EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020AR3318

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “REACT-EU tiesību aktu kopums”

COR 2020/03318

OV C 440, 18.12.2020, p. 191–212 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/191


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “REACT-EU tiesību aktu kopums”

(2020/C 440/26)

Galvenais ziņotājs:

Mieczysław STRUK (PL/PPE), Pomožes vojevodistes priekšsēdētājs

Atsauces dokumenti:

COM(2020) 451 final

COM(2020) 450 final

COM(2020) 452 final

COM(2020) 447 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

COM(2020) 451 final

1. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

Tiesību akta nosaukums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim , lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU).

Pamatojums

Covid-19 pandēmija un vienpusēja robežu slēgšana vairākās dalībvalstīs ir radījusi ievērojamu kaitējumu pierobežas reģioniem, kas ir pienācīgi jārisina.

2. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.

Covid-19 pandēmijas seku dēļ dalībvalstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu krīzi. Krīze ir palielinājusi nabadzības risku, padziļinājusi sociālo sašķeltību Eiropas Savienībā un kavē izaugsmi dalībvalstīs, savukārt tas saasina nopietno likviditātes iztrūkumu, jo veselības aprūpes sistēmās un citās ekonomikas nozarēs pēkšņi nepieciešamas ievērojami lielākas publiskās investīcijas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.

3. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar (Eiropas Atveseļošanas instrumenta) regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstību [EAI] regulā noteiktajiem termiņiem. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi, saskaņā ar (Eiropas Atveseļošanas instrumenta) regulu un tajā piešķirto resursu robežās Eiropas Investīciju un strukturālo fondu ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi. Turklāt daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam būtu jāpārskata, lai darītu pieejamus papildu resursus ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

Pamatojums

Būtu jāparedz lielāka elastība.

4. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000  EUR apmērā (pašreizējās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu.

Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kurus visvairāk skāruši ar Covid-19 pandēmiju saistītie krīzes seku pārvarēšanas pasākumi un kuri gatavojas zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, budžeta saistībām no struktūrfondiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi 2020., 2021. un 2022. gadam un, ja vadošā iestāde pieprasa un dalībvalsts pieprasījumu pamato, arī 2023. un 2024. gadam būtu jādara pieejama ārkārtēja papildu summa 58 272 800 000  EUR apmērā (pašreizējās cenās), lai ar esošo darbības programmu palīdzību resursi ātri nonāktu reālajā ekonomikā. Resursi 2020. gadam izriet no ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai pieejamo resursu palielināšanas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, savukārt resursi 2021. un 2022. gadam un attiecīgā gadījumā 2023. un 2024. gadam tiek nodrošināti no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. Daļa no šiem papildu resursiem būtu jāatvēl tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Komisijai būtu jānosaka atlikušo papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, izmantojot piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Piešķiršanas metodē būtu papildus jāiekļauj īpaša summa tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to ekonomikas un sabiedrības īpašo neaizsargātību. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, 2021. gadā sadalījums būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi, kurā izmantoti jaunākie statistikas dati, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, lai sadalītu papildu resursu 2022. gada daļu un attiecīgā gadījumā 2023. un 2024. gada daļu .

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

5. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstis varētu maksimāli elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Būtu jāprecizē, ka attiecībā uz papildu resursiem nav nepieciešams ievērot ESF minimālo daļu. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.

Lai dalībvalstis varētu maksimāli elastīgi pielāgot ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanas pasākumus vai sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, Komisijai piešķīrumi būtu jānosaka dalībvalstu līmenī. Taču reģionālās un vietējās pašvaldības būtu stingri jāiesaista tādu projektu sagatavošanā un īstenošanā, kuriem ir spēcīga daudzlīmeņu pārvaldības pieeja. Turklāt būtu jāparedz arī iespēja jebkādus papildu resursus izmantot vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam. Tāpat būtu jānosaka maksimālās robežas attiecībā uz piešķīrumu tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm maksimālu elastību attiecībā uz palīdzības sadalījumu darbības programmās, ko atbalsta no ERAF vai ESF. Ir sagaidāms, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, tāpēc saistības, kas ir saistītas ar minētajiem papildu resursiem, būtu jāatceļ tikai darbības programmu slēgšanas brīdī.

Pamatojums

ESF nebūtu jāvājina.

6. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes (snieguma] rezervi un darbības rezultātu (snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Lai dalībvalstis varētu ātri izmantot papildu resursus krīzes pārvarēšanai Covid-19 pandēmijas kontekstā un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai pašreizējā plānošanas periodā, ir pamatoti izņēmuma kārtā atbrīvot dalībvalstis no nepieciešamības ievērot ex ante nosacījumus un prasības attiecībā uz izpildes (snieguma] rezervi un darbības rezultātu (snieguma] satvara piemērošanu, tematisko koncentrāciju, arī attiecībā uz ERAF noteiktajām ilgtspējīgas pilsētu attīstības robežvērtībām, un no prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijas sagatavošanu papildu resursiem. Tomēr dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz 2026. gada 31. decembrim, ja ir kļuvuši pieejami papildu resursi budžeta saistībām 2023. un 2024. gadā, ir jāveic vismaz viens izvērtējums, lai novērtētu papildu resursu lietderību, efektivitāti un ietekmi, kā arī to, kā tie palīdzējuši izpildīt jaunā īpašā tematiskā mērķa uzdevumus. Lai veicinātu salīdzināmas informācijas pieejamību Savienības līmenī, dalībvalstis tiek mudinātas izmantot programmu īpašos rādītājus, ko darījusi pieejamus Komisija. Turklāt dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, pildot savus pienākumus, kas saistīti ar informāciju, komunikāciju un publicitāti, būtu jāuzlabo Savienības ieviesto ārkārtas pasākumu un resursu pamanāmība, jo īpaši nodrošinot, ka finanšu instrumentu potenciālie saņēmēji, saņēmēji, dalībnieki, galasaņēmēji un plaša sabiedrība ir informēti par papildu resursu esību un apjomu un no tiem sniegto papildu atbalstu.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

7. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 vai Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom, kuri pieņemti minētā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ciktāl minētie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Atbalstu saskaņā ar šo regulu 2020. gadam finansē no daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas un 2021. un 2022. gadam – no Savienības pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanas, kas ietekmētu Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (1) 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) vai Padomes Lēmumā 2014/335/ES (3), Euratom, kuri pieņemti minētā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ciktāl minētie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Atbalstu saskaņā ar šo regulu 2020. gadam finansē no daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas un 2021. un 2022. gadam , kā arī attiecīgā gadījumā 2023. un 2024. gadam  – no Savienības pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanas, kas ietekmētu Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

8. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 1. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

91. panta 1.a punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas 91. pantā iekļauj šādu jaunu 1.a punktu:

regulas 91. pantā iekļauj šādu jaunu 1.a punktu:

“1.a.   Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 5 000 000 000  EUR apmērā pašreizējās cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.”;

“1.a.   Papildus 1. punktā minētajiem kopējiem resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai 2020. gada budžeta saistībām dara pieejamus papildu resursus 5 000 000 000  EUR apmērā salīdzināmās 2018. gada cenās, un tos piešķir ERAF un ESF.”;

Pamatojums

Salīdzināmo 2018. gada cenu izmantošana atbilst Eiropadomes ārkārtas sanāksmes, kas notika no 2020. gada 17. līdz 21. jūlijam, secinājumiem (1).

9. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.a panta pirmā un otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 53 272 800 000  EUR pašreizējās cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.

[EAI] regulas 2. pantā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu 53 272 800 000  EUR pašreizējās cenās no minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā norādītās summas, ievērojot tās 4. panta 3., 4. un 8. punktu.

Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadam ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu. Lēmumu 2023. un 2024. gadā turpināt elastības pasākumus saskaņā ar REACT-EU var pieņemt, izmantojot deleģēto aktu.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

10. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 1303/2013

Grozīt virsrakstu

92.b pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

Ārkārtas papildu resursi un īstenošanas kārtība mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim , lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

Pamatojums

Covid-19 pandēmija un vienpusēja robežu slēgšana vairākās dalībvalstīs ir radījusi ievērojamu kaitējumu pierobežas reģioniem, kas ir pienācīgi jārisina.

11. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Papildu resursus, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 10. punktā minēto tematisko mērķi.

Papildu resursus, kas minēti 91. panta 1.a punktā un 92.a pantā (“papildu resursi”), dara pieejamus mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim , lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU). Papildu resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno 10. punktā minēto tematisko mērķi.

Pamatojums

Covid-19 pandēmija un agrīnie norobežošanas pasākumi postoši ietekmēja pārrobežu sadarbību. Ar teritoriālās sadarbības mērķi, tostarp ar pārrobežu sadarbību saistītajiem projektiem būtu jābūt tiesīgiem saņemt finansējumu.

12. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Papildus kopējiem 91. pantā noteiktajiem resursiem papildu resursus dara pieejamus budžeta saistībām 2020.–2022. gadam šādi:

Papildus kopējiem 91. pantā noteiktajiem resursiem papildu resursus dara pieejamus budžeta saistībām 2020.–2022. gadam šādi:

2020. gads: 5 000 000 000  EUR;

2021. gads: 42 434 400 000  EUR ;

2022. gads: 10 820 400 000  EUR .

2020. gads: 5 000 000 000  EUR;

2021. gads: 34 615 620 000  EUR ;

2022. gads: 18 639 180 000  EUR .

Papildu resursus 2020. gadam dara pieejamus no 91. panta 1.a punktā noteiktajiem papildu resursiem.

Papildu resursus 2020. gadam dara pieejamus no 91. panta 1.a punktā noteiktajiem papildu resursiem.

Papildu resursus 2021. un 2022. gadam dara pieejamus no 92.a pantā noteiktajiem papildu resursiem. No papildu resursiem, kas noteikti 92.a pantā, atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000  EUR pašreizējās cenās.

Papildu resursus 2021. un 2022. gadam dara pieejamus no 92.a pantā noteiktajiem papildu resursiem. Pārskatot šo regulu ar deleģēto aktu un balstoties uz vadošās iestādes pieprasījumu un dalībvalsts pamatojumu, papildu resursus var arī darīt pieejamus budžeta saistībām 2023. un 2024. gadā. No papildu resursiem, kas noteikti 92.a pantā, atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000  EUR salīdzināmās 2018. gada cenās.

