritumu pamatdirektīva) 2 darbības jomai. Regulas 8. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisija ik pēc trim gadiem sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas īstenošanu (pēc pirmā ziņojuma, kas bija jāiesniedz piecu gadu laikā pēc Regulas stāšanās spēkā). Pirmais ziņojums tika publicēts 2008. gadā 3 , otrais — 2011. gadā 4 , trešais — 2014. gadā 5 un ceturtais — 2016. gadā 6 .

Šis ziņojums attiecas uz tās datu vākšanas kvalitāti, kas norisinājās 2018. gadā un attiecās uz 2016. gadā radītajiem un apstrādātajiem atkritumiem. Regulā paredzētā datu vākšana sastāv no trim daļām: atkritumu radīšana, atkritumu apstrāde un atkritumu apstrādes iekārtas; pēdējā daļa sadalīta atbilstoši NUTS II līmenim.

Dažādas valstu pieejas un kvalitāte

Regula nosaka, kuri statistikas dati jāiesniedz un kādai jābūt šo datu kvalitātei. Tomēr Regula ļauj dalībvalstīm izvēlēties konkrēto metodi atkritumu statistikas sagatavošanai. Tādējādi dalībvalstis var saglabāt jau izveidotās datu vākšanas sistēmas un iespējami samazināt slogu, kas veidojas, izpildot Regulas prasības. Datus vāc reizi divos gados pārskaitļa gados.

Regulā (I pielikuma 7. iedaļā) arī paredzēts, ka dalībvalstis kopā ar datiem iesniedz kvalitātes ziņojumus. Šajos ziņojumos dalībvalstis apraksta kvalitātes elementus, kas plaši izmantoti Eiropas Statistikas sistēmā 7 un izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1445/2005 par atkritumu statistikas kvalitāti 8 .

Kvalitātes kontrole

Kopš pirmās datu vākšanas 2004. gadā Komisija (Eurostat) ir izveidojusi efektīvu divu posmu kvalitātes kontroles sistēmu, kuras mērķis ir pārbaudīt no dalībvalstīm saņemtos datus.

Pirmajā posmā pēc datu nosūtīšanas Komisijai tā veic datu un kvalitātes ziņojumu vispārēju izvērtēšanu divu mēnešu laikā pēc ziņojumu iesniegšanas termiņa beigām. Šajā posmā datu validēšanā uzmanība galvenokārt tiek pievērsta jauno datu iekšējai saskaņotībai un laika griezumā notikušajām izmaiņām. Tiek analizēti apkopotie dati, lai konstatētu lielākos pārrāvumus datu rindās, pārbaudītu datu piemērotību publicēšanai un tos validētu. Pēc tam Komisija (Eurostat) nosūta izvērtējuma ziņojumu dalībvalstij, kas datus iesniegusi. Šajā izvērtējuma ziņojumā nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīts datu skaidrojums un/vai pārskatīšana.

Otrajā posmā tiek veikta padziļināta validēšana. Šajā posmā datus analizē sīkāk (piemēram, pa ekonomikas nozarēm un atkritumu kategorijām) un salīdzina modeļus un izmaiņas dažādās valstīs. Datu validēšana ietver:

·valstī veiktus salīdzinājumus par atkritumu radīšanu dažādos saimnieciskās darbības sektoros, izmantojot iepriekšējo gadu vērtības;

·valstu salīdzinājumus, pamatojoties uz datiem par katru saimniecisko darbību;

·valstī veiktu salīdzinājumu par atkritumu radīšanu un apstrādātajiem atkritumiem pa atkritumu kategorijām;

·kontrolpārbaudes, izmantojot datus par atkritumiem no citiem obligāti iesniedzamajiem ziņojumiem (piemēram, par atbilstības uzraudzību) saskaņā ar citiem atkritumu jomas tiesību aktiem.

Rezultātus pārbauda attiecībā pret: i) valstu kvalitātes ziņojumiem; ii) atsauksmēm no izvērtējuma pirmā posma; un iii) jebkādiem citiem pieejamiem dokumentiem (piemēram, iepriekšējo gadu ziņojumiem). Pēc tam rezultātus apspriež ar valstīm. Šīs padziļinātās validēšanas mērķis ir ne vien konstatēt neatbilstības, bet arī uzlabot datu kvalitāti ilgtermiņā.