Pamatojums

Pieejamo resursu saistības būtu vienmērīgāk jāsadala 2021. un 2022. gadā (attiecīgi 65 % un 35 %), lai mazinātu vadošo iestāžu un saņēmēju administratīvo slogu, noslēdzot 2014.–2020. gada darbības programmas un sākot 2021.–2027. gada darbības programmas. Papildu resursi administratīvo izdevumu atbalstam būtu jāizsaka salīdzināmās cenās. Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

13. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto lēmumu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar VIIa pielikumā noteiktajiem kritērijiem un metodiku nosaka papildu resursu sadalījumu kā struktūrfondu apropriācijas 2020. un 2021. gadam katrai dalībvalstij. Minēto lēmumu 2021. gadā pārskata, lai, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim, noteiktu papildu resursu sadalījumu 2022. gadam. Attiecīgā gadījumā to pārskata arī 2022. gadā saistībā ar budžeta saistībām 2023. un 2024. gadā. Pārskatīšanā nodrošina, ka darbības programmas netiek nelabvēlīgi ietekmētas.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

14. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atkāpjoties no 76. panta pirmās daļas, budžeta saistības papildu resursiem attiecībā uz katru attiecīgo darbības programmu uzņemas par katru fondu 2020., 2021. un 2022. gadam.

Atkāpjoties no 76. panta pirmās daļas, budžeta saistības papildu resursiem attiecībā uz katru attiecīgo darbības programmu uzņemas par katru fondu 2020., 2021. un 2022. gadam.

Regulas 76. panta otrajā daļā minētās juridiskās saistības attiecībā uz 2021. un 2022. gadu stājas spēkā dienā, kas minēta [EAI regulas] 4. panta 3. punktā.

Regulas 76. panta otrajā daļā minētās juridiskās saistības attiecībā uz 2021. un 2022. gadu stājas spēkā dienā, kas minēta [EAI regulas] 4. panta 3. punktā.

76. panta trešo un ceturto daļu papildu resursiem nepiemēro.

76. panta trešo un ceturto daļu papildu resursiem nepiemēro.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 14. panta 3. punkta, II daļas IX sadaļas IV nodaļā un 136. pantā izklāstītos noteikumus par saistību atcelšanu piemēro budžeta saistībām, kuru pamatā ir 92.a pantā minētie papildu resursi. Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta, papildu resursus neizmanto pēctecīgai programmai vai darbībai.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 14. panta 3. punkta, II daļas IX sadaļas IV nodaļā un 136. pantā izklāstītos noteikumus par saistību atcelšanu piemēro budžeta saistībām, kuru pamatā ir 92.a pantā minētie papildu resursi. Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta, papildu resursus neizmanto pēctecīgai programmai vai darbībai.

Atkāpjoties no 86. panta 2. punkta un 136. panta 1. punkta, saistības attiecībā uz papildu resursiem atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

Atkāpjoties no 86. panta 2. punkta un 136. panta 1. punkta, saistības attiecībā uz papildu resursiem atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.

Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.

Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī ierosināt izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).

Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu daļu no papildu resursiem var arī ierosināt izmantot, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai .

Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu papildu resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām.

Papildu resursiem nepiemēro 30. panta 5. punktu. Šos resursus izslēdz no minētajā punktā noteikto maksimālo apjomu aprēķina bāzes.

Papildu resursiem nepiemēro 30. panta 5. punktu. Šos resursus izslēdz no minētajā punktā noteikto maksimālo apjomu aprēķina bāzes.

Piemērojot Finanšu regulas 30. panta 1. punkta f) apakšpunktu, šiem pārvietojumiem nepiemēro nosacījumu, ka apropriācijas ir paredzētas tam pašam mērķim. Pārvietojumi var attiekties tikai uz finanšu plāna kārtējo gadu vai nākamajiem gadiem.

Piemērojot Finanšu regulas 30. panta 1. punkta f) apakšpunktu, šiem pārvietojumiem nepiemēro nosacījumu, ka apropriācijas ir paredzētas tam pašam mērķim. Pārvietojumi var attiekties tikai uz finanšu plāna kārtējo gadu vai nākamajiem gadiem.

Sākotnējam piešķīrumam vai turpmākiem pārvietojumiem nepiemēro prasības, kas noteiktas 92. panta 4. punktā.

Sākotnējam piešķīrumam vai turpmākiem pārvietojumiem nepiemēro prasības, kas noteiktas 92. panta 4. punktā.

Netiek skartas summas, kas saskaņā ar 92. panta 5. punktu piešķirtas JNI atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”.

Netiek skartas summas, kas saskaņā ar 92. panta 5. punktu piešķirtas JNI atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”.

Papildu resursus īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, kuram tie ir piešķirti vai uz kuru tie ir pārvietoti.

Papildu resursus īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, kuram tie ir piešķirti vai uz kuru tie ir pārvietoti.

15. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 5. punkta 6. daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām.

Papildu resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts saskaņā ar partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem, ievērojot 5. pantu, piešķir darbības programmām.

Pamatojums

Reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī citām ieinteresētajām personām ir aktīvi jāiesaistās lēmumu pieņemšanā par papildu resursu piešķiršanu.

16. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 7. punkta 2. un 3. daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022. un 2023. gadā, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.

Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā , atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj papildu resursus.

Par visu summu, kas izmaksāta kā pirmajā daļā minētais papildu sākotnējais priekšfinansējums, grāmatojumus Komisijas pārskatos noskaidro ne vēlāk kā darbības programmas slēgšanas brīdī.

Par visu summu, kas izmaksāta kā pirmajā daļā minētais papildu sākotnējais priekšfinansējums, grāmatojumus Komisijas pārskatos noskaidro ne vēlāk kā darbības programmas slēgšanas brīdī.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu. Tāpēc tiek ierosināts palikt pie Komisijas priekšlikuma, kas atbilst Eiropas Parlamentā pieņemtajam REGI ziņojumam.

17. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 8. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Papildu resursus, kas nav piešķirti tehniskajai palīdzībai, izmanto saskaņā ar 10. punktā minēto tematisko mērķi, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu.

Papildu resursus, kas nav piešķirti tehniskajai palīdzībai, izmanto saskaņā ar 10. punktā minēto tematisko mērķi, lai atbalstītu darbības, kas veicina ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu vai sagatavo zaļu, digitālu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu.

Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 11. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot 4. punktu.

Dalībvalstis papildu resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās vai jaunai darbības programmai, kas minēta 11. punktā. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim vai, ja ir piemērojama 2. punktā minētā atkāpe, līdz 2024. gada 31. decembrim , ievērojot šā panta 4. punktu.

Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.

Attiecībā uz ERAF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, veiktu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un ekonomikas pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.

Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.

Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu darbvietu saglabāšanu, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, pat ja šis atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos tie nav noteikti par obligātiem. No papildu resursiem atbalsta arī darbvietu radīšanu, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jauniešu nodarbinātības pasākumus, izglītību un apmācību, prasmju pilnveidi, jo īpaši nolūkā atbalstīt divēju pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un uzlabot piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

18. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP, no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.

Izņemot 6. punktā minēto tehnisko palīdzību un 5. punkta septītajā daļā minētos papildu resursus, ko izmanto EAFVP vai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai , no papildu resursiem atbalsta darbības saskaņā ar jauno tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”, kas papildina 9. pantā izklāstītos tematiskos mērķus.

Pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir pieejams vienīgi papildu resursu plānošanai. Atkāpjoties no 96. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta, to nekombinē ar citām investīciju prioritātēm.

Pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir pieejams vienīgi papildu resursu plānošanai. Atkāpjoties no 96. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta, to nekombinē ar citām investīciju prioritātēm.

Pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir arī vienīgā investīciju prioritāte, plānojot un īstenojot papildu resursus no ERAF un ESF.

Pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir arī vienīgā investīciju prioritāte, plānojot un īstenojot papildu resursus no ERAF un ESF.

Ja spēkā esošā darbības programmā atbilstoši pirmajā daļā minētajam tematiskajam mērķim nosaka vienu vai vairākus atsevišķus prioritāros virzienus, 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta v) un vii) punktā uzskaitītie elementi pārskatītās darbības programmas prioritārā virziena aprakstā nav jānorāda.

Ja spēkā esošā darbības programmā atbilstoši pirmajā daļā minētajam tematiskajam mērķim nosaka vienu vai vairākus atsevišķus prioritāros virzienus, 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta v) un vii) punktā uzskaitītie elementi pārskatītās darbības programmas prioritārā virziena aprakstā nav jānorāda.

Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes (snieguma) rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.

Papildu resursu piešķīrumu 2020., 2021. un attiecīgā gadījumā 2022. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda izpildes (snieguma) rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.

Atkāpjoties no 30. panta 1. punkta, dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus grozīt programmu pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu. Pieprasījumiem pievieno pārskatīto programmu.

Atkāpjoties no 30. panta 1. punkta, dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus grozīt programmu pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu. Pieprasījumiem pievieno pārskatīto programmu.

19. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 10. punkts, jauna daļa pēc 4. daļas

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Atkāpjoties no Regulas 29. panta 3. un 4. punkta un no 30. panta 2. punkta noteikumiem, Komisija apstiprina jebkādus grozījumus spēkā esošā darbības programmā vai jebkādu jaunu īpašu darbības programmu ne vēlāk kā desmit darba dienas pēc tam, kad kāda dalībvalsts iesniedz attiecīgus grozījumus vai programmu.

Pamatojums

Pārskatītas vai jaunas darbības programmas būtu pēc iespējas ātrāk jāapstiprina REACT-EU mērķu kontekstā.

20. grozījums

COM(2020) 451 final – 1. daļa

1. panta 1. daļa 2. punkts

Regula (ES) Nr. 1303/2013

92.b panta 11. punkta 2. daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.

Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim vai, ja ir piemērojama šī panta 2. punkta 3. daļā minētā atkāpe, līdz 2026. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par papildu resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un ieguldījumu šā panta 10. punktā minētā tematiskā mērķa sasniegšanā.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu. Tāpēc tiek ierosināts attiecībā uz saistību atcelšanas noteikumu palikt pie Komisijas priekšlikuma un pagarinājuma līdz 2024. gadam, kas atbilst Eiropas Parlamentā pieņemtajam REGI ziņojumam.

21. grozījums

COM(2020) 451 final – 2. daļa

Regula (ES) Nr. 1303/2013

Pielikums, 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piemērojot 1. punktā aprakstītos noteikumus, dalībvalstīm visā 2020.– 2022. gad a laikposmā piešķīrumi nav lielāki par:

Piemērojot 1. punktā aprakstītos noteikumus, dalībvalstīm visā 2020.– 2024. gad a laikposmā piešķīrumi nav lielāki par:

a)

dalībvalstīm, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir virs 109 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja, – 0,07  % no to reālā IKP 2019. gadā;

a)

dalībvalstīm, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir virs 109 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja, – 0,07  % no to reālā IKP 2019. gadā;

b)

dalībvalstīm, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir vienāds ar 90 % no ES 27 vidējā rādītāja vai zemāks, – 2,60  % no to reālā IKP 2019. gadā;

b)

dalībvalstīm, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir vienāds ar 90 % no ES 27 vidējā rādītāja vai zemāks, – 2,60  % no to reālā IKP 2019. gadā;

c)

dalībvalstīm, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir virs 90 % un ir vienāds ar vai zemāks par 109 % no ES 27 vidējā rādītāja, – procentuālo daļu iegūst, veicot lineāru interpolāciju starp 0,07  % un 2,60  % no to reālā IKP 2019. gadā, kā rezultātā proporcionāli samazina maksimālo procentuālo apjomu atbilstoši labklājības pieaugumam.

c)

dalībvalstīm, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir virs 90 % un ir vienāds ar vai zemāks par 109 % no ES 27 vidējā rādītāja, – procentuālo daļu iegūst, veicot lineāru interpolāciju starp 0,07  % un 2,60  % no to reālā IKP 2019. gadā, kā rezultātā proporcionāli samazina maksimālo procentuālo apjomu atbilstoši labklājības pieaugumam.

Ja dalībvalstij aprēķinātā summa pārsniedz a) līdz c) apakšpunktā noteikto līmeni, to proporcionāli pārdala visu pārējo dalībvalstu piešķīrumiem, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) ir zemāks par 100 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja. NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir tas pats, ko izmanto kohēzijas politikā sarunās par DFS 2021.–2027. gadam.

Ja dalībvalstij aprēķinātā summa pārsniedz a) līdz c) apakšpunktā noteikto līmeni, to proporcionāli pārdala visu pārējo dalībvalstu piešķīrumiem, kuru vidējais NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) ir zemāks par 100 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja. NKI uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas līmeņa) laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir tas pats, ko izmanto kohēzijas politikā sarunās par DFS 2021.–2027. gadam.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

22. grozījums

COM(2020) 451 final – 2. daļa

Regula (ES) Nr. 1303/2013

Pielikums, 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai aprēķinātu ārkārtas papildu resursu sadalījumu 2020. un 2021. gadam:

Lai aprēķinātu ārkārtas papildu resursu sadalījumu 2020. un 2021. gadam:

a)

IKP atskaites periods ir 2020. gada pirmais pusgads;

a)

IKP atskaites periods ir 2020. gada pirmais pusgads;

b)

attiecībā uz bezdarbnieku skaitu un jauniešu bezdarbnieku skaitu atskaites periods ir vidējais rādītājs 2020. gada jūnijā–augustā;

b)

attiecībā uz bezdarbnieku skaitu un jauniešu bezdarbnieku skaitu atskaites periods ir vidējais rādītājs 2020. gada jūnijā–augustā;

c)

maksimālo piešķīrumu, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, reizina ar 2020. un 2021. gadam piešķirto papildu resursu daļu no papildu resursu kopsummas 2020., 2021. un 2022. gadam.

c)

maksimālo piešķīrumu, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, reizina ar 2020. un 2021. gadam piešķirto papildu resursu daļu no papildu resursu kopsummas 2020, 2021., 2022. un attiecīgā gadījumā 2023. un 2024. gadam .

Pirms 2020. gadam paredzētajiem papildu resursiem tiek piemērota 1. un 2. punktā aprakstītā metode, tālākajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem no piešķīruma iedala summu, kas atbilst atbalsta intensitātei 30 EUR uz vienu iedzīvotāju. Minēto piešķīrumu sadalīs reģioniem un dalībvalstīm proporcionāli minēto reģionu iedzīvotāju kopskaitam. Atlikusī summa 2020. gadam tiks sadalīta starp dalībvalstīm saskaņā ar 1. un 2. punktā aprakstīto metodi.

Pirms 2020. gadam paredzētajiem papildu resursiem tiek piemērota 1. un 2. punktā aprakstītā metode, tālākajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem no piešķīruma iedala summu, kas atbilst atbalsta intensitātei 30 EUR uz vienu iedzīvotāju. Minēto piešķīrumu sadalīs reģioniem un dalībvalstīm proporcionāli minēto reģionu iedzīvotāju kopskaitam. Atlikusī summa 2020. gadam tiks sadalīta starp dalībvalstīm saskaņā ar 1. un 2. punktā aprakstīto metodi.

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

23. grozījums

COM(2020) 451 final – 2. daļa

Regula (ES) Nr. 1303/2013

Pielikums, 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai aprēķinātu ārkārtas papildu resursu sadalījumu 2022. gadam:

Lai aprēķinātu ārkārtas papildu resursu sadalījumu 2022. un attiecīgā gadījumā 2023. un 2024. gadam :

a)

IKP atskaites periods ir 2021. gada pirmais pusgads;

a)

IKP atskaites periods ir 2021. gada pirmais pusgads;

b)

attiecībā uz bezdarbnieku skaitu un jauniešu bezdarbnieku skaitu atskaites periods ir vidējais rādītājs 2021. gada jūnijā–augustā;

b)

attiecībā uz bezdarbnieku skaitu un jauniešu bezdarbnieku skaitu atskaites periods ir vidējais rādītājs 2021. gada jūnijā–augustā;

c)

maksimālo piešķīrumu, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, reizina ar 2022. gadam piešķirto papildu resursu daļu no papildu resursu kopsummas 2020., 2021. un 2022. gadam.

c)

maksimālo piešķīrumu, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, reizina ar 2022. gadam piešķirto papildu resursu daļu no papildu resursu kopsummas 2020., 2021., 2022. , 2023. un 2024. gadam .