Komisija (Eurostat) turpina atjaunināt metodiskos norādījumus, kas pieejami Eurostat tīmekļa vietnē, kā arī uzlabot un pilnveidot datu kvalitātes kontroles sistēmu.

2.Punktualitāte un savlaicīgums

Dati un kvalitātes ziņojumi ik pēc diviem gadiem ir jāiesniedz Komisijai (Eurostat) 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām 9 .

Termiņa ievērošana attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu par 2016. pārskata gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav mainījusies. Kopumā 23 dalībvalstis un 2 EBTA valstis pilnīgas datu kopas un kvalitātes ziņojumus iesniedza savlaicīgi. Divas dalībvalstis daļu no datiem nosūtīja ar mazāk nekā viena mēneša kavēšanos. Piecas dalībvalstis un viena EBTA valsts gan datus, gan kvalitātes ziņojumus iesniedza vairāk nekā vienu mēnesi pēc termiņa beigām. Divas dalībvalstis datu kopas iesniedza vairāk nekā deviņus mēnešus pēc termiņa beigām.

Komisija (Eurostat) veic pasākumus ar mērķi mudināt valstis pārskatīt to statistikas sagatavošanas procesus un iesniegt kvalitatīvus datus noteiktajā termiņā.

Publicēšana

Komisija (Eurostat) 2018. gada 14. septembrī Eurostat izplatīšanas datubāzē publicēja 2016. pārskata gada datus par atkritumu radīšanu. Tā arī 2018. gada 18. septembrī Eurostat izplatīšanas datubāzē publicēja datus par atkritumu apstrādi 10 .

3.Pilnīgums

Pilnīgu datu kopu iesniegšana ir ļoti svarīga, lai varētu apkopot datus par ES. Datu trūkums mazina atkritumu statistikas informatīvo vērtību. Dati ir nepilnīgi, ja valstīm vai nu nav datu avotu, vai ir nepietiekami novērtējuma dati.

Laikposmā no 2010. līdz 2016. pārskata gadam attiecībā uz datu krājumiem par atkritumu radīšanu ievērojami samazinājās trūkstošo vērtību skaits un to valstu skaits, kuras ziņoja par trūkstošām vērtībām. 2010. gadā par trūkstošām vērtībām ziņoja astoņas valstis, bet 2016. pārskata gadā skaits samazinājās līdz trim valstīm. Kopējais trūkstošo vērtību daudzums samazinājās no 1668 2010. pārskata gadā līdz 97 2016. pārskata gadā. Vairākums trūkstošo vērtību attiecās uz mājsaimniecību atkritumiem.

Šāda tendence ir novērojama arī attiecībā uz datiem par atkritumu apstrādi. 2016. gadā netika ziņots par trūkstošām vērtībām atkritumu apstrādes jomā; tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 263 trūkstošām vērtībām 2010. pārskata gadā.

4.Datu precizitāte

Datu aptvērums

Statistika par atkritumu radīšanu jāapkopo par visām ekonomikas nozarēm un par mājsaimniecībām. Šajā statistikā jāiekļauj dati par reģenerācijas un apglabāšanas darbībās radītajiem atkritumiem jeb tā dēvētajiem sekundārajiem atkritumiem. Statistikai jāaptver arī dati par mazo uzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieki) radītajiem atkritumiem, lai gan šādi mazie uzņēmumi būtu pēc iespējas jāatbrīvo no dalības apsekojumos.