Pamatojums

Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

COM(2020) 450 final

24. grozījums

COM(2020) 450 final

1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas priekšlikumā iekļauj šādu 15.a apsvērumu:

“(15a)

Lai dalībvalstīm dotu elastību finanšu resursus piešķirt un piešķīrumu koriģēt atbilstoši katras dalībvalsts vajadzībām, tām ir jādod iespēja plānošanas perioda sākumā vai īstenošanas posmā lūgt līdzekļus no fondiem ierobežotā apmērā pārvietot uz kādu citu instrumentu, uz kuru attiecas tieša vai netieša pārvaldība, vai no viena fonda uz citu.”;

regulas priekšlikumā iekļauj šādu 15.a apsvērumu:

“(15a)

Lai dalībvalstīm dotu elastību finanšu resursus piešķirt un piešķīrumu koriģēt , reaģējot uz ievērojamas krīzes tūlītējām sekām un atbilstoši katras dalībvalsts vajadzībām, tām ir saskaņā ar Partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības rīcības kodeksu jādod iespēja plānošanas perioda sākumā vai īstenošanas posmā lūgt līdzekļus no fondiem tematiski ierobežotā apmērā īslaicīgi pārvietot uz kādu citu instrumentu, uz kuru attiecas tieša vai netieša pārvaldība, vai no viena fonda uz citu.”;

Pamatojums

Jebkāda resursu pārdalīšana no fondiem un/vai starp tiem būtu jāveic, reaģējot uz ievērojamu krīzi un pilnībā ievērojot partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principus.

25. grozījums

COM(2020) 450 final

6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas priekšlikuma 21. pantu groza šādi:

regulas priekšlikuma 21. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis var partnerības nolīgumā vai lūgumā grozīt programmu pieprasīt kopā līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā pārvietot uz jebkuru citu instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība.

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis , vienojoties ar savām attiecīgajām vadošajām iestādēm un saskaņā ar Partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības rīcības kodeksu un reaģējot uz Padomes atzītu ievērojamu krīzi, var partnerības nolīgumā vai lūgumā grozīt programmu pieprasīt kopā līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā pārvietot uz jebkuru citu instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība , tikai darbībām, kas atbilst kohēzijas politikas mērķiem .

 

Dalībvalstis var partnerības nolīgumā vai lūgumā grozīt programmu pieprasīt arī kopā līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā pārvietot uz citu fondu vai fondiem. Dalībvalstis var pieprasīt starp ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu pārvietot vēl papildus 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā, nepārsniedzot dalībvalsts kopējos resursus mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.”;

 

Dalībvalstis , vienojoties ar savām attiecīgajām vadošajām iestādēm un saskaņā ar Partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības rīcības kodeksu un reaģējot uz Padomes atzītu ievērojamu krīzi, var partnerības nolīgumā vai lūgumā grozīt programmu pieprasīt arī kopā līdz 7 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā pārvietot uz citu fondu vai fondiem. Dalībvalstis var pieprasīt starp ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu pārvietot vēl papildus 7 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā, nepārsniedzot dalībvalsts kopējos resursus mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.”;

Pamatojums

Neskatoties uz jebkādas ievērojamas krīzes, tostarp Covid-19 pandēmijas, nelabvēlīgajām sekām, dalībvalstis nebūtu pārmērīgi jāmudina pārvietot resursus no kohēzijas politikas. No otras puses, kohēzijas politikai būtu jābūt elastīgākai, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo triecienu, kādu rada, piemēram, pašreizējā pandēmija.

26. grozījums

COM(2020) 450 final

8. punkts, jauns 15.a pants, jauna (pēdējā) daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Iepriekš minētos pasākumus piemēro 24 mēnešu laikā vai attiecīgā gadījumā 48 mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma saskaņā ar pirmo daļu. Jebkādai šo pasākumu turpināšanai ir nepieciešams jauns Padomes lēmums, atzīstot ievērojamu krīzi.

Pamatojums

Visiem ārkārtas pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz ārkārtējiem apstākļiem, ir jābūt ierobežotiem skaidri noteiktā laika periodā. Padome šādus pasākumus var turpināt tikai tad, ja saglabājas ievērojama krīze. Vadošajām iestādēm vajadzēs vairāk laika un elastības, lai īstenotu jaunu šāda apmēra programmu.

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

COM(2020) 452 final

27. grozījums

COM(2020) 452 final

2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

priekšlikumā iekļauj šādu 10.b apsvērumu:

“(10b)

Lai stiprinātu sabiedrības veselības sistēmu spēju novērst ārkārtas situācijas veselības jomā, ātri reaģēt uz tām un no tām atgūties, ERAF būtu jāveicina arī veselības sistēmu noturība. Turklāt līdz šim vēl nepieredzētā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka, lai sekmīgi reaģētu uz ārkārtas situāciju, ir svarīga tūlītēja kritiski svarīgu preču pieejamība, tāpēc ERAF atbalsta darbības joma būtu jāpaplašina, lai ļautu iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai stiprinātu noturību pret katastrofām un veselības sistēmu noturību. Ja preces tiek iegādātas ar mērķi stiprināt veselības sistēmu noturību, to iepirkumam vajadzētu būt saskanīgam ar nacionālo veselības stratēģiju un tam nevajadzētu pārsniegt tās tvērumu, kā arī būtu jānodrošina papildināmība ar [Veselības programmu] un rescEU spējām Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) satvarā.”;

priekšlikumā iekļauj šādu 10.b apsvērumu:

“(10b)

Lai stiprinātu sabiedrības veselības sistēmu spēju novērst ārkārtas situācijas veselības jomā, ātri reaģēt uz tām un no tām atgūties, ERAF būtu jāveicina arī veselības sistēmu noturība. Turklāt līdz šim vēl nepieredzētā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka, lai sekmīgi reaģētu uz ārkārtas situāciju, ir svarīga tūlītēja kritiski svarīgu preču pieejamība, tāpēc ERAF atbalsta darbības joma būtu jāpaplašina, lai ļautu iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai stiprinātu noturību pret katastrofām un veselības sistēmu noturību. Ja preces tiek iegādātas ar mērķi stiprināt veselības sistēmu noturību, to iepirkumam vajadzētu būt saskanīgam ar nacionālo un, attiecīgā gadījumā, ar reģionālo veselības stratēģiju un tam nevajadzētu pārsniegt tās tvērumu, kā arī būtu jānodrošina papildināmība ar [Veselības programmu] un rescEU spējām Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) satvarā.”;

Pamatojums

Pašsaprotams.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē mērķorientētos REACT-EU priekšlikumus, kuru nolūks ir risināt tiešās nelabvēlīgās sociālekonomiskās sekas, ko rada pašreizējā pandēmija un citas ievērojamas turpmākās krīzes, tostarp papildu finanšu resursus, kuru mērķis ir veicināt krīzes seku novēršanu un zaļu, digitālu un noturīgu atveseļošanu;

2.

uzsver kohēzijas politikas nozīmīgumu un tās spēju atbalstīt pilsētas un reģionus krīzes laikā, tostarp izmantojot spēkā esošās darbības programmas; šajā saistībā uzsver, ka REACT-EU risinātās problēmas, proti, Covid-19 nelabvēlīgo seku mazināšana un gatavošanās atveseļošanai ilgtermiņā, rada vajadzību pēc īpaši veidotām un teritoriāli pielāgotām stratēģijām, jo teritoriālā ietekme un no šiem sarežģījumiem izrietošās iespējas nav vienmērīgi izplatītas visā ES;

3.

uzsver vajadzību nodrošināt līdzsvaru starp jauno pieejamo resursu ātru izmaksu, efektīviem un lietderīgiem ieguldījumiem un vajadzību novērst neatbilstības, sistēmiskas kļūdas vai krāpniecību;

4.

atkārtoti pauž bažas par dažu finansiālās stiprināšanas pasākumu pagaidu raksturu kohēzijas politikā, kuri nekompensēs sākotnējos samazinājumus, ko Komisija ierosināja 2018. gadā; šajā saistībā RK uzsver, ka kohēzijas politikā, īstenojot īstermiņa prioritātes, nevajadzētu aizmirst par ilgtermiņa mērķiem un attīstības vajadzībām;

5.

atzinīgi vērtē pasākumus programmu īstenošanas administratīvā sloga samazināšanai;

6.

pieņem zināšanai atbrīvojumu no tematiskās koncentrācijas prasības REACT-EU ietvaros, taču iesaka minimālu tematisko koncentrāciju, lai nodrošinātu, ka krīzes seku novēršanai izmantotie līdzekļi atbilst ES mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; aicina dalībvalstis izmantot papildu resursus inovatīvā veidā, lai tuvinātu savu ekonomiku zaļas, digitālas un noturīgas attīstības virzienam, nodrošinot atveseļošanu ilgtermiņā;

7.

uzsver, ka, pārveidojot vai radot jaunas darbības programmas, lai aptvertu REACT-EU finanšu piešķīrumus, vai veicot resursu pārdalīšanu un izmaiņas kohēzijas politikas programmās pēc 2020. gada, ir jāizmanto partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības princips, lai nodrošinātu līdzekļu izmantošanu jomās, kurās tie ir vajadzīgi visvairāk;

8.

uzsver, ka ir steidzami jāsagatavo un efektīvi jāīsteno liels skaits projektu dažādās jomās, lai panāktu vispārēju atveseļošanos no krīzes. Tomēr to varētu kavēt vietējo un reģionālo budžetu finansiālā nepietiekamība. Tāpēc ir jāizmanto pieejamie valstu un ES tehniskās palīdzības avoti, lai atbalstītu svarīgāko projektu ātru uzsākšanu ar mērķi atjaunot ekonomiku;

9.

uzsver, ka Covid-19 pandēmija un vienpusēja robežu slēgšana vairākās dalībvalstīs ir radījusi ievērojamu kaitējumu pierobežas reģioniem, kas ir pienācīgi jārisina, tostarp finansējot pārrobežu projektus; uzsver, ka turpmāku norobežošanas pasākumu gadījumā būtu jānovērš robežu slēgšana, kas rada nesamērīgus traucējumus pierobežas reģionu iedzīvotāju dzīvē;

Saistībā ar REACT-EU regulējumu

10.

atzinīgi vērtē jauna tematiskā mērķa “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai” noteikšanu papildu resursu piešķiršanai, jo tam vajadzētu atvieglot plānošanu un saskaņā ar REACT-EU veikto intervences pasākumu ex post novērtēšanu;

11.

atzinīgi vērtē iespēju pieprasīt līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, ja ir pieejami papildu resursi REACT-EU ietvaros, taču vienlaikus arī aicina nodrošināt pienācīgu ieguldījumu plūsmu un pastiprinātu vērību attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem;

12.