Statistika par atkritumu apstrādi aptver datus par visiem valstī reģenerētajiem vai apglabātajiem atkritumiem neatkarīgi no to izcelsmes. Saskaņā ar Regulas pamatmērķi ir jāvāc dati par atkritumu galamērķi. Regulā nav paredzēts vākt datus par atkritumu sagatavošanu apstrādei. Tomēr dažās apstrādes kategorijās dažas valstis ir paziņojušas priekšapstrādes datus (piemēram, šķirošanas vai glabāšanas datus) kā galīgās apstrādes datus. Komisija (Eurostat) lūdza šīs valstis izlabot datus. Kopumā attiecībā uz 2016. pārskata gadu atkritumu statistikas datu vākšanas aptvērums salīdzinājumā ar 2014. gadu uzlabojās. Trūkstošo vērtību skaits samazinājās, novērtējamo atkritumu daļa samazinājās, un tika izmantoti papildu avoti. Salīdzinot ar 2014. pārskata gadu, 2016. pārskata gadā uzlabojumus attiecībā uz aptvērumu varēja novērot astoņās valstīs. Divi svarīgi 2016. gada statistikas validēšanas konstatējumi ir šādi:

·dažas valstis vēl nespēj ziņot par atkritumu apstrādi kategorijā “aizbēršana” vai izmanto aizbēršanas kategoriju, lai ziņotu par apglabāšanu poligonā. Šī problēma tika atklāta validēšanas laikā. Komisija (Eurostat) lūdza attiecīgajām valstīm uzlabot šo situāciju, lai varētu iesniegt pilnīgi pareizas datu kopas;

·minerālu atkritumiem ir salīdzinoši ierobežota nozīme, taču tie veido lielu daļu no kopējā atkritumu daudzuma. Šā iemesla dēļ Komisija (Eurostat) izstrādāja papildu rādītāju “Tādi atkritumi, kas nav galvenie minerālu atkritumi”.

Dalījums pa ekonomikas nozarēm

Nepareiza iedalījuma pa ekonomikas nozarēm vispārējā ietekme tiek uzskatīta par zemu. Maz ticamus gadījumus parasti atklāj validēšanas laikā, tādējādi tie būtu izskaidroti vai izlaboti. Šādi gadījumi netiek novēroti bieži.

Atkritumu kategorijas

Regulā ir noteikts, ka ES ziņojamajām atkritumu kategorijām jāatbilst Eiropas atkritumu statistikas nomenklatūrai 11 (EWC-Stat). EWC-Stat neparedz konkrētu klasifikāciju, kas būtu jāizmanto valsts datu vākšanas procesā.

Vairākums valstu vāc datus atbilstīgi Eiropas atkritumu sarakstam 12 , kurā iekļauti 839 atkritumu veidi. Komisijas Regulā (ES) Nr. 849/2010 13 ir iekļauta pārveidošanas tabula, kuras mērķis ir pārveidot Eiropas atkritumu saraksta kodus par EWC-Stat kodiem. Šo divu klasifikāciju plašais izmantojums nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi vismaz apkopotā līmenī, kāds ir paredzēts Regulā. Eurostat uzskata, ka kopumā klasifikācijas kļūdas tikai nedaudz ietekmē datu precizitāti. Ja klasifikācijas kļūdu ietekme ir nozīmīga, attiecīgā dalībvalsts tās konstatē jau pirmās vispārējās validēšanas laikā un nekavējoties izlabo. Viena šāda kļūda tika novērota 2014. gadā, bet 2016. gadā šādas kļūdas netika novērotas.

Atšķirības starp atkritumu radīšanu un atkritumu apstrādi

Pastāv vairākas atšķirības starp atkritumu apstrādes statistiku un atkritumu radīšanas statistiku.

ES radīto atkritumu daudzuma un apstrādāto atkritumu daudzuma atšķirība kopš 2008. gada ir aptuveni 200 miljoni tonnu jeb aptuveni 10 % no visa radīto atkrituma daudzuma. Šī tendence ir nemainīga kopš 2008. gada — radīto atkritumu daudzums ir lielāks par apstrādāto atkritumu daudzumu. Lielākās atšķirības bija vērojamas dūņu un šķidro atkritumu apstrādē (apmēram 70 %), bet mazākās (gandrīz 0 %) — augsnes atkritumu apstrādē.

Atšķirību starp radīto un apstrādāto atkritumu daudzumu var skaidrot ar vairākiem iemesliem. Šīs atšķirības ir izklāstītas turpmāk minētajās aizzīmēs.

·Ne visi atkritumi tiek apstrādāti valstī, kurā tie radīti. Saskaņā ar Regulu dati par importu un eksportu netiek vākti, tādējādi atšķirības, kas rodas importa un eksporta dēļ, nevar noteikt, pamatojoties uz Regulas datiem. Ārējās tirdzniecības datu aplēses parāda, ka šādi var izskaidrot aptuveni piekto daļu datu atšķirību ES. Kādai valstij šis rādītājs varētu būt vēl augstāks.

·Nozīme ir arī ūdens saturam atkritumos. Ziņojumos visu atkritumu kategoriju svars, izņemot dūņas, tiek mērīts pēc produkta svara mitrā veidā. Priekšapstrādes procesa laikā, piemēram, pirms atkritumu apglabāšanas (šķidro atkritumu apstrāde, piemēram, infiltrāts vai emulsija no eļļas/ūdens), tiek zaudēts liels šķidruma daudzums, līdz ar to pēdējā apstrādes fāzē atkritumi nonāk daudz vieglāki.

·Dažas darbības nav iekļautas Regulas II pielikumā, piemēram, līdzsadedzināšanas iekārtas, kurās par degvielu izmanto tikai konkrētus biomasas atkritumus.

·Ne visi atkritumi tiek apstrādāti tajā pašā gadā, kad tie radīti. Daži atkritumi tiek īslaicīgi uzglabāti. Līdz ar to t gadā apstrādātie atkritumi var ietvert t-1 gadā radītos atkritumus. Savukārt t gadā radītie atkritumi var tikt apstrādāti t+1 gadā.

·Atkritumu apstrādes rezultātā var rasties jauni atkritumu veidi, tādējādi palielinot radīto atkritumu daudzumu, piemēram, pelni, kas rodas atkritumu sadedzināšanas rezultātā, arī var būt atkritumi. Lai kvantitatīvi novērtētu šo ietekmi, Komisija (Eurostat) nosaka rādītāju “sekundārie atkritumi”, kas iekļauj atkritumus, kuri radušies atkritumu apstrādes rezultātā.

·Par nolietotiem transportlīdzekļiem vai nolietotām iekārtām tiek ziņots tikai saistībā ar atkritumu radīšanas statistiku. Atkritumu apstrādi mēra apstrādes ķēdes beigās, t. i., pēc atbrīvošanās no atkritumiem un atkritumu šķirošanas. Transportlīdzeklis sastāv no dažādiem materiāliem, piemēram, metāla un plastmasas. Par šiem materiāliem tad arī tiek ziņots atkritumu apstrādes statistikas datos. Tādējādi par transportlīdzekļiem un līdzīgām iekārtām atkritumu apstrādes statistikas datos ziņo tikai izņēmuma gadījumos.

Šo iemeslu dēļ atkritumu radīšanas un atkritumu apstrādes atšķirības nerada šo abu kategoriju statistikas datu atšķirīgā kvalitāte. Tā vietā šie dati atspoguļo abu kategoriju atšķirības mērķa un izmantoto jēdzienu ziņā. Tomēr atkarībā no atkritumu klases atšķirībai būtu jāietilpst noteiktās robežvērtībās. Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, attiecīgajai dalībvalstij lūdz sniedz skaidrojumus.

5.Salīdzināmība

Salīdzināmība laika griezumā

Valstu iesniegtie kvalitātes ziņojumi ir lietderīgs instruments, ar kuru uzraudzīt metodoloģiskās izmaiņas un to ietekmi uz datu salīdzināmību. Šie kvalitātes ziņojumi liecina, ka gandrīz visas valstis kopš 2004. gada ir ievērojami uzlabojušas valsts atkritumu statistikas jomā īstenotās pieejas. Vairākums valstu turpina uzlabot: i) datu kvalitāti ar datu vākšanas palīdzību (piemēram, pievienojot trūkstošos datus un uzlabojot aptvērumu); un ii) metožu efektivitāti.

Uzlabota datu vākšana gadu gaitā ir izveidojusi pārrāvumus laikrindās. Valstis pārskata iepriekšējo gadu datu kopas, lai ierobežotu šos pārrāvumus, un lietotāji tiek informēti par šīm pārskatīšanām. Komisija (Eurostat) atzīmē laikrindu pārrāvumu izplatītajās datu kopās.