atzinīgi vērtē priekšfinansējuma augstāko līmeni darbībām, kas tiek atbalstītas ar REACT-EU papildu finansējumu, kam vajadzētu arī ļaut ātri izpildīt pieņemtās saistības;

13.

prasa sadalīt papildu resursus līdz 2024. gadam, lai sniegtu vadošajām iestādēm vajadzīgo laiku un elastību jaunas šāda apmēra programmas īstenošanā un lai veicinātu izdevumu efektivitāti un lietderīgumu un samazinātu administratīvo slogu;

14.

uzsver, ka pārvietošanas iespēja starp reģionu kategorijām būtu jāizmanto tikai tad, ja nav citu finansēšanas iespēju, un tikai tādā apmērā, kādā nepieciešams, lai nekavējoties reaģētu uz Covid-19 uzliesmojumu, vienlaikus ņemot vērā ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas vispārējo mērķi;

Saistībā ar grozījumu 2021.–2027. gada Kopīgo noteikumu regulas priekšlikumā

15.

ņem vērā papildu elastību finanšu resursu pārvietojumiem no kohēzijas politikas programmām uz instrumentiem, uz kuriem attiecas tieša vai netieša pārvaldība, reaģējot uz ievērojamu krīzi;

16.

atkārtoti pauž, ka šādiem papildu pasākumiem būtu jābūt ierobežotiem laikā un darbības jomā, ņemot vērā to, ka nekādiem pārvietojumiem jo īpaši nevajadzētu kavēt būtiski svarīgo ieguldījumu īstenošanu vai pabeigšanu reģionos, kurus šie pārvietojumi skar;

17.

vienlaikus uzsver, ka kohēzijas politikai pēc 2020. gada būtu jābūt elastīgākai, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo triecienu, ko rada, piemēram, pašreizējā pandēmija;

18.

atzinīgi vērtē sliekšņu samazināšanu darbību pakāpeniskai izbeigšanai nākamajā plānošanas periodā;

19.

iesaka precizēt noteikumus fiziski pabeigtu vai pilnībā īstenotu darbību, kas tieši reaģē uz krīzes situāciju nelabvēlīgajām sekām, atlasei;

Saistībā ar grozījumu 2021.–2027. gada ERAF un Kohēzijas fonda regulējumā

20.

atzinīgi vērtē atbalsta darbības jomas paplašināšanu, kas padara dalībvalstis noturīgākas pret iespējamām krīzēm nākotnē. RK šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi, kurus krīze skārusi visvairāk, varētu labāk piekļūt finansējumam, taču nezaudējot koncentrēšanos uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu;

21.

atzinīgi vērtē atbalsta paplašināšanu, izmantojot apgrozāmā kapitāla finansēšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo tam būtu jāļauj tiem ātri reaģēt uz jebkādas iespējamas ievērojamas krīzes rašanos;

22.

ņem vērā atkāpšanos no prasībām par tematisko koncentrāciju un minimālo piešķīrumu ilgtspējīgai pilsētattīstībai, reaģējot uz ārkārtējiem apstākļiem; vienlaikus RK aicina tiekties uz vērienīgākiem mērķiem un teritoriālo instrumentu izstrādi vietējā un reģionālā līmenī periodā pēc 2020. gada;

Saistībā ar grozījumu ESF 2021.–2027. regulējumā

23.

atzinīgi vērtē priekšlikumus risināt bērnu nabadzības problēmu un palielināt jauniešu bezdarba tematisko koncentrāciju, jo abas minētās grupas ir izrādījušās īpaši neaizsargātas pret Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgajām sekām, tāpēc šīm grupām būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība;

24.

atzinīgi vērtē iespēju piemērot pagaidu pasākumus ESF Plus izmantošanai;

25.

brīdina, ka jebkādi samazinājumi ES Veselības programmā varētu ievērojami pazemināt ES gatavību turpmākām pandēmijām, un uzsver sinerģijas starp minēto programmu un ESF Plus;

Visbeidzot

26.

uzsver, ka reģioni un pilsētas vistiešāk saskārās ar Covid-19 pandēmiju un tāpēc var vislabāk nodrošināt atveseļošanu pēc asimetriskiem satricinājumiem, piemēram, pēc šīs krīzes;

27.

tāpēc uzsver, ka ar Covid-19 krīzi saistītajiem pasākumiem nekādā gadījumā nebūtu jāizraisa mēģinājumi centralizēt kohēzijas politikas īstenošanu periodā pēc 2020. gada;

28.

attiecīgi uzsver, ka decentralizēts ES finansējums reģioniem un pilsētām ne tikai ir efektīvs veids, kā mazināt nelabvēlīgus īstermiņa satricinājumus veselības jomā, bet arī rada pamatu ilgtspējīgai atveseļošanai vidējā termiņā un ilgtermiņā;

29.

šajā saistībā aicina pilnībā koordinēt kohēzijas politikas instrumentus un citas ES shēmas, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai pēc iespējas vairāk izmantotu to labvēlīgo ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā un veidotu efektīvu to īstenošanas sistēmu;

30.

norāda, ka visi četri tiesību aktu priekšlikumi atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

31.

stingri atbalsta ES mehānismu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai; aicina ar šo mehānismu atbalstīt visas ES pamatvērtības, tostarp cilvēka cieņas un cilvēktiesību, brīvības un līdztiesības ievērošanu katrā dalībvalstī, reģionā un pašvaldībā.

Briselē, 2020. gada 14. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS


(1)   OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(2)   Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(3)   Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.) .

(1)  http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10-2020-INIT/lv/pdf


Top