Valstu salīdzināmība

Kopējas definīcijas un klasifikācijas ļauj diezgan labi salīdzināt dažādu valstu datus par gandrīz visām nozarēm un atkritumu veidiem. Tomēr joprojām rodas problēmas salīdzināt datus starp valstīm 4. punktā aprakstīto aptvēruma atšķirību dēļ. Lai uzlabotu salīdzināmību, ir publicēts rādītājs “Tādi atkritumi, kas nav galvenie minerālu atkritumi”.

6.Uzņēmumu slogs

Valstis, sagatavojot kvalitātes ziņojumus, apņemas pēc iespējas nenoslogot uzņēmumus ziņošanas jomā. Par to liecina pieaugošais to valstu skaits, kuras: i) vāc informāciju par ziņošanas slogu; un ii) var skaitliski noteikt vidējo laiku, kas respondentiem jāvelta anketu vai ziņošanas veidlapu aizpildīšanai. Informācija tiek iegūta no respondentiem, izmantojot anketas, vai arī noteikta īpašos pētījumos. Aptuveni puse dalībvalstu izmanto administratīvos datus kā galveno avotu atkritumu statistikas ieguvei, līdz ar to neapgrūtinot datu sniedzējus ar papildu anketām. Citas valstis izmanto administratīvos datus kā vienu no daudziem datu avotiem. Mazie uzņēmumi ir atbrīvoti no apsekojumiem dažādos veidos 14 .

Arvien vairāk valstu ir ieviesušas vai plāno ieviest elektroniskās ziņošanas sistēmas. Šīs sistēmas automātiski nosūta atkritumu jomas tiesību aktos prasītos datus no atkritumu apstrādes iekārtām uz valstu statistikas iestādēm.

7.Rādītāju izstrāde

Iegūtie dati tiek izmantoti rādītāju aprēķināšanā. Piemēram, ES ilgtspējīgas attīstības rādītāji par “tādu atkritumu radīšanu, kas nav galvenie minerālu atkritumi” 15 un par “tādu atkritumu reciklēšanas rādītāju, kas nav galvenie minerālu atkritumi” 16 ir pieejami Eurostat tīmekļa vietnē. Par šiem rādītājiem ziņo, izmantojot gan mērvienību “kilograms uz vienu iedzīvotāju”, gan valstīs apstrādāto atkritumu procentuālo daļu. Rādītājs “Tādu atkritumu apsaimniekošana, kas nav galvenie minerālu atkritumi” norāda uz valsts mērogā radīto atkritumu 17 galīgo apstrādi. Atšķirībā no datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu, šis rādītājs ietver eksportētos atkritumus, bet neietver importētos atkritumus.

2018. gada decembrī tika pieņemta aprites ekonomikas pakete 18 . Lai pārraudzītu progresu Eiropas pārejā uz aprites ekonomiku, Eurostat politikas veidotājiem un sabiedrībai nodrošina vieglu piekļuvi attiecīgajiem datiem 10 rādītāju 19 veidā. Rādītāji “Atkritumu radīšana”, “Pārtikas atkritumi”, “Reciklēšanas rādītājs”, “Konkrētas atkritumu plūsmas” un “Reciklēto materiālu devums izejvielu pieprasījuma apmierināšanā” tiek sagatavoti, izmantojot datus, kas savākti saskaņā ar Regulu, vai tiek tiešā veidā iegūti no šiem datiem.

8.Panāktais un turpmākā rīcība

Kopš pēdējā ziņojuma 2016. gadā atkritumu statistikas apkopošanas jomā ir panākts ievērojams progress. Valstis ir pastāvīgi uzlabojušas iesniegto datu pilnīgumu. Valstu atkritumu statistika par lielāko daļu atkritumu kategoriju un nozaru ir kļuvusi ievērojami salīdzināmāka, un ir panākts būtisks progress virzībā uz pilnīgu datu aptvērumu. Kopumā datu kvalitāte lielākajā daļā valstu ir atbilstīga. Atkritumu jomas tiesību akti 20 , kas pārskatīti aprites ekonomikas paketes ietvaros, ietver precīzākus noteikumus par atkritumu apstrādes darbību mērījumiem un precīzākas definīcijas. Tas arī uzlabos atkritumu statistikas salīdzināmību valstu starpā. Komisija turpina sadarboties ar dalībvalstīm ar citu pasākumu palīdzību, piemēram, organizējot seminārus un labākās prakses apmaiņu. Galveno minerālu atkritumu statistiskai izpētei būtu nepieciešami papildu pasākumi.

Pēc 2016. gada datu vākšanas pašreiz ir pieejami dati par septiņos pārskata gados radītajiem un apstrādātajiem atkritumiem, t. i., par laika periodu no 2004. līdz 2016. gadam. Pagarinot laikrindas, dati kļūst arvien noderīgāki, piemēram, lai izstrādātu rādītājus vai tos izmantotu ar klimatu saistītas analīzes veikšanai.

(1)    OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.

(2)    OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(3)    COM(2008) 355 galīgā redakcija, 13.6.2008.

(4)    COM(2011) 131 galīgā redakcija, 17.3.2011.

(5)    COM(2014) 79 final, 14.2.2014.

(6)    COM(2016) 701 final, 3.11.2016.

(7)    Eurostat tīmekļa vietne, kas veltīta ziņošanai par kvalitāti: https:/ec.europa.eu/eurostat/web/quality/quality-reporting .

(8)    OV L 229, 6.9.2005., 6. lpp.

(9)    Regula (EK) Nr. 2150/2002, I un II pielikuma 7. iedaļas 2. punkts.

(10)      https://ec.europa.eu/eurostat/web/waste/data/database

(11)    EWC-Stat pašreizējās versijas 4. redakcija ar 51 kategoriju saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 849/2010.

(12)    Noteikts ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK, jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES. Eiropas atkritumu statistikas nomenklatūrā (EWC-Stat) klasifikācija ir balstīta tikai uz atkritumiem. Eiropas atkritumu sarakstam raksturīgs daudz sīkāks sadalījums nekā EWC-Stat; tas ir balstīts uz atkritumiem, to izmantošanu un izcelsmi.

(13)    OV L 253, 28.9.2010., 2.–41. lpp.

(14)    Mazo uzņēmumu atbrīvošana no apsekojumiem notiek dažādi. Dažas valstis aptver mazos uzņēmumus, izmantojot izlases veida apsekojumus, un ekstrapolē rezultātus. Tomēr vairākums valstu pilnībā izslēdz mazos uzņēmumus. Ja izslēgšana atbilst Regulas 3. pantā minētajiem aptvēruma un kvalitātes mērķiem, datus var ignorēt. Datus var arī ekstrapolēt, izmantojot uz koeficientiem balstītus aplēšu modeļus. Valstis ir noteikušas atšķirīgas izslēgšanas robežvērtības, kas lielākoties ir atkarīgas no darbinieku skaita vai viena gada laikā radītā atkritumu daudzuma. Dažas valstis apvieno abus kritērijus, lai nodrošinātu datu vākšanu arī par mazajiem uzņēmumiem, ja tie pārsniedz noteikto atkritumu radīšanas robežvērtību.

(15)     https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_12_50/default/table?lang=en

(16)     https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_12_60/default/table?lang=en

(17)    Rādītājs aptver visus atkritumu veidus, izņemot “galvenos minerālu atkritumus”. Tas nodrošina saskaņotu rādītāju kopu, kas aptver visas Regulas II pielikuma 8. iedaļā norādītās atkritumu apstrādes kategorijas. Rādītāju kopa ir balstīta uz Regulā paredzētajiem atkritumu apstrādes datiem un atspoguļo dalībvalstīs apsaimniekoto atkritumu daudzumu. Turklāt ārējās tirdzniecības statistikas datubāzes (COMEXT) dati vai valstu dati par importēto/eksportēto atkritumu daudzumu tiek izmantoti, lai aprēķinos iekļautu eksportēto atkritumu daudzumu, bet neiekļautu importēto atkritumu daudzumu.

(18)     https://ec.europa.eu/environment/circular-economy/index_en.htm

(19)     https://ec.europa.eu/eurostat/web/circular-economy/indicators

(20)     https://ec.europa.eu/environment/waste/target_review.htm